Dators

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.46.0-wmf.22</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Dators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24</id>
    <revision>
      <id>4448707</id>
      <parentid>4403615</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:03:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Klappscheinwerfer</username>
        <id>113523</id>
      </contributor>
      <comment>Pārkārtots saturs, pievienojot aparatūras un programmatūras sadaļas</comment>
      <origin>4448707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10544" sha1="a68fr4zxg3wzzk28tkrs1dn343njld7" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}

{{Infobox|title = Dators
|image = &lt;div style=&quot;white-space:nowrap;&quot;&gt;
[[Attēls:Acer Aspire 8920 Gemstone.jpg|x81px]][[Attēls:Columbia Supercomputer - NASA Advanced Supercomputing Facility.jpg|x81px]][[Attēls:Intertec Superbrain.jpg|x81px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:2010-01-26-technikkrempel-by-RalfR-05.jpg|x79px]][[Attēls:Thinking Machines Connection Machine CM-5 Frostburg 2.jpg|x79px]][[Attēls:G5 supplying Wikipedia via Gigabit at the Lange Nacht der Wissenschaften 2006 in Dresden.JPG|x79px]]&lt;br /&gt;[[Attēls:DM IBM S360.jpg|x77px]][[Attēls:Acorn BBC Master Series Microcomputer.jpg|x77px]][[Attēls:Dell PowerEdge Servers.jpg|x77px]] 
|caption = Dažādu laikmetu datori}}
'''Dators''' ({{val|en|dat(a) (process)or}} — ‘datu apstrādātājs’)&lt;ref name=&quot;svešvārdi&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Svešvārdu vārdnīca|edition= trešais|year= 2007|publisher= Jumava|isbn= 978-9984-38-332-3|page=133}}&lt;/ref&gt; ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā [[dati|datus]] pēc iepriekš definētas procedūras. Datori ir konstruēti no komponentēm, kas veic vienkāršas, iepriekš noteiktas darbības. Šo komponenšu savstarpējā saziņa ļauj datoram veikt [[informācija]]s apstrādes procesus. Pareizi sakonfigurēts (ieprogrammēts) dators spēj risināt noteiktas problēmas, kā arī būt lielākas sistēmas sastāvdaļa. Pareizi sakonfigurētam datoram padodot ievaddatus, [[Datorprogramma|programma]] tos apstrādā, un dators spēj atrisināt problēmu vai prognozēt kādas sistēmas uzvedību u.tml.

== Hronoloģija ==

* 500. gads p.m.ē. Ķīnā parādījās mūsdienīgāks [[abaks (matemātika)|abaka]] variants ar skaitāmajiem kauliņiem uz auklas.
* [[1492]]. gadā [[Leonardo da Vinči]] kādā savā dienasgrāmatā uzzīmēja skici savai skaitāmajai mašīnai ar desmit zobu [[zobrats|zobratiem]]. Lai arī ierīce pēc šiem rasējumiem tika izveidota tikai 20. gadsimtā, tā izrādījās darboties spējīga.
* [[1623]]. gadā [[Vilhelms Šikards]], Tjūbigenas Universitātes profesors, izveidoja ierīci uz zobratu pamata, tā tiek saukta par skaitošo pulksteni. Vai ši ierīce tika izveidota profesora dzīves laikā, nav zināms, bet 1960. gadā tā tika izveidota un izrādījās darboties spējīga.
* [[1630]]. gadā [[Ričards Delaimens]] izveidoja apaļu [[Logaritmiskais lineāls|logaritmisko lineālu]]. 
* [[1642]]. gadā [[Blēzs Paskāls]] izveidoja pirmo reālo un zināmo [[mehānika|mehānisko]] skaitļotāju. Ierīce saskaitīja un atņēma. Paskāls izveidoja vairāk kā desmit šādas ierīces, bet saglabājušas ir tikai 8.
* [[1673]]. gadā vācu filozofs un matemātiķis [[Gotfrīds Leibnics]] izveidoja mehānisku kalkulatoru, kurš varēja izpildīt visas četras darbības.
* [[1723]]. gadā vācu matemātiķis un astronoms [[Kristians Ludvigs Herstens]] uz Leibica darbu pamata izveidoja aritmētisko mašīnu. Mašīna spēja ievērot darbību secību un tai bija paredzēta iespēja pārbaudīt ievadītos datus. 
* [[1786]]. gadā vācu inženieris [[Johans Millers]] izvirzīja ideju par specializētu kalkulatoru logaritmu tabulēšanai ar dažādām metodēm.
* [[1801]]. gadā [[Žozefs Marija Žakkards]] uzbūvēja ierīci, kura darbojās ar [[perfokarte|perfokartēm]].
* [[1820]]. gadā francūzis [[Toms de Kalmārs]] sāka pirmo [[aritmometrs|aritmometru]] rūpniecisko ražošanu. 
* [[1822]]. gadā angļu matemātiķis [[Čārlzs Bebidžs]] izplānoja, bet neuzbūvēja specializētu aritmometru matemātisko tabulu veidošanai. 
* [[1837]]. gadā Čārlzs Bebidžs izplānoja, bet neuzbūvēja pirmo mehānisko datoru, kuru nosauca par analītisko mašīnu. 
* [[1855]]. gadā brāļi [[Edvards Šutcs|Edvards]] un [[Georgs Šutcs|Georgs Šutci]] (''George &amp; Edvard Scheutz'') uzbūvēja pirmo ierīci pēc Bebidža idejas.
* No [[1884]]. līdz [[1887]]. gadam [[Hermanis Holerīts]] izstrādāja elektrisko skaitļojošo mašīnu, kuru izmantoja ASV no 1890. līdz 1900. gadam.
* [[1927]]. gadā [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]] (MIT) tika izgatavots [[analogais dators]], kas varēja atrisināt vienkāršus [[vienādojums|vienādojumus]]. 
* [[1938]]. gadā vācu inženieris [[Konrāds Cūze]] uzbūvēja pilnīgi mehānisku programējamu mašīnu Z1. Tas bija izmēģinājuma modelis, un nekad tā arī netika izmantots praktiskā darbā. Tās atjaunotā versija glabājas Berlīnes Tehniskajā muzejā. Tajā pašā gadā Cūze sāka veidot Z2. 
* [[1941]]. gadā Konrāds Cūze izveidoja skaitļotāju Z3, kuram piemita visas mūsdienu datora īpašības.
* [[1942]]. gadā Aiovas štata universitātē (''Iowa State University'') [[Džons Atanasofs]] (''John Atanasoff'') un viņa aspirants [[Klifords Berijs]] (''Clifford Berry'') izveidoja (precīzāk, izstrādāja un sāka montēt) pirmo ASV elektronisko skaitļojamo mašīnu (''Atanasoff-Berry Computer — ABC''). Kaut arī šī mašīna tā arī netika pabeigta, tomēr tā atstāja lielu iespaidu uz [[Džons Moklijs|Džonu Mokliju]], kurš pēc vairākiem gadiem izveidoja ''[[ENIAC]]''. 
* [[1943]]. gada beigās tika izstrādāta speciālā skaitļojamā mašīna ''Colloss'', kura bija paredzēta [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] ziņojumu atšifrēšanai. 
* [[1944]]. gadā palaista pirmā ASV skaitļojamā mašīna MARK.
* [[1945]]. gadā [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]] palaists pirmais elektroniskais vispārējas nozīmes pārprogrammējams dators ''[[ENIAC]]''.
* [[1949]]. gadā M. Vilkss Lielbritānijā, Kembridžas Universitātē uzbūvēja elektronisko datoru [[EDSAC]] (''Electronic Delay Storage Automatic Computer''), kas bija pirmais dators ar atmiņā glabājamu programmu (šis princips ir ikviena mūsdienu datora uzbūves pamatā).
* [[1951]]. gadā S. Ļebedevs Ukrainas PSR ZA Elektrotehnikas institūtā uzbūvēja pirmo elektronisko datoru [[PSRS MESM]]. 
* [[1951]]. — ASV firmā ''Remington Rand'' uzbūvēts dators [[UNIVAC-1]]. Tas bija pirmais sērijveida komerciālais dators pasaulē. Pavisam tika izgatavoti 40 eksemplāri. 
* [[1951]]. gadā Lielbritānijā, Mančestrā firma ''Ferranti'' izlaida pirmo angļu komerciālo datoru [[MARK]]-1. Bija pārdoti 8 eksemplāri.
* [[1952]]. gadā PSRS ZA Precīzās mehānikas un skaitļošanas tehnikas institūtā S. Ļebedeva vadībā tika uzbūvēts sava laika ātrākais dators Eiropā [[BESM]]-1.
* [[1959]]. gadā [[Eižens Āriņš|E. Āriņa]] vadībā tika dibināts [[Latvijas Valsts universitāte]]s Skaitļošanas centrs.
* [[1960]]. gadā Latvijas ZA Fizikas institūta skaitļošanas tehnikas laboratorijā tika iedarbināta J. Daubes vadībā būvētā datora LM-3 pirmā kārta.
* [[1960]]. gadā ASV firma [[DEC]] izlaida pirmo minidatoru - uz tranzistoriem būvēto [[Programmed Data Processor|PDP]]-1.
* [[1971]]. — ASC firmā [[Intel]] izgatavots pirmais mikroprocesors [[Intel 4004]]. 
* [[1975]]. — ASV sāka izlaist pirmo [[mikrodators|mikrodatoru]] Altair 8800. Tā kā datoram nebija nekādas programmatūras, [[Bills Geitss]] un P. Allens uzrakstīja [[BASIC]] interpretatoru, tādējādi radot pamatus firmai ''[[Microsoft]]''. 
* [[1976]]. — [[Stīvs Džobss]] un [[Stīvs Vozņaks]] ASV izgatavoja pirmo personālo datoru ''[[Apple Inc.|Apple]]-1.''
* [[1981]]. gadā ASV firmā [[IBM]] izlaists pirmais šis firmas personālais dators IBM PC.
* [[1993]]. gadā Latvijā sāka izdot pirmo žurnālu par datoriem &quot;Datortehnika&quot;.

== Datoru klasifikācija ==

=== Pēc arhitektūras ===
* [[Analogais dators]]
* Digitālais dators
* [[Hibrīda dators]]
* [[Harvarda arhitektūra]]
* [[fon Neimana arhitektūra]]
* [[CISC]]
* [[RISC]]

=== Pēc izmēra un lietojuma ===
* [[Klēpjdators]]
* [[Lieldators]]
* [[Mikrodators]]
* [[Minidators]]
* [[Personālais dators]] (PC jeb galddators)
* [[Planšetdators]]
* [[Plaukstdators]]
* [[Multimediju dators]]
* [[Valkājamais dators]]
* [[Darbstacija]]
* [[Serveris]]
* [[Terminālis]]

=== Pēc izmantotās tehnoloģijas ===
Datoru priekšteči bija pilnībā mehāniskas ierīces, kas bija paredzētas, piemēram, dažu aritmētisku operāciju veikšanai. 1930. gados [[telekomunikāciju industrija|telekomunikāciju industrijā]] parādījās [[relejs|releji]], bet 1940. gados jau tika uzbūvēti pirmie tīri elektroniskie datori, izmantojot [[radiolampa]]s. 1950. un 1960. gados tās tika aizstātas ar [[tranzistors|tranzistoriem]], bet 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā parādījās pirmās [[mikroshēma]]s.

Šobrīd zinātnieki mēģina radīt [[optiskais dators|optiskos datorus]], kas elektrības vietā izmantotu gaismas signālus. Tiek pētītas iespējas izmantot datorikā bioloģiskās [[DNS]]. Radikāls solis datoru attīstībā būtu [[kvantu dators|kvantu datoru]] izveide.

== Aparatūra ==
{{pamatraksts|Datora aparatūra}}

* [[Pamatplate]]
* [[Brīvpiekļuves atmiņa|Operatīvā atmiņa]]
* Iekšējais disks ([[cietais disks]] vai [[pusvadītāju disks]] (SSD))
* [[Procesors|Centrālais procesors (CPU)]]

=== Ievadierīces ===
[[Ievadierīce]]s izmanto, lai datoram nodotu datus, kā arī to kontrolētu. Piemēri:
* [[Ciparkamera]]
* [[Datora tastatūra]]
* [[Datorpele]]
* [[Grafiskā planšete]]
* [[Kursorsvira]]
* [[Mikrofons]]
* [[Skārienekrāns]]
* [[Skeneris]]

=== Izvadierīces ===
[[Izvadierīce]]s izmanto, lai iegūtu datora aprēķinu rezultātus cilvēkiem saprotamā veidā. Piemēri:
* [[Monitors]]
* [[Printeris]]
* [[Projektors]]
* [[Skaņas karte]]
* [[Videokarte]]

== Programmatūra ==
{{pamatraksts|Programmatūra}}

=== Operētājsistēma ===
Lai dators varētu veikt kādu darbību, tā atmiņā visu laiku ir jābūt ielādētai kādai programmai. Parasti (tipiskos datoros) šāda programma ir [[operētājsistēma]]. Operētājsistēma nosaka, kuras programmas darbināt, kad un kādus resursus (piemēram, atmiņu) tām piešķirt. Operētājsistēma arī nodrošina aparatūras abstrakcijas slāni, kas nodrošina iespēju vienā datorā veidotas programmas darbināt uz citiem datoriem.

====== Operētājsistēmu piemēri ======

* [[Microsoft Windows]]
* [[macOS]]
* [[Linux]]
* [[ChromeOS]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Datoru attīstības hronoloģija]] (grafiskā veidā)

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080430133304/http://www.lu.lv/muzejs/skaitlosanas.html LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejs]

{{IT-aizmetnis}}
{{Datora pamatkomponentes}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Datori| ]]</text>
      <sha1>a68fr4zxg3wzzk28tkrs1dn343njld7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģitāra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38</id>
    <revision>
      <id>4448909</id>
      <parentid>4016555</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:10:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448909</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7355" sha1="pf4gqdzbkqpnpjrsd3bqtdlahsfhetp" xml:space="preserve">[[Attēls:Guitar 1.jpg|thumb|right|Klasiskā ģitāra]]
'''Ģitāra''' ir stīgu [[mūzika]]s instruments, viens no pašiem izplatītākajiem pasaulē.

== Vēsture ==
Pirmās liecības par ģitāru var attiecināt uz sirmu senatni. Uz tūkstošgadīgiem [[Senā Ēģipte|ēģiptiešu]] pieminekļiem ir attēlots mūzikas instruments [[nabla (mūzikas instruments)|nabla]], kas pēc ārējā izskata atgādina ģitāru. Kā liecina ēģiptiešu teksti, nabla ir visa labā simbols.

Ģitāra bijusi pazīstama arī [[Āzija|Āzijā]], ko apliecina attēli uz [[Asīrija]]s, [[Babilonija]]s un [[Feniķija]]s tempļu sienām. 13. gadsimtā arābi to ieveda [[Spānija|Spānijā]], kur tā drīz ieguva plašu atzinību. Vārds &quot;ģitāra&quot; cēlies no [[arābu valoda]]s.

15. gadsimta beigās Spānijas turīgajās ģimenēs izveidojās tradīcija savā starpā sacensties mākslinieciskajās un muzikālajās prasmēs. Ģitāra līdzās citiem stīgu instrumentiem kļuva par iemīļotu instrumentu. Spānijas kultūras dzīvē milzu lomu ir spēlējusi salonu tradīcija, kuros ļaudis pulcējās, lai sastaptu cilvēkus ar līdzīgām interesēm. Arī koncertu tradīcija veidojās salonos.

Sākot ar 16. gadsimtu, strinkšķināmie instrumenti kļuva par ārkārtīgi populāru aizraušanos. Tika sarakstītas daudzas ar ģitārspēli saistītas grāmatas. Populārākie autori, kas šajā laikā rakstījuši, bija Milāns, Korbeto, Fuenljana, Marins i Garsija, Sanss un citi.

Mūsdienu instrumentam līdzīgo izskatu ģitāra ieguvusi, izejot garu attīstības ceļu. Līdz 18. gadsimtam tā bija izmēros mazāka ar diezgan šauru un izstieptu korpusu. Tikai ap 19. gadsimta vidu ģitāra ieguva tagadējās formas, tostarp kļūstot arī lielāka. Sešas ģitāras stīgas ieguva klasisko skaņojuma veidu: (no augstākā uz zemāko) [[Mi (nots)|mi]], [[Si (nots)|si]], [[Sol (nots)|sol]], [[Re (nots)|re]], [[La (nots)|la]], mi. No Spānijas ģitāra nokļuva citās [[Rietumeiropa]]s valstīs un [[Amerika]]s kontinentā, kur iemantoja milzu popularitāti.

Tik plašu ģitāras izplatību var izskaidrot ar to, ka tā ir instruments ar plašām iespējām: ir iespējams izpildīt solo, pavadīt dziedāšanu, to darot atbilstoši katra vēlmēm un spējām. Ģitāra ir instruments, uz kura salīdzinoši ļoti ātri var apgūt spēlēšanas pamatus. Ģitāra mēdz tikt iekļauta orķestra un ansambļa sastāvā.

18. gadsimta beigās Spānijā parādāījs komponisti un virtuozi F. Sors un D. Aguado; tai pašā laikā Itālijā - M. Džuliāni, L. Leniani, F. Karulli, M. Karkasi un citi. Viņi sarakstīja skaņdarbus, kas domāti ģitārai, sākot ar mazām dziesmiņām un beidzot ar sonātēm un koncertiem ar orķestri.

Komponists Sors ar lieliem panākumiem koncertējot apbraukāja Eiropu. Sabiedrību sajūsmināja viņa polifoniskais stils, bagātā fantāzija un mūzikas saturiskais dziļums, kā arī izpildījuma dziļums un precīzā tehnika. Sors ir sarakstījis &quot;Ģitārspēles skolu&quot; un milzīgu daudzumu skaņdarbu.

Džuljāni ir itāļu ģitārspēles pamatlicējs. Viņš bija vienlaikus lielisks ģitārists un vijolnieks. [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovens]] augsti cienīja Džuljāni kā komponistu un mūziķi. Arī tagad Džuljāni darbi bieži tiek izpildīti klasiskās ģitārspēles aprindās.

19. gadsimta vidū pasaule iepazina vijolnieku [[Nikolo Paganīni]], kurš ir bijis arī lielisks ģitārists. Lai arī ģitārspēle ir tik šķietami atšķirīga no vijoļspēles, Paganīni daudz darījis muzikālo paņēmienu pārnešanā no viena instrumenta uz otru. Paganīni ir sarakstījis 140 dziesmas ģitārai, 28 duetus vijolei un ģitārai, 4 trio un 9 ģitāras kvartetus.

Daudzi 19. gadsimta komponisti ([[Francis Šūberts|F. Šūberts]], [[Kārlis Maria fon Vēbers|K. Vēbers]], R. Kreicers, A. Diabelli, L. Špors un citi) ir sarakstījuši skaņdarbus ģitārai, kā arī ansambļiem ar ģitāru. Berliozs savā traktātā par instrumentiem ģitārai veltījis veselu nodaļu.

19. gadsimta otrās puses ģitāras vēsturē nozīmīgs ir spāņu komponista, solovirtuoza un pedagoga Francisko Tarregi vārds. Viņš izveidoja jaunu ģitāras nošu pieraksta veidu.

=== 20. gadsimts ===
20. gadsimtā pasaule iepazina izcilo spāņu ģitāristu Andresu Segoviju. No Dienvidspānijas nākamais jaunais ģitārists 1922. gadā devās uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], kur viņa koncertiem bija lieli panākumi. Viņš turpināja koncertsēriju visās lielākajās [[Rietumu kultūra]]s [[Rietumu valstis|valstīs]], kur tika cildināts par izpildījuma precizitāti, skanējuma dziļumu, neredzētu meistarību, dinamisko un kolorīto nianšu daudzveidību.

Jaunu pagriezienu ģitāras izplatībā ienesa jaunais mūzikas strāvojums [[džezs]]. Jau populārais instruments bieži tika iekļauts kā pavadošais instruments dažādos džeza mūzikas aranžējumos. Taču nozīmīgākais lēciens instrumenta popularitātei bija [[elektriskā ģitāra|elektriskās ģitāras]] izgudrošana, kas notika 1930. gadu vidū, padarot ģitāru no pavadošā par vienu no vadošajiem soloinstrumentiem, jo vairs par šķērsli nebija instrumenta diezgan klusais skanējums.

Nākamais posms ģitāras attīstībā saistāms ar tā nenovērtējamo nozīmi džeza diezgan neatkarīgajā paveidā [[Blūzs|blūzā]], kur tā praktiski vienmēr ir vadošais instruments. No blūza ģitāra tika pārņemta [[Rokenrols|rokenrolā]], tālāk klasiskajā [[Rokmūzika|rokmūzikā]] un daudzos citos modernās populārās mūzikas veidos.

Pašlaik ir divi diezgan atšķirīgi ģitāru un ģitārspēles veidi: pirmo no tiem izmanto klasiskajā mūzikā, savukārt otrais ietver populārās mūzikas elementus. Šeit elektriskā ģitāra nosaka ģitārspēles attīstības tendences.

== Praktiskā informācija ==
Ģitārai ir divas galvenās daļas - korpuss un [[grifs (stīgu instrumenti)|grifs]]. Mēdz būt divu veidu grifi - viens ir raksturīgs klasiskajām ģitārām - tas ir praktiski vienādi plats visā tā garumā. Otrs ir raksturīgs metāla stīgu ģitārām (''STEEL GUITAR, WESTERN'') - grifs, attālinoties no korpusa, sašaurinās. Ģitāras grifs ir sadalīts [[Ladas|ladās]] (kopā 19 līdz 26), starp kurām muzikālais attālums ir tieši viens pustonis. Ģitāras skaņas diapazons ir aptuveni četras hromatiskās oktāvas (44 - 49 notis).

Uz katras no stīgām iespējams nospēlēt ap divdesmit nošu.

Atšķirībā no citiem mūzikas instrumentiem, piemēram, klavierēm, uz kurām katrai notij atbilst tikai viens taustiņš, ģitārai raksturīgs pretējais - uz dažādām stīgām var nospēlēt vienu un to pašu noti.

Ģitārai atkarībā no prasībām lieto dažādas stīgas. Ar neilona stīgām tā iegūst [[arfa]]i līdzīgu skanējumu, ar šīm stīgām ir vieglāk mācīties spēlēt, jo tādas mazāk traumē pirkstus. Metāla stīgas dod asāku [[Tembrs|tembru]], kas nedaudz atgādina zvaniņa skaņu. Elektriskajai ģitārai magnētisko skaņas noņēmēju dēļ izmanto tikai metāla stīgas. Īpašiem ģitārspēles veidiem ir paredzētas gludās metāla stīgas.

== Skatīt arī ==
* [[Akustiskā ģitāra]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģitāras]]</text>
      <sha1>pf4gqdzbkqpnpjrsd3bqtdlahsfhetp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2566</id>
    <revision>
      <id>4448841</id>
      <parentid>4333771</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:38:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448841</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23562" sha1="9r7tlt45r9vav67vukebtcgc9xzmag1" xml:space="preserve">[[Attēls:Many-kind-of-beer.jpg|thumb|300px|Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs]]
'''Alus''' ir [[Rūgšana|raudzēts]] [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisks dzēriens]], ko iegūst, pārraudzējot apiņotu [[mieži|miežu]] vai [[kvieši|kviešu]] [[iesals|iesala]] [[misa (produkts)|misu]].{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=15}} Tas ir pasaulē izplatītākais alkoholiskais dzēriens un 3. populārākais dzēriens aiz [[ūdens]] un [[tēja]]s.{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=4}}

Alus darīšanu vispārināti veido šādi posmi: [[iejava]]s gatavošana, [[misa (produkts)|misas]] vārīšana, misas [[Rūgšana|raudzēšana]], jaunalus izturēšana, alus filtrēšana un pildīšana.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74.—76}} Alu var gatavot arī no [[kvieši]]em, [[kukurūza]]s, [[rīsi]]em un citiem [[augi]]em, taču visbiežāk to gatavo no miežiem. [[Apiņi]] alum sniedz raksturīgo rūgtumu, reizē arī darbojoties kā dabīgs [[konservanti|konservants]]. Dažreiz alum mēdz pievienot dažādus citus augus un augļus, kas ietekmē tā garšu. [[Etanols|Alkohola]] procents alū parasti ir no 4 līdz 6. Dabīgi rūgstot, alus var sasniegt arī 14—16,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mīti un patiesība par stiprā alus brūvēšanu |publisher=kupla.lv |url=http://kupla.lv/stipra-alus-bruvesana/ |language=latviski |access-date=2012-11-09 |archive-date=2011-04-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110424232701/http://kupla.lv/stipra-alus-bruvesana/ }}&lt;/ref&gt; taču, izmantojot saldēšanas metodi, ir sasniedzami arī vairāk kā 40% alkohola satura.

Katru gadu [[Vācija]]s pilsētā [[Minhene|Minhenē]] notiek festivāls ''[[Oktoberfest]]'', kas ir slavenākais un apmeklētākais alus festivāls pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Vācijā atklāts ikgadējais alus festivāls «Oktoberfest» |website=[[tvnet.lv]] |date=2014. gada 20 septembris |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/527504-vacija_atklats_ikgadejais_alus_festivals_oktoberfest |language=latviski |accessdate=2015. gada 22. augustā |archive-date=2016. gada 7. Marts |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307051944/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/527504-vacija_atklats_ikgadejais_alus_festivals_oktoberfest }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:EMS-89615-Rosecrucian-Egyptian-BeerMaking.jpg|thumb|Koka makets, kurā attēlota alus darīšana [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Rožkrustiešu Ēģiptes muzejs]], [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]]]

1516. gadā [[Bavārija]]s hercogs [[Vilhelms IV (Bavārijas hercogs)|Vilhelms IV]] pieņēma vēlāk tā iesaukto „tīrības likumu” ({{val|de|Reinheitsgebot}}), kas noteica, ka alus ir tikai tāds dzēriens, kura sastāvdaļas ir [[iesals]], [[ūdens]] un [[apiņi]].{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=12}}

=== Latvijā ===
Par alus darīšanu mūsdienu Latvijas teritorijā fragmentāras ziņas atrodamas dažādos 13.—16. gadsimta rakstītajos avotos — hronikās, tiesību kodeksos, līgumos un citur. Zināms, ka 1386. gadā Rīgā nodibināta Alus un vīna nesēju brālība, kas pastāvēja līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei.{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=5}}

1692. gadā publicētajā [[Rozins Lentilijs|Lentilija]] apcerējumu par [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] laika [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s ģeogrāfiju un etnogrāfiju „[[Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]]” ({{val|la|Curlandiae quedam notabilia}}) ietverts arī tā laika [[alus darīšana]]s apraksts:&lt;ref&gt;[https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]{{Novecojusi saite}} latviskais tulkojums ar [[Tentelis|A. Tenteļa]] ievadu no LU rakstu XI sējuma 1924. gadā 31.—73. lpp.&lt;/ref&gt;

 [..] &quot;bagātākie zemnieki un citi vācieši brūvē alu no miežiem un apiņiem, veselīgu un garšas ziņā patīkamu. To viņi pagatavo apmēram šādi: lielas mucas dibenā liek miežu mīklu, to pietiekošā vairumā pārlejot ar ūdeni; vārīti apiņi peld sevišķā kurvī mucā; ciemata pagalmā ir bedre, kurā kurinot uguni sakarsē akmeņus; kvēlojošos akmeņus iemet mucā, tādējādi izvārot alu. No tā rodas veselīgs dzēriens, pie kam ar akmeņiem atņem alum kaitīgo skābumu.&quot;

Viens no pirmajiem plašākajiem publicējumiem [[latviešu valoda|latviešu valodā]], kurā aprakstīta [[iesals|iesala]] un alus gatavošana, bija 1906. gadā izdotā [[Pēteris Delle|Pētera Delles]] grāmata „Iesala un alus gatavošana mazgruntnieku vajadzībām”. 1930. gados alus rūpniecība Latvijā piedzīvoja strauju izaugsmi. Ja 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljons [[dekalitrs|dekalitru]] alus, tad 1937. gadā šis daudzums jau vairāk nekā divkāršojās — līdz 1,2 miljoniem dekalitru gadā. Līdztekus rūpnieciski ražotajam alum, alu pēc visdažādākajām tehnoloģijām darīja arī teju vai ikkatrā lauku sētā.{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=4.—5}}

1920. un 1930. gados lielākās Latvijas alus darītavas bija &quot;Tanheizers&quot;, &quot;Kuncendorfs&quot; (''Gust. Kuntcendorff''), [[Iļģuciema alus darītava]], [[Ķimeļa alus darītava]] (''Kymmel'') un [[Livonijas alus darītava]]. Tās tāpat kā visas pārējās ievērojamākās alus darītavas, kuras kopā saražoja ap 63% no visa Latvijā patērētā alus, atradās Rīgā, bet ārpus Rīgas darbojās 18 mazāka izmēra alus darītavas. No lielajām alus darītavām gan neviena pilnībā nepiederēja latviešu [[akcionāri]]em, ko 1937. gadā, rakstot par alus rūpniecības vēsturi Latvijā, arī uzsvēra laikraksts „[[Rīts (laikraksts)|Rīts]]”: „Iļģuciema, Tannhauesera un Livonijas alus darītavas pieder žīdiem, Kuncendorfs — vāciešiem un vienīgi Kymmela a.- s. alus darītavā ir arī latviešiem („Augļu eksports”) līdzrunāšana.”&lt;ref name=&quot;20. un 30. gados&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Latvijas alus divdesmitajos un trīsdesmitajos gados | date= 2009. gada 1. aprīlis | publisher= labsalus.lv | url= http://labsalus.lv/latvijas-alus-divdesmitajos-un-trisdesmitajos-gados-3/ | language= latviski | accessdate= 2014. gada 28. februārī | archive-date= 2023. gada 5. Septembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20230905195952/http://labsalus.lv/latvijas-alus-divdesmitajos-un-trisdesmitajos-gados-3/ }}&lt;/ref&gt;

1937. gadā [[Latvijas Kredītbanka]] ar varu pārpirka Iļģuciema un Tanheizera alus darītavas un apvienoja tās jaunā uzņēmumā „[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]”, kas tika pilnībā modernizēts un savu darbību uzsāka 1939. gadā.&lt;ref name=&quot;20. un 30. gados&quot;/&gt;

Mūsdienās Latvijā lielākās alus darītavas ir [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] un [[Cēsu alus]], taču iecienīti ir arī mazo alus darītavu ražojumi, piemēram, [[Agrofirma Tērvete|Tērvetes]], [[Bauskas alus|Bauskas]], [[Piebalgas alus|Piebalgas]] un [[Valmiermuižas alus]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title= Iecienītākie dzērieni pērn - 'Cēsu Džons' un 'Apinītis stiprais', populārākie smēķi – 'Philip Morris', secinājis VID |date=2015. gada 21. februāris | publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] | url= http://www.delfi.lv/news/national/politics/iecienitakie-dzerieni-pern-cesu-dzons-un-apinitis-stiprais-popularakie-smeki-philip-morris-secinajis-vid.d?id=45603668 |language= latviski |accessdate= 2015. gada 22. augustā}}&lt;/ref&gt; Lai arī sarucis vispārējais alus patēriņš, pēdējos gados līdz ar pasaules tendencēm pieaudzis arodalus (''craft beer'') tirgus segments, kura izaugsmi nākamajos trīs gados paredz 12% apmērā. 15,5% pieaugumu paredz arī vidējās cenu kategorijas alum, savukārt ekonomiskā un stiprā alus segmentam turpmākos trīs gadus prognozēts 11,5% samazinājums.&lt;ref name=&quot;Šteinfelde&quot;&gt;{{Ziņu atsauce| title= Šogad 40 jaunas alus šķirnes |date=2015. gada 19. jūnijs |publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |author= Ilze Šteinfelde |url= http://nra.lv/latvija/143597-sogad-40-jaunas-alus-skirnes.htm |language= latviski |accessdate= 2014. gada 28. februārī}}&lt;/ref&gt; 2013. gada rudenī par pievēršanos ekskluzīvā alus tirgus segmentam paziņoja arī Latvijas lielākais alus darītājs Aldaris, ieguldot 3 miljonus eiro vēsturiskās alus darītavas atjaunošanā un ekskluzīvo alus šķirņu izstrādē,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title= &quot;Aldaris&quot; maina stratēģiju, investējot 3 miljonus eiro ekskluzīvu alus šķirņu brūvēšanā, un turpina uzlabot efektivitāti |date=2013. gada 5. septembris |author=Laura Krastiņa |publisher=Agropols |url=http://www.agropols.lv/?menu=55&amp;newsid=96198 |language= latviski |accessdate=2015. gada 26. augustā}}&lt;/ref&gt; no kurām pirmās trīs — Mājas alu, Latvijas IPA un Staltais beļģis — prezentēja 2014. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=VIDEO: Aldaris sāk ražot trīs ekskluzīvas alus šķirnes |date=2014. gada 8. maijs |author=Laura Krastiņa |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=http://www.diena.lv/diena-tv/bizness/video-aldaris-sak-razot-tris-ekskluzivas-alus-skirnes-14054707 |language=latviski |accessdate=2015. gada 26. augustā |archive-date=2015. gada 13. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20150513200848/http://www.diena.lv/diena-tv/bizness/video-aldaris-sak-razot-tris-ekskluzivas-alus-skirnes-14054707 }}&lt;/ref&gt; 2021. gadā Latvijā bija reģistrēti 75 alus darītāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-registreti-55-piena-parstrades-un-siera-razosanas-uznemumi-un-75-alus-daritaji.a410112/|title=Latvijā reģistrēti 55 piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmumi un 75 alus darītāji|website=www.lsm.lv|access-date=2021-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Štricka alusdarītava 1895. gadā.jpg|Štricka alusdarītava (1895)
Rīgas alusdarītava Kymmel.jpg|alusdarītava ''Kymmel''
Alusdarītava Waldschlösschen.jpg|alusdarītava ''Waldschlösschen''
Waldschlößchen alus šķirņu etiķetes.png|''Waldschlößchen'' alus darītavas etiķetes
Iļģuciema alus darītavas etiķetes.png|Iļģuciema alus darītavas etiķetes
Kuncendorfa alus etiķetes.png|Kuncendorfa alus etiķetes
Tanheizera alusdarītavas etiķetes.png|Tanheizera alusdarītavas etiķetes
Kymmel alus etiķetes.png|''Kymmel'' alus etiķetes
&lt;/gallery&gt;

== Sastāvdaļas ==
[[Attēls:Ingredents of Faroese beer.jpg|250px|thumb|right|Alus sastāvdaļas — [[ūdens]], [[iesals]] un [[apiņi]] (no kreisās uz labo)]]

Saskaņā ar 1516. gada Bavārijas hercoga [[Vilhelms IV (Bavārijas hercogs)|Vilhelma IV]] „tīrības likumu” ({{val|de|Reinheitsgebot}}), par alu uzskatāms tikai tāds dzēriens, kas gatavots no ūdens, iesala un apiņiem.{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=5}} Mūsdienās gan pie alus pamata sastāvdaļām pieskaita arī [[raugs|raugu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Reinheitsgebot jeb Vācu alus tīrības likums |date= 2010. gada 22. aprīlī |publisher= labsalus.lv |url= http://labsalus.lv/reinheitsgebot-jeb-vacu-alus-tiribas-likums/ |language= latviski |accessdate= 2015. gada 22. augustā |archive-date= 2015. gada 13. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20150913192400/http://labsalus.lv/reinheitsgebot-jeb-vacu-alus-tiribas-likums/ }}&lt;/ref&gt; bet kviešus un miežus mēdz aizstāt ar citiem [[ciete]]s un [[cukurs|cukura]] avotiem, piemēram, [[kukurūza|kukurūzu]] vai [[rīsi]]em.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}} Arodalum mēdz pievienot arī citas sastāvdaļas kā [[Laktoze|laktozi]], augļu un ogu sulas, drogas.

=== Raugs ===
Raugs pārraudzē misā esošo cukuru etilspirtā un [[Oglekļa dioksīds|ogļskābajā gāzē]]. Atskaitot [[Lambika alus|Lambika alum]] izmantotos savvaļas raugus, izdala 2 alus rauga veidus:
* augšrūgšanas jeb virsrūgšanas raugu (''Saccharomyces cerevisiae''), kam optimālā darbības temperatūra ir 10-25 °C, un ko izmanto augšējās rūgšanas alu gatavošanā;
* apakšrūgšanas raugu (''Saccharomyces pastorianus'') ar optimālo darbības temperatūru 6—10 °C, ko lieto apakšējās rūgšanas alum.{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=18}}

== Alus šķirnes ==
[[Attēls:Kriek Beer 1.jpg|160px|thumb|right|Ķiršu Lambika alus ''Kriek'']]
[[Attēls:Ale Bitter.jpg|160px|thumb|right|[[Pints]] [[eils|eila]]]]
[[Attēls:Guinness.jpg|160px|thumb|right|[[Īrija]]s alus darītavas ''[[Guinness (alus)|Guinness]]'' ražotais ''Guinness Draught'' stauts]]
[[Attēls:Pilsner Uruqell.jpg|160px|thumb|right|[[Plzeņa|Plzeņā]] ''[[Pilsner Uruqell]]'' ražotais gaišais pilzners]]

Aldari alu iedala atkarībā no izmantotā misas raudzēšanas veida. Izšķir [[Lambiks|Lambika]] (''Lambic'') jeb ar savvaļas raugiem raudzētos alus, augšējās rūgšanas alus ([[eils|eilus]], [[stauts|stautus]], [[porteris|porterus]], [[kviešu alus]] u.c.) un apakšējās rūgšanas alus (piemēram, [[lāgeris|lāgerus]]).{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}} Pastāv arī [[bezalkoholiskais alus]], kura ražošanā alkohola daudzums tiek mākslīgi samazināts.

=== Lambika alus ===

[[Lambika alus]] šķirne radusies [[Beļģija|Beļģijā]], un tās nosaukums, iespējams, nāk netālu no [[Brisele]]s esošā [[Lembēka]]s (''Lembeek'') ciema. Lambika alus gatavošanā izmanto savvaļas raugus un iegūtās misas raudzēšanu veic mucās, kur iepriekš raudzēts [[vīns]], tāpēc šai alus šķirnei ir vīnam līdzīga garša un smarža.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

Lambika alu gatavo no 30% neapstrādātu kviešu un 70% miežu iesala. Vispirms no nediedzētajiem kviešiem un miežu iesala pagatavo iejavu, bet pēc tam iegūst misu. Tad misu ielej atvērtā [[varš|vara]] traukā un ļauj tai atdzist. Atdziestot misā sāk darboties aptuveni 70 dažādi mikroorganismi, no kuriem būtiskākie ir raugi ''[[Brettanomyces lambicus]]'' un ''[[Brettanomyces bruxellensis]]'', un aizsākas rūgšana. Misu atstāj uz nakti ierūgt un no rīta salej vīna mucās, kur to turpina raudzēt aptuveni 3 gadus.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

Visvienkāršākais Lambika alus ir ar [[cukurniedres|cukurniedru]] cukuru, [[karameles|karamelēm]] vai [[melase|melasi]] saldinātais ''Faro'', tomēr pastāv arī dažādi uz Lambika alus bāzes veidoti augļu ali, piemēram, ''Kriek'', kam gatavošanā laikā pievienoti [[ķirši]], vai ''Frambozen'', kas papildināts ar [[avenes|avenēm]].{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

=== Augšējās rūgšanas alus ===

Augšējās jeb virsējās rūgšanas alu raudzē augstākā temperatūrā nekā apakšējās rūgšanas alu, un tā gatavošanas tehnoloģija ir ar daudz senāku vēsturi. Garšas un smaržas īpašību ziņā augšējās rūgšanas alum parasti ir īpatnēja ziediem līdzīga smarža, kā arī izteiktāka augļu un rauga piegarša.&lt;ref name=&quot;Andersons&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Saldeni rūgtais omulības dzēriens - alus |author= Uldis Andersons |date= 2002. gada 21. jūnijs |publisher= Dienas Bizness |url=http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/saldeni-rugtais-omulibas-dzeriens-alus-341395 |language= latviski |accessdate=2015. gada 22. augustā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20150922173040/http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/saldeni-rugtais-omulibas-dzeriens-alus-341395 |archivedate={{dat|2015|09|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Galvenās augšējās rūgšanas alu šķirnes ir eili, stauti, porteri un kviešu ali.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}} Augšējās rūgšanas alus veida nosaukums cēlies no tā, ka izmantotais augšrūgšanas raugs raudzēšanas laikā uzpeld alus virspusē, veidojot blīvu putu slāni.{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=18}}

==== Eils ====

Eils ({{val|en|Ale}}) ir ļoti daudzveidīga augšējās rūgšanas alus šķirne{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}, ko parasti raudzē 15—25 °C temperatūrā&lt;ref name=&quot;eili un lāgeri&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Eili un lāgeri – kad, kā un kāpēc? |work=„Alus – kas vairāk nekā dzēriens” |date=2015. gada 16. marts |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/551637-eili_un_lageri_kad_ka_un_kapec |language=latviski |accessdate=2015. gada 22. augustā |archive-date=2015. gada 14. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20150714120855/http://www.tvnet.lv/izklaide/notikumi/551637-eili_un_lageri_kad_ka_un_kapec }}&lt;/ref&gt; aptuveni 1 nedēļu.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}} Eilam pastāv dažnedažādi paveidi visdažādākajās krāsās, rūgtumā un stiprumā — mērenais eils (''Mild ale''), rūgtais eils (''Bitter ale''), gaišais eils (''Light ale''), bālais eils (''Pale ale''), Indijas bālais eils (''IPA'' — ''India pale ale''), brūnais eils (''Brown ale''), vecais eils (''Old ale''), īru eils (''Irish ale'') u.c. Viens no zināmākajiem un pasaulē atzītākajiem eiliem ir flāmu sarkanais eils, kura garšas īpašības iegūst alu pēc raudzēšanas izturot koka mucās, kuras laikā alū notiek [[pienskābā rūgšana]].{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

Eila nosaukums cēlies no [[angļu valoda]]s vārda „''ale''”, ar ko [[senangļu valoda|senangļu valodā]] apzīmēja alu, kam nav pievienoti apiņi, pretstatā „''beer''”, ko attiecināja uz visu veidu alu. Mūsdienās par „''ale''” angļvalodīgajās zemēs sauc jebkuru augšējā rūgšanā gatavoto alu.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

==== Stauts ====

Stauts (''Stout'') ir augšējās rūgšanas alus šķirne ar tumšu krāsu un salīdzinoši augstu alkohola saturu, ko gatavo, bāzes iesaliem pievienojot grauzdētu iesala vai dažkārt grauzdētus, neiesalotus miežus, tāpēc tam ir spēcīga grauzdējuma smarža un piedegumam līdzīga garša.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

Vienus no pasaulē slavenākajiem stautiem ražo Īrijas alus darītava ''[[Guinness (alus)|Guinness]]'', ko 18. gadsimtā [[Dublina|Dublinā]] izveidoja īru aldaris [[Arturs Giness]]. Vēl pazīstams ir imperiālais stauts (''Imperial stout''), ko par godu krievu imperatorei [[Katrīna I|Katrīnai I]] 18. gadsimtā radīja Londonas aldari. To gatavo no ļoti spēcīgi grauzdētiem graudiem, kas sniedz tam izteiktu apiņu smaržu un dūmu piegaršu. Alkohola saturs imperiālajiem stautiem parasti pārsniedz 9% tilpuma.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

==== Porteris ====
{{Pamatraksts|Porteris}}
Porteris (''Porter'') ir stautam līdzīga augšējās rūgšanas alus šķirne, kas ir vieglāka un ar mazāku alkohola saturu nekā stauts. Garšas ziņā porteriem raksturīga augļu un šokolādes piegarša, kā arī blīvas putas. Portera ražošanas tehnoloģija tika patentēta 1817. gadā.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

==== Vācu kviešu alus ====

Kviešu jeb baltais alus ir tradicionāla Vācijas augšējās rūgšanas alus šķirne, kura darīšanā vismaz 50% izmantotā iesala ir kviešu, sniedzot alum gaišāku krāsu un vieglāku garšu. Vācu kviešu alus darīšanā izmantotais raugs pazīstams ar to, ka rūgšanas procesā rada aromātiskos [[Esteri|esterus]], kas atgādina krustnagliņas un banānus.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

=== Apakšējās rūgšanas alus ===

Lāgeris ({{val|de|Lagerbier}}, no ''gelagert'' — 'noglabāts'&lt;ref name=&quot;eili un lāgeri&quot;/&gt;) ir apakšējās rūgšanas alus, ko raudzē 5—9 °C temperatūrā. Tā izturēšana var ilgt no dažām nedēļām līdz pat 9 mēnešiem (tradicionāli 3 mēnešus) temperatūrā, kas tuva nullei.{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

Apakšējās jeb zemās rūgšanas alu raudzē zemākā temperatūrā nekā augšējās rūgšanas alu,&lt;ref name=&quot;Andersons&quot;/&gt; un tas radies vien 19. gadsimtā, kad varēja mākslīgi ilgstoši nodrošināt vajadzīgo zemo raudzēšanas temperatūru.&lt;ref name=&quot;eili un lāgeri&quot;/&gt; Izturēšanas rezultātā lāgera tipa alum raksturīga tīrāka garša un aromāts. Apakšējās rūgšanas alus veida nosaukums cēlies no tā, ka izmantotais apakšrūgšanas raugs raudzēšanas laikā pārslu veidā nogulsnējas alus apakšā.{{sfn2|Riekstiņš, Čerņevska|2010|p=18}}

Izdala vairākus lāgera alus paveidus: „Tumšais alus”, „Vīnes stila alus”, „Pilzenes alus”, „Dortmundes alus” un „Boka alus” (bukalus jeb ''bock'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worthpoint.com/worthopedia/1920-30s-beer-label-gust-kuncendorf-riga-bukalus|title=1920-30's Beer Label Gust Kuncendorf Riga Bukalus {{!}} #23735021|website=Worthpoint|access-date=2024-02-29|language=en}}&lt;/ref&gt; No tiem visslavenākais ir „Pilzenes alus”, kas radīts [[Plzeņa|Plzeņā]], [[Čehija|Čehijā]]. Tas ir gaišais alus ar izteiktu apiņu garšu un smaržu. „Pilzenes alu” pirmoreiz plašākai publikai 1842. gadā [[Mārtiņdienas|Mārtiņdienās]] pasniedza Bavārijas aldaris [[Jozefs Grolls]].{{sfn2|Kārkliņa, Ciproviča|2010|p=74—76}}

== Alus patēriņš pēc valsts ==
{{pamatraksts|Valstu uzskaitījums pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju}}
2019. gadā vislielākais alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija Čehijā, kam sekoja [[Namībija]] un [[Austrija]]. Savukārt, ja rēķina visu kopējo izdzertā alus daudzumu valstī, tad pirmajās vietās ir [[Ķīna]], [[Amerikas Savienotās Valstis]] un [[Brazīlija]].

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|+ Patēriņš uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā&lt;ref name=&quot;Kirin&quot;&gt;[https://www.kirinholdings.co.jp/english/news/2017/1221_01.html Per Capita Beer Consumption by Country (2016)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180924225323/https://www.kirinholdings.co.jp/english/news/2017/1221_01.html |date={{dat|2018|09|24||bez}} }}, Kirin Holdings Company. Table 3.&lt;/ref&gt;
! Vieta
! width=130 | Valsts
! width=80 | Alus ([[litrs|litri]])
|-
| 1. || {{karogs|Čehija}} || 188,6
|-
| 2. || {{karogs|Austrija}} || 107,8
|-
| 3. || {{karogs|Rumānija}} || 100,3
|-
| 4. || {{karogs|Vācija}} || 99,0
|-
| 5. || {{karogs|Polija}} || 97,7
|-
| 6. || {{karogs|Namībija}} || 95,5
|-
| 7. || {{karogs|Īrija}} || 92,9
|-
| 8. || {{karogs|Spānija}} || 88,8
|-
| 9. || {{karogs|Horvātija}} || 85,5
|-
|-style=&quot;background:#EBFFEB;&quot;
| 10. || '''{{karogs|Latvija}}''' || 81,4
|-
| 11. || {{karogs|Igaunija}} || 80,5
|-
| 12. || {{karogs|Slovēnija}} || 80,0
|-
| 13. || {{karogs|Nīderlande}} || 79,3
|-
| 14. || {{karogs|Bulgārija}} || 78,7
|-
| 15. || {{karogs|Panama}} || 78,3
|-
| 16. || {{karogs|Slovākija}} || 76,1
|-
| 17. || {{karogs|Austrālija}} || 75,1
|-
| 18. || {{karogs|Lietuva}} || 74,4
|-
| 19. || {{karogs|Ungārija}} || 73,7
|-
| 20. || {{karogs|ASV}} || 72,7
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |title=Pašdarināts alus un kvass |author=Kārlis Riekstiņš |editor=Ilze Čerņevska |year=2010 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=978-9984-859-16-3|ref={{SfnRef|Riekstiņš, Čerņevska|2010}}}}
* {{Grāmatas atsauce |title=Pārtikas produktu tehnoloģija |author1=Daina Kārkliņa |authorlink1=Daina Kārkliņa |author2=Inga Ciproviča |authorlink2=Inga Ciproviča |year=2008 |publisher=LU Akadēmiskais apgāds |location=Rīga |isbn=978-9984-45-156-5 |ref={{SfnRef|Kārkliņa, Ciproviča|2008}}}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://labsalus.lv/ Blogs par alu un alus darīšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120615131442/http://labsalus.lv/ |date={{dat|2012|06|15||bez}} }} {{latviski}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alus| ]]</text>
      <sha1>9r7tlt45r9vav67vukebtcgc9xzmag1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vroclava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3761</id>
    <revision>
      <id>4448825</id>
      <parentid>4356800</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:53:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{multiple image → {{Vairāki attēli, {{official website}} → {{oficiālā tīmekļa vietne}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448825</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8814" sha1="438xe376nfgk4hwjlrgvtnqvzm9b33b" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Vroclava
| official_name = ''Wrocław''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
| total_width = 270
| border = infobox
| perrow = 1/2/3/2
| caption_align = center
| image1 = Wroclaw - Ostrow Tumski.jpg
| image2 = Wroclaw Ratusz.jpg
| image3 = Wroclaw- Most Grunwaldzki.jpg
| image4 = Wrocław Rynek 18 sm.jpg
| image5 = PL - Wrocław - Teatr Lalek - Kroton 001.jpg
| image6 = Wrocław Breslau University.JPG
| image7 = Renoma department store in Wrocław, 2023 01.jpg
| image8 = WK14 Wrocław Główny Travelarz.JPG
  }}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = POL Wrocław flag.svg
| image_shield = Herb wroclaw.svg
| pushpin_map = Poland#Lejassilēzijas vojevodiste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Lejassilēzijas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1242
| area_total_km2 = 293
| population_as_of = 2014
| population_total    = 633105
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 51 
| latm = 07 
| lats = 00 
| latNS = N 
| longd = 17 
| longm = 02 
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 111
| website = {{URL|http://www.wroclaw.pl/}}
}}
'''Vroclava''' ({{val|pl|Wrocław}}), agrāk '''Breslava''' ({{val|de|Breslau}}), ir pilsēta [[Polija]]s dienvidrietumos, [[Lejassilēzijas vojevodiste]]s centrs [[Odra]]s upes krastos. Vroclava ir [[Silēzija]]s vēsturiskā galvaspilsēta, sens tirdzniecības centrs, bijusī [[Hanza]]s pilsēta. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] ievērojams [[vācieši|vācu]] kultūras un zinātnes centrs. Otrā pasaules kara laikā stipri nopostīta, jo 1945. gadā pilsētā notika sīvas kaujas.

No 14. gadsimta līdz 1945. gadam vairākums Vroclavas iedzīvotāju bija [[vācieši]], kas pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference]]s lēmumiem, tika padzīti no pilsētas. Pēc kara vecpilsēta daļēji atjaunota. Vroclavā atrodas ''[[Bombardier Transportation]]'' dzelzceļa sastāvu rūpnīca.

Mūsdienās ar vairāk nekā 600 tūkstošiem iedzīvotāju Vroclava ir Polijas ceturtā lielākā pilsēta.

== Vēsture ==
Pilsētu nodibinājis [[Bohēmija]]s karalis [[Vratislavs I]], nosaukums (''Vratislavia'') rakstos pirmoreiz minēts 10. gadsimtā. 990. gados pilsētu sagrāba [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karalis]] [[Meško I]]. Kopš 1138. gada tā bija [[Silēzija]]s galvaspilsēta. 1241. gadā pilsētai uzbruka [[Mongoļu impērija|mongoļi]], iedzīvotāji evakuējās, bet pils izturēja aplenkumu.

1262. gadā Breslavai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. No 1335. gada tā ietilpa Bohēmijā, bet no 1526. gada [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu impērijā]]. 1702. gadā imperators [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] Breslavā nodibināja universitāti.

18. gadsimtā [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma kara]] rezultātā Breslavu anektēja [[Prūsija]]. 1744. gadā karalis [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] ierobežoja [[ebreji|ebreju]] skaitu pilsētā, ieviesdams &quot;aizsargāto&quot; ebreju jēdzienu. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā 1757. gadā pie pilsētas notika [[Breslavas kauja]]. Breslavu var uzskatīt par [[Dzelzs krusts|Dzelzs krusta]] ordeņa rašanās vietu, jo 1813. gada 10. martā šeit notika pirmā apbalvošana. Kopš 1871. gada pilsēta ietilpa [[Vācijas Impērija|Vācijas Impērijā]]. 19. gadsimta beigās kļuva par lielu tekstilrūpniecības centru. 1927. gadā Breslavā nodibināja [[Kosmisko lidojumu biedrība|Kosmisko lidojumu biedrību]].
[[Attēls:Breslau Ring Ostseite (1890-1900).jpg|thumb|left|Breslava, 1890—1900]]
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā jau 1944. gada 25. jūlijā [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] valdība pilsētu pasludināja par cietoksni. Tuvojoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], daļu iedzīvotāju evakuēja. Kauja par Breslavu ([[Breslavas aplenkums]]) ilga gandrīz trīs mēnešus no 1945. gada 13. februāra līdz 6. maijam. Pilsēta padevās tikai pēc [[Berlīne]]s ieņemšanas. [[Vērmahts]] kaujās par Breslavu zaudēja ap 7000 karavīru, Sarkanā armija ap 9000 karavīru. Bombardēšanas rezultātā, īpaši [[Lieldienas|Lieldienās]], sagrāva vairāk kā 60% no pilsētas namiem, bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits nav zināms, pēc dažādiem aprēķiniem to vērtē no 20 000 līdz pat 170 000.

No 1946. gada atlikušos vācu iedzīvotājus deportēja uz [[Vācija|Vāciju]], bet pilsētā izmitināja iedzīvotājus no Polijas austrumu apgabaliem, kurus bija anektējusi [[Padomju Savienība|PSRS]].

Vroclavā ir notikušas [[1963. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1963.]] un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2009. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] spēles, [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta futbolā]] spēles, 2009. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm. 2014. gadā šeit notika Eiropas čempionāts volejbolā vīriešiem, savukārt 2017. gadā tajā rīkoja [[Pasaules spēles]]. Vroclava 2016. gadā bija viena no divām [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].

== Ievērojamas vietas ==
 
[[Attēls:Wroclaw - Uniwersytet Wroclawski o poranku.jpg|thumb|[[Vroclavas Universitāte]]]]
[[Attēls:Wroclaw - Hala Stulecia 02.jpg|thumb|Simtgades zāle]]
* [[Doma sala]] (''Ostrów Tumski'') — pilsētas vecākā daļa
* [[Vroclavas Tirgus laukums]] (''Rynek we Wrocławiu'') — vecpilsētas centrālais laukums
* Sv. Elizabetes baznīca (''Bazylika św. Elżbiety Węgierskiej we Wrocławiu'') — XIV gadsimts, gotika (91 m augsts, apmeklētājiem piejams tornis)
* Sv. Marija Magdalēnas baznīca (''Katedra św. Marii Magdaleny we Wrocławiu'') — XIII gadsimts, gotika
* [[Simtgades zāle]] (''Hala Stulecia/Jahrhunderthalle'') — 1913. gadā celta sporta zāle, [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts]]
* Vroclavas strūklaka (''Wrocławska Fontanna'') — multimediāla strūklaka
* Ščitņicku parks (''Park Szczytnicki'')
* [[Vroclavas Universitāte]] (''Uniwersytet Wrocławski'') — universitāti beiguši 8 Nobela prēmijas laureāti
* Vroclavas ūdenstornis (''Wieża ciśnień przy alei Wiśniowej we Wrocławiu'')
* Vroclavas pils (''Pałac królewski we Wrocławiu'')
* ''[[Sky Tower]]'' — debesskrāpis, viena no Polijas augstākajām ēkām (212 m)

== Vroclavā (Breslavā) dzimuši ==

{{Pamatraksts|Vroclavā dzimušo uzskaitījums}}

* [[Angeluss Silēziuss]] (''Angelus Silesius'', 1624 — 1677), dzejnieks
* [[Ādolfs Andersens]] (''Adolf Anderssen'', 1818 — 1879), šahists
* [[Frīdrihs Bergiuss]] (''Friedrich Bergius'', 1884 — 1949), ķīmiķis
* [[Dītrihs Bonhēfers]] (''Dietrich Bonhoeffer'', 1906 — 1945), teologs
* [[Makss Borns]] (''Max Born'', 1882 — 1970), fiziķis
* [[Norberts Eliass]] (''Norbert Elias'', 1897 — 1990), sociologs
* [[Fricis Hābers]] (''Fritz Haber'', 1868 — 1934), ķīmiķis
* [[Fēlikss Hausdorfs]] (''Felix Hausdorff'', 1868 — 1942), matemātiķis
* [[Gustavs Hilbigs]] (''Gustav Hilbig'', 1822—1887), arhitekts, [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] profesors
* [[Ernsts Kasīrers]] (''Ernst Cassirer'', 1874 — 1945), filozofs
* [[Oto Klemperers]] (''Otto Klemperer'', 1885 — 1973), diriģents
* [[Ferdinands Lasalls]] (''Ferdinand Lassalle'', 1825 — 1864), politiķis
* [[Ādolfs Mencels]] (''Adolph Menzel'', 1815 — 1905), mākslinieks
* [[Manfrēds fon Rihthofens]] (''Manfred von Richthofen'', 1892 — 1918), kara aviācijas pilots
* [[Frīdrihs Šleiermahers]] (''Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher'', 1768 — 1834), filozofs
* [[Edīte Šteina]] (''Edith Stein'', 1891 — 1942), filozofe, katoļu svētā
* [[Zīgberts Tarrašs]] (''Siegbert Tarrasch'', 1862 — 1934), šahists
* [[Reinhards Zeltens]] (''Reinhard Selten'', 1930 —), ekonomists
* [[Ervins fon Viclēbens]] (''Erwin von Witzleben'', 1881 — 1944), karavīrs
* [[Kristiāns Volfs]] (''Christian Wolff'', 1679 — 1754), filozofs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas pilsētas]]
[[Kategorija:Vroclava| ]]
[[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistes apriņķi]]
[[Kategorija:Hanzas pilsētas]]</text>
      <sha1>438xe376nfgk4hwjlrgvtnqvzm9b33b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johans Sebastiāns Bahs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3777</id>
    <revision>
      <id>4448912</id>
      <parentid>4363134</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:13:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448912</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6590" sha1="ffwz7w9bl81c7ogb0tyyflevaqpdhm9" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|vācu baroka komponistu|Bahs|Bahs|uzvārds}}
{{Personas infokaste
|          vārds = Johans Sebastiāns Bahs
|     vārds_orig = ''Johann Sebastian Bach''
|         attēls = Bach.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Johans Sebastiāns Bahs 1748. gadā
|        dz_gads = 1685
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = [[Eizenaha]], [[Saksija-Eizenaha]] (tagad [[Tīringene]], {{DEU}})
|         m_gads = 1750
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 28
|        m_vieta = [[Leipciga]], [[Saksija]] (tagad {{DEU}})
|   dzīves_vieta = [[Veimāra]], [[Kētene]], Leipciga
|        tautība = vācietis
|        dzimums = vīrietis
|         vecāki = [[Johans Ambrozijs Bahs]] un [[Marija Elizabete Lemmerhirta]]
|          māsas = Marija Salome Baha
|          brāļi = Johans Kristofs Bahs, Johans Jēkabs Bahs
|   dzīvesbiedrs = [[Marija Barbara Baha]], [[Anna Magdalēna Vilke]]
|          bērni = [[Vilhelms Frīdemans Bahs]], [[Kārlis Filips Emanuels Bahs]], [[Johans Kristofs Frīdrihs Bahs]], [[Gotfrīds Heinrihs Bahs]], [[Johans Kristiāns Bahs]], Elizabete Jūlija Frederika Baha
|    kategorijas = 
}}

'''Johans Sebastiāns Bahs''' (dzimis {{dat VS|{{dat|1685|3|31}}|{{dat||3|21}}}}, miris {{dat|1750|7|28}}) bija [[Baroks|baroka]] perioda [[vācieši|vācu]] [[komponists]] un [[ērģelnieks]], tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem. Viņa darbi ir devuši iedvesmu daudziem [[Eiropa]]s tradicionālajiem mūziķiem, piemēram, [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocartam]].

Baha mūziku sāka atzīt tikai apmēram 100 gadus pēc viņa nāves. Savas dzīves laikā Bahs neguva pelnīto atzinību kā komponists, bet bija slavens ērģelnieks un klavesīnists. Tikai 1829. gadā [[Vācija|vācu]] komponista [[Fēlikss Mendelszons|Mendelszona]] vadībā tika atskaņota &quot;Mateja pasija&quot;, pirmo reizi tika izdots Baha skaņdarbu pilns izdevums. Vācu komponists [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovens]] par Bahu ir teicis: &quot;Nevis strauts — Jūra būtu viņa īstais vārds.&quot; (no {{val|de|bach}} — ''strauts'').

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Eizenaha]]s pilsētā Saksijas-Eizenahas hercogistē mūziķa ģimenē. No Bahu dzimtas nākuši flautisti, trompetisti, ērģelnieki un vijolnieki. Zēna pirmais skolotājs bija tēvs, bet deviņu gadu vecumā zēns zaudēja vecākus un atbildību pār viņu uzņēmās viņa vecākais brālis, kurš bija ļoti neiejūtīgs un garlaicīgs skolotājs.

15 gadu vecumā Bahs nolēma sākt patstāvīgu dzīvi un devās uz [[Līneburga|Līneburgu]], lai mācītos ģimnāzijā. Savas dzīves laikā Bahs bieži mainīja darba vietas. Taču lai kādi bija dzīves apstākļi, viņš vienmēr centās apgūt zināšanas un sevi pilnveidot. Viņš pētīja citu komponistu darbus, apmeklēja izcilu ērģelnieku koncertus. Bahs ieguva laba ērģelnieka un klavesīnista slavu.

1708. gadā apmetās uz dzīvi [[Veimāra|Veimārā]], kur strādāja par galma mūziķi un pilsētas ērģelnieku. Te radās izcili Baha ērģeļu skaņdarbi.
1717. gadā Bahs ar savu ģimeni devās uz [[Kētene|Kēteni]]. Te komponists rakstīja klavesīna un orķestra mūziku Kētenes pilsētas galma vajadzībām. Kētenē Bahs sarakstīja divbalsīgās un trīsbalsīgās invencijas, 6 &quot;Franču svītas&quot;, 6 &quot;Angļu svītas&quot; un &quot;[[Labi temperētā klavesīna]]&quot; 1. daļu, kurā ietilpst 24 prelūdijas un fūgas.

1723. gadā Bahs pārcēlās uz [[Leipciga|Leipcigu]], kur aizvadīja atlikušo mūžu. Viņš strādāja Sv. Toma baznīcas dziedāšanas skolā. Baham vajadzēja apkalpot pilsētas galvenās baznīcas un atbildēt par baznīcas mūzikas kvalitāti.
Visu savu brīvo laiku Bahs veltīja jaunradei. Leipcigā tika sarakstīti daudzi vokāli - instrumentāli skaņdarbi, ap 250 kantāšu, &quot;[[Jāņa pasija]]&quot; un &quot;[[Mateja pasija]]&quot;. Bahs rakstīja arī orķestra un klavesīna mūziku. Daudz laika un enerģijas aizņēma baznīcas skolas vadītāja pienākumi. Baha dēli - [[Vilhelms Frīdemans Bahs]], [[Kārlis Filips Emanuels Bahs]], [[Johans Kristiāns Bahs]] izrādījās talantīgi mūziķi un komponisti. Ar dziļu muzikalitāti izcēlās Baha otrā sieva - [[Anna Magdalēna]]. Viņas mūzikas apmācībai Bahs iekārtoja &quot;Annas Magdalēnas nošu burtnīcu&quot;.

Komponista pēdējos mūža gadus aptumšoja smaga acu slimība. Pēc neveiksmīgas operācijas Bahs kļuva akls. Taču arī tad viņš turpināja komponēt, diktējot savus skaņdarbus pierakstīšanai.

== J. S. Baha darbi ==

=== Vokāli instrumentāli darbi ===
* Mesa si minorā,
* &quot;Mateja Pasija&quot;,
* &quot;Marka Pasija&quot; (oriģinālā partitūra zudusi),
* &quot;Lūkas Pasija&quot; (Baha autorība tiek apstrīdēta),
* &quot;Jāņa Pasija&quot;,
* Laicīgās un garīgās kantātes,
* Ziemassvētku oratorija
* Lieldienu oratorija
* Vasarsvētku oratorija
=== Orķestra skaņdarbi ===
* 4 uvertīras,
* 6 &quot;Brandenburgas koncerti&quot;.
* Koncerti solo-instrumentam ar orķestri
* 7 koncerti klavesīnam ar orķestri,
* 3 koncerti 2-3 klavesīniem ar orķestri,
* 3 koncerti vijolei ar orķestri,
* Koncerts 2 vijolēm ar orķestri.

=== Skaņdarbi stīgu instrumentiem ===
* 6 sonātes un partitas vijolei,
* 7 sonātes vijolei un klavesīnam,

=== Skaņdarbi ērģelēm un citiem taustiņinstrumentiem === 
* LTK (Labi temperētais klavesīns (klavīrs)) divos sējumos - 2 x 24 prelūdijas un fūgas visās tonalitātēs
* Goldberga variācijas klavesīnam (1:30 h garas)
* 6 sonātes čellam 
* fantāzijas un tokātas
* &quot;Ave Maria&quot;
* &quot;Tokāta un fūga re minorā&quot;

=== Citi skaņdarbi ===
* krājums &quot;Mazās prelūdijas un fūgas&quot;,
* Fantāzijas
* Korāļu prelūdijas
* Fūgas

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://en.rodovid.org/wk/Special:Tree/4472 Baha ģimenes dzimtas koks] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20130603195202/http://oregonbachfestival.com/digitalbach/matthew/ Mateja pasija] BWV 244 {{lv ikona}} {{de ikona}} {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20120616025516/http://oregonbachfestival.com/digitalbach/goldberg/ Clavier-Übung IV (Goldberg)] BWV 988/1087
* [https://web.archive.org/web/20120806191249/http://oregonbachfestival.com/digitalbach/bminor/ Mesa si minorā] BWV 232

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bahs, Johans Sebastiāns}}
[[Kategorija:1685. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1750. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas komponisti]]
[[Kategorija:Baroka komponisti]]
[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:Anglikāņu svētie]]
[[Kategorija:Tīringenē dzimušie]]</text>
      <sha1>ffwz7w9bl81c7ogb0tyyflevaqpdhm9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Lielais</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5325</id>
    <revision>
      <id>4448809</id>
      <parentid>4206267</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:51:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448809</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22072" sha1="3h90ycjeskeu6kaxmpzgyn0xg8nwg9z" xml:space="preserve">{{papildu atsauces+}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aleksandrs Lielais
| vārds_orģ = ''Ἀλέξανδρος ὁ Μέγας''
| attēls = AlexanderTheGreat Bust.jpg
| mazs_att = 
| apraksts = 
| amats = [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] karalis
| term_sākums = 336. gads p.m.ē.
| term_beigas = 323. gads p.m.ē.
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]]
| pēctecis = [[Filips III Aridejs]]&lt;br /&gt;[[Maķedonas Aleksandrs IV]]
| dzim_dati = 20. vai 21. jūlijā 356. gadā p.m.ē.
| dzim_vieta = [[Pella]], [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Maķedonija]]
| mir_dati = 10. vai 11. jūnijā 323. gadā p.m.ē. (32 gadu vecumā)
| mir_vieta = [[Babilona]]
| tautība = 
| partija = 
| dzīvesb = [[Roksana|Baktrijas Roksana]]&lt;br /&gt;[[Persijas Sateira II]]&lt;br /&gt;[[Persijas Parisatīde II]]
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| bērni = Hērakls&lt;br /&gt;[[Aleksandrs IV (Aleksandra Lielā dēls)|Aleksandrs IV]]
}}

'''Maķedonijas Aleksandrs''' jeb '''Aleksandrs Lielais''' ({{val|el|Ἀλέξανδρος ὁ Μέγας}}, ''Aléxandros ho Mégas'', 356. gads p.m.ē.—323. gads p.m.ē) bija [[Senā Maķedonija|Senās Maķedonijas]] valdnieks un karavadonis. Viņa iekarojumi ne tikai izmainīja politisko ainavu, bet arī veicināja [[grieķu kultūra]]s un ideju izplatīšanos visā iekarotajā teritorijā. Austrumu un grieķu tradīciju sajaukšanās noveda pie [[Hellēnisms|helēnisma]] kultūras rašanās, kas ietekmēja [[Māksla|mākslu]], [[Zinātne|zinātni]], [[Filozofija|filozofiju]] un [[valoda]]s vairākos kontinentos.

== Aleksandra Lielā bērnība ==
Aleksandrs piedzima 356. gadā p.m.ē. Viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieks [[Filips II (Maķedonija)|Filips II]], kas deva savam dēlam lielisku izglītību. Aleksandra audzinātājs bija grieķu filozofs [[Aristotelis]]. Aleksandrs pazina un mīlēja [[grieķu literatūra|grieķu literatūru]]. No [[dzeja]]s darbiem Aleksandrs cienīja [[Homērs|Homēra]] darbu [[Iliāda]]. Viņa iemīļotais varonis bija [[Ahillejs]], ko viņš mēģināja visur atdarināt. Aleksandrs ļoti aizrāvās ar kara lietām un kopš 16 gadu vecuma devās līdzi savam tēvam karagājienos.

Kad Aleksandrs bija 12 gadus vecs,&lt;ref&gt;[http://www.alexander-the-great.co.uk/bucephalus.htm Aleksandra zirgs Bucefals] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120217212255/http://www.alexander-the-great.co.uk/bucephalus.htm |date={{dat|2012|02|17||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; pie viņa tēva Filipa II ieradās zirgu pārdevējs un piedāvāja viņam īpaši vērtīgu [[ērzelis|ērzeli]].
Bet [[zirgs]] izrādījās tik mežonīgs, ka neviens tam nespēja uzkāpt mugurā. Aleksandrs ievēroja, ka zirgs baidās no savas ēnas uz zemes. Viņš pierunāja savu tēvu, ka tad, ja viņš spēs savaldīt ērzeli, tad tas piederēs viņam. Aleksandrs pagrieza zirgu pret sauli, lai tas neredzētu savu ēnu, un pavisam mierīgi uzkāpa zirgam mugurā. Tas visus ļoti pārsteidza. Filips noskūpstīja savu dēlu un teica: &quot;Manu zēn, tev vajag atrast pietiekami lielu valsti, kurai tu varētu kļūt par valdnieku, jo Maķedonija tev ir par mazu.&quot; Aleksandram atļāva paturēt zirgu, kuru viņš nosauca par Bucefalu, kas [[sengrieķu valoda|sengrieķu valodā]] nozīmē &quot;vērša galva&quot;, jo zirgam bija liela [[galva]]. [[Bucefals]] bija Aleksandra zirgs līdz savai nāvei. Aleksandrs to ļoti mīlēja un uzskatīja par savu vistuvāko draugu. Kad Bucefals nomira, tam bija jau trīsdesmit gadu, par godu savam mīļotajam zirgam Aleksandrs Bucefala vārdā nosauca pilsētu iekarotajā [[Inda]]s baseinā.

== Nākšana pie varas ==
[[Attēls:Map Macedonia 336 BC-de.svg|thumb|280px|Grieķu valstis 336. gadā p.m.ē.]]
Kad Aleksandrs kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] valdnieku, viņam bija tikai 20 gadi. Neskatoties uz to, ka tēvs bija ieguvis augstāko varu Grieķijā, Aleksandrs, pārņēmis no nogalinātā tēva valdības grožus, konstatēja, ka viņam bez draugiem un sabiedrotajiem ne mazums visapkārt ir arī ienaidnieku un skauģu gan mājās, gan aiz robežām. Ar iekšējiem ienaidniekiem un sazvērniekiem Aleksandrs tomēr ātri vien tika galā — viņš vienkārši pavēlēja nogalināt visus, par kuriem bija pat mazākās aizdomas. Neviens neko tādu no centīgā Aristoteļa skolnieka nebija gaidījis. Arī viena no Grieķijas pilsētām — [[Tēbas (Grieķija)|Tēbas]], atteicās pakļauties Aleksandram un tika par to bargi sodīta. Pilsēta tika pilnībā sagrauta, tūkstošiem tās iedzīvotāju tika noslepkavoti, bet dzīvi palikušie tika pārdoti [[verdzība|verdzībā]].

Tūlīt pēc Tēbu pakļaušanas Aleksandrs karaspēka priekšgalā devās no viena dumpīga Grieķijas reģiona uz otru, nežēlīgi apspiežot dumpiniekus, sodot to vadoņus un atjaunojot visur kārtību. Grieķijas vietā vēstures arēnā parādījās Maķedonija — labi organizēta, disciplinēta [[impērija]], kurā valda miers un kārtība. Ne miņas no kādreizējām ķildām un jukām starp Grieķijas pilsētvalsīm.

== Militārās reformas ==
[[Attēls:Macedonian Army Thessalian.jpg|thumb|280px|Aleksandra Lielā karaspēka tesāliešu kavalērists. Skulptūra uz Aleksandra Lielā sarkofāga Stambulas Arheoloģiskajā muzejā]]
Tomēr Aleksandram ar to bija par maz. Viņam dārgs bija viņa tēva senais mērķis — iekarot [[Senā Persija|Persijas lielvalsti]]. Viņš sāka tam rūpīgi gatavoties. Saprotot, ka Persijas rīcībā ir liels karaspēks, kuru skaitliskā ziņā noteikti nepārspēt, Aleksandrs vēl enerģiskāk ķērās pie savas [[karaspēks|karaspēka]] kvalitātes un kaujasspējas pilnveidošanas. To bija iespējams panākt tikai ar labāku organizāciju, disciplīnu un militāriem [[jaunievedums|jaunievedumiem]].

Kā viens no galvenajiem pasākumiem tika pilnveidota [[Falanga (militārais formējums)|falangas]] organizācija. Falanga pēc savas nozīmes militārajā vēsturē bija pirmais regulārais [[Taktika|taktiski]] operatīvais formējums. Ar to tā principiāli atšķīrās no [[hoplīts|hoplītiem]], kuri vairāk pildīja [[zemessardze]]s lomu. Falanga bija labi bruņota [[infantērija]]s struktūrvienība ar gariem, tālu izslietiem [[Pīķis|pīķiem]], lielu [[Vairogs|vairogu]] sienas priekšā.
Falangas organizācija gan nebija paša Aleksandra izgudrojums — to no Tēbām bija pārņēmis vēl viņa tēvs — Filips II, apbruņojot falangas kareivjus ar vēl garākiem (apmēram 5,5 metrus) un smagākiem pīķiem, nekā tie bija agrākajiem hoplītiem. Falanga sastāvēja no astoņās vai desmit rindās izvietotiem karavīriem, kuri kopumā veidoja kvadrāta formējumu.
Falangas galvenais uzdevums bija apturēt pretinieka kavalērijas triecienus, un ar šo uzdevumu tā tika galā spīdoši. Ienaidnieka jātnieki, ja arī izlauzās cauri kādām no pirmajām falangas rindām, ciešot lielus zaudējumus, tad burtiski uzdūrās nākamajās zemu noliektajās pīķu joslās, tā arī nespējot izmantot savus zobenus tuvcīņā.
Taču dēļ smagā bruņojuma un nepieciešamības stingri ievērot savu formējumu konfigurāciju, falanga bija visai neveikla uzbrukumā, it īpaši šķēršļotā apvidū. Tādēļ vēl Filips II falangas bija papildinājis ar [[Kavalērija|kavalēriju]].

Savukārt Aleksandrs ieviesa vēl arī vieglo infantēriju, kas nostiprināja saikni starp ātrajām kavalērijas vienībām un lēnajām falangām. Līdz ar [[loks (ierocis)|lokiem]], [[Katapulta|katapultām]], dažādām cietokšņu aplenkšanas ierīcēm, Aleksandrs bija izveidojis universālu, daudzfunkcionālu armiju, kura bija [[Mobils|mobila]] un ļoti efektīva gan aizsardzībā, gan uzbrukumā.

Papildus tam Aleksandrs ieviesa arī speciālas materiālās apgādes vienības, kuras rūpējās, lai karaspēkam kampaņas laikā nekā netrūktu. Karaspēka sastāvā bija arī medicīniskais personāls un sanitāru komandas, kas rūpējās par karavīru veselību un [[Higiēna|higiēnu]]. Līdz ar to Aleksandra karaspēks bija sarežģīta, [[Autonomija|autonoma]], labi organizēta militāra sistēma, kurai pretī stāties tā arī nespēja neviena cita tā laika armija.

Persiešu armija vairāk paļāvās uz [[kara rati]]em un kavalēriju, kā arī locinieku vienībām. Taču viņu infantērija parasti bija visai vāja, tās kaujasspēja nebija pat salīdzināma ar grieķu falangām, lai gan persiešu infantērijas sastāvā dienēja arī grieķu [[algotnis|algotņi]] — hoplīti. Persiešu karaspēkā daudz zemākā līmenī bija arī disciplīna un organizētība, tas nereti pat pie mazākajām neveiksmēm pakļāvās panikai.

Par savu galveno uzdevumu viņš atzina kara gājienu uz [[Senā Persija|Persiju]], lai iegūtu bagātības Austrumos. Bet vispirms viņam bija jānomāc dažu grieķu valstu sacelšanās. Grieķi gribēja atbrīvoties no Maķedonijas varas un atgūt sev brīvību. Aleksandrs devās divos karagājienos uz [[Senā Grieķija|Grieķiju]] un piespieda grieķus padoties Maķedonijai.

== Karagājiens pret Persiju ==
[[Attēls:Battle of Issus.jpg|thumb|280px|Kauja pie Isas. Mozaīka atspoguļo Aleksandra Lielā un Dārija III karaspēku cīņu. Neapoles (Itālija) Nacionālais muzejs]]Aleksandrs Lielais uzsāka karu pret Persiju 334. gada p.m.ē. pavasarī, ar 35 tūkstošu vīru lielu karaspēku šķērsojot [[Helesponts|Helespontu]] (mūsdienu [[Dardaneļi|Dardaneļus]]) un iebrūkot [[Anatolija|Mazāzijā]]. Pie antīkās [[Troja]]s pilsētas viņš uzbruka 40 tūkstošu vīru lielai persiešu armijas daļai un sakāva to, zaudējot tikai 110 savu karavīru.

Virzoties tālāk uz dienvidiem, Maķedonijas armija tagadējā ziemeļaustrumu [[Sīrija|Sīrijā]] sastapās ar galvenajiem persiešu spēkiem valdnieka [[Dārijs III|Dārija III]] vadībā. Dārijam neapšaubāmi bija būtisks skaitlisks pārsvars. Taču maķedoniešiem, pateicoties daudzām militārām inovācijām, bija tā laika senajā pasaulē labākais karaspēks.
Aleksandra falangas pirmajā lielākajā kaujā burtiski samala persiešu karapulkus vienu pēc otra. Bet vislielāko apjukumu persiešu rindās sēja straujie un neparedzamie Aleksandra kavalērijas uzbrukumi. Rezultātā Aleksandrs arī svinēja spīdošu uzvaru. Dārijs paniski bēga, pametot pat savu māti, sievu un bērnus Aleksandra žēlastībā. Satriecis persiešus [[Kauja pie Grānikas|pie Grānikas upītes]], Aleksandrs devās tālāk gar Vidusjūras krastu.
Pēc uzvaras pie Isas Maķedonijas armija neapturami virzījās tālāk dienvidu virzienā un 332. gadā p.m.ē., pēc 7 mēnešu ilgas aplenkšanas, ieņēma [[Feniķija]]s galveno pilsētu un vienu no spēcīgākajiem jūras cietokšņiem Vidusjūras austrumu krastā — [[Sūra (pilsēta)|Tīru]]. Šai laikā Dārijs mēģināja sākt ar Aleksandru miera sarunas. Apmaiņā pret savu ģimeni Dārijs piedāvāja Aleksandram atdot Mazāziju, samaksāt milzīgu naudas summu un dot viņam par sievu vienu no savām meitām. Bet Aleksandrs atteicās no šiem piedāvājumiem, prasīdams no Persijas ķēniņa padošanos bez kādiem noteikumiem. Karš turpinājās.

=== Ēģiptes iekarošana ===
No Feniķijas Aleksandrs devās uz [[Palestīna|Palestīnu]], bet pēc tam uz Ēģipti un iekaroja to bez pūlēm. Iekarojis Ēģipti, viņš atstāja turienes kārtību un neaiztika [[Templis|tempļus]]. Tāpēc ēģiptiešu priesteri pasludināja Aleksandru par saules dieva — [[Amons|Amona]] dēlu.

Uzturēdamies Ēģiptē, [[Nīla]]s [[upes delta|deltas]] rietumu daļā, Aleksandrs nodibināja vēlāk izdaudzināto [[Aleksandrija]]s pilsētu. Tā visa Persijas valsts rietumu daļa (Mazāzija, Ēģipte, Feniķija, Palestīna) tagad bija maķedoniešu varā. Lai galīgi satriektu Persijas valsti, bija jāiekaro tās austrumu daļa.

=== Kauja pie Gaugamelas ===
[[Attēls:Battle of Gaugamela.jpg|thumb|280px|Kauja pie Gaugamelas. [[Jans Brēgels Vecākais|Jana Brēgela Vecākā]] glezna, 1602]]
331. gadā p.m.ē. maķedoniešu spēki pārgrupējās un iebruka Babilonā. Tur, [[Ninīve]]s drupu tuvumā, pie [[asīrieši|asīriešu]] ciemata Gaugamelas (pie Dahūkas mūsdienu [[Kurdistānas reģions|Kurdistānā]]) Aleksandrs atkal sastapās ar vēl spēcīgāku persiešu armiju Dārija III vadībā. Uzskata, ka apmēram 250 tūkstoši persiešu karavīru sāka kauju pret 40 tūkstošiem maķedoniešu infantērijas un 7 tūkstošiem kavalērijas.

Dārija III armija bija tik milzīga, kad šī bija viena no retajām reizēm, kad bezbailīgajam Aleksandram, redzot savā priekšā bezgalīgo persiešu pīķu un durkļu jūru, dūša saskrējusi papēžos. Arī persiešu kavalērija skaitliski apmēram pieckārtīgi pārsniegusi Aleksandra kavalēriju. Pieredzējušākie viņa armijas veterāni, kas bija uzticīgi kalpojuši vēl viņa tēvam, savu jauno karavadoni uzmundrināja ar jokiem: „Neuztraucieties kungs, viņi neizturēs mūsos iesīkstējušo āža smaku”.
Aleksandra armija arī šajā kaujā ne mirkli nenodrebēja, katra falangas vai kavalērijas vienība, kā parasts, ātri un precīzi izpildīja visas sava karavadoņa komandas, kuras, kā vienmēr bija gan taktiski, gan stratēģiski nekļūdīgas.

Aleksandrs uzsāka kauju, bezbailīgi uzbrūkot ar daļu savas kavalērijas persiešu kreisajam flangam, iesaistot kaujā praktiski visu persiešu kavalēriju. Kamēr abu pretinieku kavalērijas vienības cīnījās savā starpā, persieši savu ofensīvu uzsāka ar masveidīgu kara ratu triecienu pret maķedoniešu centru, kuru priekšā veidoja vieglā infantērija ([[šķēpmetēji]]), bet aiz tām falangas. Maķedoniešu šķēpmetēju rindas, nemaz nemēģinot uzsākt cīņu vienkārši pašķīrās, izlaižot persiešu kara ratus sev cauri. Kā jau bija paredzams, gan kara rati, gan to „ekipāžas” savu ārēji efektīgo, viesuļvētrai līdzīgo uzbrukumu nobeidza uzduroties uz smagajiem falangu pīķiem. Tos, kuri nebija paspējuši tikt līdz falangām, nobeidza šķēpmetēji, kuri atradās kaujas ratiem aizmugurē.

Tad Aleksandrs pret persiešu centru sūtīja savu elites kavalēriju, kuru bija pieturējis rezervē izšķirošam brīdim. Tāds brīdis arī bija pienācis, kad persiešu kara ratu vienības bija sagrautas. Kavalērija pārrāva persiešu armijas centra rindas, izgāja tās aizmugurē un jau uzbruka persiešu flangiem. Savukārt pārrāvumā tūlīt iebruka maķedoniešu vieglā infantērija un aiz tās pamazām, lai nesajauktu savas rindas, virzījās arī falangas. Persiešu armijā sākās panika, karotāji pameta ieročus un metās bēgt. Kauja pārvērtās par asiņainu slaktiņu, kurā maķedonieši bēgļus tos cērtot un durot vajāja līdz pat 80 kilometru attālumam. Persieši šajā kaujā zaudēja ap 40 tūkstošus (pēc dažām ziņām līdz pat 90 000) karotāju. Savukārt maķedonieši esot zaudējuši mazāk par 500 savu karavīru.

Dārijs III atkal paniski bēga un vēlāk viņu nogalināja viņa paša karavadoņi. Babilonija un Persija pakļāvās Aleksandram. Pēc kaujas pie Gaugamelas maķedoniešu armija gandrīz bez pretestības ieņēma Persijas galvenās pilsētas — [[Bābele|Bābeli]], [[Sūzas]], [[Persepole|Persepoli]] un [[Ekbatana|Ekbatanu]]. Sirojot un laupot Persijā, kādā no orģijām tika nodedzināta arī Persijas galvaspilsēta Persepole.

== Karagājiens uz Indiju ==
[[Attēls:Map-alexander-empire.png|thumb|280px|Aleksandra Lielā karagājieni apzīmēti ar melnu līniju]]
Iedams gar [[Kaspijas jūra]]s dienvidu krastu, Aleksandra karaspēks nonāca [[Partija (reģions)|Partijā]] un iekaroja [[Baktrija|Baktriju]] un [[Sogdiāna|Sogdiānu]]. Aleksandram bija nepieciešami tikai 3 gadi (no 330. g. p.m.ē. līdz 327. g. p.m.ē.) lai radītu vienu no milzīgākajām un varenākajām impērijām antīkajā pasaulē.

327. gadā p.m.ē. Aleksandrs ielauzās [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] (tagadējā [[Pakistāna|Pakistānā]]) un iekaroja [[Pendžāba|Pendžābu]] (&quot;Piecupi&quot;).
No šejienes Aleksandrs posās uz [[Ganga]]s ieleju. Bet, pārejot [[Hifasa]]s upi, Aleksandra karaspēks atteicās paklausīt. Indijas lieti un negaisi, slimības un nogurums no kara gājiena, — tas viss radīja neapmierinātību karapulkos. Karaspēks prasīja Aleksandram atgriezties mājās. Pie Indas pietekas [[Hidaspa]]s uzcēla floti, ievietoja tur daļu karaspēka, kas pa ūdens ceļu devās mājup. Bet otra armijas daļa virzījās gar upes krastiem. Tā aizgāja līdz Indas grīvai un no turienes pa zemes ceļu gar okeānu devās uz rietumiem.

== Lielvalsts veidošana un nāve ==

324. gadā p.m.ē. Aleksandrs atgriezās Persijā, kur sāka atjaunot savu armiju. Tā ilgajos karagājienus bija cietusi smagus zaudējumus (ne tik daudz cīņās ar ienaidnieku, cik grūtajos pārgājienos, it sevišķi tuksnešu rajonos atceļā no Indijas).

Aleksandrs bija iekarojis valsti, kuras [[izglītība]]s, [[Zināšanas|zināšanu]] un [[kultūra]]s līmenis ir augstāks nekā pašā Maķedonijā. Viņš veicināja grieķu un persiešu kultūru integrāciju, mudinot maķedoniešu karavīrus precēt persiešu sievietes. Arī pats viņš apprecēja divas persiešu princeses. Šādu laulību skaits bija vairāki tūkstoši. Aleksandrs šo savu ideju centās realizēt arī veicinot grieķu [[Kolonizācija|kolonistu]] ieceļošanu un apmešanos Persijā un [[Senā Divupe|Mezopotāmijā]].

Par savas milzu valsts galvaspilsētu Aleksandrs iekārtoja [[Babilona|Bābeli]]. Viņš plānoja jaunus karagājienus uz rietumiem — [[Āfrika|Ziemeļāfrikas]] un [[Itālija]]s iekarošanu. Bet pošoties šiem karagājieniem, 323. gada vasarā p.m.ē. Aleksandrs saslima un dažu dienu laikā nomira tikai 32 gadu vecumā.&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11739/ |title = Kingdoms of the Successors of Alexander: After the Battle of Ipsus, B.C. 301 |website = [[World Digital Library]] |date = 1800-1884 |accessdate = 2013-07-27 |archive-date = 2015-09-05 |archive-url = https://web.archive.org/web/20150905133907/http://www.wdl.org/en/item/11739/ }}&lt;/ref&gt;

== Pēc Aleksandra ==
[[Attēls:Diadochi.png|thumbnail|280px|Aleksandra Lielā impērija pēc sadalīšanas starp viņa karavadoņiem]]
Aleksandrs Lielais neatstāja [[Testaments|testamentu]], viņa pēdējie vārdi mirstot bija visai pretrunīgi un vēl pusgadsimtu pēc viņa nāves turpinājās strīdi un konflikti par viņa pēcnācēju, kurš tā arī netika atrasts un varenā Maķedonijas impērija izjuka — nespējot vienoties, Aleksandra karavadoņi to sadalīja vairākos atsevišķos valdījumos. Starp šīm neatkarīgajām karalistēm turpinājās savstarpējās cīņas. Dažas no tām mēģināja atgriezties pie agrākās Grieķijas prakses, apvienojoties konfederācijās. Tādā veidā izveidojās viena no lielākajām — [[Ahajas līga]] (''Κοινὸν τῶν Ἀχαιῶν''), kurā apvienojās 10—12 autonomas [[Peloponēsa]]s [[polisa]]s. Ahajiešu pārstāvji sanāca uz apspriedi divreiz gadā lai izstrādātu kopīgu ārpolitiku un apstiprinātu likumdošanas aktus, galvenokārt, savstarpējo ekonomisko attiecību jomā ([[nauda]]s kalšana, [[tirdzniecība]] u.c.). Ahaja arī cīnījās ar citām līdzīgām konfederācijām ([[Sparta|Spartu]]) un polisām par varu un ietekmi Grieķijā. Situācija lielā mērā atkal bija līdzīga tai, kāda Grieķijā bija izveidojusies pirms to pakļāva Maķedonija Filipa II laikā. Arī šajā situācijā bija jānāk kādam, kas izmantojot iekšējās ķildas sagrābtu varu un nodibinātu kārtību. Šis kāds šoreiz bija Roma, kas tajā laikā jau bija izveidojusies par spēcīgu [[Romas impērija|impēriju]].

== Nozīme ==
Aleksandrs neapšaubāmi bijis viens no lielākajiem iekarotājiem un izcilākajām personībām pasaules vēsturē. Viņš bija spīdošs taktiķis un izcils [[līderis]], drosmīgs un arī augstsirdīgs. Tomēr, ja situācija prasīja, viņš bez liekas svārstīšanās spēja rīkoties cietsirdīgi un nežēlīgi.

Lai sasaistītu iekarotās teritorijas, Aleksandrs karagājienu laikā nodibināja daudzas jaunas pilsētas. Parasti šīm pilsētām tika piešķirtas [[pašpārvalde]]s tiesības un tās pakļāvās tikai valdnieka [[Edikts|ediktiem]]. Šajās pilsētās tika nometināti Maķedonijas armijas veterāni, tajās tika ieviestas daudzas grieķu kultūras tradīcijas. Tādēļ no nākamo gadsimtu Eiropas perspektīvas viedokļa augstākā Aleksandra Lielā vērtība saistāma ne tik daudz ar viņa militāriem sasniegumiem. Daudz svarīgāk ir tas, ka viņa iekarojumu rezultātā tika būtiski paplašināta grieķu civilizācijas ietekme pasaulē, kas vienlaicīgi sagatavoja augsni vēlākiem [[Romas impērija]]s iekarojumiem.

Aleksandra lielvalsts teritorijā sākās Tuvo Austrumu un Dienvidāzijas [[helenizācija]], bet vēlāk šī jaunā kultūra dziļi ietekmēja Eiropas kultūru. Tās iespaidoja arī [[kristietība]]s rašanos, kas sākotnēji izplatījās Vidusjūras reģionā, bet viduslaikos kļuva par visas Eiropas ticības, pārliecības un uzskatu pamatu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20001109193300/http://www.isidore-of-seville.com/Alexanderama.html Aleksandrs lielais internetā] {{en ikona}}
* [http://wso.williams.edu/~junterek/ Aleksandrs Lielais] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20140505021306/http://worldnewsdailyreport.com/egypt-archaeologist-could-have-discovered-the-tomb-of-alexander-the-great/ Arheologi atraduši Aleksandrā Lielā mauzoleju] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārā vēsture]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Maķedonijas valdnieki]]
[[Kategorija:Senie karavadoņi]]
[[Kategorija:356. gadā p.m.ē. dzimušie]]
[[Kategorija:323. gadā p.m.ē. mirušie]]</text>
      <sha1>3h90ycjeskeu6kaxmpzgyn0xg8nwg9z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viļaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5495</id>
    <revision>
      <id>4448604</id>
      <parentid>4425126</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:27:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pilsētbūvniecība un arhitektūra */</comment>
      <origin>4448604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10379" sha1="6sryv4wzj0gl5f7e7ju9pdubc44meye" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Viļaka
 | settlement_type          = Novada pilsēta
 | image_skyline            = Vilaka no Semenovas.JPG
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Viļaka, iebraucot pilsētā no dienvidu puses
 | image_flag               = Flag_of_Viļaka.png
 | flag_link                = Viļakas karogs
 | image_shield             = Viļakas pilsētas ģerbonis.svg
 | shield_link              = Viļakas ģerbonis
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Latvija#Balvu novads
 | pushpin_label_position   =                       
| latd = 57| latm = 11| lats = 03| latNS =N 
| longd = 27| longm = 40| longs = 21| longEW =E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Balvu novads]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš [[1945]]. gada
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | seat_type                = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|de|Marienhausen}}
 | area_total_km2           = 6.4
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Viļaka}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | elevation_m              = 95
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-4583
 | website                  = {{URL|www.vilaka.lv}}
 | footnotes                = 
}}
'''Viļaka''' ({{val|ltg|Vileks}}) ir pilsēta [[Latvija]]s ziemeļaustrumos, [[Latgale]]s ziemeļos, [[Balvu novads|Balvu novadā]]. Atrodas [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] krastā, pilsētas robeža daļēji iet pa [[Koura]]s (Kiras) upi. Viļaka ir {{nobr|28 km}} attālumā no novada centra [[Balvi]]em un {{nobr|246 km}} attālumā no [[Rīga]]s, tikai {{nobr|8 km}} no [[Krievija]]s robežas.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Viļakas vēsture}}
[[Attēls:Viļakas_pilsētas_dome.jpg|thumb|left|250px|Viļakas novada muzejs]]
12. gadsimtā Viļakas ezerpils piederēja latgaļu [[Atzele]]s zemei. 1224. gadā pēc [[Atzele]]s dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika nodotas [[Livonijas bīskapija]]i.

1293. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans Fehte]] savu [[Atzele]]s īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] iebrukumiem uz [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] salas nodibināja klosteri ''Marienhausen''. 1509. gadā arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz salas uzcēla mūra pili aizsardzībai pret [[Maskavija]]s karaspēka iebrukumiem. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas pilī]] ieradās poļu garnizons un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās Viļakas senpilsēta.

1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Viļaka kļuva par Marienhauzenas stārastijas centru un administratora rezidenci.
[[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta.

1772. gadā Viļakas stārastija tika inkorporēta [[Krievijas Impērija]]s sastāvā.
Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1925. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Viļakai (Viļākiem) piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1945. gada 8. oktobrī Viļakai piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķa]] (nesenā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]]) centru. No 1949. gada līdz 1959. gadam Viļaka bija [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] centrs, vēlāk [[Balvu rajons|Balvu rajona]] mazpilsēta.

Pēc 2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kļuva par [[Viļakas novads|Viļakas novada]] centru. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva jaunajā Balvu novadā.

== Pilsētbūvniecība un arhitektūra ==
Pilsēta izveidojusies un attīstījusies pie ezera. Kādreiz te krustcelēs bijis Krapāna traktieris. Pie ceļa, kas ved uz [[Žīguri]]em, izveidojies viens no jaunākajiem pilsētas rajoniem, kur uzceltas Līvānos ražotās saliekamās mājas.

=== Arhitektūras pieminekļi ===
* [[Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca|Viļakas katoļu baznīca]] (celta no 1884. līdz 1890. gadam)&amp;nbsp;— historicisma arhitektūras paraugs, kurā celtnes gotiskās formas papildina slaidu egļu apstādījumi. Tā ir viena no ievērojamākajām neogotikas baznīcām Latvijā, kuru var salīdzināt vienīgi ar Rīgas Sv. Franciska, Līksnas vai Dignājas katoļu dievnamiem. Baznīcu projektējis [[Florians Viganovskis]], kas ir arī [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu katedrāle]]s projekta autors. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
* [[Viļakas viduslaiku pils]] atrodas ezerā uz salas un ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;/&gt; 2026. gadā uz to atklāts Latvijā garākais [[pontonu tilts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/120113130/pastaiga-virs-udens-vilaka-atklats-latvija-garakais-pontonu-tilts|title=Pastaiga virs ūdens: Viļakā atklāts Latvijā garākais pontonu tilts|website=Delfi|access-date=2026-04-01|date=2026-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
|break       = jā
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1897|1258
|1905|686
|1935|1582
|1959|2674
|1970|2249
|1979|2147
|1989|2152
|2000|1887
|2011|1487
|2021|1216
}}
* 1897. gadā ''Mariengauzen'' muižā bija 63 cilvēki, bet ''Mariengauzen'' miestā 995 cilvēki, ka ari ''Ostrati'' sādžā 197 cilvēki.

== Reliģija ==
[[Attēls:Viļakas katoļu baznīca.jpg|thumb|265px|Viļakas katoļu baznīca]]
Viļakā darbojas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, evaņģēliski luteriskā draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze.
* Viļakas Romas katoļu draudze pastāvējusi jau 1712. gadā. 1716. gadā tika nolemts atjaunot baznīcu. Otra koka baznīca Viļakā celta 1748. gadā. 1890.&amp;nbsp;— 1891. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas tika konsekrēta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. 1920.&amp;nbsp;— 1925. gadam draudzes dekāns bija P. Apšinīks.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;&gt;Iltnere, A. Placēns, I. 1999. ''Latvijas pilsētas''. Rīga, Preses nams. 568&amp;nbsp;— 573 lpp.&lt;/ref&gt; Viņš nodibinājis draudzes skolu. Pašreiz draudzes prāvests ir Jāzeps Kornaševskis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1 |title=Romas Katoļu Baznīca Latvijā&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|05|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&amp;show=1#sub553 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Viļakas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1920. gadā. Sākumā dievkalpojumi noturēti skolā. Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta un iesvētīta 1928. gadā. 1939. gadā tā ieguva jaunas ērģeles. Interjerā izceļas altārglezna &quot;Jēzus ar mācekļiem iet caur labību&quot;, kuras autors ir viršmežzinis Reinholds. Mācītāji, kas tajā laikā vadīja draudzi bija galvenokārt no Balvu, Rēzeknes, kā arī no Abrenes draudzes un bieži mainījās.
* Pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gadsimta beigās (atjaunota 1990. gadā) bijušā seno latgaļu Eržepoles pilskalnā. Tur atrodas arī kapi.
* 1937. gadā Viļakā tēvs Toms Gumperbergs nodibināja kapucīnu ordeņa klosteri un uzcēla lielu divstāvu mūra ēku ar kapliču, kuru Romas pāvesta nuncijs iesvētīja 1940. gada pavasarī. Klosteri uzcēla vietā, kur kādreiz atradās 1784. gadā celtā koka vecā Romas katoļu baznīca. Kopš 1997. gada klosteri atjauno.
* Mūsdienās Viļakā vairs nav sinagogas, bet pirms Otrā pasaules kara Viļakā gandrīz 1/3 iedzīvotāju bija ebreji.&lt;ref name=&quot;Latvijas pilsētas. Viļaka&quot;/&gt;

== Izglītība ==
Pilsētā atrodas šādas izglītības iestādes:

* Viļakas pirmsskolas izglītības iestāde;
* Viļakas pamatskola;
* Viļakas Valsts ģimnāzija;
* Viļakas mūzikas un mākslas skola;
* Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta|title=Viļakas novada mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
Viļakas novadā ir arī aktīva sabiedriskā dzīve. Deju un dziedāšanas kolektīvi:

* deju kopa „Dēka”;
* jauniešu deju kolektīvs „Dēkaiņi”;
* dramatiskā kopa „Babušoks”;
* sieviešu vokālais ansamblis „Cansone”;
* bērnu vokālie ansambļi „Pogas” un „Podziņas”;
* bērnu literāri muzikālais pulciņš;
* ģitārspēles pulciņš;
* folkloras kopa “Atzele”;
* krievu dziesmu ansamblis „Sudaruška”;
* etnogrāfiskajā ansamblis „Abrenīte”;
* vokāli instrumentālais ansamblis

Pilsētā atrodas arī atrodas bibliotēka, Viļakas novada muzejs un Viļakas kultūras nams&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.tournet.lv/page.php?id=136 Tournet.lv informācija par Viļaku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051109061350/http://www.tournet.lv/page.php?id=136 |date={{dat|2005|11|09||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20050322152648/http://tourism.rdc.lv/high_lv/balvi/vilaka/index.html Apceļo Latgali]&amp;nbsp;— par Viļaku

{{Balvu novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{Novadu centri}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Viļakas novads}}
{{Balvu rajons}}
{{Abrenes apriņķis}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Viļaka| ]]</text>
      <sha1>6sryv4wzj0gl5f7e7ju9pdubc44meye</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Livonijas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5541</id>
    <revision>
      <id>4448603</id>
      <parentid>4448362</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:23:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20053-44|~2026-20053-44]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4378662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34476" sha1="bvnqt14hem1izubcm7lmawg9z94ubqe" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Livonijas karu|Ziemeļu kari|Ziemeļu kari}}
{{Militāras sadursmes infokaste    
|conflict=Livonijas karš
|partof=[[Livonijas—Maskavijas kari]]em, [[Lietuvas—Maskavijas kari]]em, [[krievu—zviedru kari]]em, [[krievu-poļu kari]]em, [[poļu—zviedru kari]]em un [[dāņu-zviedru kari]]em
|image=[[Attēls:Jan Matejko-Batory pod Pskowem.jpg|300px]]
|caption=Kara uzvarētājs [[Stefans Batorijs]] sarunās ar krievu cara sūtņiem pie [[Pleskava]]s ([[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna)
|date=[[1558]]—[[1583]]    
|place=[[Livonija]], [[Krievijas cariste]], [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]]   
|casus=[[Krievijas cariste]]s centieni iegūt kontroli pār Livoniju.
|territory=Polijas—Lietuvas kopvalsts ieguva visu tagadējo Latviju un Igaunijas dienviddaļu, Zviedrija ieguva [[Zviedru Igaunija|Igaunijas ziemeļdaļu]], Dānija ieguva [[Sāmsala|Sāmsalu]]. 
|result=Polijas-Lietuvas ([[Jamas Zapoļskas miera līgums]]) un Zviedrijas ([[Pļusas pamiera līgums]]) uzvara pār Krieviju un Dāniju (Kroneborgas miera līgums). [[Krievijas cariste]] zaudēja kara laikā iegūtās teritorijas un atteicās no [[Livonijas Karaliste]]s dibināšanas plāna. [[Livonijas Konfederācija]] zaudēja suverenitāti un tika sadalīta starp Polijas-Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas valstīm. Tika nodibināta autonoma [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]].
|combatant1=[[Attēls:Baltic coat of arms.svg|border|20px]] [[Livonijas Konfederācija]]&lt;br /&gt; (2. posms) &lt;br /&gt;[[Attēls:Lithuanian coat of arms Vytis. 16th century.jpg|border|20px]] [[Lietuvas dižkunigaitija]]&lt;br /&gt; (3. un 4. posms) &lt;br /&gt;[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|border|20px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]]&lt;br /&gt; (4. posms) &lt;br /&gt;[[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|border|25px]] [[Zviedrija|Zviedrijas Karaliste]]
|combatant2=[[Attēls:Coat_of_Arms_of_Russia_1577.png|border|30px]] [[Krievijas cariste]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Флаг Казанского ханства.gif|border|30px]] [[Kasimovas haniste|Kasimovas]] un [[Kazaņas haniste]]s&lt;ref&gt;Pēc Kasimovas (1452) un Kazaņas (1552) hanistu pakļaušanas tās turpināja pastāvēt kā [[Maskavija]]s vasaļvalstis&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;[[Attēls:Hertsog Magnuse pitsat.jpg|border|30px]] [[Livonijas Karaliste]] (vienīgi kara 3. posmā) 
|commander1= [[Livonijas mestri]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]], [[Gothards Ketlers]]&lt;br /&gt;Rīgas domkungs [[Frīdrihs Felkerzāms]]&lt;br /&gt;[[Polijas karaļi]] [[Sigismunds II Augusts]], [[Stefans Batorijs]] &lt;br /&gt; [[Zviedrijas karaļi]] [[Ēriks XIV Vāsa|Ēriks XIV]], [[Juhans III]]
|commander2= cars [[Ivans IV]], vojevodas Gļinskis, Zaharjins-Jurjevs, Basmanovs, Adaševs, Šuiskis (1558), Serebrjanijs (1559) &lt;br /&gt;hans [[Šigalejs]], hans Sainbulats (cars [[Simeons Bekbulatovičs]]) &lt;br /&gt;Livonijas ķēniņš un Dānijas princis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]]
|strength1=
|strength2=
|casualties1=
|casualties2= 
|Battles won1= [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kauja]], [[Pleskavas aplenkums]]| 
|Battles won2=[[Narvas aplenkums]], [[Kauja pie Tirzas]], [[Ērģemes kauja]]
|notes=
}}
{{Latvijas vēsture}}

'''Livonijas karš''' vai '''Pirmais Ziemeļu karš''' ({{val|de|Livländischer Krieg}} vai ''Erster Nordischer Krieg'', {{val|ru|Ливонская война}}, {{val|et|Liivi sõda}}, {{val|lt|Livonijos karas}}, {{val|sv|25-årskriget mot Ryssland}}, {{val|pl|I, II wojna o Inflanty}}) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp [[Krievijas cariste]]s un [[Livonijas Konfederācija]]s karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī [[Lietuvas dižkunigaitija]] (vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]]) un [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par [[Ziemeļu septiņgadu karš|Ziemeļu septiņgadu karu]] (1563—1570). Livonijas karš beidzās ar Krievijas caristes sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija bija pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.

== Kara iemesli un sekas ==
16. gadsimta vidū [[Anglijas Karaliste]], [[Francijas Karaliste]], [[Spānijas Impērija]], [[Portugāles Karaliste]] un citas Rietumeiropas zemes jau bija izveidojušās par spēcīgām centralizētām monarhijām. Arī [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas Karalistē]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] nostiprinājās valdnieka vara, un šīs valstis iekaroja jaunas teritorijas. Kamēr kaimiņvalstīs norisinājās centralizācija, [[Livonija]], līdzīgi tā laika [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] zemēm, palika politiski sadrumstalota un savstarpējo ķildu novārdzināta. Livonijas Konfederācijas valdnieki — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapi]] nespēja pretoties kaimiņvalstu agresijai.

1547. gadā [[Maskavija]]s (1340—1547) lielkņazs [[Ivans IV]] pasludināja sevi par [[cars|caru]] — [[Austrumromas impērija]]s imperatoru („cēzaru”) mantinieku. Iekarojot [[Kazaņas haniste|Kazaņas]] un [[Astrahaņas haniste]]s, viņš pakļāva [[Volga]]s tirdzniecības ceļu uz austrumiem. Krievijas caristes uzbrukuma draudu priekšā Livonijas valdnieki meklēja palīdzību pie [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Dānija]]s, Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, kas vēlāk iesaistījās vairāk kā divus gadsimtus ilgā cīņā ar Krieviju par bijušo Livonijas zemju sadalīšanu. Livonijas kara un tam sekojošo karu rezultātā [[Latvijas vēsturiskās zemes]] nonāca dažādu ārvalstu atkarībā.

=== Kara tiešais cēlonis ===
Tiešais kara cēlonis bija tas, ka [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Ivans IV]] pieprasīja [[Livonijas Konfederācija]]i samaksāt 40 000 dālderu kontribūciju par [[Tērbatas bīskapija]]s zaudēšanu. Maskavas lielkņaziste 1478. gadā bija iekarojusi [[Novgorodas Republika|Novgorodas Republiku]] un tagad uzskatīja, ka Tērbata 12. gadsimtā ir bijusi Novgorodas valsts atkarībā, tāpēc Livonijai ir jāatmaksā Krievijas caristei kopš tā laika neievāktie [[mesli]].
Tas izraisīja [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas karu]], kas beidzās ar 1481. gada pamieru, kuru 1493. gadā pagarināja vēl uz 10 gadiem.
1502. gada septembrī [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzvarēja lielu Maskavijas karaspēku [[kauja pie Smoļinas|kaujā pie Smoļinas]] un Livonijas sūtņi 1503. gadā noslēdza pamieru uz 6 gadiem, 1509. gadā pamieru pagarināja uz 14 gadiem, bet 1531. gadā vēlreiz atjaunoja uz 20 gadiem, taču miera līgumu tā arī nenoslēdza. 1550. gada pamiera pagarināšanas sarunās Maskavija izvirzīja pretenzijas uz Tērbatas bīskapiju, taču tā kā Ivans IV bija aizņemts ar karu pret tatāriem, tad pamieru pagarināja vēl uz 5 gadiem. Saprotot draudošās briesmas, Tērbatas bīskaps Jobsts fon der [[Rekes|Reke]] bīskapiju ieķīlāja un aizbēga uz [[Ziemeļreina-Vestfālene|Vestfāleni]], kur centās Tērbatas bīskapijai atrast pircējus.

1554. gada sākumā Livonijas delegācija Maskavā parakstīja līgumu, ar kuru:
* pamieru pagarināja uz 15 gadiem.
* solīja Maskavijai maksāt vienas markas nodevu par katru Tērbatas bīskapijas iedzīvotāju.
* solīja 3 gadu laikā samaksāt nodevu kopsummu par iepriekšējiem 50 gadiem.
* solīja neslēgt līgumus ar Poliju-Lietuvu.
* solīja netraucēt Eiropas amatniekiem šķērsot Livoniju ceļā uz Maskaviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Ordeņa mestrs un Rīgas arhibīskaps šo vienošanos atteicās parakstīt, paziņojot, ka dodot visus šos solījumus, delegācija ir pārkāpusi savas pilnvaras. 1556. gadā noslēgumam tuvojās Zviedrijas-Maskavijas karš, dodot Ivanam IV brīvas rokas nokārtot attiecības ar Livoniju. 1556. gada vasarā Tērbatā ieradās Maskavijas pārstāvis, un saņēma bīskapa parakstu uz 1554. gada līguma, ar kuru Tērbatas bīskapija faktiski atzina savu padotību Maskavijai. 1556.—1557. gados notika [[Koadjutoru karš]] starp Rīgas arhibīskapu [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un Ordeņa mestru [[Heinrihs fon Gālens|Heinrihu fon Gālenu]]. Vilhelms bija [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] brālis, un ar Polijas atbalstu cerēja pats kļūt par Livonijas valdnieku. Lai atbrīvotu Ordeņa apcietināto Vilhelmu, konfliktā iejaucās Polijas-Lietuvas valdnieks [[Sigismunds II Augusts]]. Lai novērstu šo karu, jaunais Ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] 1557. gadā noslēdza [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Sigismundu II.

Sākoties Livonijas karam, daudzi Ordeņa un bīskapiju vadoņi bēga uz dzimtajām vācu zemēm, vai mēģināja rast aizstāvjus kaimiņvalstīs. Tas izraisa Lietuvas, Zviedrijas un Dānijas iesaistīšanos Livonijas sadalīšanā. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Kara pirmais posms (1558—1561) ==
[[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumbnail|left|Livonijas karte ar karojošo pušu attēliem]]
[[Attēls:Siege of Narva 1558.jpg|thumbnail|left|Krievi un tatāri aplenc [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]] 1558. gadā (19. gadsimta gravīra)]]
[[Attēls:Livonia.jpg|thumbnail|left|Livonijas kara ziņa par &quot;briesmīgo [[Maskavija|moskovītu]] tirāniju Livonijā&quot; [[Nirnberga]]s avīzē ''Zeyttung'', 1561]]
1558. gada 17. janvārī Krievijas cariste pieteica Livonijai karu. Pirmajā karagājienā uz igauņu zemēm piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] ({{val|tt|Şahğəli, Шаһгали}}, {{val|ru|Шах-Али}}) vadībā. Livonijas Konfederācijas karaspēka lielums bija ne vairāk kā 10 000 karavīru, tādēļ tika nolemts aizstāvēt cietokšņus, bet neiesaistīties atklātā kaujā. Februārī—martā krievi un tatāri izsiroja [[Tērbatas bīskapija]]s teritoriju kā zīmi tam, ka cars Jānis Briesmīgais no Livonijas gaida meslu došanu. Livonijas [[landtāgs]] nolēma savākt 60 000 dālderu, tomēr spēja savākt tikai pusi no šīs milzīgās summas. Tika sāktas sarunas ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas dižkunigaitiju]] par savienību pret krieviem un tatāriem. 1558. gada aprīlī krievu karspēks vojevodu Basmanova un Adaševa vadībā aplenca [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]], kuru aizstāvēja fogta Šnellenberga vadītais Livonijas ordeņa garnizons. Uzbrucēji nespēja cietoksni ieņemt, līdz 11. maijā sākās ugunsgrēks, un tā aizstāvji bija spiesti nokāpt no pilsētas mūriem. Krievi metās uzbrukumā un ieņēma priekšpili, tad ar iegūtajiem lielgabaliem sāka pils apšaudi, līdz ordeņa garnizons padevās un brīvi atstāja cietoksni. 1558. gada jūnija sākumā vojevodas Šuiska vadītais karaspēks aplenca [[Vanavastselīna|Neihauzenas pili]], kas gandrīz mēnesi pretojās aplenkumam. Pēc tam, kad ar lielgabaliem tika sagrautas pils sienas, tās garnizons 30. jūnijā padevās un brīvi atstāja cietoksni, par spīti sava komandiera fon Padenorma vēlmei turpināt kauju līdz pēdējam vīram. 1558. gada jūlijā krievi Šuiska vadībā aplenca [[Tartu|Tērbatas]] cietoksni, kuru aizstāvēja ap 2000 karavīru Tērbatas bīskapa Veilanda vadībā. Tika uzbērti mākslīgi vaļņi, uz kuriem krievi izvietoja lielgabalus un 11. jūlijā sāka pilskalnā esošās pilsētas apšaudi. Pēc trīs dienu sarunām Tērbatas aizstāvji no krieviem saņēma solījumu saglabāt pašpārvaldi un 18. jūlijā kapitulēja. Krievi izlaupīja pilsētu un esot atraduši vairāk nekā 80 000 dālderu.
Līdz 1558. gada oktobrim krievi ieņēma apmēram 20 cietokšņu, kuros nometināja savus garnizonus, bet lielākā karaspēka daļa atkāpās uz ziemas nometnēm Krievijā. 1558. gada oktobrī Livonijas ordeņa mestra koadjutors un Vīlandes komturs [[Gothards Ketlers]] devās pretuzbrukumā un aplenca [[Ringes pils|Ringes pili]] (''Rõngu''), kuru aizsargāja daži simti strēlnieku vojevodas Rusina-Ignatjeva vadībā. Cietoksnim palīgā krievi sūtīja 2000 karavīru vojevodas Repņina vadībā, kurus Ketlers sakāva. Cietoksnis kapitulēja pēc piecām nedēļām un Livonijas armija atgriezās Rīgā.

1559. gada janvārī krievu karaspēks vojevodas Serebrjanija (''Серебряный'') vadībā iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s „[[Letu gals|Letu gala]]” zemēs. Livonijas Konfederācijas karaspēks Rīgas doma dekāna Frīdriha [[Felkerzāmi|Felkerzāma]] (''Fölckersam'') vadībā devās pretī iebrucējiem, bet cieta pilnīgu sakāvi 17. janvāra [[Tirzas kauja|kaujā pie Tirzas]] ({{val|de|Schlacht bei Tirsen}}). Kaujā krita lielāka daļa karavīru, ieskaitot 400 bruņinieku un pašu Felkerzāmu. Krievi ieņēma 11 pilsētu un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā.
1559. gada martā Ivans IV piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Arī dāņu un zviedru sūtņi pauda neapmierinātību, īpaši par krievu nostiprināšanos [[Narva]]s ostā, kas bija kļuvusi par galveno krievu tirdzniecības bāzi [[Baltijas jūra]]s piekrastē. Krievi izmantoja pamieru kara atsākšanai ar [[Krimas haniste|Krimas tatāru valsti]].

1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza [[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]] ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam par 600 000 guldeņu [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] un [[Bauskas pils|Bauskas pilis]]. 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapija]], par 100 000 guldeņu ieķīlājot [[Marienhauzenas pils|Viļakas]], [[Lielvārdes pils|Lielvārdes]], [[Bērzaunes pils|Bērzaunes]] un [[Lubānas viduslaiku pils|Lubānas]] pilis. 1559. gadā, mēnesi pirms pamiera beigām, livonieši sakāva krievu iebrucējus pie Tērbatas. 1559.—1560. gadā [[Dānijas karalis]] savam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] par 30 000 dālderu atpirka [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]]. 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gadā [[Grobiņas fogti]]ju ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gada jūlijā krievi pārtrauca pamieru un pēc niknām kaujām ieņēma [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksni]]. 2. augustā viņi sakāva [[Livonijas ordenis|ordeņa]] spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsu pils|Cēsu]], [[Vīlandes viduslaiku pils|Vīlande]]s un [[Pērnava]]s cietokšņus. Gūstā krita iepriekšējais ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]], kuru aizveda uz Krieviju. [[Livonijas ordenis]] parakstīja [[Viļņas ūnija]]s savienības līgumu ar Lietuvas dižkunigaitiju.

== Kara otrais posms (1561—1566) ==
Kara otrais posms sākās 1561. gadā, pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sagrāves. 1561. gadā Krievijas cars Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II Augusts|Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijas caristei karu.

Tallinas rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Zviedrijas karalis]] Ēriks XIV un [[Dānijas karalis]] Frederiks II nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1561. gadā Ziemeļigaunija padevās [[Zviedrija]]s karalim. 1561. gada 26. novembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars Ferdinands I aizliedza piegādāt krieviem karamateriālus un preces caur [[Narva]]s ostu. 1561. gada 28. novembrī arī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. 1562. gadā lietuviešu karaspēks iebruka [[Smoļenska]]s zemē. [[Krima]]s tatāri iebruka Krievijas dienvidu zemēs. 1562. gada janvārī krievi aplenca Lietuvai piederošo [[Polocka]]s cietoksni, kas kapitulēja tikai 15. februārī. 1562. gada 7. augustā tika noslēgts [[Možaiskas līgums]] starp Dāniju un Krieviju par ietekmes zonām pēc Livonijas Konfederācijas sadalīšanas.

1562. gada 4. oktobrī [[Viļņa]]s pilī Lietuvas princese [[Katrīna Jagailiete]] apprecējās ar Somijas hercogu Juhanu, kas pūrā saņēma astoņus pilsnovadus ([[Veisenšteinas pils|Paidi]], [[Helmetas pils|Helmi]], [[Karkuses pils|Karksi]], [[Tarvastas pils|Tarvastu]], [[Burtnieku pils|Burtniekus]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātu]], [[Ērģemes pils|Ērģemi]] un [[Rūjienas pils|Rūjienu]]). Hercoga Juhana mērķis bija pievienot šīs zemes Somijas hercogistei un izveidot neatkarīgu valsti.&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.&lt;/ref&gt;

1564. gadā krievi zaudēja lietuviešiem kaujā pie Čašņikiem, lietuviešu pusē pārgāja krievu karavadonis kņazs Andrejs Kurbskis. 1565. gadā [[Ivans IV|Jānis Briesmīgais]] pastiprināja represijas pret [[Bajārs|bajāriem]] un ieviesa [[opričņina]]s režīmu. 1565. gadā pabeidza būvēt aizsardzības mūri ap [[Pečori|Pečoru]] klosteri, ko nosauca par „Dieva pili” (''Град Божий'').

1566. gadā pēc [[Livonijas bruņniecība|Rīgas arhibīskapijas bruņniecības]] padošanās akta parakstīšanas tika izveidota [[Livonijas hercogiste]]. Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo [[Tērbatas bīskapija]]s daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. 1566. gada 26. decembrī [[Grodņa|Grodņā]] tika noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] ({{val|la|Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania}}).&lt;ref&gt;''Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 — op. cit. nr. 64.&lt;/ref&gt;

== Kara trešais posms (1569—1577) ==
[[Attēls:Livonian war map (1570-1577).svg|thumbnail|left|Livonijas kara trešajā posmā krievu okupētā teritorija]]
[[Attēls:Krievu zvērības Livonijā 1577. gada jūlijā un augustā.jpg|thumb|Krievu zvērības Livonijā 1577. gada jūlijā un augustā. Zīmējums no [[Vikiāna]]s krājuma (''Johann Jakob Wicks Sammlung von Nachrichten...'')]]
1569. gadā Lietuva un Polija apvienojās vienotā kopvalstī ([[Ļubļinas ūnija]]). 1570. gada janvārī un februārī, apsēsts ar domu par Novgorodas iespējamo atdalīšanos no Krievijas, Ivans IV sarīkoja milzīgu masveida slepkavošanu, kuras laikā tika iznīcināta visa pilsētas elite. Kopējais bojāgājušo skaits tiek lēsts starp 2500 un 12 000 („[[Novgorodas slaktiņš]]”). 1570. gadā krieviem izdevās nodibināt vasaļatkarīgu [[Livonijas Karaliste|Livonijas Karalisti]] ar Kurzemes uz Sāmsalas bīskapu [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kā karali. 1571.—1572. gadā [[Krimas haniste]]s karaspēks iebruka Krievijā un nodedzināja Maskavu. 1573. gadā krievi tatāru hana [[Simeons Bekbulatovičs|Sainbulata]] vadībā ieņēma [[Veisenšteinas pils|Veisenšteinas]] ([[Paide]]s) cietoksni, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie [[Lodes pils]].&lt;ref&gt;[http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б. Кузнецов. Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140322001500/http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |date={{dat|2014|03|22||bez}} }} (krieviski)&lt;/ref&gt; 1575. gadā krieviem padevās [[Pērnavas cietoksnis]]. 1575. gadā krievu rokās bija lielākā daļa no Vidzemes un Igaunijas teritorijas, izņemot Rīgu un Tallinu. 1576. gadā par [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieku ievēlēja [[Stefans Batorijs|Stefanu Batoriju]].
[[Attēls:Krievu zvērības Livonijā 1578.jpg|thumb|Krievu zvērības Livonijā. Zīmējums no 1578. gada [[Vikiāna]]s krājuma]]
1577. gada vasarā Krievijas cars Jānis Briesmīgais atkal pats uzņēmās sava karaspēka vadīšanu un devās jaunā karagājienā no Pleskavas uz Livoniju, kurā piedalījās vairāk kā 29 tūkstoši karavīru ar 19 lielgabaliem, kavalērijas daļās bija 1440 [[kazaki]] un 4227 [[tatāri]]. 17. jūlijā krievu priekšpulki pienāca pie [[Viļakas pils]], cars lika attīt savu kara karogu un šaut ar lielgabaliem uz ezera salā esošo cietoksni, kuru aizstāvēja 25 karavīri ar 7 lielgabaliem. 26. jūlijā tika ieņemta [[Ludzas pils]], 30. jūlijā [[Rēzeknes pils]], 11. augustā [[Dinaburgas pils]], 18. augustā [[Krustpils pils|Krustpils]] un [[Ļaudonas viduslaiku pils|Ļaudonas]] pilis, 21. augustā [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]], 22. augustā [[Bērzaunes pils]] un [[Kalsnavas pils]], 25. augustā [[Kokneses pils]], pēc tam arī [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles]] un [[Lielvārdes pils|Lielvārdes pilis]]. 28. augustā cara vadībā krievu un tatāru karaspēks ieņēma [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļu pili]] un devās uz [[Cēsu pils|Cēsu pili]], kurā atradās Livonijas karalis Magnuss. Sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību, cars lika viņu apcietināt un padzīt viņa karaspēku. Pēc piecu dienu lielgabalu apšaudes krievi ieņēma nocietināto Cēsu pilsētu un nežēlīgi izrēķinājās ar pilsētniekiem, bet apmēram 300 pils aizstāvji, to skaitā sievietes un bērni, pilī uzspridzinājās. 7. septembrī Krievijas karaspēks cara vadībā ieņēma [[Raunas viduslaiku pils|Raunas pili]] — bijušo Rīgas arhibīskapa rezidenci un [[Valmieras Livonijas ordeņa pils|Valmieras cietoksni]]. Bez cīņas padevās [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātas]] un [[Smiltenes pils|Smiltenes pilis]], bet [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji uzspridzinājās kopā ar pili. Pēc tam Jānis Briesmīgais caur Tērbatu atgriezās Pleskavā.&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 — 1600. Daugava, 1964. — 157 lpp.&lt;/ref&gt;

Gāztais karalis Magnuss vēlāk tika atbrīvots no apcietinājuma un drīz vien pārgāja krievu pretinieku pusē. 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku [[Jānis Bīriņš|Jāņa Bīriņa]] vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm.

Jānis Briesmīgais lietoja Eiropā nepazīstamu karadarbības paņēmienu — cilvēku aizdzīšanu verdzībā. Tajos novados, kur pilis nepadevās, tūkstošiem iedzīvotāju tika aizdzīti verdzībā.

== Kara ceturtais posms (1578—1583) ==
[[Attēls:Siege of Polotsk in 1579 by Polish forces.PNG|thumb|300px|[[Polocka]]s aplenkums 1579. gadā. Redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu]]
[[Attēls:Siege of Pskov 1581.jpg|thumbnail|left|Stefana Batorija vadītā armija 1581.—1582. gadā uzbrūk Pleskavai (19. gadsimta attēls)]]
[[Attēls:Medaļa Stefans Batorijs Livonijas un Polockas iekarotājs.jpg|thumb|300px|Livonijas un Polockas ieņemšanai veltīta medaļa. Aversā Stefans Batorijs, reversā zem palmas vienā pusē sēž sakautais krievu-tatāru karavīrs, bet otrā — māte ar meitu]]
1578. gadā cars Jānis Briesmīgais lika vojevodam Ivanam Mstislavskim un bajāram Morozovam atgūt Cēsis. Septembrī sākās vairāk kā mēnesi ilgs Cēsu pils aplenkums, tās aizstāvji cieta no bada. [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujas]] rezultātā 1578. gada 21. oktobrī apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa Boses un lietuviešu karavadoņa Sapegas vadībā sakāva pils aplencējus. Krievu karaspēks šajā kaujā zaudēja ap 7000 vīru, pārējie atkāpās uz savu galveno bāzi [[Tartu|Tērbatas]] cietoksnī. Cēsu kauja iezīmēja lūzumu Livonijas kara gaitā.

1579. gadā poļi un lietuvieši atguva Polocku, iebruka Krievijā un ieņēma [[Veļikije Luki|Veļikijlukus]]. 1580. gadā zviedri ieņēma [[Priozerska (Krievija)|Korelas cietoksni]]. 1581. gadā Zviedrijas armija [[Pontuss Delagardijs|Pontusa Delagardija]] vadībā atkaroja [[Narvas cietoksnis|Narvas cietoksni]]. 1581.—1582. gadā Stefana Batorija vadītā armija ilgstoši aplenca [[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremli]], tomēr nespēja to ieņemt.
1581. gada jūlijā karaļa Batorija apmetnē Polockā ieradās pāvesta legāts Maskavā [[Antonijs Posevino]] kopā ar četriem jezuītiem, 30. augustā cars Ivans IV savā Smoļenskas apmetnē uzņēma pāvesta delegāciju un piekrita, ka Antonio Posevino darbosies kā starpnieks starp caru un karali, ceļojot starp Smoļensku un Polocku, bet krievu valodu protošais Stefans Drenockis (Stefan Drenocky) no Zagrebas paliks Maskavijā, bet [[Džovanni Paolo Kampana]] pāvestam ziņos par sarunu rezultātiem.&lt;ref&gt;[https://www.treccani.it/enciclopedia/giovanni-paolo-campana_(Dizionario-Biografico)/ CAMPANA, Giovanni Paolo] di Domenico Caccamo — Dizionario Biografico degli Italiani — Volume 17 (1974) {{itāliski}}&lt;/ref&gt;

1582. gadā Krievijas cariste un Polijas—Lietuvas kopvalsts noslēdza [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumu]], kurā Krievijas cariste no visiem iekarojumiem Livonijā par labu Polijas-Lietuvas kopvalstij. Vēlāk Krievija bija spiesta noslēgt [[Pļusas pamiera līgums|Pļusas pamieru]] arī ar Zviedriju, uz laiku zaudējot arī [[Ingrija]]s zemes.

== Kara rezultāts ==
[[Livonijas Konfederācija]] jau kara sākumā sadalījās. Laikā no 1557. līdz 1566. gadam tās laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm.

Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās:
* [[Zviedru Igaunija]].
* [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē.
* [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]], Krievijas okupācijā līdz 1583. gadam.
* [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā.
* [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā.
* [[Rīgas brīvpilsēta]], līdz 1582. gadam.
* [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i.

== Kartes ==
&lt;gallery&gt;
Livland gross.jpg|Livonijas zemes pirms kara
Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585
Campaigns of Stefan Batory.svg|Stefana Batorija karagājieni
Livon-war-post 1583.png|Pēckara robežas
&lt;/gallery&gt;

== Pielikums ==

=== Livonijas ķēniņa Magnusa vēstule (1570) ===
{{citāts|Hercoga Magnusa vēstule [[Tallina]]s iedzīvotājiem:&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

&lt;blockquote&gt;
&quot;Mēs, Magnuss, no Dieva žēlastības, [[Livonijas Karaliste|Livonijas ķēniņš]], igauņu un latviešu zemju kungs, [[Norvēģija]]s [troņ]mantnieks, [[Šlēsviga (zeme)|Šlēzvigas]], [[Holšteina]]s, [[Stormarne]]s un [[Ditmare]]s hercogs, [[Oldenburga]]s un [[Delmenhorsta]]s grafs, [[Tallina|Rēveles]] iedzīvotājiem un visiem, kam rūp kristīgas pasaules labums un dievbijība, visiem, kas meklē apspiestās un nopostītās Livonijas labklājību, brīvību un grib saviem pēcnākamiem novelt mūžīgu ļaunumu, samaitāšanu un bojā iešanu un aizkavēt nevainīgu asiņu izliešanu, ziņojam sekošo:
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Kā apdraudētās un izpostītās Livonijas iedzīvotāji savā nelaimē ir cītīgi meklējuši pēc kristīga vācu valdnieka un lūguši pēc Visspēcīgā Dieva palīdzības, tā arī mēs savas valdīšanas sākumā no visas sirds esam lūguši Dievu, lai Viņš mums rādītu ceļus un līdzekļus, kā palīdzēt nabaga zemei. Bet pēc Dieva gribas daudzi gadi ir pagājuši, un mēs nekā neesam varējuši atrast. Tikai tagad [[Joans IV|Krievijas cars]], neizprotamā Dieva prāta pamudināts, apzīmogotā rakstā un ar parasto krusta skūpstīšanu, visžēlīgi un saziņā ar mums, ir iecēlis mūs par visas Livonijas ķēniņu. Šo savu lēmumu viņš ir pasludinājis šādā veidā: Krievijas cars grib atdot mums visu Livoniju vai nu iekaŗojot, vai uz līguma pamata. Tāpat viņš ir nolēmis kopā ar Sv.Romas valsti karot pret turkiem un visiem kristīgās pasaules ienaidniekiem. Livonijā nevar būt nekādas citas valdības, izņemot mūsējo un mūsu mantnieku. Ja tādu nebūtu, tad valda Dānijas ķēniņš vai Holšteinas hercogs, un tas paliek spēkā uz mūžīgiem laikiem. Arī neviens krievs nevar būt par Livonijas valdnieku. Krievijas cars grib nest tikai Livonijas apsargātāja tituli un krustu skūpstot ir solījies ziedot šim mērķim savu valsti, pat savu dzīvību. Tādēļ mums arī vajaga parādīt caram kaut mazu atzinību par visu to, kas rakstā minēts un solīts. Krievijas cars mūs ir sūtījis šurp ar kaŗaspēku izdzīt ienaidniekus — zviedrus no Livonijas.
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Ja nu Rēvele, kurai jau agrāk no mums piesūtīts raksts, gribētu padoties mums un mūsu mantniekiem, bet ja tādu mums nebūtu, tad Dānijas ķēniņam vai Holšteinas hercogu namam, tad viņai atstāsim ne tikai vecās privilēģijas, bet dosim vēl jaunas, valdīt pār jūŗām un daudzām zemēm, kas atnesīs pilsētai daudz labuma. Ja Rēvele ar mieru meklēt savu un savu bērnu labklājību, tad mēs varam sākt sarunas. Apsolām dot arī sūtņiem ķēnišķīgu pavadniecību vai ķīlniekus. Bet ja Rēvelei patīk bojā iešana un asins izliešana, tad mēs neslēpjam, ka Krievijas cars izlietos visu savu varu, lai izpostītu pilsētu un nostādītu iedzīvotājus vergu un kalpu stāvoklī. Bet mēs nevēlamies nekā cita, kā tikai to, lai Rēvelei būtu mūžīga labklājība, lai viņa atkal atdabūtu savu veco, viņai pienācīgo valdību, un lai viņa labi apdomātu, kādas lielas brīvības uz jūras un sauszemes viņa varētu dabūt. Pilnīgi neiespējami, ka Rēvele varētu pretoties Krievijas caram, kurš pēc savas patikas var iekarot viņu ir ziemā, ir vasarā, bez kā Zviedrijas ķēniņš iespētu to aizkavēt. Zviedrijas ķēniņu pašu, ja Dievs tā gribēs, padzīt ne tikai no Livonijas vien, bet arī no [[Somija]]s un daudz citām zemēm.
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Tas, ko izdomājuši visādi melkuļi, it kā šis karš nākšot par labu Krievijas caram, ir tikai maldināšana un krāpšana, no kā mēs gribam Rēveles iedzīvotājus biedināt. Drīzā laikā šie melkuļi samaksās šos melus ar savām asinīm. Ja, šis kristīgi domātais biedinājums nepalīdzēs, Dieva un visas kristīgas pasaules priekšā mēs nebūsim vainīgi. Ko jūs nodomājuši darīt, par to dodiet mums noteiktu atbildi. Šeit minētā stingru ieturēšanu apliecinām ar mūsu pašrocīgu parakstu un mūsu zīmogu&quot;.
&lt;/blockquote&gt;}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/rusovs_saturs.htm Rusova Livonijas hronika par Livonijas karu] (tulkojums latviešu valodā)
* [https://web.archive.org/web/20110809135340/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm Zalomona Heninga Kurzemes un Livonijas hronika (1594) (angļu tulkojums) — 1.daļa], [https://web.archive.org/web/20041215131147/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Two%201562-1577.htm 2.daļa], [https://web.archive.org/web/20050808080518/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Three%201577-1590.htm 3.daļa].
* [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81161-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 09.01.2014. pirmā daļa (krieviski)
* [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81198-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 10.01.2014. otrā daļa (krieviski)

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Livonijas karš]]
[[Kategorija:16. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Maskavija]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari ar Livoniju]]</text>
      <sha1>bvnqt14hem1izubcm7lmawg9z94ubqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Štutgarte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7274</id>
    <revision>
      <id>4448897</id>
      <parentid>4425220</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:40:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{multiple image → {{Vairāki attēli, {{url| → {{URL| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448897</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5579" sha1="09c1200y2yl7utzadffmfo9lohqzop1" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Štutgarte
| official_name = ''Stuttgart''
| settlement_type = pilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = {{Vairāki attēli
 | border = infobox
 | perrow = 1/3/3/1
 | total_width = 305
 | align = center
 | caption_align = center
 |image1             = Neues Schloss Schlossplatzspringbrunnen Schlossplatz Stuttgart 2015 01.jpg
 |image2             = Fernsehturm Stuttgart and Full Moon Summer 2013 08.jpg
 |image3             = Marquardtbau 2013 blue.jpg
 |image4             = Grabkapelle auf dem Württemberg Stuttgart Rotenberg 2015 05.jpg
 |image5             = Kunstgebäude Schlossplatzspringbrunnen Schlossplatz Stuttgart 2015 01.jpg
 |image6             = Stuttgart Marktplatz nach Umgestaltung.jpg
 |image7             = Cannstatter Wasen 2016 Fruchtsäule 1751.jpg
 |image8            = Mercedes-Benz Welt pan.jpg
 }}
| image_caption = 
| image_shield = DEU Stuttgart COA.svg
| pushpin_map = Vācija#Bādene-Virtemberga#Eiropa
| latd = 48
| latm = 46
| lats = 43
| latNS = N
| longd = 9
| longm = 10
| longs = 46
| longEW = E
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{DEU}}
| subdivision_type1 = Federālā zeme
| subdivision_name1 = {{nobr|{{flagicon image|Flag of Baden-Württemberg.svg}} [[Bādene-Virtemberga]]}}
| established_title = Dibināta
| established_date = ap 950.g
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = '''Stoccarda''' ([[itāļu valoda|itāļu]])
| leader_title = Mērs
| leader_name = ''Frank Nopper'' ([[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība|CDU]])
| area_total_km2 = 207.36
| elevation_m = 245
| population_total = 591687
| population_as_of = 2005
| population_rank = 
| population_density_km2 =auto 
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = 70173 - 70619
| area_code = 0711
| website = {{URL|http://www.stuttgart.de}}
| footnotes = 
| image_flag = Flagge Stuttgart.svg
}}

'''Štutgarte''' ({{val|de|Stuttgart}}, [[švābu dialekts|švābu]]: ''Schduagert'') ir pilsēta [[Vācija]]s dienvidos, [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] federālās zemes galvaspilsēta.

Filozofa [[Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis|Georga Hēgeļa]], rakstnieka [[Vilhelms Haufs|Vilhelma Haufa]] un Vācijas bijušā prezidenta [[Rihards fon Veiczekers|Riharda fon Veiczekera]] dzimtā pilsēta.

Pilsēta, kurā 1885. gadā [[Gotlībs Daimlers]] radīja pasaules pirmo [[automobilis|automobili]]. Arī mūsdienās liels autobūves centrs. Šeit atrodas ''[[Mercedes-Benz Group]]'' un ''[[Porsche]]'' galvenie biroji. Štutgarte ir arī ''[[Robert Bosch GmbH]]'' mītnes vieta. Pilsētas ekonomikas vēsture ir saistīta ar leģendārajiem vācu rūpniekiem [[Gotlībs Daimlers|Gotlību Daimleru]], [[Roberts Maibahs|Robertu Maibahu]], [[Roberts Bošs|Robertu Bošu]] un [[Ferdinands Porše|Ferdinandu Porši]].

Štutgartē atrodas [[Eiropa]]s un [[Āfrika]]s [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militāro spēku štābs ([[EUCOM]]).

== Vēsture ==
Pilsētas nosaukums cēlies no [[senaugšvācu valoda|senaugšvācu]] ''Stuotgarten'' — 'zirgu audzētava', jo Štutgarti ap 950. gadu kā zirgaudzētavu dibināja [[Švābija]]s hercogs [[Liudolfs]]. Ap 1300. gadu Štutgarte kļuva par [[Virtemberga]]s [[grāfiste]]s centru, bet no 1496. gada — Virtembergas [[hercogiste]]s galvaspilsētu. Kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] likvidēja [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]], Štutgarte kļuva par Virtembergas Karalistes galvaspilsētu.

[[1848. gada revolūcija Vācijā|1848. gada revolūcijas]] laikā Štutgartē patvērās atlaistā [[Frankfurtes parlaments|Frankfurtes parlamenta]] deputātu radikālā daļa.

[[Attēls:The old Market Place, Stuttgart.jpg|thumb|left|Štutgartes vēsturiskais tirgus laukums 1881. gadā]]
1871. gadā Virtembergas autonomā karaliste pievienojās [[Vācijas Impērija]]i. 1920. gadā, [[Kapa pučs|Kapa puča]] laikā, Štutgartē darbojās [[Veimāras Republika]]s valdība. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] uzlidojumos pilsētas centrs tika gandrīz pilnīgi nopostīts, bet Štutgartes pēckara mērs Arnulfs Klets vēsturiskās apbūves atjaunošanas vietā izvēlējās pilsētu pārbūvēt [[modernisma arhitektūra|modernisma]] stilā.

1945. gadā [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupācijas administrācija]] izveidoja apvienoto Bādenes-Virtembergas federālo zemi, kuras galvaspilsēta — Štutgerte, tika izraudzīta [[referendums|referendumā]].

1946. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV valsts sekretārs|valsts sekretārs]] [[Džeimss F.Bairns]] runā Štutgartes valsts operā deklarēja [[Māršala plāns|Māršala plāna]] koncepciju.

1977. gadā Štutgartē notika [[Sarkanās armijas frakcija|RAF]] prāva. kas noveda pie t.s. [[Vācu Rudens]] notikumiem.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:StuttgartSchlossPlatz.JPG|Štutgartes Jaunā pils
Image:Stuttgart-Rathaus.jpg|Štutgartes rātsnams
Image:Kunstmuseum-stuttgart-2004.jpg|Štutgartes Mākslas muzejs
Image:Württembergisches Staatstheater II.JPG|Virtembergas Valsts opera
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{Vācijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bādenes-Virtembergas pilsētas]]</text>
      <sha1>09c1200y2yl7utzadffmfo9lohqzop1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fotosintēze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>8460</id>
    <revision>
      <id>4448850</id>
      <parentid>4267400</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:48:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20334-70</username>
        <id>143565</id>
      </contributor>
      <comment>Jo gribejas</comment>
      <origin>4448850</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5271" sha1="rnemw79g21pqvyd7rtnvun750yq93xn" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
'''67 mango'''no {{val|el|φώτο-}} (''fōto-'') — 'gaisma' un ''σύνθεσις'' (''súnthesis'') — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un [[ūdens]]), izmantojot [[gaisma]]s enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās [[skābeklis]]. Fotosintēze notiek [[fotoautotrofie organismi|fotoautotrofajos organismos]] — [[augs|augos]], [[aļģes|aļģēs]] un fotosintezējošās [[baktērijas|baktērijās]]. Augi fotosintēzei izmanto mazāk kā 2% Zemi sasniegušās saules enerģijas.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt; Fotosintēzē ik gadu uz Zemes rodas apmēram 150 miljardi tonnu organisko vielu un 150 miljardi tonnu skābekļa, kā arī augi uzņem apmēram 200 miljardus tonnu oglekļa dioksīda.

== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>rnemw79g21pqvyd7rtnvun750yq93xn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448854</id>
      <parentid>4448850</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:50:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20334-70</username>
        <id>143565</id>
      </contributor>
      <comment>Jo gribejas</comment>
      <origin>4448854</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4487" sha1="bragayhut21c9julpecp7irs4qbej0c" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>bragayhut21c9julpecp7irs4qbej0c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448855</id>
      <parentid>4448854</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:51:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saroj</username>
        <id>70483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20334-70|~2026-20334-70]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>4114724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5277" sha1="1vn5mnywjt2ceqphkwajytuu2ms02cb" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
'''Fotosintēze''' (no {{val|el|φώτο-}} (''fōto-'') — 'gaisma' un ''σύνθεσις'' (''súnthesis'') — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un [[ūdens]]), izmantojot [[gaisma]]s enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās [[skābeklis]]. Fotosintēze notiek [[fotoautotrofie organismi|fotoautotrofajos organismos]] — [[augs|augos]], [[aļģes|aļģēs]] un fotosintezējošās [[baktērijas|baktērijās]]. Augi fotosintēzei izmanto mazāk kā 2% Zemi sasniegušās saules enerģijas.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt; Fotosintēzē ik gadu uz Zemes rodas apmēram 150 miljardi tonnu organisko vielu un 150 miljardi tonnu skābekļa, kā arī augi uzņem apmēram 200 miljardus tonnu oglekļa dioksīda.

== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>1vn5mnywjt2ceqphkwajytuu2ms02cb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448858</id>
      <parentid>4448855</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:52:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20334-70</username>
        <id>143565</id>
      </contributor>
      <comment>Mazas mainas</comment>
      <origin>4448858</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5323" sha1="av9jleqy7xblwmt3f5g8dtpzl4vztgv" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
'''Fotosintēze''' (no {{val|el|φώτο-}} (''fōto-'') — 'gaisma' un ''σύνθεσις'' (''súnthesis'') — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un [[ūdens]]), izmantojot [[gaisma]]s enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās [[skābeklis]]. Fotosintēze notiek [[fotoautotrofie organismi|fotoautotrofajos organismos]] — [[augs|augos]], [[aļģes|aļģēs]] un fotosintezējošās [[baktērijas|baktērijās]]. Augi fotosintēzei izmanto mazāk kā 2% Zemi sasniegušās saules enerģijas.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt; Fotosintēzē ik gadu uz Zemes rodas apmēram 150 miljardi tonnu organisko vielu un 150 miljardi tonnu skābekļa, kā arī augi uzņem apmēram 200 miljardus tonnu oglekļa dioksīda. Fotosinteze ir pronografija bet prieks augiem

== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>av9jleqy7xblwmt3f5g8dtpzl4vztgv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448859</id>
      <parentid>4448858</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:54:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saroj</username>
        <id>70483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20334-70|~2026-20334-70]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Saroj</comment>
      <origin>4114724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5277" sha1="1vn5mnywjt2ceqphkwajytuu2ms02cb" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
'''Fotosintēze''' (no {{val|el|φώτο-}} (''fōto-'') — 'gaisma' un ''σύνθεσις'' (''súnthesis'') — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un [[ūdens]]), izmantojot [[gaisma]]s enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās [[skābeklis]]. Fotosintēze notiek [[fotoautotrofie organismi|fotoautotrofajos organismos]] — [[augs|augos]], [[aļģes|aļģēs]] un fotosintezējošās [[baktērijas|baktērijās]]. Augi fotosintēzei izmanto mazāk kā 2% Zemi sasniegušās saules enerģijas.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt; Fotosintēzē ik gadu uz Zemes rodas apmēram 150 miljardi tonnu organisko vielu un 150 miljardi tonnu skābekļa, kā arī augi uzņem apmēram 200 miljardus tonnu oglekļa dioksīda.

== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>1vn5mnywjt2ceqphkwajytuu2ms02cb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448861</id>
      <parentid>4448859</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:56:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20321-23</username>
        <id>143566</id>
      </contributor>
      <comment>Jo vajadzeja</comment>
      <origin>4448861</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5313" sha1="nwu7sr5cl76vi9pvyds9jbcq3cyf7qn" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
'''Fotosintēze''' (no {{val|el|φώτο-}} (''fōto-'') — 'gaisma' un ''σύνθεσις'' (''súnthesis'') — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un [[ūdens]]), izmantojot [[gaisma]]s enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās [[skābeklis]]. Fotosintēze notiek [[fotoautotrofie organismi|fotoautotrofajos organismos]] — [[augs|augos]], [[aļģes|aļģēs]] un fotosintezējošās [[baktērijas|baktērijās]]. Augi fotosintēzei izmanto mazāk kā 2% Zemi sasniegušās saules enerģijas.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt; Fotosintēzē ik gadu uz Zemes rodas apmēram 150 miljardi tonnu organisko vielu un 150 miljardi spermas skābekļa, kā arī augi uzņem apmēram 200 miljardus tonnu goona dienā kā arī aktīvi atbalsta pornogrāfiju.

== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>nwu7sr5cl76vi9pvyds9jbcq3cyf7qn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448862</id>
      <parentid>4448861</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:56:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saroj</username>
        <id>70483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20321-23|~2026-20321-23]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Saroj</comment>
      <origin>4114724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5277" sha1="1vn5mnywjt2ceqphkwajytuu2ms02cb" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
'''Fotosintēze''' (no {{val|el|φώτο-}} (''fōto-'') — 'gaisma' un ''σύνθεσις'' (''súnthesis'') — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un [[ūdens]]), izmantojot [[gaisma]]s enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās [[skābeklis]]. Fotosintēze notiek [[fotoautotrofie organismi|fotoautotrofajos organismos]] — [[augs|augos]], [[aļģes|aļģēs]] un fotosintezējošās [[baktērijas|baktērijās]]. Augi fotosintēzei izmanto mazāk kā 2% Zemi sasniegušās saules enerģijas.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt; Fotosintēzē ik gadu uz Zemes rodas apmēram 150 miljardi tonnu organisko vielu un 150 miljardi tonnu skābekļa, kā arī augi uzņem apmēram 200 miljardus tonnu oglekļa dioksīda.

== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>1vn5mnywjt2ceqphkwajytuu2ms02cb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448863</id>
      <parentid>4448862</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:58:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20229-76</username>
        <id>143567</id>
      </contributor>
      <comment>Jo tas ir labojums</comment>
      <origin>4448863</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5341" sha1="06frzjtmdlopfgdf6xyj3fpkiqba99h" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
'''Fotosintēze''' (no {{val|el|φώτο-}} (''fōto-'') — 'gaisma' un ''σύνθεσις'' (''súnthesis'') — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un [[ūdens]]), izmantojot [[gaisma]]s enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās [[skābeklis]]. Fotosintēze notiek [[fotoautotrofie organismi|fotoautotrofajos organismos]] — [[augs|augos]], [[aļģes|aļģēs]] un fotosintezējošās [[baktērijas|baktērijās]]. Augi fotosintēzei izmanto mazāk kā 2% Zemi sasniegušās saules enerģijas.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt; Fotosintēzē ik gadu uz Zemes rodas apmēram 150 miljardi tonnu organisko vielu un 150 miljardi tonnu skābekļa, kā arī augi uzņem apmēram 200 miljardus tonnu spermas dienā viņi mīl tomasu jakušku un bonie blue kā arī atbalsta goonerus.

== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>06frzjtmdlopfgdf6xyj3fpkiqba99h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448864</id>
      <parentid>4448863</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:59:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saroj</username>
        <id>70483</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20229-76|~2026-20229-76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Saroj</comment>
      <origin>4114724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5277" sha1="1vn5mnywjt2ceqphkwajytuu2ms02cb" xml:space="preserve">[[Attēls:Blatt-wiki.jpg|thumb|235px|Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei]]
'''Fotosintēze''' (no {{val|el|φώτο-}} (''fōto-'') — 'gaisma' un ''σύνθεσις'' (''súnthesis'') — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem ([[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un [[ūdens]]), izmantojot [[gaisma]]s enerģiju. Kā blakusprodukts izdalās [[skābeklis]]. Fotosintēze notiek [[fotoautotrofie organismi|fotoautotrofajos organismos]] — [[augs|augos]], [[aļģes|aļģēs]] un fotosintezējošās [[baktērijas|baktērijās]]. Augi fotosintēzei izmanto mazāk kā 2% Zemi sasniegušās saules enerģijas.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title= Bioloģija 1. daļa  |author=Silvija S. Madera |year=2001 |publisher=[[Zvaigzne ABC]] |isbn=9789984174747 |pages=115—116}}&lt;/ref&gt; Fotosintēzē ik gadu uz Zemes rodas apmēram 150 miljardi tonnu organisko vielu un 150 miljardi tonnu skābekļa, kā arī augi uzņem apmēram 200 miljardus tonnu oglekļa dioksīda.

== Pētīšanas vēsture ==
Fotosintēzes summāro vienādojumu 1800. gadu sākumā sastādīja N. Sosīrs:
* Oglekļa dioksīds + ūdens + zaļie augi/gaisma → organiskā viela + skābeklis

Šo vienādojumu lieto arī mūsdienās, pieliekot klāt indeksus:
* 6CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; + 6H&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;O → C&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;12&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;6&lt;/sub&gt; + 6O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;

1893. gadā Č. Barness procesu nosauca par fotosintēzi. 1930. gadā [[Stenforda Universitāte]]s profesors [[Kornēlijs Bernards van Nīls]] pierādīja, ka fotosintēzē skābeklis izdalās no ūdens, nevis [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]], kā tika uzskatīts iepriekš. To viņš paveica eksperimentos, kuros augus apstrādāja ar oglekļa dioksīdu, kurš satur skābekļa [[izotops|izotopu]] (&lt;sup&gt;18&lt;/sup&gt;O), kas pēc tam netiek konstatēts skābeklī, kas izdalījies fotosintēzē.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

== Norise ==

=== Lokalizācija ===
[[Attēls:Chloroplasten.jpg|thumb|200px|Hloroplasti lapas šūnās]]
Fotosintēze notiek [[hloroplasti|hloroplastos]] — [[plastīda|plastīdās]], kas satur [[pigments|pigmentus]]. Hloroplasti atrodas lapu mezofila šūnās, kas veido zedeņu un čaugano parenhīmu, un arī citās augu daļās ([[vasa|vasā]], [[zieds|ziedos]], [[auglis|augļos]]). [[Sukulenti]]em fotosintēze notiek vasā.

Fotoķīmiskajās reakcijās piedalās hlorofila aktīvās molekulas, kuras saņem arī karotinoīdu un citu pigmentu saistīto enerģiju. Fotosintēzes pigmenti izveido kompleksus — fotosistēmas. Pirmā fotosistēma ir izvietota lamellās, otrā — tilakoīdu granās. Fotosistēmu I un II reakcijas centros esošajām hlorofila a molekulām ir atšķirīgi absorbcijas maksimumi (fotosistēmai I — 700 nm, fotosistēmai II — 650 nm).

=== Fotosintēzes posmi ===

==== Pirmais posms ====

Izdala divus fotosintēzes posmus — gaismas un tumsas reakcijās. Fotosintēzes pirmais posms ir gaismas atkarīgās reakcijas, kas norisinās granu tilakoīdos. Pirmajā posmā notiek gaismas kvantu saistīšana, hlorofila molekulas aktivācija, enerģijas nodošana citām fotosistēmas molekulām, hlorofila molekulas reģenerācija. Fotoķīmisko reakciju laikā notiek elektronu pārnese fotosintētiskajā elektrontransportu ķēdē, kuru rezultātā no [[ADF]] un [[fosfors|fosfora]] sintezējas [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]]. Šos aktivētos elektronus uztver arī [[Nikotīnamīdadenīna dinukleotīdfosfāts|NADP&lt;sup&gt;+&lt;/sup&gt;]], kas iegūst savu reducēto formu NADPH.&lt;ref name=&quot;S.S.Madera&quot;/&gt;

==== Otrais posms ====

Fotosintēzes otrais posms — gaismas neatkarīgās jeb tumsas reakcijas. Otrais posms norisinās hloroplastu centrālajā daļā — stromā — bez obligātas gaismas klātbūtnes un ietver bioķīmiskas organisko vielu sintēzes reakcijas. Šajās reakcijās patērē gaismās atkarīgā posma laikā uzkrāto enerģiju. Šo reakciju starpā ir [[Kalvina cikls]], cukuru un cietes veidošana no gaisa oglekļa dioksīda.

== Ierobežojošie faktori ==
* vides temperatūra,
* skābekļa un oglekļa dioksīda koncentrācijas vidē,
* gaismas intensitāte un kvalitāte,
* minerālelementu nodrošinājums,
* ūdens nodrošinājums,
* augu ģenētiskas īpatnības,
* augu bioloģiskas īpatnības (to skaitā lapu uzbūve, pigmentu saturs tajās, fermentu darbības īpatnības u.c.)

== Nozīme ==
* uztur nemainīgu [[Zemes atmosfēra|atmosfēras]] ķīmisko sastāvu,
* iesaista ķīmiskos elementus vielu riņķojumā,
* veido ap Zemi [[ozons|ozona]] slāni, kurš pasargā dzīvos organismus no īsviļņu [[ultravioletie stari|ultravioleto staru]] iedarbības.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
* Campbell N., Reece J. 2005. Biology, 7th edition. San Francisco: Benjamin Cummings
* Gest H. 2002. History of the word ''photosynthesis'' and evolution of its definition. Photosynthesis Research, 73:7—10
* Hall D.O., Rao K.K. 1999. Photosynthesis, 6th edition. Cambridge: Cambridge University Press
* Mohr H., Schopfer P. 1995. Plant Physiology transl. by Gudrun and David W. Lawlor. Berlin: Springer

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Fotosintēze| ]]</text>
      <sha1>1vn5mnywjt2ceqphkwajytuu2ms02cb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alūksnes rajons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>8479</id>
    <revision>
      <id>4448849</id>
      <parentid>4117132</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:48:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448849</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4977" sha1="o3dnl4se5rioi3lgz5q86vot1o8gfdc" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums          = Alūksnes rajons
| karte              = Aūksnes rajons LocMap.png
| karte_apraksts     = Alūksnes rajons {{dat|2009|1|1|L}}.
| karte2             = 
| karte2_apraksts    = 
| ģerboņa_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums  = Alūksnes rajona ģerbonis
| karoga_attēls      = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums   = Alūksnes rajona karogs
| centrs             = Alūksne
| platība            = 2 243
| iedzīvotāji        = 24 641
| iedzīvotāji_gads   = 
| blīvums            = 11
| izveidots          = 1949
| likvidēts          = 2009
| teritorijas        = 
| pakalpojumu_centri =
| mājaslapa          = www.aluksne.lv/rajons/
}}

'''Alūksnes rajons''' bija administratīvā iedalījuma vienība [[Latvijas PSR|LPSR]] (1949-1962, 1967-1990) un [[Latvijas Republika]]s (1990-2009) sastāvā. Tas atradās [[Vidzeme]]s un [[Latgale]]s ziemeļaustrumos, rajona ziemeļu robeža bija ar [[Igaunija|Igauniju]] (103,8 km), austrumu robeža ar [[Krievija|Krieviju]]. Rietumos tas robežojās ar [[Valkas rajons|Valkas rajonu]] (51,7 km), dienvidos ar [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonu]] (98,1 km) un [[Balvu rajons|Balvu rajonu]] (57,4 km). Alūksnes rajona centrs bija [[Alūksne|Alūksnes pilsēta]].

== Izveide un reorganizācija ==
1949. gada 31. decembra [[Latvijas PSR|LPSR]] administratīvi teritoriālās reformas rezultātā '''[[Alūksnes apriņķis]]''' tika sadalīts Alūksnes un [[Apes rajons|Apes]] rajonos.&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt; 1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā Abrenes rajona. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonam]]. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem.

== Teritoriālais iedalījums (1983) &lt;ref&gt;Latvijas padomju enciklopēdijas 5(2) sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1984. 32-33 lpp.&lt;/ref&gt; ==
=== Pilsētas ===
* [[Alūksne]]
* [[Ape]] [[Apes pagasts|ar lauku teritoriju]]

=== Ciemi ===
[[Alsviķu pagasts|Alsviķu]] - [[Annas pagasts|Annas]] - [[Gaujienas pagasts|Gaujienas]] - [[Ilzenes pagasts|Ilzenes]] - [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes]] - [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]] - [[Kalncempju pagasts|Kalncempju]] - [[Liepnas pagasts|Liepnas]] - [[Malienas pagasts|Malienas]] - [[Mālupes pagasts|Mālupes]] - [[Mārkalnes pagasts|Mārkalnes]] - [[Jaunannas pagasts|Meijera]] - [[Pededzes pagasts|Pededzes]] - [[Trapenes pagasts|Trapenes]] - [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]] - [[Virešu pagasts|Virešu]] - [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]] - [[Ziemeru pagasts|Ziemera]]

== Teritoriālais iedalījums (2008) ==
=== Pilsētas ===
* [[Alūksne]]
* [[Ape]] [[Apes pagasts|ar lauku teritoriju]]

=== Pagasti ===
[[Alsviķu pagasts]] - [[Annas pagasts]] - [[Gaujienas pagasts]] - [[Ilzenes pagasts]] - [[Jaunalūksnes pagasts]] - [[Jaunannas pagasts]] - [[Jaunlaicenes pagasts]] - [[Kalncempju pagasts]] - [[Liepnas pagasts]] - [[Malienas pagasts]] - [[Mālupes pagasts]] - [[Mārkalnes pagasts]] - [[Pededzes pagasts]] - [[Trapenes pagasts]] - [[Veclaicenes pagasts]] - [[Virešu pagasts]] - [[Zeltiņu pagasts]] - [[Ziemeru pagasts]]

==Iedzīvotāji==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|41786
|1959|33064
|1970|31459
|1979|29550
|1989|28884
|2000|26422
|2011|21011
|2021|17066
}}

== Likvidācija ==
Saskaņā ar 1998. gadā pieņemto &quot;Administratīvi teritoriālās reformas likumu&quot; &lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=51528 Administratīvi teritoriālās reformas likums]&lt;/ref&gt; un 2008. gada &quot;Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu&quot; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums |access-date={{dat|2010|10|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101012071945/http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |archivedate={{dat|2010|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2009. gada 1. jūlijā Alūksnes rajons tika likvidēts un tā teritorijā izveidotas šādi novadi:
* '''[[Alūksnes novads]]'''
* '''[[Apes novads]]'''

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)]]

== Ārējās saites ==
* [http://www.aluksne.lv Alūksnes un rajona un Alūksnes novada mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110615064341/http://www.aluksne.lv/ |date={{dat|2011|06|15||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20170426165915/http://www.ape.lv/ Apes pilsētas mājas lapa]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas rajons-aizmetnis}}

{{Latvijas rajoni}}

[[Kategorija:Latvijas rajoni]]
[[Kategorija:Alūksnes rajons| ]]</text>
      <sha1>o3dnl4se5rioi3lgz5q86vot1o8gfdc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurts Aterbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>12147</id>
    <revision>
      <id>4448904</id>
      <parentid>3565198</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:53:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448904</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1753" sha1="pj3p1bckm5xh90xqwwmzpuw4diagybw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Kurts Aterbergs
|     vārds_orig = ''Kurt Atterberg''
|         attēls = Kurt Atterberg.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1887
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 12
|       dz_vieta = [[Gēteborga]], {{SWE}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1974
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 15
|        m_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mūziķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Kurts Magnuss Aterbergs''' ({{val|sv|Kurt Magnus Atterberg}}, dzimis {{dat|1887|12|12}}, miris {{dat|1974|2|15}}) bija [[Zviedri|zviedru]] komponists, diriģents un mūzikas kritiķis. 4 [[opera|operu]], 9 [[simfonija|simfoniju]] un vairāku [[balets|baletu]] autors. Viens no Zviedrijas komponistu biedrības (''Föreningen Svenska Tonsättare'') dibinātājiem un tās ģenerālsekretārs (1935—1938). Darbos [[krievi|krievu]], [[Johanness Brāmss|Brāmsa]], [[Makss Rēgers|Rēgera]] un zviedru tautas mūzikas ietekme.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://imslp.org/wiki/Category:Atterberg,_Kurt_Magnus Atenbergs Music Library]
* [http://www.allmusic.com/artist/kurt-atterberg-mn0001475755 Atenbergs allmusic.com]

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Aterbergs, Kurts}}
[[Kategorija:1887. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1974. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Gēteborgā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedru komponisti]]</text>
      <sha1>pj3p1bckm5xh90xqwwmzpuw4diagybw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14392</id>
    <revision>
      <id>4448942</id>
      <parentid>4443540</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:11:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4448942</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64934" sha1="smkir5cmmxurbyw53o8t7rh23t3ad7f" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Futbola izlases infokaste
| Name               = Latvija
| Badge              = Latvia national team logo.png
| FIFA Trigramme     = LVA
| FIFA Rank          = {{Nft rank|138.|up|date=2025. gada 31. maijā}} &lt;!-- up / down / steady --&gt;
| 1st ranking date   = 1993. gada augusts
| FIFA max           = 45.
| FIFA max date      = 2009. gada novembris
| FIFA min           = 148.
| FIFA min date      = 2017. gada septembris

| Elo Rank           = 117.
| Elo max            = 40.
| Elo max date       = {{dat|1922|9|24|SK|bez}}
| Elo min            = 155.
| Elo min date       = {{dat|2019|10|15|SK|bez}}

| Nickname           = Sarkanbaltsarkanie&lt;br /&gt;11 vilki 
| Association        = [[Latvijas Futbola federācija]]
| Confederation      = [[UEFA]]
| Coach              = {{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]&lt;ref name=&quot;sportacentrs.com&quot;&gt;https://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/05022024-italis_nikolato_galvenais_kandidats_uz_tr&lt;/ref&gt;
| Captain            = [[Kristers Tobers]]
| Most caps          = [[Vitālijs Astafjevs]] (167)
| Top scorer         = [[Māris Verpakovskis]] (29)
| Home Stadium       = [[Skonto stadions]]
| pattern_la1           = _lva24h
| pattern_b1            = _lva24h
| pattern_ra1           = _lva24h
| pattern_sh1           = 
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = AA0000
| body1                 = AA0000
| rightarm1             = AA0000
| shorts1               = 000000
| socks1                = AA0000
| pattern_la2           = _lva24a
| pattern_b2            = _lva24a
| pattern_ra2           = _lva24a
| pattern_sh2           = 
| pattern_so2           = 
| leftarm2              = FFFFFF
| body2                 = FFFFFF
| rightarm2             = FFFFFF
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| First game         = {{fb|LVA}} 1:1 {{fb-rt|EST}}&lt;br&gt;([[Rīga]], [[Latvija]]; {{dat|1922|9|4|N}})
| Largest win        = {{fb|LVA}} 6:1 {{fb-rt|LTU}}&lt;br&gt;(Rīga, Latvija; {{dat|1935|5|30|N}}) &lt;br&gt; {{fb|LVA}} 5:0 {{fb-rt|LTU}}&lt;br&gt;([[Veru]], [[Igaunija]]; {{dat|2012|6|1|N}}) &lt;br&gt;{{fb|GIB}} 0:5 {{fb-rt|LVA}}&lt;br&gt; ([[Gibraltārs]]; {{dat|2016|3|29|N}}) &lt;br&gt; {{fb|AND}} 0:5 {{fb-rt|LVA}} &lt;br&gt; ([[Andora la Velja]], [[Andora]]; {{dat|2020|11|17|N|}})
| Largest loss       = {{fb|Zviedrija}} 12:0 {{fb-rt|LVA}}&lt;br&gt;([[Stokholma]], [[Zviedrija]]; {{dat|1927|5|29|N}})
| World cup apps     = 
| World cup first    = 
| World cup best     = 
| Regional name      = [[Eiropas čempionāts futbolā]]
| Regional cup apps  = 1
| Regional cup first = [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]
| Regional cup best  = Grupu turnīrs, [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]]
| current            = Latvijas futbola izlase 2024. gadā
}}

'''Latvijas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Latvija|Latvijas Republiku]] tādās starptautiskās futbola sacensībās kā [[Eiropas čempionāts futbolā]] un [[FIFA Pasaules kauss]]. Latvijas futbola izlasi pārvalda [[Latvijas Futbola federācija]]. Lielākais Latvijas futbola izlases panākums bija piedalīšanās [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. Savas mājas spēles izlase aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], [[Rīga|Rīgā]], lai gan dažas spēles notiek arī [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionā]].

== Vēsture ==
=== Pirmskara Latvijas futbola izlase (1922—1940) ===
1920. gadā tika nodibināta [[Latvijas Futbola federācija]], līdz ar to izveidojās arī Latvijas futbola izlase. Pirmo spēli Latvijas futbola izlase aizvadīja {{dat|1922|9|24}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], spēlējot neizšķirti 1:1. Pirmos vārtus Latvijas futbola izlases vēsturē guva uzbrucējs [[Edvīns Bārda]]. 1924. gadā izlase piedalījās [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, vienīgajā spēlē ar 0:7 piekāpjoties [[Francijas futbola izlase|Francijas izlasei]]. Pirmo uzvaru Latvijas izlase izcīnīja {{dat|1924|10|18}} pret Igauniju - 2:0. 1928. gadā pirmoreiz risinājās [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņa]], kurā uzvarēja Latvija, pieveicot [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] izlases. 1920. gadu izcilākie Latvijas izlases futbolisti bija vārtsargs [[Arvīds Jurgens]], brāļi [[Edvīns Bārda|Edvīns]], [[Arvīds Bārda|Arvīds]] un [[Rūdolfs Bārda|Rūdolfs]] Bārdas, [[Voldemārs Grāvelis]], [[Arnolds Tauriņš]] un [[Alberts Šeibelis]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

1930. gados Latvijas izlase kļuva arvien spēcīgāka, vislielākos panākumus gūstot 1936.—1938. gadā [[Austrija]]s trenera [[Rūdolfs Štancels|Rūdolfa Štancela]] vadībā. Visbiežāk pārbaudes spēles notika ar [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], [[Somijas futbola izlase|Somiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. 1937. gadā Latvijas izlase bija tuvu tam, lai iekļūtu 1938. [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] finālturnīrā. Vispirms ar 4:2 un 5:1 tika pieveikta [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] izlase, bet izšķirošajā spēlē [[Vīne|Vīnē]] Latvija piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] izlasei ar 1:2. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanās dēļ Latvijas futbola izlases darbība sākotnēji tika ierobežota, bet vēlāk pārtraukta pavisam. Pēdējo spēli Latvijas valsts izlase aizvadīja {{dat|1940|7|18}} pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], zaudējot ar 1:2. Vācu un Padomju okupācijas laikā Latvijas izlase, kāda tā bija brīvvalsts laikā, nepastāvēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Labākie 1930. gadu Latvijas izlases futbolisti bija [[Jānis Lidmanis]], [[Ēriks Raisters]], [[Jānis Rozītis]], [[Fricis Kaņeps]], [[Iļja Vestermans]] un [[Aleksandrs Vanags (sportists)|Aleksandrs Vanags]]. Par izcilāko pirmskara Latvijas futbolistu uzskatāms [[Ēriks Pētersons]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | first = Askolds | last = Uldriķis | title = Latvijā futbolu spēlē 100 gadus | url = http://www.tvnet.lv/men/life/article.php?id=35523 | publisher = TVNET | date = {{dat|2006|9|29|SK}} | accessdate = 07.06.2008}}&lt;/ref&gt; kurš 63 izlasē aizvadītajās spēlēs guva 21 vārtus.

=== Latvijas PSR izlase PSRS laikā (1940—1991) ===
Padomju Savienības lielākais, iekšējais sporta notikums bija PSRS Tautu spartakiādes. Dažās no tām tika iekļauts arī futbols, kur spēlēja savienoto republiku, Maskavas un Ļeņingradas izlases. Latviju kā izlase 1956. gada spartakiādē pārstāvēja [[FK Daugava Rīga (1944)|Rīgas &quot;Daugava&quot;]]. Komanda 4 spēlēs izcīnīja 3 uzvaras un cieta vienu zaudējumu. Vārti 10-7. Nākamreiz futbols spartakiāžu sastāvā tika iekļauts tikai 1979. gadā. Latvijas PSR atkal pārstāvēja Rīgas &quot;Daugava&quot;. Rezultāts bija slikts — viena uzvara un 5 zaudējumi. Vārti 10-16. Nākamajās spartakiādēs startēja jauniešu komandas (līdz 20 gadu vecumam).&lt;ref&gt;[http://www.wikiwand.com/ru/%D0%A1%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0%D0%BA%D0%B8%D0%B0%D0%B4%D0%B0_%D0%BD%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%B4%D0%BE%D0%B2_%D0%A1%D0%A1%D0%A1%D0%A0]&lt;/ref&gt;
Latvijas PSR futbola izlase PSRS okupācijas laikā, līdz 1976. gadam turpināja piedalīties arī [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausa izcīņā]] — turnīrā, kas pirmo reizi bija noticis 1928. gadā.

=== Atjaunotās Latvijas izlases pirmie gadi (1992—1997) ===
{{Enciklopēdisks stils}}
1990. gadā tika atjaunota [[Latvijas Futbola federācija]]. Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas Latvija atgriezās [[FIFA]] sastāvā. Bija nepieciešams lemt par Latvijas izlases galveno treneri, lai arī nemaz pašas izlases vēl nebija. Par pirmo Latvijas izlases galveno treneri 1991. gada decembra LFF izpildkomitejas sēdē tika iecelts [[Jānis Gilis]]. Tika lemts, ka ņemot vērā amata svarīgumu, tika nolemts, ka izlases galvenais treneris vienlaicīgi nevar būt kāda kluba treneris. Jānis Gilis savā programmā uzsvēra, ka ir gatavs atteikties no [[FK Pārdaugava]] jauniešu komandas trenēšanas un pilnībā spēkus veltīts Latvijas izlasei. Otrs pretendents bija Marks Zahodins, taču viņam bija nopietns trīs gadu līgums. Taču Zahodins uzsvēra, ka ja Jānis Gilis vēlēsies, tad viņš būs gatavs kļūt par galvenā trenera palīgu. Jautājuma izskatīšana ilga 1 stundu un 22 minūtes. Pēc ievēlēsanas Gilis sacīja, ka nepieciešams vākt kopā komandu no nulles, jātiekas ar potenciālajiem spēlētājiem, jāaprunājas, jo varbūt kāds nemaz negrib tajā spēlēt. Šajā komandā jāspēlējot tiem, kam pirmajā vietā ir Latvijas gods. Tai komandai, kas rudenī spēlēja Klaipēdā bija eksperimentāls raksturs un tā tika veidota uz &quot;ātru roku&quot;.  Interesanti, ka Latvijas izlasei nebija ko vilkt mugurā, taču, tika saņemti vairāki piedāvājumi no ārzemju firmām. Vēlāk Jānis Gilis izvēlējas savus palīgus un tie bija Vadims Ulbergs un Vladimirs Beškarevs.

Pirmo uzvaru atjaunotā izlase izcīnīja 10. jūlijā pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] ar 2:1, abus vārtus guva [[Ainārs Linards]]. 1992. gada vasarā sākās 1994. gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīrs, kurā Latvijas izlase izcīnīja vēsturiskus neizšķirtus 0:0 pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] un [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], bet toties cieta sagrāves pret to pašu [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] (0:5) un [[Īrijas futbola izlase|Īriju]] (0:4). Izcīnot 5 neizšķirtus un 5 punktus, Latvijas izlase ieguva 6. vietu 7 komandu konkurencē savā apakšgrupā. Izlases kodolu veidoja bijušie Rīgas [[FK Daugava Rīga (1944)|&quot;Daugavas&quot;]] spēlētāji [[Jurijs Popkovs]], [[Jurijs Ševļakovs]], [[Oļegs Aleksejenko]], [[Ainārs Linards]] un [[Oļegs Karavajevs]], kā arī jaunie [[Mihails Zemļinskis]] un [[Vitālijs Astafjevs]].

1994. un 1995. gadā Latvijas izlase piedalījās 1996. gada [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, un aizvien sīvāk spēja cīnīties pret [[Eiropa]]s spēcīgākajām komandām. Tika pieveiktas spēcīgās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]] un [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīrijas]] izlases, taču spilgtākā spēle šajā ciklā bija zaudējums [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] izlasei [[Portu]] ar 2:3. Pirmajā puslaikā portugāļi izvirzījās vadībā ar 3:0, tacu otrajā puslaikā jaunais uzbrucējs [[Vīts Rimkus]] guva divus vārtus, panākot 2:3. Rimkus šajā kvalifikācijas turnīrā 5 spēlēs guva 5 vārtus, kļūstot par izlases uzbrukuma līderi. Pamazām izlasē ienāca arī jaunie [[Imants Bleidelis|Bleidelis]], [[Andrejs Štolcers|Štolcers]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Stepanovs]].

Kvalifikācijas turnīrā uz 1998. gada [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionātu]] Latvijas izlase sīvās cīņās piekāpās [[Austrijas futbola izlase|Austrijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]] un [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas]] izlasēm, bet spēja pieveikt [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]] un [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Par izlases līderiem bija kļuvuši [[Skonto FC]] spēlētāji [[Vitālijs Astafjevs|Astafjevs]], [[Vladimirs Babičevs|Babičevs]], [[Marians Pahars|Pahars]] un [[Andrejs Štolcers|Štolcers]]. 1997. gada beigās [[Jānis Gilis]] atkāpās no galvenā trenera amata. No izlases aizgāja arī aizsardzības balsts un komandas kapteinis [[Jurijs Ševļakovs]].

==== Simtā un pirmā atjaunotās Latvijas izlases spēle ====
{{dat|1992|4|8}} pēc 52 gadu pārtraukuma tika aizvadīta pirmā atjaunotās Latvijas futbola izlases spēle Bukarestē, kurā Latvija ar 0:2 zaudēja [[Rumānijas futbola izlase|Rumānijas]] izlasei.

Latvijas valstsvienības atgriešanās spēli uz starptautiskās skatuves [[Bukareste|Bukarestē]] noskatījās 10 000 skatītāju. Tā Latvijai bija 100. spēle vēsturē. Latvijas futbolisti tajā pieredzēja sev neierastus apstākļus, jo naktsmītnes, ēdināšana, treniņapstākļi bija visaugstākajā līmenī. Lielu interesi izraisīja [[Vadims Ulbergs|Vadima Ulberga]] klātbūtne LFF delegācijā, jo Ulbergs bija iepriekšējās savsarpējās spēles aculiecinieks 1937. gadā, kad Latvija uzņēma Rumāniju [[Latvijas Universitātes stadions|ASK stadionā]], Rīgā un spēle beidzās 0:0.  Šī pārbaudes spēle nebija nejauša, jo Rumānija ar [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] atbalstu cerēja uzlabot sadarbību ar [[Skandināvija|Skandināvijas valstīm]]. Bija piedāvājums arī no [[Austrijas futbola izlase]]s. Spēlei bija liela radio, TV un preses uzmanība. Klāt bija atlases cikla visu dalībvalstu pārstāvji, tai skaitā slavenais belģu treneris un bijušais futbolists [[Pauls van Himsts]].

Rumānijas izlasei bija gandrīz vislabākais sastāvs. Sastāvā iztrūka vienīgi [[George Hadži]], kuru nepalaida uz spēli [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]]. Arī Rumānijas trenerim Kornelam Dinu šī bija debija jaunajā amatā.

LFF delegācijai lielu iespaidu atstāja ''Steaua'' futbola komplekss, ko dēvēja arī par Rumānijas futbola templi. To bija veidojis viens no [[Nikolaje Čaušesku|Nikolajes Čaušesku]] dēliem un to arvien uzturēja armija: seši laukumi, no kuriem pieci īstā zālāja. Uz šo spēli biļete maksāja 150 lejas, kas bija aptuveni 2,5 ASV dolāri.

Galvenais treneris [[Jānis Gilis]] bija nolēmis uzticēties jaunajiem. Tika lietota taktiskā shēma ar diviem brīvajiem aizsargiem, kas protams uzlika papildu slodzi pussargiem un uzbrucējiem. Pirmais puslaiks pagāja kvalitatīvi, taču otrajā puslaikā mūsējie aizrāvās ar brīvdomāšanu, kā rezultātā rumāņi ieguva lielu teritoriālo pārsvaru. Protams, Latvijas spēlētāji nervozēja un bija vairākas tehniskas kļūdas. Spēles sākumā gatavojoties tvert Pāvela Badea sitienu no 30 metriem, [[Raimonds Laizāns]] paslīdēja, un bumba pāri viņa galvai ielidoja vārtos. Tomēr komanda noturēja lielo spiedienu un kritiskā brīdī nesaplīsa. Laba izdevība bija izlīdzināt rezultātu [[Aivars Drupass|Aivaram Drupasam]], kurš saņēma [[Jurijs Popkovs|Jurija Popkova]] piespēli un krietienā asi uzsita no apmēram sešiem metriem, tomērt vārtsargs Bogdans Stelea reaģēja zibenīgi. Arī otrā puslaika sākums bija neveiksmīgs. Kļūdijās aizsargi, un 0:2. Izcelties varēja arī [[Rolands Bulders]], taču izdevīgā pozīcijā nesanāca spēcīgs sitiens. Ja pirmajā puslaikā Laizāns nervozēja, tad otrajā jau nopelnīja aplausus un pat atvairīja Gabi Balinta izpildīto soda sitienu spēles 84. minūtē. Komanda kopumā izturēja un parādīja cienīgu sniegumu. Treneris nedaudz vīlies bija [[Vitālijs Teplovs|Vitālijā Teplovā]], [[Aivars Drupass]] spēlēja ar nelielu traumu un [[Ilmārs Verpakovskis|Ilmāram Verpakovskim]] par sevi lika manīt gadi. Bija jāuzlabo uzbrukums, jo ar labu aizsardzību uzvarēt neizdosies.

Rumāņi bija ārkārtīgi pārsteigti un apmulsa, kad uzzināja, ka neviens no Latvijas izlases spēlētājiem nav spēlējis [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]], kā arī nav spēlējuši [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS futbola Augstākās līgas]] komandās.

Tā bija iespēja sevi parādīt pasaulei. Šī spēle bija labs stimuls izaugsmei, bet diemžēl, ne visās mūsu komandās darbs ritēja profesionāli un ne visiem izlases kandidātiem bija nopietna attieksme pret treniņiem.

Interesanti, ka izlases treneris pirmajos gados atalgojumā saņēma 8500 rubļu jeb 55 ASV dolārus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gilis|first=Jānis|date=1992. gada 4. septembris|title=Jānis Gilis aģentūrai Reuters|journal=Latvijas Jaunatne|volume=192-193}}&lt;/ref&gt;

=== Dzodzuašvili aizsardzība un Džonsona uzbrukums (1998—2001) ===
1997. gada nogalē par Latvijas futbola izlases treneri tika iecelts [[Gruzija|gruzīns]] [[Revazs Dzodzuašvili]]. Pārbaudes spēlēs Dzodzuašvili daudz eksperimentēja ar sastāvu, taču 2000. gada [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīru izlase iesāka ļoti veiksmīgi — 1998. gada rudenī ar 3:1 tika uzvarēta [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], savukārt ar 1:0 uzvarēta [[Gruzijas futbola izlase|Gruzija]]. Par spīti zaudējumam ar 0:1 [[Slovēnijas futbola izlase|Slovēnijā]], 1998. gadu Latvijas izlase pabeidza kā grupas līderi. Komanda spēlēja izteiktu aizsardzības uzbrukumu ar retiem, bet bīstamiem pretuzbrukumiem, kuru smailē atradās [[Marians Pahars]] un [[Andrejs Štolcers]]. Vārtos veiksmīgi darbojās vārtsargs [[Oļegs Karavajevs]]. 1999. gadu izlase iesāka ar diviem bezvārtu neizšķirtiem pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]], un pēc šīm spēlēm no izlases aizgāja ilggadējais vārtsargs Karavajevs. Izlases pamatsastāvā nostiprinājās jaunie [[Juris Laizāns]] un [[Andrejs Rubins]]. Jūnijā izlase vispirms atkārtoti piekāpās slovēņiem, bet [[Atēnas|Atēnās]] ar 2:1 pieveica [[Grieķijas futbola izlase|grieķus]]. Pirmos vārtus šajā spēlē guva debitants [[Māris Verpakovskis]], par pamatvārtsargu kļuva [[Aleksandrs Koliņko]]. Pēc draudzības spēles ar [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas]] izlasi, no komandas aizgāja galvenais treneris [[Revazs Dzodzuašvili]].

1999. gada vasarā par galveno treneri tika iecelts [[Anglija|anglis]] [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]], kurš bija izteikts uzbrukuma futbola piekritējs. Šo kvalifikācijas ciklu izlase pabeidza ar neizšķirtiem pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]], kā arī zaudēja [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģijas]] izlasei, nerealizējot izredzes iekļūt finālturnīrā. 2002. gada [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] kvalifikācijas ciklu izlase iesāka ar minimālu zaudējumu [[Skotijas futbola izlase|Skotijai]] 0:1, taču tam sekoja sagrāves pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģijas]] un [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas]] izlasēm. Pēc 2001. gada aprīlī piedzīvotā neižšķirta 1:1 spēlē ar [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]] tika atbrīvots no amata.

=== Starkova — Verpakovska ēra un Euro 2004 (2001—2004) ===
{{Skatīt arī|Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā}}
[[Attēls:Karel Bruckner a1232.jpg|thumb|left|[[Karels Brukners]], [[Čehijas futbola izlase|Čehijas izlases]] galvenais treneris, spēlē pret Latviju.]]
[[Attēls:Latvian kannattajia.jpg|thumb|Latvijas izlases fani tuvu pie ''[[Estadio do Bessa]]'', [[Portu]], pirms Latvijas un [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] futbola spēles 2004. gada 19. jūnijā]]
Džonsona vietā par galveno treneri kļuva ilggadējais [[Skonto FC]] galvenais treneris [[Aleksandrs Starkovs]]. Viņa vadībā izlase pabeidza atlases ciklu ar trīs minimāliem zaudējumiem pret grupas favorītiem. 2004. gada [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] atlases ciklu izlase iesāka ar neizšķirtu pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]] (0:0), kā arī ar 1:0 pieveicot [[Polijas futbola izlase|Poliju]]. Tam sekoja divas uzvaras pār [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] izlasi un zaudējums [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijai]]. Savainojumu nomocītā [[Marians Pahars|Pahara]] vietā par uzbrukuma līderi kļuva [[Māris Verpakovskis]]. Komandā atgriezās arī 90. gadu vidus izlases uzbrukuma līderis [[Vīts Rimkus]]. Pirms rudens izšķirošajām cīņām Latvijas izlase saglabāja labas izredzes cīņā par iekļūšanu finālturnīrā. Pēc zaudējuma 0:2 Polijas izlasei Latvijas izlases situācija turnīra tabulā kļuva sarežģītāka, taču komanda spēja pieveikt Ungāriju (3:1) un Zviedriju (1:0). Abās spēlēs ar vārtu guvumiem izcēlās Māris Verpakovskis. Latvija ieņēma 2. vietu savā apakšgrupā, tādēļ komandai novembrī bija jāspēlē izslēgšanas spēles ar [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]. Pirmajā spēlē Rīgā pateicoties Verpakovska  gūtajiem vārtiem, Latvija pieveica turkus ar 1:0. Otrajā cīņā [[Stambula|Stambulā]] Latvija spēja atspēlēties no 0:2 un panāca vajadzīgo rezultātu, spēlei noslēdzoties 2:2. Divu spēļu summā Latvijas izlase bija pieveikusi Turciju ar 3:2, tādējādi pirmoreiz savā vēsturē iekļūstot [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Izlases līderi šajā ciklā bija uzbrucējs [[Māris Verpakovskis]], vidējās līnijas spēlētāji komandas kapteinis [[Vitālijs Astafjevs]], [[Juris Laizāns]], [[Andrejs Rubins]], aizsargi [[Mihails Zemļinskis]] un [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]], kā arī vārtsargs [[Aleksandrs Koliņko]].

[[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[Portugāle|Portugālē]] Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar spēcīgajām [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]], [[Vācijas futbola izlase|Vācijas]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandes]] izlasēm. Pirmajā spēlē Latvija piekāpās [[Čehijas futbola izlase|Čehijas]] izlasei ar 1:2, taču otrajā spēlē izcīnīja vēsturisku bezvārtu neizšķirtu pret [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]]. Grupas trešajā un pēdējā spēlē Latvija zaudēja [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandei]] ar 0:3.

=== Starkova atlaišana un atgriešanās ===
[[Attēls:Russia - Latvia.jpg‎|thumb|Latvijas izlase spēlē pret Krieviju (0:1) [[&quot;Lokomotiv&quot; stadions|&quot;Lokomotiv&quot; stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], 2006. gadā]]
[[Aleksandrs Starkovs|Aleksandra Starkova]] vadībā Latvija iesāka arī 2006. gada [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules čempionāta]] atlases turnīru, taču jau pirmajā spēlē pret [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] Starkovs tika diskvalificēts uz 6 spēlēm. Turpinājumā Latvijas izlasi no rezervistu soliņa vadīja Starkova palīgs [[Jurijs Andrejevs]], bet Starkovs vēl palika galvenā trenera amatā nākamās 4 spēles.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = FIFA uz sešām spēlēm diskvalificē Starkovu | url = http://www.tvnet.lv/sports/printArticle.php?id=15298# | publisher = TVNET | date = {{dat|2004|10|5|SK}} | accessdate = 15.05.2009}}&lt;/ref&gt; Novembrī Starkovs pameta izlasi, pārceļoties uz [[Krievija]]s [[FK Spartak Maskava|Maskavas &quot;Spartak&quot;]] komandu. Par izlases galveno treneri tika iecelts Andrejevs, kura vadībā arī izlase bez īpašiem panākumiem pabeidza šo kvalifikācijas ciklu. Ar 15 punktiem 12 spēlēs, Latvija pabeidza turnīru 5. vietā savā apakšgrupā, pieveicot vienīgi [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]], kā arī spēlējot neizšķirti ar [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas]] un [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]] izlasēm. Šajā kvalifikācijas ciklā Latvijas izlase piedzīvoja pirmo zaudējumu [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijai]] kopš 1940. gada ar 1:2.

2006. gadā Latvijas izlase sāka dalību kvalifikācijas turnīrā uz [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātu]]. Tajā Latvijas izlase tika ielozēta vienā grupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Kvalifikācijas turnīru Latvija iesāka ar zaudējumu zviedriem savā laukumā ar 0:1, tālāk sekoja pārliecinoša uzvara pār Islandi 4:0, kā arī zaudējums ziemeļīriem ar 0:1. 2007. gada martā, pēc zaudējuma Lihtenšteinai, no galvenā trenera amata atkāpās Jurijs Andrejevs. Aprīļa sākumā par izlases galveno treneri pēc divarpus gadu pārtraukuma atkal kļuva Aleksandrs Starkovs. Viņa vadībā pa divām reizēm tika zaudēts Spānijai un Dānijai, kā arī vienreiz Zviedrijai, taču tika uzvarētas Lihtenšteinas, Islandes un Ziemeļīrijas izlases. Latvijas izlase šo atlases ciklu noslēdza 5. vietā savā grupā.

2008. gada rudenī Latvijas izlase sāka dalību [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kurā tika ielozēta vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.
Pirmajā spēlē ar 2:1 Kišiņevā tika pieveikta Moldovas izlase. Tālāk divi zaudējumi grupas favorītēm: mājās Grieķijai ar 0:2 un izbraukumā Šveicei 1:2. Vārtus pēc standartsituācijas ar galvu guva Deniss Ivanovs. Pēdējā rudens spēlē Rīgā Latvija cīnījās neizšķirti ar Izraēlu 1:1. Pavasara spēlēs Latvijas izlase divreiz pieveica Luksemburgu. Ar 4:0 izbraukumā un 2:0 mājās. Pirmajā rudens izšķirošajā spēlē Latvijas izlase ar 1:0 Televivā uzvarēja Izraēlu paverot sev labas izredzes pacīnīties par pirmajām vietām. 9. septembrī Latvija cīnijās neizšķirti Skonto stadionā ar Šveici (2:2). Tā kā paralēlajā mačā Grieķija neuzvarēja Kišiņevā Moldovu (1:1). Latvija saglabāja labas izredzes cīņā par otro vietu. Situācija grupā bija: 
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Komanda
!Punkti
|-
|1.
|{{Fb|Šveice}}
|17
|-
|2.
|{{Fb|Grieķija}}
|14
|-
|3.
|{{Fb|Latvija}}
|14
|-
|4.
|{{Fb|Izraēla}}
|12
|-
|5.
|{{Fb|Luksemburga}}
|5
|-
|6.
|{{Fb|Moldova}}
|3
|}
Priekšpēdējā un arī izšķirošajā spēlē Latvija Atēnu olimpiskajā stadionā zaudēja mājiniekiem Grieķiem ar 2:5. Pēc pirmā puslaika Latviju vadībā bija izvirzījis Māris Verpakovskis (2:1), bet otrajā puslaikā jau pēc divām nospēlētām minūtēm tiesnesis strīdīgā epizodē piešķira &quot;pendeli&quot; uz Latvijas vārtiem un to realizēja Gekass. Tas izrādījās arī lūzuma punkts un Gekass pamanījās raidīt bumbu Latvijas vārtos vēl divas reizes, gūstot 4 vārtus šajā spēlē. Vienu reizi 72. minūtē arī izcēlās Samarass un beigās 2:5. Pēdējā spēlē mājās Latvija ar 3:2 uzvarēja Moldovu. Cikla beigās Latvija ieguva trešo vietu un palika uzreiz aiz svītras.

Laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2011. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās
[[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionāta]] [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija|kvalifikācijas turnīrā]]. Finālturnīrs norisināsies 2012. gada jūnijā un jūlijā [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Latvijas izlase tika ielozēta kvalifikācijas turnīra [[Eiropas čempionāta 2012 kvalifikācija — F grupa|F grupā]] kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]], [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlu]], [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un [[Maltas futbola izlase|Maltu]].Turnīru Latvijas izlase uzsāka ar spēli pret Horvātiju savā laukumā 2010. gada 3. septembrī, piedzīvojot zaudējumu ar 0:3, bet četras dienas vēlāk izbraukumā Latvija spēja pieveikt Maltu ar 2:0. Oktobrī Latvija Grieķijā zaudēja laukuma saimniekiem ar 0:1, bet Rīgā kompensācijas laikā, pateicoties [[Aleksandrs Cauņa|Aleksandra Cauņas]] rezultatīvajam sitienam, spēja panākt neizšķirtu 1:1 pret Gruziju. 2010. gadu Latvijas izlase noslēdza 5. vietā grupā. 2011. gadu Latvijas izlase sāka ar diviem zaudējumiem Izraēlai, gan izbraukumā, gan savā laukumā piekāpjoties ar rezultātu 1:2. 2. septembrī Latvija izcīnīja savu otro uzvaru kvalifikācijas turnīrā, ar 1:0 [[Tbilisi]] tika uzvarēta Gruzijas izlase, savukārt četras dienas vēlāk Rīgā Latvijas un Grieķijas izlašu spēlē tika fiksēts neizšķirts 1:1. 7. oktobrī Latvija ar 2:0 uzveica Maltu, bet pēc četrām dienām zaudēja Horvātijai. Latvija grupu beidza 4. vietā starp Izraēlas un Gruzijas izlasēm, tādējādi nekvalificējoties finālturnīram.

No 2012. gada septembra līdz 2013. gada oktobrim Latvijas futbola izlase piedalījās [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā. Latvijas izlase tika ielozēta UEFA zonas kvalifikācijas turnīra G grupā kopā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Pirmajās trīs spēlēs Latvija zaudēja Grieķijai (1:2), Bosnijai un Hercegovinai (1:4) un Slovākijai (1:2), bet tad prata uzveikt Lihtenšteinu (2:0). 2013. gadu Latvija sāka ar neapmierinošu neizšķirtu pret Lihtenšteinu (1:1) un turpināja ar zaudējumu Bosnijai un Hercegovinai (0:5). Pēc šīs spēlēs [[Latvijas Futbola federācija]]s valdē tika veikts balsojums par galvenā trenera [[Aleksandrs Starkovs|Aleksnadra Starkova]] atlaišanu, bet valde nobalsoja &quot;pret&quot;.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1= Koscinkevičš|first1= Ilvars |title= Uz Bremzēm|journal= [[Sporta Avīze]]}}&lt;/ref&gt;

Tomēr vēlāk Starkovs uzrakstīja atlūgumu un par jauno Latvijas izlases treneri tika apstiprināts [[Marians Pahars]]. Līgums ar viņu tika noslēgts līdz [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas cikla beigām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/15072013-pahars_sakuma_tiksim_skaidriba_ar_trenera|title= Līgums ar Paharu noslēgts līdz 2018. gada Pasaules kausa izcīņai|accessdate=2013-07-16 |work= Jānis Rubulis|publisher= [[sportacentrs.com]]|date= {{dat|2013|7|15|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

=== Izlase Pahara vadībā ===

Pirmā spēlē Paharam kā galvenajam trenerim bija pārbaudes spēle pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], kas noslēdzās ar rezultātu 1:1. Pirmo uzvaru kā treneris Pahars izcīnija {{dat|2013|09|06}}, 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē mājās pret [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] — 2:1. Pēc tam gan tika piedzīvoti divi zaudējumi izbraukumā — 1:0 pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]] un Lietuvu, bet pēdējā šī cikla spēle pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] noslēdzās neizšķirti 2:2. Tādējādi ciklu Latvija noslēdza 5. vietā grupā, apsteidzot vienīgi [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] un par trim punktu piekāpjoties Lietuvai.

2014. gada [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausā]] Latvijas izlase pusfinālā [[11 metru soda sitienu sērija|11 metru soda sitienu sērijā]] pārspēja [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]], bet finālā ar rezultātu 1:0 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], vienīgos vārtus gūstot [[Nauris Bulvītis|Naurim Bulvītim]] tādējādi 22. reizi iegūstot šo kausu.

[[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]s turnīrā, kas bija pirmais pilnais kvalifikācijas cikls Paharam kā galvenajam trenerim, Latvija tika ielozēta A grupā kopā ar [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]], [[Islandes futbola izlase|Islandi]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānu]], [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Turcijas futbola izlase|Turciju]]. Pirmajā cikla spēlē viesos tika nospēlēts neizšķirti 0:0 ar Kazahstānu. Turpinājumā mājās tika zaudēts Islandei ar 0:3 un nospēlēts  neizšķirti 1:1 ar Turciju, bet pēdējā 2014. gada izlases spēlē tika piedzīvots zaudējums pret Nīderlandi ar rezultātu 6:0. 2015. gads sākās ar 1:1 neizšķirtu pret Čehiju, kur Latvijas izlase vienīgos vārtus ielaida spēles 90. minūtē, bet turpinājās ar vēl vienu zaudējumu Nīderlandei, tikai šoreiz ar rezultātu 0:2. Nākamā spēle notika 3. septembrī, [[Konja|Konjā]] Turcijā, kad Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 1:1 ar Turcijas izlasi, bet 6. septembrī Rīgā tika piedzīvots zaudējums Čehijas izlasei ar 1:2. 10. oktobrī [[Reikjavika|Reikjavikā]] Latvijas izlase nospēlēja neizšķirti 2:2 ar Islandes izlasi, bet 13. oktobrī  Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē Rīgā ar 0:1 zaudēja Kazahstānas izlasei. Kvalifikācijas turnīra kopvērtējumā Latvija palika pēdējā, 6. vietā grupā.

2016. gada jūnijā Latvijas izlase 23. reizi izcīnīja [[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kausu]], uzvarot Lietuvas izlasi ar 2:1 un cīnoties neizšķirti ar Igauniju 0:0.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas ciklu]] Latvijas izlase iesāka ar uzvaru 1:0 izbraukumā pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. Tai sekoja četri zaudējumi — pret [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]] (0:2),  [[Ungārijas futbola izlase|Ungāriju]] (0:2), [[Portugāles futbola izlase|Portugāli]] (1:4) un  [[Šveices futbola izlase|Šveici]] (0:1). {{dat|2017|3|28||bez}} tika piedzīvots zaudējums 0:5 arī draudzības spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas izlasi]], pēc kā Pahars iesniedza atlūgumu un atkāpās no izlases galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata |title=Marians Pahars atkāpjas no Latvijas izlases galvenā trenera amata |date={{dat|2017|3|29|N|bez}} |publisher=LFF.lv |accessdate={{dat|2017|3|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929004540/https://lff.lv/lv/zinas/nacionala-viriesu-izlase/marians-pahars-atkapjas-no-latvijas-izlases-galvena-trenera-amata/ }}&lt;/ref&gt;

=== Starkova otrā atgriešanās un ārzemju treneri ===
2017. gada 19. aprīlī Starkovs trešo reizi tika apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri, nomainot Paharu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Brože|first1=Ulvis|title=Par Latvijas izlases galveno treneri atkal kļūst Starkovs|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/19042017-par_latvijas_izlases_galveno_treneri_atka|accessdate={{dat|2017|4|19||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2017|4|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā izlase piedzīvoja vairākus zaudējumus, bet vienīgā uzvara tika gūta 10. oktobrī pēdējā Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē pret [[Andoras futbola izlase|Andoru]]. 2017. gada septembrī [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] izlase noslīdēja uz visu laiku zemāko vietu, ieņemot 148. pozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlase-fifa-ranga-noslid-jau-uz-rekordzemo-148.vietu-14180533 |title=Latvijas futbola izlase FIFA rangā noslīd jau uz rekordzemo 148.vietu |date={{dat|2017|9|14||bez}} |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}} |website=diena.lv}}&lt;/ref&gt; Pēc zaudējuma [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāra]] izlasei 2018. gada 25. martā, Starkovs tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/03042018-starkovu_atlaiz_no_latvijas_izlases_galve|title=Starkovu atlaiž no Latvijas izlases galvenā trenera amata|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-04-03|date=2018-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 24. maijā galvenā trenera amatā tika apstiprināts somu speciālists [[Miksu Pātelainens]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija |title=Miksu Pātelainens paziņo 23 kandidātu sarakstu valstsvienības spēlēm jūnijā |date={{dat|2018|5|24||bez}} |accessdate={{dat|2018|5|26||bez}} |publisher=[[LFF]] |archive-date={{dat|2019|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190919040901/https://lff.lv/lv/latvijas-izlases/viriesu-izlases/nacionala-izlase/jaunumi/miksu-patelainens-pazino-23-kandidatu-sarakstu-valstsvienibas-spelem-junija/ }}&lt;/ref&gt;

Pātelainena vadībā Latvijas izlase uzvarēja [[2018. gada Baltijas kauss futbolā|2018. gada Baltijas kausa]] izcīņā, bet vēlāk neveiksmīgi aizvadīja 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]]s spēles, neizcīnot nevienu uzvaru. Savā D līgas grupā ar [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas]], [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras]] izlasēm tika izcīnīti četri punkti un iegūta 3. vieta. Pātelainens amatu atstāja, un 2019. gada 1. martā par galveno treneri tika apstiprināts [[Slovēnija]]s speciālists [[Slaviša Stojanovičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/latvijas-futbola-izlasi-turpmak-vadis-serbu-specialists-stojanovics.a306191/|title=Latvijas futbola izlasi turpmāk vadīs serbu speciālists Stojanovičs|website=www.lsm.lv|access-date={{dat|2020|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; Stojanoviča vadībā izlase piedzīvoja deviņus zaudējumus pēc kārtas [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] turnīrā. Tikai pēdējā atlases cikla spēlē tika uzvarēta [[Austrijas futbola izlase|Austrija]]. Latvijas izlase ieņēma pēdējo vietu sešu komandu grupā. 2020. gada janvārī sadarbība ar Stojanoviču tika pārtraukta. 
=== Daiņa Kazakeviča pozitīvā vektora ēra ===
Latvijas futbola sabiedrībā arvien biežāk sāka izskanēt paziņojumi, ka Latvijas izlasi jāvada vietējam speciālistam, kurš labi pārzina Latvijas futbola sistēmu un nianses. Situāciju sarežģīja arī LFF politiskā situācija, kad LFF uz brīdi bija bez prezidenta un tobrīd bija lielas šaubas, ka regulārā treneru mainīšana dotu kādu ilgtermiņa risinājumu, jo četru gadu laikā tika nomainīti četri treneri. Taču, jau pēc Stojanoviča atlaišanas, par izlases galveno treneri uz 3 gadiem kļuva [[Dainis Kazakevičs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12413/dainis-kazakevics-apstiprinats-par-latvijas-izlases-galveno-treneri/ |title=Dainis Kazakevičs apstiprināts par Latvijas izlases galveno treneri |date={{dat|2020|01|20||bez}}|website=lff.lv |publisher=[[Latvijas Futbola federācija|LFF]] |accessdate={{dat|2020|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2020.—2021. gada UEFA Nāciju līga]]s turnīrā Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salām]], [[Maltas futbola izlase|Maltu]] un Andoru. Pirmajās piecās spēlēs uzvaras neizdevās izcīnīt, četras reizes spēlējot neizšķirti un zaudējot Maltai. Tikai turnīra pēdējā spēlē uzvarēja izbraukumā Andoru ar 5:0. Nāciju līgas turnīru izlase noslēdza trešajā vietā grupā. Pēc šīs katastrofālās neveiksmes, LFF tomēr uzticējās trenera ilgtermiņa vīzijai, kas rezultējās ar sen nebijušu, astoņu nezaudēto spēļu sēriju (ieskaitot pārbaudes spēles), kā arī beidzot tika sagaidīt uzvara [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]], uzvarot D grupas kopvērtējumā [[Andoras futbola izlase|Andoru]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovu]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]]. Sērija varēja turpināties vēl garāka, taču priekšpēdējā spēlē Rīgā, pilnā stadionā tika piedzīvots zaudējums Moldovai, kas sašķobīja pozitīvo vektoru un uz pēdējo, un arī izšķirošo spēli Andorā bija jādodas ar satraukumu. Satraukums piepildījās, jo smagā un nepārliecinošā spēlē, Latvijas futbola izlase piedzīvoja izbīli - nospēlējot neizšķirti. [[Vladislavs Gutkovskis]] izvirzīja Latviju vadībā spēles 50. minūtē, taču divas minūtes pirms spēles pamatlaika beigām, rupji kļūdoties vārtsargam [[Pāvels Šteinbors|Pāvelam Šteinboram]] Andora izlīdzināja rezultātu, tādējādi pamatīgi šokējot spēlētājus, treneri un līdzjutējus. Tikai pateicoties labākai vārtu attiecībai pār Moldovu, Latvijas futbola izlase saglabāja pirmo vietu grupā, tādējādi izcīnot ceļazīmi uz C grupu. Neveiksmīgā un samocītā sezonas izskaņa liedza arī izlasei iespēju cīnīties par Eiropas čempionāta &quot;play-off&quot; ceļazīmi 2024 gada pavasarī. Kopš 2020. gada sākuma kad Dainis Kazakevičs vadīja izlasi, ar kritiķiem bija jācīnās jau no paša sākuma, jo viņa nonākšana šajā amatā jautājumus raisīja jau uzreiz. Kritiku Kazakevičam nav trūcis arī pēc tam, un skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču 2023. gada sauklis &quot;DainisOut&quot; sasniedzis savu zenītu — 2023. gadā bijušas desmit spēles, ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos). Arī vēlāk spiediens no sabiedrības nemazinājās, kas rezultējās līguma pārtraukšanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17266/kazakevics-neturpinas-nacionalas-izlases-galvena-trenera-darbu/ |title=Kazakevičs neturpinās nacionālās izlases galvenā trenera darbu |date={{dat|2023|12|7||bez}} |accessdate={{dat|2023|12|8||bez}} |publisher=[[LFF]]}}&lt;/ref&gt;

=== Paolo Nikolato vadībā ===
{{nepilnīga sadaļa}}
[[File:Latvia-Gibraltar football 2026-03-31.webm|thumb|Spēle starp Latvijas un Gibraltāra izlasi Skonto stadionā, Rīgā, 2026. gada 31. martā]]

== Pasaules čempionātos ==
{{LV futbola izlase PČ}}

== Eiropas čempionātos ==
{{LV futbola izlase EČ}}

== Spēlētāju rekordi ==
{{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts}}
=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Vārti (Spēles)
|-
|align=left| [[Māris Verpakovskis]]
|1999—2014
|29 (104)
|-
|align=left| [[Ēriks Pētersons]]
|1929—1939
|21 (63)
|-
|align=left| [[Vitālijs Astafjevs]]
|1992—2010
|16 (167)
|-
|align=left| [[Marians Pahars]]
|1996—2007
|15 (75)
|-
|align=left| [[Juris Laizāns]]
|1998—2013
|15 (113)
|-
|align=left| [[Alberts Šeibelis]]
|1925—1939
|14 (54)
|-
|align=left| [[Iļja Vestermans]]
|1935—1938
|13 (23)
|-
|align=left| [[Aleksandrs Cauņa]]
|2007—2015
|12 (45)
|-
|align=left| [[Valērijs Šabala]]
|2013—
|12 (52)
|-
|align=left| [[Mihails Zemļinskis]]
|1992—2005
|12 (105)
|}

=== Visvairāk aizvadīto spēļu ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|-
!Spēlētājs
!Karjera izlasē
!Spēles
|-
|align=left| [[Vitālijs Astafjevs]]
|1992—2010
|167
|-
|align=left| [[Andrejs Rubins]]
|1998—2010
|117
|-
|align=left| [[Juris Laizāns]]
|1998—2014
|113
|-
|align=left| [[Imants Bleidelis]]
|1995—2007
|106
|-
|align=left| [[Mihails Zemļinskis]]
|1992—2005
|105
|-
|align=left| [[Māris Verpakovskis]]
|1999—2014
|104
|-
|align=left| [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]]
|1995—2011
|100
|-
|align=left| [[Andris Vaņins]]
|2000—2019
|100
|-
|align=left| [[Aleksandrs Koliņko]]
|1997—2015
|94
|-
|align=left| [[Kaspars Gorkšs]]
|2005—2017
|89
|}

== Izlases galvenie treneri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Treneris
!Karjera izlasē
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]]
|align=center|1922—1924
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]]
|align=center|1924
|-
|{{flaga|Anglija}} [[Valters Vilsons]]
|align=center|1925
|-
|{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Molnārs]]
|align=center|1926
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Kārlis Kurcs]]
|align=center|1927
|-
|''nav zināms''
|align=center|1928
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Villijs Malošeks]]
|align=center|1929
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Juris Rēdlihs-Raiskums|Juris Rēdlihs]]
|align=center|1930—1931
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Lapiņš]]
|align=center|1932
|-
|''nav zināms''
|align=center|1933—1934
|-
|{{flaga|Ungārija}} [[Ferencs Vogenhūbers]]
|align=center|1935
|-
|{{flaga|Austrija}} [[Rūdolfs Štancels]]
|align=center|1936—1939
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Upenieks]]
|align=center|1940
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Gilis]]
|align=center|1992—1997
|-
|{{flaga|Gruzija|1990}} [[Revazs Dzodzuašvili]]
|align=center|1998—1999
|-
|{{flaga|Anglija}} [[Gērijs Džonsons (1955)|Gērijs Džonsons]]
|align=center|1999—2001
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2001—2004
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Andrejevs]]
|align=center|2004—2007
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2007—2013
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Marians Pahars]]
|align=center|2013—2017
|-
|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Starkovs]]
|align=center|2017—2018
|-
|{{flaga|Somija}} [[Miksu Pātelainens]]
|align=center|2018
|-
|{{flaga|SLO}} [[Slaviša Stojanovičs]]
|align=center|2019—2020
|-
|{{flaga|LVA}} [[Dainis Kazakevičs]] &lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/stojanovics-par-atlaisanu-uzzinajis-ar-iszinu-kompensacija-sanems-170-000-eiro.d?id=51810935    Stojanoviču atlaiž ar īsziņu, vietā ieceļ Daini Kazakeviču]&lt;/ref&gt;
|align=center|2020—2023
|-
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]] &lt;ref name=&quot;sportacentrs.com&quot; /&gt;
|align=center|2024—pašlaik
|}

== Komandas sastāvs ==
=== Pēdējais sastāvs ===
Uz izlases spēlēm 2026. gada martā ([[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|UEFA Nāciju līgas]] pārspēlēm par vietas saglabāšanu C līgā pret [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltāru]] 26. un 31. martā) tika izsaukti šādi spēlētāji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18838/latvijas-izlases-sastavs-marta-spelem-ar-gibraltaru/ |title=Latvijas izlases sastāvs marta spēlēm ar Gibraltāru |website=LFF.lv |date={{dat|2026|3|19|N|bez}}|access-date={{dat|2026|3|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Spēles un gūtie vārti pēc {{dat|2025|11|16|G|bez}} spēles pret [[Serbijas futbola izlase|Serbijas izlasi]].

{{nat fs g start|background=maroon|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Rihards Matrevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|3|18|df=y}}|caps=15|goals=0|club=[[Prāgas &quot;Dukla&quot;|Dukla Praha]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Krišjānis Zviedris]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|1|25|df=y}}|caps=7|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Frenks Dāvids Orols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|6|28|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Savaļnieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1993|2|4|df=yes}}|caps=72|goals=2|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Andrejs Cigaņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1997|4|12|df=yes}}|caps=68|goals=4|club=[[FC Luzern]]|clubnat=SUI}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Raivis Andris Jurkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|12|9|df=y}}|caps=58|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Antonijs Černomordijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|9|26|df=y}}|caps=45|goals=2|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Vitālijs Jagodinskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1992|2|28|df=yes}}|caps=39|goals=0|club=[[Visakha FC]]|clubnat=CAM}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Daniels Balodis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|6|10|df=yes}}|caps=24|goals=1|club=[[Prešovas &quot;Tatran&quot;|Tatran Prešov]]|clubnat=SVK}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Deniss Meļņiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|9|7|df=y}}|caps=10|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Roberts Veips]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|2|22|df=yes}}|caps=4|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Emīls Birka]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|4|25|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Niks Sliede]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|3|8|df=yes}}|caps=1|goals=0|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Denniss Cirkins]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|4|6|df=yes}}|caps=0|goals=0|club=[[Sunderland AFC]]|clubnat=ENG}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|2|16|df=y}}|caps=72|goals=12|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Aleksejs Saveļjevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|30|df=y}}|caps=35|goals=1|club=[[FK Asia Talas]]|clubnat=KGZ}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1996|2|23|df=y}}|caps=33|goals=2|club=[[SJ Super Nova]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Dmitrijs Zelenkovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15|df=y}}|caps=22|goals=1|club=[[RFS]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Renārs Varslavāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|8|23|df=y}}|caps=20|goals=1|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Lūkass Vapne]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|8|31|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[Sogndal Fotball|Sogndal]]|clubnat=NOR}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Bruno Melnis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|1|21|df=y}}|caps=4|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristers Penkevics]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|1|28|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[Zlīnas &quot;Trinity&quot;|FC Zlín]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Kristaps Grabovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2005|6|14|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[Boldklubben af 1893|B93]]|clubnat=DEN}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Vladislavs Gutkovskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|2|df=y}}|caps=59|goals=13|club=[[Gdiņas &quot;Arka&quot;|Arka Gdynia]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Roberts Uldriķis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1998|4|3|df=y}}|caps=55|goals=8|club=[[Bīlefeldes &quot;Arminia&quot;|Arminia Bielefeld]]|clubnat=GER}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Marko Regža]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|1|20|df=y}}|caps=16|goals=0|club=[[FC Hradec Králové]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Dario Šits]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|2|4|df=y}}|caps=8|goals=2|club=[[Atlético Madrileño]]|clubnat=ESP}}
{{nat fs end|background=maroon}}

=== Nesen izsauktie ===
Šie spēlētāji tika izsaukti uz izlasi pēdējo 12 mēnešu laikā:
{{nat fs g start|background=maroon|color=white}}
{{nat fs g player|no=|pos=GK|name=[[Roberts Ozols (futbolists)|Roberts Ozols]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1995|9|10|df=y}}|caps=19|goals=0|club=[[KF Bylis]]|clubnat=ALB}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Alvis Jaunzems]]|age={{dzimšanas datums un vecums|1999|6|16|df=y}}|caps=46|goals=0|club=[[Gdaņskas &quot;Lechia&quot;|Lechia Gdańsk]]|clubnat=POL}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Kristers Tobers]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|12|13|df=y}}|caps=37|goals=1|club=[[Aberdeen FC]]|clubnat=SCO}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Maksims Toņiševs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2000|5|12|df=yes}}|caps=8|goals=0|club=[[Riga FC]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=DF|name=[[Oskars Vientiess]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|10|8|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[MFK Chrudim]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Eduards Dašķevičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2002|7|12|df=y}}|caps=24|goals=0|club=[[FK Auda]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Gļebs Žaleiko]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2004|6|27|df=y}}|caps=1|goals=0|club=[[FS Jelgava]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs g player|no=|pos=MF|name=[[Danila Patijčuks]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2003|3|22|df=y}}|caps=0|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs break|background=maroon}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Raimonds Krollis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|10|28|df=y}}|caps=40|goals=4|club=[[Liberecas &quot;Slovan&quot;|Slovan Liberec]]|clubnat=CZE}}
{{nat fs g player|no=|pos=FW|name=[[Ingars Pūlis]]|age={{dzimšanas datums un vecums|2001|1|24|df=y}}|caps=2|goals=0|club=[[FK Liepāja]]|clubnat=LVA}}
{{nat fs end|background=maroon}}

=== Oficiālās personas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Persona
!Amats
|-
|{{flaga|ITA}} [[Paolo Nikolato]]
|galvenais treneris
|-
|{{flaga|ITA}} [[Masimo Paganins]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|LVA}} [[Aleksandrs Cauņa]]
|trenera asistents
|-
|{{flaga|LVA}} [[Andris Vaņins]]
|vārtsargu treneris
|-
|{{flaga|ITA}} [[Vinčenco Pinkolini]]
|fiziskās sagatavotības treneris
|-
|{{flaga|LVA}} [[Māris Smirnovs]]
|fiziskās sagatavotības treneris
|-
|Leonardo Karleti
|video analītiķis
|-
|Iļja Ščaņicins
|video analītiķis
|-
|[[Roberts Mežeckis]]
|ģenerālmenedžeris
|-
|Boriss Novikovs
|ārsts
|-
|Artūrs Ivuškāns
|fizioterapeits
|-
|Jurijs Ksenzovs
|fizioterapeits
|-
|Dmitrijs Jefremenkovs
|fizioterapeits
|-
|Jānis Zeltiņš
|ekipējuma menedžeris
|-
|Iļja Poļakovs
|preses sekretārs
|}

== Spēles ==
{{Pamatraksts|Latvijas futbola izlases spēles}}

Latvijas futbola izlase savā pastāvēšanas vēsturē ir aizvadījusi 311 spēles, kurās ir gūtas 100 uzvaras, 66 reizes spēlēts neizšķirti un piedzīvoti 145 zaudējumi. Visvairāk reizes (50) Latvijas izlase ir spēlējusi pret [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasi]]. &lt;small&gt;(dati uz 25.10.2011.)&lt;/small&gt;

=== Iepriekšējās un nākamās spēles ===
{| class=&quot;wikitable&quot;  text-align: center;&quot; style=&quot;font-size: 90%&quot;  width=100%
|-
!width=13%|Datums
!width=22%|Turnīrs
!width=13%|Vieta
!width=13%|Pretinieks
!width=7%|Rezultāts
!width=25%|Latvijas vārtu guvēji
|-
|{{dat|2021|03|24||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|03|27||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Nīderlande}} [[Amsterdama]]
|{{Fb|Nīderlande}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2021|03|30||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Turcija}} [[Stambula]]
|{{Fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|3:3
|[[Roberts Savaļnieks]], [[Roberts Uldriķis]], [[Dāvis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|06|04||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|''pretinieki savos vārtos'', [[Eduards Emsis]], [[Roberts Uldriķis]]
|-
|{{dat|2021|06|07||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Diseldorfa]]
|{{Fb|Vācija}}
|align=&quot;center&quot;|1:7
|[[Aleksejs Saveļjevs]]
|-
|{{dat|2021|06|10||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{Flaga|Igaunija}} [[Tallina]]
|{{Fb|Igaunija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Dāvis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2021|09|01||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2), [[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2021|09|04||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Norvēģija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2021|09|07||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Melnkalne}} [[Podgorica]]
|{{Fb|Melnkalne}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2021|10|08||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Nīderlande}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2021|10|11||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2021|11|13||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Norvēģija}} [[Oslo]]
|{{Fb|Norvēģija}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2021|11|16||bez}}
|[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|3:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]], [[Roberts Uldriķis]], [[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2022|03|25||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Malta}} [[Takali]]
|{{Fb|Kuveita}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Roberts Savaļnieks]]
|-
|{{dat|2022|03|29||bez}}
|[[draudzības spēle]]
|{{Flaga|Malta}} [[Takali]]
|{{Fb|Azerbaidžāna}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2022|6|3||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|3:0
|[[Roberts Uldriķis]] (2), [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2022|6|6||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Artūrs Zjuzins]]
|-
|{{dat|2022|6|10||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Moldova}} [[Kišiņeva]]
|{{fb|Moldova}}
|align=&quot;center&quot;|4:2
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2); [[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]] (2)
|-
|{{dat|2022|6|14||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Lihtenšteina}} [[Vaduca]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|2:0
|[[Vladislavs Gutkovskis]] (2)
|-
|{{dat|2022|9|22||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Moldova}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]]
|-
|{{dat|2022|9|25||bez}}
|[[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Andora}} [[Andora la Velja]]
|{{fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2022|11|16||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Igaunija}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|(11m: 6:4)}}
|[[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2022|11|19||bez}}
|[[Baltijas kauss futbolā|Baltijas kauss]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Islande}}
|align=&quot;center&quot;|1:1 {{small|(11m: 7:8)}}
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2023|3|22||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Īrija}} [[Dublina]]
|{{fb|Īrija}}
|align=&quot;center&quot;|2:3
|[[Roberts Uldriķis]], [[Artūrs Zjuzins]]
|-
|{{dat|2023|3|28||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Velsa}} [[Kārdifa]]
|{{fb|Velsa}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2023|6|16||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|2:3
|[[Eduards Emsis]], [[Kristers Tobers]]
|-
|{{dat|2023|6|19||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2023|9|8||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Horvātija}} [[Rijeka]]
|{{fb|Horvātija}}
|align=&quot;center&quot;|0:5
|
|-
|{{dat|2023|9|11||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Velsa}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2023|10|12||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|2:0
|[[Jānis Ikaunieks (futbolists)|Jānis Ikaunieks]], [[Daniels Balodis]]
|-
|{{dat|2023|10|15||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Turcija}} [[Konja]]
|{{fb|Turcija}}
|align=&quot;center&quot;|0:4
|
|-
|{{dat|2023|11|18||bez}}
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Horvātija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|
|-
|{{dat|2023|11|21||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Polija}} [[Varšava]]
|{{fb|Polija}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2024|3|21||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]]
|{{fb|Kipra}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2024|3|26||bez}}
|draudzības spēle
|{{flaga|Kipra}} [[Larnaka]]
|{{fb|Lihtenšteina}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Raimonds Krollis]]
|-
|{{dat|2024|6|8||bez}}
|Baltijas kauss
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Lietuva}}
|align=&quot;center&quot;|0:2
|
|-
|{{dat|2024|6|11||bez}}
|Baltijas kauss
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Andrejs Cigaņiks]]
|-
|{{dat|2024|9|7||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:4
|''pretinieki savos vārtos''
|-
|{{dat|2024|9|10||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Renārs Varslavāns]]
|-
|{{dat|2024|10|10||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:3
|
|-
|{{dat|2024|10|13||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Fēru Salas}} [[Touršhavna]]
|{{fb|Fēru Salas}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Dario Šits]]
|-
|{{dat|2024|11|14||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]]
|{{fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2024|11|17||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]]
|{{flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{fb|Armēnija}}
|align=&quot;center&quot;|1:2
|[[Roberts Uldriķis]]
|-
|{{dat|2025|3|21||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Andora}} [[Andora la Velja]]
|{{Fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|1:0
|[[Dario Šits]]
|-
|{{dat|2025|3|24||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Londona]]
|{{Fb|Anglija}}
|align=&quot;center&quot;|0:3
|
|-
|{{dat|2025|6|7||bez}}
|draudzības spēle
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Azerbaidžāna}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2025|6|10||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Albānija}}
|align=&quot;center&quot;|1:1
|[[Antonijs Černomordijs]]
|-
|{{dat|2025|9|6||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Serbija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2025|9|9||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Albānija}}
|{{Fb|Albānija}}
|align=&quot;center&quot;|0:1
|
|-
|{{dat|2025|10|11||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Andora}}
|align=&quot;center&quot;|2:2
|[[Dmitrijs Zelenkovs]], [[Vladislavs Gutkovskis]]
|-
|{{dat|2025|10|14||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Anglija}}
|align=&quot;center&quot;|0:5
|
|-
|{{dat|2025|11|13||bez}}
|draudzības spēle
|{{Flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Skopje]]
|{{Fb|Ziemeļmaķedonija}}
|align=&quot;center&quot;|0:0
|
|-
|{{dat|2025|11|16||bez}}
|[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]
|{{Flaga|Serbija}} [[Leskovaca]]
|{{Fb|Serbija}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|3|26||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles)
|{{Flaga|Gibraltārs}} [[Gibraltārs]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|-
|{{dat|2026|3|31||bez}}
|[[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga]] (pārspēles)
|{{Flaga|Latvija}} [[Rīga]]
|{{Fb|Gibraltārs}}
|align=&quot;center&quot;|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.lff.lv Oficiālā Latvijas Futbola federācijas mājaslapa]

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kristers Serģis]] un [[Artis Rasmanis]] | virsraksts = &quot;[[Sporta Avīze]]s&quot; gada aptaujas uzvarētājs | periods = 2003 | pēc = [[Viktors Ščerbatihs]]}}
{{kastes beigas}}
{{LV futbola izlase}}
{{UEFA izlases}}
{{Futbols Latvijā}}
{{Latvijas nacionālās sporta izlases}}

[[Kategorija:Latvijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Futbols Latvijā| Izlase]]
[[Kategorija:Eiropas futbola izlases]]</text>
      <sha1>smkir5cmmxurbyw53o8t7rh23t3ad7f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4448675</id>
      <parentid>4448387</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:59:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2</comment>
      <origin>4448675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="379704" sha1="3loya2ykv2zq3patwhrn4i002n0x2h2" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>3loya2ykv2zq3patwhrn4i002n0x2h2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448782</id>
      <parentid>4448675</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T02:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4448782</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="379687" sha1="pk43ckxe1tpkv1djs1r280k5rst6d0x" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>pk43ckxe1tpkv1djs1r280k5rst6d0x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448810</id>
      <parentid>4448782</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:52:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4448810</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="380078" sha1="q772nhm1aat9wv6w83qgdsk52zeb2o3" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|200px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>q772nhm1aat9wv6w83qgdsk52zeb2o3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haiti futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15954</id>
    <revision>
      <id>4448577</id>
      <parentid>4365484</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T13:29:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4448577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6130" sha1="ohue35qynpjg0xxlktvifff2f1e3ttm" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name                  = Haiti
| Nickname              = ''Les Grenadiers''&lt;br /&gt;(Grenadieri)
| Badge                 = Federation Haitienne de Football.png
| Badge_size            = 
| Association           = Haiti Futbola federācija
| Confederation         = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika)
| Coach                 = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Minjē]]
| Captain               = Džonijs Plasids
| Most caps             = Pjērs Rišārs Brunī (95)
| Top scorer            = [[Dikēns Nazons]] (37)
| Home Stadium          = [[Silvio Katora stadions]]
| FIFA Trigramme        = HAI
&lt;!--Tērpu veidnes--&gt;
| pattern_la1           = _hai23h
| pattern_b1            = _hai23h
| pattern_ra1           = _hai23h
| pattern_sh1           = _hai23h
| pattern_so1           = _redtop
| leftarm1              = 0000FF
| body1                 = 0000FF
| rightarm1             = 0000FF
| shorts1               = 0000FF
| socks1                = 0000FF
| pattern_la2           = _hai23a
| pattern_b2            = _hai23a
| pattern_ra2           = _hai23a
| pattern_sh2           = _hai23a
| pattern_so2           = _hai23a
| leftarm2              = FFFFFF
| body2                 = FFFFFF
| rightarm2             = FFFFFF
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| pattern_la3           = _hai23t
| pattern_b3            = _hai23t
| pattern_ra3           = _hai23t
| pattern_sh3           = _hai23t
| pattern_so3           = _bluetop
| leftarm3              = FF0000
| body3                 = FF0000
| rightarm3             = FF0000
| shorts3               = FF0000
| socks3                = FF0000
&lt;!--Tērpu beigas--&gt;
| First game            = {{fb|HAI}} 1:2 [[Jamaikas futbola izlase|Jamaika]] [[Attēls:Flag of Jamaica (1906–1957).svg|23px]]&lt;br&gt;([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|1925|3|22|N|bez}})
| Largest win           = {{fb|HAI}} 13:0 {{fb-rt|Sintmārtena}}&lt;br&gt;([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}})
| Largest loss          = {{fb|MEX}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1953|7|19|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BRA}} 9:1 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Čikāga]], [[ASV]]; {{dat|1959|9|2|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|CRC}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|1961|3|19|N|bez}})
| World cup apps     = 1
| World cup first    = 1974
| World cup best     = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]])
| Regional name      = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]]
| Regional cup apps  = 16
| Regional cup first = 1965
| Regional cup best  = '''Čempioni''' (1973)
| 2ndRegional name      = ''[[Copa América]]''
| 2ndRegional cup apps  = 1
| 2ndRegional cup first = [[2016. gada Copa América|2016]]
| 2ndRegional cup best  = Grupu turnīrs ([[2016. gada Copa América|2016]])
}}

'''Haiti futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Haiti]] starptautiskās futbola sacensībās. Haiti futbola izlasi pārvalda Haiti Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1925. gadā, cīnoties pret [[Jamaikas futbola izlase|Jamaikas izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā Haiti izlase piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kad zaudēja visās 3 spēlēs ar kopējo vārtu attiecību 0:12. [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa izcīņā]] izlases lielākais sasniegums pusfināls [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gadā]]. 1973. gadā tā ir uzvarējusi CONCACAF čempionātā.

== Rezultāti nozīmīgākajos turnīros ==
=== Pasaules čempionātos ===
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nekvalificējās''
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās''
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|kvalificējās]]''
=== CONCACAF čempionātā ===
* 1963 — ''Nekvalificējās''
* 1965 — 6. vieta
* 1967 — 5. vieta
* 1969 — ''Diskvalificēta''
* 1971 — 2. vieta
* 1973 — '''Čempioni'''
* 1977 — 2. vieta
* 1981 — 6. vieta
* 1985 — Grupu turnīrs
* 1989 — ''Nepiedalījās''

=== Zelta kausa izcīņā ===
* 1991 — ''Nekvalificējās''
* 1993 — ''Nepiedalījās''
* 1996 — ''Nepiedalījās''
* 1998 — ''Izstājās''
* 2000 — Grupu turnīrs
* 2002 — Ceturtdaļfināls
* 2003 — ''Nekvalificējās''
* 2005 — ''Nekvalificējās''
* 2007 — Grupu turnīrs
* 2009 — Ceturtdaļfināls
* 2011 — ''Nekvalificējās''
* 2013 — Grupu turnīrs
* 2015 — Ceturtdaļfināls
* 2017 — ''Nekvalificējās''
* [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — 3. vieta
* [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — Grupu turnīrs
* [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — Grupu turnīrs

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{official website|http://www.fhfhaiti.com}}

{{CONCACAF izlases}}

[[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Haiti|Izlase]]</text>
      <sha1>ohue35qynpjg0xxlktvifff2f1e3ttm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448584</id>
      <parentid>4448577</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T13:49:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Haiti futbola izlase]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4448584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6166" sha1="ozac3185f4f4gw85r2eulpi4kwk2zta" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name                  = Haiti
| Nickname              = ''Les Grenadiers''&lt;br /&gt;(Grenadieri)
| Badge                 = Federation Haitienne de Football.png
| Badge_size            = 
| Association           = Haiti Futbola federācija
| Confederation         = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika)
| Coach                 = {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Minjē]]
| Captain               = Džonijs Plasids
| Most caps             = Pjērs Rišārs Brunī (95)
| Top scorer            = [[Dikēns Nazons]] (37)
| Home Stadium          = [[Silvio Katora stadions]]
| FIFA Trigramme        = HAI
&lt;!--Tērpu veidnes--&gt;
| pattern_la1           = _hai23h
| pattern_b1            = _hai23h
| pattern_ra1           = _hai23h
| pattern_sh1           = _hai23h
| pattern_so1           = _redtop
| leftarm1              = 0000FF
| body1                 = 0000FF
| rightarm1             = 0000FF
| shorts1               = 0000FF
| socks1                = 0000FF
| pattern_la2           = _hai23a
| pattern_b2            = _hai23a
| pattern_ra2           = _hai23a
| pattern_sh2           = _hai23a
| pattern_so2           = _hai23a
| leftarm2              = FFFFFF
| body2                 = FFFFFF
| rightarm2             = FFFFFF
| shorts2               = FFFFFF
| socks2                = FFFFFF
| pattern_la3           = _hai23t
| pattern_b3            = _hai23t
| pattern_ra3           = _hai23t
| pattern_sh3           = _hai23t
| pattern_so3           = _bluetop
| leftarm3              = FF0000
| body3                 = FF0000
| rightarm3             = FF0000
| shorts3               = FF0000
| socks3                = FF0000
&lt;!--Tērpu beigas--&gt;
| First game            = {{fb|HAI}} 1:2 [[Jamaikas futbola izlase|Jamaika]] [[Attēls:Flag of Jamaica (1906–1957).svg|23px]]&lt;br&gt;([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|1925|3|22|N|bez}})
| Largest win           = {{fb|HAI}} 13:0 {{fb-rt|Sintmārtena}}&lt;br&gt;([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}})
| Largest loss          = {{fb|MEX}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1953|7|19|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|BRA}} 9:1 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Čikāga]], [[ASV]]; {{dat|1959|9|2|N|bez}})&lt;br /&gt;{{fb|CRC}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}&lt;br&gt;([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|1961|3|19|N|bez}})
| World cup apps     = 1
| World cup first    = 1974
| World cup best     = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]])
| Regional name      = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]]
| Regional cup apps  = 16
| Regional cup first = 1965
| Regional cup best  = '''Čempioni''' (1973)
| 2ndRegional name      = ''[[Copa América]]''
| 2ndRegional cup apps  = 1
| 2ndRegional cup first = [[2016. gada Copa América|2016]]
| 2ndRegional cup best  = Grupu turnīrs ([[2016. gada Copa América|2016]])
}}

'''Haiti futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Haiti]] starptautiskās futbola sacensībās. Haiti futbola izlasi pārvalda Haiti Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1925. gadā, cīnoties pret [[Jamaikas futbola izlase|Jamaikas izlasi]]. Pirmo un pagaidām vienīgo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā Haiti izlase piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kad zaudēja visās 3 spēlēs ar kopējo vārtu attiecību 0:12. [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa izcīņā]] izlases lielākais sasniegums pusfināls [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gadā]]. 1973. gadā tā ir uzvarējusi CONCACAF čempionātā.

== Rezultāti nozīmīgākajos turnīros ==
=== Pasaules čempionātos ===
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās''
* [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nekvalificējās''
* [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās''
* [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās''
* [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās''
* [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās''
* [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās''
* [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs
* [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās''
* [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās''
* [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās''
* [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|kvalificējās]]''
=== CONCACAF čempionātā ===
* 1963 — ''Nekvalificējās''
* 1965 — 6. vieta
* 1967 — 5. vieta
* 1969 — ''Diskvalificēta''
* 1971 — 2. vieta
* 1973 — '''Čempioni'''
* 1977 — 2. vieta
* 1981 — 6. vieta
* 1985 — Grupu turnīrs
* 1989 — ''Nepiedalījās''

=== Zelta kausa izcīņā ===
* 1991 — ''Nekvalificējās''
* 1993 — ''Nepiedalījās''
* 1996 — ''Nepiedalījās''
* 1998 — ''Izstājās''
* 2000 — Grupu turnīrs
* 2002 — Ceturtdaļfināls
* 2003 — ''Nekvalificējās''
* 2005 — ''Nekvalificējās''
* 2007 — Grupu turnīrs
* 2009 — Ceturtdaļfināls
* 2011 — ''Nekvalificējās''
* 2013 — Grupu turnīrs
* 2015 — Ceturtdaļfināls
* 2017 — ''Nekvalificējās''
* [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — 3. vieta
* [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — Grupu turnīrs
* [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — Grupu turnīrs

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{official website|http://www.fhfhaiti.com}}

{{CONCACAF izlases}}

[[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Haiti|Izlase]]
[[Kategorija:Haiti futbola izlase]]</text>
      <sha1>ozac3185f4f4gw85r2eulpi4kwk2zta</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alpi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16563</id>
    <revision>
      <id>4448836</id>
      <parentid>4388232</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:22:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448836</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6822" sha1="6gohbzivg1j6rqzn6m0yf3sdk1ddnp5" xml:space="preserve">{{Grēdas infokaste
|nosaukums              = Alpi
|attēls                 = Alpenrelief 01.jpg
|attēla_platums         = 235px
|paraksts               = Alpu topogrāfiskā karte
|lat_dir =N |lat_deg =46 |lat_min =00 |lat_sec =
|lon_dir =E |lon_deg =7 |lon_min =00 |lon_sec = 
|region                 = Eiropa
|CoordScale             =
|kontinents             = Eiropa
|novietojums            =
|valstis                = {{FRA}},&lt;br /&gt;{{ITA}},&lt;br /&gt;{{SUI}},&lt;br /&gt;{{LIE}},&lt;br /&gt;{{AUT}},&lt;br /&gt;{{GER}},&lt;br /&gt;{{SLO}}, &lt;br /&gt;{{MCO}}
|ģeo_apgabals           = 
|atdala_ko              = 
|atdala_no              = 
|ietilpst               = 
|sastāv                 = 
|garums                 =
|platums                =
|kalns                  = [[Monblāns]]
|augstums               = 4810,45&lt;ref name=&quot;smh&quot;/&gt;
|pilsētas               = 
|kategorijas            = nē
}}
&lt;mapframe text=&quot;Alpi&quot; width=270 height=270 zoom=5  &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q1286&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Alpi''' ({{val|de|Alpen}}, {{val|fr|Alpes}}, {{val|it|Alpi}}, {{val|sl|Alpe}}) ir [[kalnu sistēma]] [[Eiropa]]s centrālajā daļā. Tās ļoti augstās [[kalnu grēda]]s stiepjas aptuvenā lokā caur [[Francija]]s dienvidaustrumiem, [[Itālija]]s ziemeļiem, lielāko daļu no [[Šveice]]s, [[Lihtenšteina]]s un [[Austrija]]s, un noslēdzas [[Vācija]]s dienvidos un [[Slovēnija|Slovēnijā]]. Alpu garums pa iekšējo loku ir 760 km, bet pa ārējo loku — 1300 km, savukārt platums svārstās no 130 līdz 240 km.&lt;ref name=&quot;HowStuffWorks&quot;/&gt; Kopējā platība ir aptuveni {{nobr|220 000}} km².&lt;ref name=&quot;HowStuffWorks&quot;/&gt;

Alpi ir daļa no lielākas kalnu sistēmas, kas bija izveidojusies salīdzinoši nesenā [[ģeoloģiskais laiks|ģeoloģiskā laika]] periodā. Šajā kalnu sistēmā ietilpa ne tikai Alpi, bet arī [[Pireneji]], kas atrodas uz Francijas un [[Spānija]]s robežas, [[Apenīni]] Itālijā un [[Dināru kalniene|Dināri]], kas atrodas [[Horvātija|Horvātijā]].&lt;ref name=&quot;HowStuffWorks&quot;/&gt;

== Fizikālā ģeogrāfija ==
[[Attēls:Mbcourmayeur0001.jpg|thumbnail|left|[[Monblāns]] — Alpu augstākā virsotne]]
Alpos visizplatītākie ir [[nogulumieži]]. Tur ir salīdzinoši maz [[magmatiskie ieži|magmatiskie]] un [[metamorfie ieži]]. Pēc ģeologu domām tie ir [[Tētija]]s okeāna gultnes ieži (Tētijas okeāns [[mezozojs|mezozoja]] laikmetā atdalīja [[Gondvāna|Gondvānu]] no [[Laurāzija]]s). Alpi izveidojās, kad [[Āfrikas plātne]], kustoties uz ziemeļiem, sadūrās ar [[Eirāzijas plātne|Eirāzijas plātni]].

Alpu augstākā virsotne ir [[Monblāns]] (4810,45 m v.j.l.)&lt;ref name=&quot;smh&quot;/&gt;, kas atrodas uz Francijas un Itālijas robežas. Monblāns ir [[Rietumeiropa]]s augstākā virsotne un otra augstākā Eiropas virsotne pēc [[Elbruss|Elbrusa]] (5642 m v.j.l.), kas atrodas [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāza]] kalnu masīvā. Otra augstākā Alpu virsotne ir [[Difūra smaile]] (4634 m v.j.l.), trešā — [[Doms (virsotne)|Doms]] (4545 m v.j.l.), ceturtā — [[Liskamms]] (4538 m v.j.l.), bet piektā — [[Veishorns]] (4505 m v.j.l.).

Daudzas Alpu virsotnes un kores klāj [[sniegs]] un [[ledus]]. Aptuvenais augstums, kur sākās sniegotās kalnu virsotnes, ir 2900—3000 metri virs jūras līmeņa. Sniegam un ledum sakrājoties, daudzās vietās veidojas [[ledājs|ledāji]], kas lēnām slīd uz [[ieleja|ielejām]]. Lielākais ir [[Alečas ledājs]], kas atrodas [[Šveice|Šveicē]], [[Valē kantons|Valē kantonā]]. Tā garums ir aptuveni 23 km un platība aptuveni 120 km². Nonākot ielejās, ledāji izkūst un apgādā [[Rona]]s, [[Reina]]s, [[Donava]]s un [[Po (upe)|Po]] upes un to pietekas ar ūdeni. Alpu ainavās nereti ir redzami [[ezers|ezeri]]. Starp lielākajiem ir [[Ženēvas ezers]], [[Bodenezers]], [[Komo ezers]] un [[Cīrihes ezers]].

== Flora un fauna ==
{{nepilnīga nodaļa|dzīvnieku pasauli}}
[[Attēls:Gentiana clusii03.jpg|thumbnail|[[Īsstiebru genciāna]] (''Gentiana clusii'') — Alpu pļavām raksturīgs ziedaugs]]
Alpi galvenokārt ir [[kalns|kalnains]] apvidus. [[Mežs|Meži]] klāj tikai kalnu ielejas. Starp ielejās esošajiem mežiem un sniegotajām kalnu virsotnēm atrodas kalnu [[pļava]]s, kuras vietējie sauc par ''alpages''. Šajās pļavās galvenokārt aug [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]], [[ziedaugi]] un pa kādam [[krūms|krūmam]]. Mežos galvenokārt aug [[dižskābarži]], bet mazliet augstāk virs jūras līmeņa izplatītas ir [[egles]] un [[baltegles]]. Vēl augstāk ir sastopamas [[lapegles]] un [[priedes]].

== Demogrāfija un tautsaimniecība ==
Alpu [[kūrorts|kūrorti]] ir iecienītas atpūtas vietas, galvenokārt skaisto [[ainava|ainavu]], [[alpīnisms|alpīnisma]] un [[kalnu slēpošana]]s dēļ. Populārākās kūrorta vietas Šveicē ir [[Sanktmorica]], [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] un [[Interlākene]]; Austrijā — [[Kicbīele]] un [[Arlbergs]]; Itālijā — [[Kortīna d'Ampeco]],&lt;ref name=&quot;HowStuffWorks&quot;/&gt; bet lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir Francijā esošā [[Grenoble]] (156 tūkstoši iedzīvotāju) un Austrijā esošā [[Insbruka]] (120 tūkstoši).&lt;ref name=&quot;Alps Facts&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;HowStuffWorks&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://geography.howstuffworks.com/europe/the-alps.htm | title= Alps | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2011-07-28 | language= angliski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110904115045/http://geography.howstuffworks.com/europe/the-alps.htm | archivedate= 2011-09-04 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;smh&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.smh.com.au/environment/mont-blanc-shrinks-by-45cm-in-two-years-20091106-i0kk.html | title= Mont Blanc shrinks by 45cm in two years | publisher= www.smh.com.au | accessdate= 2011-10-29 | language= angliski | archive-date= 2023-02-14 | archive-url= https://web.archive.org/web/20230214082228/https://www.smh.com.au/environment/mont-blanc-shrinks-by-45cm-in-two-years-20091106-i0kk.html }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Alps Facts&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://lifestyle.iloveindia.com/lounge/alps-facts-3582.html | title= Interesting &amp; Fun Facts About Alps | publisher= lifestyle.iloveindia.com | accessdate= 2012-02-04 | language= angliski | archive-date= 2012-01-27 | archive-url= https://web.archive.org/web/20120127013754/http://lifestyle.iloveindia.com/lounge/alps-facts-3582.html }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Alpi| ]]
[[Kategorija:Kalnu sistēmas Eiropā]]
[[Kategorija:Austrijas kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Itālijas kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Šveices kalni]]
[[Kategorija:Lihtenšteinas kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Francijas kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Slovēnijas kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Vācijas kalnu grēdas]]</text>
      <sha1>6gohbzivg1j6rqzn6m0yf3sdk1ddnp5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čehoslovākija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16703</id>
    <revision>
      <id>4448749</id>
      <parentid>4413690</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448749</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6617" sha1="dqfdvjgti494ntqg8bu30opkayureyt" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|     vietējais_nosaukums = ''Československo''
|pilnais_valsts_nosaukums = Čehoslovākija
|         gads_sākums = 1918
|         gads_beigas = 1992
|    valsts_nosaukums =
|       karoga_attēls = Flag of Czechoslovakia.svg
|    karoga_nosaukums = Čehoslovākijas karogs
|      ģerboņa_attēls = Medium coat of arms of Czechoslovakia (1918-1938 and 1945-1961).svg
|   ģerboņa_nosaukums = Čehoslovākijas ģerbonis
|     ģerboņa_platums = 80px
|         valsts_moto = Veritas Vincit (Patiesība uzvar)
|        valsts_himna = ''[[Kde domov můj]]''
|       kartes_attēls = Czechoslovakia location map.svg
|     kartes_paraksts =
|       galvaspilsēta = [[Prāga]]
| latd=40 | latm=26 | latNS=N | longd=3 | longm=42 | longEW=E
|     lielākā_pilsēta = [[Prāga]]&lt;br /&gt;[[Bratislava]]&lt;br /&gt;[[Brno]].
|      valsts_valodas = [[čehu valoda]], [[slovāku valoda]]
|     etniskās_grupas = [[čehi]], [[slovāki]], [[rutēņi]], [[vācieši]]
|etniskās_grupas_gads =
|      valsts_iekārta = [[republika]], [[Sociālistiska valsts|sociālistiskā republika]] un [[federatīva republika]]
|valsts_galvas_tituls = Prezidents
|        valsts_galva =
|valsts_galvas_tituls2=
|       valsts_galva2 =
|neatkarības_iegūšana = [[Čehoslovākijas vēsture|Izveidošana]]
| neatkarības_piezīme = 20. gadsimts
|neatkarības_notikums = ''[[de facto]]''
|  neatkarības_datums = [[1918]]. gada 28. oktobris
|neatkarības_notikums2= Likvidēta
| neatkarības_datums2 = [[1992]]. gada 31. decembris
|neatkarības_notikums3=
| neatkarības_datums3 =
|         platība_km2 = 127 900
|       platība_rangs =
|      procenti_ūdens =
|  iedzīvotāju_skaits = 15 600 000
|   iedzīvotāju_skaita_gads = 1992
|  iedzīvotāju_skaits_rangs =
|  apdzīvotības_blīvums_km2 =
|apdzīvotības_blīvums_rangs =
|             IKP_PPP =
|        IKP_PPP_gads =
|       IKP_PPP_rangs =
|  IKP_PPP_per_capita =
|  IKP_PPP_per_capita_rangs =
|           HDI =
|      HDI_gads =
|HDI_kategorija =
|     HDI_rangs =
|          Gini =
|     Gini_gads =
|Gini_kategorija=
|    Gini_rangs =
|        valūta = [[Čehoslovākijas krona]]
|  valūtas_kods = CZK
|    laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|    utc_offset = +1
|laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|utc_offset_DST = +2
|        domēns = [[.cs]]
|tālsarunu_kods = +42
|  iso_kods_num =
|iso_kods_alfa2 =
|iso_kods_alfa3 =
}}

'''Čehoslovākija''' ([[čehu valoda|čehu]] un [[slovāku valoda|slovāku]]: ''Československo'', pēc 1990. gada ''Česko-Slovensko'') bija [[Čehi|čehu]] un [[Slovāki|slovāku]] apvienotā valsts [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], mūsdienu [[Čehija]]s, [[Slovākija]]s un daļēji [[Ukraina]]s valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un [[Politiskā iekārta|politiskajām iekārtām]] pastāvēja no [[1918]]. gada 28. oktobra, kad tā pasludināja neatkarību no [[Austroungārija]]s, līdz 1993. gada 1. janvārim, kad valsts mierīgā ceļā sadalījās Čehijā un Slovākijā. No 1939. līdz 1945. gadam bija sadalīta un okupēta, lai arī ''[[De iure|de jure]]'' turpināja pastāvēt [[Čehoslovākijas trimdas valdība]]. 1945. gada 29. jūnijā [[Piekarpatu Rutēnija|Karpatu Rutēnija]] (tagad [[Aizkarpatu apgabals]]) tika pievienota [[PSRS]].
&lt;gallery widths=&quot;210&quot; heights=&quot;120&quot;&gt;
 Czechoslovakia01.png|Valsts teritorija, 1918-1938.
Czechoslovakia 1939 lv.svg|Čehoslovākijas sadalīšana (1938—1939)
 Czechoslovakia.png|Valsts teritorija, 1945-1993.
&lt;/gallery&gt;

== Valsts nosaukumi ==
* 1918-1938 un 1945-1960: [[Čehoslovākijas Republika]] (ČSR).
* 1938-1939: [[Čehoslovākijas Otrā republika|Čeho-Slovākijas Republika]].
* Okupācijas periods: [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts]], [[Slovākijas Pirmā republika|Slovāku valsts]], [[Čehoslovākijas trimdas valdība]].
* 1960-1990: [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika]] (ČSSR).
* 1990-1992: [[Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika]] (ČSFR).

== Politiskās sistēmas ==
* 1918—1938: Demokrātiska republika ([[Čehoslovākijas Pirmā republika|Pirmā republika]]).
* 1938—1939: [[Čehoslovākijas Otrā republika|Otrā republika]]. Pēc [[Minhenes vienošanās]] nacistiskā [[Trešais reihs|Vācija]] [[Sudetu aneksija|anektēja]] [[Sudetu apgabals|Sudetu apgabalu]], Slovākijas dienvidus un Aizkarpatu apgabalu anektēja [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārijas Karaliste]], bet Zaolzas reģionu — [[Polijas Otrā republika|Polija]].
* 1939—1945: Valsts sadalīta [[Trešais reihs|Vācijas]] okupētajā [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts|Bohēmijas un Morāvijas protektorātā]] un [[Slovākijas Pirmā republika|Slovāku valstī]]. [[Čehoslovākijas trimdas valdība]] darbojas [[Parīze|Parīzē]], vēlāk [[Londona|Londonā]]. Pēc [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Vācijas-PSRS kara]] sākuma, to atzīst arī [[Padomju Savienība|PSRS]].
* 1945—1948: [[Čehoslovākijas Trešā republika|Trešā republika]]. Koalīcijas valdības premjerministrs un iekšlietu ministrs ir komunisti. [[Sudetu apgabals|Sudetu]] [[vācieši]] tiek izraidīti no valsts.
* 1948—1989: [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Komunistu vara]].
* 1969—1990: [[Čehoslovākijas Sociālistiskā Republika|Federatīva republika]], kas sastāv no Čehu Sociālistiskās Republikas un Slovāku Sociālistiskās Republikas.
* 1990—1992: [[Čehijas un Slovākijas Federatīvā Republika|Demokrātiska federatīvā republika]], kas slovāku spiediena rezultātā [[Čehoslovākijas sadalīšanās|sadalās]].

== Valsts ģerboņi ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
 Greater coat of arms of Czechoslovakia (1918-1938 and 1945-1961).svg|Lielais valsts ģerbonis, 1918-1939.
 &lt;/gallery&gt;&lt;gallery heights=&quot;140&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;
 Medium coat of arms of Czechoslovakia (1918-1938 and 1945-1961).svg|Vidējais valsts ģerbonis, 1918-1939.
 Lesser coat of arms of Czechoslovakia (1918-1938 and 1945-1961).svg|Mazais valsts ģerbonis, 1918-1939, Valsts ģerbonis 1945-1961.
 Greater arms of Bohemia and Moravia (1939-1945).svg|Bohēmijas un Morāvijas protektorāta ģerbonis, 1939-1945.
 Coat of Arms of the First Slovak Republic.svg|Slovāku valsts ģerbonis, 1939-1945.
 Coat of arms of Czechoslovakia (1961-1989).svg|Valsts ģerbonis, 1961-1989.
 Herb Czechosłowacji (1990-1992).svg|Valsts ģerbonis, 1990-1992.
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropa-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

{{Vikikrātuves kategorija|Czechoslovakia|Čehoslovākija}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čehoslovākija| ]]</text>
      <sha1>dqfdvjgti494ntqg8bu30opkayureyt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bukaišu pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18952</id>
    <revision>
      <id>4448913</id>
      <parentid>4396254</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:15:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448913</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8033" sha1="6eos6yq0oit0kcbhrfxnwk2909ijco4" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Bukaišu pagasts
| karte             = Bukaišu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Dobeles novads
| centrs            = Bukaiši
| platība           = 66,7
| iedzīvotāji       = 713&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 713 / 66.7 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Bukaišu pagasts''' ir viena no [[Dobeles novads|Dobeles novada]] administratīvajām teritorijām [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Tērvetes pagasts|Tērvetes]], [[Augstkalnes pagasts|Augstkalnes]], [[Penkules pagasts|Penkules pagastu]], [[Bēnes pagasts|Bēnes]] un [[Ukru pagasts|Ukru]] pagastiem.

== Daba ==
===Reljefa formas===
[[Velēnu kalns]], [[Zeltiņu dīķis]].

===Hidrogāfija===
====Ūdensteces====
[[Cērpaine]], [[Krievaine]], [[Reņģe (upe)|Reņģe]], [[Skujaine (upe)|Skujaine]], [[Svēpaine]], [[Svētaine]], [[Tērvete (upe)|Tērvete]].

====Ūdenstilpes====
[[Velēnu dīķis]].

===Dabas aizsardzība===
Pagasta teritorijā atrodas daļa no [[dabas liegums|dabas liegumiem]] [[Skujaines un Svētaines ieleja]] un [[Ukru gārša]]. Valsts aizsardzībā atrodas [[Bukaišu aleja]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Bukaišu muižas kungu māja pirms 1905.jpg|thumb|250px|left|Bukaišu muižas kungu māja pirms nodedzināšanas 1905. gadā.]]

Mūsdienu Bukaišu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bukaišu muiža (''Fockenhof'', [[Bukaiši]]), Medes muiža (''Medden'', [[Medne]]).

Pirmo reizi [[vēstures avoti|vēstures avotos]] [[Bukaiši]] minēti 1605. gadā. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s inkorporācijas [[Krievijas Impērija]]s sastāvā 1795. gadā ķeizariene [[Katrīna II]] [[Bukaišu muiža|Bukaišu]] un [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Mežmuižas]] [[muiža]]s ar pieguļošajām zemēm atdāvināja [[Oto Hermanis fon der Hovens|Oto fon der Hovenam]]. 19. gadsimta sākumā Bukaiši nonāca [[firsts|firstu]] [[Līveni|Līvenu]] īpašumā, kuri izbūvēja plašu muižas centru ar dīķiem un apstādījumiem. Tika uzcelta lepna muižas pils, kuru [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada nemieru]] laikā nodedzināja. Ķieģeļus no firsta pils drupām apkārtējie zemnieki vēlāk izmantoja savu māju celtniecībai. Reizē ar pils celtniecību tika iežogota teritorija meža zvēru audzēšanai, to nosauca par Iršu dārzu. Blakus tam tika celta medību pils - &quot;Mežvidi&quot;, kura saglabājusies līdz mūsdienām. Firsta izveidotās trīs pusmuižas ar laiku pārauga par ciemiem — [[Kārklumuiža (Bukaišu pagasts)|Kārklumuižu]], [[Rociņas|Rociņām]] un [[Medne|Medni]].

Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Buikaišu muižu (''Fockenhof'') sadalīja 147 vienībās 2516 ha kopplatībā (11 no tām bija rentes mājas), Mednes muižu (''Medden'') 29 vienībās 512 ha kopplatībā.&lt;ref&gt;{{LKV|II.|3223}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā pagasta platība bija 98,2&amp;nbsp;km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bukaišu un [[Skuju ciems|Skuju]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1949. gada pavasarī Bukaišu un Skuju ciemos izveidoja 6 [[kolhozs|kolhozus]], kas laika gaitā saplūda vienā kopsaimniecībā, kuru nosauca [[Suvorovs|Suvorova]] vārdā (1961. gada 5. martā). 1954. gadā Bukaišu ciemam pievienoja Skuju ciemu. 1958. gadā daļu Bukaišu ciema pievienoja [[Ukru ciems|Ukru]] ciemam, bet 1977. gadā daļu Ukru ciema pievienoja Bukaišu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2002. gadā Bukaišu, Augstkalnes un Tērvetes pagasti apvienojās [[Tērvetes novads|Tērvetes novadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tervetesnov.lv/pagasti.htm |title=Tērvetes novada vēsture |access-date={{dat|2009|11|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081023110538/http://www.tervetesnov.lv./pagasti.htm |archivedate={{dat|2008|10|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;
2021. gadā Tērvetes novadu iekļāva [[Dobeles novads|Dobeles novadā]].

===Kultūras pieminekļi===
*Atvašu senkapi
*Bukaišu senkapi
*Kvietu senkapi
*Lielogļu senkapi
*Strīkaišu senkapi

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|1335
|1959|1500
|1966|1200
|1979|1141
|1989|1049
|2000|1006
|2011|670
|2021|516
}}
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas: '''[[Bukaiši]]''' (pagasta centrs), [[Bukaišu skola]], [[Rociņas]], [[Kārklumuiža (Bukaišu pagasts)|Kārklumuiža]], [[Medne]].

=== Ievērojamas personības === 
* [[Oto Hermanis fon der Hovens]] (1740—1806), [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s politiķis, bruņniecības sekretārs.
* [[Frīdrihs Friče]], ārsts un publicists, 1736. gadā nodibināja Bukaišu [[doktorāts|doktorātu]].
* [[Kārlis Bursi]] (1791—1870), ārsts, komponists un dzejnieks, vācu komponista [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] draugs.
* [[Kristaps Morbergs]] (1844—1928), [[arhitekts]], [[būvinženieris]] un [[mecenāts]]. Dzimis Bukaišu pagasta &quot;Lielstrikaišu&quot; mājās.
* [[Jānis Roberts Vāgners]] (1861—1890), bakteriologs, dzimis pagasta &quot;Druķos&quot; muižas [[vagars|vagara]] ģimenē.
* [[Roberts Sēlis]] (1884—1973), rakstnieks, dzimis &quot;Mašmelēs&quot;.
* [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975), ķīmiķis, [[Latvijas Universitāte|LU]] profesors, [[Latvijas PSR|LPSR]] [[Zinātņu Akadēmija|ZA]] Neorganiskās ķīmijas institūta direktors. Dzimis &quot;Ievulaišu&quot; mājās. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem.
* [[Pauls Dermanis]] (1898—19??), agronoms un pedagogs, [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]]. Dzimis &quot;Ķīšu&quot; mājās.
* [[Herberts Cukurs]] (1900—1965), lidotājs, konstruktors un žurnālists. Pēc lidojuma uz [[Gambija|Gambiju]] (1933. gadā) 1935. gadā saņēma kā balvu Bukaišu pagasta &quot;Lidoņus&quot;.
* [[Ernests Rirdāns]] (1901—1954), latviešu karikatūrists. Dzimis Bukaišu pagastā.
* [[Žanis Butkus]] (1906—1999), kapteinis, militārs darbinieks, [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks, apbalvots ar [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krustu]]. Dzimis [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Mežmuižā]].
* [[Vilis Dermanis]] (1875—1938), latviešu skolotājs, žurnālists, literatūrkritiķis un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis.
* [[Fricis Virsaitis]] ( (1882 — 1943), Latvijas armijas ģenerālis, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara]] un [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris. Dzimis Bukaišu pagastā.

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Dobeles novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Tērvetes novads}}
{{Dobeles rajons}}
{{Jelgavas apriņķis}}
}}

{{DEFAULTSORT:Bukaiszu pagasts}}
[[Kategorija:Dobeles apriņķis]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Dobeles novada pagasti]]
[[Kategorija:Bukaišu pagasts]]</text>
      <sha1>6eos6yq0oit0kcbhrfxnwk2909ijco4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Norfolka (grāfiste)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26951</id>
    <revision>
      <id>4448763</id>
      <parentid>4152900</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T22:00:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Norfolk numbered districts.svg]] → [[File:Norfolk numbered districts 1974-2028.svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr.</comment>
      <origin>4448763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4024" sha1="cqlrjpnder4q4iwc8laqjofl79fry5n" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Norfolkas grāfisti|Norfolka|Norfolka}}
{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Norfolka
| official_name           = Norfolk
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Hunstanton Cliffs.jpg
                               | image2 = Kings Lynn Guild Hall (geograph 4626827).jpg
                               | image3 = Britannia Monument.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = Arms of Norfolk.svg&lt;!-- {{#property:P94}} --&gt;
| arms_link               = 
| arm_size             = 70px
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Norfolk UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Norfolkas novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Anglijas Austrumi]]
| established_date        = 1974
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 3800
| area_total_rank         = 8.
| ethnicity               = 
| county_council          = Norfolkas padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = &lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Noridža]]
| area_council_km2        = 5284
| area_council_rank       = 5.
| iso_code                = GB-NFK
| ons_code                = 
| gss_code                = E10000020
| nuts_code               = TLH13
| districts_map           = [[Attēls:Norfolk numbered districts 1974-2028.svg|180px]]
| districts_key           = &lt;!-- {{Legend|#FFFF99|'''Unitārās pašvaldības'''}} --&gt; {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Noridža]]&lt;br/&gt;2. [[Dienvidnorfolka]]&lt;br/&gt;3. [[Greitjārmuta (boro)|Greitjārmuta]]&lt;br/&gt;4. [[Brodlenda]]&lt;br/&gt;5. [[Ziemeļnorfolka]]&lt;br/&gt;6. [[Kingslinna un Rietumnorfolka]]&lt;br/&gt;7. [[Breklenda]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://norfolk.gov.uk/}}
| largest_city            = 
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Norfolka''' ({{val|en|Norfolk}}) ir ceremoniālā un nemetropoles grāfiste [[Anglija|Anglijā]], [[Anglijas Austrumi|Anglijas Austrumu]] reģionā. Robežojas ar [[Linkolnšīra|Linkolnšīru]] ziemeļrietumos, [[Kembridžšīra|Kembridžšīru]] dienvidrietumos un [[Safolka|Safolku]] dienvidos. Krastus apskalo [[Ziemeļjūra]] un [[Voša līcis]]. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Noridža]].&lt;ref name=&quot;BUA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.nomisweb.co.uk/articles/747.aspx| title=2011 Census – Built-up areas| work=| publisher=[[Office for National Statistics|ONS]]| accessdate=7 August 2013| archive-url=https://web.archive.org/web/20130921045319/http://www.nomisweb.co.uk/articles/747.aspx| archive-date=21 September 2013| dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.norfolk.gov.uk/ Norfolkas pārvalde] {{en ikona}}

{{UK-aizmetnis}}
{{Anglijas grāfistes}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas Austrumi]]</text>
      <sha1>cqlrjpnder4q4iwc8laqjofl79fry5n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Safolka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26953</id>
    <revision>
      <id>4448821</id>
      <parentid>4152901</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:43:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Suffolk_numbered_districts_2019.svg&quot; aizvietots ar &quot;Suffolk_numbered_districts_(2019-2028).svg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]:&quot;).</comment>
      <origin>4448821</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4681" sha1="0brt92nmv67pe5609w6d0my1far8asb" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Safolka
| official_name           = Suffolk
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Framlingham Castle Sunset.jpg
                               | image2 = Norman Tower, Bury St Edmunds 01.jpg
                               | image3 = RS1497 Waterfront location (32)-lpr.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| arm_size             = 70px
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Suffolk UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Safolkas novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Anglijas Austrumi]]
| established_date        = 1974
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 3800
| area_total_rank         = 8.
| ethnicity               = 
| county_council          = Safolkas padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = &lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = 
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Ipsviča]]
| area_council_km2        = 3800
| area_council_rank       = 4.
| iso_code                = GB-SFK
| ons_code                = 
| gss_code                = E10000029
| nuts_code               = UKH14
| districts_map           = [[Attēls:Suffolk numbered districts (2019-2028).svg|180px]]
| districts_key           = &lt;!-- {{Legend|#FFFF99|'''Unitārās pašvaldības'''}} --&gt; {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Ipsviča]]&lt;br/&gt;2. [[Austrumsafolka]]&lt;br/&gt;3. [[Vidussafolka]]&lt;br/&gt;4. [[Beibera]]&lt;br/&gt;5. [[Rietumsafolka]]
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|http://suffolk.gov.uk/}}
| largest_city            = 
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Safolka''' ({{val|en|Suffolk}}; {{izrunā|ˈsʌfək}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste Anglijas austrumos, ietilpst [[Anglijas Austrumi|Anglijas Austrumu]] reģionā. Robežojas ar [[Norfolka (Apvienotā Karaliste)|Norfolku]], [[Kembridžšīra|Kembridžšīru]] un [[Eseksa|Eseksu]]. Grāfistes krastus austrumos apskalo [[Ziemeļjūra]]. Safolkas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Ipsviča]], grāfistē atrodas arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] lielākā kravu pārvadājumu osta [[Fīlikstova]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.portoffelixstowe.co.uk/sailing-schedule/shipping-information/|title=Port of Felixstowe :: Shipping information|website=www.portoffelixstowe.co.uk|access-date=2019-02-24}}&lt;/ref&gt; [[Loustofta]], kas ir viena no lielākajām pilsētām Safolkā,  ir Apvienotās Karalistes galējā austrumu apdzīvotā vieta. Tajā atrodas arī galējais austrumu punkts [[Nespoints]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ness-point.co.uk/|title=Ness Point Information – Ness Point – Most Easterly Place in the UK|access-date=2019-02-24|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Par grāfistes ziedu ir izvēlēta [[dižā prīmula]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visit-suffolkcountryside.co.uk/articles/county-flowers-of-east-anglia|title=County Flowers Of East Anglia|website=www.visit-suffolkcountryside.co.uk|access-date=2019-02-24}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.visitsuffolk.com/ Safolkas tūrisma informācijas mājaslapa]
* [https://www.suffolk.gov.uk/ Safolkas grāfistes pārvalde]

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas grāfistes}}
{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas Austrumi]]
[[Kategorija:Safolka| ]]</text>
      <sha1>0brt92nmv67pe5609w6d0my1far8asb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hempšīra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26985</id>
    <revision>
      <id>4448760</id>
      <parentid>4152915</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:30:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Hampshire numbered districts.svg]] → [[File:Hampshire numbered districts 1974-2028.svg]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] · corr.</comment>
      <origin>4448760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3859" sha1="4rn5brl2plyc4g6y2zoyvkp7t7zb8f8" xml:space="preserve">{{Anglijas grāfistes infokaste
| name                    = Hempšīra
| official_name           = Hampshire
| other_name              = 
| image_main              = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px
                               | image1 = Portsmouth Harbour (4590974671).jpg
                               | image2 = Winchester Cathedral, Hampshire - 14472769612.jpg
                               | image3 = Ponies feeding on hay, Furze Hill, New Forest - geograph.org.uk - 170482.jpg
   }}
| image_caption           = 
| flag_image              = {{#property:P41}}
| flag_link               = 
| arms_image              = {{#property:P94}}
| arms_link               = 
| motto                   = &lt;!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''&lt;br /&gt;(&quot;English translation&quot;)--&gt;
| locator_map             = Hampshire UK locator map 2010.svg
| map_caption             = Hempšīras novietojums Anglijā
| coordinates             = 
| region                  = [[Dienvidaustrumanglija]]
| established_date        = Senie laiki
| established_by          = 
| preceded_by             = 
| origin                  = 
| lord_lieutenant_office  = 
| lord_lieutenant_name    = 
| high_sheriff_office     = 
| high_sheriff_name       = 
| mayor_office            = 
| mayor_name              = 
| area_total_km2          = 3769
| area_total_rank         = 9.
| ethnicity               = 
| county_council          = Hempšīras grāfistes padome&lt;!-- only for counties with county councils --&gt;
| unitary_council         = &lt;!-- only for unitary counties like Northumberland --&gt;
| unitary_council1        = [[Portsmuta]]&lt;!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--&gt;
| unitary_council2        = [[Sauthemptona]]
| government              = &lt;!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --&gt;
| joint_committees        = 
| admin_hq                = [[Vinčestera]]
| area_council_km2        = 3678
| area_council_rank       = 5.
| iso_code                = GB-HAM
| ons_code                = 24
| gss_code                = E10000014
| nuts_code               = UKJ33
| districts_map           = [[Attēls:Hampshire numbered districts 1974-2028.svg|170px]]
| districts_key           = {{Legend|#FFFF99|'''Unitārās pašvaldības'''}} {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}}
| districts_list          = 1. [[Testvelija]]&lt;br/&gt;2. [[Beizingstoka un Dīna]]&lt;br/&gt;3. [[Hārta]]&lt;br/&gt;4. [[Rašmura]]&lt;br/&gt;5. [[Vinčestera (distrikts)|Vinčestera]]&lt;br/&gt;6. [[Austrumhempšīra]]&lt;br/&gt;7. [[Ņūforesta]]&lt;br/&gt;8. '''[[Sauthemptona]]'''&lt;br/&gt;9. [[Īstlī (boro)|Īstlī]]&lt;br/&gt;10. [[Fērema (boro)|Fērema]]&lt;br/&gt;11. [[Gosporta]]&lt;br/&gt;12. '''[[Portsmuta]]'''&lt;br/&gt;13. [[Hevanta (boro)|Hevanta]] 
| MPs                     = 
| police                  = 
| website                 = {{URL|https://hants.gov.uk/}}
| largest_city            = [[Sauthemptona]]
| largest_town            = &lt;!-- only shown if largest_city is not set --&gt;
}}
'''Hempšīra''' ({{val|en|Hampshire}}; {{izrunā|ˈhæmpʃər}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija]]s dienvidos, [[Dienvidaustrumanglija]]s reģionā. Grāfistes administratīvais centrs ir [[Vinčestera]], lielāka pilsēta — [[Sauthemptona]]. Pašvaldību izpratnē Hempšīras ceremoniālā grāfiste ietver Hempšīras nemetropoles grāfisti ar 11 distriktiem un [[Portsmuta]]s un Sauthemptonas unitārās pašvaldības.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{UK-aizmetnis}}

{{Anglijas administratīvās grāfistes}}
{{Anglijas grāfistes}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]]
[[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]]
[[Kategorija:Hempšīra| ]]</text>
      <sha1>4rn5brl2plyc4g6y2zoyvkp7t7zb8f8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spānijas pilsoņu karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27321</id>
    <revision>
      <id>4448592</id>
      <parentid>4301412</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T14:52:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20166-51</username>
        <id>143542</id>
      </contributor>
      <comment>Atsauce</comment>
      <origin>4448592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="330" sha1="af2uv3ke8fek81paid7myowkipn2i9l" xml:space="preserve">
== Šis ir wikipedia izmantotie avoti ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilsoņu kari]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Starpkaru periods]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]
[[Kategorija:1930. gadi]]</text>
      <sha1>af2uv3ke8fek81paid7myowkipn2i9l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448593</id>
      <parentid>4448592</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T14:55:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20166-51</username>
        <id>143542</id>
      </contributor>
      <origin>4448593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="299" sha1="tcuizusp6y6lbt1ubokqnpt9ac1jl8u" xml:space="preserve">
== Mav ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilsoņu kari]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Starpkaru periods]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]
[[Kategorija:1930. gadi]]</text>
      <sha1>tcuizusp6y6lbt1ubokqnpt9ac1jl8u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448602</id>
      <parentid>4448593</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:22:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20166-51|~2026-20166-51]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs</comment>
      <origin>4301412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6519" sha1="pbqiz01enfduk3403ll6pw38oqf5r3v" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Spānijas pilsoņu karš
| width       = 
| image       = [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H25224, Guernica, Ruinen.jpg|275px]]&lt;br /&gt;[[Gernika]] pēc bombardēšanas 1937. gadā
| caption     = 	
| date        = {{dat|1936|7|17|N}} — {{dat|1939|4|1|N}}&lt;br /&gt;(2 gadi, 8 mēneši, 2 nedēļas un 1 diena)
| place       = [[Spānija]]&lt;br /&gt;[[Spāņu Maroka]]&lt;br /&gt;[[Vidusjūra]]&lt;br /&gt;[[Spāņu Gvineja]]
| coordinates = 
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Nacionālistu uzvara, republikas sakāve gāšana un [[Franko diktatūra Spānijā|Franko diktatūras]] izveidošanās
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = [[Attēls:Flag of Spain (1931–1939).svg|22px]] [[Republikāņi (Spānijas pilsoņu karš)|Republikāņi]]
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Nacionālisti (Spānijas pilsoņu karš)|Nacionālisti]]
| combatant3  = 
| commander1  = [[Attēls:Flag of Spain (1931–1939).svg|22px]] [[Manuels Asanja]]
| commander2  = [[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Fransisko Franko]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Hosē Sanhurho]]
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   = 450 000 kājnieku&lt;br /&gt;350 lidmašīnas&lt;br /&gt;200 tanku 
| strength2   = 600 000 kājnieku&lt;br /&gt;600 lidmašīnas&lt;br /&gt;290 tanku
| strength3   = 
| casualties1 = 175 000 nogalināto kaujas darbībā&lt;br /&gt;100 000- 130 000 nogalināti civiliedzīvotāji frankistu zonā
| casualties2 = 110 000 nogalināto kaujas darbībā&lt;br /&gt;50 000 nogalināti civiliedzīvotāji republikāņu zonā
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Spānijas pilsoņu karš''' ({{val|es|Guerra Civil Española}}) ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim. Karš sākās ar atsevišķu Spānijas armijas ģenerāļu sarīkotu [[Valsts apvērsums|apvērsuma]] mēģinājumu pret [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]], kurš izdevās tikai daļēji, aizsākot pilsoņu karu.

Apvērsumā Spānija izrādījās sadalīta starp divām naidīgām nometnēm: [[Fransisko Franko]] vadītajiem [[Nacionālisms|nacionālistiem]] un [[republika]]s atbalstītājiem. Nacionālistus atbalstīja [[Konservatīvisms|konservatīvie]], [[Katoļticība|katoliskie]] spēki, kā arī galēji [[Labēja politika|labējā]] Falangas partija. Republikāņu vidū bija gan [[Centrisms|centristi]], kas atbalstīja [[Kapitālisms|kapitālistisku]] [[Liberālisms|liberālo]] [[Demokrātija|demokrātiju]], gan [[Revolūcija|revolucionāri]] [[anarhisms|anarhisti]], [[Komunisms|komunisti]] un [[sociālisms|sociālisti]].

Republikāņi saņēma militāro atbalstu no [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Meksika]]s. Nacionālistus atbalstīja [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] [[Trešais reihs|Vācija]], [[Benito Musolīni|Musolīni]] [[fašistiskā Itālija]] un [[Antoniu di Oliveira Salazars|Salazara]] [[Estado Novo|Portugāle]]. Turpretī [[Apvienotā Karaliste]], [[Francijas Trešā republika|Francija]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piekopa neiejaukšanās politiku. Karš beidzās ar nacionālistu uzvaru un [[Franko diktatūra Spānijā|Franko diktatūras]] izveidošanos, kas pastāvēja līdz 70. gadu beigām.

== Latviešu karavīri ==
Spānijas pilsoņu karā republikāņu valdības pusē piedalījās ap 120 brīvprātīgo no Latvijas un 25 latvieši no Padomju Savienības.

PSRS latvieši ar viltotiem personas dokumentiem piedalījās pilsoņu karā kā instruktori un padomnieki internacionālajās brigadēs. No Latvijas latviešiem ievērojamāko lomu Spānijas pilsoņu karā spēlēja republikāņu armijas ģenerālštāba pulkvedis [[Voldemārs Ozols]].

No Padomju Savienības latviešiem, kas 1936. gadā ieradās Spānijā, ievērojamākais bija ģenerālis [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]], kas darbojās republikāņu [[karaspēks|armijas]] ģenerālštābā kā galvenais militārais padomdevējs. Viņš bija republikāņu armijas virspavēlnieka ģenerāļa Hozē Miajas (''José Miaja'') labā roka. Bez Bērziņa padomnieku grupā bija kara revolucionārās padomes loceklis [[Dāvids Beika]], padomnieks [[aviācija]]s lietās [[Pēteris Pumpurs]], padomnieks [[artilērija]]s lietās [[Vilhelms Kumelāns]], padomnieki izlūkdienesta lietās [[Arturs Sproģis]], [[Kristaps Salniņš]] un citi. 1938. gada sākumā Padomju Savienība nāca pie slēdziena, ka karu uzvarēs Franko nacionālisti un tā gada vidū visu PSRS padomdevēju personālu atsauca no Spānijas.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2901 Spānijas Pilsoņu karš un latvieši Piedalījās gan no Latvijas, gan no PSRS] Ēriks Ingevics, laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 226, 2012. gada 24. oktobrī&lt;/ref&gt;

1939. gada februārī pārējie latviešu karavīri šķērsoja Spānijas-Francijas robežu un tika internēti franču nometnes latviešu barakā (''15 Compania Letton''). Padomju [[diplomāts|diplomāti]] dažiem internētajiem, kā [[Rūdolfs Lācis|Rūdolfam Lācim (Vilkam)]], izkārtoja atļaujas caur [[Havra]]s ostu ar padomju kuģi izbraukt uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]]. Pārējiem internētajiem latviešiem, arī [[Žanis Grīva|Žanim Folmanim (Grīvam)]], [[Višī Francija]] ļāva atgriezties dzimtenē tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā,&lt;ref&gt;[http://scepsis.net/library/id_1348.html Рудольф Лацис. Два года в Испании] No: ''Viva república! Воспоминания участников антифашистской войны в Испании''. Рига: Латвийское государственное издательство, 1957. С. 75-153] {{krieviski}}.&lt;/ref&gt; kad vēl bija spēkā 1940. gada 28. septembra [[Molotova—Ribentropa pakts|draudzības līgums starp PSRS un Vāciju]]. Daži latvieši palika Francijā un Otrā pasaules kara laikā darbojās franču pagrīdē pret vācu okupantiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilsoņu kari]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Starpkaru periods]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]
[[Kategorija:1930. gadi]]</text>
      <sha1>pbqiz01enfduk3403ll6pw38oqf5r3v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miests</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28077</id>
    <revision>
      <id>4448651</id>
      <parentid>4415240</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:46:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{val- → {{val| (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8404" sha1="o7eyw6k2zn18apkyecid6su6l1l8423" xml:space="preserve">'''Miests''' ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar [[tirdzniecība|tirdzniecību]] un [[amatniecība|amatniecību]], bet ne [[zemkopība|zemkopību]] un [[zvejošana|zveju]].

== Vēsture ==
Miests kā tirgotāju un amatnieku pilsētiņas nosaukums ieviesās [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] teritorijā. Uzskata ka miesta vārds latviešu valodā ieviesies no lietuviešu valodas ({{val|lt|miestelis}}),&lt;ref&gt;[https://tezaurs.lv/lvvv/?id=7746 Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca (16.–17.gs.)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231003044650/https://tezaurs.lv/lvvv/?id=7746 |date={{dat|2023|10|03||bez}} }} [[Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts]], 2016.&lt;/ref&gt; kas savukārt ir aizguvums no [[rutēņu valoda]]s ({{val|be|мястэчка}}). Ebreji miestus [[jidišs|jidišā]] sauca par &quot;štetliem&quot; (pilsētiņām).

Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s daudzi miesti ieguva pilsētas tiesības, bet [[Latvijas PSR]] laikā vairākus agrākos miestus pārdēvēja par [[pilsētciemati]]em.

Mūsdienu Lietuvā par miestiem sauc kompaktas apdzīvotās vietas ar 500–3000 iedzīvotājiem, kurās ir atbilstoša sociālā infrastruktūra.

== Miesti Latvijā ==

=== 16. gadsimtā ===
[[Rusova Livonijas hronika|Rusova Livonijas hronikā]] 1577. gadā minētas šādas pilsētas un pilis ar miestiem ({{val|de|Flecken}}):
{{citāts|
Otrā [[Livonija]]s galvenā provincē Latvijā, kurā ietilpst arī lībiešu zeme, runā citādā valodā, kuŗu [[igauņi]] nesaprot. Pilsētas un cietokšņi, kopā ar viņu miestiem, šinī provincē ir: [[Rīga]], [[Koknese]], [[Cēsis]], [[Valmiera]], [[Lielvārde]], [[Bukultu pils|Bukulti]], [[Salaspils]], [[Daugavgrīva]], [[Doles pilis|Dole]], [[Limbaži]], [[Sēlpils]], [[Alūksne]], [[Daugavpils]], [[Ikšķile]], [[Rauna]], [[Cesvaine]], [[Sigulda]], [[Aizkraukle]], [[Smiltene]], [[Turaidas pils|Turaida]], [[Krimulda]], [[Gulbene]], [[Saldus]], [[Ludza]], [[Rēzekne]], [[Viļaka]], [[Jaunpils]], [[Straupe]], [[Burtnieki]], [[Trikāta]], [[Rūjiena]], [[Puikule|Puiķele]], [[Ērģeme]], [[Augstroze]], [[Mujāni]], [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļi]], [[Bērzaune]], [[Veckalsnava|Kalsnava]] un daudz citas.

Trešā galvenā province Kurzeme. Viņā ietilpst arī Zemgale. Šīs provinces iedzīvotāji runā [[kuršu valoda|kuršu]] un [[lībiešu valoda|lībiešu valodu]] un dažos apgabalos arī [[lietuviešu valoda|leišu valodu]]. [[Daugava]] ir robeža starp viņiem un [[latvieši]]em. Pilis un miesti Kurzemē ir šādi: [[Jelgava]], [[Kuldīga]], [[Kandava]], [[Dobele]], [[Durbe]], [[Ventspils]], [[Tukums]], [[Jaunpils]], [[Talsi]], [[Grobiņa]], [[Piltene]], [[Engure]], [[Dundaga]], [[Embūte]] kopā ar miestu [[Aizpute|Aizputi]]. [[Bauskas pils]] atrodas Zemgalē.
}}
Ziņas par miestiem Livonijā savā grāmatā &quot;Latvijas vēsture 1290—1500&quot; ir apkopojis arī vēsturnieks [[Indriķis Šterns]].

=== 17. gadsimtā ===

Miesti Latvijā 1629. gadā pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]]:
# [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] un Piltenes novadā: Durbe, [[Saka]], [[Skrunda]], Saldus, Talsi, [[Sabile]], Kandava, Engure, Tukums, [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]], Dobele, [[Alsunga]], [[Nīgrande]], [[Mežotne]], [[Baldone]], [[Nereta]], [[Birži (Salas pagasts)|Birži]], [[Subate]], [[Ilūkste]];
# [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]: Sigulda, Rauna, Smiltene, Alūksne;
# [[Inflantijas vaivadija|Poļu Vidzemē]]: Viļaka, Ludza, Rēzekne.

Kurzemes un Zemgales hercogistes miesti līdz 1642. gadam: Grobiņa, Alsunga, Durbe, Ilūkste, Kandava, [[Pabērzi]], Sabile, Tukums, [[Jaunjelgava]], Saldus, Subate, Talsi, Dobele, Vilkumiests.

=== 18.—19. gadsimtā ===

1784. gadā minēts [[Varakļāni|Varakļānu]] miests. 1785. gadā miesta tiesības piešķīra [[Sloka (Jūrmala)|Slokai]], 1824. gadā [[Līvāni]]em, 1825. gadā [[Kārsava]]i, pirms 1828. gada [[Preiļi]]em ap 1830. gadu [[Gostiņi]]em, 1834 gadā [[Sasmaka]]i, 1895. gadā [[Strenči]]em. Pie Daugavpils 19. gadsimta sākumā bija izveidojies Jeruzalemes miests, ko nojauca, būvējot cietoksni, bet 19. gadsimta beigās — Zemgales miests, ko vēlāk apvienoja ar [[Grīva (Daugavpils)|Grīvu]].

19. gadsimta beigās Vidzemē miestu tiesības bija [[Ainaži]]em, [[Alūksne]]i, [[Bolderāja]]i, [[Mazsalaca]]i, [[Rūjiena]]i un [[Salacgrīva]]i. [[Lejasciems]], [[Koknese]], [[Ļaudona]], [[Madliena]], [[Nītaure]], [[Pļaviņas]], [[Skrīveri]], [[Smiltene]] saukti par miestiņiem.

=== 20. gadsimtā ===

Latvijā 1920. gadā bija šādi miesti:
# Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā: [[Dobele]], [[Skaistkalne]], [[Baldone]], [[Vecauce]], [[Talsi]], [[Dundaga]], [[Valdemārpils|Sasmaka]], [[Kandava]], [[Sabile]], [[Piltene]], [[Saldus]], [[Saka]], [[Durbe]], [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]], [[Subate]], [[Aknīste]];
# Vidzemē: [[Ķemeri]], [[Ogre]], [[Skrīveri]], [[Stukmaņi]], [[Sigulda]], [[Līgatne]], [[Birži (Salas pagasts)|Birži]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]], [[Ainaži]], [[Smiltene]], [[Salacgrīva]], [[Mazsalaca]], [[Rūjiena]], [[Alūksne]], [[Vecgulbene]], [[Lejasciems]] un Rīgas priekšpilsētas: [[Zasulauks]], [[Sarkandaugava]], [[Mīlgrāvis]], [[Bolderāja]];
# Latgalē: [[Glazmanka]], [[Krustpils]], [[Līvāni]], [[Nīcgale]], [[Līksna]], [[Krāslava]], [[Višķi]], [[Antonopole]], [[Balvi]], [[Baltinava]], [[Kārsava|Korsovka]], [[Preiļi]], [[Varakļāni]].&lt;ref&gt;Dati par 1920. gadu no K. Dēķena grāmatas &quot;Vadonis dzimtenes mācībā&quot;, 1921.&lt;/ref&gt;

1921. gadā miesta tiesības piešķīra [[Ape|Ope]]i un [[Vecauce]]i, 1926. gadā — [[Balvi]]em.

== Miesti Lietuvā ==
{{pamatraksts|Lietuvas miesti}}
14. gadsimta beigās Lietuvā blīvi apdzīvotas vietas iedalīja pilsētās un miestos, atkarībā no to funkcijām un lieluma. Jēdziens &quot;miests&quot; pirmo reizi minēts 1387. gadā, kad par tādu nosauca [[Alīta|Alītu]], [[Birštona|Birštonu]], [[Nemunaite (miests)|Nemunaiti]] un [[Puņa (Alītas rajona pašvaldība)|Puņu]]. Pirmoreiz miesta tiesības piešķīra 1496. gadā [[Kreķenava]]i. Pēc 1553.–1557. gada [[Valaku reforma]]s miesta tiesības tika piešķirtas biežāk. [[Lietuvas valsts vadītāji|Valdnieks]] un [[muižniecība|muižnieki]] bija ieinteresēti miestu attīstībā un no tās gūstamajos ienākumos, tādēļ pilsētu tīkls paplašinājās visai vienmērīgi. Jauni miesti veidojās gan [[Aiznemune|Aiznemunē]], kas cieta karos ar [[Vācu ordeņa valsts|Vācu ordeņvalsti]], gan Ziemeļlietuvā. 16. gadsimta otrajā pusē un 17. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu Lietuvas teritorij vairāk nekā 30 apdzīvotām vietām piešķīra miesta un tirgošanās tiesības.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|author=[[Aļģimants Miškinis]]|title=Visuotinė lietuvių enciklopedija|language=lt|trans_title=[[Visuotinė lietuvių enciklopedija]]|volume=XV (Mezas-Nagurskiai)|location=[[Viļņa]]|publisher=[[Zinātnes un enciklopēdiju izdošanas centrs]] (Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras)|year=2009|page=57}}&lt;/ref&gt;

1897. gadā mūsdienu Lietuvas teritorijā bija 271 miests ar vairāk nekā 450 iedzīvotājiem, bet 1923. gadā – 241 miests.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuviškoji tarybinė enciklopedija|language=lt|trans_title=[[Padomju Lietuvas enciklopēdija]]|volume=3 (Masaitis-Simno)|location=[[Viļņa]]|publisher=Vyriausioji enciklopedijų redakcija|year=1987|page=72}}&lt;/ref&gt; Ar {{dat|1946|8|3|L|bez}} dekrētu [[Birštona]]i, [[Jodkrante]]i, [[Kačerģine]]i, [[Kulautuva]]i, [[Liķēni (Biržu rajona pašvaldība)|Liķēniem]], [[Nida (Lietuva)|Nidai]] un [[Preila]]i piešķīra [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastāvošo [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statusu, kamēr visi pārējie miesti bija uzskatīti par ciemiem. 1950. gadā daži miesti kļuva par [[rajons|rajonu]] centriem. 1959. gadā Lietuvā bija 248 miesti, bet 1974. gadā – 235. Līdz 1979. gadam aptuveni 30 miesti bija saņēmuši pilsētas tiesības un aptuveni 20 bija pilsētciemati.

Atbilstoši Lietuvas Adrešu reģistra datiem, Lietuvā ir 254 miesti.&lt;ref&gt;[https://data.gov.lt/datasets/1347/data/GraGyvenamojiVietove/ Adresų registro gyvenamųjų vietovių erdviniai duomenys.]{{Novecojusi saite}} Data.gov.lt (atjaunināts {{dat|2025|7|18|L|bez}}).&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Apdzīvoto vietu veidi]]</text>
      <sha1>o7eyw6k2zn18apkyecid6su6l1l8423</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noktirne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32438</id>
    <revision>
      <id>4448976</id>
      <parentid>4055896</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:01:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448976</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1075" sha1="5i7lc0yp6eqkx2z5ixhrdc47wfcz0m3" xml:space="preserve">{{cita nozīme|mūziku|kinofilmu|Noktirne (filma)}}
'''Noktirne''' (no {{val|fr|nocturne}} — ‘naksnīgs’) ir [[Svīta (mūzika)|svītas]] veida instrumentāls [[skaņdarbs]] 18.—19. gadsimta mijā, kas bija paredzēts atskaņošanai [[vakars|vakarā]] vai naktī zem klajas [[debess]].
Noktirnes rakstījuši [[Jozefs Haidns|Haidns]], [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarts]]. 19. gadsimtā noktirnēm bija īpaša vieta romantiskajā mūzikā — tas bija neliels klavierdarbs. [[Žanrs|Žanra]] pārveidi sāka komponists [[Džons Fīlds]], bet muzikālo tēlainību pastiprināja [[Frideriks Šopēns]], [[Roberts Šūmanis]], balstīdamies uz [[E. T. A. Hofmanis|Ernesta Teodora Vilhelma Hofmaņa]] novelēm ar tādu pašu nosaukumu, akcentējot tajās [[fantastika]]s motīvu.
Noktirnes rakstījuši arī [[Klods Debisī]], [[Makss Rēgers]], [[Pauls Hindemits]], [[Mihails Gļinka]], [[Aleksandrs Borodins]] un [[Pēteris Čaikovskis]].

{{mūzika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Klasiskā mūzika]]
[[Kategorija:Instrumentāli skaņdarbi]]</text>
      <sha1>5i7lc0yp6eqkx2z5ixhrdc47wfcz0m3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Greiems Bells</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34530</id>
    <revision>
      <id>4448790</id>
      <parentid>4378479</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:16:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448790</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5895" sha1="ptj6t37yhj95xzr8e0phm3ovx2717uh" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|amerikāņu izgudrotāju|Bells|Bells}}

{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Greiems Bells
|     vārds_orig = ''Alexander Graham Bell''
|         attēls = Alexander Graham Bell.jpg
|     att_izmērs = 170px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1847
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = [[Edinburga]], {{GBR}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1922
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 2
|        m_vieta = Banvrēta (''Beinn Bhreagh''), [[Jaunskotija]], {{CAN}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|        dzimums = V
|       paraksts = Alexander Graham Bell (signature).svg
|   nodarbošanās = izgudrotājs, zinātnieks, uzņēmējs
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
}}

'''Aleksandrs Greiems Bells''' ({{val-en|Alexander Graham Bell}}; dzimis {{dat|1847|3|3}}, miris {{dat|1922|8|2}}) bija
[[Skoti|skotu]] izcelsmes amerikāņu/kanādiešu izgudrotājs, fiziologs un fiziķis, [[telefons|telefona]] izgudrotājs un viens no modernās [[surdopedagoģija]]s pamatlicējiem. Devis ieguldījumu arī [[optiskie sakari|optisko sakaru]] pētniecībā un [[aeroinženierija|aeroinženierijā]]. Viens no [[kuģis uz zemūdens spārniem|kuģa uz zemūdens spārniem]] izgudrotājiem.

== Biogrāfija ==
Aleksandrs Bells dzimis 1847. gada 3. martā [[Edinburga|Edinburgā]].&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11375/ |title = Alexander Graham Bell Laboratory Notebook, 1875-1876 |website = [[World Digital Library]] |date = 1875-1876 |accessdate = 2013-07-23 |archive-date = 2015-02-03 |archive-url = https://web.archive.org/web/20150203003124/http://www.wdl.org/en/item/11375/ }}&lt;/ref&gt; Pēc [[Edinburgas Universitāte]]s beigšanas viņš kādu laiku strādāja par pedagogu, taču pēc tam nolēma turpināt studijas un iestājās [[Londonas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē. Divus gadus Bells mācījās pie [[Hermanis fon Helmholcs|Hermaņa Helmholca]], kurš ieteica viņam nodarboties ar cilvēka balss aparāta pētīšanu. 1871. gadā Bells aizbrauca no [[Anglija]]s, sākumā uz [[Kanāda|Kanādu]], pēc tam uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1872. gadā [[Bostona|Bostonā]] viņš atvēra skolu skolotājiem, kuriem bija jāstrādā ar nedzirdīgajiem.&lt;ref name=&quot;WDL&quot;/&gt; Pamazām Bells nonāca pie secinājuma, ka iespējams iemācīt runāt pat pavisam nedzirdīgu cilvēku. Novērodams tos, viņš saprata, ka nedzirdīgs cilvēks nespēj patstāvīgi iemācīties runāt tikai tāpēc, ka nedzird savu balsi. Tātad viņam ir jāpalīdz izmantot balss aparāts un jāiemāca pareizi izrunāt skaņas.

Bells sāka pilnveidot aparatūru nedzirdīgo apmācīšanai, un viņa darbs vainagojās ar [[telefons|telefona]] izgudrošanu. Četrus gadus viņš strādāja pie sava izgudrojuma, cenzdamies apsteigt konkurentus, kuri darbojās tajā pašā jomā. Tas viņam arī izdevās, tikai par dažām dienām apsteidzot sāncenšus.
[[Attēls:Actor_portraying_Alexander_Graham_Bell_in_an_AT&amp;T_promotional_film_(1926).jpg|thumb|Bells runā pa telefona prototipu.]]
Sākumā zinātnieks eksperimentēja ar [[mikrofons|mikrofonu]], kura darbības pamatā bija plāna metāla membrāna un [[elektromagnēts]]. Kopā ar inženieri Tomasu Votsonu viņš patentēja mikrofona konstruktīvo shēmu; ar šā mikrofona palīdzību varēja pārraidīt cilvēka balsi.

1875. gadā Bells radīja pirmo eksperimentālo telefonu. {{dat|1876|3|10}} notika pirmā telefonsaruna — savam blakus istabā esošajam palīgam Bells teica: &quot;Mister Votson, atnāciet pie manis, jūs man esat vajadzīgs.&quot;&lt;ref name=&quot;WDL&quot;/&gt;
Sākotnēji šis izgudrojums nekļuva plaši pazīstams, taču Bells ar sev piemītošo enerģiju sāka to reklamēt. Viņš ceļoja pa ASV, devās arī uz citām valstīm, un visur uzstājās ar lekcijām, kurās demonstrēja savu atklājumu. Pamazām ļaudīs modās interese, izdevās piesaistīt arī rūpnieku uzmanību.

Bells nodibināja uzņēmumu izgudrojuma ieviešanai un tā masveida ražošanas uzsākšanai. Uzņēmums sāka darbu 1878. gadā, un ilgu laiku tā tika uzskatīta par vienu no labākajām savā jomā. Pirmie jauno izgudrojumu atzinīgi novērtēja [[žurnālists|avīžnieki]], kuriem radās iespēja savus ziņojumus ātri nosūtīt tieši uz redakciju. Viena no pirmajām [[Reportāža|reportāžām]] pa telefonu 1877. gada februārī tika nodota no [[Salema (Masačūsetsa)|Seilemas]] ([[Masačūsetsa|Masačūsetsas štatā]]) avīzei [[Boston Globe|''Boston Globe'']], kuras redakcija atradās 33 jūdžu attālumā.

Pēc tam, kad 1892. gadā tika atklāta telefona sakaru līnija starp [[Ņujorka|Ņujorku]] un [[Čikāga|Čikāgu]], Bells izmantoja savu kapitālu, lai izveidotu laboratorijas, kurās attīstīja citas zinātniskas idejas.
Bells devis lielu ieguldījumu galvenokārt divās jomās: [[telegrāfs|telegrāfa]] aparāta pilnveidošanā un jauna veida [[fonogrāfs|fonogrāfa]] izstrādē. Balstoties uz [[Tomass Edisons|Edisona]] atklājumu, viņš radīja savu skaņu ieraksta ierīces variantu, kurā mīkstā vaska rullītis aizstāts ar cietāku — parafīna rullīti.

1898. gadā Bells kļuva par [[Nacionālā ģeogrāfijas biedrība|Nacionālās ģeogrāfijas biedrība]]s prezidentu. Kā bijušais pedagogs viņš par vienu no labākajām apmācības metodēm uzskatīja vizuālo, tāpēc sāka izdot ilustrētu žurnālu ''[[National Geographic (žurnāls)|National Geographic]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{commonscat-inline|Alexander Graham Bell|Aleksandrs Greiems Bells}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bells, Aleksandrs Greiems}}
[[Kategorija:1847. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1922. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Izgudrotāji]]
[[Kategorija:Telefons]]
[[Kategorija:Edinburgā dzimušie]]</text>
      <sha1>ptj6t37yhj95xzr8e0phm3ovx2717uh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1881. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35291</id>
    <revision>
      <id>4448702</id>
      <parentid>4405405</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:49:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16006" sha1="cg70g590gge54bnhmt1jew689fz87eu" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1881}}
{{Gada citi notikumi|1881}}
{{Cita nozīme|1881. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1881. gads Latvijā}}
{{Gads citos kalendāros|1881}}

'''1881'''. ({{Rom sk gadam|1881}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==
* [[Pirmais Angļu-būru karš]]
* [[Ģenerāļa Skobeļeva Turkmēnijas ekspedīcija]]

=== Janvāris ===
* [[24. janvāris]] — krievi ģenerāļa [[Mihails Skobeļevs|Skobeļeva]] vadībā ieņem [[turkmēņi|turkmēņu]] cietoksni Geoktepi.
* [[25. janvāris]] — [[Tomass Edisons]] un [[Aleksandrs Greiems Bells]] nodibina ''Oriental Telephone Company''.

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — [[Fīniksa]]i tiek piešķirtas pilsētas tiesības.
* [[19. februāris]] — [[Kanzasa|Kanzasā]] kā pirmajā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatā tiek aizliegti [[alkoholiskie dzērieni]].

=== Marts ===
* [[13. marts]]:
** Organizācijas &quot;[[Narodnaja Voļa]]&quot; dalībnieki [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] nogalina [[Krievija]]s caru [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandru II]].
** par [[Krievija]]s [[cars|caru]] kļuva [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandrs III]].

=== Maijs ===
* [[12. maijs]] — [[Tunisija]] kļūst par [[Francija]]s protektorātu.
* [[16. maijs]] — Groslihterfeldē (tagad [[Berlīne]]s daļa) tiek atklāta pasaulē pirmā [[elektriskais tramvajs|elektriskā tramvaja]] līnija.

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]] — [[Vašingtona|Vašingtonā]] psihiski slims jurists atentātā sašauj [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidentu [[Džeimss Gārfīlds|Džeimsu Gārfīldu]]. 19. septembrī viņš mirst.

=== Augusts ===
* [[3. augusts]] — līdz ar Pretorijas konvencijas parakstīšanu beidzas [[Pirmais Angļu-būru karš]].

=== Oktobris ===
* [[26. oktobris]] — [[Arizona|Arizonā]] notiek [[Apšaude pie O.K. Corral]] (''Gunfight at the O.K. Corral'').

=== Nav zināms datums ===
* [[Luijs Pastērs]] atklāj [[Sibīrijas mēris|Sibīrijas mēra]] vakcīnu.
* Tiek nodibināta [[Dublinas Universitāte]].
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek pirmais [[teniss|tenisa]] čempionāts — [[ASV atklātais čempionāts tenisā]].
* [[Austroungārija]], [[Krievija]] un [[Vācija]] nodibina [[Trīs imperatoru līga|Trīs imperatoru līgu]].
* Pirmoreiz pētniekiem pieejami daži dokumenti no [[Vatikāns|Vatikāna]] arhīva.
* [[Anglija|Anglijā]] nodibināts [[futbols|futbolklubs]] &quot;[[Newcastle United FC]]&quot;.

== Citi notikumi ==

=== Jaunās celtnes ===
* [[Dabas muzejs]] [[Londona|Londonā]] (''Natural History Museum''), [[Alfrēds Voterhauss]]

=== Jaunās grāmatas ===
* &quot;[[Lēdijas portrets]]&quot; (''The Portrait of a Lady''), [[Henrijs Džeimss]]
* &quot;[[Žangada]]&quot; (''La Jangada — Huit Cents lieues sur l'Amazone''), [[Žils Verns]]

[[Attēls:Natural History Museum London Jan 2006.jpg|250px|Dabas muzejs Londonā|thumb]]

=== Jaunumi mūzikā ===
* [[Parīze]], opera &quot;[[Hofmaņa stāsti]]&quot; (''Les contes d'Hoffmann''), [[Žaks Ofenbahs]]
* [[Budapešta]], [[Johanness Brāmss|Johannesa Brāmsa]] [[2.klavierkoncerts (Brāmss)|2.klavierkoncerts]]
* [[Vīne]], [[Pēteris Čaikovskis|Pētera Čaikovska]] [[Vijoļkoncerts (Čaikovskis)|Vijoļkoncerts]]
* [[Sanktpēterburga]], opera &quot;[[Orleānas jaunava (opera)|Orleānas jaunava]]&quot; (''Орлеанская дева''), [[Pēteris Čaikovskis]]
* [[Londona]], operete &quot;[[Pacietība]]&quot; (''Patience''), [[Arturs Salivens]]

=== Jaunās gleznas ===
* &quot;[[Le déjeuner des canotiers]]&quot;, [[Pjērs Ogists Renuārs]]

== Dzimuši ==
[[Attēls:Sandvik 1881.jpg|thumb|250px|[[Zviedrija|Zviedru]] firmas ''Sandvik'' vadība 1881. gadā]]
[[Attēls:Tennis costyme1881.jpg|thumb|100px|1881. gada sieviešu tērps tenisa spēlei]]
[[Attēls:King Bell.jpg|thumb|150px|Dualu ([[Kamerūna|Kamerūnā]]) karalis Bells 1881. gadā]]

* [[1. janvāris]] — [[Vadživaruds]] (พระบาทสมเด็จพระมงกุฎเกล้าเจ้าอยู่หัว) — Siāmas karalis (miris 1925. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Pablo Gargaljo]] (''Pablo Gargallo'') — spāņu mākslinieks (miris 1934. gadā)
* [[9. janvāris]] — [[Džovanni Papīni]] (''Giovanni Papini'') — itāliešu žurnālists (miris 1956. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Alfrēds Redklifs-Brauns]] (''Alfred Radcliffe-Brown'') — britu antropologs (miris 1955. gadā)
* [[21. janvāris]]:
** [[Ernsts Fasts]] (''Ernst Fast'') — zviedru vieglatlēts, garo distanču skrējējs (miris 1959. gadā)
** [[Ivans Ribars]] (''Ivan Ribar'') — dienvidslāvu politiķis (miris 1968. gadā)
* [[31. janvāris]] — [[Ērvings Lengmīrs]] (''Irving Langmuir'') — ASV ķīmiķis (miris 1957. gadā)
* [[31. janvāris]] (vecais stils) — [[Anna Pavlova]] (''Анна Павловна Павлова'') — krievu baletdejotāja (mirusi 1931. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Fernāns Ležē]] (''Fernand Léger'') — franču mākslinieks (miris 1955. gadā)
* [[4. februāris]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|23}}) — [[Kliments Vorošilovs]] (''Климент Ефремович Ворошилов''), PSRS maršals (miris 1955. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Karlo Karra]] (''Carlo Carrà'') — itāļu mākslinieks (miris 1966. gadā)
* [[13. februāris]] (vecais stils) — [[Aleksejs Rikovs]] (''Алексей Иванович Рыков'') — PSRS politiķis (miris 1938. gadā)
* [[20. februāris]] — [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] — latviešu ģenerālis (miris 1965. gadā)
* [[24. februāris]] — [[Lajošs Genči]] (''Gönczy Lajos'') — ungāru vieglatlēts (miris 1915. gadā)
* [[27. februāris]]:
** [[Sveidns Bjernsons]] (''Sveinn Björnsson'') — islandiešu politiķis (miris 1952. gadā)
** [[Luicens Egberts Jans Brauers]] (''Luitzen Egbertus Jan Brouwer'') — nīderlandiešu matemātiķis (miris 1966. gadā)
* [[28. februāris]] — [[Fernāns Sāns]] — franču riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1925. gadā)
* [[9. marts]] — [[Ernests Bevins]] (''Ernest Bevin'') — britu politiķis (miris 1951. gadā)
* [[10. marts]] — [[Hanss Lača]] (''Hans Latscha'') — vācu regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1967. gadā)
* [[12. marts]] — [[Veine Tanners]] (''Väinö Tanner'') — somu politiķis (miris 1966. gadā)
* [[17. marts]] — [[Valters Rūdolfs Hess]] (''Walter Rudolf Hess'') — šveiciešu fiziologs (miris 1973. gadā)
* [[23. marts]] — [[Rožē Martēns di Gārs]] (''Roger Martin du Gard'') — franču rakstnieks (miris 1958. gadā)
* [[23. marts]] — [[Hermanis Štaudingers]] (''Hermann Staudinger'') — vācu ķīmiķis (miris 1965. gadā)
* [[25. marts]] — [[Bēla Bartoks]] (''Bartók Béla'') — ungāru komponists (miris 1945. gadā)
* [[28. marts]] — [[Martins Šeridans]] (''Martin Sheridan'') — ASV sportists (miris 1918. gadā)
* [[1. aprīlis]]:
** [[Oktaviāns Goga]] (''Octavian Goga'') — rumāņu politiķis (miris 1938. gadā)
** [[Anrī Lorāns]] (''Henri Laurent'') — franču paukotājs (miris 1954. gadā)
* [[3. aprīlis]] — [[Alčide de Gasperi]] (''Alcide De Gasperi'') — itāļu politiķis (miris 1954. gadā)
* [[6. aprīlis]] — [[Kārlis Štāfs]] (''Karl Staaf''), zviedru vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists (miris 1953. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Nikolajs Mjaskovskis]] (''Николай Яковлевич Мясковский'') — padomju komponists (miris 1950. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Aleksandrs Kerenskis]] (''Александр Фёдорович Керенский'') — krievu politiķis (miris 1970. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Toms Beridžs]] (''Tom Burridge'') — angļu futbolists (miris 1965. gadā)
* [[1. maijs]] — [[Pjērs Teijārs de Šardēns]] (''Pierre Teilhard de Chardin'') — franču teologs (miris 1955. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Teodors fon Kārmāns]] (''Theodore von Kármán'') — ungāru/ASV fiziķis (miris 1963. gadā)
* [[19. maijs]] (oficiāli) — [[Mustafa Kemals Ataturks]] (''Mustafa Kemal Atatürk'') — turku politiķis (miris 1938. gadā)
* [[20. maijs]] — [[Vladislavs Sikorskis]] (''Władysław Sikorski''), poļu politiķis (miris 1943. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Georgs fon Kihlers]] (''Georg von Küchler'') — vācu feldmaršals (miris 1968. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Mihails Larionovs]] (''Михаил Фёдорович Ларионов'') — krievu mākslinieks (miris 1964. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Ernē Šūberts]] (''Schubert Ernő'') — ungāru vieglatlēts (miris 1931. gadā)
* [[18. jūnijs]] ― [[Zoltāns Halmai]] (''Halmay Zoltán''), ungāru peldētājs (miris 1956. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Nataļja Gončarova]] (''Наталья Гончарова'') — krievu māksliniece (mirusi 1962. gadā)
* [[29. jūnijs]] — [[Kurts Zakss]] (''Curt Sachs'') — ASV muzikologs (miris 1959. gadā)
* [[29. jūnijs]] — [[Luijs Truseljē]] (''Louis Trousselier'') — franču riteņbraucējs (miris 1939. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Hanss Fišers]] (''Hans Fischer'') — vācu ķīmiķis (miris 1945. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Artūrs Korajs]] (''Artúr Coray'') — ungāru vieglatlēts (miris 1909. gadā)
* [[28. jūlijs]] — [[Manilals Doktors]] (''Manilal Doctor'') — indiešu jurists (miris 1956. gadā)
* [[6. augusts]] — [[Aleksandrs Flemings]] (''Alexander Fleming'') — skotu biologs (miris 1955. gadā)
* [[7. augusts]] — [[Fransuā Darlāns]] (''François Darlan'') — franču admirālis (miris 1942. gadā)
* [[8. augusts]] — [[Evalds fon Kleists]] (Ewald von Kleist) — vācu feldmaršals (miris 1954. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Sesils Demills]] (''Cecil DeMille'') — ASV kinorežisors (miris 1959. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Džordže Enesku]] (''George Enescu'') — rumāņu komponists (miris 1955. gadā)
* [[5. septembris]] — [[Otto Bauers]] (''Otto Bauer'') — austriešu politiķis (miris 1938. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Etore Bugati]] (''Ettore Bugatti'') — itāļu autokonstruktors (miris 1947. gadā)
* [[25. septembris]] — [[Lu Sjuņs]] (魯迅, ''Lǔ Xùn''), ķīniešu rakstnieks (miris 1936. gadā)
* [[26. septembris]] — [[Ernsts Grāfenbergs]] (''Ernst Gräfenberg'') — vācu/ASV ārsts (miris 1957. gadā)
* [[29. septembris]] — [[Ludvigs fon Mīzess]] (''Ludwig von Mises'') — austriešu/ASV ekonomists (miris 1973. gadā)
* [[1. oktobris]]:
** [[Viljams Boings]] (''William Boeing'') — ASV aviators (miris 1956. gadā)
** [[Luijs Lofrē]] (''Louis Laufray'') — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1970. gadā)
* [[3. oktobris]] — [[Karls Ruberls]] (''Karl Ruberl'') — austriešu peldētājs (miris 1966. gadā)
* [[4. oktobris]]:
** [[Valters fon Brauhičs]] (''Walther von Brauchitsch'') — vācu ģenerālis (miris 1948. gadā)
** [[Oto Ville Kūsinens]] (''Otto Ville Kuusinen'') — somu/PSRS politiķis (miris 1964. gadā)
* [[9. oktobris]]:
** [[Viktors Klemperers]] (''Victor Klemperer'') — vācu filologs (miris 1960. gadā)
** [[Moriss Ošpjē]] (''Maurice Hochepied'') — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1960. gadā)
* [[10. oktobris]] — [[Gastons Rageno]] (''Gaston Ragueneau'') — franču vienglatlēts (miris 1978. gadā)
* [[11. oktobris]] — [[Hanss Kelzens]] (''Hans Kelsen'') — austriešu/ASV jurists (miris 1973. gadā)
* [[14. oktobris]]:
** [[Antons Skrinda]] (''Ontons Skrynda'') — latgaliešu kultūras darbinieks (miris 1918. gadā)
** [[Renē Tartara]] (''René Tartara'') — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1922. gadā)
* [[15. oktobris]] — [[P. G. Vudhauss]] (''P. G. Wodehouse'') — angļu rakstnieks (miris 1975. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Klintons Deivisons]] (''Clinton Davisson'') — ASV fiziķis (miris 1958. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Pablo Pikaso]] (''Pablo Picasso'') — spāņu mākslinieks (miris 1973. gadā)
* [[26. oktobris]] — [[Luijs Bastjēns]] (''Louis Bastien'') — franču treka riteņbraucējs un paukotājs (miris 1963. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Kārlis Ducmanis]] — latviešu publicists, diplomāts (miris 1943. gadā)
* [[12. novembris]] — [[Maksimiliāns fon Veihss]] (''Maximilian von Weichs'') — vācu feldmaršals (miris 1955. gadā)
* [[17. novembris]] — [[Ežēns Bess]] (''Eugène Besse''), franču vieglatlēts (miris 1919. gadā)
* [[18. novembris]] — [[Jozs Zikars]] (''Juozas Zikaras'') — lietuviešu mākslinieks (miris 1944. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Ismails Envers]] (''İsmail Enver'') — turku politiķis (miris 1922. gadā)
* [[25. novembris]] — [[Jānis XXIII]] (''Ioannes XXIII'') — Romas pāvests (miris 1963. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Stefans Cveigs]] (''Stefan Zweig'') — austriešu rakstnieks (miris 1942. gadā)
* [[30. novembris]] — [[Dāvids Rudzītis]] — Latvijas valsts darbinieks (miris 1939. gadā)
* [[4. decembris]] — [[Ervins fon Viclēbens]] (''Erwin von Witzleben'') — vācu feldmaršals (miris 1944. gadā)
* [[12. decembris]] — [[Arijs van der Veldens]] (''Arie van der Velden'') — nīderlandiešu burātājs (miris 1967. gadā)
* [[17. decembris]] — [[Ingvars Brins]] (''Yngvar Bryn'') — norvēģu daiļslidotājs un vieglatlēts (miris 1947. gadā)
* [[22. decembris]] — [[Alberts Kviesis]] — latviešu politiķis (miris 1944. gadā)
* [[24. decembris]] — [[Huans Ramons Himeness]] (''Juan Ramón Jiménez'') — spāņu dzejnieks (miris 1958. gadā)
* [[29. decembris]] — [[Džess Vilards]] (''Jess Willard'') — ASV bokseris (miris 1968. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Makss Pehšteins]] (''Max Pechstein'') — vācu mākslinieks (miris 1955. gadā)

== Miruši ==

[[Attēls:Garfield assassination engraving cropped.jpg|thumb|250px|Atentāts pret ASV prezidentu Gārfīldu (gravīra)]]

* [[1. janvāris]] — [[Luijs Ogists Blankī]] (''Louis Auguste Blanqui''), politiķis (dzimis 1805. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Ogists Marijets]] (''Auguste Mariette''), eģiptologs (dzimis 1821. gadā)
* [[9. februāris]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|28}}) — [[Fjodors Dostojevskis]] (''Фёдор Михайлович Достоевский''), krievu rakstnieks (dzimis 1821. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Tomass Kārlails]] (''Thomas Carlyle''), rakstnieks (dzimis 1795. gadā)
* [[1. marts]] (vecais stils) — [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] (''Александр II Николаевич''), Krievijas cars (dzimis 1818. gadā)
* [[16. marts]] (vecais stils) — [[Modests Musorgskis]] (''Модест Петрович Мусоргский'', komponists (dzimis 1839. gadā)
* [[26. marts]] — [[Florians Cenova]] (''Florian Cenôwa''), kašūbu sabiedrisks darbinieks (dzimis 1817. gadā)
* [[19. aprīlis]] — [[Bendžamins Dizraeli]] (''Benjamin Disraeli''), politiķis (dzimis 1804. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Ralfs Voldo Emersons]] (''Ralph Waldo Emerson''), amerikānu filozofs (dzimis 1803. gadā)
* [[11. maijs]] — [[Anrī Frederiks Amjels]] (''Henri-Frédéric Amiel''), filozofs (dzimis 1821. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Anrī Vjetans]] (''Henri Vieuxtemps''), komponists (dzimis 1820. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Billijs Mazulis]] (''Billy the Kid''), noziedznieks (dzimis 1859. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Džeimss Gārfīlds]] (''James Garfield''), prezidents (dzimis 1831. gadā)
* [[21. oktobris]] — [[Eduards Heine]] (''Eduard Heine''), matemātiķis (dzimis 1821. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Jānis Cimze]], komponists (dzimis 1814. gadā)
* [[25. novembris]] — [[Teobalds Bēms]] (''Theobald Boehm''), izgudrotājs (dzimis 1794. gadā)
* [[17. decembris]] — [[Lūiss Morgans]] (''Lewis H. Morgan''), antropologs (dzimis 1818. gadā)

{{Commons category|1881}}

[[Kategorija:1881. gads]]</text>
      <sha1>cg70g590gge54bnhmt1jew689fz87eu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sveidns Bjernsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35869</id>
    <revision>
      <id>4448888</id>
      <parentid>4350862</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:27:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448888</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1419" sha1="6mtudz3zfwqks9cqzdw91ydwu3smyao" xml:space="preserve">[[Attēls:Sveinn Björnsson.jpg|Sveidns Bjernsons|thumb]]
{{infokaste+}}
'''Sveidns Bjernsons''' (''Sveinn Björnsson'', dzimis {{dat|1881|2|27}} [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]]; miris {{dat|1952|1|25}} [[Reikjavika|Reikjavikā]]) — [[Islande|islandiešu]] politiķis. Pirmais Islandes prezidents.

Dzimis Kopenhāgenā. 1912. gadā iekļuva Reikjavikas padomē. No 1918. līdz 1920. gadam bija Reikjavikas mērs. No 1914. līdz 1916. gadam un 1920. gadā — [[Altings|Altinga]] deputāts. Starp pasaules kariem bija ministrs Dānijas lietās, bet Otrā pasaules kara laikā kļuva par Islandes [[reģents|reģentu]]. Pēc republikas nodibināšanās 1944. gadā Altings ievēlēja Bjērnsonu par pirmo valsts prezidentu. 1945. un 1949. gadā tika ievēlēts par prezidentu tiešās vēlēšanās. Vairāku kompāniju dibinātājs un vadītājs. Mira, būdams prezidenta amatā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Islandes prezidents]] | periods = 1944-1952 | pēc = [[Ausgeirs Ausgeirsons]]}}
{{kastes beigas}}
{{Islandes prezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bjernsons, Sveidns}}
[[Kategorija:1881. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1952. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Islandes politiķi]]
[[Kategorija:Kopenhāgenā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes prezidenti]]</text>
      <sha1>6mtudz3zfwqks9cqzdw91ydwu3smyao</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Latvijas futbola izlase</title>
    <ns>10</ns>
    <id>36846</id>
    <revision>
      <id>4448900</id>
      <parentid>4153190</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4448900</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5673" sha1="qakyhw1742jhmyyn6tbtnp9ebxs276g" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Latvijas futbola izlase
|title = [[Latvijas futbola izlase|&lt;span style=&quot;color:white;&quot;&gt;Latvijas futbola izlase&lt;/span&gt;]]
|titlestyle = background-color:#800000; color: white;
|groupstyle = background-color:silver;
|abovestyle = background-color:silver;
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = Saistītie raksti
|list1 = 
* [[Latvijas Futbola federācija|LFF]]
* [[Latvijas futbola izlases spēlētāju saraksts|spēlētāji]]
* [[Latvijas futbola izlase#Izlases galvenie treneri|treneri]]
* [[Latvijas futbola izlases rekordi|rekordi]] 

|group2 = [[FIFA Pasaules kauss|PK]] kvalifikācija
|list2 = 
* [[Latvijas futbola izlase 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|Francija 1938]]
* [[Latvijas futbola izlase 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|ASV 1994]]
* [[Latvijas futbola izlase 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|Francija 1998]]
* [[Latvijas futbola izlase 2002. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|Dienvidkoreja/Japāna 2002]]
* [[Latvijas futbola izlase 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|Vācija 2006]]
* [[Latvijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|DĀR 2010]]
* [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|Brazīlija 2014]]
* [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|Krievija 2018]]
* [[Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|Katara 2022]]

|group3 = [[Eiropas čempionāts futbolā|EČ]] kvalifikācija
|list3 = 
* [[Latvijas futbola izlase 1996. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Anglija 1996]]
* [[Latvijas futbola izlase 2000. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Beļģija/Nīderlande 2000]]
* [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Portugāle 2004]]
** [[Latvija—Turcija (2004. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija)|izslēgšanas spēles]]
** [[Latvijas futbola izlase 2004. gada Eiropas čempionātā|finālturnīrs]]
* [[Latvijas futbola izlase 2008. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Austrija/Šveice 2008]]
* [[Latvijas futbola izlase 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Polija/Ukraina 2012]]
* [[Latvijas futbola izlase 2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Francija 2016]]
* [[Latvijas futbola izlase 2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Eiropa 2020]]
* [[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā|Vācija 2024]]

|group4 = [[UEFA Nāciju līga]]
|list4 =
* [[Latvijas futbola izlase 2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgā|2018.—2019.]]
* [[Latvijas futbola izlase 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgā|2020.—2021.]]
* [[Latvijas futbola izlase 2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā|2022.—2023.]]
* [[Latvijas futbola izlase 2024.—2025. gada UEFA Nāciju līgā|2024.—2025.]]

|group5 = Statistika
|list5 = 
* [[Latvijas futbola izlases spēles|Spēles]]
* [[Latvijas futbola izlases pretinieku saraksts|Pretinieki]]
* [[Latvijas futbola izlases rekordi|Rekordi]]

|group6 = Sezonas
|list6 = 
* [[Latvijas futbola izlase 1922. gadā|1922]]
* [[Latvijas futbola izlase 1923. gadā|1923]]
* [[Latvijas futbola izlase 1924. gadā|1924]]
* [[Latvijas futbola izlase 1925. gadā|1925]]
* [[Latvijas futbola izlase 1926. gadā|1926]]
* [[Latvijas futbola izlase 1927. gadā|1927]]
* [[Latvijas futbola izlase 1928. gadā|1928]]
* [[Latvijas futbola izlase 1929. gadā|1929]]
* [[Latvijas futbola izlase 1930. gadā|1930]]
* [[Latvijas futbola izlase 1931. gadā|1931]]
* [[Latvijas futbola izlase 1932. gadā|1932]]
* [[Latvijas futbola izlase 1933. gadā|1933]]
* [[Latvijas futbola izlase 1934. gadā|1934]]
* [[Latvijas futbola izlase 1935. gadā|1935]]
* [[Latvijas futbola izlase 1936. gadā|1936]]
* [[Latvijas futbola izlase 1937. gadā|1937]]
* [[Latvijas futbola izlase 1938. gadā|1938]]
* [[Latvijas futbola izlase 1939. gadā|1939]]
* [[Latvijas futbola izlase 1940. gadā|1940]]
* [[Latvijas futbola izlase 1992. gadā|1992]]
* [[Latvijas futbola izlase 1993. gadā|1993]]
* [[Latvijas futbola izlase 1994. gadā|1994]]
* [[Latvijas futbola izlase 1995. gadā|1995]]
* [[Latvijas futbola izlase 1996. gadā|1996]]
* [[Latvijas futbola izlase 1997. gadā|1997]]
* [[Latvijas futbola izlase 1998. gadā|1998]]
* [[Latvijas futbola izlase 1999. gadā|1999]]
* [[Latvijas futbola izlase 2000. gadā|2000]]
* [[Latvijas futbola izlase 2001. gadā|2001]]
* [[Latvijas futbola izlase 2002. gadā|2002]]
* [[Latvijas futbola izlase 2003. gadā|2003]]
* [[Latvijas futbola izlase 2004. gadā|2004]]
* [[Latvijas futbola izlase 2005. gadā|2005]]
* [[Latvijas futbola izlase 2006. gadā|2006]]
* [[Latvijas futbola izlase 2007. gadā|2007]]
* [[Latvijas futbola izlase 2008. gadā|2008]]
* [[Latvijas futbola izlase 2009. gadā|2009]]
* [[Latvijas futbola izlase 2010. gadā|2010]]
* [[Latvijas futbola izlase 2011. gadā|2011]]
* [[Latvijas futbola izlase 2012. gadā|2012]]
* [[Latvijas futbola izlase 2013. gadā|2013]]
* [[Latvijas futbola izlase 2014. gadā|2014]]
* [[Latvijas futbola izlase 2015. gadā|2015]]
* [[Latvijas futbola izlase 2016. gadā|2016]]
* [[Latvijas futbola izlase 2017. gadā|2017]]
* [[Latvijas futbola izlase 2018. gadā|2018]]
* [[Latvijas futbola izlase 2019. gadā|2019]]
* [[Latvijas futbola izlase 2020. gadā|2020]]
* [[Latvijas futbola izlase 2021. gadā|2021]]
* [[Latvijas futbola izlase 2022. gadā|2022]]
* [[Latvijas futbola izlase 2023. gadā|2023]]
* [[Latvijas futbola izlase 2024. gadā|2024]]
* [[Latvijas futbola izlase 2025. gadā|2025]]
* [[Latvijas futbola izlase 2026. gadā|2026]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas futbola izlases veidnes| ]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>qakyhw1742jhmyyn6tbtnp9ebxs276g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tošeka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38352</id>
    <revision>
      <id>4448827</id>
      <parentid>2729228</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:56:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448827</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1864" sha1="09quis30s5w0nr8adocurubkizmybqs" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Tošeka
| image_skyline =Toszek-zamek11.JPG
| imagesize = 300px
| image_caption = Tošekas pils
| image_flag = 
| image_shield = POL Toszek COA.svg
| pushpin_map = Poland
| pushpin_label_position = bottom
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Silēzijas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Glivices apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = ap 1235
| area_total_km2 = 9.67
| population_as_of = 2006
| population_total    = 3822
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 50 
| latm = 27 
| lats = 14 
| latNS = N 
| longd = 18 
| longm = 31 
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_m = 255
| website = http://www.toszek.pl/ }}

'''Tošeka''' ({{val|pl|Toszek}}, vēsturiski arī '''Tosta''' ({{val|de|Tost}}) ir pilsēta [[Polija]]s dienvidos, [[Silēzijas vojevodiste|Silēzijas vojevodistē]] uz ziemeļrietumiem no [[Piskovice]]s. No 1303. līdz 1484. gadam pilsēta bija hercogistes centrs. Līdz 1945. gadam - Vācijas teritorijā. Otrā pasaules kara gados šeit bija internēts angļu humorists [[P. G. Vudhauss]] (1881-1975). Pēc kara pilsētā atradās [[NKVD]] cietums. Vācu neirologa un [[paraolimpiskās spēles|paraolimpisko spēļu]] pamatlicēja [[Ludvigs Gutmanis|Ludviga Gutmaņa]] (''Ludwig Guttmann'', 1899 - 1980) dzimtā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Silēzijas vojevodistes pilsētas]]</text>
      <sha1>09quis30s5w0nr8adocurubkizmybqs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tottenham Hotspur F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39137</id>
    <revision>
      <id>4448804</id>
      <parentid>4424334</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:48:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4448804</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6693" sha1="a6w36s5oxrjp5pogz1tkg7c6ecihxvk" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #11204C
| nos = ''Tottenham Hotspur''
| logo = [[Attēls:Totenhemas Hotspur logo.png|120px]]
| pilns = Totenhemas futbola klubs &quot;Hotspur&quot; (''Tottenham Hotspur Football Club'')
| iesauka = ''Spurs, The Lilywhites''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1882
| dib_mēn = 9
| dib_dat = 5
| stad = [[Tottenham Hotspur stadions|''Tottenham Hotspur'' stadions]]
| ietilp = 62 062
| prez = {{flaga|Anglija}} Daniels Levijs
| tren = {{flaga|ITA}} [[Roberto De Dzerbi]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025.]]
| poz = 17. vieta
| pattern_la1 = _tottenham2526h
| pattern_b1 = _tottenham2526h
| pattern_ra1 = _tottenham2526h
| pattern_sh1 = _tottenham2526h
| pattern_so1 = _tottenham2526hl
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _tottenham2526a
| pattern_b2 = _tottenham2526a
| pattern_ra2 = _tottenham2526a
| pattern_sh2 =_tottenham2526a
| pattern_so2 =_tottenham2526al
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _tottenham2526t
| pattern_b3 = _tottenham2526t
| pattern_ra3 = _tottenham2526t
| pattern_sh3 = _tottenham2526t
| pattern_so3 = _tottenham2526tl
| leftarm3 = fff800
| body3 = fff800
| rightarm3 =fff800
| shorts3 = fff800
| socks3 = fff800
| īpašn = ENIC International Ltd.
}}

'''Totenhemas futbola klubs &quot;Hotspur&quot;''' ({{val|en|Tottenham Hotspur Football Club}}) ir [[Totenhema|Totenhemā]] ([[Londona]]s daļā) bāzēts [[Anglija|angļu]] [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts [[1882]]. gadā. Klubs divreiz izcīnījis Anglijas čempionu titulu un astoņreiz — [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
:''Atjaunots {{dat|2025|9|7||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/21/Tottenham-Hotspur/squad|title=Spurs First Team Players &amp; Squad|website=Premier League|access-date=2023-02-06|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=ITA|pos=GK|name=[[Guljelmo Vikārio]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=ROU|pos=DF|name=[[Radu Dregušins]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=AUT|pos=DF|name=[[Kevins Danso]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=POR|pos=MF|name=[[Žuau Paļiņa]]|other=īrē no [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]]}}
{{fs player|no= 7|nat=NED|pos=MF|name=[[Havi Simonss]]}}
{{fs player|no= 8|nat=MLI|pos=FW|name=[[Īvs Bisuma]]}}
{{fs player|no= 9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Rišarlisons]]}}
{{fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeimss Medisons (futbolists)|Džeimss Medisons]]}}
{{fs player|no=11|nat=FRA|pos=FW|name=[[Matiss Tels]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ITA|pos=DF|name=[[Destinijs Udogi]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Ārčijs Grejs]]}}
{{Fs player|no=15|nat=SWE|pos=MF|name=[[Lūkass Berjvalls]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ARG|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no=19|nat=ENG|pos=FW|name=[[Dominiks Solanke]]}}
{{fs player|no=20|nat=GHA|pos=FW|name=[[Mohameds Kuduss]]}}
{{Fs mid}}
{{fs player|no=21|nat=SWE|pos=MF|name=[[Dejans Kuluševskis]]}}
{{fs player|no=22|nat=WAL|pos=FW|name=[[Brenans Džonsons]]}}
{{fs player|no=23|nat=ESP|pos=DF|name=[[Pedro Porro]]}}
{{fs player|no=24|nat=ENG|pos=DF|name=[[Djeds Spenss]]}}
{{fs player|no=25|nat=JAP|pos=DF|name=[[Kota Takai]]}}
{{fs player|no=28|nat=FRA|pos=FW|name=[[Vilsons Odobērs]]}}
{{fs player|no=29|nat=SEN|pos=MF|name=[[Pape Matars Sārs]]}}
{{fs player|no=30|nat=URY|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]}}
{{fs player|no=31|nat=CZE|pos=GK|name=[[Antonīns Kinskis]]}}
{{fs player|no=33|nat=WAL|pos=DF|name=[[Bens Deiviss]]}}
{{fs player|no=37|nat=NED|pos=DF|name=[[Mikijs van de Vens]]}}
{{fs player|no=39|nat=FRA|pos=FW|name=[[Randals Kolo Muani]]|other=īrē no [[Paris Saint-Germain]]}}
{{fs player|no=40|nat=ENG|pos=GK|name=[[Brendons Ostins]]}}
{{fs player|no=44|nat=ENG|pos=FW|name=[[Deins Skārlets]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (2): 1950–51, 1960–61
** Vicečempioni (5): 1921–22, 1951–52, 1956–57, 1962–63, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1919–20, 1949–50 
** Vicečempioni (2): 1908–09, 1932–33
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1900–01, 1920–21, 1960–61, 1961–62, 1966–67, 1980–81, 1981–82, 1990–91
** Finālisti (1): 1986–87
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1970–71, 1972–73, 1998–99, 2007–08
** Finālisti (5): 1981–82, 2001–02, 2008–09, 2014–15, 2020–21
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1921, 1951, 1961, 1962, 1967, 1981, 1991
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1971–72, 1983–84, [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1973–74
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1962–63

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.tottenhamhotspur.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C.]]</text>
      <sha1>a6w36s5oxrjp5pogz1tkg7c6ecihxvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Prelūdija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45884</id>
    <revision>
      <id>4448975</id>
      <parentid>4055897</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:59:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{val- → {{val| (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448975</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="932" sha1="i2wu5lkfba2y6rysz0vy4n548embq5l" xml:space="preserve">'''Prelūdija''' ({{val|la|prae}} — pirms, ''ludus'' — spēle), arī '''prelīde''' ({{val|la|praeludere}} — spēlēt iepriekš) ir neliels instrumentāls [[skaņdarbs]]. Sākumā — [[improvizācija]]s rakstura neliels skaņdarba ievads. 16.—18. gadsimtā [[ērģeles|ērģeļu]] [[mūzika|mūzikā]] prelīde attīstījās kā brīva stila patstāvīgs skaņdarbs ar figurācijām un krāšņām [[pasāžām]]; arī kā ievads dažiem cikliskas formas darbiem. Bieži tās apvienotas kā instrumentālas [[miniatūra]]s ciklos ([[Frideriks Šopēns|F. Šopēnam]], [[Klods Debisī|K. Debisī]] u.c.).

Par prelūdiju vispārīgā nozīmē dēvē arī jebkuru ievadu, iesākumu vai priekšspēli.
Latviešu komponisti arī sacerējuši prelūdijas — [[Jāzeps Vītols|J. Vītols]], [[Jānis Ivanovs|J. Ivanovs]], [[Lūcija Garūta|L. Garūta]].

{{Mūzika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mūzika]]</text>
      <sha1>i2wu5lkfba2y6rysz0vy4n548embq5l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nida (Lietuva)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48786</id>
    <revision>
      <id>4448703</id>
      <parentid>4080671</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:54:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4465" sha1="nq7p9q5b90tuerar06kpy4hhct6i9ey" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētas daļu Lietuvā|ciemu Latvijā|Nida (Latvija)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Nida
| image_skyline =Nida from bird's-eye view.jpg
| imagesize = 300px
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = 
| pushpin_map = Lithuania
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Pašvaldība
| subdivision_name1 = [[Neringa]]
| established_title3 = 
| established_date3 = 
| area_total_km2 = 
| population_as_of = 2012
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 2385
| population_density_km2 = 
| timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset=+2
| timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST=+3
| latd = 55
| latm = 18 
| lats = 10 
| latNS = N 
| longd = 21 
| longm = 00 
| longs = 20
| longEW = E
| elevation_m = 119
| website = }}

'''Nida''' ({{val|lt|Nida}}, [[kursenieku valoda|kursenieku]]: ''Nīde'', {{val|de|Nidden}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Kursenieku etniskās kopības attīstība XX gadsimtā — XX gadsimta pirmajā pusē |author=Krišs Kapenieks |year= 2013 |location=Rīga |publisher= [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte]]s Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra |url= https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4842/33890-Kriss_Kapenieks_2013.pdf#page=253 |page=253}}&lt;/ref&gt;) ir apdzīvota vieta [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]]. Atrodas [[Kuršu kāpas|Kuršu kāpās]], [[Neringa]]s pilsētas dienviddaļā. Ir Neringas pašvaldības centrs.&lt;ref name=&quot;VLE&quot;&gt;[https://www.vle.lt/straipsnis/nida/ ''Nida'']. [[Visuotinė lietuvių enciklopedija]]. Skatīts: 2022-12-27.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;MLE&quot;&gt;[https://www.mle.lt/straipsniai/nida-1 ''Nida'']. [[Mazās Lietuvas enciklopēdija]]. Skatīts: 2022-12-27.&lt;/ref&gt;

Neringa ir iecienīta kūrortvieta, kuru ik gadu apmeklē ap 700 tūkstoši atpūtnieku no [[Lietuva]]s un pārējās [[Eiropa]]s, jo īpaši [[Vācija]]s.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Neringa vasaros sezonui siūlo nemažai naujovių|url=https://www.delfi.lt/kultura/naujienos/neringa-vasaros-sezonui-siulo-nemazai-naujoviu.d?id=1051708|access-date=2023-01-15|website=[[Delfi (portāls)|DELFI]]}}&lt;/ref&gt; Šeit atrodas [[Pārnidas kāpa]], uz kuras uzbūvēts [[saules pulkstenis]].&lt;ref name=&quot;LA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Nida – unikāls dabas brīnums Lietuvā|url=https://www.la.lv/nida-unikals-dabas-brinums-lietuva|access-date=2022-12-27|newspaper=[[Latvijas Avīze]]}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Nida ({{val|de|Nidden}}) pirmoreiz minēta [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] dokumentos 1429. un 1497. gadā. Tolaik tā atradusies apmēram 2 km uz dienvidiem no pašreizējās atrašanās vietas. Ceļojošo kāpu draudu dēļ tā 1784. gadā pārcēlās uz pašreizējo vietu. Līdz 1945. gadam Nida piederēja [[Austrumprūsija]]i.

1874. gadā uz Urbo kalna tika uzbūvēta [[Nidas bāka]]. Otrā pasaules kara laikā to sagrāva vācu karaspēks. 1945. gadā bāka tika atjaunota. 1961. gadā Nidas ciems tika iekļauts [[Neringa]]s pilsētas sastāvā.

== Slavenības ==

20. gadsimta pirmajā pusē Nida kļuva pazīstama kā mākslinieku pulcēšanās vieta (''Künstlerkolonie Nidden''). Šeit uzturējušies [[Makss Pehšteins]], [[Kārlis Šmits-Rotlufs]], [[Kārlis Cukmajers]], [[Ernsts Ludvigs Kirhners]] un citi. [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmijas literatūrā]] laureāts [[Tomass Manns]] no 1930. līdz 1932. gadam šeit dzīvoja vasarā. Šeit tika sarakstīts daļa no romāna [[Jāzeps un viņa brāļi (Tomasa Manna romāns)|Jāzeps un viņa brāļi]] (''Joseph und seine Brüder''). Viņa vasarnīca ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tajā atrodas kultūras centrs ar nelielu Mannam veltītu memoriālo ekspozīciju. Nidu apmeklējis arī cits Nobela prēmijas laureāts, franču filozofs un rakstnieks [[Žans Pols Sartrs]].

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Nida Hafen.jpg|Nidas osta
Nida-Thomas-Mann-Haus01.jpg|[[Tomasa Manna memoriālais muzejs]]
Nidos žvejo etnografinė sodyba (2).jpg|[[Nidas Etnogrāfiskā zvejnieku sēta]]
Ethnographic Cemetery And Christenings - Krikštas Nidos kapinēse (2010) - panoramio.jpg|Atjaunotās kursenieku koka kapu zīmes Nidas kapsētā
Unesco paminklas Nidoje.JPG|[[Kuršu kāpas]] [[UNESCO]] piemineklis Nidā
Nidos kopos.jpg|[[Pārnidas kāpa]]
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nida| ]]</text>
      <sha1>nq7p9q5b90tuerar06kpy4hhct6i9ey</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīlija Plātere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49553</id>
    <revision>
      <id>4448690</id>
      <parentid>4265543</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:26:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}}, {{val- → {{val| (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4947" sha1="9nwnh914xio4mpcoil75v377e1uaqrl" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Emīlija Plātere
| vārds_orig = ''Emilia Plater''
| attēls = Emilia Plater (284384).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1806
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 13
| dz_vieta = [[Viļņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;({{LTU}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1831
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 23
| m_vieta = Vainežere, [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;([[Lazdiju rajona pašvaldība]], {{LTU}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = muižniece, virsniece
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}
'''Emīlija Plātere''' ({{val|pl|Emilia Plater}}, {{val|lt|Emilija Pliaterytė}}, {{val|be|Эмілія Плятэр}}; dzimusi {{dat|1806|11|13}}, mirusi {{dat|1831|12|23}}) bija [[Latgale|Latgalē]] uzaugusi poļu, lietuviešu un baltkrievu nacionālā varone un folkloras vācēja. No 1815. gada dzīvoja [[Līksnas muiža|Līksnas muižā]]. Vadījusi poļu patriotu karaspēka vienību Latgalē un [[Lietuva|Lietuvā]], gatavojusies uzbrukt [[Daugavpils]] cietoksnim, pāragri mirusi [[Novembra sacelšanās|poļu sacelšanās]] laikā 1831. gada ziemā.

== Dzīvesgājums ==
Emīlija Plātere cēlusies no dižciltīgo [[Latgale]]s ([[Livonija]]s) muižnieku [[Plāteru dzimta]]s un dzimusi Viļņā neilgi pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas kopvalsts sadalīšanas]] pabeigšanas 1795. gadā. 1815. gadā viņas tēvs Francišeks Ksaverijs Plāters (''Franciszek Ksawery Plater'') un māte Anna Mola (''Anna Mohl'') izšķīrās. 1815. gadā 9 gadus vecā Emīlija kopā ar māti pārcēlās dzīvot pie attāliem radiniekiem Plāteriem-Zībergiem (''Plater-Zyberk'') viņu dzimtmuižā [[Līksna|Līksnā]] netālu no [[Daugavpils]], kur viņu audzināja [[Ādams Mickēvičs|Ādama Mickēviča]] un [[Tadeušs Koscjuško|Tadeuša Koscjuško]] patriotisko ideju garā. Viņas ideāls esot bijusi [[Žanna d'Arka]] un [[Grieķija]]s neatkarības cīnītāja [[Laskarina Bubulina]]. 1829. gadā nomira viņas māte un Emīlija bija spiesta pārtraukt savu ceļojumu pa bijušās Polijas-Lietuvas zemēm.

[[Attēls:Emila_Plater_conducting_Polish_scythemen_in_1831.jpg|250px|thumb|left|Emīlija Plātere un viņas karaspēks. Jana Rozena glezna]]

1830. gada novembrī, kad Polijā sākās sacelšanās pret tās pakļautību Krievijai, grāfiene Plātere kopā ar savu brālēnu [[Cēzars Plāters|Cēzaru Plāteru]] nolēma izveidot savu karaspēka vienību. Viņa esot nogriezusi matus, uzšuvusi sev uniformu un sapulcinājusi 60 jātnieku, 280 kājnieku un vairākus simtus ar izkaptīm bruņojušos zemnieku. 1831. gada aprīlī Plāteres vadītie patrioti ieņēma [[Zarasi|Zarasu]] miestu Lietuvā, netālu no tagadējās [[Latvija]]s robežas, un gatavojās uzbrukt Daugavpils cietoksnim, tomēr pēc izlūkošanas nolēma šo nodomu atmest un doties uz Lietuvu, kur apvienojās ar pārējiem nemiernieku spēkiem. Viņa piedalījās kaujās ar krievu karaspēku pie [[Ukmerģe]]s, [[Šauļi]]em un [[Kauņa]]s, kļuva par 1. Lietuvas kājnieku pulka komandieri un tika paaugstināta par kapteini. Pēc sacelšanās dalībnieku sakāves Lietuvas dienvidos Emīlija Plātere atteicās bēgt uz Prūsiju, bet tā vietā cauri mežiem devās uz Poliju, lai turpinātu cīņu. Ziemas apstākļos viņas veselība neizturēja grūto pārgājienu, un 23. decembrī Vainežerē pie [[Veisieji]]em viņa mira 25 gadu vecumā. Viņas kapavieta ar pieminekli ir netālu no [[Lazdiji|Lazdiju]] pilsētas [[Kapčamieste|Kapčamiestē]].

== Piemiņa ==
[[Attēls:20 złotych 1936 r. AWERS.jpg|thumb|270px|E. Plāteres attēls uz Polijas 20 zlotu banknotes (1936)]]
[[Ādams Mickēvičs]] Plāterei veltījis dzejoli &quot;Pulkveža nāve&quot; (''Śmierć pułkownika''). 
Līksnā atrodas Emīlijas Plāteres piemiņas akmens. 
Viņas portrets bija redzams uz Polijas 20 [[zlots|zlotu]] banknotes līdz 1939. gadam.
Plāteres vārdā nosauktas ielas [[Varšava|Varšavā]], [[Olština|Olštinā]], [[Ļubļina|Ļubļinā]] un citās Polijas pilsētās.

== Literatūra ==
* [http://pl.wikisource.org/wiki/%C5%9Amier%C4%87_pu%C5%82kownika Ādama Mickēviča «Śmierć pułkownika»] (oriģināls poliski)
* [http://www.vekperevoda.com/1887/mar.htm Ādama Mickēviča «Смерть полковника»] (tulkojums krieviski)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējā saites}}
* [https://web.archive.org/web/20070929092024/http://portrait.kaar.at/Stahlstiche%201/image28.html Emīlijas Plāteres portrets]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Plātere, Emīlija}}
[[Kategorija:1806. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1831. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]
[[Kategorija:Plāteri]]</text>
      <sha1>9nwnh914xio4mpcoil75v377e1uaqrl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448691</id>
      <parentid>4448690</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:26:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ :</comment>
      <origin>4448691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4948" sha1="ri29tvqaf9lqnkb52py30dva3si4bd8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Emīlija Plātere
| vārds_orig = ''Emilia Plater''
| attēls = Emilia Plater (284384).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1806
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 13
| dz_vieta = [[Viļņa]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;({{LTU}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1831
| m_mēnesis = 12
| m_diena = 23
| m_vieta = Vainežere, [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;([[Lazdiju rajona pašvaldība]], {{LTU}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = muižniece, virsniece
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}
'''Emīlija Plātere''' ({{val|pl|Emilia Plater}}, {{val|lt|Emilija Pliaterytė}}, {{val|be|Эмілія Плятэр}}; dzimusi {{dat|1806|11|13}}, mirusi {{dat|1831|12|23}}) bija [[Latgale|Latgalē]] uzaugusi poļu, lietuviešu un baltkrievu nacionālā varone un folkloras vācēja. No 1815. gada dzīvoja [[Līksnas muiža|Līksnas muižā]]. Vadījusi poļu patriotu karaspēka vienību Latgalē un [[Lietuva|Lietuvā]], gatavojusies uzbrukt [[Daugavpils]] cietoksnim, pāragri mirusi [[Novembra sacelšanās|poļu sacelšanās]] laikā 1831. gada ziemā.

== Dzīvesgājums ==
Emīlija Plātere cēlusies no dižciltīgo [[Latgale]]s ([[Livonija]]s) muižnieku [[Plāteru dzimta]]s un dzimusi Viļņā neilgi pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas kopvalsts sadalīšanas]] pabeigšanas 1795. gadā. 1815. gadā viņas tēvs Francišeks Ksaverijs Plāters (''Franciszek Ksawery Plater'') un māte Anna Mola (''Anna Mohl'') izšķīrās. 1815. gadā 9 gadus vecā Emīlija kopā ar māti pārcēlās dzīvot pie attāliem radiniekiem Plāteriem-Zībergiem (''Plater-Zyberk'') viņu dzimtmuižā [[Līksna|Līksnā]] netālu no [[Daugavpils]], kur viņu audzināja [[Ādams Mickēvičs|Ādama Mickēviča]] un [[Tadeušs Koscjuško|Tadeuša Koscjuško]] patriotisko ideju garā. Viņas ideāls esot bijusi [[Žanna d'Arka]] un [[Grieķija]]s neatkarības cīnītāja [[Laskarina Bubulina]]. 1829. gadā nomira viņas māte un Emīlija bija spiesta pārtraukt savu ceļojumu pa bijušās Polijas-Lietuvas zemēm.

[[Attēls:Emila_Plater_conducting_Polish_scythemen_in_1831.jpg|250px|thumb|left|Emīlija Plātere un viņas karaspēks. Jana Rozena glezna]]

1830. gada novembrī, kad Polijā sākās sacelšanās pret tās pakļautību Krievijai, grāfiene Plātere kopā ar savu brālēnu [[Cēzars Plāters|Cēzaru Plāteru]] nolēma izveidot savu karaspēka vienību. Viņa esot nogriezusi matus, uzšuvusi sev uniformu un sapulcinājusi 60 jātnieku, 280 kājnieku un vairākus simtus ar izkaptīm bruņojušos zemnieku. 1831. gada aprīlī Plāteres vadītie patrioti ieņēma [[Zarasi|Zarasu]] miestu Lietuvā, netālu no tagadējās [[Latvija]]s robežas, un gatavojās uzbrukt Daugavpils cietoksnim, tomēr pēc izlūkošanas nolēma šo nodomu atmest un doties uz Lietuvu, kur apvienojās ar pārējiem nemiernieku spēkiem. Viņa piedalījās kaujās ar krievu karaspēku pie [[Ukmerģe]]s, [[Šauļi]]em un [[Kauņa]]s, kļuva par 1. Lietuvas kājnieku pulka komandieri un tika paaugstināta par kapteini. Pēc sacelšanās dalībnieku sakāves Lietuvas dienvidos Emīlija Plātere atteicās bēgt uz Prūsiju, bet tā vietā cauri mežiem devās uz Poliju, lai turpinātu cīņu. Ziemas apstākļos viņas veselība neizturēja grūto pārgājienu, un 23. decembrī Vainežerē pie [[Veisieji]]em viņa mira 25 gadu vecumā. Viņas kapavieta ar pieminekli ir netālu no [[Lazdiji|Lazdiju]] pilsētas [[Kapčamieste|Kapčamiestē]].

== Piemiņa ==
[[Attēls:20 złotych 1936 r. AWERS.jpg|thumb|270px|E. Plāteres attēls uz Polijas 20 zlotu banknotes (1936)]]
[[Ādams Mickēvičs]] Plāterei veltījis dzejoli &quot;Pulkveža nāve&quot; (''Śmierć pułkownika''). 
Līksnā atrodas Emīlijas Plāteres piemiņas akmens. 
Viņas portrets bija redzams uz Polijas 20 [[zlots|zlotu]] banknotes līdz 1939. gadam.
Plāteres vārdā nosauktas ielas [[Varšava|Varšavā]], [[Olština|Olštinā]], [[Ļubļina|Ļubļinā]] un citās Polijas pilsētās.

== Literatūra ==
* [http://pl.wikisource.org/wiki/%C5%9Amier%C4%87_pu%C5%82kownika Ādama Mickēviča «Śmierć pułkownika»] (oriģināls poliski)
* [http://www.vekperevoda.com/1887/mar.htm Ādama Mickēviča «Смерть полковника»] (tulkojums krieviski)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20070929092024/http://portrait.kaar.at/Stahlstiche%201/image28.html Emīlijas Plāteres portrets]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Plātere, Emīlija}}
[[Kategorija:1806. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1831. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas cilvēki]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]
[[Kategorija:Plāteri]]</text>
      <sha1>ri29tvqaf9lqnkb52py30dva3si4bd8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Johanness Brāmss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53429</id>
    <revision>
      <id>4448908</id>
      <parentid>4372333</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:06:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: ] → ] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448908</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4786" sha1="298gkxz0s633igsjauog83tdzt09u0a" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|             platums = 
|               vārds = Johanness Brāmss
|          vārds_orig = ''Johannes Brahms''
|              attēls = JohannesBrahms.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1833
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Hamburga]]&lt;br /&gt;({{DEU}})
|           m_dat_alt =
|              m_gads = 1897
|           m_mēnesis = 4
|             m_diena = 3
|             m_vieta = [[Vīne]], [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;({{AUT}})
|        dzīves_vieta = Hamburga, Vīne
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|             dzimums = 
|            paraksts = 
|               stils =
|               žanrs =
|            mācījies =
|           skolnieki =
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas = nē
}}
'''Johanness Brāmss''' ({{val|de|Johannes Brahms}}, dzimis {{dat|1833|05|07}}, miris {{dat|1897|04|03}}) bija [[Vācija|vācu]] romantisma laika komponists.

Brāmss pieskaitāms pie pasaules nozīmīgākajiem [[simfonija|simfoniķiem]], kaut sarakstījis tikai 4 simfonijas. Savas daiļrades dziļuma un filozofiskās nozīmes ziņā pielīdzināms [[Johans Sebastiāns Bahs|Baham]] un [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovenam]].&lt;ref&gt;[http://www.balsis.lv/aktualitates/index.php?p=8929&amp;lang=1534&amp;a=2&amp;b=1&amp;lbu=4822 Missa a cappella 1 — Jura Ķeniņa recenzija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250123232703/https://www.balsis.lv/aktualitates/index.php?p=8929&amp;lang=1534&amp;a=2&amp;b=1&amp;lbu=4822 |date={{dat|2025|01|23||bez}} }} {{lv ikona}}&lt;/ref&gt; Brāmss ir vācu filozofijas pārstāvis mūzikā, neprogrammātiskās mūzikas pārstāvis. Iztikas līdzekļu meklējumos koncertējis kā [[pianists]] un [[koncertmeistars]], sadarbojies ar [[Ungārija|ungāru]] [[vijolnieks|vijolnieku]] [[Ede Reményi|Edī Remenjī]] (ungāru mūzikas ietekme šīs sadarbības rezultātā). Šī sadarbība ilga periodā, kamēr Brāmsa mūziku dzimtenē neatzina. Atgriezies Vācijā, nodevās diriģenta darbam, iestudējot arī Bēthovena simfonijas.

== Novatorismi ==
* Pirmais [[rekviēms]] [[vācu valoda|vācu valodā]]
* Izveido 2 žanrus [[klaviermūzika|klaviermūzikā]] — intermeco un kapričio
** ''[[Intermezzo]]'' ir pārsvarā ar jūtu pasaules atainojumu;
** [[Kapričio]] parādās arī sadzīves elementi

Atgriežas koncertžanrā pie dubultekspozīcijas

== Tematika ==

* [[emocijas|Jūtu]] pasaule
* Sadzīve — [[vācieši|vācu]] un [[ungāri|ungāru]] tautu
* Nedaudz [[daba]]
* [[Humānisms]], arī filozofiski
* Garīga satura atziņas

== Mūzikas valoda ==
* Melodija vāciskā [[mentalitāte]] un ungāriskais. Tipiski [[romantisms|romantiskās]], dziesmveida tēmas. Bēthoveniskās signāltēmas. Lieto [[baroks|baroka]] laikmeta mūzikas valodas [[semantika|semantiku]] (zīmju, simbolu valodu);
* [[harmonija (mūzika)|Harmonija]] [[Ferencs Lists|Lista]] robežās (mažorminorsistēma), jauninājumu nav. Ungāriskajā sfērā tāpat kā Lists veido Vervunkoša stila harmoniju

== Žanri ==

=== Simfoniskā mūzika ===
* 4 simfonijas
* Vijoļkoncerts Re
* 2 klavierkoncerti
* Dubultkoncerts vijolei un čellam

=== Instrumentālā kamermūzika ===
* Klaviermūzika
Intermeco un kapričio

Pazīstamākie : intermeco Mib, Sib, La, mib, la; Kapričio si, re, fa#

* 2 [[rapsodija]]s (turpina Lista aizsākto, bet necitē tautas mūziku) tautiskums jūtams intonācijās. Rapsodijas ir daudz apjomīgākas un viengabalainākas, tuvas sonātēm
* 3 klaviersonātes līdzvērtīgas simfonijas žanram (paralēles ar Bēthovenu).
* “Variācijas un fūga pa Hendeļa tēmu”
* ”Variācijas-studijas par Paganīni tēmu” (la min kaprise)
* ”Ungāru dejas” klavierēm četrrocīgi.

=== Kameransambļi ===

Līdzvērtīgi Brāmsa simfoniskajiem opusiem, dziļi pēc satura. Dažkārt īpatnēji salikumi, piem., klavieru trio — klavieres, vijole, [[mežrags]].

=== Vokāli simfoniskā mūzika ===
* [[Vācu rekviēms]]

=== Vokālā mūzika ===

* Solodziesmas (~ 200)
Parāda gan vācisko, gan ungārisko. Raksta visā dzīves garumā. Vāciskā gaisotnē populārākās:
* ”Šūpļa dziesma”
* ”Veltīgā serenāde”
* ”Vientulība laukā”
Ungāriskās:
* Cikls ”Čigānu dziesmas” (8)
* Spilgtākā ”Čardašs”

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bramss, Johanness}}
[[Kategorija:1833. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1897. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas komponisti]]
[[Kategorija:Austriešu komponisti]]
[[Kategorija:Romantisma komponisti]]
[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:Hamburgā dzimušie]]</text>
      <sha1>298gkxz0s633igsjauog83tdzt09u0a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Naums Āronsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55466</id>
    <revision>
      <id>4448915</id>
      <parentid>4199596</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:18:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448915</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3425" sha1="6ck0lh3ejlo9gekajbw4g33goungqxo" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Naums Āronsons
|     vārds_orig = 
|         attēls = Naums_Aronsons.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1872
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = [[Krāslava]], [[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;({{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1943
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 30
|        m_vieta = [[Ņujorka]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[Latvijas ebreji|ebrejs]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
}}
'''Naums Āronsons''' (dzimis {{dat|1872|12|25}}, miris {{dat|1943|9|30}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes tēlnieks un sabiedriskais darbinieks. Darbojies lielākoties Francijā.

== Dzīves gājums ==
Naums Āronsons ir dzimis 1872. gada 25. decembrī ebreju ģimenē Krāslavā. No 1889. līdz 1891. gadam mācījās I. Trutņeva mākslas skolā Viļņā. 1891. gadā mēģināja iestāties Pēterburgas Mākslas akadēmijā, bet izglītības trūkuma dēļ netika pieņemts. 1891. gadā devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur strādāja tēlniecības darbnīcā kādā pamestā stallī. Vēlāk iestājās bezmaksas dekoratīvās mākslas skolā un Kalarosi privātskolā. 1897. gadā saņēma pirmo lielo pasūtījumu un piedalījās izstādē, kur ar darbu &quot;Mīlas gulta&quot; guva milzīgus panākumus.

Veidojis [[Dante Aligjēri|Dantes]], [[Sokrats|Sokrata]], [[Džordžs Vašingtons|Vašingtona]], [[Luijs Pastērs|Pastēra]], [[Frideriks Šopēns|Šopēna]], [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]], [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], [[Ļevs Tolstojs|Tolstoja]], [[Maksims Gorkijs|Gorkija]] krūšutēlus. 1902. gadā piedalījies Maskavas akadēmijas izstādē. Krievijas mākslas muzejs nopirka viņa darbu &quot;Vecās sievietes portrets&quot;. 1904. gadā Pēterburgā organizēja &quot;Mākslinieku jauno apvienību&quot;.

Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] 1940. gadā bieži devās uz Krāslavu, kur organizēja koloniju nabadzīgajiem bērniem un bāreņiem. Pēc [[Kauja par Franciju|Francijas okupācijas]] 1940. gadā devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur ļoti smagos materiālos apstākļos miris 1943. gada 30. septembrī.

Krāslavā Nauma Āronsona vārdā ir nosaukta iela un 1988. gadā atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta viņa 115.dzimšanas dienai. Bijis [[Parīze]]s [[brīvmūrnieki|brīvmūrnieku]] ložas &quot;''Mont Sinaï''&quot; brālis no 1919. līdz 1930. gadam.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:Aronson GirlHead.JPG|Meitenes galva (ap 1904. gadu)
Image:BEETHovenAROlson.jpg|[[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovens]] (1905)

Image:Ivan Panin-by-Aronson-1916.jpg|[[Ivans Paņins]], bībeles numerologs (1916)
Image:PikiWiki Israel 7933 quot;friendshipquot; in petakh tikva.jpg|''Draudzība''
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.kraslava.lv/naums_aronsons/?L=0%20-%2023k Naums Āronsons]{{Novecojusi saite}} kraslava.lv
* [https://www.ushmm.org/search/results/?q=naum+aronson ASV Holokausta memoriālā muzeja arhīvs] 
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Āronsons, Naums}}
[[Kategorija:Latvijas tēlnieki]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Krāslavā dzimušie]]</text>
      <sha1>6ck0lh3ejlo9gekajbw4g33goungqxo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Kopienas portāls</title>
    <ns>4</ns>
    <id>58570</id>
    <revision>
      <id>4448838</id>
      <parentid>4448385</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:34:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kā salabot veidni/tabulu */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4448838</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112401" sha1="l7o7s8b0jwhlsl0qzzumodt6stk1e5e" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Likteņa līdumnieki ==

Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST)

:Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST)
::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST)
::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš.  [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)

== LĢIA vietvārdu datu bāze ==

Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā.

Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST)

:Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:&quot;https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=&quot;'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. ==

Sveiki! 

Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]]  

Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?  

Cieņā,  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST)

:noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST)

== Raksta pārvietošana ==

Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST)

:Rīki -&gt; Pārvietot  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST)
::Manā lapas dizainā Vairāk --&gt; Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā &quot;aizstāvot Humahuakas gravas brīvību&quot; - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Temporary accounts will be rolled out soon&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;body&quot;/&gt;
Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''.

Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. 

'''Why we are building temporary accounts'''

Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. 

Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users.

'''How temporary accounts work'''
[[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]]
Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: &lt;code dir=ltr&gt;~2025-12345-67&lt;/code&gt; (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it.

'''What does this mean for different groups of users?'''

'''For logged-out editors'''

* This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki.
* If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice.

'''For community members interacting with logged-out editors'''

* A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address).
* Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community.

'''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki'''

* '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.)
* '''For admins blocking logged-out editors''':
** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option.
** It will still be possible to block an IP address or IP range.
* Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this.

'''Our requests for you, and next steps'''

* If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]].
* If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in.
* Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options.
* Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses.

To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!&lt;section end=&quot;body&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&amp;oldid=29181713 --&gt;

== Punktu ''kačātāji'' ==

Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST)

:Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST)
::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST)
:::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST)

== Jaunkaledonijas karogs ==

Kas jāizdara lai  lietojot &lt;nowiki&gt;{{fb|NCL}}&lt;/nowiki&gt; - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST)

:Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST)
::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot &lt;nowiki&gt;{{fb|Jaunkaledonija|football}}&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST)
:Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST)

== Global discussion on Welcome messages ==

&lt;div lang{{=}}&quot;en&quot; dir{{=}}&quot;ltr&quot;&gt;Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&amp;oldid=29262336 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. 
&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&amp;group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&amp;task=view&amp;language=&amp;filter=&amp;action=translate translation or proofreading] of this banner text.&lt;/span&gt;

'''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.'''

*Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}.
*Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas.

''Citi efekti'':

*Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc.
* Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai.
* [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes.

Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. 

'''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

&lt;span dir=ltr&gt;[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])&lt;/span&gt; 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29170715 --&gt;

== Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
{{int:Hello}} Wikimedians,

Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}.

The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025.

[[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]].
Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages.

Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates.

We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement.

If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support.

Thank you!
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&amp;oldid=29358561 --&gt;

== Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai ==

WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu &quot;labojuma toņa&quot; (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST)

:Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti?  [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST)
::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST)
:Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST)
::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST)
:::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&amp;diff=prev&amp;oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā &quot;atstāt kā ir&quot;, jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. &quot;Tonis ir jāpārskata&quot; jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST)
::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST)
:::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt &quot;toni&quot; - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST)
::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST)
:::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST)
::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&amp;diff=2532349&amp;oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST)
::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST)

Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET)

== Help test the new Tone Check tool ==

We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you.

The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view.

'''What is the test?'''

You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: 

https://annotool.toolforge.org/projects/23

'''Why should you help?'''

Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you.

The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''.

If you would like to help, please add your username on the  on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']].

Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Migration to Parsoid&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;em&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]&lt;/em&gt;

Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier.

If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation.

There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki.

To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]].
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]&lt;/bdi&gt;  2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&amp;oldid=29381387 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Hello all,

The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board.

To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]].

Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]].

When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]].

'''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.'''

Best regards,

Abhishek Suryawanshi&lt;br /&gt;Chair, Elections Committee&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29360896 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function1&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere).

There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function1&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29432175 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Seeking volunteers to join several of the movement’s committees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. 

Read more about the committees on their Meta-wiki pages:
* [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]]

Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have.

For the Committee Support team,
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

-[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29517125 --&gt;

== Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist ==

Hi everyone,

The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]!

Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you!

'''As a Program Specialist, you will:'''

* Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs,
* Strengthen regional cooperation and cross-border projects,
* Help guide campaigns and initiatives across the CEE region,
* Work closely with the CEE Hub team and community members.

This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones.

'''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025'''
➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️

If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them!
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29192870 --&gt;

== A new look for talk pages ==

Hello

Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}}

For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them?
[[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]]
'''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers.

The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication.

The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes.

We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences.

'''''What have we changed?'''''

* '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles.
* '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies.
* '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface.
* '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]].

[[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible.

'''''Does this change has an impact?'''''

''It increases engagement and reduces reverts''

* '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels.
* '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (&lt;100 edits), helping newcomers participate more successfully.
* '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit.

''Users have a better success at leaving a comment''

* '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published).
* '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis.

''It has minimal disruption for users''

* No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit.
* Less than 1% of users opted out after deployment.

''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.''

Please let me know if you have any questions regarding these improvements.

Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET)

== Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia ==

'''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences].

Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]].

If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. 

Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region.

English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example).

[[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter.

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670161 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function2&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki&lt;/span&gt;. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function2&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29583860 --&gt;

== About &quot;Sjidzjina&quot; ==

&quot;[[Sjiaņa]]&quot; was called &quot;[[Sjidzjina]]&quot;, why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-38734-53|&amp;#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET)
:Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET)

== Par mums runā 2 ==

[https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&amp;utm_campaign=postimees_uudiskiri&amp;utm_medium=email&amp;utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus''  tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET)

:Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET)
::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET)
:::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET)
::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET)
:Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET)
::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET)
::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET)
::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET)
:::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET)
::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET)
:::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET)
:::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET)
::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET)
:::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS&quot;, bet pārsvarā tiek pielietots &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)&quot;, kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET)
::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET)
:::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET)
::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET)
:::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET)
Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET)
:Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET)
Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET)

:tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET)
::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET)
:::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti &quot;Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts&quot; vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu &quot;dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)&quot; vai &quot;Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET)
::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET)
:::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET)
::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)
:::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET)
::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} &quot;nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu&quot; (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET)
::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu &quot;[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]&quot;'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11629-74|&amp;#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET)
:::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET)
Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir &quot;oriģinālā&quot;. Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET)

:Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās:
:Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. 
:Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) 
:Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. 
:Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. 
:Es papildinātu jebkuru versiju ar &quot;neatceltiem labojumiem&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET)
::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-70282-5|&amp;#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET)
:::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET)
::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET)
:::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET)

== Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 ==

Dear Wikimedia communities,

We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year.

''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.''

In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects.

We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community.

📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]]

If you have questions about the project, please refer to the FAQs:  
* [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]]
* [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]]

''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]'''''

''Stay connected and receive updates:''  
* [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel]  
* [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list]

We look forward to collaborating with you and your community.


'''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29879549 --&gt;

== Feminism and Folklore 2026 starts soon ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&quot;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 

Dear Wiki Community,

We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia.

The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects.

;About the Campaign 
'''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices.

;What Can Participants Write About? 
Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to:

* Folk festivals, rituals, and celebrations  
* Folk dances, music, and traditional performances  
* Women and queer figures in folklore  
* Women in mythology and oral traditions  
* Women warriors, witches, and witch-hunting narratives  
* Fairy tales, folk stories, and legends  
* Folk games, sports, and cultural practices  

Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools.

;How to Sign Up as an Organizer 
Organizers are requested to complete the following steps to register their community:

# Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] 
# Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool  
# Prepare a local article list and clearly mention:
#* Campaign timeline  
#* Local and international prizes  
# Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]]  
# Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]'''

;Campaign Tools

The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants:

* '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats.
* '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore.

Both tools are now available for use in the campaign.  '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]'''

;Learn More &amp; Get Support
For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''.

If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via:
* '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]'''
* Email us using details on the contact page.

;Join Us 
We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia.

Thank you and best wishes,
  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]'''

----

''Stay connected:''  
[[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp;
[[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

== Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country ==
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]
Hello everyone,

We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe.

;About Wiki Loves Folklore 

'''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight:
* Folk traditions and rituals  
* Cultural festivals and celebrations  
* Traditional attire and crafts 
* Performing arts, music, and dance  
* Everyday practices rooted in folk heritage  

Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world.

[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] 

; Host a Local Edition 

As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to:
* Increase visibility of your region’s folk culture  
* Engage new contributors in your community  
* Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content  

'''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:'''  

If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know.

If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region.

;Get in Touch 
If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via:

* The project Talk pages  
* Email: '''support@wikilovesfolklore.org'''

We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail.

Warm regards,  

'''The Wiki Loves Folklore International Team'''
&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=29228188 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]].

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]].

Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate.

-- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29905753 --&gt;

== Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? ==

Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības.


Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram  &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;?


Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam.


~Labvēlus [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-60330-9|&amp;#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET)

:Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET)
:Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET)
::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt.  Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET)
::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET)
::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET)
::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET)

== Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu ==

Juris Borzovs man uzrakstīja:
&quot;Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru.&quot;
Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā.
Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET)

:2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim.  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-64890-2|&amp;#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET)

== Padomju laika informācijas resursi ==

::::&lt;small&gt;''Pārnests no sadaļas &quot;Par mums runā 2&quot;''&lt;/small&gt;
Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja).

Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET)

:lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET)
::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, &quot;kapitālistu&quot; avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
:::Tēma ir par to pašu - &quot;informācijas karu&quot;. Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo.
:::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET)
::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par &quot;priekš Kristus&quot; lietošanu &quot;mūsu ēras&quot; vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET)
::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET)
:::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET)
:Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)

== LLM izmantošana ==
Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos &quot;stingros un obligātos&quot; noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET)

:Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa &quot;Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā&quot;, un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET)
::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par &quot;zelta standartu&quot; (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET)
::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET)

== Aktuāls notikums sākumlapā ==
rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET)

:{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET)
:{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET)
:{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET)
:{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET)
::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET)
::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET)
:::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties  :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET)
::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET)
:::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET)
::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET)

== Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā ==

Cienījamie visi,

vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.  

Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. 

# Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.  
# Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' 

Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas.

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti]
* Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET)

== Starpviki saites ==

Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET)
: {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET)
:{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&amp;limit=500&amp;days=30&amp;enhanced=1&amp;title=Special%3ARecentChanges&amp;users=&amp;trailer=%2Flv&amp;urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET)
::Izskatās,  ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET)
:::nez, kāpēc šajā sadaļā nav &quot;Atbildēt&quot; saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET)

:(ā, &quot;Atbildēt&quot; nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET)

== Reference Previews – experiment ==

Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this.

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Problem ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the &lt;sup&gt;a b&lt;/sup&gt; (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Assumption ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Idea ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision.

When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the &quot;x&quot; or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker'''
&lt;/gallery&gt;

When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker'''
File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview'''
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview'''
&lt;/gallery&gt;

By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Experiment ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews.

We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET)
:As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&amp;diff=prev&amp;oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET)

=== Problēmas ===
Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET)

:Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-15959-59|&amp;#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET)
::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET)
:Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET)

== Request for Comment: VisualEditor automatic reference names ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]].

We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community.
* Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently &lt;code&gt;&quot;:n&quot;&lt;/code&gt;, e.g. &lt;code&gt;&quot;:0&quot;&lt;/code&gt;, &lt;code&gt;&quot;:1&quot;&lt;/code&gt;...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. &lt;code&gt;&quot;book_reference-1&quot;&lt;/code&gt;).
* Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name.
* Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation).
* Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. &quot;title&quot; or &quot;last&quot;+&quot;first&quot;) – defined by the community.

=== Feedback ===
[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]].

'''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism.
We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic.

Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings.

Thank you for participating!&lt;/div&gt; &lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=30281362 --&gt;

== Attēlu izmēri ==

Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET)

:Kas tev rādās pie &quot;sīkbildes izmērs&quot; [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET)
::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas &quot;sīkbildes izmērs&quot; ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET)
:::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET)

== New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities ==

Hi everyone, 

'''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts.

You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process.

We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start.

* ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December).
* ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF.

Join our online Q&amp;A session to learn more (same content, two options to join):
* 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 1|register here]])
* 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 2|register here]])

More info &amp; contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]'''

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670168 --&gt;

== Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]]
{{int:please-translate}}

Dear Wikipedians!

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''.

The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences.

🧩'''How to participate?'''

Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine.

🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''.

'''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.'''

If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&amp;messages=&amp;language=en&amp;x=D banner] into your own language.

Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! 

[[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&amp;oldid=28552112 --&gt;

== Kā salabot veidni/tabulu ==

Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles &quot;future&quot; -&gt; &quot;Pirmās spēlēm tiks aizvadītas&quot; -  vārds &quot;spēlēm&quot; nepareizā locījumā. Cik saprotu  veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot &quot;future&quot; statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST)</text>
      <sha1>l7o7s8b0jwhlsl0qzzumodt6stk1e5e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448947</id>
      <parentid>4448838</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:23:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kā salabot veidni/tabulu */ Atbilde</comment>
      <origin>4448947</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112666" sha1="bx0m763bgqqebmgp9rpvtlrvj4qdu3y" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Likteņa līdumnieki ==

Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST)

:Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST)
::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST)
::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš.  [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)

== LĢIA vietvārdu datu bāze ==

Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā.

Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST)

:Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:&quot;https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=&quot;'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. ==

Sveiki! 

Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]]  

Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?  

Cieņā,  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST)

:noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST)

== Raksta pārvietošana ==

Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST)

:Rīki -&gt; Pārvietot  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST)
::Manā lapas dizainā Vairāk --&gt; Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā &quot;aizstāvot Humahuakas gravas brīvību&quot; - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Temporary accounts will be rolled out soon&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;body&quot;/&gt;
Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''.

Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. 

'''Why we are building temporary accounts'''

Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. 

Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users.

'''How temporary accounts work'''
[[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]]
Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: &lt;code dir=ltr&gt;~2025-12345-67&lt;/code&gt; (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it.

'''What does this mean for different groups of users?'''

'''For logged-out editors'''

* This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki.
* If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice.

'''For community members interacting with logged-out editors'''

* A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address).
* Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community.

'''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki'''

* '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.)
* '''For admins blocking logged-out editors''':
** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option.
** It will still be possible to block an IP address or IP range.
* Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this.

'''Our requests for you, and next steps'''

* If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]].
* If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in.
* Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options.
* Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses.

To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!&lt;section end=&quot;body&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&amp;oldid=29181713 --&gt;

== Punktu ''kačātāji'' ==

Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST)

:Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST)
::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST)
:::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST)

== Jaunkaledonijas karogs ==

Kas jāizdara lai  lietojot &lt;nowiki&gt;{{fb|NCL}}&lt;/nowiki&gt; - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST)

:Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST)
::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot &lt;nowiki&gt;{{fb|Jaunkaledonija|football}}&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST)
:Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST)

== Global discussion on Welcome messages ==

&lt;div lang{{=}}&quot;en&quot; dir{{=}}&quot;ltr&quot;&gt;Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&amp;oldid=29262336 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. 
&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&amp;group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&amp;task=view&amp;language=&amp;filter=&amp;action=translate translation or proofreading] of this banner text.&lt;/span&gt;

'''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.'''

*Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}.
*Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas.

''Citi efekti'':

*Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc.
* Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai.
* [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes.

Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. 

'''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

&lt;span dir=ltr&gt;[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])&lt;/span&gt; 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29170715 --&gt;

== Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
{{int:Hello}} Wikimedians,

Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}.

The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025.

[[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]].
Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages.

Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates.

We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement.

If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support.

Thank you!
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&amp;oldid=29358561 --&gt;

== Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai ==

WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu &quot;labojuma toņa&quot; (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST)

:Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti?  [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST)
::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST)
:Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST)
::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST)
:::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&amp;diff=prev&amp;oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā &quot;atstāt kā ir&quot;, jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. &quot;Tonis ir jāpārskata&quot; jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST)
::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST)
:::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt &quot;toni&quot; - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST)
::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST)
:::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST)
::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&amp;diff=2532349&amp;oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST)
::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST)

Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET)

== Help test the new Tone Check tool ==

We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you.

The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view.

'''What is the test?'''

You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: 

https://annotool.toolforge.org/projects/23

'''Why should you help?'''

Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you.

The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''.

If you would like to help, please add your username on the  on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']].

Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Migration to Parsoid&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;em&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]&lt;/em&gt;

Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier.

If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation.

There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki.

To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]].
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]&lt;/bdi&gt;  2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&amp;oldid=29381387 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Hello all,

The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board.

To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]].

Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]].

When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]].

'''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.'''

Best regards,

Abhishek Suryawanshi&lt;br /&gt;Chair, Elections Committee&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29360896 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function1&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere).

There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function1&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29432175 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Seeking volunteers to join several of the movement’s committees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. 

Read more about the committees on their Meta-wiki pages:
* [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]]

Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have.

For the Committee Support team,
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

-[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29517125 --&gt;

== Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist ==

Hi everyone,

The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]!

Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you!

'''As a Program Specialist, you will:'''

* Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs,
* Strengthen regional cooperation and cross-border projects,
* Help guide campaigns and initiatives across the CEE region,
* Work closely with the CEE Hub team and community members.

This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones.

'''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025'''
➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️

If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them!
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29192870 --&gt;

== A new look for talk pages ==

Hello

Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}}

For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them?
[[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]]
'''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers.

The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication.

The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes.

We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences.

'''''What have we changed?'''''

* '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles.
* '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies.
* '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface.
* '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]].

[[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible.

'''''Does this change has an impact?'''''

''It increases engagement and reduces reverts''

* '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels.
* '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (&lt;100 edits), helping newcomers participate more successfully.
* '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit.

''Users have a better success at leaving a comment''

* '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published).
* '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis.

''It has minimal disruption for users''

* No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit.
* Less than 1% of users opted out after deployment.

''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.''

Please let me know if you have any questions regarding these improvements.

Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET)

== Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia ==

'''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences].

Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]].

If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. 

Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region.

English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example).

[[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter.

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670161 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function2&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki&lt;/span&gt;. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function2&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29583860 --&gt;

== About &quot;Sjidzjina&quot; ==

&quot;[[Sjiaņa]]&quot; was called &quot;[[Sjidzjina]]&quot;, why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-38734-53|&amp;#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET)
:Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET)

== Par mums runā 2 ==

[https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&amp;utm_campaign=postimees_uudiskiri&amp;utm_medium=email&amp;utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus''  tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET)

:Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET)
::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET)
:::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET)
::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET)
:Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET)
::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET)
::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET)
::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET)
:::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET)
::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET)
:::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET)
:::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET)
::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET)
:::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS&quot;, bet pārsvarā tiek pielietots &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)&quot;, kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET)
::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET)
:::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET)
::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET)
:::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET)
Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET)
:Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET)
Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET)

:tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET)
::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET)
:::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti &quot;Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts&quot; vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu &quot;dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)&quot; vai &quot;Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET)
::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET)
:::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET)
::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)
:::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET)
::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} &quot;nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu&quot; (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET)
::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu &quot;[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]&quot;'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11629-74|&amp;#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET)
:::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET)
Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir &quot;oriģinālā&quot;. Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET)

:Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās:
:Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. 
:Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) 
:Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. 
:Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. 
:Es papildinātu jebkuru versiju ar &quot;neatceltiem labojumiem&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET)
::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-70282-5|&amp;#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET)
:::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET)
::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET)
:::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET)

== Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 ==

Dear Wikimedia communities,

We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year.

''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.''

In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects.

We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community.

📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]]

If you have questions about the project, please refer to the FAQs:  
* [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]]
* [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]]

''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]'''''

''Stay connected and receive updates:''  
* [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel]  
* [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list]

We look forward to collaborating with you and your community.


'''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29879549 --&gt;

== Feminism and Folklore 2026 starts soon ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&quot;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 

Dear Wiki Community,

We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia.

The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects.

;About the Campaign 
'''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices.

;What Can Participants Write About? 
Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to:

* Folk festivals, rituals, and celebrations  
* Folk dances, music, and traditional performances  
* Women and queer figures in folklore  
* Women in mythology and oral traditions  
* Women warriors, witches, and witch-hunting narratives  
* Fairy tales, folk stories, and legends  
* Folk games, sports, and cultural practices  

Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools.

;How to Sign Up as an Organizer 
Organizers are requested to complete the following steps to register their community:

# Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] 
# Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool  
# Prepare a local article list and clearly mention:
#* Campaign timeline  
#* Local and international prizes  
# Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]]  
# Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]'''

;Campaign Tools

The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants:

* '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats.
* '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore.

Both tools are now available for use in the campaign.  '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]'''

;Learn More &amp; Get Support
For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''.

If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via:
* '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]'''
* Email us using details on the contact page.

;Join Us 
We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia.

Thank you and best wishes,
  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]'''

----

''Stay connected:''  
[[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp;
[[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

== Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country ==
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]
Hello everyone,

We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe.

;About Wiki Loves Folklore 

'''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight:
* Folk traditions and rituals  
* Cultural festivals and celebrations  
* Traditional attire and crafts 
* Performing arts, music, and dance  
* Everyday practices rooted in folk heritage  

Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world.

[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] 

; Host a Local Edition 

As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to:
* Increase visibility of your region’s folk culture  
* Engage new contributors in your community  
* Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content  

'''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:'''  

If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know.

If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region.

;Get in Touch 
If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via:

* The project Talk pages  
* Email: '''support@wikilovesfolklore.org'''

We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail.

Warm regards,  

'''The Wiki Loves Folklore International Team'''
&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=29228188 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]].

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]].

Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate.

-- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29905753 --&gt;

== Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? ==

Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības.


Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram  &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;?


Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam.


~Labvēlus [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-60330-9|&amp;#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET)

:Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET)
:Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET)
::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt.  Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET)
::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET)
::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET)
::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET)

== Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu ==

Juris Borzovs man uzrakstīja:
&quot;Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru.&quot;
Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā.
Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET)

:2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim.  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-64890-2|&amp;#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET)

== Padomju laika informācijas resursi ==

::::&lt;small&gt;''Pārnests no sadaļas &quot;Par mums runā 2&quot;''&lt;/small&gt;
Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja).

Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET)

:lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET)
::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, &quot;kapitālistu&quot; avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
:::Tēma ir par to pašu - &quot;informācijas karu&quot;. Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo.
:::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET)
::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par &quot;priekš Kristus&quot; lietošanu &quot;mūsu ēras&quot; vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET)
::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET)
:::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET)
:Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)

== LLM izmantošana ==
Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos &quot;stingros un obligātos&quot; noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET)

:Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa &quot;Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā&quot;, un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET)
::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par &quot;zelta standartu&quot; (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET)
::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET)

== Aktuāls notikums sākumlapā ==
rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET)

:{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET)
:{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET)
:{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET)
:{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET)
::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET)
::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET)
:::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties  :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET)
::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET)
:::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET)
::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET)

== Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā ==

Cienījamie visi,

vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.  

Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. 

# Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.  
# Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' 

Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas.

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti]
* Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET)

== Starpviki saites ==

Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET)
: {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET)
:{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&amp;limit=500&amp;days=30&amp;enhanced=1&amp;title=Special%3ARecentChanges&amp;users=&amp;trailer=%2Flv&amp;urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET)
::Izskatās,  ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET)
:::nez, kāpēc šajā sadaļā nav &quot;Atbildēt&quot; saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET)

:(ā, &quot;Atbildēt&quot; nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET)

== Reference Previews – experiment ==

Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this.

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Problem ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the &lt;sup&gt;a b&lt;/sup&gt; (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Assumption ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Idea ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision.

When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the &quot;x&quot; or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker'''
&lt;/gallery&gt;

When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker'''
File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview'''
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview'''
&lt;/gallery&gt;

By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Experiment ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews.

We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET)
:As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&amp;diff=prev&amp;oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET)

=== Problēmas ===
Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET)

:Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-15959-59|&amp;#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET)
::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET)
:Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET)

== Request for Comment: VisualEditor automatic reference names ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]].

We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community.
* Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently &lt;code&gt;&quot;:n&quot;&lt;/code&gt;, e.g. &lt;code&gt;&quot;:0&quot;&lt;/code&gt;, &lt;code&gt;&quot;:1&quot;&lt;/code&gt;...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. &lt;code&gt;&quot;book_reference-1&quot;&lt;/code&gt;).
* Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name.
* Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation).
* Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. &quot;title&quot; or &quot;last&quot;+&quot;first&quot;) – defined by the community.

=== Feedback ===
[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]].

'''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism.
We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic.

Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings.

Thank you for participating!&lt;/div&gt; &lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=30281362 --&gt;

== Attēlu izmēri ==

Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET)

:Kas tev rādās pie &quot;sīkbildes izmērs&quot; [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET)
::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas &quot;sīkbildes izmērs&quot; ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET)
:::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET)

== New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities ==

Hi everyone, 

'''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts.

You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process.

We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start.

* ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December).
* ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF.

Join our online Q&amp;A session to learn more (same content, two options to join):
* 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 1|register here]])
* 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 2|register here]])

More info &amp; contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]'''

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670168 --&gt;

== Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]]
{{int:please-translate}}

Dear Wikipedians!

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''.

The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences.

🧩'''How to participate?'''

Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine.

🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''.

'''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.'''

If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&amp;messages=&amp;language=en&amp;x=D banner] into your own language.

Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! 

[[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&amp;oldid=28552112 --&gt;

== Kā salabot veidni/tabulu ==

Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles &quot;future&quot; -&gt; &quot;Pirmās spēlēm tiks aizvadītas&quot; -  vārds &quot;spēlēm&quot; nepareizā locījumā. Cik saprotu  veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot &quot;future&quot; statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST)

:Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja &quot;insource:tiks aizvadītas&quot;. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)</text>
      <sha1>bx0m763bgqqebmgp9rpvtlrvj4qdu3y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4449004</id>
      <parentid>4448947</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:35:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kā salabot veidni/tabulu */ Atbilde</comment>
      <origin>4449004</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="112843" sha1="t7wc1ne2hnrhlxn0e7dn4l5f0tcpoag" xml:space="preserve">__NEWSECTIONLINK__
{{Kopienas portāla galvene}}
{{stack
|{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}}
|{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}}
}}
__TOC__
&lt;span id=&quot;below_toc&quot;&gt;&lt;/span&gt;
{{clear}}

[[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]]

== Likteņa līdumnieki ==

Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST)

:Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST)
::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST)
::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš.  [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST)

== LĢIA vietvārdu datu bāze ==

Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā.

Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST)

:Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:&quot;https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=&quot;'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST)

== Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. ==

Sveiki! 

Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]]  

Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?  

Cieņā,  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST)

:noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST)
::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST)

== Raksta pārvietošana ==

Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST)

:Rīki -&gt; Pārvietot  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST)
::Manā lapas dizainā Vairāk --&gt; Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā &quot;aizstāvot Humahuakas gravas brīvību&quot; - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Temporary accounts will be rolled out soon&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;body&quot;/&gt;
Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''.

Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. 

'''Why we are building temporary accounts'''

Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. 

Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users.

'''How temporary accounts work'''
[[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]]
Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: &lt;code dir=ltr&gt;~2025-12345-67&lt;/code&gt; (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it.

'''What does this mean for different groups of users?'''

'''For logged-out editors'''

* This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki.
* If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice.

'''For community members interacting with logged-out editors'''

* A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address).
* Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community.

'''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki'''

* '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.)
* '''For admins blocking logged-out editors''':
** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option.
** It will still be possible to block an IP address or IP range.
* Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this.

'''Our requests for you, and next steps'''

* If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]].
* If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in.
* Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options.
* Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses.

To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!&lt;section end=&quot;body&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&amp;oldid=29181713 --&gt;

== Punktu ''kačātāji'' ==

Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST)

:Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST)
::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST)
:::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST)

== Jaunkaledonijas karogs ==

Kas jāizdara lai  lietojot &lt;nowiki&gt;{{fb|NCL}}&lt;/nowiki&gt; - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST)

:Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST)
::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot &lt;nowiki&gt;{{fb|Jaunkaledonija|football}}&lt;/nowiki&gt; [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST)
:Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST)

== Global discussion on Welcome messages ==

&lt;div lang{{=}}&quot;en&quot; dir{{=}}&quot;ltr&quot;&gt;Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&amp;oldid=29262336 --&gt;

== Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. ==

&lt;section begin=&quot;server-switch&quot;/&gt;&lt;div class=&quot;plainlinks&quot;&gt;

[[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=page-Tech%2FServer+switch&amp;language=&amp;action=page&amp;filter= {{int:please-translate}}]

[[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas.

Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''.

Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 

30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. 
&lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&amp;group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&amp;task=view&amp;language=&amp;filter=&amp;action=translate translation or proofreading] of this banner text.&lt;/span&gt;

'''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.'''

*Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}.
*Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas.

''Citi efekti'':

*Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc.
* Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai.
* [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes.

Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. 

'''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''&lt;/div&gt;&lt;section end=&quot;server-switch&quot;/&gt;

&lt;span dir=ltr&gt;[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])&lt;/span&gt; 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29170715 --&gt;

== Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
{{int:Hello}} Wikimedians,

Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}.

The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025.

[[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]].
Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages.

Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates.

We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement.

If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support.

Thank you!
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]&lt;/bdi&gt; 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&amp;oldid=29358561 --&gt;

== Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai ==

WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu &quot;labojuma toņa&quot; (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST)

:Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti?  [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST)
::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST)
:Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST)
::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST)
:::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&amp;diff=prev&amp;oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā &quot;atstāt kā ir&quot;, jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. &quot;Tonis ir jāpārskata&quot; jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST)
::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST)
:::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt &quot;toni&quot; - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST)
::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST)
:::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST)
::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&amp;diff=2532349&amp;oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST)
::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST)

Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET)

== Help test the new Tone Check tool ==

We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you.

The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view.

'''What is the test?'''

You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: 

https://annotool.toolforge.org/projects/23

'''Why should you help?'''

Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you.

The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''.

If you would like to help, please add your username on the  on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']].

Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST)

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Migration to Parsoid&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;em&gt;[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]&lt;/em&gt;

Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier.

If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation.

There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki.

To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]].
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]&lt;/bdi&gt;  2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&amp;oldid=29381387 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Hello all,

The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board.

To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]].

Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]].

When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]].

'''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.'''

Best regards,

Abhishek Suryawanshi&lt;br /&gt;Chair, Elections Committee&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29360896 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function1&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere).

There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function1&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29432175 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Seeking volunteers to join several of the movement’s committees&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. 

Read more about the committees on their Meta-wiki pages:
* [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]]
* [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]]

Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have.

For the Committee Support team,
&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

-[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29517125 --&gt;

== Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist ==

Hi everyone,

The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]!

Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you!

'''As a Program Specialist, you will:'''

* Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs,
* Strengthen regional cooperation and cross-border projects,
* Help guide campaigns and initiatives across the CEE region,
* Work closely with the CEE Hub team and community members.

This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones.

'''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025'''
➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️

If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them!
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29192870 --&gt;

== A new look for talk pages ==

Hello

Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}}

For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them?
[[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]]
'''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers.

The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication.

The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes.

We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences.

'''''What have we changed?'''''

* '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles.
* '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies.
* '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface.
* '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]].

[[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible.

'''''Does this change has an impact?'''''

''It increases engagement and reduces reverts''

* '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels.
* '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (&lt;100 edits), helping newcomers participate more successfully.
* '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit.

''Users have a better success at leaving a comment''

* '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published).
* '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis.

''It has minimal disruption for users''

* No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit.
* Less than 1% of users opted out after deployment.

''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.''

Please let me know if you have any questions regarding these improvements.

Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET)

== Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia ==

'''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences].

Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]].

If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. 

Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region.

English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example).

[[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter.

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670161 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;function2&quot;/&gt;
{{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki&lt;/span&gt;. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki.
{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;section end=&quot;function2&quot;/&gt;
&lt;/div&gt;

-- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29583860 --&gt;

== About &quot;Sjidzjina&quot; ==

&quot;[[Sjiaņa]]&quot; was called &quot;[[Sjidzjina]]&quot;, why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-38734-53|&amp;#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET)
:Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET)

== Par mums runā 2 ==

[https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&amp;utm_campaign=postimees_uudiskiri&amp;utm_medium=email&amp;utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus''  tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET)

:Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET)
::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-26315-5|&amp;#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET)
:::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET)
::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET)
:Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET)
::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET)
::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET)
::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET)
:::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET)
::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET)
:::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET)
:::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET)
::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET)
:::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS&quot;, bet pārsvarā tiek pielietots &quot;Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)&quot;, kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET)
::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET)
::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET)
:::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET)
::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET)
:::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET)
Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET)
:Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET)
Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET)

:tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET)
::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET)
:::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti &quot;Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts&quot; vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu &quot;dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)&quot; vai &quot;Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET)
::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET)
:::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET)
::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)
:::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET)
::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} &quot;nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu&quot; (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET)
::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu &quot;[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]&quot;'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11629-74|&amp;#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET)
:::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET)
Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir &quot;oriģinālā&quot;. Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET)

:Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās:
:Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. 
:Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) 
:Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. 
:Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. 
:Es papildinātu jebkuru versiju ar &quot;neatceltiem labojumiem&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET)
::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-70282-5|&amp;#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET)
:::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET)
::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET)
:::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET)

== Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 ==

Dear Wikimedia communities,

We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year.

''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.''

In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects.

We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community.

📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]]

If you have questions about the project, please refer to the FAQs:  
* [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]]
* [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]]

''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]'''''

''Stay connected and receive updates:''  
* [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel]  
* [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list]

We look forward to collaborating with you and your community.


'''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&amp;oldid=29879549 --&gt;

== Feminism and Folklore 2026 starts soon ==

&lt;div style=&quot;border:8px maroon ridge;padding:6px;&quot;&gt;

[[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 

Dear Wiki Community,

We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia.

The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects.

;About the Campaign 
'''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices.

;What Can Participants Write About? 
Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to:

* Folk festivals, rituals, and celebrations  
* Folk dances, music, and traditional performances  
* Women and queer figures in folklore  
* Women in mythology and oral traditions  
* Women warriors, witches, and witch-hunting narratives  
* Fairy tales, folk stories, and legends  
* Folk games, sports, and cultural practices  

Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools.

;How to Sign Up as an Organizer 
Organizers are requested to complete the following steps to register their community:

# Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] 
# Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool  
# Prepare a local article list and clearly mention:
#* Campaign timeline  
#* Local and international prizes  
# Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]]  
# Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]'''

;Campaign Tools

The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants:

* '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats.
* '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore.

Both tools are now available for use in the campaign.  '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]'''

;Learn More &amp; Get Support
For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''.

If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via:
* '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]'''
* Email us using details on the contact page.

;Join Us 
We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia.

Thank you and best wishes,
  
'''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]'''

----

''Stay connected:''  
[[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&amp;nbsp;
[[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]]
&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;

== Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country ==
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

&lt;div style=&quot;text-align: center; width: 100%;&quot;&gt;''{{int:please-translate}}''&lt;/div&gt;

[[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]]
Hello everyone,

We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe.

;About Wiki Loves Folklore 

'''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight:
* Folk traditions and rituals  
* Cultural festivals and celebrations  
* Traditional attire and crafts 
* Performing arts, music, and dance  
* Everyday practices rooted in folk heritage  

Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world.

[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] 

; Host a Local Edition 

As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to:
* Increase visibility of your region’s folk culture  
* Engage new contributors in your community  
* Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content  

'''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:'''  

If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know.

If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region.

;Get in Touch 
If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via:

* The project Talk pages  
* Email: '''support@wikilovesfolklore.org'''

We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail.

Warm regards,  

'''The Wiki Loves Folklore International Team'''
&lt;/div&gt;
[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&amp;oldid=29228188 --&gt;

== &lt;span lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines&lt;/span&gt; ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]].

The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]].

Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate.

-- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])&lt;section end=&quot;announcement-content&quot; /&gt;
&lt;/div&gt;

2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&amp;oldid=29905753 --&gt;

== Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? ==

Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības.


Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram  &lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas&lt;nowiki&gt;'''&lt;/nowiki&gt;?


Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam.


~Labvēlus [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-60330-9|&amp;#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET)

:Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET)
:Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET)
::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt.  Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET)
::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET)
:::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET)
::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET)
:::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET)
::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET)

== Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu ==

Juris Borzovs man uzrakstīja:
&quot;Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru.&quot;
Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā.
Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET)

:2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim.  [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-64890-2|&amp;#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET)

== Padomju laika informācijas resursi ==

::::&lt;small&gt;''Pārnests no sadaļas &quot;Par mums runā 2&quot;''&lt;/small&gt;
Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja).

Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET)

:lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET)
::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, &quot;kapitālistu&quot; avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET)
:::Tēma ir par to pašu - &quot;informācijas karu&quot;. Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo.
:::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET)
::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par &quot;priekš Kristus&quot; lietošanu &quot;mūsu ēras&quot; vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET)
::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET)
:::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET)
:Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET)

== LLM izmantošana ==
Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos &quot;stingros un obligātos&quot; noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET)

:Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa &quot;Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā&quot;, un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET)
::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par &quot;zelta standartu&quot; (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET)
:::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET)
::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET)

== Aktuāls notikums sākumlapā ==
rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET)

:{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET)
:{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET)
:{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET)
:{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET)
::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET)
::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET)
:::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties  :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET)
::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET)
:::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET)
::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET)

== Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā ==

Cienījamie visi,

vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.  

Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. 

# Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.  
# Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' 

Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas.

Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums:

* [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]]
* Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti]
* Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org

Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET)

== Starpviki saites ==

Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET)
: {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET)
:{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&amp;limit=500&amp;days=30&amp;enhanced=1&amp;title=Special%3ARecentChanges&amp;users=&amp;trailer=%2Flv&amp;urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET)
::Izskatās,  ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET)
:::nez, kāpēc šajā sadaļā nav &quot;Atbildēt&quot; saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET)

:(ā, &quot;Atbildēt&quot; nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET)

== Reference Previews – experiment ==

Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this.

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Problem ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the &lt;sup&gt;a b&lt;/sup&gt; (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Assumption ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Idea ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision.

When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the &quot;x&quot; or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker'''
&lt;/gallery&gt;

When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list.

&lt;gallery heights=&quot;275&quot; widths=&quot;250&quot;&gt;
File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker'''
File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview'''
File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview'''
&lt;/gallery&gt;

By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;mw-collapsible mw-collapse&quot;&gt; 
=== Experiment ===
&lt;div class=&quot;mw-collapsible-content&quot;&gt;
We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews.

We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps.
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET)
:As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&amp;diff=prev&amp;oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET)

=== Problēmas ===
Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET)

:Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-15959-59|&amp;#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET)
::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET)
:Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET)

== Request for Comment: VisualEditor automatic reference names ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]].

We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community.
* Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently &lt;code&gt;&quot;:n&quot;&lt;/code&gt;, e.g. &lt;code&gt;&quot;:0&quot;&lt;/code&gt;, &lt;code&gt;&quot;:1&quot;&lt;/code&gt;...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. &lt;code&gt;&quot;book_reference-1&quot;&lt;/code&gt;).
* Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name.
* Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation).
* Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. &quot;title&quot; or &quot;last&quot;+&quot;first&quot;) – defined by the community.

=== Feedback ===
[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]].

'''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism.
We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic.

Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings.

Thank you for participating!&lt;/div&gt; &lt;bdi lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])&lt;/bdi&gt; 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&amp;oldid=30281362 --&gt;

== Attēlu izmēri ==

Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET)

:Kas tev rādās pie &quot;sīkbildes izmērs&quot; [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET)
::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas &quot;sīkbildes izmērs&quot; ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET)
:::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET)

== New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities ==

Hi everyone, 

'''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts.

You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process.

We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start.

* ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December).
* ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF.

Join our online Q&amp;A session to learn more (same content, two options to join):
* 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 1|register here]])
* 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&amp;A Nr. 2|register here]])

More info &amp; contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]'''

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&amp;oldid=29670168 --&gt;

== Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;
[[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]]
{{int:please-translate}}

Dear Wikipedians!

[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge &quot;'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''&quot;, which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''.

The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences.

🧩'''How to participate?'''

Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine.

🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''.

'''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.'''

If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&amp;messages=&amp;language=en&amp;x=D banner] into your own language.

Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! 

[[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&amp;oldid=28552112 --&gt;

== Kā salabot veidni/tabulu ==

Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles &quot;future&quot; -&gt; &quot;Pirmās spēlēm tiks aizvadītas&quot; -  vārds &quot;spēlēm&quot; nepareizā locījumā. Cik saprotu  veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot &quot;future&quot; statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST)

:Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja &quot;insource:tiks aizvadītas&quot;. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST)
::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST)</text>
      <sha1>t7wc1ne2hnrhlxn0e7dn4l5f0tcpoag</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1982. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59668</id>
    <revision>
      <id>4448590</id>
      <parentid>4416403</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T14:34:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4448590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9502" sha1="k7wj8vhm5y6d1ytdmh05pbc2f4ks6n1" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1982}}
{{Gada citi notikumi|1982}}
{{Gads citos kalendāros|1982}}
'''1982'''. ({{Rom sk gadam|1982}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[8. janvāris]] — kompānija [[AT&amp;T]] piekrita sadalīšanai 22 apakšuzņēmumos.
* [[26. janvāris]] — [[Mauno Koivisto]] tika ievēlēts par [[Somija]]s prezidentu.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — [[Senegāla]] un [[Gambija]] izveidoja savstarpēju konfederāciju.

=== Marts ===
* [[3. marts]] — [[Elizabete II Vindzora]] atvēra [[Barbican]] mākslas centru [[Londona|Londonā]].
* [[27. marts]] - [[31. marts]] — notika [[Vjetnamas Komunistiskā partija|Vjetnamas Komunistiskās partijas]] 5. kongress.

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — sākās [[Argentīna]]s un [[Lielbritānija]]s konflikts par [[Folklenda Salas|Folklenda Salām]].

=== Maijs ===
* [[15. maijs]] — par [[Dienvidslāvija]]s 6. prezidentu kļuva [[Petars Stamboličs]].

=== Jūnijs ===
* [[13. jūnijs]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1982. gada FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===

=== Augusts ===
* [[7. augusts]] — [[Itālija]]s premjerministrs [[Giovanni Spadolini]] atkāpās no amata.
* [[15. augusts|15.]]—[[28. augusts]] — [[Kolumbija|Kolumbijā]] notika [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[17. augusts]] — [[Vācija|Vācijā]] oficiāli tirdzniecībā tika izdots pirmais [[kompaktdisks]] jeb [[Kompaktdisks|CD]].

=== Septembris ===
* [[13. oktobris]] — sākta [[Ford]] [[Sierra]] ražošana, kas aizstāja [[Ford]] [[Cortina]] modeli.

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Sony]] laida tirdzniecībā pirmo [[Kompaktdisks|Kompaktdisku]] atskaņotāju (modelis [[CDP-101]]).
* [[13. oktobris]] — [[Eiropa|Eiropā]] tika sākta [[Ford]] [[Sierra]] tirdzniecība, kas aizstāja [[Ford]] [[Cortina]] modeli.
* [[20. oktobris]] — [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]], [[Maskava|Maskavā]], skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, pūlī tika nospiesti 66 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/si-diena-vesture-tragedija-luzniku-stadiona-maskava.a426463/|title=Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Novembris ===
* [[30. novembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mūziķis [[Maikls Džeksons]] izdeva savu albumu [[Thriller]], kas kļuva par viņa visu laiku visvairāk pārdoto ierakstu.

=== Decembris ===
* [[7. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Teksasa]]s štatā pirmo reizi tika izpildīts [[nāvessods]] ar nāvējošas injekcijas palīdzību.
* [[26. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] žurnāls [[Time Magazine]] pirmo reizi nomināciju [[Man of the Year]] (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan [[Personālais dators|personālajam datoram]].

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[6. janvāris]] — [[Edijs Redmeins]] (''Eddie Redmayne''), angļu aktieris un modelis
* [[11. janvāris]] — [[Tonijs Allens (basketbolists)|Tonijs Allens]] (''Anthony Allen''), ASV basketbolists
* [[13. janvāris]] — [[Dāvids Mellers]] (''David Möller''), vācu kamaniņu braucējs
* [[14. janvāris]] — [[Viktors Valdess]] (''Víctor Valdés''), spāņu futbolists
* [[17. janvāris]] — [[Dveins Veids]] (''Dwyane Wade''), ASV basketbolists
* [[25. janvāris]] — [[Noemi]] (''Noemi''), itāliešu dziedātāja.
;Februāris
* [[10. februāris]] — [[Džastins Getlins]] (''Justin Gatlin''), ASV vieglatlēts, sprinteris
* [[17. februāris]]  — [[Adrianu Leite Ribeiru|Adrianu]] (''Adriano''), brazīliešu futbolists
;Marts
* [[2. marts]] — [[Henriks Lundkvists]] (''Henrik Lundqvist''), zviedru hokejists
* [[26. marts]] — [[Mikels Arteta]] (''Mikel Arteta''), spāņu futbolists un treneris
* [[28. marts]] — [[Luiss Tehada]] (''Luis Tejada''), Panamas futbolists (miris 2024. gadā)
* [[31. marts]] — [[Hloja Žao]] (''Chloé Zhao''), ķīniešu kinorežisore un filmu veidotāja
;Aprīlis
* [[3. aprīlis]] — [[Kobija Smaldersa]] (''Cobie Smulders''), Kanādas aktrise
* [[5. aprīlis]] — [[Heilija Atvela]] (''Hayley Atwell'') angļu ASV aktrise
* [[15. aprīlis]] — [[Sets Rogens]] (''Seth Rogen''), Kanādas, ASV komiķis, aktieris, režisors un scenārists
* [[30. aprīlis]] — [[Kirstena Dansta]] (''Kirsten Dunst''), ASV aktrise
;Maijs
* [[1. maijs]] — [[Darijo Srna]] (''Darijo Srna''), horvātu futbolists
* [[3. maijs]] — [[Rebeka Hola]] (''Rebecca Hall''), angļu aktrise
* [[20. maijs]] — [[Petrs Čehs]] (''Petr Čech''), čehu futbolists
* [[22. maijs]] — [[Apolo Ono]] (''Apolo Ohno''), ASV šorttrekists
* [[29. maijs]] — [[Natālija Dobrinska]] (''Наталя Добринська''), Ukrainas daudzcīņniece
;Jūnijs
* [[8. jūnijs]] — [[Nadežda Petrova]] (''Надежда Петрова''), krievu tenisiste
* [[11. jūnijs]] — [[Daiena Taurazi]] (''Diana Lurena Taurasi''), ASV basketboliste
* [[20. jūnijs]] — ''[[Example]]'', britu dziedātājs un reperis
* [[21. jūnijs]] — [[Viljams, Velsas princis|Princis Viljams]] (''Prince William''), Velsas princis
* [[30. jūnijs]] — [[Lizija Kaplana]] (''Lizzy Caplan''), amerikāņu aktrise
;Jūlijs
* [[5. jūlijs]]:
** [[Sofija Adeno]] (''Sophie Adenot''), Francijas kosmonaute, helikoptera pilote
** [[Alberto Džilardīno]] (''Alberto Gilardino''), itāliešu futbolists
* [[8. jūlijs]] — [[Sofija Buša]] (''Sophia Bush''), ASV aktrise
* [[15. jūlijs]] — [[Aleksandrs Grebjonkins]] (''Александр Сергеевич Гребёнкин''), Krievijas kosmonauts, inženieris
* [[24. jūlijs]] — [[Elizabete Mosa]] (''Elisabeth Moss''), ASV aktrise
;Augusts
* [[2. augusts]] — [[Elders Puštiga]] (''Hélder Postiga''), portugāļu futbolists
* [[13. augusts]] — [[Sebastians Stens]] (''Sebastian Stan''), rumāņu ASV aktieris
* [[18. augusts]] — [[Magalija Lepina-Blondo]] (''Magalie Lépine-Blondeau''), Kanādas aktrise
* [[24. augusts]] — [[Kims Šelstrems]] (''Kim Källström''), zviedru futbolists
* [[28. augusts]] — [[Tiagu Mota]] (''Thiago Motta'') itāļu futbolists un treneris
* [[31. augusts]] — [[Hosē Manuels Reina]] (''José Manuel Reina''), Spānijas futbolists, vārtsargs
;Septembris
* [[22. septembris]] — [[Mārtens Stekelenburgs]] (''Maarten Stekelenburg''), nīderlandiešu futbolists
;Oktobris
* [[13. oktobris]] — [[Jans Torps]] (''Ian James Thorpe''), Austrālijas peldētājs
* [[14. oktobris]] — [[Bens Zaitlins]] (''Benh Zeitlin''), ASV kinorežisors, komponists un animators
;Novembris
* [[3. novembris]] — [[Jevgeņijs Pļuščenko]] (''Евгений Плющенко''), krievu daiļslidotājs
;Decembris
* [[1. decembris]] — [[Rizs Ahmeds]] (''Riz Ahmed''), angļu aktieris
* [[3. decembris]] — [[Maikls Esjēns]] (''Michael Essien''), Ganas futbolists
* [[31. decembris]] — [[Kreigs Gordons]] (''Craig Gordon''), skotu futbolists

== Miruši ==
* [[25. janvāris]] — [[Mihails Suslovs]] (''Михаил Андреевич Суслов''), PSRS politiķis (dzimis 1902. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Lī Strasbergs]] (''Lee Strasberg''), ASV teātra pedagogs (dzimis 1901. gadā)
* [[5. marts]] — [[Džons Beluši]] (''John Belushi''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1949. gadā)
* [[6. marts]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), ASV rakstniece, filozofe (dzimusi 1905. gadā)
* [[18. marts]] — [[Vasilijs Čuikovs]] (''Василий Иванович Чуйков''), PSRS maršals (dzimis 1900. gadā)
* [[29. marts]] — [[Valters Halšteins]] (''Walter Hallstein''), vācu politiķis (dzimis 1901. gadā)
* [[10. maijs]] — [[Pēteris Veiss]] (''Peter Weiss''), vācu dramaturgs (dzimis 1916. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Patriks Devārs]] (''Patrick Dewaere''), franču aktieris (dzimis 1947. gadā)
* [[12. augusts]] — [[Henrijs Fonda]] (''Henry Fonda''), ASV aktieris (dzimis 1905. gadā)
* [[29. augusts]] — [[Ingrīda Bergmane]] (''Ingrid Bergman''), zviedru aktrise (dzimusi 1915. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Urho Kekonens]] (''Urho Kekkonen''), somu politiķis (dzimis 1900. gadā)
* [[1. septembris]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (dzimis 1905. gadā)
* [[21. septembris]] — [[Ovaness Bagramjans]] (''Иван Христофорович Баграмян''), PSRS karavīrs (dzimis 1897. gadā)
* [[5. novembris]] — [[Žaks Tatī]] (''Jacques Tati''), franču mīms, kinorežisors, aktieris un scenārists (dzimis 1907. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Leonīds Brežņevs]] (''Леонид Ильич Брежнев''), PSRS politiķis (dzimis 1906. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Hermanis Balks]] (''Hermann Balck''), vācu ģenerālis (dzimis 1897. gadā)
* [[2. decembris]] — [[Džovanni Ferrāri]] (''Giovanni Ferrari''), itāļu futbolists un treneris (dzimis 1907. gadā)
* [[18. decembris]] — [[Hanss Ulrihs Rūdels]] (''Hans-Ulrich Rudel''), vācu karavīrs (dzimis 1916. gadā)
* [[20. decembris]] — [[Arturs Rubinšteins]] (''Arthur Rubinstein''), ASV pianists (dzimis 1887. gadā)
* [[27. decembris]] — [[Džons Svaigerts]] (''John Swigert''), ASV kosmonauts (dzimis 1931. gadā)

== Nobela prēmijas ==
{{commons}}

{{pg5}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1982. gads|*]]</text>
      <sha1>k7wj8vhm5y6d1ytdmh05pbc2f4ks6n1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1975. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61352</id>
    <revision>
      <id>4448829</id>
      <parentid>4343788</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:03:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448829</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14033" sha1="t22377nhl0c4yvg8ocxh69zrvxcsz39" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1975}}
{{Gada citi notikumi|1975}}
{{Gads citos kalendāros|1975}}
'''1975. gads''' ({{Rom sk gadam|1975}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[15. janvāris]] — [[Portugāle]] piešķīra neatkarību [[Angola]]i.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — translāciju sāka ''Intercontinental Broadcasting Corporation,'' kļūstot par pirmo [[Filipīnas|Filipīnu]] raidorganizāciju.
* [[4. februāris]] — 7.3 balles stipra zemestrīce [[Liaonina]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]] kļuva par pirmo, kas tika prognozēta jau iepriekš, tomēr 2 041 cilvēks gāja bojā un 27 538 tika ievainoti.
* [[13. februāris]] — izcēlās ugunsgrēks Pasaules tirdzniecības centra ziemeļu torņa 11. stāvā [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas ātri tika likvidēts.
* [[28. februāris]] — [[Londona]]s metro notika dzelzceļa katastrofa, kurā dzīvību zaudēja 43 cilvēki.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Austrālija|Austrālijā]] translāciju sāka krāsainā televīzija.
* [[10. marts]] — starp [[Japāna]]s pilsētām [[Osaka|Osaku]] un Fukuoku tika atvērta ātrgaitas dzelzceļa satiksmes līnija.
* [[22. marts]] — Teach-In dziesma ''Ding-a-dong'' uzvarēja [[1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1975. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]].

=== Aprīlis ===
* [[4. aprīlis]] — [[Bills Geitss]] dibināja kompāniju [[Microsoft]].
* [[14. aprīlis]] — referendumā [[Sikima|Sikimas karalistē]] iedzīvotāji nobalsoja par pievienošanos [[Indija]]i.
* [[16. aprīlis]] — [[Sarkanie khmeri]] ieņēma [[Kambodža]]s galvaspilsētu [[Pnompeņa|Pnompeņu]].
* [[17. aprīlis]] — beidzās [[Kambodžas pilsoņu karš]].

=== Maijs ===
* [[16. maijs]]:
**[[Sikima]] tika uzņemta [[Indija]]s sastāvā pēc {{dat||4|14}} notikušā referenduma.
** japāniete Junko Tabei kļuva par pirmo sievieti, kas uzkāpusi [[Džomolungma|Everestā]].

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — izveidota [[Kurdistānas Patriotiskā savienība]].
* [[5. jūnijs]] — pirmo reizi pēc [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] kuģošanai tika atvērts Suecas kanāls.
* [[5. jūnijs]] — referendumā [[Lielbritānija]] nobalsoja par palikšanu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], kurā tā iestājās 1973. gadā.
* [[9. jūnijs]] — pirmo reizi tika piešķirts [[Austrālija]]s Ordenis.
* [[25. jūnijs]] — [[Mozambika]] ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s.
* [[26. jūnijs]] — divi [[Federālais Izmeklēšanas Birojs|FIB]] aģenti un viens Amerikāņu Indiāņu kustības biedrs gāja bojā apšaudē Painridžas Indiāņu rezervātā [[Dienviddakota|Dienviddakotā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

=== Jūlijs ===
* [[5. jūlijs]] — [[Kaboverde]] ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s.
* [[6. jūlijs]] — [[Komoras]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[12. jūlijs]] — [[Santome un Prinsipi]] pasludināja neatkarību no [[Portugāle]]s.
* [[17. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa kuģis [[Apollo programma|Apollo]] un [[Padomju Savienība]]s kosmosa kuģis Sojuz veica savienošanos kosmosā. Tas bija pirmais gadījums, kad kosmosā savienojās divu nāciju divi kosmosa kuģi.
* [[25. jūlijs]] — par [[Mozambika]]s 1. prezidentu tika iecelts [[Samora Mašels]].

=== Augusts ===
* [[3. augusts]] — [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]] atvērta [[Luiziānas Superdome]].
* [[15. augusts]] — [[Bangladeša]]s prezidents Šeihs Mujiburs Rahmans tika nogalināts valsts apvērsuma laikā.
* [[20. augusts]] — Viking [[Marss (planēta)|Marsa]] izpētes programmā [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida zondi ''Vining 1''.

=== Septembris ===
* [[6. septembris]] — 6.7 balles stipra zemestrīce satricināja [[Turcija|Turciju]]. Bojā gāja 2 085 cilvēki.
* [[15. septembris]] — [[Pink Floyd]] izlaida savu devīto studijas albumu ''&quot;Wish You Were Here&quot;''.
* [[16. septembris]] — [[Papua-Jaungvineja]] ieguva neatkarību no [[Austrālija]]s.

=== Oktobris ===

=== Novembris ===
* [[11. novembris]] — [[Angola]] kļuva neatkarīga no [[Portugāle]]s, izraisot pilsoņu karu.
* [[14. novembris]] — [[Spānija]] pameta [[Rietumsahāra|Rietumsahāru]].
* [[22. novembris]] — pēc [[Fransisko Franko]] nāves [[Huans Karloss I]] kļuva par [[Spānija]]s karali.
* [[25. novembris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] tika aizliegta Īru republikāņu armija.
* [[25. novembris]] — [[Surinama]] kļuva neatkarīga no Nīderlandes Karalistes.
* [[28. novembris]] — Portugāļu Timora ieguva neatkarību no [[Portugāle]]s ar nosaukumu [[Austrumtimora]].

=== Decembris ===
* [[3. decembris]] — Žaks Kusto atrada slavenā okeāna lainera ''&quot;HMHS Britannic&quot;'' vraku.
* [[7. decembris]] — [[Indonēzija]] iebruka [[Austrumtimora|Austrumtimorā]].
* [[21. decembris]] — [[OPEC]] konforencē [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] tika nolaupīti seši cilvēki.
* [[29. decembris]] — bumbas sprādzienā [[Ņujorka]]s lidostā ''&quot;LaGuardia&quot;'' bojā gāja 11 cilvēki.

== Dzimuši ==
=== Janvāris ===
* [[2. janvāris]] — [[Oleksandrs Šovkovskis]] (''Олександр Володимирович Шовковський''), Ukrainas futbolists
* [[11. janvāris]] — [[Roberts Hainss]] (''Robert Hines''), ASV kosmonauts
* [[18. janvāris]] — [[Andris Ambainis]], Latvijas matemātiķis
* [[20. janvāris]] — [[Norberto Fontana]], Argentīnas autosportists
* [[21. janvāris]]:
** [[Judži Ide]] (井出 有治), Japānas autosportists
** [[Sauļus Limonts]] (''Saulius Limontas''), Lietuvas hokejists
* [[31. janvāris]] — [[Priti Zinta]] (प्रीति ज़िंटा), Indijas kinoaktrise

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — [[Džovanni van Bronkhorsts]] (''Giovanni van Bronckhorst''), nīderlandiešu futbolists un treneris
* [[18. februāris]]:
** [[Igors Dodons]] (''Igor Dodon''),  Moldovas prezidents
** [[Gērijs Nevils]] (''Gary Alexander Neville''), Anglijas futbolists
* [[19. februāris]]:
** [[Sergejs Prokopjevs]] (''Сергей Валерьевич Прокопьев''), Krievijas kosmonauts
** [[Muhameds Ali Reda]], Ēģiptes bokseris
* [[27. februāris]] — [[Kaspars Astašenko]], Latvijas hokejists

=== Marts ===
* [[3. marts]]:
** [[Stanimirs Gospodinovs]], Bulgārijas futbolists
** [[Rihards Pavlikovskis]] (''Richard Pavlikovský''), slovāku hokejists 
* [[5. marts]] — [[Lučāno Burti]] (''Luciano Burti''), Brazīlijas autosportists
* [[12. marts]] — [[Edgars Jankausks]] (''Edgaras Jankauskas''), lietuviešu futbolists
* [[15. marts]] — [[Veselins Topalovs]] (''Веселин Топалов''), Bulgārijas šahists
* [[27. marts]] — ''[[Fergie]]'', ASV dziedātāja

=== Aprīlis ===
* [[9. aprīlis]] — [[Robijs Faulers]] (''Robert Bernard 'Robbie' Fowler''), angļu futbolists
* [[10. aprīlis]] — [[Deivids Harbors]] (''David Harbour''), amerikāņu aktieris
* [[11. aprīlis]] — [[Mārtiņš Pētersons]], latviešu mūziķis
* [[13. aprīlis]] — [[Tatjana Navka]] (''Татьяна Навка''), Krievijas daiļslidotāja

=== Maijs ===
* [[2. maijs]]:
** [[Deivids Bekhems]] (''David Robert Joseph Beckham''), angļu futbolists
** [[Dorotija Metkalfa-Lindenburgere]] (''Dorothy Metcalf-Lindenburger''), ASV kosmonaute
* [[8. maijs]]:
** [[Enrike Iglesiass]] (''Enrique Iglesias''), Spānijas dziedātājs
** [[Gastons Macakane]] (''Gastón Mazzacane''), Argentīnas autosportists
*[[9. maijs]] — [[Huans Antonio Bajona]] (''Juan Antonio Bayona''), spāņu kinorežisors
* [[20. maijs]] — [[Ralfs Fērmans]] (''Ralph Firman''), Īrijas autosportists
* [[21. maijs]] — [[Jūso Pikeliste]] (''Juuso Pykälistö''), Somijas autosportists
* [[29. maijs]] — [[Deivids Bartka]] (''David Burtka''), amerikāņu aktieris un šefpavārs

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Ēriks Rags]], Latvijas vieglatlēts
* [[4. jūnijs]]:
** [[Rasels Brends]] (''Russell Brand''), angļu komiķis, aktieris, dziedātājs un rakstnieks
** [[Andželīna Džolija]] (''Angelina Jolie''), ASV aktrise
* [[7. jūnijs]] — [[Elens Aiversons]] (''Allen Ezail Iverson''), ASV basketbolists
* [[18. jūnijs]] — [[Aleksandrs Koliņko]], Latvijas futbolists
* [[25. jūnijs]] — [[Vladimirs Kramņiks]] (''Владимир Крамник''), Krievijas šahists
* [[30. jūnijs]] — [[Ralfs Šūmahers]] (''Ralf Schumacher''), Vācijas autosportists

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]] — [[Aļaksandrs Turčins]] (''Аляксандр Генрыхавіч Турчын''), Baltkrievijas premjerministrs
* [[6. jūlijs]] — [[50 Cent]] (''Curtis James Jackson III''), ASV reperis
* [[7. jūlijs]]:
** [[Nīna Hosa]] (''Nina Hoss''), vācu aktrise
** [[Ādams Nelsons]] (''Adam Nelson''), ASV vieglatlēts
* [[20. jūlijs]] — [[Rejs Allens]] (''Walter Ray Allen''), ASV basketbolists

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — [[Juta Urpilainena]] (''Jutta Urpilainen''), Somijas politiķe
* [[16. augusts]] — [[Taika Vaititi]] (''Taika Waititi''), Jaunzēlandes kinorežisors un komiķis
* [[18. augusts]] — [[Petrs Čajāneks]] (''Petr Čajánek''), čehu hokejists
* [[21. augusts]] — [[Alīsija Vita]] (''Alicia Witt''), amerikāņu aktrise

=== Septembris ===
* [[7. septembris]] — [[Noriks Abe]] (阿部典史), Japānas motosportists (miris 2007. gadā)
* [[18. septembris]] — [[Džeisons Sudeikis]] (''Jason Sudeikis''), amerikāņu aktieris, scenārists un komiķis
* [[20. septembris]] — [[Huans Pablo Montoija]] (''Juan Pablo Montoya''), Kolumbijas autosportists
* [[23. septembris]] — [[Vitālijs Jeremejevs]] (''Виталий Еремеев''), Kazahstanas hokejists
* [[24. septembris]] — [[Tailers Heigs]] (''Tyler Hague''), ASV kosmonauts
* [[28. septembris]] — [[Ana Brnabiča]] (''Ана Брнабић''), Serbijas premjerministre
* [[30. septembris]] — [[Mariona Kotijāra]] (''Marion Cotillard''), franču aktrise un dziedātāja

=== Oktobris ===
* [[5. oktobris]] — [[Keita Vinsleta]] (''Kate Winslet''), britu aktrise
* [[9. oktobris]] — [[Alberts Serra]] (''Albert Serra''), spāņu kinorežisors
* [[12. oktobris]] — [[Meriona Džonsa]] (''Marion Lois Jones''), ASV vieglatlēte, basketboliste

=== Novembris ===
* [[11. novembris]] — [[Gregorijs Vaizmens]] (''Gregory R. Wiseman''), ASV kosmonauts
* [[12. novembris]] — [[Dario Šimičs]] (''Dario Šimić''), Horvātijas futbolists
* [[14. novembris]] — [[Treviss Bārkers]] (''Travis Barker''), ASV mūziķis
* [[22. novembris]] — [[Jūsaku Maedzava]] (前澤 友作, ''Maezawa Yūsaku''), Japānas uzņēmējs, kosmiskais tūrists
* [[29. novembris]] — [[Ģirts Ankipāns]], Latvijas hokejists

=== Decembris ===
* [[11. decembris]]:
** [[Fransisko Rubio]] (''Francisco Rubio''), ASV kosmonauts
** [[Martins Pruseks]] (''Martin Prusek''), čehu hokejists
* [[17. decembris]] — [[Milla Jovoviča]] (''Milla Jovovich''), ASV aktrise
* [[22. decembris]] — [[Takuja Oniši]], Japānas kosmonauts
* [[27. decembris]] — [[Aigars Fadejevs]], latviešu vieglatlēts (miris 2024. gadā)
* [[30. decembris]]:
** [[Matiass Hepfners]] (''Matthias Höpfner''), vācu bobslejists
** [[Taigers Vudss]] (''Tiger Woods''), ASV golferis

== Miruši ==
* nezināms datums — [[Rebeka Fialka-Račinska]] (''Ревекка Фиалка-Рачинская''), Baltkrievijas revolucionāre (dzimusi 1888. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Antonīns Novotnijs]] (''Antonín Novotný''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1904. gadā)
* [[3. februāris]] — [[Umma Kulsūma]] (أم كلثوم), Ēģiptes dziedātāja (dzimusi 1898. gadā)
* [[14. februāris]] — [[P. G. Vudhauss]] (''P. G. Wodehouse''), angļu humorists (dzimis 1881. gadā)
* [[13. marts]] — [[Ivo Andričs]] (''Иво Андрић''), Bosnijas un Hercegovinas rakstnieks (dzimis 1892. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Dzjans Dzješi]] (蔣介石), ķīniešu politiķis (dzimis 1887. gadā)
* [[12. aprīlis]] — [[Džozefīne Beikere]] (''Josephine Baker''), ASV/franču dejotāja un dziedātāja (dzimusi 1906. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Fredriks Mārčs]] (''Fredric March''), amerikāņu aktieris (dzimis 1897. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Lisjēns Uto]] (''Lucien Huteau''), franču politiķis (dzimis 1878. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Sarvepalli Rādhakrišnans]] (సర్వేపల్లి రాధాకృష్ణ), indiešu politiķis un filozofs (dzimis 1888. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Arturs Apinis]], latviešu grafiķis (dzimis 1904. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Oto Skorceni]] (''Otto Skorzeny''), vācu diversants (dzimis 1908. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Pauls Keress]] (''Paul Keres''), igauņu šahists (dzimis 1916. gadā)
* [[9. augusts]] — [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Дмитрий Дмитриевич Шостакович''), krievu komponists (dzimis 1906. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Mudžiburs Rahmans]], Bangladešas pirmais preizdents (dzimis 1920. gadā)
* [[27. augusts]] — [[Haile Selasije I]] (''Haile Selassie I''), Etiopijas imperators (dzimis 1892. gadā)
* [[4. septembris]] — [[Jānis Sudrabkalns]] (Arvīds Sudrabkalns), latviešu dzejnieks (dzimis 1894. gadā)
* [[10. septembris]] — [[Džordžs Tomsons]] (''George Thomson''), britu fiziķis (dzimis 1892. gadā)
* [[15. septembris]] — [[Pāvels Suhojs]] (''Павел Осипович Сухой''), padomju aviokonstruktors (dzimis 1895. gadā)
* [[20. septembris]] — [[Senžons Pērss]] (''Saint-John Perse''), franču dzejnieks (dzimis 1887. gadā)
* [[20. novembris]] — [[Fransisko Franko]] (''Francisco Franco''), Spānijas diktators (dzimis 1892. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Greiems Hills]] (''Graham Hill''), britu autosportists (dzimis 1929. gadā)
* [[5. decembris]] — [[Hanna Ārente]] (''Hannah Arendt''), Vācijas publiciste (dzimis 1906. gadā)

{{pg3}}
{{commons}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1975. gads| ]]</text>
      <sha1>t22377nhl0c4yvg8ocxh69zrvxcsz39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Upīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65670</id>
    <revision>
      <id>4448653</id>
      <parentid>4346489</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:47:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2652" sha1="h07zl8o1qp129k9k3zqjz1ruvw8cjqn" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|Lietuvas vēsturi|Upīte (nozīmju atdalīšana)|Upīte}}
[[Attēls:Žemaitijai pievienotās zemgaļu un sēļu zemes pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422.png|thumb|300px|Žemaitijai pievienotās zemgaļu un sēļu zemes (gaiši rozā krāsā) pēc Melnas līguma noslēgšanas (1422). Iezīmēta [[Jelgava]] (''Mitawa''), [[Pasvale]] (''Poswol''), [[Šauļi]] (''Szawle''), [[Raseiņi]] (''Rosienie'') un [[Upītes pilskalns|Upīte]] (''Upita'').]]
[[Attēls:Upītes, Ukmerģes un Braslavas apriņķi 1800.JPG|300px|thumb|Upītes, Ukmerģes un Braslavas apriņķi [[Lietuvas guberņa]]s kartē (1800).]]
'''Upīte''' ({{val|lt|Upytės žemė}}, {{val|la|terra Opiten}}) bija seno [[zemgaļi|zemgaļu]] un [[Aukštaitija|aukštaišu]] apdzīvota zeme tagadējā [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] teritorijā [[Lietuva]]s ziemeļu daļā.

== Pārvaldes centrs ==

Upītes pils sākotnēji atradusies uz augstas salas ezerā, kas vēlāk nosusināts, bet sala kļuvusi par pilskalnu. [[Upītes pilskalns]] un ciems un atrodas 12 km uz dienvidrietumiem no [[Panevēža]]s Vešetas upītes krastos.

== Vēsture ==
1254. gadā Upītes zeme kā [[Upmale (zeme)|Upmales]] zemes dienvidu kaimiņzeme pirmo reizi minēta līgumā par 1251. gadā likvidētās [[Zemgales bīskapija]]s austrumu daļas Upmales novada dalīšanu, ko veica [[Livonijas ordenis]] un [[Rīgas arhibīskapija]]. 1338. gadā Livonijas ordenis uz laiku iekaroja Upītes zemi un to pakļāva ordeņa Kurzemes kapitulam.
1341.—1382. gadā [[Ķēstutis]] to mēģināja pievienot savai [[Traķu kunigaitija]]i. 1353.—1379. gadā [[Livonijas ordenis]] vismaz 10 reizes uzbrucis Upītei. 
Pēc 1398. gada [[Saliņas miera līgums|Saliņas miera līguma]] noslēgšanas Upītes zeme bija Vācu ordeņa [[Žemaitijas fogteja]]s sastāvā. Pēc 1422. gadā noslēgtā [[Melnas līgums|Melno ezera līguma]] tā pārgāja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pārvaldībā.

15. gadsimtā [[Upītes stārastija]]s administratīvais centrs bija Upītes pils, bet 1548. gadā par Upītes stārastijas centru kļuva [[Kreķenava]].
1565. gadā Upītes stārastiju pievienoja [[Traķu vaivadija]]i. Līdz 1831. gadam pastāvēja Upītes apriņķis, pēc tam par Upītes zemes galveno pilsētu un apriņķa centru kļuva [[Panevēža]].

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070717232043/http://www.historia.lv/publikacijas/akadeemiskie_raksti/altements.001.htm Altements, A. Zemgales novadu sadalīšana 1254. gadā. Senatne un Māksla. 1936. Nr.2, 165.—168.lpp]

{{Senās Lietuvas zemes}}

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Zemgale]]</text>
      <sha1>h07zl8o1qp129k9k3zqjz1ruvw8cjqn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žeimele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>66552</id>
    <revision>
      <id>4448824</id>
      <parentid>4443241</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:51:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4448824</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6004" sha1="c4m0ebddw1asr16bhewa7a24wubr9ah" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Žeimele
 | official_name            = ''Žeimelis''
 | settlement_type          = Miests
 | image_skyline            = Zeimelis2.JPG
 | image_caption            = Žeimes luterāņu draudzes baznīca (2010)
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
 | pushpin_map              = Lietuva#Pakrojas rajons
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Lietuva}}
 | subdivision_type1        = Apriņķis
 | subdivision_name1        = [[Šauļu apriņķis]]
 | subdivision_type2        = Pašvaldība
 | subdivision_name2        = [[Pakrojas rajons]]
 | subdivision_type3        = Seņūnija
 | subdivision_name3        = [[Žeimeles seņūnija]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 6.86
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 709
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | latd =56  | latm =16  | lats = 30 | latNS = N
 | longd =23  | longm =59  | longs = 49 | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Žeimele''' ({{val|lt|Žeimelis}}, {{val|de|Scheimeln}}) ir miests [[Lietuva|Lietuvā]], [[Bērstele]]s upes krastos, [[seņūnija]]s centrs [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajons|Pakrojas rajona pašvaldībā]]. Atrodas valsts ziemeļu daļā, netālu no [[Latvijas—Lietuvas robeža|robežas ar Latviju]]. Līdz 16. gadsimtam bijusi [[Livonijas Konfederācija]]s un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā, tāpēc šeit saglabājušās stipras luterāņu baznīcas tradīcijas un latviešu mazākumtautība.

== Vēsture ==
Pirmo reizi minēta 1500. gadā kā Žeimeles muiža, kas atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] iekarotajā zemgaļu [[Silene (zeme)|Silenes]] novadā pie senā tirdzniecības ceļa, kas veda no [[Bauskas pils]] un Lietuvu. 1540. gadā dibināta evaņģēliski luteriskā baznīca, 1542. gadā pieminēts Žeimes miestiņš.
Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s nodibināšanas un robežas korekcijas Žeimeles apvidus 1585. vai 1587. gadā pārgāja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s pakļautībā.

1596. gadā pie Žeimeles luterāņu baznīcas atvēra pirmo skolu. Līdz 1783. gadam Žeimeles luterāņu draudze ietilpa [[Kurzeme]]s konsistorijas [[Bauska]]s diacēzē, pēc tam Lietuvas konsistorijā.
1826. gadā uzcēla Svētā Pētera un Pāvila katoļu baznīcu. 1920. gadā nodibināja vidusskolu, bet 1937. gadā lauksaimniecības skolu. 1993. gadā atklāja Žeimeles Zemgales novada muzeju.

== Žeimeles nosaukuma maiņas ==
Vēsturiski vietas nosaukums ir stipri mainījies gadsimtu gaitā: ''Sheime'', ''Žeime'', ''Žeimeli'', ''Žeimis'', ''Scheimeln''. Latviešu valodā vēl 19. gadsimtā saukta par '''Žeimi''', bet 20. gadsimtā par '''Žeimeli'''. Uzskata, ka nosaukums ''žeimys'' cēlies no seno zemgaļu valodas „tas, kurš salst&quot; vai &quot;ziemelis“. Tādā gadījumā ''žeimė'' nozīmēja „salta vieta“.

== Žeimelē dzīvojuši ==
* [[Gothards Frīdrihs Stenders]], Žeimes luterāņu mācītājs (1753—1759), rakstnieks, latviešu literārās valodas veidotājs
* [[Konrāds Šulcs (tēvs)]], Žeimes luterāņu mācītājs (1759-1804)
* [[Konrāds Šulcs (dēls)]], Žeimes luterāņu mācītāja palīgs (1795-1800) un žurnālists
* [[Teodors Grothuss]], fotoķīmijas pirmā likuma atklājējs, pirmās elektrolīzes teorijas izveidotājs, dzīvoja Geduču muižā (1808—1822)
* [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]], feldmaršals, Krievijas armijas pavēlnieks kara pret Napoleonu pirmajā etapā ticis kristīts Žeimes luterāņu baznīcā 1761. gada 27. decembrī
* [[Ābrams Īzaks Kūks]], Žeimes rabīns (1888—1901), vēlāk Bauskas rabīns, Palestīnas virsrabīns, reliģiskā cionisma pamatlicējs
* [[Jozs Šļavs]] (''Juozas Šliavas''), vēsturnieks

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Senosios karčemos, Žeimelis.JPG|Krogu komplekss 
Vienybės ąžuolas, Žeimelis.JPG|Vienotības ozols 
Zeimelis3.jpg|Vecās ēkas
Zeimelis4.jpg|Zemgales muzejs
Senas pastatas, Žeimelis.JPG|Mākslinieku ēka
Žeimelis. Teodoro Grotuso gatvė.JPG|Teodora Grotusa iela
Liuteronų klebonija, Žeimelis.JPG|Bijusī latviešu skola
Vaikų darželis, Žeimelis.JPG|Bērnudārzs
Kultūros namai, Žeimelis.JPG|Bijušais kultūras nams
Sudegusi prieškario Piliečių užeiga, Žeimelis.JPG|2019. gadā nodegušais &quot;Pilsoņu krodziņš&quot;
Riboženklis, Žeimelis.JPG|Latvijas puses pilsētas vārtu piemineklis 
Liuteronų kapinės, Žeimelis.JPG|Luterāņu kapi
Prie mokyklos, Žeimelis.JPG|Piemineklis traktoram
Parkas prie klebonijos, Žeimelis.JPG|Parks 
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20070929105932/http://siauliai.mok.lt/ausros_muz/ziemg2.htm Žeimeles Zemgales muzejs]
* [https://web.archive.org/web/20080422063306/http://www.mockus.us/optimum/deksnys/zeimelis.html pilsētas vēsture]
* [http://mannbarry.net/Zeimelis/Photos/Photos.html Žeimele fotogrāfijās]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Pakrojas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>c4m0ebddw1asr16bhewa7a24wubr9ah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fergusons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69280</id>
    <revision>
      <id>4448985</id>
      <parentid>4324447</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:11:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4448985</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="386" sha1="cafttxlmbype0ubsh60cte5yfkih9cd" xml:space="preserve">'''Fergusons''' jeb '''Fērgusons''' var būt:

* [[Alekss Fergusons]] — skotu futbola treneris;
* [[Kristofers Fērgusons]] — bijušais NASA astronauts;
* [[Lūiss Fergusons]] — skotu futbolists;
* [[Meinards Fergusons]] (''Maynard Ferguson''; 1928—2006) — Kanādas džeza mūziķis.

== Skatīt arī ==
* [[Fērgusons]]
* [[Fergusone]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>cafttxlmbype0ubsh60cte5yfkih9cd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1952. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70920</id>
    <revision>
      <id>4448843</id>
      <parentid>4392841</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:41:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448843</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8410" sha1="2k4b2o0ok0kufmnomcl12px78bu5wtf" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1952. gadu|1952 (nozīmju atdalīšana)|1952}}
{{Gadu navigācija|1952}}
{{Gada citi notikumi|1952}}
{{Gads citos kalendāros|1952}}

'''1952. gads''' ({{Rom sk gadam|1952}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
=== Februāris ===
* [[6. februāris]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalieni pēc viņas tēva [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] nāves. 
* [[26. februāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministrs [[Vinstons Čērčils]] paziņoja, ka valstī izgatavota atombumba. 
* [[29. februāris]] — [[Vācija]] atguva tiesības pār Heligolandes salu.

=== Marts ===
* [[10. marts]] — [[Fulhensio Batista]] veica valsts apvērsumu [[Kuba|Kubā]]. 
* [[20. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Senāts ratificēja miera līgumu ar [[Japāna|Japānu]].

=== Aprīlis ===
* [[28. aprīlis]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] beidza [[Japāna]]s okupāciju.

=== Maijs ===
* [[28. maijs]] — sievietes [[Grieķija|Grieķijā]] ieguva vēlēšanu tiesības.

=== Jūlijs ===
* [[23. jūlijs]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] Brīvo virsnieku kustība ģenerāļa Muhamada Najība vadībā gāza karali Fārūku I.
* [[25. jūlijs]] — [[Puertoriko]] stājās spēkā jauna konstitūcija, kļūstot par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] neinkorporētu teritoriju.

=== Augusts ===
* [[15. augusts]] — par [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komiteja]]s prezidentu tika iecelts [[Eivrijs Brandidžs]].

=== Septembris ===
* [[15. septembris]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicināja [[Eritreja|Eritreju]] apvienoties ar [[Etiopija|Etiopiju]].

=== Oktobris ===
* [[5. oktobris]] — sākās [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] 19. kongress; Vissavienības komunistiskā partija (boļševiku) pārdēvēta par PSKP.

=== Novembris ===
* [[4. novembris]] — dibināta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[izlūkošana]]s [[organizācija]] — [[Nacionālās drošības aģentūra]].

=== Nezināms datims ===
* nodibināta [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija]].

== Dzimuši ==
* [[1. janvāris]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras emīrs
* [[5. janvāris]] — [[Uli Hēness]] (''Uli Hoeneß''), vācu futbolists
* [[7. janvāris]] — [[Aikuts Barka]] (''Aykut Barka''), Turcijas seismologs (miris 2002. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Li Sjaņluns]] (李顯龍), Singapūras politiķis
* [[22. februāris]] — [[Khadga Prasāds Šarma Olī]] (李顯龍), Nepālas premjerministrs
* [[4. marts]] — [[Rons Moss]] (''Ronn Moss''), ASV mūziķis un aktieris
* [[9. marts]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (mirusi 2026. gadā)
* [[11. marts]]:
** [[Duglass Adamss]] (''Douglas Adams''), britu rakstnieks (miris 2001. gadā)
** [[Rikardo Martinelli]] (''Ricardo Martinelli''), Panamas prezidents
* [[23. marts]] — [[Kims Stenlijs Robinsons]] (''Kim Stanley Robinson''), ASV rakstnieks
* [[29. marts]] — [[Bola Tinubu]] (''Bola Tinubu''), Nigērijas prezidents
* [[25. aprīlis]] — [[Vladislavs Tretjaks]] (''Владислав Александрович Третьяк''), krievu hokeja vārtsargs, Krievijas Hokeja federācijas prezidents
* [[30. aprīlis]] — [[Žaks Odijārs]] (''Jacques Audiard''), franču kinorežisors
* [[6. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], krievu žurnālists, sporta komentētājs, biljarda un snūkera tiesnesis
* [[14. maijs]] — [[Deivids Bērns]] (''David Byrne''), skotu ASV dziedātājs
* [[15. maijs]] — [[Vahids Halilhodžičs]] (''Vahid Halilhodžić''), bosniešu futbolists un treneris
* [[20. maijs]] — [[Rožē Milla]] (''Roger Milla''), Kamerūnas futbolists
* [[4. jūnijs]] — [[Broņislavs Komorovskis]] (''Bronisław Komorowski''), Polijas politiķis
* [[7. jūnijs]]:
** [[Sušila Kārki]] (सुशीला कार्की, Sushila Karki), Nepālas premjerministre, juriste
** [[Liams Nīsons]] (''Liam Neeson''), īru aktieris
** [[Orhans Pamuks]] (''Orhan Pamuk''), turku rakstnieks
* [[18. jūnijs]]:
** [[Izabella Rosellīni]] (''Isabella Rossellini''), itāliešu aktrise
** [[Idriss Debī]] (''إدريس ديبي''), Čadas prezidents (miris 2021. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Džons Gudmens]] (''John Goodman''), ASV aktieris
* [[22. jūnijs]] — [[Greiems Grīns (aktieris)|Greiems Grīns]] (''Graham Greene''), Kanādas aktieris (miris 2025. gadā)
* [[11. jūlijs]] — [[Stīvens Langs]] (''Stephen Lang''), ASV aktieris
* [[21. jūlijs]] — [[Džons Baraso]] (''John Barrasso''), ASV politiķis
* [[24. jūlijs]] — [[Gass Van Sants]] (''Gus Van Sant''), ASV kinorežisors
* [[12. augusts]] — [[Čeņs Kaige]] (陳凱歌, ''Chen Kaige''), Ķīnas kinorežisors
* [[17. augusts]]:
** [[Nelsons Pikē]] (''Nelson Piquet''), Brazīlijas autosportists
** [[Mario Teisens]] (''Mario Theissen''), vācu inženieris
* [[18. augusts]] — [[Patriks Sveizijs]] (''Patrick Swayze''), ASV aktieris (miris 2009. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Jirži Paroubeks]] (''Jiří Paroubek''), čehu politiķis
* [[16. septembris]] — [[Fatoss Nano]] (''Fatos Nano''), Albānijas politiķis (miris 2025. gadā)
* [[27. septembris]] — [[Dumitru Prunarju]] (''Dumitru Prunariu''), Rumānijas kosmonauts
* [[5. oktobris]] — [[Klaivs Bārkers]] (''Clive Barker''), angļu rakstnieks
* [[7. oktobris]] — [[Vladimirs Putins]] (''Владимир Владимирович Путин''), Krievijas prezidents
* [[26. oktobris]] — [[Larss Hansens]] (''Lars Peter Hansen''), ASV ekonomists
* [[5. novembris]] — [[Olehs Blohins]] (''Олег Володимирович Блохін''), ukraiņu, krievu futbolists, treneris
* [[23. novembris]] — [[Ross Brons]] (''Ross Brawn''), britu inženieris
* [[24. novembris]] — [[Aleksandrs Vešņakovs]] (''Александр Альбертович Вешняков''), Krievijas politiķis, diplomāts
* [[30. novembris]] — [[Henrijs Seliks]] (''Henry Selick''), ASV stopkadru animācijas režisors un scenārists
* [[1. decembris]] — [[Riks Skots]] (''Rick Scott''), ASV politiķis
* [[15. decembris]] — [[Alans Simonsens]] (''Allan Simonsen''), dāņu futbolists un treneris

== Miruši ==
* [[25. janvāris]] — [[Sveidns Bjernsons]] (''Sveinn Björnsson''), pirmais Islandes prezidents (dzimis 1881. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Džordžs VI Vindzors]], Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1895. gadā) 
* [[9. marts]] — [[Aleksandra Kollontaja]] (''Алекса́ндра Миха́йловна Коллонта́й''), padomju diplomāte (dzimusi 1872. gadā)
* [[1. jūnijs]] — [[Džons Djūijs]] (''John Dewey''), ASV filozofs, psihologs un izglītības teorētiķis (dzimis 1859. gadā)
* [[26. jūlijs]] — [[Eva Perona]] (''Eva Perón''), Argentīnas pirmā lēdija (dzimusi 1919. gadā)
* [[3. septembris]] — [[Anti Tulenheimo]] (''Anti Tulenheimo''), Somijas premjerministrs (dzimis 1879. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Roberts Krošovs]] (''Robert Crawshaw''), britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1869. gadā) 
* [[26. septembris]] — [[Džordžs Santajana]] (''George Santayana''), amerikāņu filozofs (dzimis 1863. gadā)
* [[2. oktobris]] — [[Viljams Goslings]] (''William Gosling''), angļu futbolists (dzimis 1869. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Haims Veicmans]] (דָּוִד בֶּן-גּוּרִיּוֹן), pirmais Izraēlas prezidents (dzimis 1874. gadā)
* [[16. novembris]] — [[Ogists Maršē]] (''Auguste Marchais''), franču vieglatlēts (dzimis 1872. gadā)
* [[18. novembris]] — [[Pols Eliārs]] (''Paul Éluard''), franču dzejnieks (dzimis 1895. gadā)
* [[20. novembris]] — [[Benedeto Kroče]] (''Benedetto Croce''), itāļu filozofs (dzimis 1866. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Melnkalnes Helēna]] (''Elena del Montenegro''), Itālijas karaliene (dzimusi 1873. gadā)
* [[1. decembris]] — [[Vitorio Emanuele Orlando]] (''Vittorio Emanuele Orlando''), itāļu politiķis (dzimis 1860. gadā)
* [[12. decembris]] — [[karaliene Aleksandrīne]] (''Dronning Alexandrine''), Dānijas karaliene (dzimusi 1879. gadā)

{{gg2}}
{{commonscat|1952}}

[[Kategorija:1952. gads| ]]</text>
      <sha1>2k4b2o0ok0kufmnomcl12px78bu5wtf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>31. decembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>73085</id>
    <revision>
      <id>4448591</id>
      <parentid>4401512</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T14:34:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4448591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6137" sha1="qnu711wwcquldict6nqkzbh2ufzu4d3" xml:space="preserve">'''31. decembris''' ir gada 365. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (366. [[garais gads|garajā gadā]]). Šī ir gada pēdējā diena.

== Vārda dienas ==
[[Silvestrs (personvārds)|Silvestrs]], [[Silvis]], [[Kalvis]]

== Notikumi ==
* [[1807. gads]] — [[Čehi|čehu]] profesors Františeks Gerstners [[Parīze|Parīzē]] publiskoja [[Mājas zirgs|zirgu]] [[dzelzceļš|dzelzceļa]] projektu [[Eiropa|Eiropā]]. Tas bija paredzēts no Čehu [[Budojevica]]s līdz [[Linca]]i.
* [[1897. gads]] — [[Ņujorka]] kļuva par otro lielāko pilsētu pasaulē, jo tai pievienoja [[Bronksa|Bronksu]], [[Bruklina|Bruklinu]] un [[Kvīnsa|Kvīnsu]].
* [[1900. gads]] — Ņujorkā satiksmei atvērts [[Manhatanas tilts]].
* [[1902. gads]] — [[Maskava|Maskavā]] notika [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas &quot;Dibenā&quot; pirmizrāde.
* [[1918. gads]]:
** [[Vācija]]s armija atstāja [[Viļņa|Viļņu]], kas palika [[poļi|poļu]] pārvaldībā;
** beidzās [[Gruzijas-Armēnijas karš]].
* [[1949. gads Latvijā|1949. gads]] — [[Kalnciems]], [[Ķegums]], [[Lielvārde]], [[Stende]] un [[Līgatne]] bija pirmās apdzīvotās vietas, kam tika piešķirts [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statuss.
* [[1963. gads]] — [[Centrālāfrikas Federācija]] sadalījās [[Zimbabve|Zimbabvē]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Rodēzija|Rodēzijā]].
* [[1982. gads]] — [[Polija|Polijā]] atcēla ārkārtas stāvokli, kuru valstī {{dat|1981|12|18||bez}} izsludināja [[Vojcehs Jaruzelskis]].
* [[1987. gads]] — par otro [[Zimbabves prezidents|Zimbabves prezidentu]] kļuva [[Roberts Mugabe]]
* [[1991. gads]] — oficiāli beidza pastāvēt [[Padomju Savienība|PSRS]].
* [[1999. gads]]:
** [[Boriss Jeļcins]] atkāpās no [[Krievija]]s prezidenta amata, viņa vietu ieņēma premjerministrs [[Vladimirs Putins]].
** kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nodeva [[Panama]]i.
* [[2020. gads]] — beidzās pārejas periods pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]] 2020. gada 31. janvārī.

== Dzimuši ==
* [[1378. gads]] — [[Kaliksts III]] (''Callistus III''), Romas pāvests (miris 1458. gadā)
* [[1514. gads]] — [[Andreass Vezālijs]] (''Andreas Vesalius''), flāmu ārsts un anatoms (miris 1564. gadā)
* [[1839. gads]] — [[Emils Lubē]] (''Émile Loubet''), Francijas prezidents (miris 1929. gadā)
* [[1869. gads]] — [[Anrī Matiss]] (''Henri Matisse''), franču mākslinieks (miris 1954. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Džordžs Māršals]] (''George Marshall''), amerikāņu karavīrs un politiķis (miris 1959. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Makss Pehšteins]] (''Max Pechstein''), vācu mākslinieks (miris 1955. gadā)
* [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Konrāds Ubāns]], latviešu mākslinieks (miris 1981. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Simons Vīzentāls]] (''Simon Wiesenthal''), ebreju sabiedrisks darbinieks (miris 2005. gadā)
* [[1922. gads]] — [[Mareks Edelmans]] (''Marek Edelman''), ebreju izcelsmes Polijas politiķis un kardiologs (miris 2009. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Dīters Nolls]] (''Dieter Noll''), vācu rakstnieks (miris 2008. gadā)
* [[1929. gads Latvijā|1929. gads]] — [[Vera Vāvere]], latviešu literatūrzinātniece (mirusi 2025. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Entonijs Hopkinss]] (''Anthony Hopkins''), britu aktieris
* [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Andrejs Plakans]], latviešu vēsturnieks (miris 2024. gadā)
* [[1941. gads]]:
** [[Alekss Fergusons]] (''Alex Ferguson'') Anglijas futbolists un treneris
** [[Rihards Pīks]], Latvijas politiķis un kinorežisors
* [[1943. gads]]:
** [[Džons Denvers]] (''John Denver''), amerikāņu kantrī mūziķis (miris 1997. gadā)
** [[Bens Kingslijs]] (''Ben Kingsley''), angļu aktieris
* [[1948. gads]] — [[Donna Sammere]] (''Donna Summer''), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (mirusi 2012. gadā)
* [[1954. gads]]:
** [[Antons Jore]] (''Anton Joore''), Nīderlandes futbolists un treneris
** [[Sergejs Sidorskis]] (''Сяргей Сідорскі''), Baltkrievijas premjerministrs
* [[1959. gads]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), amerikāņu aktieris (miris 2025. gadā)
* [[1963. gads Latvijā|1963. gads]] — [[Iveta Purne]], Latvijas politiķe
* [[1979. gads]] — [[Jans Mareks]] (''Jan Marek''), čehu hokejists (miris 2011. gadā)
* [[1982. gads]] — [[Kreigs Gordons]] (''Craig Gordon''), skotu futbolists

== Miruši ==
* [[1705. gads]] — [[Bragansas Katrīna]] (''Catherine of Braganza'') Anglijas karaliene (dzimusi 1638. gadā)
* [[1830. gads]] — [[Ismaīls pašā]] (إسماعيل باشا), Ēģiptes valdnieks (miris 1895. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]] (''Catherine Labouré''), franču svētā (dzimusi 1806. gadā)
* [[1877. gads]] — [[Gistavs Kurbē]] (''Gustave Courbet''), franču mākslinieks (dzimis 1819. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Leons Gambeta]] (''Léon Gambetta''), franču politiķis (dzimis 1838. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Jons Krjange]] (''Ion Creangă''), rumāņu rakstnieks (dzimis 1837. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Kārlis Renners]] (''Karl Renner''), Austrijas prezidents (dzimis 1870. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Maksims Ļitvinovs]] (''Максим Литвинов''), PSRS politiķis (dzimis 1876. gadā)
* [[1980. gads]]:
** [[Māršals Maklūans]] (''Herbert Marshall McLuhan''), Kanādas filozofs (dzimis 1911. gadā)
** [[Rauls Volšs]] (''Raoul Walsh''), amerikāņu kinorežisors un aktieris (dzimis 1887. gadā)
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Pauls Aldiņš]], latviešu infektologs (dzimis 1971. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Betija Vaita]] (''Betty White''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1922. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Arnolds Rītels]], (''Arnold Rüütel''), igauņu politiķis, valsts prezidents (dzimis 1928. gadā)
* [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Boriss Rezņiks]], Latvijas komponists (dzimis 1947. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Vecgada diena]], Vecgada vakars

{{viss gads}}

[[Kategorija:Decembris]]</text>
      <sha1>qnu711wwcquldict6nqkzbh2ufzu4d3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baski</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74886</id>
    <revision>
      <id>4448974</id>
      <parentid>4207674</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:55:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448974</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5766" sha1="sjgeww6olqs0ngqgtvbfbsdmd1uqum2" xml:space="preserve">{{Tautas infokaste
| attēls    = [[Attēls:Basque people.png|300px|]]
| caption   = &lt;small&gt;1. rinda: [[Injigo Arista|Arista]] - [[Sančo III]] - [[Huans Sebastjans Elkano|Elkano]] - [[Ignācijs no Lojolas|Lojola]] - [[Andress de Urdaneta|Urdaneta]] - [[Huans de Onjate|Onjate]] - [[Francisks Ksaverijs|Ksaverijs]]&lt;br /&gt;
2. rinda:[[Simons Bolivars|Bolivars]] - [[Tomass de Zumalakaregi|Zumalakaregi]] - [[Dons Diego de Gardokvui|Gardokvui]]- [[Dominiks Džosefs Garats|Garats]] - [[Biktoriano Iraola|Iraola]] - [[Sabino Arana|Arana]] - [[Federiko Erazurizs Ečaurens|Erazurizs]]&lt;br /&gt;
3. rinda:[[Emīlio Garastazu Mediči|Garastazu]] - [[Moriss Ravēls|Ravēls]] - [[Eva Perona|Perona]] - [[Atano VII]] - [[Nestors Basteretkseja|Basteretkseja]] - [[Če Gevara]] -[[Luiss Mariāno|Mariāno]]&lt;br /&gt;
4. rinda:[[Pedro Migels Etksenike|Etksenike]] - [[Džons Garamendi|Garamendi]] - [[Huans Hosē Ibareče|Ibareče]] - [[Leopolds Eijārs|Eijārs]] - [[Manu Čao|Čao]] - [[Estiču Fernandess|Fernandess]] - [[Mikels Arteta|Arteta]]
&lt;/small&gt;
| tauta     = Baski&lt;br /&gt;''Euskaldunak''
| skaits    = Aptuveni 18 miljoni visā pasaulē
| vieta     = [[Spānija]]; [[Francija]]
| valoda    = [[basku valoda|basku]]; [[spāņu valoda|spāņu]]; [[franču valoda|franču]]
| reliģija  = [[katoļticība]]
| grupas    = 
| radi      =
}}

'''Baski''' ir [[tauta]], kas apdzīvo teritoriju uz [[Spānija]]s un [[Francija]]s robežas, ko tradicionāli sauc par [[Basku Zeme|Basku Zemi]]. Baski ir vienīgā Rietumeiropas tauta, kas nerunā kādā no indoeiropiešu valodām. [[Basku valoda]] (Euskara) ir izolēta valoda un tās izcelsme nav pilnībā noskaidrota.

Baski ir pazīstami vietējās valodās kā:
* ''Euskaldunak'' — (baskvalodīgais, kā arī etnisko basku pašnosaukums) vai ''euskotarrak'' (&quot;Basku Zemes pamatiedzīvotāji&quot;, bieži pieminēts, bet reti lietots jaunvārds) [[Basku valoda|Basku valodā]]
* ''Vascos'' — [[Spāņu valoda|Spāņu valodā]]
* ''Basques'' — [[Franču valoda|Franču valodā]]
* ''Bascos'' — [[Gaskoņu valoda|Gaskoņu valodā]]

== Kultūra ==

=== Valoda ===
{{Pamatraksts|Basku valoda}}
[[Basku valoda|Basku valodu]] mūsdienās lieto tikai 25—30%&lt;ref&gt;[http://www.eke.org/euskara/soziolinguistika Sociolinguistics (Eke.org)] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; reģiona iedzīvotāju. Basku valodā baski sevi identificē ar vārdu ''euskaldun'' un savu zemi — ar ''Euskal Herria'', kas tulkojumā nozīmē attiecīgi &quot;baskvalodīgais&quot; un &quot;baskvalodīgo zeme&quot;. Valodas jautājumi vienmēr ir bijusi politiska problēma, jo oficiālā Spānijas vai Francijas vara ir centusies ierobežot basku valodas lietošanu.

Mūsdienās valsts valodas uzspiešanas, diskriminējošas izglītības politikas, plašsaziņas līdzekļu ietekmes un masveidīgas imigrācijas dēļ faktiski visi baski (izņemot dažus pirmsskolas vecuma bērnus) prot savas attiecīgās valsts oficiālo valodu (spāņu vai franču). Līdz ar to ir ļoti maz basku valodā runājošu monoglotu: gandrīz visi baski abās Spānijas un Francijas robežas pusēs prot valsts valodu. Ņemot vērā, ka no citiem valsts novadiem ieceļojušo iedzīvotāju pirmā valoda parasti ir spāņu vai franču valoda, valsts valoda saglabā dominanci gan Spānijā, gan Francijā. Pēdējā laikā basku valdības mērķis ir mainīt šo tendenci, kas tiek uzskatīta par draudu basku valodas izdzīvošanai.&lt;ref&gt;X. Aierdi Urraza, [http://www.euskara.euskadi.net/r59-3693/en/contenidos/informacion/artik9_1_integrazioa_06_07/en_integraz/artik9_1_integrazioa_06_07.html Routes to linguistic and cultural integration for immigrants in the Basque Autonomous Community] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070302214808/http://www.euskara.euskadi.net/r59-3693/en/contenidos/informacion/artik9_1_integrazioa_06_07/en_integraz/artik9_1_integrazioa_06_07.html |date={{dat|2007|03|02||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Basku valoda, atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valodu, kas pieder pie milzīgas indoeiropiešu saimes, tiek uzskatīta par izolētu valodu. Vēl viena basku valodas īpatnība ir, ka tā nepārtraukti ir runāta pašreizējā teritorijā ilgāk nekā jebkura cita mūsdienu Eiropas valoda, kas Eiropā parādījās iedzīvotāju migrācijas vai citādu kulturālu pārmaiņu dēļ.&lt;ref name = &quot;kosvtz&quot;&gt;TRASK, R. Larry: History of Basque. New York/London: Routledge, 1996. {{ISBN|0-415-13116-2}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Tomēr populārie stereotipi, ka basku valoda ir &quot;vecākā Eiropas valoda&quot; un &quot;unikāla pasaules valodu saimē&quot;, nereti tiek pārprasti un noved pie nepareiziem slēdzieniem.&lt;ref&gt;J.C. Moreno Cabrera, [http://www.euskara.euskadi.net/r59-3693/en/contenidos/informacion/artik12_1_aurreiritziak_06_10/en_aurreiri/artik12_1_aurreiritziak_06_10.html Misconceptions about Basque] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070302214757/http://www.euskara.euskadi.net/r59-3693/en/contenidos/informacion/artik12_1_aurreiritziak_06_10/en_aurreiri/artik12_1_aurreiritziak_06_10.html |date={{dat|2007|03|02||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Gadsimtu garumā basku valoda ir bijusi pastāvīgā saskarsmē ar pārējām reģiona valodām, ar kurām tai ir parādījušās kopīgas iezīmes, tāpēc ir pārspīlēts uzskats par basku valodu kā par &quot;savrupu, vecmodīgu un neeiropeisku&quot; valodu.&quot; Basku valoda ir moderna valoda, kas mūsdienās ir nostabilizējusies plašsaziņas līdzekļos un mūsdienu saziņā, kā arī tiek runāta ļoti plašā sociālā un kulturālā kontekstā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baski| ]]
[[Kategorija:Basku zeme (reģions)]]
[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Pirmiedzīvotāji]]</text>
      <sha1>sjgeww6olqs0ngqgtvbfbsdmd1uqum2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alūksnes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75425</id>
    <revision>
      <id>4448845</id>
      <parentid>4408403</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:43:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448845</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30006" sha1="pwf6xmlnnm5ty2tpsqr0mw976h2nfvd" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Alūksnes novads
| karte             = Aluksnes Novads 2021.png
| karte2            = Alūksnes novads 2021.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = Alūksne novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Alūksnes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Alūksnes_novada_karogs.png
| karoga_nosaukums  = Alūksnes novada karogs
| centrs            = Alūksne
| platība           = 1699,8&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |date={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 13 861
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 13861 / 1699.8 round 1}}
| izveidots         = 2009
| mērs              = [[Dzintars Adlers]]
| mērs_partija      = {{nobr|[[Jaunā Vienotība]]}}
| mērs_gads         =
| teritorijas       = {{collapsible list|title=1 pilsēta&lt;br /&gt;un 15 pagasti|&lt;br /&gt;[[Alsviķu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Alūksne|Alūksnes pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Annas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ilzenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunalūksnes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunannas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunlaicenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Kalncempju pagasts]]&lt;br /&gt;[[Liepnas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Malienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mālupes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mārkalnes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Pededzes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Veclaicenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Zeltiņu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ziemeru pagasts]]}}
| pakalpojumu_centri= 
| mājaslapa         = www.aluksne.lv  
}}
'''Alūksnes novads''' ir 2009. gadā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Latvija]]s ziemeļaustrumos.&lt;ref&gt;[http://www.aluksne.lv/rajons/Terit_ref/Novada_projekts.doc Pašvaldību apvienošanās projekts.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Novadā apvienota [[Alūksne]]s [[pilsēta]] un 15 bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[pagasts|pagasti]], izņemot [[Ape]]s pilsētu, [[Gaujienas pagasts|Gaujienas]], [[Trapenes pagasts|Trapenes]] un [[Virešu pagasts|Virešu]] pagastus, kas veidoja [[Apes novads|Apes novadu]] (kopš 2021. gada ietilpst [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]). No kopējā iedzīvotāju skaita 46,3% dzīvo Alūksnē, bet 53,7% pagastos. Robežojas ar [[Smiltenes novads|Smiltenes novadu]] rietumos, [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem dienvidos, [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalu]] austrumos un [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķi]] ziemeļos.

Plānotie pakalpojumu centri: Alūksne, [[Alsviķi]], [[Anna (ciems)|Anna]], [[Ilzene]], [[Kolberģis]], [[Jaunanna]], [[Jaunlaicene]], [[Kalncempji]], [[Liepna]], [[Brenci]], [[Mālupe (ciems)|Mālupe]], [[Mārkalne]], [[Pededze]], [[Korneti]], [[Zeltiņi]] un [[Māriņkalns]]. Pakalpojumu punkti — [[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]] un [[Beja]].

Vienreizējā mērķdotācija novada infrastruktūras attīstībai saņemta 3 200 000 LVL apmērā jeb 200 000 LVL katrai pašvaldībai.

== Daba ==
Lielāko teritorijas daļu aizņem izteikti paugurains reljefs. Pēc zemes izmantošanas veidiem 57,1% aizņem meži, 29,3% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 3,8% purvi un 9,4% pārējās zemes. No derīgajiem izrakteņiem sastopami [[kūdra]], [[dolomīts]], [[kaļķakmens]], [[ģipšakmens]], [[sapropelis]].

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņi 600-700 mm gadā&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt; {{LPE|1|186}}&lt;/ref&gt;

Lielākās upes:
* [[Daugava]]s baseinā — [[Pededze]], [[Alūksne (upe)|Alūksne]], [[Igrīve]]
* [[Gauja]]s baseinā — [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]], [[Palsa]], [[Vaidava (upe)|Vaidava]].
* [[Mudava]]s (Veļikajas) baseinā — [[Liepna (upe)|Liepna]], [[Kūdupe]].

Lielākais ezers: [[Alūksnes ezers]] 15,9 km².

Augstākais punkts — [[Dēliņkalns]], 271 m.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Alūksnes novads izveidojies agrākā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes draudzes novada]] teritorijā, ko likvidēja pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] stāšanās spēkā.

Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada 19. aprīlī tika izveidots savrups '''[[Alūksnes apriņķis]]''', bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta '''[[Alūksnes rajons|Alūksnes]]''', [[Apes rajons|Apes]] un [[Gulbenes rajons|Gulbenes]] rajonos.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt;
1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]]. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonam]]. 

Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem.
2009. gada [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā izveidoja Alūksnes novadu, apvienojot [[Alūksne]]s pilsētu un 15 bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[pagasts|pagastus]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietilpst [[Alūksne]]s pilsēta un 15 pagasti: [[Alsviķu pagasts]], [[Annas pagasts]], [[Ilzenes pagasts]], [[Jaunalūksnes pagasts]], [[Jaunannas pagasts]], [[Jaunlaicenes pagasts]], [[Kalncempju pagasts]], [[Liepnas pagasts]], [[Malienas pagasts]], [[Mālupes pagasts]], [[Mārkalnes pagasts]], [[Pededzes pagasts]], [[Veclaicenes pagasts]], [[Zeltiņu pagasts]] un [[Ziemeru pagasts]].

Novada pašvaldība pagastu pārvaldīšanai 2023. gada janvārī izveidoja Alūksnes novada pagastu apvienību, kuras pārvalde atrodas [[Alsviķi|Alsviķu]] pagastnamā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/pasvaldiba/kontakti/pagastu-parvaldes/|title=Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde|website=Alūksnes novads|access-date=2026-02-04|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Ar to tika likvidētas pagastu pārvaldes, kā arī 2021. gada novembrī izveidotā Veclaicenes un Ziemera pagastu apvienība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/wp-content/uploads/2024/07/9_pagastu-apvienibas-parvaldes-nolikums.docx|title=Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes nolikums, Nr.9/2022|website=aluksne.lv|date=2022-10-27}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|32704
|1967|24719
|1979|23976
|1989|23360
|2000|21238
|2011|17177
|2021|13708
|2024|13059
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
{{pamatraksts|Alūksnes novada ciemu uzskaitījums}}
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Alūksnes novada iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 datiem ir {{nobr|15 416}}
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasts
!2000
!2016
!2020
!2025
|-
|1
|[[Alūksne]]
|Pilsēta
|Alūksnes novads
|—
|9510
|7171
|6539
|6687
|-
|2
|[[Liepna]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Liepnas pagasts
|557
|404
|364
|437
|-
|3
|[[Jaunanna]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunannas pagasts
|407
|283
|267
|313
|-
|4
|[[Alsviķi]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Alsviķu pagasts
|371
|277
|251
|261
|-
|5
|[[Kolberģis]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunalūksnes pagasts
|351
|254
|234
|257
|-
|6
|[[Jaunlaicene]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunlaicenes pagasts
|215
|234
|217
|216
|-
|7
|[[Mālupe (ciems)|Mālupe]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mālupes pagasts
|241
|205
|217
|208
|-
|8
|[[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Alsviķu pagasts
|220
|195
|187
|202
|-
|9
|[[Māriņkalns]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ziemera pagasts
|229
|182
|165
|180
|-
|10
|[[Anna (ciems)|Anna]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Annas pagasts
|209
|126
|119
|157
|-
|11
|[[Zeltiņi]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Zeltiņu pagasts
|181
|155
|131
|136
|-
|12
|[[Brenci]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Malienas pagasts
|154
|146
|135
|112
|-
|13
|[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ilzenes pagasts
|177
|131
|105
|98
|-
|14
|[[Korneti]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Veclaicenes pagasts
|164
|100
|87
|93
|-
|15
|[[Mārkalne]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mārkalnes pagasts
|127
|95
|80
|92
|-
|16
|[[Pededze (ciems)|Pededze]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Pededzes pagasts
|115
|79
|71
|77
|-
|17
|[[Ziemeri]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ziemera pagasts
|91
|61
|54
|58
|-
|18
|[[Sofikalns]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mālupes pagasts
|117
|63
|46
|52
|-
|19
|[[Kalncempji]]
|Ciems
|Alūksnes novads
|Kalncempju pagasts
|114
|57
|44
|41
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Alūksnes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=19.11.2023 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (11145)   |green|83.8}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1556)     |red|11.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (205)      |blue|1.5}}
{{bar percent|[[Igauņi]] (106)      |purple|0.8}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (41)   |black|0.3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (38)         |pink|0.3}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (33)      |yellow|0.2}}
{{bar percent|[[Čigāni]] (4)      |violet|0.0}}
{{bar percent|[[Ebreji]] (2)      |orange|0.0}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (167)     |grey|1.3}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
Alūksnes novada pašvaldības lēmējinstitūcija ir iedzīvotāju ievēlēta dome, kas sastāv no 15 deputātiem; šie deputāti no sava vidus ievēl [[Alūksnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] un tā vietniekus. No 2021. gada domes priekšsēdētājs ir [[Dzintars Adlers]]. Domei ir trīs komitejas - Finanšu, Attīstības un Sociālā, izglītības un kultūras komiteja. Pašvaldības izpildinstitūcija sastāv no pašvaldības administrācijas un domes dibinātām iestādēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes novada pašvaldības nolikums |url=https://likumi.lv/ta/id/340763-aluksnes-novada-pasvaldibas-nolikums}}&lt;/ref&gt;

{{pamatraksts|2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|1034
|23,33
|4
|-
|[[Jaunā Vienotība|Jaunā vienotība]]
|1022
|23,05
|3
|-
|[[Jaunā konservatīvā partija]]
|943
|21,27
|3
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|587
|13,24
|2
|-
|[[Vidzemes partija]], [[Latvijas Reģionu apvienība]]
|467
|10,53
|2
|-
|[[Latvijas attīstībai]]
|321
|7,24
|1
|}

== Ievērojamas vietas ==

=== Alūksnes pilsēta pie Alūksnes ezera ===
[[Alūksne|Pilsētas]] senā vēsture un atrašanās pie [[Alūksnes ezers|ezera]] ar četrām salām radījusi daudz ievērojamu vietu: [[Alūksnes viduslaiku pils]], [[Tempļa kalns (Alūksne)|Tempļa kalns]], Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs ar [[Alūksnes Jaunā pils|Jauno pili]] un [[Alūksnes muižas parks|muižas parku]], Alūksnes Lielie kapi. Bībeles tulkotāja latviešu valodā [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] stādītie [[Glika ozoli|ozoli]], Bībeles muzejs un Alūksnes [[Alūksnes luterāņu baznīca|luterāņu]], [[Alūksnes pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] un [[Alūksnes katoļu baznīca|katoļu]] baznīcas u.c.

=== Alūksnes dzelzceļa stacijas apkārtne ===
Teritorija, kura pēc [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|dzelzceļa līnijas Pļaviņas — Valka]] atklāšanas 1903. gadā ietekmējusi pilsētas tālāko izaugsmi un mūsdienās ir industriālā mantojuma objekts. 1919. gadā [[Alūksne (stacija)|stacijas]] tuvumā notika [[Latvijas neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] cīņas, kurās iesaistījās arī [[Ziemeļu zēni|somu brīvprātīgie]]. 2018. gadā atjaunoja stacijas bagāžas šķūni un izveidoja multimediālo ekspozīciju “[[Alūksnes Bānīša stacija]]”. 2019. gadā atklāja viesnīcu “''Bahnhof hotel''”, kas iekārtota 1912. gadā celtajā dzelzceļa viesnīcas ēkā. 2020. gadā atjaunotajā stacijas ēkā iekārtota vasaras kafejnīca “''Tvaiks un Ogle''”. Divas reizes dienā stacijā pienāk Baltijā vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens un vasaras sezonā tiek piedāvāti dažādi tūrisma pakalpojumi, piemēram, pilsētas ekskursiju vilciens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes Bānīša stacijas kvartāls |url=https://visitaluksne.lv/visit/aluksnes-banisa-stacijas-kvartals/}}&lt;/ref&gt;

=== Bānīša zeme ===
Alūksnes un [[Gulbenes novads|Gulbenes]] novadu teritorija [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|dzelzceļa līnijas Gulbene — Alūksne]] tuvumā tūrisma galamērķu piedāvājumos tiek saukta par &quot;''Bānīša zemi''&quot;. Alūksnes novadā bez dzelzceļa stacijām [[Umernieki]] un [[Paparde (stacija)|Paparde]] Bānīša zemes ievērojamas vietas ir [[Annas pagasts|Annas]], [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]] un [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]] pagastu dabas un kultūrvēsturiskie objekti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bānīša zeme |url=https://visitaluksne.lv/visit/banisa-zeme/}}&lt;/ref&gt;

=== Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ===
Trīs Alūksnes novada pagasti — [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]] un [[Ziemera pagasts|Ziemeru]] — iekļaujas [[Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus|aizsargājamā teritorijā]], kura saglabā Ziemeļvidzemei raksturīgo kultūrainavu. Dabas vērtības teritorijā ir pauguri ar ievērojamu relatīvo augstumu, tajā skaitā [[Alūksnes augstiene]]s augstākais paugurs [[Dēliņkalns|Dēliņklans]], Kornetu-Peļļu subglaciālā iegultne un kultūrvēsturiskais mantojums — [[Veclaicenes pareizticīgo baznīca]], Ziemeru muiža, Jaunlaicenes muiža, [[Opekalna luterāņu baznīca]] u.c. Antropogēnās slodzes mazināšanai teritorijas izveidotas dabas takas, velo maršruti un uzlabota infrastruktūra pieejamībai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Objekti |url=https://veclaicene.lv/objekti/}}&lt;/ref&gt;

=== Eiropas galējā robeža ===
Alūksnes novada [[Pededzes pagasts|Pededzes]] un [[Liepnas pagasts|Liepnas]] pagastu robeža vienlaikus ir Latvijas un Krievijas [[Latvijas robežas|robeža]], kā arī [[Eiropas Savienība]]s galējā robeža. Šie pagasti vienmēr bijuši robežpagasti, kas ietekmējis šo pagastu kultūru un valodu. Ievērojamas vietas ir [[Ķurši|Ķuršu ciems]] un [[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Pededzes pareizticīgo baznīca]], trīs Liepnas baznīcas — Liepnas pareizticīgo baznīca, [[Liepnas luterāņu baznīca]],[[Liepnas katoļu baznīca]], Silenieku krustakmens u.c.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Eiropas galējā robeža |url=https://visitaluksne.lv/visit/eiropas-galeja-robeza/}}&lt;/ref&gt;

=== Kodolraķešu bāze Zeltiņos ===
Alūksnes novada [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu pagastā]] apmēram 20 ha teritoriju aizņem kādreizējā padomju armijas [[Kodolraķešu bāze Zeltiņos|raķešu bāze]], kurā saglabājusies dzīvojamā un kara zona ar apbūvi. Teritoriju izmanto kā tūrisma objektu un uzņēmējdarbības vietu. Vēsturiskajā skolas ēkā darbojas Zeltiņu vēstures krātuve, kurā ir ekspozīcijas par pagasta vēsturi un ievērojamo novadnieku [[Edgars Liepiņš|Edgaru Liepiņu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Padomju armijas raķešu bāze Zeltiņos |url=https://militaryheritagetourism.info/lv/military/sites/view/129?0}}&lt;/ref&gt;

{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Alūksnes novadā}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Ziemera pagastā ir uzņēmuma [[APF Holdings|AS &quot;APF Holdings&quot;]] olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA &quot;Alūksnes putnu ferma&quot;.

=== Transports ===
&lt;gallery&gt;
Alūksne (Aluliina) raudteejaam. 4.jpg|Alūksnes dzelzceļa stacija
Bana-zeme-velo-foto-L.Kļaviņa.jpg|Šaursliežu dzelzceļa vilciens Gulbene—Alūksne
&lt;/gallery&gt;
Alūksnes novadu ar apkārtējām teritorijām savieno autoceļi un šaursliežu dzelzceļš. Novada teritoriju šķērso  galvenais autoceļš {{A ceļš|2}} (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)), kā arī reģionālie autoceļi {{P ceļš|34}} (Sinole—Silakrogs), {{P ceļš|39}} (Alūksne—Ape), {{P ceļš|40}} (Alūksne—Zaiceva), {{P ceļš|41}} (Alūksne—Liepna), {{P ceļš|42}} (Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze)), {{P ceļš|43}} (Litene—Alūksne) un {{P ceļš|44}} (Ilzene—Līzespasts). Novadu šķērso [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne]] ar pieturas punktiem [[Paparde (stacija)|Paparde]], [[Umernieki]] un [[Alūksne (stacija)|Alūksne]].
Vairākas reizes dienā uz Alūksni kursē autobusi no Rīgas un citām Vidzemes pilsētām, divas reizes Alūksnē pienāk vilciens no Gulbenes, satiksmi pilsētā nodrošina gan sabiedriskais transports, gan taksometri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Transports Alūksnes pilsētā un novadā |url=https://visitaluksne.lv/visit/transports/}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==

=== Pirmsskolas izglītības iestādes ===
* &quot;Pienenīte&quot;, Helēnas iela 32, Alūksne
* &quot;Pūcīte&quot;, „Pūcītēs”, [[Kolberģis]], Jaunalūksnes pagasts
* „Saulīte”, Alsviķu pagasts
* „Sprīdītis”, Raiņa bulvāris 5, Alūksne
* „Mazputniņš”, „Brenci”, Malienas pagasts
* „Cālis”, Lielā Ezera iela 7, Alūksne

=== Vispārējās izglītības iestādes ===
* Alūksnes pilsētas sākumskola, Lielā Ezera iela 26, Alūksne
* Alūksnes novada vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
* Bejas pamatskola, „Bejas skola”, [[Beja]], Jaunalūksnes pagasts
* [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija]], Glika iela 10, Alūksne
* [[Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola]], „Zvaniņi”, Jaunannas pagasts
* Liepnas vidusskola, [[Liepna]], Liepnas pagasts
* Malienas pamatskola, Malienas pagasts
* Pededzes pamatskola, „Rūķi”, Pededzes pagasts
* Strautiņu pamatskola, [[Strautiņi]], Alsviķu pagasts
* Ziemeru pamatskola, [[Māriņkalns]], Ziemera pagasts

''No 2023. gada 1. septembra Alūksnes novadā vispārējo izglītību nodrošina:''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vispārējās izglītības iestādes |url=https://aluksne.lv/index.php/izglitiba/visparejas-izglitibas-iestades/}}&lt;/ref&gt; 
*Alūksnes vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
*Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Glika iela 10, Alūksne
*Alekseja Grāvīša Liepnas pamatskola, Liepna, Liepnas pagasts
*Ziemeru pamatskola, Māriņkalns, Ziemera pagasts

=== Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes ===
* Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, Dārza iela 8A, Alūksne
* Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
* Alūksnes Mūzikas skola, Jāņkalna iela 38, Alūksne
* Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Lielā Ezera iela 24A, Alūksne

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
Alūksnes novadā darbojas 1 Kultūras centrs (Alūksnē), 10 tautas nami, 2 kultūras nami ([[Annas pagasts|Annas]] un [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]] pagastos), 1 saieta nams ([[Mālupes pagasts]]) un 1 sporta, kultūras, interešu izglītības un mūžizglītības centrs ([[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagastā]]).

Novada kultūras vērtību saglabāšanu nodrošina 1 muzejs — Alūksnes novada muzejs ar 2 struktūrvienībām — Jaunlaicenes muižas muzejs “Malēnieša pasaule” [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes pagastā]] un Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” [[Otte|Atē]], Annas pagastā un vēstures krātuves [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]] un [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]] pagastos. Tematisku novada kultūrvēsturisko mantojumu saglabāšanu un popularizēšanu nodrošina privātie muzeji — [[Bībeles muzejs]], Dabas muzejs “Vides labirinti” un Mišu medus muzejs, kā arī pašvaldības izveidotās ekspozīcijas — [[Alūksnes Bānīša stacija]] un “Marienburgas astotais brālis”.

Alūksnes novadā bibliotekāros un informācijas pakalpojumus sniedz reģiona galvenā bibliotēka — Alūksnes pilsētas bibliotēka, 16 vietējās nozīmes bibliotēkas novada pagastos un 11 izglītības iestāžu bibliotēkas.

Profesionālas ievirzes kultūrizglītību sniedz Alūksnes mākslas skola, Alūksnes mūzikas skola un [[Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola|Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskola]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes novada attīstības programma 2022.-2027. gadam |url=https://aluksne.lv/wp-content/uploads/2021/12/Pasreizejas-situacija-Aluksnes-novada-attistibas-programma-2022-2027.2.0.-1.sejums.pdf}}&lt;/ref&gt;

=== Lielākie kultūras pasākumi ===
*Augusta pirmajā svētdienā Alūksnē atzīmē [[Kapu svētki|Kapu svētkus]], kuri tiek apvienoti ar Alūksnes pilsētas svētku svinībām.
*Septembra pirmajā nedēļas nogalē no 2000. gada visā [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|dzelzceļa līnijā Gulbene – Alūksne]] svin Bānīša svētkus. [[Alūksne (stacija)|Alūksnes stacijā]] tradicionāli notiek īpašs vilciena sagaidīšanas pasākums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Svētki un tradīcijas Alūksnes novadā |url=https://visitaluksne.lv/visit/svetki-un-tradiciijas/}}&lt;/ref&gt; 
*Septembra otrajā sestdienā no 1986. gada Ates muzejā notiek tradicionālie Pļaujas svētki ar plašu amatnieku tirgu un iespēju līdzdarboties rudens darbos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pļaujas svētki Ates muzejā |url=https://www.latvia.travel/lv/pasakums/plaujas-svetki-ates-muzeja}}&lt;/ref&gt;
*Reizi četros gados [[Jaunlaicene|Jaunlaicenē]] notiek Malēniešu svētki jeb Vispasaules malēniešu salidojums, kur var dzirdēt malēniešu valodu un uzzināt par malēniešu sadzīvi un tradīcijām. Pirmie svētki notika 2014. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Malēniešu svētki |url=https://www.jaunlaicenesmuzejs.lv/lv/pasakums/8}}&lt;/ref&gt;

== Reliģija ==
1342. gadā Livonijas ordeņa celtajā [[Alūksnes viduslaiku pils|pilī]] Alūksnē ierīkoja pirmo kapelu, kur sludināja kristīgo ticību. Alūksnes miestā pirmo luterticīgo baznīcu uzcēla 16. gadsimtā. No 1683. gada līdz 1702. gadam Alūksnes draudzi vada mācītājs [[Ernsts Gliks]], kurš šajā laikā iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] latviešu valodā. 17. gadsimta otrā pusē attīstījās arī sākotnēji Alūksnes draudzei piederīgās Opekalna un Zeltiņu draudzes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Koka baznīca Kanceles kalniņā |url=https://www.aluksnespils.lv/lv/history/36/koka-baznica-kanceles-kalnina}}&lt;/ref&gt;

18. un 19. gadsimtā nozīmīga ir [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] darbība novadā. Alūksnes draudzē darbojās 6 saiešanu nami - Šķilderos, Blūmjos Alūksnes pagastā, Brenčos Mālupes pagastā, Trisēnos Annas pagastā, Lauseniekos Bejas pagastā un Akmeniešos  Pededzes pagastā. Opeklana draudze bija viena no lielākajām, tur darbojās 12 saiešanu nami – Jaunlaicens pagasta “Rumpāni” “Kambari”, “Stiliņi” un “Melnlauki”, Veclaicenes pagasta “Vistiņas” un “Auziņas”, Ziemera pagasta “Jāņakalns” un “Ādiņas”, Karvas pagasta “Klibji”, Jaunrozes pagasta “Skripji” un “Vešķi”, kā arī “Dzeņi” Apē. Saiešanu nami bija arī [[&quot;Stāmeru&quot; saiešanas nams|“Stāmeri”]] Alsviķu pagastā  un “Zeltiņi”, “Ziemeļi”, “Čakstenes” Zeltiņu pagastā.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Kaudzīte |first1=Matīss |title=Brāļu draudze Vidzemē |date=2014 |publisher=Gundars Ceipe}}&lt;/ref&gt; Vairāki saiešanu nami turpināja darboties līdz Otrajam pasaules karam.

No 19. gadsimta vidus Alūksnes novadā darbojas [[Pareizticība|pareizticīgo]] draudzes. 19. gadsimta beigās uzceltas trīs pareizticīgo baznīcas – Mālupē (1885), kura pārvesta uz Liepnu 1948. gadā, Alūksnē (1895) un Veclaicenē (1895). Jaunākais novada pareizticīgo dievnams uzcelts Pededzes pagasta Ķuršos (1937).

No 1920. gadā Alūksnē darbojas [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu]] draudze,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes draudze |url=https://adventisti.lv/lv/draudzes/14-Aluksnes-draudze}}&lt;/ref&gt; bet no 1926. gada Alūksnes [[Baptisti|Baptistu]] draudze.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes baptistu draudze |url=https://www.lbds.lv/draudzes/aluksnes-baptistu-draudze-1}}&lt;/ref&gt; Adventistu draudzei līdz neatkarības atgūšanai patstāvīgas dievkalpojumu vietas nebija. Savukārt baptistu draudze līdz Otrajam pasaules karam aktīvāk darbojās Opekalna apkārtnē, kur 1930. gadā Sauleskalnā iesvētīja jaunuzcelto baznīcu.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Salnais, Maldups |title=Pagastu apraksti |date=1935 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums}}&lt;/ref&gt;

Līdz Otrajam pasaules karam Alūksnē darbojās arī ebreju draudze.

Alūksnes novada jaunākais dievnams ir 2001. gadā iesvētītā Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīca.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Alūksnes Svētā Bonifācija Romas Katoļu baznīca |url=https://visitaluksne.lv/visit/aluksnes-sveta-bonifacija-romas-katolu-baznica/}}&lt;/ref&gt;

=== Baznīcas Alūksnes novadā ===
* [[Alūksnes luterāņu baznīca]]
* [[Alūksnes katoļu baznīca]]
* [[Alūksnes pareizticīgo baznīca]]
* [[Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca]]
* [[Liepnas luterāņu baznīca]]
* [[Liepnas katoļu baznīca]]
* [[Liepnas pareizticīgo baznīca]]
* [[Pededzes pareizticīgo baznīca]]
* [[Veclaicenes pareizticīgo baznīca]]
* [[Zeltiņu luterāņu baznīca]]

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Ernests Gliks]] (1652—1705), [[Zviedru Vidzeme]]s luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] latviešu valodā, dibinājis skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā
* [[Katrīna I]] (1684—1727), [[Pēteris I|Pētera I]] līdzvaldniece (no 1724) un Krievijas ķeizariene (1725—1727)
* [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] (1722—1792), [[Vidzemes guberņa]]s politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas Impērijas &quot;Medicīnas kolēģijas&quot; ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai. Savu labo sakaru dēļ vēsturē pazīstams kā „Vidzemes pusķēniņš”
* [[Kristofs Burhards fon Fītinghofs]] (1767—1829), Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, [[Krievijas Impērija|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] kambarkungs un galma maršals
* [[Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs]] (1799—1875), [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes Jaunās pils]] projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs
* [[Jānis Keggi]] (1906—1979), ķirurgs, [[Alūksnes slimnīca]]s direktors
* [[Ādolfs Liepaskalns]] (1910—1972), vieglatlēts
* [[Edgars Liepiņš]] (1929—1995), aktieris
* [[Oļģerts Grāvītis]] (1926—2015), komponists, muzikologs
* [[Leonīds Slaucītājs]] (1899—1971), ģeofiziķis
* [[Kārlis Egle]] (1881—1974), literatūrzinātnieks
* [[Teodors Paulovics]] (1912—1971), gleznotājs
* [[Miervaldis Paulovics]] (1943), tekstilmākslinieks
* [[Jānis Anerauds]] (1924—2010), rakstnieks
* [[Modris Melzobs]] (1927—2014), farmakologs
* [[Gunārs Selga]] (Gunārs Zaķis, 1929—1986), dzejnieks
* [[Sergejs Slaucītājs]] (1902—1982), astronoms
* [[Haralds Mednis]] (1906—2000), diriģents
* [[Jānis Blūms (mūziķis)|Jānis Blūms]] (1936—1986), skaņu režisors
* [[Oļegs Pavlovs]] (1931), profesors, sociologs
* [[Māra Svīre]] (1936), rakstniece
* [[Kristaps Keggi]] (1934—2023), ASV ķirurgs ortopēds
* [[Ilze Māra Janelis]] (dzimusi 1940. gadā Alūksnē), dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte
* [[Mārtiņš Brauns]] (dzimis 1951. gadā Rīgā, miris 2021. gadā), komponists, mūziķis
* [[Ints Sedlenieks]] (dzimis 1961. gadā Alūksnē), scenogrāfs
* [[Romāns Vendiņš]] (dzimis 1981. gadā Alūksnē), pianists
* [[Andrejs Rastorgujevs]] (dzimis 1988. gadā Alūksnē), biatlonists
* [[Jēkabs Raipulis]] (1939), ģenētiķis
* [[Dace Markus]] (1950), valodniece
* [[Jānis Olders]] (1935—2019), sporta darbinieks

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Ķuršu pareizticīgo baznīca.jpg|Ķuršu pareizticīgo baznīca
TU2-273 Alūksne (1).JPG|Šaursliežu bānītis
Lielā Ezera iela 4 (Alūksne), 2013.jpg|Alūksnes ielās
Bible Museum in Aluksne.jpg|Bībeles muzejs Alūksnē
The New Castle of Alūksne, 2013, 1.jpg|Alūksnes Jaunā pils
Alūksne õigeusu kirik.JPG|Alūksnes pareizticīgo baznīca
Alūksne kunstikool 02.JPG|Alūksnes mākslas skola
Alūksne Linnuse varemed 11.JPG|Alūksnes pilsdrupas
Skats uz Drusku pilskalnu, 20.05.2018.jpg|Drusku pilskalns
Alūksnes ezers 1999-06-20.jpg|Alūksnes ezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://web.archive.org/web/20090426070423/http://www.aluksne.lv/rajons/?ID=15 Alūksnes rajona teritoriālā reforma]

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Alūksnes rajons}}

[[Kategorija:Alūksnes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>pwf6xmlnnm5ty2tpsqr0mw976h2nfvd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77262</id>
    <revision>
      <id>4448982</id>
      <parentid>4346230</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:07:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448982</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4726" sha1="lx3yc5lbgfcpau6mv9n2m19w60p2mbl" xml:space="preserve">[[Attēls:Meitenu_koris_birzina.jpg|thumb|280px|Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, diriģente Aira Birziņa]]
'''Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris''' ir dibināts 1997. gadā. Pirms 1997. gada [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]] bija tikai [[Rīgas Doma zēnu koris|zēnu koris]]. Meiteņu kora dibinātāja un vadītāja līdz 2000. gadam bija Gunta Birziņa. Sākot ar 2000. gadu kora mākslinieciskā vadītāja ir diriģente [[Aira Birziņa]]. Tā kā koris ir skolas koris, tad meitenes mācās ne tikai dziedāt, bet arī virtuozi lasīt nošurakstu un spēlēt dažādus mūzikas instrumentus. Līdztekus darbam mācību stundās un dziedāšanai skolas pasākumos, koris dzied regulāri koncertos un dievkalpojumos. Tas piedalās dažādās programmās - solo uzstāšanās operu izrādēs un izvērstas formas skaņdarbu iestudējumos. Koris ik pa laikam dodas koncertbraucienos ([[Lielbritānija]], [[Ungārija]], [[Vācija]], [[Zviedrija]]). Nozīmīgākais starptautiskais Rīgas Doma meiteņu kora panākums — britu laikrakstu un žurnālu mūzikas kritiķu viscildinošākajiem komplimentiem apbērtā uzvara starptautiskajā Eiroradio un [[BBC]] konkursā „Let the Peoples Sing” [[Londona|Londonā]] (2003).

Māksliniecisko programmu un dažādu projektu realizēšanā [[Rīga]]s Doma kora skolas meiteņu [[koris]] ir sadarbojies ar daudziem [[Latvija]]s [[mūziķis|mūziķiem]] un māksliniekiem. Tāpat kora darbībā nozīmīgu vietu ieņem meistarklases ar dažādiem ārvalstu [[diriģents|diriģentiem]].

Koris izpilda mūziku no [[renesanse]]s līdz mūsdienām. Līdzās [[Fransiss Pulenks|Pulenka]], [[Bendžamins Britens|Britena]], [[Gabriels Forē|Forē]], [[Fēlikss Mendelszons|Mendelszona]], [[Mihaels Haidns|M. Haidna]] un citu sendienu meistaru hrestomātiskajiem šedevriem meitenes dzied opusus, ko īpaši šim korim radījuši Latvijas [[komponists|komponisti]] — [[Mārtiņš Brauns]], [[Pauls Dambis]], [[Juris Kulakovs]], [[Jānis Lūsēns]], [[Selga Mence]], [[Raimonds Pauls]], [[Uģis Prauliņš]], [[Valts Pūce]] un [[Valdis Zilveris]].

Meiteņu koris sadarbojas arī ar dažādiem mūziķiem: [[Kristīne Adamaite]], [[Ieva Akuratere]], [[Larisa Bulava]], [[Ivars Cinkuss]], [[Vita Kalnciema]], [[Māris Sirmais]], [[Andris Veismanis]], [[Aleksandrs Viļumanis (diriģents)|Aleksandrs Viļumanis]] un daudzi citi. Koris ir muzicējis ar Latvijā pazīstamiem simfoniskajiem un pūtēju orķestriem, koklētāju ansambļiem un rokgrupām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.girlschoir.lv/main.php?item=169 |title=RDKS Meiteņu koris&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2009|11|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091109024930/http://www.girlschoir.lv/main.php?item=169 }}&lt;/ref&gt;

2009. gada novembrī, Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris izcīnija 4 balvas Tolosas kora konkursā (kurš ir viens no prestižākajiem kora konkursiem Eiropā). Meitenes vinēja 1. vietu bērnu koru divīzijā, skatītāju balvu, labāko Basku dziesmas izpildījumu un visa konkursa Grand Prix. 2010. gada maijā meiteņu koris brauks uz Bulgāriju sacensties ar Grand Prix ieguvējiem no citiem 4 koru konkursiem.

== Diskogrāfija ==
Meiteņu koris ir izdevis vairākus albumus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.girlschoir.lv/main.php?item=129&amp;iid=24&amp;language=lat |title=RDKS Meiteņu koris&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304123802/http://www.girlschoir.lv/main.php?item=129&amp;iid=24&amp;language=lat }}&lt;/ref&gt;: 
* [[Gribas drusku pablēņoties]], CD 2008
* [[Gribas drusku pablēņoties]], DVD 2007
* [[10 gadu jubilejas koncerts]], DVD 2007
* [[Latvijas sieviešu koru konkurss 2. daļa]], DVD 2006
* [[Rihards Dubra TE DEUM]], CD 2006
* [[Kas kaitēja nedzīvot(i)]], CD 2004
* [[Jubilatio]], CD 2012

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* https://web.archive.org/web/20090331103836/http://berni.calis.lv/uzzinu-birojs/atsauksmes-par-izglitibas-iestadem/skolas/doma-kora-skola/
* http://www.hc.lv/muzika/zinas/arsis-un-doma-kora-skolas-meitenu-koris-koncerta/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304194436/http://www.hc.lv/muzika/zinas/arsis-un-doma-kora-skolas-meitenu-koris-koncerta/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}
* http://www.latvijaskoncerti.lv/projects/eiropas_ziemassvetki/index.php?s=engelu_balsis
* http://www.rdkd.lv/lv/news/article.php?id=1714 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220629024954/http://www.rdkd.lv/lv/news/article.php?id=1714 |date={{dat|2022|06|29||bez}} }}

[[Kategorija:Latvijas kori|D]]</text>
      <sha1>lx3yc5lbgfcpau6mv9n2m19w60p2mbl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gordons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78566</id>
    <revision>
      <id>4448589</id>
      <parentid>4413138</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T14:33:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4448589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1161" sha1="tkdoakyqzhm59c29l8u1wdr00zr22ic" xml:space="preserve">'''Gordons''' (''Gordon'') var būt:

* [[Ārons Gordons]] (''Aaron Gordon''; dzimis 1995. gadā), amerikāņu basketbolists;
* [[Bens Gordons]] (''Ben Gordon''; dzimis 1983. gadā), britu basketbolists;
* [[Čārlzs Džordžs Gordons]] (''Charles George Gordon''; 1833—1885), britu ģenerālis;
* [[Dmitrijs Gordons]] (''Дмитрий Гордон'') jeb Dmitro Hordons (''Дмитро Гордон''; dzimis 1967. gadā), Ukrainas žurnālists, TV raidījumu vadītājs, blogeris, politiķis, mūziķis un uzņēmējs;
* [[Entonijs Gordons]] (''Anthony Gordon''; dzimis 2001. gadā), angļu futbolists;
* [[Ēriks Gordons]] (''Eric Gordon''; dzimis 1988. gadā), ASV un Bahamu Salu basketbolists;
* [[Franks Gordons]] (אפרים גורדון; dzimis 1928. gadā), Latvijas un Izraēlas žurnālists un rakstnieks;
* [[Kreigs Gordons]] (''Craig Gordon''; dzimis 1982. gadā), skotu futbolists;
* [[Ričards Gordons]] (''Richard Gordon''; 1929—2017), amerikāņu astronauts un lidotājs;
* [[Villijs Gordons]] (''Willy Gordon''; 1918—2003) — ebreju izcelsmes zviedru tēlnieks.

== Skatīt arī ==
* [[Gordona]]

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>tkdoakyqzhm59c29l8u1wdr00zr22ic</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4448800</id>
      <parentid>4448239</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:45:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4448800</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2804" sha1="ds899gtb9holgyhiernyvc582kff023" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hansens]]), kosmiskie aparāti ''[[TACHELES]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[ATENEA]]''.
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].</text>
      <sha1>ds899gtb9holgyhiernyvc582kff023</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4448806</id>
      <parentid>4448245</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:50:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4448806</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5234" sha1="pdjzi8oy2y3lv4iisxhha30fjrh6qs3" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[2. aprīlis]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[3. aprīlis]] — ? sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'', nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''.
* [[4. aprīlis]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* [[5. aprīlis]] — 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[7. aprīlis]] — ? sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 8]]''.
* [[7. aprīlis]] — pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'', nesējraķete ''[[Minotaur IV]]''..
* [[8. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[9. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[SMILE]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* [[10. aprīlis]] — sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* [[23. aprīlis]] — pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[24. aprīlis]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* [[25. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[28. aprīlis]] — 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''.
* Aprīlis — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Aprīlis — militārais sakaru pavadonis ''[[Kosmos]]'' (''Meridian-M 11''), nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]''.
&lt;!--

* Marts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[30. marts]] — navigācijas pavadonis ''[[GPS III-10]]'' ''Hedy Lamarr'', nesējraķete ''[[Vulcan Centaur VC2S]]''.
* [[1. februāris]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>pdjzi8oy2y3lv4iisxhha30fjrh6qs3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džons Čērčils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81613</id>
    <revision>
      <id>4448901</id>
      <parentid>4340069</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:47:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: [[file: → [[Attēls:, {{cite book → {{grāmatas atsauce, {{cite journal → {{publikācijas atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448901</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4738" sha1="q9q2pg90n03njmh3txvmnv65fr9bw1n" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Džons Čērčils
|          vārds_orig = ''John Churchill''
|              attēls = John Churchill Marlborough porträtterad av Adriaen van der Werff (1659-1722).jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Džons Čērčils
|             dz_gads = 1650
|          dz_mēnesis = 5
|            dz_diena = 26
|            dz_vieta = {{vieta|Anglija|Devona|Eša}}
|              m_gads = 1722
|           m_mēnesis = 06
|             m_diena = 16
|             m_vieta = {{vieta|Anglija|Bārkšīra|Lielbritānijas Karaliste|Vindzoras muiža}}
|     dienesta_pakāpe = 
|           pilsonība = {{ENG}}
|             tautība = [[anglis]]
|            paraksts = John Churchill, 1st Duke of Marlborough Signature.svg
|              pakāpe = [[Ģenerālis]]
|      dienesta_laiks = 
|              valsts = [[Anglijas Karaliste]] (1667-1707)&lt;br&gt;[[Lielbritānijas Karaliste]] (1707-1722)
|           struktūra = [[Anglijas armija]]&lt;br&gt;[[Britu armija]]
|             vienība = 
|        nodarbošanās = militārpersona, politiķis
|           komandēja = [[Spēku augstākais virspavēlnieks]]
|              kaujas = [[Karš par Spānijas mantojumu]]
|         apbalvojumi = [[Bikšu lentes ordenis|Bikšu lentes ordeņa]] bruņinieks
|           izglītība = 
|          cits_darbs = 
}}
{{infokaste+}}
{{Citas nozīmes|karavadoni|Čērčils|Čērčils}}
'''Džons Čērčils''' ({{val|en|John Churchill}}, dzimis {{dat|1650|5|26}}, miris {{dat|1722|6|16}}) bija [[Anglija]]s karavīrs un valstsvīrs, kalpoja pieciem dažādiem monarhiem 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā. Viņš sevi izcili pierādīja [[Karš par Spānijas mantojumu|Karā par Spānijas mantojumu]]. Viņš tiek minēts kā viens no izcilākajiem karavadoņiem Anglijas vēsturē. Savu nopelnu dēļ viņam tika &quot;radīts&quot; un piešķirts pirmā Marlboro hercoga tituls (''Duke of Marlborough'').

Viņš ir pazīstams ar to, ka nekad nav zaudējis nevienu kauju, kurā piedalījies.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Colby |first=Elbridge |date=1937 |title=John Churchill, Duke of Marlborough |url=https://www.jstor.org/stable/44555466 |journal=The Military Engineer |volume=29 |issue=167 |pages=366–374 |jstor=44555466 |issn=0026-3982}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Churchill |first=Winston |author-link=Vinstons Čērčils |url=https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.124872/page/n2/mode/1up |title=Marlborough: His Life and Times |publisher=Charles Scribner &amp; Sons |year=1947 |pages=15}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene un bērni ==
[[Attēls:Sarah Churchill Duchess.jpg|thumb|Sāra Čērčila. Godfreja Knelera portrets]]
1677. gadā Džons Čērčils apprecēja Sāru Dženingsu (1660–1744), parlamentārieša Ričarda Dženingsa (1619–1668) meitu, kas bija dzimusi Ričarda laulībā ar dabaszinātnieka Mārtina Listera māsu. Viņu laulībā piedzima septiņi bērni:&lt;ref&gt;Notable Names: John Churchill, Duke of Marlborough – Royal Central (англ.). royalcentral.co.uk. Дата обращения: 12 июня 2017. Архивировано 7 апреля 2018 года.&lt;/ref&gt;

* Lēdija Harieta Čērčila (1679. gada oktobris — 1679. gada oktobris)
* Lēdija Henrieta Čērčila (1681. gada 19. jūlijs — 1733. gada 24. oktobris), Otrā Marlboro hercogiene (1722–1733), Frānsisa Godolfina (1678–1766), Otrā Godolfina grāfa (1712–1766), sieva kopš 1698. gada
* Lēdija Anna Čērčila (1683. gada 27. februāris — 1716. gada 15. aprīlis), Čārlza Spensera (1675–1722), Trešā Sanderlendas grāfa (1702–1722), sieva kopš 1700. gada
* Džons Čērčils (1686. gada 13. februāris — 1703. gada 20. februāris), markīzs Blendfords
* Lēdija Elizabete Čērčila (1687. gada 15. marts — 1751. gada 22. marts), sieva no 1703. gadā Skripa Edžertona (1681–1744), Pirmā Bridžvoteras hercoga (1720–1744) sieva
* Lēdija Mērija Čērčila (1689. gada 15. jūlijs — 1719. gada 14. maijs), Džona Montagju (1690–1749), Otrā Montagju hercoga (1709–1749), sieva no 1705. gada
* Lords Čārlzs Čērčils (1690. gada 19. augusts — 1692. gada 22. maijs)

== Skatīt arī ==
* [[Blenemas pils]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Čērčils, Džons}}
[[Kategorija:1650. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1722. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Devonā dzimušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes cilvēki]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes dižciltīgie]]
[[Kategorija:Anglijas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ģenerālisimusi]]</text>
      <sha1>q9q2pg90n03njmh3txvmnv65fr9bw1n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henrijs Pērsels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87917</id>
    <revision>
      <id>4448983</id>
      <parentid>4356868</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:08:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448983</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3565" sha1="igerkq4qbdmie0l3bhvuip10qwns8j1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Henrijs Pērsels
|     vārds_orig = ''Henry Purcell''
|         attēls = Henry Purcell by John Closterman.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1659
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]&lt;br&gt;({{GBR}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1695
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 21
|        m_vieta = [[Londona]], [[Anglijas Karaliste]]&lt;br&gt;({{GBR}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mūziķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Henrijs Pērsels''' ({{val|en|Henry Purcell}}; dzimis {{dat|1659|9|10}},&lt;ref&gt;Saskaņā ar Holman and Thompson (''Grove Music Online'', skat. [[#Atsauces|atsauces]]) sniegto informāciju, Pērsela dzimšanas gads un datums nav droši zināms. Kristību ieraksti nav atrasti. 1659. gads ir ņemts no Pērsela piemiņas plāksnes Vestminsteres Abatijā un uz Pērsela 1683. gada sonāšu izdevuma titullapas. Datums 10. septembris ir balstīts uz neskaidru ierakstu ''GB-Cfm 88'' manuskriptā. Jāatzīmē arī, ka savu pirmo algoto darbu viņš dabūja 1677. gada 10. septembrī, kas būtu viņa astoņpadsmitā dzimšanas diena.&lt;/ref&gt; miris {{dat|1695|11|21}}) ir angļu komponists, ievērojamākais agrā angļu [[baroks|baroka]] pārstāvis. Viņš rakstījis gandrīz visos sava laika mūzikas žanros un formās - viņam pieder slavenā opera [[Didona un Enejs]], vairākas semi-operas, mūziku dramaturģiskām izrādēm un lugām (ieskaitot fantāzijas par In nomine), instrumentālajam sacerējumam, kora himnas, apsveikuma un sēru odas, laicīgās un garīgās dziesmas (“ārijas”).   Lai arī viņa kompozīcijas izmanto itāļu un franču mūzikas stilistkos elementus, Pērsela devums ir unikāla angļu baroka mūzikas forma. Pērselu uzskata par vienu no izcilākajiem angļu komponistiem; līdzvērtīgu slavu Anglijā dzimuši komponisti panāca tikai 20. gadsimtā ar [[Edvards Elgars|Edvarda Elgara]], [[Ralfs Vons-Viljamss|Ralfa Vona-Viljamsa]], [[Viljams Voltons|Viljama Voltona]] un [[Bendžamins Britens|Bendžamina Britena]] atnākšanu. [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Hendelis]] un [[Jozefs Haidns|Haidns]] abi komponēja Anglijā apmēram gadsimtu pēc Pērsela, taču abi bija austrieši.

Pērsels piedzima mūziķu ģimenē, viņa tēvs (''Henry Purcell Senior'') bija dziedātājs Karaliskajā kapelā. Mūziku apguva no 6 gadu vecuma un mācījās spēlēt dažādus mūzikas instrumentus - [[flauta|flautu]], [[vijole|vijoli]], [[ērģeles]]. 12 gadu vecumā viņš sāka rakstīt kompozīcijas. Vēlāk Henrijs Pērsels strādāja [[Vestminsteras abatija|Vestminsteras abatijā]] par ērģelnieku un komponēja pēc pasūtījuma.

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.allmusic.com/artist/mn0000596040 Pērsela profils ''AllMusic''] {{en ikona}}
* [http://imslp.org/wiki/Category:Purcell,_Henry Pērsela notis ''IMSLP''] {{en ikona}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Persels, Henrijs}}
[[Kategorija:1659. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1695. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu komponisti]]
[[Kategorija:Baroka komponisti]]
[[Kategorija:Operu komponisti]]</text>
      <sha1>igerkq4qbdmie0l3bhvuip10qwns8j1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piltenes apgabals</title>
    <ns>0</ns>
    <id>94559</id>
    <revision>
      <id>4448816</id>
      <parentid>4362972</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:27:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Prūsijas ķīla (1585—1611) */</comment>
      <origin>4448816</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30157" sha1="lxsqcvc9wgqfwg92l4vypkpvg6l3toi" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Districtus Regii Piltensis&lt;br /&gt;Kreis Pilten&lt;br /&gt;Powiat Piltyński ''
|nosaukums_latv_val  = Piltenes apgabals 
|sugasvārds          = autonoms apgabals
|
|kontinents          = Eiropa
|reģions             = 
|valsts              = Latvija
|laikmets            = Agrīnie [[Jaunie laiki]]
|statuss             = 
|statusa_teksts      = 
|impērija            = [[Polijas—Lietuvas ūnija]] (no 1569. gada), [[Krievijas Impērija]]
|valdības_veids      = Autonoms apgabals, muižnieku republika, kas tika pārvaldīta atbilstoši 1611. un 1617. gada statūtiem. 
|
|gads_sākums         = 1585
|gads_beigas         = 1796 (1818)
|
|year_exile_start    = &lt;!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status=&quot;Exile&quot;) ---&gt;
|year_exile_end      = &lt;!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---&gt;
|
|event_start         = 
|date_start          = 
|event_end           = 
|date_end            = 
|
|event1              = [[Piltenes mantojuma karš]] (1585)
|date_event1         = 
|event2              = [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)]]
|date_event2         = 
|event3              = [[Otrais Ziemeļu karš]]
|date_event3         = 
|event4              = [[Lielais Ziemeļu karš]]
|date_event4         = 
|
|event_pre           = [[Kurzemes bīskapija]] pārdota Dānijai
|date_pre            = 
|event_post          = Nodibināta [[Kurzemes guberņa]]
|date_post           = 
|
|p1                  = Kurzemes bīskapija
|flag_p1             = E. F. Kerbers Kurzemes bīskapijas ģerbonis 1838.jpg
|image_p1            = &lt;!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---&gt;
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Krievijas Impērija
|flag_s1             = Flag of Russia.svg
|s2                  = 
|flag_s2             = 
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flaga Rzeczypospolitej Obojga Narodow ogolna.svg
|flag                = &lt;!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---&gt;
|flag_type           = Polijas-Lietuvas ūnijas karogs
|
|image_coat          = Piltenes apgabala ģerbonis 1770.jpg
|symbol              = &lt;!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---&gt;
|symbol_type         = Piltenes apgabala ģerbonis 1770
|
|image_map           = Piltenes apgabala karte 1770.jpeg
|image_map_caption   = Piltenes apgabals Kurzemes un Zemgales hercogistes kartē (1770).
|
|galvaspilsēta       = [[Piltene]], [[Aizpute]] ([[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāga]] sanāksmju vieta) 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = [[Vācu valoda|Vācu]], [[Latīņu valoda|Latīņu]], [[latviešu valoda|latviešu]]
|reliģija            = [[luterisms]], [[katoļticība]]
|nauda               = 
|
|leader1             = &lt;!--- Name of king or president ---&gt;
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = Polijas karalis un Lietuvas liekņazs
|representative1     = Piltenes stārasts, Piltenes landtāgs
|representative2     = 
|representative3     = 
|representative4     = 
|representative5     = 
|year_representative1 = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_representative2 = 
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = &lt;!--- Default: &quot;Governor&quot;---&gt;
|deputy1             = &lt;!--- Name of prime minister ---&gt;
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = &lt;!--- Years served ---&gt;
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = &lt;!--- Default: &quot;Prime minister&quot; ---&gt;
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = &lt;!--- Name of legislature ---&gt;
|house1              = &lt;!--- Name of first chamber ---&gt;
|type_house1         = &lt;!--- Default: &quot;Upper house&quot;---&gt;
|house2              = &lt;!--- Name of second chamber ---&gt;
|type_house2         = &lt;!--- Default: &quot;Lower house&quot;---&gt;
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = &lt;!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---&gt;
|stat_platība1       = &lt;!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---&gt;
|stat_pop1           = &lt;!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---&gt;
|stat_year2          = 
|stat_platība2       = 
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = 
}}
[[Attēls:Kura pk.PNG|thumb|Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža]]
[[Attēls:IRP Livland voivodship.PNG|thumb|Piltenes apgabals un [[Cēsu vaivadija]] (vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]) Polijas-Lietuvas sastāvā]]
[[Attēls:Karte von Kurland abgetheilt in 4 Oberhauptmannschaften und dem Piltenschen Kreis 1797 – 1819.jpg|thumb|Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai)]]

'''Piltenes apgabals''' ({{val|la|Districtus Regii Piltensis}}; {{val|de|Kreis Pilten}}, {{val|pl|Powiat Piltyński}}, {{val|da|distrikt Pilten}}) bija autonoms apgabals (savi [[Piltenes statūti]] un [[Piltenes landtāgs]]) agrākās [[Kurzemes bīskapija]]s teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Polijas-Lietuvas ūnija]]s, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā.

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|Kurzemes bīskapija}}
[[Piltene]] bija 1234. gadā dibinātās [[Kurzemes bīskapija]]s centrs. 1254. gada [[Kursas dalīšanas līgums]] Kurzemes bīskapa varā nodeva vairākus savstarpēji nesaistītus zemes gabalus. 1521. gada janvārī, sakarā ar sekulāras [[Prūsijas hercogiste]]s izveidošanos, Kurzemes bīskapija kļuva neatkarīga no pastāvēt beigušās [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] valsts un nonāca tiešā [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] pakļautībā kā ''Stift Kurland''. 1557. gadā Piltenes pilsēta ieguva [[Rīgas tiesības]].&lt;ref name=&quot;Piltene&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308106100{{!}}article:DIVL915{{!}}page:178{{!}}issueType:B |title=Piltene |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308106100{{!}}article:DIVL915{{!}}page:178{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], bailēs no Krievijas iebrukuma, 1559. gada 26. septembrī bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] par 30 000 dālderiem pārdeva [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]] Dānijas karalim [[Frederiks II|Frederikam II]], kurš drīz nopirka arī Kurzemes bīskapiju. Frederiks II šīs zemes nodeva savam 19 gadus vecajam brālim [[Holšteina]]s hercogam [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], apmaiņā iegūstot Holšteinu. No 1561. līdz 1567. gadam Magnuss dzīvoja [[Piltene|Piltenē]]. 1570. gadā viņš atļāva [[ebreji]]em tiesības brīvi ieceļot savos īpašumos, nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, iegūt nekustamo īpašumu, piekopt savas reliģiskās nodarbes un tradīcijas. Piltenē izveidojās Latvijas teritorijā pirmā ebreju kopiena.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2009|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-3 }}&lt;/ref&gt;

1570. gadā ar Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] atbalstu Magnusu pasludināja par [[Livonijas Karaliste]]s valdnieku. [[Livonijas vietvalži|Livonijas vietvaldis]] [[Jānis Hodkevičs|Jans Hodkevičs]] vēlējās iekarot Magnusa zemes Kurzemē, bet tam pretojās hercogs [[Gothards Ketlers]], kurš vēlējās šīs zemes pievienot savai jaunajai hercogistei. Reģentu padome, kuru Magnuss bija atstājis Piltenē, paziņoja, ka pakļausies tikai hercogam Gothardam, un šo lēmumu atbalstīja arī vietējā bruņniecība. Pēc konflikta ar Ivanu IV Magnuss pārbēga pie poļiem, un atgriezās Piltenē ar sievu un meitu. Daļu savu zemju viņš ieķīlāja, lai iegūtu naudu. Tā kā Magnusam nebija dēla, 1579. gadā par savu mantinieku viņš iecēla hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda]] dēlu [[Frīdrihs Ketlers|Frīdrihu Ketleru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:342{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:342{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Prūsijas ķīla (1585—1611) ==
1583. gadā Magnuss mira, par savu oficiālo mantinieku atstājot Frīdrihu Ketleru. Piltenes muižniecība centās novilcināt ziņas par Magnusa nāvi, lai rastu iespēju nonākt Dānijas karaļa pakļautībā, izvairoties no Kurzemes hercoga Gotharda vai katoliskās Polijas varas. Piltenes protestanti uzskatīja, ka protestantu Dānija viņus labāk aizsargās no kontrreformācijas briesmām. Dānija uz Kurzemi nosūtīja kareivjus un lielgabalus, sākās [[Piltenes mantojuma karš]]. Dāņu atbalsta iedrošināta, Piltene noraidīja Livonijas vietvalža [[Georgs Radvils|Georga Radvila]] rīkojumu atzīt Polijas-Lietuvas varu. Arī Kurzemes un Zemgales hercogam neizdevās pakļaut Piltenes zemes. Radvils pavēlēja sākt militāru kampaņu pret Pilteni, kurā hercogs Gothards izvairījās iesaistīties. 1583. gada 29. jūlijā piltenieši un dāņi zaudēja [[Embūte]]s kaujā, kurā 60 kavalēristi un 80 kājnieki ar trim lielgabaliem cīnījās ar Pankoslavska komandētu poļu vienību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:343{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:343{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Konflikts beidzās ar 1585. gada 10. aprīļa [[Kronborgas miera līgums|Kronborgas miera līgumu]]. Piltenes apgabalu iekarojusī [[Polijas-Lietuvas ūnija]] apņēmās samaksāt Dānijai 30 000 dālderu kompensāciju par zaudētajām zemēm. Tā kā Polijai-Lietuvai šīs naudas nebija, Piltenes apgabalu ieķīlāja hercoga Gotharda Ketlera svainim [[Brandenburgas markgrāfiste|Brandenburgas markgrāfam]] un [[Prūsijas hercogiste]]s reģentam Georgam Frīdriham fon Hoencollernam-Ansbaham, kas aizdeva trūkstošos līdzekļus.&lt;ref name=&quot;Piltene&quot;/&gt;

Markgrāfs Georgs Frīdrihs bija ieinteresēts palielināt Hoencollernu valdījumus Kurzemē. Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] Gothards Ketlers jau 1560. gada 6. aprīlī pret 50 000 guldeņu bija ieķīlājis [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas draudzes novadu]] Prūsijas hercogam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lavi1937n01{{!}}article:DIVL365{{!}}page:105{{!}}query:1559 |title=Latvijas Vēstures institūta žurnāls, Nr.1 |access-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lavi1937n01{{!}}article:DIVL365{{!}}page:105{{!}}query:1559 }}&lt;/ref&gt;

Pēc Piltenes mantojuma kara apgabala politiskais centrs pārcēlās uz [[Aizpute|Aizputi]], kamēr Piltenē palika bīskapa sēdeklis. Piltenes apgabals tādējādi bija sadalīts trīs daļās:
# [[Piltenes draudzes novads]], ieķīlāts Polijas-Lietuvas vasalim Prūsijas hercogam (īpašumtiesības vēlāk mainījās),
# [[Dundagas draudzes novads]], [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] [[lēnis]] līdz 1795. gadam,
# [[Embūtes draudzes novads]]-[[Aizputes draudzes novads]], [[Polijas kroņa zemes|Polijas kroņa zemju]] lēnis, ieķīlāts Kurzemes hercogam [[Vilhelms Ketlers|Vilhelmam Ketleram]].{{nepieciešama atsauce}}

Kurzemes hercogi par Piltenes zaudēšanu sūdzējās Polijas-Lietuvas karalim, uzstājot uz savām mantojuma tiesībām. 1598. gadā karalis [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunds III]] izlēma, ka Kurzemes hercogs drīkstēs izpirkt apgabalu pēc Georga Frīdriha un viņa sievas Sofijas nāves. Georgs Frīdrihs mira 1603. gadā un markgrāfiene Sofija 1604. gadā Piltenes apgabalu uz 12 gadiem iznomāja Prūsijas kancleram [[Kristofs fon Rape|Kristofam fon Rapem]], kurš apņēmās viņai maksāt 1000 guldeņu gadā. Fon Rape, kurš mirušajam markgrāfam bija aizdevis naudu, 1605. gadā uz 7 gadiem iznomāja arī Grobiņas novadu. Taču jau 1609. gadā Grobiņas novadu kā [[Prūsijas Sofija]]s kāzu pūru pievienoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i. 1611. gadā Kurzemes hercogs Vilhelms izpirka arī Piltenes apgabalu par 25 000 [[guldenis|guldeņu]]. Hercogs arī apņēmās veikt maksājumus atraitnēs palikušajai markgrāfienei Sofijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:345{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:345{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Pašpārvalde un Maidelu dzimta ===
{{pamatraksts|Maideli}}
1611. gada 28. oktobrī stājas spēkā [[Piltenes statūti|Piltenes apgabala likumi un statūti]] (''Gesetze und Statute des Piltenischen Kreises''), kas veidoti, ņemot vērā vācu likumdošanas tradīcijas. [[Polijas-Zviedrijas karš|Polijas-Zviedrijas kara (1600—1629)]] laikā Polijas—Lietuvas Seims izlēma pilnībā pārņemt Piltenes apgabalu, kā vienu no Polijas kroņa zemju apgabaliem, apvienojot to ar [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogisti]], kas atradās personālūnijā ar karali [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundu III]].

1617. gada 9. maijā Piltenes apgabala teritorijā izveidoja katoļu [[Kurzemes bīskapija|Piltenes bīskapiju]]. Lai arī Piltenes apgabala protestantiem bija dotas ticības brīvības garantijas, 17. gadsimta vidū katoļu garīdzniecība, galvenokārt [[Žemaitijas bīskapija|Žemaitijas bīskapi]], sāka apsvērt ideju par katoļu Kurzemes bīskapijas atjaunošanu.

Hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] un muižnieku asā konflikta dēļ karalis uz Kurzemi nosūtīja komisiju, kas 1617. gadā izdeva jaunus pārvaldes sistēmas noteikumus (mūsdienu izpratnē, konstitūcijas). Piltenes apgabalam piešķīra ''Ordinatio Regiminis et Judiciorum in Districtu Piltensi'', bet hercogistei ''[[Formula Regiminis]]''. Kurzemes un Zemgales hercogistē hercogi turpmāk bija atkarīgi no [[Kurzemes landtāgi]]em. Izņemot nepieciešamību saņemt karaļa apstiprinājumus, visa vara Piltenes apgabalā turpmāk atradās vietējās muižniecības rokās.&lt;ref name=&quot;books.google.de&quot;&gt;[https://books.google.de/books?id=4xFfCAAAQBAJ&amp;pg=PT168&amp;dq=kreis+pilten&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiH8NTv6pXkAhVtAxAIHbZrApYQ6AEIOTAC#v=onepage&amp;q=kreis%20pilten&amp;f=false Die Anatomie frühneuzeitlicher Imperien]&lt;/ref&gt; 1617. gada noteikumi izveido Piltenes Landrātu kolēģiju, kas sastāvēja no sešiem locekļiem, no kuriem vecākais parasti bija priekšsēdētājs. Kā septītais bija zemes notārs. Kolēģijas locekļus ievēlēja uz mūžu no Piltenes muižnieku vidus un viņus amatā apstiprināja karalis.

1617. gadā Brandenburgas markgrāfienes Sofijas sekretārs Jākobs Godemans (''Jakob Godemann'') ieradās pie karaļa atsūtītās komisijas un iesniedza sūdzību pret hercogu Vilhelmu par solīto maksājumu neveikšanu. Tika nolemts, ka Piltenes ķīla paliek markgrāfienes Sofijas īpašumā līdz viņas nāvei, bet apgabalā viņu pārstāvēs stārasts, kuru pēc zvēresta nodošanas amatā apstiprinās Polijas-Lietuvas karalis.

Tā kā Piltenes muižnieki nepieņēma Sofijas piedāvāto stārasta kandidātu Jākobu Godemanu, [[Cīravas muiža]]s īpašnieks [[Maideli|Hermanis fon Maidels]] (''Hermann von Maydell'') izpirka Piltenes ķīlu no Sofijas, un tika iecelts par Piltenes stārastu uz mūžu.&lt;ref name=&quot;The District of Pilten&quot;&gt;[https://books.google.de/books?id=IVNGAAAAYAAJ&amp;pg=PA666&amp;dq=pilten+danish&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjJy83Mw5HkAhUc5KYKHcpeDf8Q6AEIKjAA#v=onepage&amp;q&amp;f=true The District of Pilten]&lt;/ref&gt; 1633.(1639?) gadā viņš stārasta amatu nodeva savam dēlam Otto. [[Maideli|Maidelu]] ģimenes pārstāvji stārasta amatu ieņēma līdz 1711. gadam. Stārasts parasti bija arī Landrātu kolēģijas priekšsēdētājs, taču šajos gandrīz simts gados īsti nevar runāt par īpašu Maidelu dinastijas varu Piltenē.&lt;ref name=&quot;books.google.de&quot; /&gt;

== Personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogisti (1661—1717) ==
[[Attēls:Anonīms aicinājums Piltenes bruņniecībai Otrā Ziemeļu kara laikā 1663.png|thumb|Anonīma patriota &quot;labvēlīgs brīdinājums&quot; Piltenes bruņniecībai pret ūniju ar hercogu Jēkabu (1663)]]
[[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrijas karaspēks. To izmanto hercogs [[Jēkabs Ketlers]], 1656. gadā izpērkot Piltenes nomas tiesības no Maideliem, ko 1660. gadā apstiprināja Polijas—Lietuvas Seims. Hercogs arī izmaksāja 50 000 dālderu kompensāciju zviedriem.&lt;ref name=&quot;The District of Pilten&quot;/&gt; 1661. gada 25. februārī tika apstiprināta Piltenes personālūnija ar Kurzemes un Zemgales hercogu, kuras ietvaros Piltenes apgabals saglabāja savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Pēc Jēkaba nāves atsākās konflikti par teritorijas autonomiju. Ņemot vērā katoļu [[kontrreformācija]]s draudus, [[Piltenes bruņniecība]] 1685. gada 22. septembrī noslēdza jaunu personālūniju ar Kurzemes un Zemgales hercogisti, saglabājot savu pašpārvaldes autonomiju. Apgabala galvaspilsēta atradās Aizputē un tas dalījās septiņos [[Draudzes novads|draudzes novados]]: Aizputes, [[Valtaiķi|Valtaiķu]], [[Saka]]s, [[Embūte]]s, Piltenes, [[Dundaga]]s, [[Ārlava]]s.&lt;ref name=&quot;The District of Pilten&quot;/&gt;

Pēc miera atjaunošanas Livonijā, Polija-Lietuva pārpalikušajā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļā 1677. gadā izveidoja [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadiju]]. 1683. gada jūlijā karalis [[Jans III Sobeskis]] lūdz Romas pāvestu atjaunot kara laikā panīkušo Cēsu bīskapiju un apvienot to ar bijušo Kurzemes bīskapiju. 1685. gada 15. janvārī pāvests [[Inocents XI]] pasludina apvienotās “Livonijas vai Cēsu un Piltenes vai Kurzemes” bīskapijas izveidošanu (''Dioecesis Livoniae seu Vendensis et Piltinensis seu Curlandiae''). Piltenes muižniecība to uztvēra kā nopietnu draudu, un tas bija viens no iemesliem ātrai personālūnija noslēgšanai ar Kurzemes un Zemgales hercogisti. Izplatījās baumas, ka katoļu bīskaps [[Nikolajs Poplavskis]] vēlas atjaunot ne tikai garīgo, bet arī politisko varu Kurzemē, kas nozīmētu muižniecības varas zaudēšanu. 1685. gada 22. septembrī noslēgto personālūniju Piltenes muižniecība uzskatīja par aizsardzību no katoļu kontrreformācijas draudiem.&lt;ref&gt;[https://books.google.de/books?id=UWfM3aHjJKcC&amp;pg=PA516&amp;dq=kreis+pilten&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiH8NTv6pXkAhVtAxAIHbZrApYQ6AEIMTAB#v=onepage&amp;q=kreis%20pilten&amp;f=true Konfessionelle Pluralität als Herausforderung]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei 1795. gada 28. martā.png|thumb|270px|Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas Impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem]]
1701.—1709. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara laikā]] Piltenes apgabals atkal atradās Zviedrijas okupācijā. Apgabals smagi cieta 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielajā mēra]] epidēmijā. 1713. gadā [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Inflantijas bīskaps]] [[Kšištofs Antonijs Šembeks]] izvirzīja prasības pēc kontroles pār Piltenes apgabalu. Muižnieki meklēja aizsardzību pie hercoga, bet pēc tam pie Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieka. Protestantiskā Anglija, Dānija, Prūsija un Nīderlande protestēja pret bīskapa Šembeka ambīcijām, un viņam nācās atkāpties, saņemot par to materiālu kompensāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:348{{!}}issueType:B |title=Baltische Städte |access-date={{dat|2019|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0302020469{{!}}article:DIVL1044{{!}}page:348{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Personālūnija ar Polijas-Lietuvas kopvalsti (1717—1795) ==
Pēc tam, kad beidza pastāvēt Ketleru dinastija, beidzās apgabala personālūnija ar hercogisti. Piltenes apgabalu 1717. gadā pakļāva tiešai Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldei. Augstākā vara atradās 7 Polijas-Lietuvas senatoru rokās, kas bija tieši atbildīgi Polijas karalim.
Piltenes bīskapiju pievienoja Inflantijas bīskapijai.

1745. gadā jaunas prasības pēc Piltenes izteica [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Inflantijas bīskaps]] [[Jāzeps Dominiks Puzina|Puzina]], taču šoreiz Piltenes aizstāvībā nostājās [[Krievijas Impērija]], kas bija dziļi iesaistīta Kurzemes un Zemgales hercogistes politikā kopš ķeizarienes [[Anna I|Annas I]] varas laikiem. [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā Piltenes apgabalā atradās Krievijas karaspēks. 1784. gadā Piltenes apgabals pievienojās Kurzemes un Zemgales hercogistes tirdzniecības līgumam ar Krievijas Impēriju, kas abām pusēm sniedz dažādas priekšrocības.

1795. gada 28. martā Piltenes valdība jeb landrātu kolēģija pēc [[Piltenes landtāgs|Piltenes landtāga]] priekšlikuma nolēma lauzt personālūniju ar Poliju—Lietuvu, padošanās aktu parakstīja Piltenes apgabala prezidents [[Ostenzakeni|Oto Ulrihs Ēvalds fon Zakens]], landtāga direktors Oto fon Zakens, landrāti [[Bēri|Ulrihs Johans Bērs]], [[Korfi|Nikolajs Kārlis Korfs]], [[Firksi|Lebrehts Kārlis Ernests Firkss]], [[Blombergi|Hermanis Ulrihs fon Blombergs]], [[Ofenbergi|Kārlis Gustavs fon Ofenbergs]], kā arī Embūtes draudzes novada pilnvarotie pārstāvji [[Mirbahi|Ernests fon Mirbahs]] un Oto Kristaps fon Mirbahs.

== Autonomija Kurzemes guberņas sastāvā (1795—1818) ==
15. (26.) aprīlī Krievijas Impērijas ķeizariene Katrīna II [[Ziemas pils]] Troņa zālē svinīgi pieņēma Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala delegāciju 17 cilvēku sastāvā, kas ieradās sešu zirgu vilktās karietēs jātnieku sardzes pavadībā. Oto fon der Hovens ķeizarieni sveica Kurzemes bruņniecības, bet Frīdrihs Sigismunds fon Korfs Piltenes bruņniecības vārdā.&lt;ref name=&quot;pievienošana&quot;&gt;[https://www.perunica.ru/svoboda/8728-kak-kurlyandskoe-gercogstvo-stalo-rossiyskoy-guberniey.html Как Курляндское герцогство стало российской губернией]&lt;/ref&gt;

Juridiski Piltenes apgabalu inkorporēja Krievijas Impērijas sastāvā ar autonomas teritorijas tiesībām, taču jau 1796. gada 28. janvārī atcēla autonomiju un kā [[Piltenes apriņķis|Piltenes apriņķi]] iekļāva [[Kurzemes guberņa]]s sastāvā. Pēc muižnieku protestiem 1797. gada 1. februārī Piltenes apriņķim atjaunoja autonomas pašpārvaldes tiesības Kurzemes guberņas sastāvā.

1812. gadā apgabals īslaicīgi atradās [[Francijas Pirmā impērija|Francijas Pirmās impērijas]] pārvaldē kā [[Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste]]s daļa. 1818. gada 12. martā to pilnīgi iekļāva Kurzemes guberņā.

== Zināmie Piltenes apgabala prezidenti (stārasti) ==
{{Latvijas vēsture}}
{{skatīt arī|Piltenes fogtu saraksts}}
* 1585—1603: Johans fon [[Bēri|Bērs]] (1543—1613), bīskapa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] padomnieks, pēc viņa nāves Piltenes fogts
* 1603—1611: [[Kristofs fon Rape]] (''Christoph von Rappe'', 1566—1619), Prūsijas kanclers
* 1611—1616: Kurzemes hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma]] valdījumā
* 1621—1639: [[Hermanis fon Maidels]] (''Hermann von Maydell'', miris ap 1639. gadu)
* 1639—1670: Oto Ernests fon Maidels (''Otto Ernst von Maydell'', 1608—1670), no 1656. gada pakļauts [[Jēkabs Ketlers|hercogam Jēkabam]]
* 1670—1687: [[Anna Sibilla Maidele]] (''Anna Sibylla Maydell'', ap 1620—1687), pakļauta hercogam Jēkabam, no 1682. gada [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|hercogam Frīdriham Kazimiram]]
* 1687—1697: Frīdrihs Johans fon Maidels (''Friedrich Johann von Maydell'', †1697), pakļauts hercogam Frīdriham Kazimiram
* 1697—1698: Dītrihs fon Maidels (''Dietrich von Maydell'', miris 1711), pakļauts hercogam
* 1698—1705: Georgs Johans fon [[Keizerlingi|Keizerlings]] (''Georg Johann von Keyserlingk'', 1629-1705), pakļauts hercogam
* 1705—1715: Ulrihs fon Bērs (''Ulrich von Behr'', 1667—1722), pakļauts hercogam
* 1715—1717: Ernests Ēvalds fon [[Heikingi|Heikings]] (''Ernst Ewald von Heyking'', 1677—1724), pakļauts hercogam
* 1746—1794: [[Kārlis fon Ostenzakens]] (1726—1794)
* 1795: Oto Ulrihs Ēvalds fon Zakens

== Kurzemes guberņas sastāvā ==
Pēc 1818. gada administratīvas reformas Piltenes apriņķi sadalīja un:
# [[Piltenes draudzes novads|Piltenes]] un [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novadus]] iekļāva [[Ventspils apriņķis|Ventspils pilskunga tiesā]];
# [[Ārlavas draudzes novads|Ārlavas draudzes novadu]] iekļāva [[Talsu apriņķis|Talsu pilskunga tiesā]];
# [[Piltenes-Aizputes draudzes novads|Aizputes]], [[Sakas draudzes novads|Sakas]], [[Embūtes draudzes novads|Embūtes]] un [[Valtaiķu draudzes novads|Valtaiķu draudzes novadus]] iekļāva jaunizveidotajā [[Aizputes apriņķis|Aizputes pilskunga tiesā]].&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=w9o260GsJdMC&amp;pg=PA469&amp;lpg=PA469&amp;dq=Piltensche+Ritterschaft&amp;source=bl&amp;ots=1v3wrrB6cP&amp;sig=IIKq0mziURJwrDTnGb39yyPwjLA&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=JmCpUrLXC-Sh4gS3j4GIDg&amp;ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&amp;q=Piltensche%20Ritterschaft&amp;f=false Hans Feldmann, Heinz von zur Mühlen (Hrsg.): Baltisches historisches Ortslexikon, Teil 2: Lettland (Südlivland und Kurland). Böhlau, Köln 1990]{{Novecojusi saite}} 469 lpp.&lt;/ref&gt;

== Piltenes apgabala pilis ==

&lt;gallery&gt;
Attēls:Piltenes pilsdrupas.jpg|[[Piltenes pils]]drupas
Piltenes pils un pilsēta 1830.jpg|Piltenes pilsdrupu un pilsētas karte (1830)
Attēls:Piltenes pilsdrupas-1.jpg|[[Piltene]]s pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara
Attēls:Dundagas pils 1827.jpg|[[Dundagas pils]], 1827
Attēls:4 Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg|Dundagas pils mūsdienās
Attēls:Ēdoles pils 1830.jpg|[[Ēdoles pils]]
Attēls:5_Edoles-pils4-14jun08.jpg|Ēdoles pils mūsdienās
Attēls:Alsungas pils un baznīca 1830.jpg|[[Alsungas pils]]
Attēls:Alsungas pils 1999-07-25.jpg|Alsungas pils mūsdienās
Attēls:Valtaiķu pilsdrupas.jpg|[[Valtaiķu pils]]drupas
Attēls:Embūtes pilsdrupas 1830.jpg|[[Embūtes pilsdrupas]] un muiža, 1830
Attēls:Embūtes pilsdrupas 2001-11-10.jpg|Embūtes pilsdrupas mūsdienās
Attēls:Aizpute 1814.JPG|[[Aizputes bīskapa pils]] (pārbūvēta par baznīcu)
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Piltenes bruņniecība]]
* [[Piltenes landtāgs]]
* [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}
* Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3.sējums, 29.lpp.

{{kastes sākums}}
{{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Kurzemes bīskapija]]&lt;br /&gt;(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s)| virsraksts = Piltenes apgabals | periods = 1585—1796 | pēc = [[Kurzemes guberņa]]s autonoma daļa (1796-1818)}}
{{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Livonijas ordenis]]&lt;br /&gt;(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s) | virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] | periods = 1561—1795 | pēc = [[Kurzemes guberņa]] (1795-1918)}}
{{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Rīgas arhibīskapija]]&lt;br /&gt;[[Livonijas ordenis]]&lt;br /&gt;(daļa no [[Livonijas Konfederācija]]s)| virsraksts = [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] | periods = 1561]—1629| pēc = [[Zviedru Vidzeme]] (1629—1721)&lt;br /&gt;[[Inflantijas vaivadija]] (1629—1772)}}
{{kastes beigas}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Kurzemes vēsture]]
[[Kategorija:Ventspils novads]]
[[Kategorija:Polijas-Lietuvas ūnija]]
[[Kategorija:Piltene]]</text>
      <sha1>lxsqcvc9wgqfwg92l4vypkpvg6l3toi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Georgs Heinrihs Loskīls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105488</id>
    <revision>
      <id>4448813</id>
      <parentid>4168633</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:14:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4448813</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6214" sha1="6nvssqc3658f18j3rx8gnit2ojah8fo" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Georgs Heinrihs Loskīls
|          vārds_orig = 
|              attēls = Georgs Heinrihs Loskīls 1803.png
|          att_izmērs = 160px
|       att_nosaukums = 1803. gada portrets
|             dz_gads = 1740
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Rinda (ciems)|Rinda]], [[Piltenes apgabals]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
|              m_gads = 1814
|           m_mēnesis = 2
|             m_diena = 23
|             m_vieta = Bētleme, [[Pensilvānija]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|        nodarbošanās =  garīdznieks, pedagogs
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}

'''Georgs Heinrihs Loskīls''' arī '''Juris Indriķis Loskils''' ({{val-de|Georg Heinrich Loskiel}}; [[1740]]. gada [[7. novembris]] - [[1814]]. gada [[23. februāris]]) bija Latvijā dzimis [[hernhūtieši|brāļu draudzes]] mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, kas veidojis un vadījis šo reliģisko apgaismības kustību tagadējā Latvijā, Vācijā, Polijā un ASV.

== Dzīvesgājums ==
Georgs Heinrihs Loskīls dzimis 1740. gada 7. novembrī [[Rinda (ciems)|Rindā]], toreizējā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] luterāņu mācītāja Georga Heinriha Loskīla ģimenē. Tēvs viņu nosūtīja mācīties uz brāļu draudzes Barbijas (''Barby'') mācītāju semināru Vācijā, pēc kura beigšanas viņš atgriezās Latvijā un ieņēma dažādus amatus [[Vidzeme]]s brāļu draudzēs. No 1782. gadā Loskīls bija Vidzemes brāļu draudzes priekšnieka (presbitera) palīgs, bet no 1785. līdz 1789. gadam viņš bija brāļu draudzes priekšnieks.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca XIII. Rīga, 1935.-1936. 24648 sleja&lt;/ref&gt; Šajā laikā viņš latviešu valodā sastādīja ''Garīgas dziesmas'' brāļu draudzei, kurā iekļāva arī savas oriģinālās dziesmas. Dziesmu grāmata iznāca 1790. gadā [[Pēterburga|Pēterburgā]], tādēļ tautā tika saukta par &quot;Pēterburgas grāmatu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm |title=Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2010|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129033255/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Līdztekus viņš vācu valodā uzrakstīja ļoti nozīmīgu traktātu par evaņģēliskās misijas darba vēsturi pie [[Ziemeļamerika]]s indiāņiem, kas tika iespiests 1789. gadā brāļu draudžu spiestuvē Barbijā.
       
1789. gadā Loskīlu ievēlēja par jaunas brāļu draudzes vadītāju [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētā Pēterburgā, tomēr jau 1790. gadā viņš atstāja šo amatu un devās uz Saksiju un Silēziju, kur dibināja brāļu draudžu skolas Kleinvelkā (''Kleinwelke'') un Gnadenfrejā (''Gnadenfrei'', mūsdienās [[Pilava Gurna]]). 1801. gadā viņš publicēja pārdomu (meditāciju) grāmatu „Kaut kas sirdij ceļā uz mūžību“ (''Etwas fürs Herz auf dem Wege zur Ewigkeit''). Grāmata saturēja 366 pārdomas katrai gada dienai un guva lielu popularitāti.

1801. gadā Loskīls devās uz Bētlemes draudzi [[Pensilvānija]]s pavalstī ASV, kur viņš no 1802. līdz savai nāvei 1814. gadā vadīja Pensilvānijas brāļu draudžu darbību un bija Morāvijas baznīcas pirmais bīskaps. Šajā laikā tapa grāmata &quot;Lūgšanas un apceres vārsmās visām gada dienām&quot; (''Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres''), kas iznāca 1813. gadā.

== Pazīstamākās garīgās dziesmas ==
* [http://www.ebaznica.lv/?p=916 Nāc, dvēsele, pie Jēzus]{{Novecojusi saite}}
* Ar to mīļu Jēzus vārdu, 
* Mans bērniņ, es tev mīlēju, 
* Labrīt, labrīt, jūs biedriņi.

== Bibliogrāfija ==
* ''Passions- und Oster-Gesang'', 1781. (vāciski)
* ''Geschichte der Mission der Evanglischen Bruder unter den Indianern in Nordamerika''. Leipzig, 1789 ([http://www.archive.org/stream/historyofmission00losk#page/n5/mode/2up ''History of the Moravian Mission among the North American Indians'' in three parts.]) London, 1794 (vāciski, angliski)
* ''Garīgas dziesmas'', Pēterburga, 1790. (latviski)
* ''Liturģijas jeb Slavas dziesmas'' un ''Lūgšanas ar simts garīgām dziesmām'' pielikumā, 1797. (latviski)
* [http://books.google.lv/books?id=GjYPAAAAIAAJ&amp;pg=PP9&amp;lpg=PP9&amp;dq=%22Etwas+furs+Herz%22+Loskiel&amp;source=bl&amp;ots=OuwqpUDWTr&amp;sig=CySsEYIqK_59hnQYOSerC7Me1RM&amp;hl=lv&amp;ei=HTFIS9vgNZeomgOu4fjDCA&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=3&amp;ved=0CA8Q6AEwAg#v=onepage&amp;q=&amp;f=false ''Etwas für's Herz auf dem Wege zur Ewigkeit''] Bautzen, 1801; Leipzig; Basel, 1806; 1822; 1825. (vāciski)
* [https://archive.today/20120523192525/http://www.flipkart.com/extempore-wagon-george-henry-loskiel/1436842670-uox3fp4xce ''Extempore on a wagon; a metrical narrative of a journey from Bethlehem, Pa., to the Indian town of Goshen, Ohio, in the autumn of 1803'' by George Henry Loskiel. Tr. with notes by J. Max Hark. Lancaster, Pa., S. H. Zahm, 1887.] (vāciski, angliski)
* ''Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres'' Reichenbach, 1813 (vāciski)
* ''Sieben Passions-Predigten'' Berlin: H.H. Wohlgemuth, 1839. (vāciski)

== Literatūra ==
* Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland'', III S. 109, [[Jelgava]], 1827
* Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland - Nachträge und Fortsetzungen'', II S. 24, Jelgava, 1859

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Loskils, Georgs Heinrihs}}
[[Kategorija:Latvijas garīdznieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogistes cilvēki]]
[[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>6nvssqc3658f18j3rx8gnit2ojah8fo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448815</id>
      <parentid>4448813</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:20:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */ pap</comment>
      <origin>4448815</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6521" sha1="a7o46kdj7sarcqygktgsfw0tushy72j" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Georgs Heinrihs Loskīls
|          vārds_orig = 
|              attēls = Georgs Heinrihs Loskīls 1803.png
|          att_izmērs = 160px
|       att_nosaukums = 1803. gada portrets
|             dz_gads = 1740
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Rinda (ciems)|Rinda]], [[Piltenes apgabals]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
|              m_gads = 1814
|           m_mēnesis = 2
|             m_diena = 23
|             m_vieta = Bētleme, [[Pensilvānija]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|        nodarbošanās =  garīdznieks, pedagogs
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}

'''Georgs Heinrihs Loskīls''' arī '''Juris Indriķis Loskils''' ({{val-de|Georg Heinrich Loskiel}}; [[1740]]. gada [[7. novembris]] - [[1814]]. gada [[23. februāris]]) bija Latvijā dzimis [[hernhūtieši|brāļu draudzes]] mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, kas veidojis un vadījis šo reliģisko apgaismības kustību tagadējā Latvijā, Vācijā, Polijā un ASV.

== Dzīvesgājums ==
Georgs Heinrihs Loskīls dzimis 1740. gada 7. novembrī [[Rinda (ciems)|Rindā]], toreizējā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] luterāņu mācītāja Georga Heinriha Loskīla ģimenē. Tēvs viņu nosūtīja mācīties uz brāļu draudzes Barbijas (''Barby'') mācītāju semināru Vācijā, pēc kura beigšanas viņš atgriezās Latvijā un ieņēma dažādus amatus [[Vidzeme]]s brāļu draudzēs. No 1782. gadā Loskīls bija Vidzemes brāļu draudzes priekšnieka (presbitera) palīgs, bet no 1785. līdz 1789. gadam viņš bija brāļu draudzes priekšnieks.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca XIII. Rīga, 1935.-1936. 24648 sleja&lt;/ref&gt; Šajā laikā viņš latviešu valodā sastādīja ''Garīgas dziesmas'' brāļu draudzei, kurā iekļāva arī savas oriģinālās dziesmas. Dziesmu grāmata iznāca 1790. gadā [[Pēterburga|Pēterburgā]], tādēļ tautā tika saukta par &quot;Pēterburgas grāmatu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm |title=Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2010|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129033255/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Līdztekus viņš vācu valodā uzrakstīja ļoti nozīmīgu traktātu par evaņģēliskās misijas darba vēsturi pie [[Ziemeļamerika]]s indiāņiem, kas tika iespiests 1789. gadā brāļu draudžu spiestuvē Barbijā.
       
1789. gadā Loskīlu ievēlēja par jaunas brāļu draudzes vadītāju [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētā Pēterburgā, tomēr jau 1790. gadā viņš atstāja šo amatu un devās uz Saksiju un Silēziju, kur dibināja brāļu draudžu skolas Kleinvelkā (''Kleinwelke'') un Gnadenfrejā (''Gnadenfrei'', mūsdienās [[Pilava Gurna]]). 1801. gadā viņš publicēja pārdomu (meditāciju) grāmatu „Kaut kas sirdij ceļā uz mūžību“ (''Etwas fürs Herz auf dem Wege zur Ewigkeit''). Grāmata saturēja 366 pārdomas katrai gada dienai un guva lielu popularitāti.

1801. gadā Loskīls devās uz Bētlemes draudzi [[Pensilvānija]]s pavalstī ASV, kur viņš no 1802. līdz savai nāvei 1814. gadā vadīja Pensilvānijas brāļu draudžu darbību un bija Morāvijas baznīcas pirmais bīskaps. Šajā laikā tapa grāmata &quot;Lūgšanas un apceres vārsmās visām gada dienām&quot; (''Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres''), kas iznāca 1813. gadā.

== Pazīstamākās garīgās dziesmas ==
* [http://www.ebaznica.lv/?p=916 Nāc, dvēsele, pie Jēzus]{{Novecojusi saite}}
* Ar to mīļu Jēzus vārdu, 
* Mans bērniņ, es tev mīlēju, 
* Labrīt, labrīt, jūs biedriņi.

== Bibliogrāfija ==
* ''Passions- und Oster-Gesang'', 1781. (vāciski)
* ''Geschichte der Mission der Evanglischen Bruder unter den Indianern in Nordamerika''. Leipzig, 1789 ([http://www.archive.org/stream/historyofmission00losk#page/n5/mode/2up ''History of the Moravian Mission among the North American Indians'' in three parts.]) London, 1794 (vāciski, angliski)
* ''Garīgas dziesmas'', Pēterburga, 1790. (latviski)
* ''Liturģijas jeb Slavas dziesmas'' un ''Lūgšanas ar simts garīgām dziesmām'' pielikumā, 1797. (latviski)
* [http://books.google.lv/books?id=GjYPAAAAIAAJ&amp;pg=PP9&amp;lpg=PP9&amp;dq=%22Etwas+furs+Herz%22+Loskiel&amp;source=bl&amp;ots=OuwqpUDWTr&amp;sig=CySsEYIqK_59hnQYOSerC7Me1RM&amp;hl=lv&amp;ei=HTFIS9vgNZeomgOu4fjDCA&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=3&amp;ved=0CA8Q6AEwAg#v=onepage&amp;q=&amp;f=false ''Etwas für's Herz auf dem Wege zur Ewigkeit''] Bautzen, 1801; Leipzig; Basel, 1806; 1822; 1825. (vāciski)
* [https://archive.today/20120523192525/http://www.flipkart.com/extempore-wagon-george-henry-loskiel/1436842670-uox3fp4xce ''Extempore on a wagon; a metrical narrative of a journey from Bethlehem, Pa., to the Indian town of Goshen, Ohio, in the autumn of 1803'' by George Henry Loskiel. Tr. with notes by J. Max Hark. Lancaster, Pa., S. H. Zahm, 1887.] (vāciski, angliski)
* ''Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres'' Reichenbach, 1813 (vāciski)
* ''Sieben Passions-Predigten'' Berlin: H.H. Wohlgemuth, 1839. (vāciski)

== Literatūra ==
* Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland'', III S. 109, [[Jelgava]], 1827
* Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland - Nachträge und Fortsetzungen'', II S. 24, Jelgava, 1859

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/27.03.2026-vai-zini-kurzemnieku-kura-darbs-par-ziemelamerikas-pamatiedzivotajiem-kluva-slavens-visa-eiropa.a638699/ Vai zini kurzemnieku, kura darbs par Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājiem kļuva slavens visā Eiropā?] [[Māra Grudule]], lsm.lv 27.03.2026
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Loskils, Georgs Heinrihs}}
[[Kategorija:Latvijas garīdznieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogistes cilvēki]]
[[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>a7o46kdj7sarcqygktgsfw0tushy72j</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448817</id>
      <parentid>4448815</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:31:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4448817</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6484" sha1="4om3vg1h0d5t30uncif01f1wciqf1eq" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Georgs Heinrihs Loskīls
|          vārds_orig = 
|              attēls = Georgs Heinrihs Loskīls 1803.png
|          att_izmērs = 160px
|       att_nosaukums = 1803. gada portrets
|             dz_gads = 1740
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Rinda (ciems)|Rinda]], [[Piltenes apgabals]]
|              m_gads = 1814
|           m_mēnesis = 2
|             m_diena = 23
|             m_vieta = Bētleme, [[Pensilvānija]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|        nodarbošanās =  garīdznieks, pedagogs
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}

'''Georgs Heinrihs Loskīls''' arī '''Juris Indriķis Loskils''' ({{val-de|Georg Heinrich Loskiel}}; [[1740]]. gada [[7. novembris]] - [[1814]]. gada [[23. februāris]]) bija Latvijā dzimis [[hernhūtieši|brāļu draudzes]] mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, kas veidojis un vadījis šo reliģisko apgaismības kustību tagadējā Latvijā, Vācijā, Polijā un ASV.

== Dzīvesgājums ==
Georgs Heinrihs Loskīls dzimis 1740. gada 7. novembrī [[Rinda (ciems)|Rindā]], toreizējā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] luterāņu mācītāja Georga Heinriha Loskīla ģimenē. Tēvs viņu nosūtīja mācīties uz brāļu draudzes Barbijas (''Barby'') mācītāju semināru Vācijā, pēc kura beigšanas viņš atgriezās Latvijā un ieņēma dažādus amatus [[Vidzeme]]s brāļu draudzēs. No 1782. gadā Loskīls bija Vidzemes brāļu draudzes priekšnieka (presbitera) palīgs, bet no 1785. līdz 1789. gadam viņš bija brāļu draudzes priekšnieks.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca XIII. Rīga, 1935.-1936. 24648 sleja&lt;/ref&gt; Šajā laikā viņš latviešu valodā sastādīja ''Garīgas dziesmas'' brāļu draudzei, kurā iekļāva arī savas oriģinālās dziesmas. Dziesmu grāmata iznāca 1790. gadā [[Pēterburga|Pēterburgā]], tādēļ tautā tika saukta par &quot;Pēterburgas grāmatu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm |title=Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2010|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129033255/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Līdztekus viņš vācu valodā uzrakstīja ļoti nozīmīgu traktātu par evaņģēliskās misijas darba vēsturi pie [[Ziemeļamerika]]s indiāņiem, kas tika iespiests 1789. gadā brāļu draudžu spiestuvē Barbijā.
       
1789. gadā Loskīlu ievēlēja par jaunas brāļu draudzes vadītāju [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētā Pēterburgā, tomēr jau 1790. gadā viņš atstāja šo amatu un devās uz Saksiju un Silēziju, kur dibināja brāļu draudžu skolas Kleinvelkā (''Kleinwelke'') un Gnadenfrejā (''Gnadenfrei'', mūsdienās [[Pilava Gurna]]). 1801. gadā viņš publicēja pārdomu (meditāciju) grāmatu „Kaut kas sirdij ceļā uz mūžību“ (''Etwas fürs Herz auf dem Wege zur Ewigkeit''). Grāmata saturēja 366 pārdomas katrai gada dienai un guva lielu popularitāti.

1801. gadā Loskīls devās uz Bētlemes draudzi [[Pensilvānija]]s pavalstī ASV, kur viņš no 1802. līdz savai nāvei 1814. gadā vadīja Pensilvānijas brāļu draudžu darbību un bija Morāvijas baznīcas pirmais bīskaps. Šajā laikā tapa grāmata &quot;Lūgšanas un apceres vārsmās visām gada dienām&quot; (''Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres''), kas iznāca 1813. gadā.

== Pazīstamākās garīgās dziesmas ==
* [http://www.ebaznica.lv/?p=916 Nāc, dvēsele, pie Jēzus]{{Novecojusi saite}}
* Ar to mīļu Jēzus vārdu, 
* Mans bērniņ, es tev mīlēju, 
* Labrīt, labrīt, jūs biedriņi.

== Bibliogrāfija ==
* ''Passions- und Oster-Gesang'', 1781. (vāciski)
* ''Geschichte der Mission der Evanglischen Bruder unter den Indianern in Nordamerika''. Leipzig, 1789 ([http://www.archive.org/stream/historyofmission00losk#page/n5/mode/2up ''History of the Moravian Mission among the North American Indians'' in three parts.]) London, 1794 (vāciski, angliski)
* ''Garīgas dziesmas'', Pēterburga, 1790. (latviski)
* ''Liturģijas jeb Slavas dziesmas'' un ''Lūgšanas ar simts garīgām dziesmām'' pielikumā, 1797. (latviski)
* [http://books.google.lv/books?id=GjYPAAAAIAAJ&amp;pg=PP9&amp;lpg=PP9&amp;dq=%22Etwas+furs+Herz%22+Loskiel&amp;source=bl&amp;ots=OuwqpUDWTr&amp;sig=CySsEYIqK_59hnQYOSerC7Me1RM&amp;hl=lv&amp;ei=HTFIS9vgNZeomgOu4fjDCA&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=3&amp;ved=0CA8Q6AEwAg#v=onepage&amp;q=&amp;f=false ''Etwas für's Herz auf dem Wege zur Ewigkeit''] Bautzen, 1801; Leipzig; Basel, 1806; 1822; 1825. (vāciski)
* [https://archive.today/20120523192525/http://www.flipkart.com/extempore-wagon-george-henry-loskiel/1436842670-uox3fp4xce ''Extempore on a wagon; a metrical narrative of a journey from Bethlehem, Pa., to the Indian town of Goshen, Ohio, in the autumn of 1803'' by George Henry Loskiel. Tr. with notes by J. Max Hark. Lancaster, Pa., S. H. Zahm, 1887.] (vāciski, angliski)
* ''Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres'' Reichenbach, 1813 (vāciski)
* ''Sieben Passions-Predigten'' Berlin: H.H. Wohlgemuth, 1839. (vāciski)

== Literatūra ==
* Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland'', III S. 109, [[Jelgava]], 1827
* Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland - Nachträge und Fortsetzungen'', II S. 24, Jelgava, 1859

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/27.03.2026-vai-zini-kurzemnieku-kura-darbs-par-ziemelamerikas-pamatiedzivotajiem-kluva-slavens-visa-eiropa.a638699/ Vai zini kurzemnieku, kura darbs par Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājiem kļuva slavens visā Eiropā?] [[Māra Grudule]], lsm.lv 27.03.2026
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Loskils, Georgs Heinrihs}}
[[Kategorija:Latvijas garīdznieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogistes cilvēki]]
[[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>4om3vg1h0d5t30uncif01f1wciqf1eq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448967</id>
      <parentid>4448817</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:41:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Bibliogrāfija */ +bilde</comment>
      <origin>4448967</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6608" sha1="5m2wbshuxtapqq95jx6bynfhubq8b94" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Georgs Heinrihs Loskīls
|          vārds_orig = 
|              attēls = Georgs Heinrihs Loskīls 1803.png
|          att_izmērs = 160px
|       att_nosaukums = 1803. gada portrets
|             dz_gads = 1740
|          dz_mēnesis = 11
|            dz_diena = 7
|            dz_vieta = [[Rinda (ciems)|Rinda]], [[Piltenes apgabals]]
|              m_gads = 1814
|           m_mēnesis = 2
|             m_diena = 23
|             m_vieta = Bētleme, [[Pensilvānija]]
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|        nodarbošanās =  garīdznieks, pedagogs
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =    
}}

'''Georgs Heinrihs Loskīls''' arī '''Juris Indriķis Loskils''' ({{val-de|Georg Heinrich Loskiel}}; [[1740]]. gada [[7. novembris]] - [[1814]]. gada [[23. februāris]]) bija Latvijā dzimis [[hernhūtieši|brāļu draudzes]] mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, kas veidojis un vadījis šo reliģisko apgaismības kustību tagadējā Latvijā, Vācijā, Polijā un ASV.

== Dzīvesgājums ==
Georgs Heinrihs Loskīls dzimis 1740. gada 7. novembrī [[Rinda (ciems)|Rindā]], toreizējā [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] luterāņu mācītāja Georga Heinriha Loskīla ģimenē. Tēvs viņu nosūtīja mācīties uz brāļu draudzes Barbijas (''Barby'') mācītāju semināru Vācijā, pēc kura beigšanas viņš atgriezās Latvijā un ieņēma dažādus amatus [[Vidzeme]]s brāļu draudzēs. No 1782. gadā Loskīls bija Vidzemes brāļu draudzes priekšnieka (presbitera) palīgs, bet no 1785. līdz 1789. gadam viņš bija brāļu draudzes priekšnieks.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca XIII. Rīga, 1935.-1936. 24648 sleja&lt;/ref&gt; Šajā laikā viņš latviešu valodā sastādīja ''Garīgas dziesmas'' brāļu draudzei, kurā iekļāva arī savas oriģinālās dziesmas. Dziesmu grāmata iznāca 1790. gadā [[Pēterburga|Pēterburgā]], tādēļ tautā tika saukta par &quot;Pēterburgas grāmatu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm |title=Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. |access-date={{dat|2010|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129033255/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/8.otr.posm/1.apg.g.s/biedri.htm |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Līdztekus viņš vācu valodā uzrakstīja ļoti nozīmīgu traktātu par evaņģēliskās misijas darba vēsturi pie [[Ziemeļamerika]]s indiāņiem, kas tika iespiests 1789. gadā brāļu draudžu spiestuvē Barbijā.
       
1789. gadā Loskīlu ievēlēja par jaunas brāļu draudzes vadītāju [[Krievijas Impērija]]s galvaspilsētā Pēterburgā, tomēr jau 1790. gadā viņš atstāja šo amatu un devās uz Saksiju un Silēziju, kur dibināja brāļu draudžu skolas Kleinvelkā (''Kleinwelke'') un Gnadenfrejā (''Gnadenfrei'', mūsdienās [[Pilava Gurna]]). 1801. gadā viņš publicēja pārdomu (meditāciju) grāmatu „Kaut kas sirdij ceļā uz mūžību“ (''Etwas fürs Herz auf dem Wege zur Ewigkeit''). Grāmata saturēja 366 pārdomas katrai gada dienai un guva lielu popularitāti.

1801. gadā Loskīls devās uz Bētlemes draudzi [[Pensilvānija]]s pavalstī ASV, kur viņš no 1802. līdz savai nāvei 1814. gadā vadīja Pensilvānijas brāļu draudžu darbību un bija Morāvijas baznīcas pirmais bīskaps. Šajā laikā tapa grāmata &quot;Lūgšanas un apceres vārsmās visām gada dienām&quot; (''Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres''), kas iznāca 1813. gadā.

== Pazīstamākās garīgās dziesmas ==
* [http://www.ebaznica.lv/?p=916 Nāc, dvēsele, pie Jēzus]{{Novecojusi saite}}
* Ar to mīļu Jēzus vārdu, 
* Mans bērniņ, es tev mīlēju, 
* Labrīt, labrīt, jūs biedriņi.

== Bibliogrāfija ==
[[attēls:Loskīla grāmatas titullapa 1789.jpg|thumb|Loskīla grāmatas par indiāņu misijas vēsturi titullapa (1789).]]
* ''Passions- und Oster-Gesang'', 1781. (vāciski)
* ''Geschichte der Mission der Evanglischen Bruder unter den Indianern in Nordamerika''. Leipzig, 1789 ([http://www.archive.org/stream/historyofmission00losk#page/n5/mode/2up ''History of the Moravian Mission among the North American Indians'' in three parts.]) London, 1794 (vāciski, angliski)
* ''Garīgas dziesmas'', Pēterburga, 1790. (latviski)
* ''Liturģijas jeb Slavas dziesmas'' un ''Lūgšanas ar simts garīgām dziesmām'' pielikumā, 1797. (latviski)
* [http://books.google.lv/books?id=GjYPAAAAIAAJ&amp;pg=PP9&amp;lpg=PP9&amp;dq=%22Etwas+furs+Herz%22+Loskiel&amp;source=bl&amp;ots=OuwqpUDWTr&amp;sig=CySsEYIqK_59hnQYOSerC7Me1RM&amp;hl=lv&amp;ei=HTFIS9vgNZeomgOu4fjDCA&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=3&amp;ved=0CA8Q6AEwAg#v=onepage&amp;q=&amp;f=false ''Etwas für's Herz auf dem Wege zur Ewigkeit''] Bautzen, 1801; Leipzig; Basel, 1806; 1822; 1825. (vāciski)
* [https://archive.today/20120523192525/http://www.flipkart.com/extempore-wagon-george-henry-loskiel/1436842670-uox3fp4xce ''Extempore on a wagon; a metrical narrative of a journey from Bethlehem, Pa., to the Indian town of Goshen, Ohio, in the autumn of 1803'' by George Henry Loskiel. Tr. with notes by J. Max Hark. Lancaster, Pa., S. H. Zahm, 1887.] (vāciski, angliski)
* ''Gebete und Betrachtungen in Versen auf alle Tage des Jahres'' Reichenbach, 1813 (vāciski)
* ''Sieben Passions-Predigten'' Berlin: H.H. Wohlgemuth, 1839. (vāciski)

== Literatūra ==
* Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland'', III S. 109, [[Jelgava]], 1827
* Johann Friedrich von Recke, Carl Eduard Napiersky: ''Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland - Nachträge und Fortsetzungen'', II S. 24, Jelgava, 1859

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/27.03.2026-vai-zini-kurzemnieku-kura-darbs-par-ziemelamerikas-pamatiedzivotajiem-kluva-slavens-visa-eiropa.a638699/ Vai zini kurzemnieku, kura darbs par Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājiem kļuva slavens visā Eiropā?] [[Māra Grudule]], lsm.lv 27.03.2026
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Loskils, Georgs Heinrihs}}
[[Kategorija:Latvijas garīdznieki]]
[[Kategorija:Latvijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogistes cilvēki]]
[[Kategorija:18. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:19. gadsimta rakstnieki]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>5m2wbshuxtapqq95jx6bynfhubq8b94</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dorotija Metkalfa-Lindenburgere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>109844</id>
    <revision>
      <id>4448830</id>
      <parentid>3856345</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:06:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ ārējās saites.....</comment>
      <origin>4448830</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1855" sha1="g8ayfxupdyps7lg8ihi0nxq47rpc96n" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Dorotija Metkalfa-Lindenburgera
|     vārds_orig = ''Dorothy Metcalf-Lindenburger''
|         attēls = Dorothy Metcalf-Lindenburger JSC2004-E-40090.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1975
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 2
|       dz_vieta = [[Kolorādospringsa]], [[Kolorādo]], {{USA}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{USA}}
|        tautība = 
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Džeisons Metkalfs-Lindenburgers
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|astronaute]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 15 d 2 h 47 min
| kos_iesaukums = {{dat|2004}}
| kos_misija = 1. [[STS-131]]
| kos_kuģi = [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]              
}}
}}
'''Dorotija Metkalfa-Lindenburgere''' (''Dorothy Marie &quot;Dottie&quot; Metcalf-Lindenburger''; dzimusi {{dat|1975|5|2}}) ir [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[kosmonauts|kosmonaute]], [[skolotājs|skolotāja]].

2004. gadā uzņemta NASA astronautu kandidātu grupā pedagogu projekta ietvaros.

Pirmais kosmiskais lidojums notika 2010. gada aprīlī misijā [[STS-131]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{kosmonautika-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Metkalfa-Lindenburgera Dorotija}}
[[Kategorija:ASV astronauti]]
[[Kategorija:Kosmonautes]]
[[Kategorija:NASA astronauti]]</text>
      <sha1>g8ayfxupdyps7lg8ihi0nxq47rpc96n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaša Heifecs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110496</id>
    <revision>
      <id>4448918</id>
      <parentid>4281749</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:28:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448918</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21819" sha1="8n7u37kjfj7btreibs921ius0e05ehq" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Jaša Heifecs
|Attēls           = Jascha Heifetz 1 1953.jpg
|Att_izm          = 225px
|Apraksts         = Jaša Heifecs 1953. gadā
|Fons             = instrumentālists_bez_vokāla
|Dz_vārds         = 
|Pseidonīms       = 
|Dzimis           = {{dat VS|{{dat|1901|2|2|}}|{{dat||1|20}}}}
|Vieta_dz = {{flaga|Krievija}} [[Viļņa]],&lt;br /&gt;[[Krievijas Impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{LTU}})
|Miris = {{dat|1987|12|10}}
|Vieta_mr = {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|Instrumenti = [[vijole]]
|Žanrs = [[klasiskā mūzika]]
|Nodarbošanās = 
|Gadi = 1910 — 1987
|Izdevējkompānija = ''[[RCA Victor]]'', ''[[Sony Masterworks|Columbia Masterworks]]''
|Darbojies_arī = 
|Mlapa = [http://www.jaschaheifetz.com/ www.jaschaheifetz.com]
|         Dzimums = V
}}

'''Jaša Heifecs''' (''Jascha Heifetz''; dzimis {{dat VS|{{dat|1901|2|2|}}|{{dat||1|20}}}}, miris {{dat|1987|12|10}}) bija [[Lietuva|Lietuvā]] dzimis [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[vijolnieks]]. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vijolniekiem pasaulē.&lt;ref&gt;Kennedy, Michael and Joyce Bourne. [http://books.google.com/books?id=y0b0_CQATAIC&amp;pg=PA331&amp;dq=%22greatest+violinists%22+heifetz&amp;hl=en&amp;ei=oeBgTKaiBZD4sAPsl_iWCA&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=12&amp;ved=0CHIQ6AEwCw#v=onepage&amp;q=%22greatest%20violinists%22%20heifetz&amp;f=false ''The Concise Oxford Dictionary of Music''.] Oxford University Press, 2004. p. 331.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,828985,00.html &quot;The Best Violinists.&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130823190658/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,828985,00.html |date={{dat|2013|08|23||bez}} }} ''[[Time]]''. February 2, 1962.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Wallechinsky, David and Amy Wallace. ''The New Book of Lists''. Canongate, 2005. p. 94.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=GodsFiddler&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Rosen |first=Peter |title=God's Fiddler |url=http://www.peterrosenproductions.com/productions/jaschaheifetz/ |work=Peter Rosen Productions |accessdate=May 26, 2011}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Bērnība ==
Heifecs piedzima [[Viļņa|Viļņā]], [[ebreji|ebreju]] ģimenē, kas tajā laikā bija [[Krievijas Impērija]]s sastāvā.&lt;ref&gt;Ieraksts, kas apliecina viņa dzimšanu ir datēts ar 1901. gada 20. janvāri (pilnais arhivētais citāts - LVIA/728/4/77) un glabājas Lietuvas vēstures arhīvā. Kopija no šī ieraksta glabājas mikrofilmā, ģimenes vēstures arhīvos kādā Soltleiksitijas baznīcā. Ieraksts tika reģistrēts [[Polotska]]s pilsētā.&lt;/ref&gt; Viņa tēvs Rūvens Heifecs (''Reuven Heifetz'') bija vietējais vijoļspēles skolotājs un, sezonu pirms slēgšanas, darbojās Viļņas Teātra orķestrī kā koncertmeistars. Jaša pirmoreiz paņēma rokā [[vijole|vijoli]], kad viņam bija 3 gadi. 5 gadu vecumā viņš sāka mācīties vijoļspēli Iļjas Malkina uzraudzībā. Malkins bija kādreizējais [[Leopolds Auers|Leopolda Auera]] (''Leopold Auer'') audzēknis. Jaša bija bērns – ģēnijs, jo jau 7 gadu vecumā pirmoreiz uzstājās plašākas auditorijas priekšā [[Kauņa|Kauņā]]. Izpildītā kompozīcija bija [[Fēlikss Mendelszons|Fēliksa Mendelszona]] ''Violin Concerto in E minor''. 1910. gadā Jaša iestājās Sanktpēterburgas konservatorijā, kur mācījās [[Leopolds Auers|Leopolda Auera]] pakļautībā.

Viņš spēlēja [[Vācija|Vācijā]] un [[Skandināvija|Skandināvijas valstīs]] un iepazinās ar [[Fricis Kreislers|Frici Kreisleru]]. Fricis pavadīja divpadsmitgadīgo Heifecu, spēlējot klavieres, un pēc Mendelszona Vijoļkoncerta izpildīšanas klātesošajiem pateicis: „''Mēs gandrīz vai varam salauzt vijoles uz ceļiem''.” Jaunības gados Heifecs apceļoja lielu daļu [[Eiropa]]s. Piemēram, 1911. gada aprīlī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] mākslinieks uzstājās 25 000 klausītāju priekšā. Pēc koncerta skatītāji bija tik sajūsmināti, ka, lai nogādātu jauno mākslinieku drošībā, nācās pieaicināt [[Policija|policiju]]. 1914. gadā Heifecs uzstājās Berlīnes Filharmoniskajā orķestrī, kura diriģents bija [[Artūrs Nikišs]] (''Arthur Nikisch''). Diriģents bija ļoti pārsteigts, sakot, ka nekad nav dzirdējis tik lielisku vijolnieku.&lt;ref&gt;Nikolaus de Palezieux, ''Jascha Heifetz – The Supreme'' (2000 RCA Victor compilation){{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
1917. gadā Heifecs un viņa ģimene pameta Krieviju. Ar vilcienu viņi ceļoja uz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] un tad ar [[Kuģis|kuģi]] pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]], [[Sanfrancisko]].

Tā paša gada 27. oktobrī Heifecs pirmoreiz uzstājās Savienotajās valstīs – [[Kārnegija zāle|Karnegija zālē]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], un viņa uzstāšanās kļuva par tūlītēju sensāciju.&lt;ref name=&quot;AykeBook&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |author=Agus, Ayke |title=Heifetz As I Knew Him |url=https://archive.org/details/heifetzasiknewhi0000agus |publisher=Amadeus Press |year=2001 |isbn=157467062X |page=[https://archive.org/details/heifetzasiknewhi0000agus/page/n4 4]}}&lt;/ref&gt; Vijolnieks [[Miša Elmans]] (''Mischa Elman'') publikai jautājis: „''Vai Jūs domājat, ka te ir karsts?''”, uz ko blakus sēdošais [[Leopolds Godovskis]] (''Leopold Godowsky'') mierīgi atbildējis: „''Ne pianistiem.''”&lt;ref&gt;MCA Classics liner notes, 1988.{{en ikona}}&lt;/ref&gt; Ņujorkas kritiķi bija sajūsmā.

1917. gadā Heifecs tika iecelts par ''Phi Mu Alpha Sinfonia'' goda locekli. Tajā laikā viņam bija 16 gadu, iespējams, ka viņš bija jaunākais jelkad ievēlētais goda loceklis. 1925. gadā Heifecs kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] [[pilsonis|pilsoni]]. Kad viņš [[Graučo Marks]]am (''Groucho Marx'') atklājis, ka jau no 7 gadu vecuma pelnījis sev iztiku kā [[mūziķis]], otrais atbildējis: „''Un es iepriekš domāju, ka tu esi vienkārši slaists.''”

=== Tehnika un tembrs ===
Heifecs tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem [[Vijolnieks|vijolniekiem]]. Viņa prasme, ar satriecošu precizitāti pārvaldīt vijoļspēli, daudzu kritiķu acīs tiek uzskatīta nepārspēta. Kontrole pār instrumentu ļauj Heifecam radīt [[tonis|toņu]] kvalitāti, kas padara viņu tik ievērojamu. Tomēr, laiku pa laikam, viņa gandrīz ideālā tehnika un konservatīvā ieturētība uz skatuves kļuva par kritiķu ''karsto kartupeli''. Izskanēja piezīmes par pārlieku mehānisku, pat aukstu vijoļspēli. [[Virdžils Tomsons]] (''Virgil Thomson'') izteicās, ka Heifecs spēlē „''zīda apakšveļas mūzikas''” stilā, ko viņš nedomāja kā [[Kompliments|komplimentu]]. Citi kritiķi apgalvo, ka viņš spēlē izjusti, ar godbijību pret komponistu skaņdarbiem. Jašas spēlēšanas stils bija ļoti liels iedvesmas avots, liekot pamatus mūsdienu vijoļspēles tehnikai. Vijolnieks [[Ichaks Perlmans]] (''Itzhak Perlman'') Heifeca vijoļspēli apraksta kā ''tornado''. Perlmans arī atklājis, ka Heifecs labprātāk ierakstījis mūziku, atrodoties tuvu [[Mikrofons|mikrofonam]]. Tādā gadījumā toņu kvalitāte starp uzstāšanos koncerta hallē un mūzikas ierakstu atšķīrusies.&lt;ref&gt;''The Art of Violin'' (c) 2000 Ideale Audience / IMG Artists / LA Sept-Arte{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Veidojot skaņu, Heifecs bija īpaši izvēlīgs stīgu piedāvājumā.

=== Sākotnējie ieraksti ===
[[Attēls:Heifetz LOC 38890u.jpg|thumb|Jaša Heifecs ap 1920. gadu]]
Savus pirmos ierakstus Heifecs veica Krievijā, 1910. – 1911. gadā. Tajā laikā viņš studēja pie [[Leopolds Auers|Leopolda Auera]]. Jaša Heifeca dzīves laikā šo ierakstu esamība nebija plaši pazīstama. Pēc viņa nāves, kā pielikums žurnālam ''The Strad'', tika izlaistas pāris atskaņojamās plates (ievērojamākās - [[Francis Šūberts|Franča Šūberta]] ''L`Abeille'').
Īsi pēc [[debija]]s [[Kārnegija zāle|Karnegija zālē]] (1917. gada 7. novembris), Heifecs veica pirmos ierakstus ''Victor Talking Machine Company''; lielāko daļu dzīves viņš pieturējās pie šīs ierakstu kompānijas un viņa pēcteča – ''RCA Records''. Trīsdesmitajos gados, viņš veica ierakstus galvenokārt ''HMV Group'', kas atradās [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], jo [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] laikā RCA Records apcirpa [[Klasiskā mūzika|klasiskās mūzikas]] finansējumu. Šie ieraksti iznāca [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]], ierakstu kompānijā ''RCA Victor''. Heifecam bieži patika uzstāties [[kamermūzika]]s sastāvā. Daudzi kritiķi gan ir nosodījuši šo soli, jo Jaša artistiskā personība tika vērtēta augstāk par viņa kolēģiem. 1941. gada ierakstos, izpildot [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], [[Francis Šūberts|Šūberta]] un [[Johanness Brāmss|Brāmsa]] skaņdarbus, viņš sadarbojās ar čellistu [[Emanuels Feiermanis|Emanuelu Feiermani]] (''Emanuel Feuermann'') un pianistu [[Arturs Rubinšteins|Arturu Rubinšteinu]]. Līdzīgos sastāvos arī vēlāk, spēlējot [[Moriss Ravēls|Morisa Ravēla]], [[Pēteris Čaikovskis|Čaikovska]] un [[Fēlikss Mendelszons|Mendelszona]] skaņdarbus, tikai čellista vietā izvēloties jaunu biedru – [[Grigorijs Pjatigorskis|Gregoru Pjatigorski]] (''Gregor Piatigorsky''). Abus trio dažreiz sauca par „''Miljons Dolāru Trio''”.

1940. gadā Heifecs kopā ar NBC Simfonisko orķestri, diriģenta [[Arturo Toskanini]] (''Arturo Toscanini'') vadībā, ierakstīja Bēthovena vijoļkoncertu, un vēlreiz – 1955. gadā, kopā ar Bostonas Simfonisko orķestri, diriģenta [[Šarls Minšs|Šarla Minša]] (''Charles Munch'') vadībā. 1944. gada 9. aprīlī Heifecs kopā ar NBC Simfonisko orķestri, diriģenta Arturo Toskanini (''Arturo Toscanini'') vadībā, ierakstīja [[Fēlikss Mendelszons|Mendelszona]] vijoļkoncertu.
Jaša uzstājās un ierakstīja [[Ērihs Volfgangs Korngolds|Ēriha Volfganga Korngolda]] vijoļkoncertu. Te atzīmējams apstāklis, ka daudzi klasiskie mūziķi tajā laikā izvairījās no Korngolda skaņdarbiem. Karngolds netika ''uztverts nopietni'', jo bija komponējis vairākām ''Warner Brothers'' filmām.

== Kara laiks ==
Heifecs šajā laikā izpildīja varākus skaņdarbus, iespējams, ievērojamākais no tiem ir [[Viljams Voltons|Viljama Voltona]] vijoļkoncerts. Viņš aranžēja vairākus skaņdarbus, piemēram, rumāņa [[Grigorašs Diniku|Grigoraša Diniku]] (''Grigoraş Dinicu'') kompozīciju ''Hora Staccato''. Heifecs viņu nodēvēja par labāko vijolnieku, kādu viņš jebkad ir dzirdējis. Heifecs spēlēja un veidoja kompozīcijas arī [[Klavieres|klavierēm]].&lt;ref name=AykeBook /&gt; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš uzstājās arī sabiedroto [[karavīrs|karavīru]] priekšā, ceļojot pa visu [[Eiropa|Eiropu]], un, lietojot aizstājvārdu ''Jim Hoyl'', uzrakstīja dziesmu „''When You Make Love to Me (Don`t Make Believe)''”, ko iedziedāja [[Bings Krosbijs]].

=== ''Decca'' ieraksti ===
Laika posmā no 1944. līdz 1946. gadam, galvenokārt Amerikas Mūziķu federācijas izsniegtā ierakstu aizlieguma dēļ, Heifecs devās uz amerikāņu ierakstu kompāniju ''Decca Records''. Lielākoties viņš ierakstīja īsas kompozīcijas, tostarp [[Džordžs Gēršvins|Džordža Gēršvina]] un [[Stīvens Fosters|Stīvena Fostera]] (''Stephen Foster'') izpildījumu aranžējumus. Šie skaņdarbi parasti izpelnījās klausītāju sajūsmu, un mākslinieks bija ''spiests'' tos spēlēt atkārtoti. Jašam asistēja [[Pianists|pianisti]] [[Emanuels Bejs]] (''Emanuel Bay'') vai [[Miltons Kejs]] (''Milton Kaye''). 1946. gada 27. jūlija sesijā ''Decca'' studijas [[orķestris|orķestri]] [[Diriģents|diriģēja]] [[Viktors Jangs]] (''Victor Young''). Ieraksti tika veikti mazās studijās, līdz ar to skaņdarbi bija ārkārtīgi dzidri, skaņa bija ļoti augstā kvalitātē.

== Vēlākie ieraksti ==
1946. gadā mākslinieks atgriezās ierakstu kompānijā ''RCA Victor'', kur turpināja ierakstīt skaņdarbus līdz pat 1970. gadiem.&lt;ref&gt;''Jascha Heifetz: The Decca Masters'' digitally remastered by MCA Classics in 1988, RCA Victor liner notes {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Jaša ierakstīja vairākas ierakstu plates (78 apgr. min) ar solo, [[kamermūzika]]s un [[Orķestris|orķestra]] skaņdarbiem.

No 1950. gada RCA sāka laist apgrozībā ilgspēlējošos ierakstus, protams, iekļaujot koncerta ierakstus no vecajām ierakstu platēm (78 apgr. min.). Uzņēmums uzsāka veikt jaunus, augstas kvalitātes ierakstus un pieaicināja, galvenokārt, Bostonas simfonisko orķestri (diriģents Šarls Minšs) un Čikāgas simfonisko orķestri (diriģents [[Fricis Reiners]]). 1954. gada sākumā lielākā daļa RCA klasisko sesiju tika ierakstītas stereofoniskajos [[Magnetofons|magnetofonos]]. Sākot ar 1958. gadu šos ierakstus izdeva ''Living Stereo'' sērijās. Vēlāk RCA šīs sērijas izlaida arī uz [[Kompaktdisks|kompaktdiskiem]]. Agrākie Heifeca ieraksti tika izpildīti tuvu mikrofonam, kā dēļ izpildījums bija tāds kā ''sauss''. 1954. gada RCA koncertieraksti, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tika veikti tālāk no mikrofona un radīja efektīvāku koncerta gaisotni, kas deva priekšrocību Heifeca [[vijole]]s [[Tonis|tonim]]. 2000. gadā RCA izlaida divu disku kopsavilkumu ar nosaukumu „''Jascha Heifetz – The Supreme''”, kurā ietilpst Haifeca nozīmīgākie ieraksti, piemēram, [[Johanness Brāmss|Brāmsa]], [[Pēteris Čaikovskis|Čaikovska]], [[Žans Sibēliuss|Sibēliusa]] vijoļkoncerti, [[Makss Bruhs|Maksa Bruha]] „''Scottish Fantasy''”, [[Aleksandrs Glazunovs|Glazunova]] „''A minor Concerto''”, Džordža Gēršvina „''Three Preludes''” un [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] „''Partita No. 2 in D minor''”.

=== Trešā turneja uz Izraēlu ===
Trešajā turnejā uz [[Izraēla|Izraēlu]], kas norisinājās 1953. gadā, Heifecs izpildīja arī [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] „Violin Sonata”. Te atzīmējams fakts, ka Štrauss tika uzskatīts par [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu]] komponistu, tas pats attiecās uz [[Rihards Vāgners|Rihardu Vāgneru]]. Viņu izcelsmes dēļ, mākslinieku darbi [[Izraēla|Izraēlā]] neoficiāli bija aizliegti. Par spīti faktam par [[Holokausts|Holokaustu]] un paša izraēliešu izglītības ministra lūguma šo komponistu skaņdarbus neiekļaut repertuārā, Heifecs palika pie sava, piebilzdams: „''Mūzika ir virs šiem faktoriem... Es nemainīšu savu programmu. Man ir tiesības izvēlēties savu repertuāru.''” Visas turnejas laikā [[Rihards Štrauss|Štrausa]] sonātes izpildījums no skatītāju puses tika pavadīts ar ''kapa'' klusumu.

Pēc solokoncerta [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] kāds jauns vīrietis uzbruka Heifecam, sabojājot viņa vijoļu futlāri. [[Komponists]] cieta arī pats, jo ar labo roku mēģināja aizsargāt savas nenovērtējamās [[vijole]]s no nūjas sitieniem. Kad uzbrucējs muka prom, Heifecs uzsauca saviem apbruņotajiem biedriem: „''Šaujiet uz viņu, viņš gribēja mani nogalināt.''” Uzbrucējs aizbēga un netika atrasts. Vaininieku lomu uzņēmās teroristu grupa ''Kingdom of Israel''. Starpgadījums tūlīt parādījās avīžu pirmajās lapās. Uz to reaģējot, Heifecs paziņoja, ka tas viņu neapturēs no [[Rihards Štrauss|Štrausa]] kompozīciju izpildīšanas. Draudi tomēr turpināja pieaugt, un viņš izlaida šos skaņdarbus no sava nākamā solokoncerta. Viņa pēdējais koncerts tika atcelts, jo viņa labā [[roka]] bija tiktāl uztūkusi, ka sāka sāpēt. Viņš pameta [[Izraēla|Izraēlu]] un neatgriezās līdz pat 1970. gadam.

== Krievu pārbēdzējs ==
Padomju mūziķi Heifecu, tāpat arī viņa skolotāju [[Leopolds Auers|Leopoldu Aueru]] uzskatīja par nodevējiem, jo viņi no [[Padomju Savienība]]s emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Īpaši tas attiecās uz Heifecu, jo viņš bija ļoti jauns. Tajā pašā laikā mūziķus, kuri palika dzimtenē, piemēram, [[Dāvids Oistrahs|Dāvidu Oistrahu]] (''David Oistrakh''), uzskatīja par patriotiem. Heifecs ļoti kritizēja Padomju režīmu; viņš nosodīja Starptautiskās Čaikovska sacensības, kurās atklāti diskriminēja [[Rietumu pasaule|Rietumu valstu]] mūziķus. [[Kārlis Flešs|Kārļa Fleša]] (''Carl Flesch'') sacensību laikā Oistrahs mēģināja pierunāt [[Ēriks Frīdmans|Ēriku Frīdmanu]] (''Erick Friedman'') – Heifeca slavenāko skolnieku – iesaistīties Čaikovska sacensībās, kurās Dāvids darbojās kā žūrijas loceklis. To dzirdot, Heifecs iestājās pret, sakot Frīdmanam: „Tu redzēsi, kas tur notiks.” Rezultātā sacensības saņēma starptautisku „rājienu”, jo Ēriks Frīdmans, kas izpildīja ierakstus'' RCA Victor'', bija uzstājies kopā ar Čikāgas, Londonas un Bostonas simfoniskajiem orķestriem, ierindojās sestajā vietā starp mūziķiem, kuri tikko vien sāka kāpt pa karjeras kāpnēm. [[Jožefs Sigeti]] (''Szigeti József'') vēlāk Heifecam atklāja, ka saviem studentiem devis maksimālo novērtējumu.

== Vēlākā dzīve ==
1972. gadā pēc daļēji veiksmīgās labā [[Plecs|pleca]] operācijas Heifecs pārtrauca koncertēt un veikt ierakstus. Lai gan Jaša Heifeca drosmīgais mākslinieka tēls palika neskarts un viņš turpināja spēlēt privāti līdz pat mūža galam, labā roka vairs nespēja turēt [[vijole]]s lociņu tik augstu kā agrāk.

[[Attēls:Koelman &amp; Heifetz 1979.jpg|thumb|Rūdolfs Koelmans (pa kreisi) un Jaša Heifecs, 1979. gads]]

Heifecs sāka mācīt vijoļspēli, vadot meistarklases, sākumā, Kalifornijas Universitātē un tad – Dienvidkalifornijas Universitātē, kurā par mācībspēku darbojās arī slavenais [[čellists]] Grigorijs Pjatigorskis (''Gregor Piatigorsky'') un [[vijolnieks]] [[Viljams Primrouzs]] (''William Primrose''). [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]] 1980ajos gados viņš vadīja privāto studiju. Viņa mācību studiju Kolburnas skolā var redzēt arī šodien. Šobrīd tā kalpo par meistarklasi un arī par studentu iedvesmas avotu.

Heifecs nomira [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] 1987. gada decembrī.

Pēc Heifeca nāves, 1989. gadā viņš saņēma balvu ''Grammy Lifetime Achievement Award''.

== Ģimenes dzīve ==
1928. gadā Heifecs apprecējās ar filmu [[aktieris|aktrisi]] [[Florense Vidora|Florensi Vidoru]] (''Florence Vidor''), bijušo [[Kings Vidors|Kinga Vidora]] [[Sieva|sievu]]. Kinga un Florences laulībā dzimušo septiņgadīgo meitu Suzannu Heifecs adoptēja. Jašam un Florencei bija divi [[bērns|bērni]]: Jozefa (dz. 1930) un Roberts (1932-2001). 1945. gadā viņu [[laulība]] tika šķirta. 1947. gadā Heifecs paņēma atvaļinājumu un apprecējās ar Fransesu Spīlbergu (''Frances Spielberg''), viņiem piedzima dēls Jozefs. 1962. gadā arī otrā laulība tika šķirta.

Heifeca dēls Džejs (''Jay'') ir profesionāls fotografētājs. Agrāk viņš bija Losandželosas Filharmonijas un ''Holywood Bowl'' mārketinga direktors, pasaulē pazīstamas video kompānijas – ''Paramount Pictures'' – finansu speciālistu vadītājs. Viņš dzīvo un strādā Fremantlā, [[Rietumaustrālija|Rietumaustrālijā]]. Heifeca [[meita]] Jozefa Heifetza Birna (''Josefa Heifetz Byrne'') ir [[leksikogrāfs]] – raksta [[vārdnīca]]s.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last=Heifetz  | first=Josefa | title=Mrs. Byrne's dictionary of unusual, obscure, and preposterous words | url=https://archive.org/details/mrsbyrnesdiction0000heif  | location=Secaucus, NJ | publisher=University Books | year=1974 | isbn=0821602039}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Heifeca [[mazdēls]] Denijs Heifecs (''Danny Heifetz'') pārvalda [[Sitamie instrumenti|sitamo instrumentu]] spēli.

Heifecs bija sarežģīta personība, dažreiz viņš tika dēvēts par ''mizantropisku'' – tādu, kurš ienīst cilvēkus viņu slikto nodomu dēļ. Jaša centās tikt vaļā no tiem, kuri varēja kļūt par viņa uzticamākajiem sabiedrotajiem. Iespējams, tas tāpēc, ka viņam bija smaga bērnība; [[tēvs]] bija ļoti bargs cilvēks – pat tad, kad Jaša kļuva par [[ģimene]]s ''maizes pelnītāju'', [[tēvs]] mūždien kritizējis katru viņa priekšnesumu.

== Filmogrāfija ==
Heifecs atveidoja galvenā varoņa lomu [[Kinofilma|filmā]] ''They Shall Have Music'' (1939). Tajā viņš atveidoja sevi un centās saglābt nabadzīgu bērnu mūzikas skolu no aizvēršanas. 1947. gadā viņš parādījās filmā ''Carnegie Hall'', atveidojot saīsinātu Čaikovska vijoļkoncertu ar Frici Reineru priekšgalā. Vēlāk Heifecs kopā ar Čikāgas Simfonisko orķestri (ar diriģentu Frici Reineru) ierakstīja pilnu Čaikovska vijoļkoncertu. To veica ierakstu kompānija ''RCA Victor'' – diskos „''Living Stereo''”.&lt;ref&gt;RCA Victor liner notes {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 1951. gadā viņš parādījās filmā ''Of Man and Music''. 1962. gadā Jaša filmējās televīzijas sērijās par vijoļspēles meistarnodarbībām, un, 1971. gadā, pārraidē ''Heifetz on Television'', kur stundu spēlēja dažādus skaņdarbus, piemēram, Maksa Bruha „''Scottish Fantasy''” un [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]] &quot;''Partita No. 2''&quot;. Video ierakstos saglabājušies skaņdarbi, kurus Heifetcs vada kā [[diriģents]].

No jaunākajām filmām pieminama ''Jascha Heifetz: God`s Fiddler'', kura piedzīvoja pirmizrādi 2011. gada 16. aprīlī.&lt;ref name=GodsFiddler /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Heifecs, Jasza}}
[[Kategorija:1901. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1987. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vijolnieki]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>8n7u37kjfj7btreibs921ius0e05ehq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127531</id>
    <revision>
      <id>4448921</id>
      <parentid>4396720</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:34:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448921</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15812" sha1="tsrs6mnosp1tp0aj051mruzqvfdhxtk" xml:space="preserve">[[Attēls:Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā.jpg|thumb|200px|Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1873).]]
[[Attēls:Pirmo Dziesmu svētku svinīgais gājiens 1873. gadā.jpg|thumb|300px|Svinīgais gājiens no Rīgas Latviešu biedrības.]] 
[[Attēls:Dziesmu svētku estrāde 1873.jpg|thumb|300px|Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku estrāde Ķeizardārzā.]]

'''Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki''' notika [[1873. gads Latvijā|1873]]. gadā no [[26. jūnijs|26.]] līdz {{dat||6|29|D}} (pēc jaunā stila: [[8. jūlijs|8.]]—{{dat||7|11|N}}), [[Rīga|Rīgā]]. Tajos piedalījās 46 kori (pieteikušies bija 53) ar kopējo dziedātāju skaitu — 1003. No [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] ieradās 34 kori (tai skaitā 5 no Rīgas) ar 699 dziedātājiem, bet no [[Kurzemes guberņa|Kurzemes un Zemgales]] — 12 kori ar 320 dziedātājiem un orķestrantiem. Pavisam bija 1 019 dalībnieki, no tiem 1003 dziedātāji un 16 orķestri (791 vīrietis un 212 sievietes). Svētku virsdiriģenti bija [[Jānis Bētiņš (mūziķis)|Jānis Bētiņš]] un [[Indriķis Zīle]]. Pirmajos vispārējos dziesmu svētkos bija apmēram 20 000 skatītāju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|pages=1 - 55|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Organizatori bija Rīgas Latviešu biedrība.

== Norise ==
=== Atklāšana ===
Svētkus atklāja 26. jūnijā plkst. 14.00 [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā. Pēc svētku rīcības komitejas priekšnieka [[Rihards Tomsons|Riharda Tomsona]] un arhitekta [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] runas [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināra]] koris Jāņa Dreiberģa vadībā pirmo reizi atskaņoja [[Baumaņu Kārlis|Kārļa Baumaņa]] &quot;[[Dievs, svētī Latviju]]&quot;. Pēc tam, [[Rihards Vāgners|Vāgnera]] Tanheizera maršam skanot, zālē ienesa svētku karogu &quot;Līgo&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Pirmie vispārīgie Latviešu dziedāšanas svētki Rīgā no 26. līdz 29. jūnijam 1873. gadā|year=1873|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/01-02.pdf|pages=12-14|author=Rihards Tomsons|accessdate=2018-04-13|publisher=RLB, Buši|location=Rīga}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Koncerti un citi pasākumi ===
Pirmo Dziesmu svētku programmu veidoja trīs koncerti:
* 26. jūnijā — garīgais koncerts [[Rīgas Doms|Doma baznīcā]] ar sekojošu mielastu [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā;
* 28. jūnijā — gājiens uz koncerta vietu un svētku koncerts [[Viestura dārzs|Ķeizardārzā]];
* 29. jūnijā — dziesmu karš Ķeizardārzā.

==== Garīgo dziesmu koncerts ====
Garīgo dziesmu koncertu Doma baznīcā noklausījās ap 3600 apmeklētāju. Koncerta programmā  bija iekļauti vācu komponistu oriģināldarbi un korāļu apdares: 
# ''Fūga g- mollā'' ([[Johans Sebastiāns Bahs|J.S. Bahs]]) [[Gulbene]]s ērģelnieka J. Krastiņa izpildījumā 
# ''Dievs Kungs ir mūsu stipra pils'' ([[Mārtiņš Luters|M. Luters]]) vīru koru izpildījumā
# ''Celies un top' apgaismota'' (Palmers) vīru koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Dievs Kungs, Dievs Kungs'' (B. Kleins) vīru koru izpildījumā
# ''24. Dāvida dziesma'' ([[Kristofs Vilibalds Gluks|Kr.V. Gluks]]) jaukto koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Dievs ir tā mīlīb''' (Engelss) jaukto koru izpildījumā
# ''Sonāta B-dūrā'' ([[Fēlikss Mendelszons|Mendelszons]]) [[Saldus]] ērģelnieka [[Oskars Šepskis|O. Šepska]] izpildījumā 
# ''Mūsu Tēvs'' (Kr.H. Rinks) jaukto koru izpildījumā ērģeļpavadījumā
# ''Kungs, dod mums sirsnīg' iekārot'' (Dammass) jaukto koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Teic, mana dvēsel''' (Geblers) vīru koru izpildījumā  ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu 
# ''Tā debess izteic'' ([[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovens]]) vīru koru izpildījumā ar J. Bētiņa instrumentētu orķestra pavadījumu
# ''Koncertfantāzija d-mollā'' (J. G. Tēfers) [[Cēsis|Cēsu]] ērģelnieka A. Zēbodes izpildījumā

==== Goda mielasts ====
Garīgajam koncertam [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā sekoja rīcības komitejas organizētais goda mielasts, kurā bija ielūgti ap 600 viesu. Goda viesis [[Jānis Cimze]] savu runu sācis, citēdams dainu &quot;[[Rīga dimd]]&quot; un salīdzinādams latvju tautu ar dainā minēto māsiņu, kuras „pūru&quot; (latvju kultūru) kaluši „trijādi bāleliņi&quot;. Kā pirmo no pūra kaldinātājiem Cimze pieminējis vācu skolas, kuru labad latvieši tikuši līdz garīgai attīstībai, kāda redzama šo svētku laikā. Uz to [[Atis Kronvalds]] savā uzrunā atbildējis, ka &quot;pirmais gods nākoties tautības garam, kas jaunākos laikos brīnišķīgi spēcinājis latviešus. Vācu skolas strādājot ilgus gadus mūsu zemē, bet vispārīgos latviešu dziesmu svētkus tikai tagad svinam, kad tautas gars mūs cilājis saviem varenajiem spārniem.&quot;

Savukārt [[Augusts Bīlenšteins]], pieminēdams godu, ko latvieši jau izpelnījušies domā, viņš aizrādīja uz nākamo koncertu, kurā latviešiem būs jāparādās citā „savādā un īpašā godā&quot;, proti — ar savām [[dainas|tautas dziesmām]]. Pēdējās esot dzimušas senos laikos — tautas bērnības gados. Bet, kā pieaudzis cilvēks pamet bērnu dienu spēles, tā izaugusi tauta skatās citādām acīm uz to, kas bijis mīļš agrāk. Tā arī tautas dziesmas jaunākos laikos liekas vientiesīgas un bērnišķīgas. Tautai tomēr, tāpat kā cilvēkam, ja grib pareizi attīstīties, tas jādara kā pēc prāta, tāpēc sirds, un, ko prāts dažkārt atmet kā niecīgu, sirds ceļ par jaunu godā. Tāds esot pašreiz arī latviešu tautas dziesmu liktenis. Beigās Bīlenšteins vēl uzsauca „augstu laimi&quot; bīskapam Ulmanim un Cimzem, kas bijuši latviešu tautas dziesmas galvenie cēlāji tās tagadējā godā.

Uz to Atis Kronvalds cēlās kājās un sacīja otru runu, kurā &quot;jauki un karsti daudzināja mūsu tautas dziesmu vērtību un greznumu. Roku iespiedis sānos, viņš sacīja lepna uzvarētāja balsī: ''Un kas vēl uzdrošināsies nosaukt mūsu tautas dziesmas par bērnu dziesmām?'' Visa lielā sapulce gavilēt gavilēja kā viens vīrs. Tautietis apsveicināja tautieti. Dzirdēja prieka balsis klaigājam: Tādu valodu saprotam! Kronvalda runa bija notikums tautiešos...&quot;&lt;ref&gt;Citāts no [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] raksta žurnālā &quot;[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]&quot; (1887., 5.nr.)&lt;/ref&gt; Dedzīgās gaisotnes dēļ mielasts ieilga, un tā dalībnieki izklīda tikai tad, kad logos jau meties rītausmas sārtums.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=51-54|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-23|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/ |date=2013-07-23 }}&lt;/ref&gt;

==== Svētku gājiens ====
Kori ar diriģentiem un svētku rīkotāji sapulcējās pie Rīgas Latviešu biedrības nama, no kurienes sākās gājiens uz svētku vietu Ķeizardārzā. Pēc [[Aleksandrs Vēbers|Aleksandra Vēbera]] (Varaidošu Zandera) atmiņām „Tā bija nepārredzama gara rinda, kas kā kāda raiba čūska vijās pa pilsētas ielām. No lēnas vēsmiņas vēdināti, dziedātāju biedrību karogi jautri un lepni plivinājās pār 
dziedātāju galvām...&quot; Gājiena priekšgalā jāja žandarmi, kam sekoja kara orķestra vienība. Tad nāca Rīgas Latviešu biedrības un Līgo karogs, ko nesis [[Vidzemes skolotāju seminārs|Cimzes skolotāju semināra]] audzēknis Ūdris, kam izlozes kārtībā sekoja kori ar saviem karogiem. 
Gājiens cauri Rīgas patriciešu rajonam uz ielām izvilināja daudz skatītāju. Pēc Vietalvas kora dalībnieka Andreja Jankava 1926. gadā rakstītā: ''nekad vairs neesmu sirdī sajutis tādu pašapzinīgu lepnumu, kā ejot slēgtās rindās zem savu dziedoņu pulciņa greznā karoga un redzot uz mums vērstus tik daudz ziņkārīgus skatus, gan apbrīnojošus, gan skaudīgus, pat ironizējošus, uz mums, tās tautas jaunekļiem, kuru smadzenēs pēc tā laika „dižciltīgo&quot; analizēs Augstais Radītājs neesot ierādījis telpas augstākai kultūrai. Man šķita, ka ar pirmiem svētkiem mēs saplosījām šo vīru iedomas un gāzām kaunā viņu politisko tuvredzību. Tad mums ari iezagās sirdī tā apziņa, ka &quot;mums pieder nākamajie laiki!&quot;'' &lt;ref&gt;Jankavu Andrejs. Seši svētki. &quot;Latvis&quot;, 1926. gada 19. jūnijā.&lt;/ref&gt;

==== Laicīgo dziesmu koncerts ====
Laicīgās mūzikas koncertā Ķeizardārzā uzceltajā estrādē noklausījās ap 11 000 klausītāju. Skanēja 16 dziesmas, no kurām 12 bija latviešu komponistu darbi — desmit tautas dziesmu apdares un divas Baumaņu Kārļa oriģinālkompozīcijas. Starp tām bija [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] apdares &quot;[[Rīga dimd]]&quot; un Jāņu dziesmām, [[Dāvids Cimze|Dāvida Cimzes]] apdare &quot;[[Kas tie tādi, kas dziedāja]]?&quot; un Baumaņu Kārļa &quot;[[Daugavas zvejnieku dziesma]]&quot; ar [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] tekstu:

# [[Dievs, sargi Ķeizaru!]] (A. Ļvovs) vīru koru izpildījumā
# [[Rīga dimd]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Tēvijas dziesma]] (K. Baumanis) vīru koru izpildījumā
# [[Saules meita (dziesma)|Saules meita]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# Es dziedāju, man jādzied (F. Abts) jaukto koru izpildījumā
# [[Kas tie tādi, kas dziedāja]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā 
# [[Jāņa dziesma]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Daugavas zvejnieku dziesma]] (K. Baumanis) vīru koru izpildījumā
# [[Balta puķe (dziesma)|Balta puķe]] (K. Neilands) vīru koru izpildījumā
 
# [[Maza biju, neredzēju]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā
# Zēns un roze ([[Francis Šūberts|Šūberts]]) jaukto koru izpildījumā
# [[Kur mājo]] (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā

# [[Karavīri bēdājās]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
# [[Līgo, laiva, uz ūdeņa]] (D. Cimze) vīru koru izpildījumā
# Rīta svētums (F. Abts) vīru koru izpildījumā
# [[Nu ar Dievu, Vidzemīte]] (J. Cimze) vīru koru izpildījumā

==== Dziesmu karš ====
[[Attēls:Balva Mazsalacas vīru korim I Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1873.jpg|thumb|200px|left|Sudraba lira, ko piešķīra [[Mazsalaca]]s vīru korim.]]
[[Attēls:Dikļu vīru koris 1873.jpg|thumb|300px|Dikļu vīru koris (dibināts 1864. gadā) Pirmajos vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos.]]
[[Attēls:Vecpiebalgas Labdarības biedrības koris (1873).jpg|thumb|300px|Vecpiebalgas Labdarības biedrības koris.]] 
&quot;Dziedāšanas karošanā&quot;, kuru vērtēja žūrija — K. Baumanis, J. Bētiņš, J. Cimze, T. Veidmanis un I. Zīle, piedalījās 15 kori (5 jauktie un 10 vīru kori). Koncertu noklausījās ap 4500 apmeklētāju. Katrs koris atsevišķi nodziedāja pašu izvēlētas divas dziesmas.
Daļa koru bija mazā sastāvā, un sacensībā nepiedalījās visi labākie kori, piemēram Baltijas skolotāju semināra koris. Atsaucība šim sarīkojumam bijusi dzīva, jo tāds notikums bija kas jauns, ko klausītāji vēl nepazina. Dziesmu karu sākumā un beigās visi kori kopā nodziedāja trīs dziesmas.

Kori izcīnīja šādas godalgas: 
# sudraba liru - [[Mazsalaca]]s vīru koris, diriģents [[Pēteris Hincenbergs|P. Hincenberģis]]; 
# sudraba liru - [[Cēsis|Cēsu]] jauktais koris, diriģents A. Zēbode; 
# sudraba kausu - [[Vecpiebalga]]s vīru koris, diriģents J. Kornets; 
# karoga lentu - [[Trikāta]]s vīru koris, diriģents K. Johansons; 
# zīda lentu ar sudraba saktu - [[Straupe]]s vīru koris, diriģents D. Garklāvs; 
# sudraba karogzīmi - [[Koknese]]s jauktais koris, diriģents M. Dambis; 
# zīda lentu ar sudraba saktu - [[Burtnieki|Burtnieku]] jauktais koris, diriģents Jānis Kaktiņš.

==== Atvadu mielasts ====
Balvas izsniedza atvadu mielastā Rīgas Latviešu biedrības namā, kurā teiktas daudzas runas un suminājumi. Runāja arī Atis Kronvalds, par ko Fricis Brīvzemnieks vēlāk rakstīja: &quot;Viņš runāja īstas svētku runas, pilnas tautas mīlestības, sirds daiļuma un prāta augstuma! Viņš mācīja, lai ārīgi pārāk nelepojoties ar godu, kas mantots dziedāšanas svētkos un ko latviešiem neliedzot ne draugs, ne skauģis, bet lai ieslēdzot tos tiklos sirds dziļumos. Mājās pārgājuši, sagaidīti no savējiem un vaicāti, sacīsim, ka esam pūlējušies, cik spēdami, un ticēsim, ka žēlīgais Dievs svētīs augļus mūsu druvās. Svēts klusums lai valda mūsu vārdos, kluss svētums mūsu sirdīs...&quot;&lt;ref&gt;K. Kundziņš. Kronvalda Attis. 226. lpp.&lt;/ref&gt;

== Dalībnieki ==
[[Attēls:Jaungulbenes dziedāšanas biedrības vīru koris.JPG|thumb|300px|Jaungulbenes dziedāšanas biedrības vīru koris]]
[[Attēls:Vietalvas dziedāšanas biedrības vīru koris.JPG|thumb|300px|Vietalvas dziedāšanas biedrības vīru koris]]
=== Vidzemes kori === 
Aizkraukles koris, Burtnieku koris (diriģents J. Kaktiņš), Cēsu koris (A. Zēbode), Dikļu koris (I. Šmits), Dzērbenes koris, Ērgļu koris, Ikšķiles koris, Jaungulbenes koris, Kokneses koris (M. Dambis), Lazdonas koris, Lēdurgas koris, Lielvārdes koris ([[Jānis Neilands|J. Neilands]]), Liezeres koris, Lubānas koris, Mālpils koris, Mazsalacas koris ([[Pēteris Hincenbergs]]), Nītaures koris, Pēterupes un Skultes koris ([[Jānis Neilands]]), Sāvienas koris, Skujenes koris, Straupes koris, (D. Garklāvs) Trikātas koris (Johansons), Umurgas koris, Valkas koris, Valmieras koris, Vecpiebalgas koris (J. Kornets), Vietalvas koris (Juris Kalniņš)

=== Kurzemes un Zemgales kori === 
Ārlavas koris, Rendas koris ([[Vīgneru Ernests]]), Saldus koris, Baldones koris, Bērzmuižas koris, Bramberģes koris (J. Valdmanis), Iecavas koris, Irlavas koris, Sesavas koris, Svitenes koris (Ģ. Rozenbergs) Vircavas koris, Zaļenieku (Zaļāsmuižas) koris

=== Rīgas kori === 
[[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināra]] koris (A. Berndts), Līgusoņu dziedāšanas biedrības koris, Mārtiņa draudzes koris, Mielēna koris (J. Klāsons), Trīsvienības draudzes koris

== Svētku estrāde ==

[[Ķeizardārzs|Ķeizardārzā]] vadošais latviešu arhitekts Baumanis bija uzcēlis vaļēju, no klausītāju solu puses bazilikai līdzīgu estrādi. Tajā varēja novietot apmēram tūkstoš dziedātāju, un, spriežot pēc atsauksmēm, akustiskie apstākļi dārzā bijuši labi. Tāpat kopīgo noskaņu veicinājis skaistais laiks.

== Mantojums ==
I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki iedibināja [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu svētku]] tradīciju, kura tiek turpināta joprojām. Tie deva stimulu tautas nacionālās pašapziņas atmodai un veicināja turpmāko sabiedriskās dzīves un koru kustības aktivizēšanos, rosināja latviešu komponistus oriģinālmūzikas sacerēšanai.{{atsauce}} Garīgais koncerts, svētku gājiens un dziesmu kari tika iekļauti arī turpmākajos latviešu dziesmu svētkos un novadu dziesmu dienās, arī 1873. un 1878. gadā [[Sunākstes luterāņu baznīca|Sunākstes baznīcā]] notikušajos [[Sēlija]]s dziesmu svētkos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu dziesmu svētki}}

{{DEFAULTSORT:I Dziesmu svetki}}
[[Kategorija:1873. gads]]
[[Kategorija:Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]</text>
      <sha1>tsrs6mnosp1tp0aj051mruzqvfdhxtk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārtslēkšana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>137894</id>
    <revision>
      <id>4448988</id>
      <parentid>4351901</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:12:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Duplantisa jaunais rekords.</comment>
      <origin>4448988</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2765" sha1="a58asjbx8fd1hw5w14z3ztptfectl8n" xml:space="preserve">[[Attēls:Pole Vault Sequence 3.jpg|thumb|220px|Kārtslēkšana]]
'''Kārtslēkšana''' ir [[vieglatlētika]]s lēkšanas disciplīna, kurā dalībniekiem pēc iespējas augstāk jāpārlec pāri latiņai ar kārti, kas mūsdienās tiek izgatavota no oglekļa saturoša materiāla vai stikla šķiedras. Kārtslēkšana ir viena no vīriešu [[desmitcīņa]]s disciplīnām.

Pirmie kārtslēkšanas sacensības rīkoja [[Senā Grieķija|senie grieķi]], kā arī [[Krēta|krētieši]] un [[ķelti]]. Kārtslēkšana ir iekļauta [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vieglatlētikas sacensību programmā. Vīrieši olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada]], sievietes — kopš [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada]].

[[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekords]] kārtslēkšanā vīriešiem ir 6,30 m un pieder [[Armands Duplantiss|Armandam Duplantisam]] no [[Zviedrija]]s, tas tika uzstādīts {{dat|2025|9|15||bez}} [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]], [[Japāna|Japānā]], un bija viņa 14. pasaules rekorda labojums. Šobrīd ratifikāciju gaida viņa 2026. gada 12. martā [[Upsāla|Upsālā]] uzstādītais pasaules rekords 6,31 m. Pasaules rekords kārtslēkšanā sievietēm ir 5,06 m un pieder [[Jeļena Isinbajeva|Jeļenai Isinbajevai]] no [[Krievija]]s, uzstādīts {{dat|2009|8|28||bez}}.

[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] kārtslēkšanā vīriešiem ir 5,82 m, un to {{dat|2025|2|15||bez}} [[Francija|Francijas]] pilsētā [[Rubē]] uzstādīja [[Valters Kreišs]]. Latvijas rekords kārtslēkšanā sievietēm ir 4,27 m, un tas pieder [[Alisona Diāna Neidere|Alisonai Diānai Neiderei]], uzstādīts Jūdžīnā {{dat|2021|6|30||bez}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20090610025947/http://www.apulanta.fi/matti/yu/ytbyeve_Men.html#Pole_vault Statistika] {{en ikona}}
* [http://trackfieldevents.com/history/pole-vault-history Kārtslēkšanas vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130402003129/http://www.trackfieldevents.com/history/pole-vault-history |date={{dat|2013|04|02||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.iaaf.org/statistics/records/inout=o/discType=5/disc=PV/detail.html Pasaules rekordi] {{en ikona}}
* [http://www.iaaf.org/mm/Document/imported/42192.pdf IAAF sacensību noteikumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090325001003/http://www.iaaf.org/mm/Document/imported/42192.pdf |date={{dat|2009|03|25||bez}} }} {{en ikona}}

{{vieglatlētika-aizmetnis}}
{{Vieglatlētikas Disciplīnas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas disciplīnas]]</text>
      <sha1>a58asjbx8fd1hw5w14z3ztptfectl8n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bologna FC 1909</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143733</id>
    <revision>
      <id>4448973</id>
      <parentid>4337683</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:53:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <origin>4448973</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4931" sha1="9k9g7olpglqenyds2ewxh6l7u6gvg31" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #01013B
| nos     = ''Bologna''
| logo_links = Bologna FC 1909 logo.svg
| logo_izm   = 125px
| pilns   = ''Bologna Football Club 1909 SpA''
| iesauka = ''Rossoblu'' (Sarkanzilie);&lt;br /&gt;''Felsinei''
| pilsēta = {{vieta|Itālija|Boloņa}}
| dib     = 1909
| dib_mēn = 10
| dib_dat = 3
| stad    = ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]''
| ietilp  = 36 532
| prez    = {{flaga|Kanāda}} Džouī Saputo 
| tren    = {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Italjāno]]
| līga    = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]
| sez     = [[2024.—2025. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2024.—2025.]]
| poz     = 9. vieta
| pattern_la1 = _bologna2526h
| pattern_b1 = _bologna2526h
| pattern_ra1 = _bologna2526h
| pattern_sh1 = _bologna2526h
| pattern_so1 = _bologna2526hl
| leftarm1 = 
| body1 = 
| rightarm1 = 
| shorts1 = 
| socks1 =
| pattern_la2 = _bologna2526a
| pattern_b2 = _bologna2526a
| pattern_ra2 = _bologna2526a
| pattern_sh2 = _bologna2526a
| pattern_so2 = _bologna2526al
| leftarm2 = 
| body2 = 0
| rightarm2 = 
| shorts2 = 
| socks2 =
| pattern_b3 = 
| body3 = 
| pattern_la3 = 
| leftarm3 = 
| pattern_ra3 = 
| rightarm3 = 
| pattern_sh3 = 
| shorts3 = 
| pattern_so3 = 
| socks3 = 
}}

'''''Bologna Football Club 1909''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Boloņa]]s, [[Emīlija-Romanja|Emīlijā-Romanjā]], dibināts 1909. gadā. Kluba iesauka ir ''rossoblù'' sarkanzili svītroto kreklu dēļ. Sarkans un zils ir arī pilsētas oficiālās krāsas.

Savā vēsturē klubs septiņas reizes uzvarējis Itālijas čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bolognafc.it/trofei.asp|publisher=Bologna FC 1909|title=Trofei|accessdate=2015-09-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923223914/http://www.bolognafc.it/trofei.asp|archivedate=2015-09-23}}&lt;/ref&gt; Vēsturiski pēc uzvaru skaita ''Bologna'' ir sestā veiksmīgākā komanda līgā.

== Komandas sastāvs ==
''Sastāvs {{Dat|2025|9|19||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/squadra/prima-squadra/|title=Prima squadra|language=it|publisher=''Bologna F.C. 1909''|access-date={{Dat|2025|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{fs player|no= 1|pos=GK|nat=POL|name=[[Lukašs Skorupskis]]}}
{{fs player|no= 3|pos=DF|nat=SWE|name=[[Emīls Holms]]}}
{{fs player|no= 4|pos=DF|nat=ITA|name=[[Tomaso Pobega]]|other=īrē no [[AC Milan]]}}
{{Fs player|no= 6|pos=MF|nat=CRO|name=[[Nikola Moro]]}}
{{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=ITA|name=[[Rikardo Orsolīni]]}}
{{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=SUI|name=[[Remo Freilers]]}}
{{fs player|no= 9|pos=FW|nat=ARG|name=[[Santjago Kastro]]}}
{{Fs player|no=10|pos=FW|nat=ITA|name=[[Federiko Bernardeski]]}}
{{Fs player|no=11|pos=FW|nat=ENG|name=[[Džonatans Rovs]]}}
{{Fs player|no=13|pos=GK|nat=ITA|name=[[Federiko Ravalja]]}}
{{Fs player|no=14|pos=DF|nat=NOR|name=[[Torbjērns Hegems]]}}
{{Fs player|no=16|pos=DF|nat=ITA|name=[[Nikolo Kazāle]]}}
{{Fs player|no=17|pos=FW|nat=ITA|name=[[Čīro Immobile]]}}
{{fs player|no=19|pos=MF|nat=SCO|name=[[Lūiss Fergusons]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=20|pos=DF|nat=ITA|name=[[Nadirs Dzortea]]}}
{{Fs player|no=21|pos=FW|nat=DEN|name=[[Jenss Odgords]]}}
{{Fs player|no=22|pos=DF|nat=GRE|name=[[Haralambs Likojannis]]}}
{{Fs player|no=24|pos=FW|nat=NED|name=[[Teiss Dalinga]]}}
{{Fs player|no=25|pos=GK|nat=ITA|name=[[Masimo Pesina]]}}
{{Fs player|no=26|pos=DF|nat=COL|name=[[Džons Lukumi]]}}
{{Fs player|no=28|pos=FW|nat=ITA|name=[[Nikolo Kambjāgi]]}}
{{Fs player|no=29|pos=DF|nat=ITA|name=[[Lorenco De Silvestri]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=30|pos=FW|nat=ARG|name=[[Benha Domingess]]}}
{{Fs player|no=33|pos=DF|nat=ESP|name=[[Huans Miranda]]}}
{{Fs player|no=41|pos=DF|nat=CZE|name=[[Martins Vitīks]]}}
{{Fs player|no=77|pos=MF|nat=GHA|name=[[Ibrahims Sulemana]]|other=īrē no [[Atalanta]]}}
{{Fs player|no=80|pos=MF|nat=ITA|name=[[Džovanni Fabjans]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]'''
** Čempioni (7): 1924–25, 1928–29, 1935–36, 1936–37, 1938–39, 1940–41, 1963–64
** Vicečempioni (4): 1926–27, 1931–32, 1939–40, 1965–66
* '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1969–70, 1973–74, 2024–25
* '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]'''
** Čempioni (2): 1987–88, 1995–96 
* '''&quot;Mitropa&quot; kauss'''
** Kausa ieguvēji (3): 1932, 1934, 1961
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 1998

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.bolognafc.it Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Itālijas Serie A}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Itālijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909]]</text>
      <sha1>9k9g7olpglqenyds2ewxh6l7u6gvg31</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pasaules rekordi vieglatlētikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>145398</id>
    <revision>
      <id>4448977</id>
      <parentid>4408076</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:02:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vīrieši */ jaunais rekords pusmaratonā.</comment>
      <origin>4448977</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19406" sha1="pww5xcg8wggnommmpw535iqja46owar" xml:space="preserve">[[Attēls:100 m final Berlin 2009.JPG|thumb|[[Useins Bolts]] uzstāda pasaules rekordu [[100 m]] skrējienā, uzvarot [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]]]]
'''Pasaules rekordi vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s rekordi, kurus apstiprina [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]]. Rekordi tiek fiksēti visās olimpiskajās disciplīnās, kā arī vairākās vieglatlētikas disciplīnās, kuras nav [[vasaras olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] programmā.

== Vīrieši ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportists
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[100 m]]
|9,58 &lt;small&gt;(+0,9 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2009|8|16|SK|bez}}
|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|&lt;ref name=&quot;mulkeen-men-200&quot; /&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=By1JQFxfLMM]
|-
|[[200 m]]
|19,19 &lt;small&gt;(-0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2009|8|20|SK|bez}}
|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|&lt;ref name=&quot;mulkeen-men-200&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Jon|last=Mulkeen|title=Bolt, again, and again! 19.19 World record in Berlin|url=http://berlin.iaaf.org/news/kind=100/newsid=53678.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2009-08-20|accessdate=2009-08-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090821164903/http://berlin.iaaf.org/news/kind%3D100/newsid%3D53678.html|archivedate=2009-08-21}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=_DjvvI-0xjc]
|-
|[[400 m]]
|43,03
|[[Vaide van Nīkerks]]
|{{flag2|South Africa}}
|{{dat|2016|8|15|SK|bez}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=vVL7QLHn5y4]
|-
|[[800 m]]
|1:40,91
|[[Deivids Rudiša]]
|{{KEN}}
|{{dat|2012|8|9|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[1500 m]]
|3:26,00
|[[Hišāms el Gerūdžs]]
|{{MAR}}
|{{dat|1998|7|14|SK|bez}}
|''Golden Gala''
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=4E9v-dbSG-k]
|-
|[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]]
|3:43,13
|[[Hišāms el Gerūdžs]]
|{{MAR}}
|{{dat|1999|7|7|SK|bez}}
|''Golden Gala''
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=XvCsj7eJKKA]
|-
|[[2000 m]]
|4:43,13
|[[Jākobs Ingebrigtsens]]
|{{NOR}}
|{{dat|2023|9|8|SK|bez}}
|''Memorial van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=5MD2vopWNcI]
|-
|[[3000 m]]
|7:17,55
|[[Jākobs Ingebrigtsens]]
|{{NOR}}
|{{dat|2024|8|25|SK|bez}}
|Kamilas Skolimovskas memoriāls
|{{vieta|Polija|Hožova}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-diamond-league-ingebrigtsen-world-3000m-record |title=FLASH: Ingebrigtsen smashes longstanding world 3000m record in Silesia |website=worldathletics.org |language=en |date=2024-08-25 |accessdate=2024-08-25}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=dxSxZyAIaXY]
|-
|[[5000 m]]
|12:35,36
|[[Džošua Čeptegei]]
|{{UGA}}
|{{dat|2020|8|14|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|
|
|-
|[[10 000 m]]
|26:11,00
|[[Džošua Čeptegei]]
|{{UGA}}
|{{dat|2020|10|7|SK|bez}}
|
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|
|-
|[[Stundas skrējiens]]
|21 330 m
|[[Mohameds Farahs]]
|{{GBR}}
|{{dat|2020|9|4|SK|bez}}
|
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|rowspan=2|[[Pusmaratons]]
|57:30
|[[Jomifs Kejelča]]
|{{ETH}}
|{{dat|2024|10|27|SK|bez}}
|[[Valensijas pusmaratons]]
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|-
|-bgcolor=#CEF6F5
|57:20
|[[Džeikobvs Kiplimo]]
|{{UGA}}
|{{dat|2026|8|3|SK|bez}}
|[[Lisabonas pusmaratons]]
|{{vieta|Portugāle|Lisabona}}
|
|
|-
|[[Maratons]]
|2.00:35
|[[Kelvins Kiptums]]
|{{KEN}}
|{{dat|2023|10|8|SK|bez}}
|[[Čikāgas maratons]]
|{{vieta|ASV|Čikāga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kiptum smashes world marathon record with 2:00:35, Hassan runs 2:13:44 in Chicago |url=https://worldathletics.org/news/report/chicago-marathon-2023-kiptum-world-record-hassan |publisher=[[World Athletics]] |website=worldathletics.org |language=en |date=2023-10-08 |accessdate=2023-10-08}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[3000 m/šķ]]
|7:52,11
|[[Lameča Girma]]
|{{ETH}}
|{{dat|2023|6|9|SK|bez}}
|''Meeting de Paris''
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|
|
|-
|[[110 m/b]]
|12,80 &lt;small&gt;(+0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Ariess Merits]]
|{{USA}}
|{{dat|2012|9|7|SK|bez}}
|''Memorial Van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|[[400 m/b]]
|45,94 m
|[[Karstens Varholms]]
|{{NOR}}
|{{dat|2021|8|3|SK|bez}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|
|
|-
|[[Augstlēkšana]]
|2,45 m
|[[Havjers Sotomajors]]
|{{CUB}}
|{{dat|1993|7|27|SK|bez}}
|''Gran Premio Diputación''
|{{vieta|Spānija|Salamanka}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=vWde8sMxe1w]
|-
|[[Kārtslēkšana]]
|6,30 m
|[[Armands Duplantiss]]
|{{SWE}}
|{{dat|2025|9|15|SK|bez}}
|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/tokyo25/news/report/world-championships-tokyo-25-report-mens-pole-vault |title=Duplantis breaks world pole vault record with 6.30m in Tokyo |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-09-15 |accessdate=2025-09-15}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=7w-FDLulu2k]
|-
|[[Tāllēkšana]]
|8,95 m &lt;small&gt;(+0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Maiks Pauels]]
|{{USA}}
|{{dat|1991|8|30|SK|bez}}
|[[1991. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=u2fFZ8TSaTU]
|-
|[[Trīssoļlēkšana]]
|18,29 m &lt;small&gt;(+1,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Džonatans Edvardss]]
|{{GBR}}
|{{dat|1995|8|7|SK|bez}}
|[[1995. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Triple Jump Results|url=http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=1995-08-07|accessdate=2011-03-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629122109/http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|archivedate=2011-06-29}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=2DIN4Q5yT9M]
|-
|[[Lodes grūšana]]
|23,56 m
|[[Raiens Krauzers]]
|{{USA}}
|{{dat|2023|5|27|SK|bez}}
|Losandželosas ''Grand Prix''
|{{vieta|ASV|Losandželosa}}
|
|
|-
|[[Diska mešana]]
|75,56 m
|[[Mikols Alekna]]
|{{LTU}}
|{{dat|2025|4|13|SK|bez}}
|''Oklahoma Throws Series''
|{{vieta|ASV|Ramona|2s=Ramona (Oklahoma)}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lietuvietis Alekna labo pasaules rekordu diska mešanā |url=https://www.delfi.lv/sports/17012695/atlethics/120068723/lietuvietis-alekna-labo-pasaules-rekordu-diska-mesana |website=delfi.lv |date=2025-04-14 |access-date=2025-04-16}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[Vesera mešana]]
|86,74 m
|[[Jurijs Sedihs]]
|{{URS}}
|{{dat|1986|8|30|SK|bez}}
|[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=4qAE2PrCVhY]
|-
|[[Šķēpa mešana]]
|98,48 m
|[[Jans Železnijs]]
|{{CZE}}
|{{dat|1996|5|25|SK|bez}}
|
|{{vieta|Vācija|Jēna}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=DondUHBw3sE]
|-
|rowspan=2|[[Desmitcīņa]]
|9126 punkti
|[[Kevins Maiers]]
|{{FRA}}
|{{dat|2019|9|16|SK|bez}}
|
|{{vieta|Francija|Talansa}}
|
|
|-
|colspan=6|10,23 (-0,4 m/s) (''100 m''), 7,88 m (0 m/s) (''tāllēkšana''), 14,52 m (''lodes grūšana''), 2,01 m (''augstlēkšana''), 45,00 (''400 m''),&lt;br /&gt;13,69 (-0,1 m/s) (''110 m/b''), 43,34 m (''diska mešana''), 5,20 m (''kārtslēkšana''), 63,63 m (''šķēpa mešana''), 4:17,25 min (''1500 m'')
|
|
|-
|[[20 km soļošana]]
|1.16:10
|[[Tošikadzu Jamaniši]]
|{{JPN}}
|{{dat|2025|2|16|SK|bez}}
|Japānas čempionāts soļošanā
|{{vieta|Japāna|Kobe}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/toshikazu-yamanishi-japan-20km-race-walk-world-record-kobe |title=Yamanishi breaks world 20km race walk record in Kobe |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-02-16 |accessdate=2025-02-17}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[35 km soļošana]]
|2.20:43
|[[Masimo Stano]]
|{{ITA}}
|{{dat|2025|5|18|SK|bez}}
|Eiropas komandu čempionāts soļošanā
|{{vieta|Čehija|Podebradi}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Stano smashes world 35km race walk record in Podebrady |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/massimo-stano-world-35km-race-walk-record-podebrady |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-05-18 |access-date=2025-05-19}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[50 km soļošana]]
|3.32:33
|[[Johans Dinizs]]
|{{FRA}}
|{{dat|2014|8|15|SK|bez}}
|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Šveice|Cīrihe}}
|
|
|-
|[[4x100 m stafete]]
|36,84
|[[Nesta Kārters]]&lt;br /&gt;[[Maikls Freiters]]&lt;br /&gt;[[Johans Bleiks]]&lt;br /&gt;[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2012|8|11|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[4x200 m stafete]]
|1:18,63
|[[Nickel Ashmeade|Nikels Ašmede]]&lt;br /&gt;[[Warren Weir|Vorens Veirs]]&lt;br /&gt;[[Jermaine Brown|Žermēns Brauns]]&lt;br /&gt;[[Yohan Blake|Johans Bleiks]]
|{{JAM}}
|{{dat|2014|5|24|SK|bez}}
|''IAAF World Relays''
|{{vieta|Bahamas|Naso}}
|
|
|-
|[[4x400 m stafete]]
|2:54,29
|[[Endrū Volmons]]&lt;br /&gt;[[Kvinsijs Votss]]&lt;br /&gt;[[Bačs Reinoldss]]&lt;br /&gt;[[Maikls Džonsons]]
|{{USA}}
|{{dat|1993|8|22|SK|bez}}
|[[1993. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
||
|[http://www.youtube.com/watch?v=uDycCUeZ0BA]
|}

== Sievietes ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportiste
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[100 m]]
|10,49 (0 m/s)
|[[Florensa Grifita-Džoinere]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|7|16|SK|bez}}
|ASV Olimpiskās kvalifikācijas sacensības
|{{vieta|ASV|Indianapolisa}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=IHPK_71uQXc]
|-
|[[200 m]]
|21,34 (+1.3 m/s)
|[[Florensa Grifita-Džoinere]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|9|29|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=I6cqkH5n1JQ]
|-
|[[400 m]]
|47,60
|[[Marita Koha]]
|{{GDR}}
|{{dat|1985|10|6|SK|bez}}
|Pasaules kauss
|{{vieta|Austrālija|Kanbera}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=OD4OUTXvtRU]
|-
|[[800 m]]
|1:53,28
|[[Jarmila Kratohvīlova]]
|{{TCH}}
|{{dat|1983|7|26|SK|bez}}
|
|{{vieta|Vācija|Minhene}}
|
|
|-
|[[1000 m]]
|2:28,98
|[[Svetlana Masterkova]]
|{{RUS}}
|{{dat|1996|8|23|SK|bez}}
|''Memorial Van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|[[1500 m]]
|3:48,68
|[[Feita Kipjegona]]
|{{KEN}}
|{{dat|2025|7|5|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-faith-kipyegon-world-1500m-record-eugene|title=Ratified: Kipyegon's world 1500m record in Eugene|website=worldathletics.org|date=2025-09-13|accessdate=2025-09-15}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=b8ZHqeyRrCI]
|-
|[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]]
|4:07,64
|[[Feita Kipjegona]]
|{{KEN}}
|{{dat|2023|7|21|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ratified: Kipyegon’s world mile record and Clarke’s world U20 400m hurdles record|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-records-kipyegon-mile-clarke-u20-400m-hurdles|website=worldathletics.org|date=2023-10-25|accessdate=2023-10-25}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[2000 m]]
|5:19,70
|[[Džesika Halla]]
|{{AUS}}
|{{dat|2024|7|12|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/monaco-herculis-2024-world-record-hull-report|title=Hull breaks world 2000m record with 5:19.70 in Monaco|website=worldathletics.org|date=2024-07-13|accessdate=2024-07-14}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=lXZC4Yu6Jcg]
|-
|[[3000 m]]
|8:06,11
|[[Vana Dzjuņsja]]&lt;!--Wáng Jūnxiá--&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|1993|9|13|SK|bez}}
|Ķīnas Nacionālās spēles
|{{vieta|Ķīna|Pekina}}
|
|
|-
|[[5000 m]]
|13:58,06
|[[Beatrise Čebeta]]
|{{KEN}}
|{{dat|2025|7|5|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=KjCjtg_rVxU]
|-
|[[10 000 m]]
|28:54,14
|[[Beatrise Čebeta]]
|{{KEN}}
|{{dat|2024|5|25|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Chebet breaks world 10,000m record, Kerr pips Ingebrigtsen in mile in Eugene|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/world-record-prefontaine-classic-eugene-2024|website=worldathletics.org|date=2024-5-25|accessdate=2024-5-26}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=_cDSonKY-xw&amp;t=3s]
|-
|[[Stundas skrējiens]]
|18 930 m
|[[Sifana Hasana]]
|{{NED}}
|{{dat|2020|9|4|SK|bez}}
|
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|[[Pusmaratons]]
|1.02:52
|[[Letesenbeta Gideja]]
|{{ETH}}
|{{dat|2021|10|24|SK|bez}}
|
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|
|-
|[[Maratons]]
|2.09:56
|[[Rūta Čepnetiča]]
|{{KEN}}
|{{dat|2024|10|13|SK|bez}}
|[[Čikāgas maratons]]
|{{vieta|ASV|Čikāga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Chepngetich smashes world marathon record in Chicago with 2:09:56|url=https://worldathletics.org/news/report/chepngetich-world-marathon-record-chicago|website=worldathletics.org|date=2024-10-13|accessdate=2024-10-13}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[3000 m/šķ]]
|8:44,32
|[[Beatrice Chepkoech|Beatrise Čepkoeča]]
|{{KEN}}
|{{dat|2018|7|20|SK|bez}}
|
|{{vieta|Monako}}
|
|
|-
|[[100 m/b]]
|12,12 (+0,9 m/s)
|[[Tobi Amusana]]
|{{NGR}}
|{{dat|2022|7|24|SK|bez}}
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=bY9DlgdrQM4]
|-
|[[400 m/b]]
|50,37
|[[Sidnija Maklaflina-Levrona]]
|{{USA}}
|{{dat|2024|8|8|SK|bez}}
|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|
|
|-
|[[Augstlēkšana]]
|2,10 m
|[[Jaroslava Mahučiha]]
|{{karogs|UKR}}
|{{dat|2024|7|7|SK|bez}}
|''Meeting de Paris''
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07072024-ukrainiete_mahuciha_gaz_37_gadus_seno_aug|title=Ukrainiete Mahučiha gāž 37 gadus seno pasaules rekordu augstlēkšanā|website=sportacentrs.com|date=2024-07-07|accessdate=2024-07-07}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=P4Gph2C2I94]
|-
|[[Kārtslēkšana]]
|5,06 m
|[[Jeļena Isinbajeva]]
|{{RUS}}
|{{dat|2009|8|28|SK|bez}}
|''Weltklasse Zürich''
|{{vieta|Šveice|Cīrihe}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=PwJsmDowiYU]
|-
|[[Tāllēkšana]]
|7,52 m (+1,4 m/s)
|[[Gaļina Čistjakova]]
|{{URS}}
|{{dat|1988|6|11|SK|bez}}
|
|{{vieta|PSRS|Ļeņingrada}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=RlQrnP1DN7Q]
|-
|[[Trīssoļlēkšana]]
|15,74 m &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(uzstādīts telpās)&lt;/small&gt;
|[[Julimara Rohasa]]
|{{VEN}}
|{{dat|2022|3|20|SK|bez}}
|[[2022. gada Pasaules čempionāts telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Serbija|Belgrada}}
|
|
|-
|[[Lodes grūšana]]
|22,63 m
|[[Natālija Lisovska]]&lt;!-- Наталья Лисовская --&gt;
|{{URS}}
|{{dat|1987|6|7|SK|bez}}
|
|{{vieta|PSRS|Maskava}}
|
|
|-
|[[Diska mešana]]
|76,80 m
|[[Gabriele Reinša]]
|{{GDR}}
|{{dat|1988|7|9|SK|bez}}
|
|{{vieta|Austrumvācija|Neibrandenburga}}
|
|
|-
|[[Vesera mešana]]
|82,98 m
|[[Anita Vlodarčika]]
|{{POL}}
|{{dat|2016|8|28|SK|bez}}
|Kamilas Skolimovskas memoriāls
|{{vieta|Polija|Varšava}}
|
|
|-
|[[Šķēpa mešana]]
|72,28 m
|[[Barbora Špotākova]]
|{{CZE}}
|{{dat|2008|9|13|SK|bez}}
|''World Athletics Final''
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Javelin Throw Results|url=http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2008-09-13|accessdate=2009-09-11|archive-date=2012-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20121023010456/http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=5ujHEiIrFaA]
|-
|rowspan=2|[[Septiņcīņa]]
|7291 pts
|[[Džekija Džoinere-Kersija]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|9|24|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|
|-
|colspan=6|12,69 (+0.5 m/s) (''100 m/b''), 1,86 m (''augstlēkšana''), 15,80 m (''lodes grūšana''), 22.56 (+1,6 m/s) (''200 m'') /&lt;br /&gt;7,27 m (+0,7 m/s) (''tāllēkšana''), 45,66 m (''šķēpa mešana''), 2:08,51 (''800 m'')
|
|
|-
|rowspan=2|[[Desmitcīņa]]
|8358 pts
|[[Austra Skujīte]]
|{{LTU}}
|{{dat|2005|4|15|SK|bez}}
|
|{{vieta|ASV|Misūri|Kolumbija|2s=Misūri (štats)}}
|
|
|-
|colspan=6|12.49 (''100 m''), 46.19 m (''diska mešana''), 3.10 m (''kārtslēkšana''), 48.78 m (''šķēpa mešana''), 57.19 (''400 m'') /&lt;br /&gt; 14.22 (''100 m/b''), 6.12 m (''tāllēkšana''), 16.42 m (''lodes grūšana''), 1.78 m (''augstlēkšana''), 5:15.86 (''1500 m'')
|
|
|-
|[[20 km soļošana]]
|1.23:49
|[[Jana Czjui]]&lt;!-- Yang Jiayu --&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|2021|3|20|SK|bez}}
|
|{{vieta|Ķīna|Huanšans}}&lt;!-- Huangshan --&gt;
|
|
|-
|[[35 km soļošana]]
|2:37:15
|[[Marija Peresa]]
|{{ESP}}
|{{dat|2023|5|21|SK|bez}}
|Eiropas komandu čempionāts soļošanā
|{{vieta|Čehija|Podebradi}}
|
|
|-
|[[50 km soļošana]]
|3.59:15
|[[Liu Huna]]&lt;!-- Liú Hóng --&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|2019|3|9|SK|bez}}
|
|{{vieta|Ķīna|Huanšans}}
|
|
|-
|[[4x100 m stafete]]
|40,82
|[[Tianna Medisona]],&lt;br /&gt;[[Elisone Fēliksa]],&lt;br /&gt;[[Bjanka Naita]],&lt;br /&gt;[[Karmelita Džetera]]
|{{USA}}
|{{dat|2012|8|10|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[4x400 m stafete]]
|3:15,17
|[[Tatjana Ļedovska]],&lt;br /&gt;[[Olga Nazarova]],&lt;br /&gt;[[Marija Piņigina]],&lt;br /&gt;[[Olga Brizgina]]
|{{URS}}
|{{dat|1988|10|1|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|
|-
|}

== Jaukti ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportiste
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[4x400 m stafete]]
|3:07,41
|[[Vernons Norvuds]],&lt;br /&gt;[[Šamīra Litla]],&lt;br /&gt;[[Braiss Dedmons]],&lt;br /&gt;[[Keilina Brauna]]
|{{USA}}
|{{dat|2024|8|2|SK|bez}}
|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/olympics/story/_/id/40708986/team-usa-sets-new-world-record-4x400-meter-mixed-relay |title=Team USA sets world record in 4x400m mixed relay |website=espn.com |language=en |date=2024-08-02 |accessdate=2024-08-25}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=y6GphAok2Rk]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas rekordi]]</text>
      <sha1>pww5xcg8wggnommmpw535iqja46owar</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448986</id>
      <parentid>4448977</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:11:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vīrieši */ Duplantisa jaunākais rekords.</comment>
      <origin>4448986</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19556" sha1="lpkveceaua0i89ydkzjkvypyi2o5wn2" xml:space="preserve">[[Attēls:100 m final Berlin 2009.JPG|thumb|[[Useins Bolts]] uzstāda pasaules rekordu [[100 m]] skrējienā, uzvarot [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009. gada Pasaules čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]]]]
'''Pasaules rekordi vieglatlētikā''' ir [[vieglatlētika]]s rekordi, kurus apstiprina [[Starptautiskā vieglatlētikas federācija]]. Rekordi tiek fiksēti visās olimpiskajās disciplīnās, kā arī vairākās vieglatlētikas disciplīnās, kuras nav [[vasaras olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] programmā.

== Vīrieši ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportists
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[100 m]]
|9,58 &lt;small&gt;(+0,9 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2009|8|16|SK|bez}}
|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|&lt;ref name=&quot;mulkeen-men-200&quot; /&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=By1JQFxfLMM]
|-
|[[200 m]]
|19,19 &lt;small&gt;(-0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2009|8|20|SK|bez}}
|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|&lt;ref name=&quot;mulkeen-men-200&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|first=Jon|last=Mulkeen|title=Bolt, again, and again! 19.19 World record in Berlin|url=http://berlin.iaaf.org/news/kind=100/newsid=53678.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2009-08-20|accessdate=2009-08-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090821164903/http://berlin.iaaf.org/news/kind%3D100/newsid%3D53678.html|archivedate=2009-08-21}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=_DjvvI-0xjc]
|-
|[[400 m]]
|43,03
|[[Vaide van Nīkerks]]
|{{flag2|South Africa}}
|{{dat|2016|8|15|SK|bez}}
|[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=vVL7QLHn5y4]
|-
|[[800 m]]
|1:40,91
|[[Deivids Rudiša]]
|{{KEN}}
|{{dat|2012|8|9|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[1500 m]]
|3:26,00
|[[Hišāms el Gerūdžs]]
|{{MAR}}
|{{dat|1998|7|14|SK|bez}}
|''Golden Gala''
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=4E9v-dbSG-k]
|-
|[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]]
|3:43,13
|[[Hišāms el Gerūdžs]]
|{{MAR}}
|{{dat|1999|7|7|SK|bez}}
|''Golden Gala''
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=XvCsj7eJKKA]
|-
|[[2000 m]]
|4:43,13
|[[Jākobs Ingebrigtsens]]
|{{NOR}}
|{{dat|2023|9|8|SK|bez}}
|''Memorial van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=5MD2vopWNcI]
|-
|[[3000 m]]
|7:17,55
|[[Jākobs Ingebrigtsens]]
|{{NOR}}
|{{dat|2024|8|25|SK|bez}}
|Kamilas Skolimovskas memoriāls
|{{vieta|Polija|Hožova}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-diamond-league-ingebrigtsen-world-3000m-record |title=FLASH: Ingebrigtsen smashes longstanding world 3000m record in Silesia |website=worldathletics.org |language=en |date=2024-08-25 |accessdate=2024-08-25}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=dxSxZyAIaXY]
|-
|[[5000 m]]
|12:35,36
|[[Džošua Čeptegei]]
|{{UGA}}
|{{dat|2020|8|14|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|
|
|-
|[[10 000 m]]
|26:11,00
|[[Džošua Čeptegei]]
|{{UGA}}
|{{dat|2020|10|7|SK|bez}}
|
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|
|-
|[[Stundas skrējiens]]
|21 330 m
|[[Mohameds Farahs]]
|{{GBR}}
|{{dat|2020|9|4|SK|bez}}
|
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|rowspan=2|[[Pusmaratons]]
|57:30
|[[Jomifs Kejelča]]
|{{ETH}}
|{{dat|2024|10|27|SK|bez}}
|[[Valensijas pusmaratons]]
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|-
|-bgcolor=#CEF6F5
|57:20
|[[Džeikobvs Kiplimo]]
|{{UGA}}
|{{dat|2026|8|3|SK|bez}}
|[[Lisabonas pusmaratons]]
|{{vieta|Portugāle|Lisabona}}
|
|
|-
|[[Maratons]]
|2.00:35
|[[Kelvins Kiptums]]
|{{KEN}}
|{{dat|2023|10|8|SK|bez}}
|[[Čikāgas maratons]]
|{{vieta|ASV|Čikāga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Kiptum smashes world marathon record with 2:00:35, Hassan runs 2:13:44 in Chicago |url=https://worldathletics.org/news/report/chicago-marathon-2023-kiptum-world-record-hassan |publisher=[[World Athletics]] |website=worldathletics.org |language=en |date=2023-10-08 |accessdate=2023-10-08}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[3000 m/šķ]]
|7:52,11
|[[Lameča Girma]]
|{{ETH}}
|{{dat|2023|6|9|SK|bez}}
|''Meeting de Paris''
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|
|
|-
|[[110 m/b]]
|12,80 &lt;small&gt;(+0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Ariess Merits]]
|{{USA}}
|{{dat|2012|9|7|SK|bez}}
|''Memorial Van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|[[400 m/b]]
|45,94 m
|[[Karstens Varholms]]
|{{NOR}}
|{{dat|2021|8|3|SK|bez}}
|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|
|
|-
|[[Augstlēkšana]]
|2,45 m
|[[Havjers Sotomajors]]
|{{CUB}}
|{{dat|1993|7|27|SK|bez}}
|''Gran Premio Diputación''
|{{vieta|Spānija|Salamanka}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=vWde8sMxe1w]
|-
|rowspan=2|[[Kārtslēkšana]]
|6,30 m
|[[Armands Duplantiss]]
|{{SWE}}
|{{dat|2025|9|15|SK|bez}}
|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/tokyo25/news/report/world-championships-tokyo-25-report-mens-pole-vault |title=Duplantis breaks world pole vault record with 6.30m in Tokyo |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-09-15 |accessdate=2025-09-15}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=7w-FDLulu2k]
|-
|-bgcolor=#CEF6F5
|6,31 m
|[[Armands Duplantiss]]
|{{SWE}}
|{{dat|2026|8|12|SK|bez}}
|''Mondo Classic''
|{{vieta|Zviedrija|Upsāla}}
|
|
|-
|[[Tāllēkšana]]
|8,95 m &lt;small&gt;(+0,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Maiks Pauels]]
|{{USA}}
|{{dat|1991|8|30|SK|bez}}
|[[1991. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=u2fFZ8TSaTU]
|-
|[[Trīssoļlēkšana]]
|18,29 m &lt;small&gt;(+1,3 m/s)&lt;/small&gt;
|[[Džonatans Edvardss]]
|{{GBR}}
|{{dat|1995|8|7|SK|bez}}
|[[1995. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Zviedrija|Gēteborga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Triple Jump Results|url=http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=1995-08-07|accessdate=2011-03-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110629122109/http://www2.iaaf.org/results/past/WCH95/data/M/TJ/Rf.html|archivedate=2011-06-29}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=2DIN4Q5yT9M]
|-
|[[Lodes grūšana]]
|23,56 m
|[[Raiens Krauzers]]
|{{USA}}
|{{dat|2023|5|27|SK|bez}}
|Losandželosas ''Grand Prix''
|{{vieta|ASV|Losandželosa}}
|
|
|-
|[[Diska mešana]]
|75,56 m
|[[Mikols Alekna]]
|{{LTU}}
|{{dat|2025|4|13|SK|bez}}
|''Oklahoma Throws Series''
|{{vieta|ASV|Ramona|2s=Ramona (Oklahoma)}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lietuvietis Alekna labo pasaules rekordu diska mešanā |url=https://www.delfi.lv/sports/17012695/atlethics/120068723/lietuvietis-alekna-labo-pasaules-rekordu-diska-mesana |website=delfi.lv |date=2025-04-14 |access-date=2025-04-16}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[Vesera mešana]]
|86,74 m
|[[Jurijs Sedihs]]
|{{URS}}
|{{dat|1986|8|30|SK|bez}}
|[[1986. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=4qAE2PrCVhY]
|-
|[[Šķēpa mešana]]
|98,48 m
|[[Jans Železnijs]]
|{{CZE}}
|{{dat|1996|5|25|SK|bez}}
|
|{{vieta|Vācija|Jēna}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=DondUHBw3sE]
|-
|rowspan=2|[[Desmitcīņa]]
|9126 punkti
|[[Kevins Maiers]]
|{{FRA}}
|{{dat|2019|9|16|SK|bez}}
|
|{{vieta|Francija|Talansa}}
|
|
|-
|colspan=6|10,23 (-0,4 m/s) (''100 m''), 7,88 m (0 m/s) (''tāllēkšana''), 14,52 m (''lodes grūšana''), 2,01 m (''augstlēkšana''), 45,00 (''400 m''),&lt;br /&gt;13,69 (-0,1 m/s) (''110 m/b''), 43,34 m (''diska mešana''), 5,20 m (''kārtslēkšana''), 63,63 m (''šķēpa mešana''), 4:17,25 min (''1500 m'')
|
|
|-
|[[20 km soļošana]]
|1.16:10
|[[Tošikadzu Jamaniši]]
|{{JPN}}
|{{dat|2025|2|16|SK|bez}}
|Japānas čempionāts soļošanā
|{{vieta|Japāna|Kobe}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/toshikazu-yamanishi-japan-20km-race-walk-world-record-kobe |title=Yamanishi breaks world 20km race walk record in Kobe |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-02-16 |accessdate=2025-02-17}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[35 km soļošana]]
|2.20:43
|[[Masimo Stano]]
|{{ITA}}
|{{dat|2025|5|18|SK|bez}}
|Eiropas komandu čempionāts soļošanā
|{{vieta|Čehija|Podebradi}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Stano smashes world 35km race walk record in Podebrady |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-race-walking-tour/news/massimo-stano-world-35km-race-walk-record-podebrady |website=worldathletics.org |language=en |date=2025-05-18 |access-date=2025-05-19}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[50 km soļošana]]
|3.32:33
|[[Johans Dinizs]]
|{{FRA}}
|{{dat|2014|8|15|SK|bez}}
|[[2014. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Šveice|Cīrihe}}
|
|
|-
|[[4x100 m stafete]]
|36,84
|[[Nesta Kārters]]&lt;br /&gt;[[Maikls Freiters]]&lt;br /&gt;[[Johans Bleiks]]&lt;br /&gt;[[Useins Bolts]]
|{{JAM}}
|{{dat|2012|8|11|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[4x200 m stafete]]
|1:18,63
|[[Nickel Ashmeade|Nikels Ašmede]]&lt;br /&gt;[[Warren Weir|Vorens Veirs]]&lt;br /&gt;[[Jermaine Brown|Žermēns Brauns]]&lt;br /&gt;[[Yohan Blake|Johans Bleiks]]
|{{JAM}}
|{{dat|2014|5|24|SK|bez}}
|''IAAF World Relays''
|{{vieta|Bahamas|Naso}}
|
|
|-
|[[4x400 m stafete]]
|2:54,29
|[[Endrū Volmons]]&lt;br /&gt;[[Kvinsijs Votss]]&lt;br /&gt;[[Bačs Reinoldss]]&lt;br /&gt;[[Maikls Džonsons]]
|{{USA}}
|{{dat|1993|8|22|SK|bez}}
|[[1993. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
||
|[http://www.youtube.com/watch?v=uDycCUeZ0BA]
|}

== Sievietes ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportiste
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[100 m]]
|10,49 (0 m/s)
|[[Florensa Grifita-Džoinere]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|7|16|SK|bez}}
|ASV Olimpiskās kvalifikācijas sacensības
|{{vieta|ASV|Indianapolisa}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=IHPK_71uQXc]
|-
|[[200 m]]
|21,34 (+1.3 m/s)
|[[Florensa Grifita-Džoinere]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|9|29|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=I6cqkH5n1JQ]
|-
|[[400 m]]
|47,60
|[[Marita Koha]]
|{{GDR}}
|{{dat|1985|10|6|SK|bez}}
|Pasaules kauss
|{{vieta|Austrālija|Kanbera}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=OD4OUTXvtRU]
|-
|[[800 m]]
|1:53,28
|[[Jarmila Kratohvīlova]]
|{{TCH}}
|{{dat|1983|7|26|SK|bez}}
|
|{{vieta|Vācija|Minhene}}
|
|
|-
|[[1000 m]]
|2:28,98
|[[Svetlana Masterkova]]
|{{RUS}}
|{{dat|1996|8|23|SK|bez}}
|''Memorial Van Damme''
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|[[1500 m]]
|3:48,68
|[[Feita Kipjegona]]
|{{KEN}}
|{{dat|2025|7|5|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-faith-kipyegon-world-1500m-record-eugene|title=Ratified: Kipyegon's world 1500m record in Eugene|website=worldathletics.org|date=2025-09-13|accessdate=2025-09-15}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=b8ZHqeyRrCI]
|-
|[[Jūdzes skrējiens|Jūdze]]
|4:07,64
|[[Feita Kipjegona]]
|{{KEN}}
|{{dat|2023|7|21|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ratified: Kipyegon’s world mile record and Clarke’s world U20 400m hurdles record|url=https://worldathletics.org/news/press-releases/ratified-records-kipyegon-mile-clarke-u20-400m-hurdles|website=worldathletics.org|date=2023-10-25|accessdate=2023-10-25}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[2000 m]]
|5:19,70
|[[Džesika Halla]]
|{{AUS}}
|{{dat|2024|7|12|SK|bez}}
|''Herculis''
|{{vieta|Monako}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/news/report/monaco-herculis-2024-world-record-hull-report|title=Hull breaks world 2000m record with 5:19.70 in Monaco|website=worldathletics.org|date=2024-07-13|accessdate=2024-07-14}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=lXZC4Yu6Jcg]
|-
|[[3000 m]]
|8:06,11
|[[Vana Dzjuņsja]]&lt;!--Wáng Jūnxiá--&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|1993|9|13|SK|bez}}
|Ķīnas Nacionālās spēles
|{{vieta|Ķīna|Pekina}}
|
|
|-
|[[5000 m]]
|13:58,06
|[[Beatrise Čebeta]]
|{{KEN}}
|{{dat|2025|7|5|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=KjCjtg_rVxU]
|-
|[[10 000 m]]
|28:54,14
|[[Beatrise Čebeta]]
|{{KEN}}
|{{dat|2024|5|25|SK|bez}}
|''Prefontaine Classic''
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Chebet breaks world 10,000m record, Kerr pips Ingebrigtsen in mile in Eugene|url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/world-record-prefontaine-classic-eugene-2024|website=worldathletics.org|date=2024-5-25|accessdate=2024-5-26}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=_cDSonKY-xw&amp;t=3s]
|-
|[[Stundas skrējiens]]
|18 930 m
|[[Sifana Hasana]]
|{{NED}}
|{{dat|2020|9|4|SK|bez}}
|
|{{vieta|Beļģija|Brisele}}
|
|
|-
|[[Pusmaratons]]
|1.02:52
|[[Letesenbeta Gideja]]
|{{ETH}}
|{{dat|2021|10|24|SK|bez}}
|
|{{vieta|Spānija|Valensija|2s=Valensija (Spānija)}}
|
|
|-
|[[Maratons]]
|2.09:56
|[[Rūta Čepnetiča]]
|{{KEN}}
|{{dat|2024|10|13|SK|bez}}
|[[Čikāgas maratons]]
|{{vieta|ASV|Čikāga}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Chepngetich smashes world marathon record in Chicago with 2:09:56|url=https://worldathletics.org/news/report/chepngetich-world-marathon-record-chicago|website=worldathletics.org|date=2024-10-13|accessdate=2024-10-13}}&lt;/ref&gt;
|
|-
|[[3000 m/šķ]]
|8:44,32
|[[Beatrice Chepkoech|Beatrise Čepkoeča]]
|{{KEN}}
|{{dat|2018|7|20|SK|bez}}
|
|{{vieta|Monako}}
|
|
|-
|[[100 m/b]]
|12,12 (+0,9 m/s)
|[[Tobi Amusana]]
|{{NGR}}
|{{dat|2022|7|24|SK|bez}}
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|
|[https://www.youtube.com/watch?v=bY9DlgdrQM4]
|-
|[[400 m/b]]
|50,37
|[[Sidnija Maklaflina-Levrona]]
|{{USA}}
|{{dat|2024|8|8|SK|bez}}
|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|
|
|-
|[[Augstlēkšana]]
|2,10 m
|[[Jaroslava Mahučiha]]
|{{karogs|UKR}}
|{{dat|2024|7|7|SK|bez}}
|''Meeting de Paris''
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/07072024-ukrainiete_mahuciha_gaz_37_gadus_seno_aug|title=Ukrainiete Mahučiha gāž 37 gadus seno pasaules rekordu augstlēkšanā|website=sportacentrs.com|date=2024-07-07|accessdate=2024-07-07}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=P4Gph2C2I94]
|-
|[[Kārtslēkšana]]
|5,06 m
|[[Jeļena Isinbajeva]]
|{{RUS}}
|{{dat|2009|8|28|SK|bez}}
|''Weltklasse Zürich''
|{{vieta|Šveice|Cīrihe}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=PwJsmDowiYU]
|-
|[[Tāllēkšana]]
|7,52 m (+1,4 m/s)
|[[Gaļina Čistjakova]]
|{{URS}}
|{{dat|1988|6|11|SK|bez}}
|
|{{vieta|PSRS|Ļeņingrada}}
|
|[http://www.youtube.com/watch?v=RlQrnP1DN7Q]
|-
|[[Trīssoļlēkšana]]
|15,74 m &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(uzstādīts telpās)&lt;/small&gt;
|[[Julimara Rohasa]]
|{{VEN}}
|{{dat|2022|3|20|SK|bez}}
|[[2022. gada Pasaules čempionāts telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Serbija|Belgrada}}
|
|
|-
|[[Lodes grūšana]]
|22,63 m
|[[Natālija Lisovska]]&lt;!-- Наталья Лисовская --&gt;
|{{URS}}
|{{dat|1987|6|7|SK|bez}}
|
|{{vieta|PSRS|Maskava}}
|
|
|-
|[[Diska mešana]]
|76,80 m
|[[Gabriele Reinša]]
|{{GDR}}
|{{dat|1988|7|9|SK|bez}}
|
|{{vieta|Austrumvācija|Neibrandenburga}}
|
|
|-
|[[Vesera mešana]]
|82,98 m
|[[Anita Vlodarčika]]
|{{POL}}
|{{dat|2016|8|28|SK|bez}}
|Kamilas Skolimovskas memoriāls
|{{vieta|Polija|Varšava}}
|
|
|-
|[[Šķēpa mešana]]
|72,28 m
|[[Barbora Špotākova]]
|{{CZE}}
|{{dat|2008|9|13|SK|bez}}
|''World Athletics Final''
|{{vieta|Vācija|Štutgarte}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Javelin Throw Results|url=http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf|publisher=[[Starptautiskā vieglatlētikas federācija|IAAF]]|date=2008-09-13|accessdate=2009-09-11|archive-date=2012-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20121023010456/http://www.iaaf.org/documents/pdf/3741/AT-JT-W-f--A--.RS1.pdf}}&lt;/ref&gt;
|[http://www.youtube.com/watch?v=5ujHEiIrFaA]
|-
|rowspan=2|[[Septiņcīņa]]
|7291 pts
|[[Džekija Džoinere-Kersija]]
|{{USA}}
|{{dat|1988|9|24|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|
|-
|colspan=6|12,69 (+0.5 m/s) (''100 m/b''), 1,86 m (''augstlēkšana''), 15,80 m (''lodes grūšana''), 22.56 (+1,6 m/s) (''200 m'') /&lt;br /&gt;7,27 m (+0,7 m/s) (''tāllēkšana''), 45,66 m (''šķēpa mešana''), 2:08,51 (''800 m'')
|
|
|-
|rowspan=2|[[Desmitcīņa]]
|8358 pts
|[[Austra Skujīte]]
|{{LTU}}
|{{dat|2005|4|15|SK|bez}}
|
|{{vieta|ASV|Misūri|Kolumbija|2s=Misūri (štats)}}
|
|
|-
|colspan=6|12.49 (''100 m''), 46.19 m (''diska mešana''), 3.10 m (''kārtslēkšana''), 48.78 m (''šķēpa mešana''), 57.19 (''400 m'') /&lt;br /&gt; 14.22 (''100 m/b''), 6.12 m (''tāllēkšana''), 16.42 m (''lodes grūšana''), 1.78 m (''augstlēkšana''), 5:15.86 (''1500 m'')
|
|
|-
|[[20 km soļošana]]
|1.23:49
|[[Jana Czjui]]&lt;!-- Yang Jiayu --&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|2021|3|20|SK|bez}}
|
|{{vieta|Ķīna|Huanšans}}&lt;!-- Huangshan --&gt;
|
|
|-
|[[35 km soļošana]]
|2:37:15
|[[Marija Peresa]]
|{{ESP}}
|{{dat|2023|5|21|SK|bez}}
|Eiropas komandu čempionāts soļošanā
|{{vieta|Čehija|Podebradi}}
|
|
|-
|[[50 km soļošana]]
|3.59:15
|[[Liu Huna]]&lt;!-- Liú Hóng --&gt;
|{{CHN}}
|{{dat|2019|3|9|SK|bez}}
|
|{{vieta|Ķīna|Huanšans}}
|
|
|-
|[[4x100 m stafete]]
|40,82
|[[Tianna Medisona]],&lt;br /&gt;[[Elisone Fēliksa]],&lt;br /&gt;[[Bjanka Naita]],&lt;br /&gt;[[Karmelita Džetera]]
|{{USA}}
|{{dat|2012|8|10|SK|bez}}
|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Lielbritānija|Londona}}
|
|
|-
|[[4x400 m stafete]]
|3:15,17
|[[Tatjana Ļedovska]],&lt;br /&gt;[[Olga Nazarova]],&lt;br /&gt;[[Marija Piņigina]],&lt;br /&gt;[[Olga Brizgina]]
|{{URS}}
|{{dat|1988|10|1|SK|bez}}
|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Dienvidkoreja|Seula}}
|
|
|-
|}

== Jaukti ==
'''Piezīme'''
{{legend|#CEF6F5|''Tiek gaidīta rekorda apstiprināšana''|border=solid 1px #AAAAAA}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%; width: 95%;&quot;
|-
!Disciplīna
!Rezultāts
!Sportiste
!Valsts
!Datums
!Sacensības
!Vieta
!Atsauce
!Video
|-
|[[4x400 m stafete]]
|3:07,41
|[[Vernons Norvuds]],&lt;br /&gt;[[Šamīra Litla]],&lt;br /&gt;[[Braiss Dedmons]],&lt;br /&gt;[[Keilina Brauna]]
|{{USA}}
|{{dat|2024|8|2|SK|bez}}
|[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/olympics/story/_/id/40708986/team-usa-sets-new-world-record-4x400-meter-mixed-relay |title=Team USA sets world record in 4x400m mixed relay |website=espn.com |language=en |date=2024-08-02 |accessdate=2024-08-25}}&lt;/ref&gt;
|[https://www.youtube.com/watch?v=y6GphAok2Rk]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas rekordi]]</text>
      <sha1>lpkveceaua0i89ydkzjkvypyi2o5wn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4448981</id>
      <parentid>4448448</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:07:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */ Džeimss Tolkans</comment>
      <origin>4448981</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18716" sha1="s8bg81fwvu9ntmqvif1w99ohrcrfja3" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==
=== Marts ===
* [[17. marts|17.]]—[[29. marts]] — Viktorijā, [[Austrālija|Austrālijā]] notiks Sadraudzības spēles.

=== Aprīlis ===

* [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaidīs ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notiks [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[26. maijs]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas gardīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>s8bg81fwvu9ntmqvif1w99ohrcrfja3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pols Skoulzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152005</id>
    <revision>
      <id>4448834</id>
      <parentid>4318475</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:15:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448834</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="65272" sha1="1vu9uk4bae33l5pj4q4ghziywoom4wu" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| playername = Pols Skoulzs
| image = Paul Scholes 2017.jpg
| fullname = Pols Ārons Skoulzs
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1974|11|16}}&lt;ref name=&quot;PFA 548&quot;/&gt;
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Lielā Mančestra|Solforda}}
| height = 171&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.manutd.com/en/Players-And-Staff/First-Team/Paul-Scholes.aspx?section=Quote |title=Official Man United profile |publisher=Manutd.com |date= |accessdate=2012-03-08 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120114114706/http://www.manutd.com/en/Players-And-Staff/First-Team/Paul-Scholes.aspx?section=Quote |archivedate=2012-01-14 }}&lt;/ref&gt;
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| currentclub = 
| clubnumber = 
| youthyears1 = 1991–1993
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| years1 = 1994–2011
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| caps1 = 466
| goals1 = 102&lt;!-- LEAGUE ONLY --&gt;
| nationalyears1 = 1993
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 1
| name = 
| caption = Skoulzs 2017. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| managerclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Salford City F.C.|Salford City]] (pagaidu treneris)
| managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]
| managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Salford City F.C.|Salford City]] (pagaidu treneris)
| manageryears1 = 2015
| manageryears2 = 2019
| manageryears3 = 2020
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]]
| years2 = 2012–2013
| goals2 = 5
| caps2 = 33
| totalcaps = 499
| totalgoals = 107
| nationalteam2 = {{fb|ENG}}
| nationalyears2 = 1997–2004
| nationalcaps2 = 66
| nationalgoals2 = 14
}}
'''Pols Ārons Skoulzs''' ({{val|en|Paul Aaron Scholes}};&lt;ref name=&quot;PFA 548&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Hugman |first=Barry J. |title=The PFA Premier &amp; Football League Players' Records 1946–2005 |publisher=Queen Anne Press |year=2005 |page=548 |isbn=1852916656}}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1974|11|16}} [[Solforda|Solfordā]], [[Anglija|Anglijā]]) ir futbola treneris bijušais angļu [[futbolists]], spēlējis [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Visu profesionāļa karjeru aizvadījis [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubā ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.

Skolas laikā nodarbojās ar [[futbols|futbolu]] un [[krikets|kriketu]]. 14 gadu vecumā pirmoreiz trenējās ''Manchester United'' sastāvā. Kluba pirmajā komandā debitēja 1994.—1995. gada sezonā un debijas sezonā izgāja uz laukuma 17 spēlēs. Kluba sastāvā vienpadsmit reizes ir uzvarējis Premjerlīgā, izcīnījis trīs FA kausus, divas reizes triumfējis [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].

P. Skoulzs bija nedisciplinēts spēlētājs. Premjerlīgā saņēmis 97 dzeltenās un četras sarkanās kartītes, kas ir piektais visu laiku augstākais rādītājs līgas vēsturē.&lt;ref name=&quot;autogeneratedcc&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://soccernet.espn.go.com/columns/story/_/id/899461/ask-norman:-?cc=5739 |title=Ask Norman: Roy's record and getting shirty - ESPN Soccernet |publisher=Soccernet.espn.go.com |date=2011-03-29 |accessdate=2012-03-08 |archive-date=2012-10-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121024164038/http://soccernet.espn.go.com/columns/story/_/id/899461/ask-norman:-?cc=5739 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Prem bookings&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~5894,00.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|10|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100816132717/http://www.premierleague.com/page/PlayerProfile/0,,12306~5894,00.html |archivedate={{dat|2010|08|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/336/player/stats|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-26|title=Arhivēta kopija|archive-date=2024-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20240126091341/https://www.premierleague.com/players/336/player/stats}}&lt;/ref&gt; Čempionu līgā viņš ir ticis brīdināts 32 reizes, kas ir līgas rekords.&lt;ref name=&quot;autogeneratedcc&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Champo League bookings&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statbunker.com/football/ktg/index.php?PL=ktgalltime&amp;Code=UCL&amp;statType=bookings |title=Football Stats &amp;#124; All Time Stats &amp;#124; |publisher=Statbunker.com |date= |accessdate=2012-03-08 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120130043837/http://statbunker.com/football/ktg/index.php?PL=ktgalltime&amp;Code=UCL&amp;statType=bookings |archivedate=2012-01-30 }}&lt;/ref&gt;

Spēlētājs ''Manchester United'' sastāvā ir aizvadījis vairāk nekā 650 spēles, kas ir ceturtais visu laiku labākais rādītājs klubā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stretfordend.co.uk/appearances/overall.html |title=The Top 100 Appearance-Makers in All Competitive Matches |accessdate=28 May 2011 |publisher=StretfordEnd.co.uk}}&lt;/ref&gt;

Laika posmā no 1997. līdz 2004. gadam P. Skoulzs pārstāvēja Anglijas izlasi. Piedalījies [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]. un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausos]], kā arī [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]. un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātos]]. Pārstāvēdams izlasi, viņš ir saņēmis vairāk nekā 120 dzeltenās un 10 sarkanās kartītes.&lt;ref name=&quot;autogeneratedcc&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Prem bookings&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Champo League bookings&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Graham Poll |url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-1377910/Graham-Poll-Paul-Scholes-pass-tackle-less.html |title=Graham Poll: Paul Scholes must pass more and tackle less &amp;#124; Mail Online |publisher=Dailymail.co.uk |date=2011-04-18 |accessdate=2012-03-08}}&lt;/ref&gt;

P. Skoulzs par karjeras beigšanu paziņoja {{dat|2011|5|31}}.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/anglija/31052011-skoulzs_beidz_futbolista_karjeru Skoulzs beidz futbolista karjeru], sportacentrs.com&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās futbolā 2012. gada janvārī un klubā nospēlēja vēl vienu sezonu, pirms 2013. gada maijā vēlreiz noslēdza karjeru.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22501180|title=Sir Alex Ferguson's Old Trafford farewell in pictures|work=BBC Sport|access-date=2024-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22499705|title=Paul Scholes's trophy-laden career in pictures|work=BBC Sport|access-date=2024-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skoulza pirmais galvenā trenera amats bija [[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]], 31 dienu, 2019. gada februārī un martā. 2020. gadā viņš bija pagaidu treneris [[Salford City F.C.|Salford City]] klubā.

== Agrīnā dzīve ==
Skoulzs dzimis Solfordā, Lielajā Mančestrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://barryhugmansfootballers.com/player/17558|title=Barry Hugman's Footballers - Paul Scholes|website=barryhugmansfootballers.com|access-date=2024-01-20|archive-date=2023-12-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20231204223724/http://barryhugmansfootballers.com/player/17558}}&lt;/ref&gt; Viņš ir īru un ziemeļīru izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/13-players-eligible-for-ireland-461530|title=15 Big Name Players That Were Eligible To Play For Ireland|last=Connaughton|first=Gary|website=Balls.ie|access-date=2024-01-20|date=2023-11-07|language=en}}&lt;/ref&gt; No mātes puses viņa vecmāmiņa bija no Īrijas, savukārt vectēvs bija no Ziemeļīrijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/paul-scholes-i-really-like-the-look-of-jack-grealish-he-has-promise-i-just-hope-he-chooses-england-10199718.html|title=Paul Scholes: I really like the look of Jack Grealish. He has promise.|website=The Independent|access-date=2024-01-20|date=2015-04-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Ģimene pārcēlās uz Lengliju, Lielajā Mančestrā, kad viņam bija 18 mēneši.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/manchester/content/articles/2007/04/02/020407_langley_scholes_feature.shtml|title=Paul Scholes on Langley|last=BBC|website=www.bbc.co.uk|access-date=2024-01-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Klubu karjera ==

=== 1993–1999 ===
[[Attēls:1999 FA Cup Final Scholes goal celeb (cropped).jpg|thumb|[[Manchester United FC|Manchester United]] spēlētāji svin otros vārtus, kurus guva Skoulzs, [[1999. gada FA kausa fināls|1999. gada FA kausa finālā]], [[:en:Wembley Stadium (1923)|Vemblija stadionā]]]]
Skoulzs bija Mančestras &quot;United&quot; jauniešu komandas dalībnieks, kurš 1992.–1993. gada sezonā sasniedza FA Jaunatnes kausa finālu, kopā ar [[Fils Nevils|Filu Nevilu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.scotsman.com/davidbeckham/Old-Trafford-band-of-brothers.2435209.jp|title=Old Trafford band of brothers prepare for split|access-date=2024. gada 20. janvārī}}&lt;/ref&gt; Skoulzs kļuva par profesionāli 1993. gada 23. jūlijā, bet izrāvienu pieaugušo komandā piedzīvoja tikai [[1994.–1995. gada &quot;Manchester United FC&quot; sezona|1994.–1995. gada sezonā]], kad viņš piedalījās septiņpadsmit līgas spēlēs un guva piecus vārtus.{{Nepieciešama atsauce}}

Viņa debija notika 1994. gada 21. septembrī, kad [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausā]] guva abus vārtus, uzvarot [[Port Vale F.C.|Port Vale]], ar 2:1. Viņa debija līgā notika trīs dienas vēlāk, pret [[Ipswich Town FC|Ipswich Town]], [[Portman Road]] laukumā, spēlē, kurā &quot;United&quot; zaudēja ar 3:2, un Skoulzs guva mierinājuma vārtus. Viņš guva divus vārtus līgā 10. decembrī, kad &quot;United&quot; pieveica [[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]], ar 3:2, [[Loftus Road]] laukumā. 1995. gada 3. janvārī viņš pirmo reizi guva vārtus [[Old Trafford]] laukumā, gūstot ievadvārtus, ar 2:0 uzvarot [[Coventry City F.C.|Coventry City]]. Tajā sezonā viņš guva vēl vienus vārtus, 1. maijā, izbraukumā, ar 3:2 uzvarot &quot;Coventry City&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/match/1353|title=Coventry v Man Utd, 1994/95 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2024-01-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Skoulzs nāca uz maiņu [[1995. gada FA kausa fināls|1995. gada FA kausa finālā]], pret [[Everton FC|Everton]], kurā &quot;United&quot; zaudēja ar 1:0. Spēles beigās viņš divas reizes bija tuvu vārtu guvumam, taču abas reizes viņa plānus izjauca [[Nevils Sautels]].{{Nepieciešama atsauce}}

[[1995.–1996. gada &quot;Manchester United FC&quot; sezona|1995.–1996. gada sezonā]], pēc [[Marks Hjūzs|Marka Hjūza]] pārcelšanās uz [[Chelsea F.C.|Chelsea]], Skoulzam bija vairāk iespēju pamatsastāvā, ieņemot diskvalificētā [[Eriks Kantonā|Erika Kantonā]] vietu, kā [[Endijs Kouls|Endija Kola]] uzbrukuma partneris, sezonas pirmajos divos mēnešos. Skoulzs visos turnīros guva 14 vārtus, &quot;United&quot; kļūstot par pirmo Anglijas komandu, kas divreiz izcīnījusi divus titulus. [[1996.–1997. gada &quot;Manchester United FC&quot; sezona|1996.–1997. gada sezonā]] viņš ieguva vēl vienu Premjerlīgas medaļu.{{Nepieciešama atsauce}}

Pēc tam, kad [[Rojs Kīns]] 1997. gada septembra beigās guva ceļgala savainojumu un nevarēja spēlēt atlikušajā sezonas daļā, Skoulzs [[1997.–1998. gada &quot;Manchester United FC&quot; sezona|1997.–1998. gada sezonā]] kļuva par centra pussargu.{{Nepieciešama atsauce}} &quot;United&quot; sezonu pabeidza bez galvenajām trofejām, tikai otro reizi deviņdesmitajos gados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/history/trophy-room|title=Man Utd Trophy Room {{!}} Club Honours Board, Silverware &amp; Trophies|website=www.manutd.com|access-date=2024-01-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[1998.–1999. gada &quot;Manchester United FC&quot; sezona|1998.–1999. gada sezonā]] Skoulzs bija atslēgas spēlētājs Mančestras &quot;United&quot; [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] titula, [[FA kauss|FA kausa]] un [[UEFA Čempionu līga]]s trīskāršajā panākumā. FA kausa izcīņas finālā viņš guva vienus no diviem Mančestras &quot;United&quot; vārtiem, pret &quot;Newcastle&quot;. Tāpat, viņš Čempionu līgas ceturtdaļfinālā guva vārtus izbraukumā, pret [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Milānas &quot;Inter&quot;]]. Viņš nāca uz maiņu pusfināla atbildes spēlē pret [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/325389.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} United's glorious comeback|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-01-21}}&lt;/ref&gt; kad [[Alekss Fergusons]] sākumsastāvā izvēlējās [[Nikijs Bats|Nikiju Batu]]. Viņš saņēma dzelteno kartīti, kas liedza viņam tikt pie pēdējās uzvaras, pār [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]], dēļ diskvalifikācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2301091/Champions-League-final-Paul-Scholes-deserves-European-Cup-success,-says-David-Beckham.html|title=Champions League final: Paul Scholes deserves European Cup success, says David Beckham - Telegraph|website=web.archive.org|access-date=2024-01-21|date=2008-12-08|archive-date=2008-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20081208111811/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/2301091/Champions-League-final-Paul-Scholes-deserves-European-Cup-success,-says-David-Beckham.html}}&lt;/ref&gt;

=== 1999–2007 ===
[[Attēls:Paul Scholes.jpg|thumb|218x218px|Skoulzs [[Manchester United FC|Manchester United]] sastāvā, 2006. gadā]]
1999.–2000. gada sezonā Skoulzs, 2000. gada 25. martā, guva vienus no savas karjeras labākajiem vārtiem, pret [[Bradford City AFC|Bradford City]]. Deivids Bekhems izpildīja stūra sitienu tieši Skoulzam, kurš stāvēja soda laukuma malā, kad viņš bumbu pēc &quot;šāviena&quot; raidīja pāri [[Dvaits Jorks|Dvaitam Jorkam]], kurš bija spiests pietupties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/fa_carling_premiership/690380.stm|title=BBC News {{!}} FA CARLING PREMIERSHIP {{!}} Man Utd surge clear|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-01-21}}&lt;/ref&gt; Nedēļu vēlāk Skoulzs guva pirmo ''[[hat-trick]]'' savā &quot;United&quot; karjerā, pret [[West Ham United FC|West Ham United]], izcīnot uzvaru ar 7:1,  &quot;United&quot; panākot desmit punktu pārsvaru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/fa_carling_premiership/697995.stm|title=BBC News {{!}} FA CARLING PREMIERSHIP {{!}} Scholes inspires rout of Hammers|website=news.bbc.co.uk|access-date=2024-01-21}}&lt;/ref&gt;

2001.–2002. gada transfēru periodā, &quot;United&quot; pabeidza darījumu ar Argentīnas izlases futbolistu [[Huans Sevastjans Verons|Huanu Sebastianu Veronu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_utd/1423604.stm|title=Veron seals  28.1m Man Utd move|access-date=2024-01-21|date=2001-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Lai pielāgotos Skoulzam un Veronam, Fergusons izmantoja 4-4-1-1 izvietojumu, Skoulzam spēlējot uzbrukumā, aiz [[Rūds van Nistelrojs|Rūda van Nistelroja]], kamēr Rojs Kīns un Verons spēlēja centrālajā vidējā līnijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_utd/1642978.stm|title=Scholes caught in two minds|access-date=2024-01-22|date=2001-11-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Eiropas izbraukuma spēlēs, Skoulzs bieži spēlēja centrālajā vidējā līnijā, līdzās Veronam, kamēr Kīns bija balsta pussargs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-united/3015293/United-aim-for-right-balance.html|title=United aim for right balance|website=The Telegraph|access-date=2024-01-22|date=2001-10-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skoulzs 2002.–2003. gada sezonā sasniedza karjeras rekordu, visos turnīros gūstot 20 vārtus, ieskaitot ''hat-trick'', uzvarā pret &quot;Newcastle&quot;, ar 6:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/2917307.stm|title=Man Utd rout Newcastle|access-date=2024-01-22|date=2003-04-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skoulzs guva uzvaras vārtus [[2003.–2004. gada FA kauss|2003.–2004. gada FA kausa]] pusfinālā, pret [[Arsenal FC|Arsenal]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2004/apr/05/match.arsenal|title=Scholes shows United's fight and Arsenal's fallibility|work=The Guardian|access-date=2024-01-22|date=2004-04-05|last=McCarra|first=Kevin|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; un spēlēja finālā, kuru &quot;United&quot; uzvarēja ar 3:0, pret [[Millwall FC|Millwall]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/3725063.stm|title=Man Utd win FA Cup|access-date=2024-01-22|date=2004-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt; kas bija viņa pēdējā FA kausa medaļa. Viņš spēlēja arī [[2005. gada FA kausa fināls|2005. gada FA kausa finālā]], taču viņa [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] atvairīja [[Jenss Lēmans]], zaudējot pēcspēles soda sitienu sērijā, pret &quot;Arsenal&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/may/22/match.sport1|title=Vieira holds his nerve to claim historic penalty prize for Arsenal|work=The Guardian|access-date=2024-01-22|date=2005-05-22|last=Lawrence|first=Amy|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skoulzs [[2005.–2006. gada &quot;Manchester United FC&quot; sezona|2005.–2006. gada sezonas]] otru pusi izlaida dēļ neskaidras redzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/eye-problem-robs-united-of-scholes-for-season-524402.html|title=Eye problem robs United of Scholes for season|access-date=2024. gada 22. janvārī}}&lt;/ref&gt; Iemesls tam sākotnēji bija neskaidrs, radot bažas, ka tamdēļ varētu beigties viņa karjera.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_utd/4604158.stm|title=Scholes blindness claims rejected|access-date=2024-01-22|date=2006-01-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš pārvarēja šo problēmu un piedalījās &quot;United&quot; sezonas pēdējā spēlē, pret [[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/4957458.stm|title=Man Utd 4-0 Charlton|access-date=2024-01-22|date=2006-05-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

2006. gada 22. oktobrī, uzvarā pār [[Liverpool FC|Liverpool]], ar 2:0 Skoulzs kļuva par devīto &quot;United&quot; spēlētāju, kurš piedalījies 500 mačos, pievienojoties [[Bobijs Čarltons|Bobijam Čarltonam]], [[Bils Foukss|Bilam Fouksam]] un [[Raiens Gigss|Raienam Gigsam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/6050692.stm|title=Man Utd 2-0 Liverpool|access-date=2024-01-22|date=2006-10-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Skoulzs piedzīvoja vienu no savām labākajām sezonām 2006.–2007. gadā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/may/19/newsstory.sport1|title=Scholes sees how blurred vision improved his focus|work=The Guardian|access-date=2024-01-23|date=2007-05-18|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; un tika iekļauts Anglijas futbola gada labākā spēlētāja balvas sarakstā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/apr/16/newsstory.sport4|title=United dominate PFA award shortlist|work=The Guardian|access-date=2024-01-23|date=2007-04-16|last=Staff|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viens no viņa labākajiem sniegumiem sezonā bija uzvara, ar 4:1, pret &quot;Blackburn Rovers&quot;, kad &quot;United&quot; zaudēja ar 1:0, bet Skoulzs guva izlīdzinājuma vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/apr/01/match.sport5|title=No need for Wayne as United roar back|work=The Observer|access-date=2024-01-23|date=2007-04-01|last=Whittell|first=Ian|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/apr/02/match.sport8|title=Scholes keeps United hurtling on title tracks|work=The Guardian|access-date=2024-01-23|date=2007-04-02|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Skoulzs tika noraidīts, kad &quot;United&quot; 2007. gada 3. martā izbraukumā, ar 1:0, uzvarēja &quot;Liverpool&quot;, pārkāpjot noteikumus pret [[Šavi Alonso]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/6392443.stm|title=Liverpool 0-1 Man Utd|access-date=2024-01-23|date=2007-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Tas bija viņa pirmais noraidījums līgā, kopš 2005. gada aprīļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/report?id=199371|title=O'Shea stuns Anfield|access-date=2024. gada 23. janvārī|archive-date=2011. gada 29. Jūnijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20110629031310/http://soccernet.espn.go.com/report?id=199371}}&lt;/ref&gt; Mēnesi vēlāk viņš tika noraidīts &quot;United&quot; Čempionu līgas ceturtdaļfināla pirmajā spēlē, pret [[AS Roma]].{{Nepieciešama atsauce}}

=== 2007–2011 ===
[[Attēls:Paul Scholes vs Man City.jpg|thumb|Skoulzs (pa kreisi) [[Manchester United FC|Manchester United]] sastāvā, 2008. gadā]]
Skoulzs treniņā, pirms &quot;United&quot; spēles Čempionu līgas F grupā, ar [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]], 2007. gada 23. oktobrī, guva ceļgala saišu bojājumu, un līdz 2008. gada janvāra beigām nevarēja spēlēt.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/29/newsstory.manchesterunited|title=Knee injury to keep Scholes out for three months|work=The Guardian|access-date=2024-01-23|date=2007-10-29|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās, nākot uz maiņu [[FA kauss|FA kausa]] izcīņas ceturtās kārtas spēlē, kurā &quot;United&quot; ar 3:1 uzvarēja [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]. 2008. gada 23. aprīlī Skoulzs piedalījās savā 100. Čempionu līgas spēlē, pusfināla pirmajā spēlē, viesos, ar 0:0, spēlējot neizšķirti, pret [[FC Barcelona|Barcelona]], ​​un guva vienīgos vārtus atbildes spēlē, uzvarot ar 1:0, kas ļāva &quot;United&quot; iekļūt [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7368730.stm|title=Man Utd 1-0 Barcelona (agg 1-0)|access-date=2024-01-23|date=2008-04-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Finālā, pret &quot;Chelsea&quot;, viņš guva traumu un saņēma dzelteno kartīti, pēc sadursmes ar [[Klods Makelele|Klodu Makeleli]]. Viņš tika nomainīts 87. minūtē un nepiedalījās 11 metru soda sitienu sērijā, kuru &quot;United&quot; uzvarēja ar 6:5, spēlējot neizšķirti, 1:1, pēc pagarinājuma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/7406252.stm|title=Man Utd earn dramatic Euro glory|access-date=2024-01-23|date=2008-05-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skoulzs tika uzņemts Anglijas futbola slavas zālē, 2008. gada septembrī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nationalfootballmuseum.com/pages/fame/Inductees/paulscholes.htm|title=Football Hall of Fame - Paul Scholes|website=web.archive.org|access-date=2024-01-23|date=2008-12-08|archive-date=2008-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20081208121833/http://www.nationalfootballmuseum.com/pages/fame/Inductees/paulscholes.htm}}&lt;/ref&gt; 2009. gada 22. aprīlī viņš aizvadīja savu 600. spēli &quot;United&quot; sastāvā, uzvarot [[Portsmouth FC|Portsmouth]], ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8000560.stm|title=Man Utd 2-0 Portsmouth|access-date=2024-01-23|date=2009-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 16. februārī Skoulzs guva savus trešos vārtus Čempionu līgas sezonā, pret [[AC Milan]], uzvarot ar 3:2, kas arī bija &quot;United&quot; pirmie vārti izbraukumā, pret &quot;Milan&quot;. Tas deva &quot;United&quot; pirmo uzvaru izbraukumā pār &quot;Milan&quot;, kā arī padarīja Skoulzu par pirmo spēlētāju, kurš Čempionu līgas turnīrā, [[Sansiro|San Siro]] laukumā, guvis vārtus gan pret Milānas &quot;Inter&quot;, gan &quot;AC Milan&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/europe/8515983.stm|title=AC Milan 2-3 Man Utd|access-date=2024-01-23|date=2010-02-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Vārti pret &quot;Milan&quot; bija Skoulza 25. vārti Čempionu līgā kopumā, un ar 25 vārtiem Skoulzs ir rezultatīvākais centra pussargs Čempionu līgas vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/10-best-goal-scoring-midfielders-champions-league-era|title=10 best goal scoring midfielders of the Champions League era|last=Hanagudu|first=Ashwin|website=www.sportskeeda.com|access-date=2024-01-23|date=2016-04-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 6. martā Skoulzs kļuva par 19. spēlētāju Premjerlīgas vēsturē, kurš guvis 100 vārtus, kā arī trešo &quot;United&quot; spēlētāju, pēc Raiena Gigsa un [[Veins Rūnijs|Veina Rūnija]], [[2009.–2010. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2009.–2010. gada Premjerlīgas sezonā]], gūstot vienīgos vārtus, izbraukumā, ar 1:0 uzvarot [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2010/mar/06/wolves-manchester-united-premier-league|title=Paul Scholes's 100th Premier League goal gives Manchester United a scruffy win over Wolves|work=The Observer|access-date=2024-01-23|date=2010-03-06|last=Wilson|first=Paul|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8549642.stm|title=Wolves 0-1 Man Utd|access-date=2024-01-23|date=2010-03-06|language=en}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 16. aprīlī Skoulzs parakstīja jaunu viena gada līgumu ar &quot;United&quot;, līdz 2010.–2011. gada sezonas beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_utd/8625068.stm|title=Scholes extends Man Utd contract|access-date=2024-01-23|date=2010-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skoulzs 2010.–2011. gada sezonu sāka spēcīgi, kļūstot par mača labāko spēlētāju gan 8. augustā, pret &quot;Chelsea&quot;, [[2010. gada FA Community Shield|2010. gada Community Shield]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/8895987.stm|title=Ferguson praises Scholes display|access-date=2024-01-24|date=2010-08-08|language=en}}&lt;/ref&gt; gan astoņas dienas vēlāk, [[2010.—2011. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|jaunās līgas kampaņas]] atklāšanas spēlē, pret Ņūkāslas &quot;United&quot;, asistējot divos vārtu guvumos, izcīnot uzvaru mājās, ar 3:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8906329.stm|title=Man Utd 3-0 Newcastle|access-date=2024-01-24|date=2010-08-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Skoulzs 22. augustā guva savus 150. vārtus &quot;United&quot; rindās, izbraukumā spēlējot neizšķirti, 2:2, pret [[Fulham FC|Fulham]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/8927954.stm|title=Fulham 2-2 Man Utd|access-date=2024-01-24|date=2010-08-22|language=en}}&lt;/ref&gt; un tika arī apbalvots kā Premjerlīgas mēneša labākais spēlētājs, 2010. gada augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.premierleague.com/page/Headlines/0,,12306~2150165,00.html|title=Scholes is Barclays Player of the Month|access-date=2024. gada 24. janvārī|archive-date=2011. gada 18. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20111118040109/http://www.premierleague.com/page/Headlines/0,,12306~2150165,00.html}}&lt;/ref&gt; 2011. gada aprīlī Skoulzs tika noraidīts par nesportisku rīcību, pret [[Pablo Savaleta|Pablo Savaletu]], FA kausa izcīņas pusfinālā, pret Mančestras &quot;City&quot;, kurā &quot;United&quot; zaudēja, ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/fa_cup/9457489.stm|title=Man City 1-0 Man Utd|access-date=2024-01-24|date=2011-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Scholes testimonial.jpg|thumb|Skoulza godināšanas mačs [[Old Trafford]], 2011. gadā]]
Skoulzs paziņoja par karjeras beigšanu 2011. gada 31. maijā un pievienojās &quot;United&quot; treneru štābam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/13600395.stm|website=web.archive.org|access-date=2024-01-24|title=Arhivēta kopija|archive-date=2011-07-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20110715034057/http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/13600395.stm}}&lt;/ref&gt; 5. augustā &quot;United&quot; sarīkoja pagodināšanas spēli, lai godinātu viņa 17 gadus ilgušo karjeru klubā. Mačs tika aizvadīts &quot;Old Trafford&quot; stadionā, pret [[New York Cosmos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2011/May/scholes-retires.aspx|title=Scholes retires – but stays at OT|access-date=2024. gada 24. janvārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2011/Jun/scholes-testimonial-announced.aspx|title=Scholes match announced|access-date=2024. gada 24. janvārī}}&lt;/ref&gt; &quot;United&quot; uzvarēja mačā ar 6:0, Skoulzam atklājot spēles rezultātu, pēc sitiena no 25 jardiem, 74 731 skatītāju priekšā.{{Nepieciešama atsauce}}

=== 2012–2013 ===
Trenējoties ar &quot;United&quot; dublieru komandu, Skoulza vēlme spēlēt futbolu atgriezās, un viņš vērsās pie Aleksa Fergusona un galvenā trenera asistenta [[Maiks Felans|Maika Felana]], lai izietu atgrieztos futbolā, iespējams, uz kādu citu klubu, ja &quot;United&quot; atteiksies viņu uzņemt. Klubs piedzīvoja savainojumu krīzi vidējā līnijā, un 2012. gada 8. janvārī Skoulzs atgriezās, nākot uz maiņu, [[2011.–2012. gada FA kauss|2011.–2012. gada FA kausa]] izcīņā, uzvarot &quot;[[Mančestras derbijs|kaimiņus]]&quot;, Mančestras &quot;City&quot;, ar 3:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/2012/jan/08/manchester-city-manchester-united-live|title=Manchester City v Manchester United - as it happened {{!}} Jacob Steinberg|work=the Guardian|access-date=2024-01-24|date=2012-01-08|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skoulzs aizvadīja savu pirmo spēli sākumsastāvā nākamajā spēlē, pret [[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]], kur guva savus pirmos vārtus kopš atgriešanās, &quot;Old Trafford&quot; laukumā, uzvarot ar 3:0, pārvēršot Veina Rūnija piespēli vārtu guvumā. Tas nozīmēja, ka viņš bija guvis vismaz vienus vārtus katrā Premjerlīgas sezonā, kopš [[1994.–1995. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|1994.–1995. gada]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/eng_prem/16453161.stm|title=Man Utd 3-0 Bolton|access-date=2024-01-24|date=2012-01-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva savus otros vārtus, kopš atgriešanās, 26. februārī, izbraukumā, ar 2:1 uzvarot [[Norwich City F.C.|Norwich City]], pēc [[Nani]] centrējuma.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/17093446|title=Norwich 1-2 Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2024-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; 8. aprīlī viņš, &quot;Old Trafford&quot; stadionā, guva vārtus pret &quot;Queens Park Rangers&quot;, uzvarot ar 2:0, palīdzot &quot;United&quot; iegūt astoņu punktu pārsvaru no pretinieces, Mančestras &quot;City&quot;, Premjerlīgā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/17576394|title=Man Utd 2-0 QPR|work=BBC Sport|access-date=2024-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

30. maijā Skoulzs parakstīja viena gada pagarinājumu ar Mančestras &quot;United&quot;, līdz 2013. gada vasarai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/18066863|title=Scholes pens new Man Utd contract|work=BBC Sport|access-date=2024-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/scholes-will-play-on-for-man-utd.html|title=Scholes will play on for Man Utd|access-date=2024. gada 25. janvārī|archive-date=2012. gada 2. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20120702203611/http://www.premierleague.com/en-gb/news/news/scholes-will-play-on-for-man-utd.html}}&lt;/ref&gt; Viņš atzīmēja savu 700. spēli &quot;Manchester United&quot; rindās, 2012. gada 15. septembrī, savā laukumā, ar 4:0 uzvarot [[Viganas &quot;Athletic&quot;|Wigan Athletic]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/19528266|title=Man Utd 4-0 Wigan|work=BBC Sport|access-date=2024-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Šie vārti nozīmēja, ka viņš bija guvis vārtus savā 19. Premjerlīgas sezonā pēc kārtas, ko pārspējis tikai komandas biedrs Raiens Gigss, kurš to izdarījis 21 sezonu pēc kārtas.{{Nepieciešama atsauce}}

2013. gada 11. maijā Skoulzs paziņoja, ka sezonas beigās viņš otro un pēdējo reizi aiziet no futbola.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2013/May/paul-scholes-retires-from-football.aspx|title=Scholes set to retire|access-date=2024. gada 25. janvārī}}&lt;/ref&gt; Skoulzs aizvadīja 499. un pēdējo spēli līgā, 2013. gada 19. maijā, pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]], nākot uz maiņu. Spēles laikā Skoulzs nopelnīja savu 97. Premjerlīgas dzelteno kartīti, kas tobrīd bija trešais lielākais skaits Premjerlīgas vēsturē, aiz [[Lī Boujers|Lī Boujera]] (102) un [[Kevins Deiviss|Kevina Deivisa]] (101).{{Nepieciešama atsauce}}

=== 2018 ===
2018. gada augustā Skoulzs, 43 gadu vecumā, uz īsu brīdi atgriezās futbolā un aizvadīja maču sava dēla komandā, &quot;Royton Town&quot;, pret [[Stockport Georgians A.F.C.|Stockport Georgians]]. &quot;Royton&quot; maču zaudēja ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45385162|title=Man Utd great Scholes plays in 11th tier|work=BBC Sport|access-date=2024-01-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Starptautiskā karjera ==
Skoulzs aizvadīja četras spēles [[Anglijas U-18 futbola izlase|Anglijas U-18 izlasē]], gūstot vienus vārtus, kuras visas bija 1993. gadā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.englandfootballonline.com/MatchRsl/MatchRslTmU18pg5.html|title=England Matches - Youth/Under-18's 1990-2000|website=www.englandfootballonline.com|access-date=2024-01-25}}&lt;/ref&gt; Debijā, komandas rindās, 1993. gada 30. martā, viņš guva vārtus pēc soda sitiena, [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]], [[Victoria Ground]] laukumā, ar 4:2 uzvarot [[Dānijas U-18 futbola izlase|Dāniju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņš bija daļa no Anglijas izlases, kas uzvarēja [[1993. gada UEFA Eiropas U-18 čempionāts|1993. gada UEFA Eiropas U-18 čempionātā]], kurš notika Anglijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Skoulzs tajā turnīrā piedalījās trijās no četrām Anglijas spēlēm, tostarp finālā, 25. jūlijā, kurā Anglija [[City Ground]] laukumā ar 1:0 pārspēja [[Turcijas U-18 futbola izlase|Turciju]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Skoulzs debitēja [[Anglijas futbola izlase|Anglijas pieaugušo izlasē]] 1997. gada 24. maijā, nākot uz maiņu 63. minūtē, pret [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfriku]], [[Old Trafford]] laukumā, [[Draudzības spēle|draudzības spēlē]], uzvarot ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/hoddle-thwarted-at-every-turn-1263535.html|title=Hoddle thwarted at every turn|access-date=2024. gada 26. janvārī}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus Anglijas izlases labā viņš guva otrajā spēlē, [[1997. gada &quot;Tournoi de France&quot;]] turnīrā, [[Stade de la Beaujoire]] laukumā, 4. jūnijā, ar 2:0 uzvarot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2020/mar/27/england-italy-1997-match-report-270320|title=England beat Italy 2-0 in Tournoi de France|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2024-01-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-scholes-and-wright-put-italy-in-shade-1254306.html|title=Scholes and Wright put Italy in shade|access-date=2024. gada 26. janvārī}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts Anglijas izlasē [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausam]]. Anglija bija vienā grupā ar [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbiju]], [[Tunisijas futbola izlase|Tunisiju]] un [[Rumānijas futbola izlase|Rumāniju]]. Anglijas izlases pirmajā Pasaules kausa grupas spēlē pret Tunisiju, Skoulzs ar vārtu guvumu spēles beigās nokārtoja uzvaru, ar 2:0.{{Nepieciešama atsauce}}

Viņa starptautiskā karjera turpinājās pēc Anglijas izkrišanas no Pasaules kausa izcīņas, pēc spēles ar [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnu]], 11 metru pēcspēles soda sitienu sērijā. 1999. gada 27. martā Skoulzs, spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]], Anglijas izlases labā guva ''hat-trick''. Turklāt, Skoulzs guva abus vārtus Anglijas izlases uzvarā, ar 2:0, [[Hampden Park]] laukumā, pār [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2000]] kvalifikācijas spēles pirmajā kārtā, tādējādi uzvarot ar 2:1, divu spēļu summā, un kvalificējoties finālturnīram. Kvalifikācijas spēlē pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], Skoulzs kļuva par pirmo un pēdējo Anglijas futbolistu, kurš tika noraidīts starptautiskā spēlē, vecajā [[:en:Wembley Stadium (1923)|Vemblija stadionā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/may/18/manchesterunited.championsleague1|title=Simply the best|work=The Observer|access-date=2024-01-26|date=2008-05-17|last=Jackson|first=Jamie|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt;

Līdz ar gadsimtu miju, Skoulzs kļuva par ievērojamu spēlētāju Anglijas izlases vidējā līnijā, kļūstot par pirmo izvēli [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa]] izcīņai. Tomēr, tieši pirms Euro 2004, Skoulzs tika pārvietots citā pozīcijā, vidējās līnijas kreisajā malā, lai izvietotu [[Stīvens Džerards|Stīvenu Džerardu]] un [[Frenks Lampards|Frenku Lempardu]] centrālajā vidējā līnijā, Skoulzam starptautiskās karjeras pēdējos piecus mačus aizvadot konkrētajā pozīcijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/article465382.ece|title=Retirement of Scholes adds to England woe|access-date=2024. gada 28. janvārī|archive-date=2011. gada 18. Septembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20110918043510/http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/article465382.ece}}&lt;/ref&gt; Skoulzs paziņoja par aiziešanu no starptautiskā futbola 2004. gada augustā, kā svarīgāku norādot savu ģimenes dzīvi un klubu karjeru Mančestras &quot;United&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/internationals/3531982.stm|title=Scholes quits England|access-date=2024-01-28|date=2004-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc Anglijas izlases trenera [[Svens Jērans Ēriksons|Svena Jērana Ēriksona]] aiziešanas 2006. gadā, izskanēja spekulācijas par to, ka Skoulzs atkal varētu atgriezties izlasē, jaunā trenera [[Stīvs Maklarens|Stīva Maklarena]] vadībā. 2006. gada oktobrī Maklārens sacīja, ka viņš personīgi divreiz lūdzis Skoulzu atgriezties Anglijas izlases sastāvā, taču Skoulzs atteicās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2006/oct/02/newsstory.sport5|title=Scholes' no to England|work=The Guardian|access-date=2024-01-28|date=2006-10-02|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2010. gada maijā Maklārena pēctecis [[Fabio Kapello]] vērsās pie Skoulza par atgriešanos starptautiskajā futbolā, gatavojoties [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausam]], taču Skoulzs atkal noraidīja piedāvājumu, sakot, ka labprātāk pavadītu laiku kopā ar ģimeni.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/world_cup_2010/8673706.stm|title=Capello names surprise Cup squad|access-date=2024-01-28|date=2010-05-11|language=en}}&lt;/ref&gt; 2010. gada 7. jūnijā Skoulzs paziņoja, ka, ja Kapello būtu viņam devis vairāk laika un lūdzis agrāk, viņš, iespējams, būtu izmantojis šo iespēju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/world_cup_2010/8726935.stm|title=England call too late - Scholes|access-date=2024-01-28|date=2010-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt; 27. jūlijā Skoulzs pauda vilšanos, neizmantojot iespēju spēlēt citā pasaules čempionātā, sakot, ka, iespējams, ir pieļāvis kļūdu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/8858276.stm|title=Scholes hints at World Cup regret|access-date=2024-01-28|date=2010-07-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēlētāja profils ==

=== Spēles stils ===
Skoulzs tika augstu vērtēts par savām tehniskajām prasmēm, precīzajām piespēlēm, pārvietošanos un spēcīgajiem sitieniem no liela attāluma. Lai gan jaunībā un profesionālās karjeras sākumā viņš galvenokārt spēlēja kā uzbrucējs, Skoulzs kļuva par daudzpusīgu spēles veidotāju, kas spēj spēlēt jebkurā vidējās līnijas pozīcijā. Skoulzs bija ievērojams ar lielisku spēju &quot;lasīt&quot; spēli un kontrolēt spēles tempu. Lielāko daļu savas karjeras sākumā viņš spēlēja centrā, savukārt, karjeras vēlākajā posmā viņš spēlēja dziļāk laukumā. Skoulzam bija neparasts piespēļu klāsts un bieži tika uzsākti bīstami uzbrukumi, pēc tam, kad atguva bumbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/paul-scholes-steven-gerrard-who-7001944|title=Who is better: Scholes or Gerrard?|last=Handler|first=Paul|website=Manchester Evening News|access-date=2024-01-28|date=2014-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11966866/paul-scholes-myth-england-career-not-wasted-by-sven-goran-eriksson|title=Paul Scholes' myth: England career not wasted by Sven Goran Eriksson|website=Sky Sports|access-date=2024-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Skoulzs saņēma kritiku par savu disciplīnu, īpaši par viņa izklupieniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/football/article611788.ece|title=Hit or miss: Paul Scholes|access-date=2024. gada 28. janvārī}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talksport.co.uk/magazine/features/2011-04-18/paul-scholes-most-awful-challenges-and-cards-his-career|title=Magazine: Paul Scholes - the most awful challenges and cards of his career {{!}} Radio talkSPORT|website=web.archive.org|access-date=2024-01-28|date=2011-07-25|archive-date=2011-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20110725162519/http://www.talksport.co.uk/magazine/features/2011-04-18/paul-scholes-most-awful-challenges-and-cards-his-career}}&lt;/ref&gt;

=== Citu uztverē ===
Daudzi Skoulza vienaudži, tostarp, [[Ronaldiņu]], [[Andress Injesta]], [[Luišs Figu]], [[Edgars Davidss]], [[Arjens Robens]], [[Patriks Vieira]], [[Huans Sevastjans Verons|Huans Sebastjans Verons]], [[Deku]] un [[Šavi Alonso|Ksabi Alonso]], ir izteikuši apbrīnu par viņa talantu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_utd/7408010.stm|title=Why Scholes is Man Utd's talisman|access-date=2024-01-29|date=2008-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/apr/22/paul-scholes-tributes-600-games-manchester-united|title=Paul Scholes earns plaudits from football's elite|work=The Guardian|access-date=2024-01-29|date=2009-04-21|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-united/5198755/Paul-Scholes...-What-they-say.html|title=Paul Scholes... What they say|website=The Telegraph|access-date=2024-01-29|date=2009-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-united/8547825/Manchester-Uniteds-Paul-Scholes-lauded-by-players-and-coaches-around-the-world-after-announcing-retirement.html|title=Manchester United's Paul Scholes lauded by players and coaches around the world after announcing retirement|website=The Telegraph|access-date=2024-01-29|date=2011-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/james-lawton-farewell-glorious-scholes-but-isn-t-it-time-for-giggs-to-bow-out-as-well-2291420.html|title=James Lawton: Farewell glorious Scholes. But isn't it time for Giggs|website=The Independent|access-date=2024-01-29|date=2011-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.co.uk/2013/05/12/paul-scholes-retires-praise_n_3262148.html|title=Football Greats' Praise For Retiring Scholes|website=HuffPost UK|access-date=2024-01-29|date=2013-05-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.essentiallysports.com/best-quotes-ginger-prince-paul-scholes/|title=Best Quotes on The Ginger Prince- Paul Scholes|website=EssentiallySports|access-date=2024-01-29|date=2015-07-31}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tribuna.com/en/news/manutd-2020-03-06-he-is-the-phenomenon-paul-scholes-turns-45-here-are-nine-quotes-celebrating-his-legacy/|title='He is the phenomenon': Paul Scholes turns 45, here are nine quotes celebrating his legacy|last=Vasilev|first=Eugene|website=Tribuna.com|access-date=2024-01-29|date=2019-11-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/820556/paul-scholes-england-man-utd-highlights-zidane-ronaldinho-guardiola/|title=Paul Scholes was loved by Zidane, made Figo star struck and Ronaldinho envious|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-01-29|date=2021-11-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timeslive.co.za/sport/soccer/2011-05-21-iniesta-praises-living-legends-giggs-and-scholes/|title=Iniesta praises ‘living legends’ Giggs and Scholes|website=TimesLIVE|access-date=2024-01-29|language=en-ZA}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/paul-scholes-undecided-on-manchester-united-future-2194910.html|title=Paul Scholes undecided on Manchester United future|website=The Independent|access-date=2024-01-29|date=2011-01-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2619580-deco-says-paul-scholes-was-better-than-frank-lampard-and-steven-gerrard|title=Deco Says Paul Scholes Was Better Than Frank Lampard and Steven Gerrard|last=Gallagher|first=Joe|website=Bleacher Report|access-date=2024-01-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/news/alonso-hails-united-veteran-scholes|title=Alonso hails United veteran Scholes|last=published|first=Gregg Davies|website=fourfourtwo.com|access-date=2024-01-29|date=2011-01-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Daži viņa bijušie komandas biedri, tostarp [[Krištianu Ronaldu]], [[Veins Rūnijs]] un [[Alans Šīrers]], ir novērtējuši viņu kā labāko spēlētāju, ar kuru viņi kopā spēlējuši.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/paul-scholes-is-best-ive-played-with-says-wayne-rooney-ltzjlv85vhq|title=Paul Scholes is ‘best I’ve played with’, says Wayne Rooney|access-date=2024-01-29|date=2024-01-29|last=Staff|first=Sport|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/articles/newcastle-legend-shearer-says-man-utds-scholes-best-premier-league-has-seen-3124641|title=Newcastle legend Shearer says Man Utd's Scholes best Premier League has seen - Tribal Football|website=www.tribalfootball.com|access-date=2024-01-29|date=2024-01-28|archive-date=2023-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20231020164443/https://www.tribalfootball.com/articles/newcastle-legend-shearer-says-man-utds-scholes-best-premier-league-has-seen-3124641}}&lt;/ref&gt; Kamēr, viņa bijušie treneri, [[Glens Hodls]] un [[Svens Jērans Ēriksons]], viņu nosaukuši par labāko vai talantīgāko spēlētāju, ko viņi trenējuši.&lt;ref name=&quot;he-had-everything-sven-goran-eriksson-names-the-most-talented-player-of-england-s-golden-generation&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/england-world-cup-paul-scholes-manchester-united-news-685285-20221202|title=&quot;He had everything...&quot; - Sven-Goran Eriksson names the most talented player of England's 'Golden Generation'|website=SPORTbible|access-date=2024-01-29|date=2022-12-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;he-had-everything-sven-goran-eriksson-names-the-most-talented-player-of-england-s-golden-generation&quot; /&gt;

2004. gada novembrī,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-latin-america-16028602|title=Socrates stories: BBC Brasil recalls footballing great|work=BBC News|access-date=2024-01-29|date=2011-12-05|language=en}}&lt;/ref&gt; kad bijušajam Brazīlijas izlases pussargam un kapteinim [[Sokratess|Sokratesam]] jautāja viedokli par Anglijas spēli, viņš atbildēja: &quot;...Es domāju par Polu Skoulzu. Viņš ir pietiekami labs, lai spēlētu Brazīlijas izlasē. Man patīk skatīties uz Skoulzu, redzēt, kā viņš piespēlē... &quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/obituaries/socrates-footballer-who-led-one-of-brazil-s-greatest-sides-6272656.html|title=Socrates: Footballer who led one of Brazil's greatest sides|website=The Independent|access-date=2024-01-29|date=2011-12-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Kad bijušajam Madrides &quot;Real&quot; pussargam un Francijas izlases kapteinim [[Zinedins Zidāns|Zinedinam Zidānam]] jautāja, kurš ir viņa spēcīgākais pretinieks, viņš atbildēja: &quot;Skoulzs no &quot;Mančestras&quot;&quot;. Viņš ir ideāls pussargs. Skoulzs neapšaubāmi ir savas paaudzes lieliskākais pussargs.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2009. gadā &quot;Barcelona&quot; uzbrucējs un Francijas izlases kapteinis, kā arī bijušais &quot;Arsenal&quot; kapteinis [[Tjerī Anrī]] teica: &quot;Bez jebkādām šaubām, labākajam Premjerlīgas spēlētājam ir jābūt Polam Skoulzam. Viņš zina, kā darīt visu, un viņš ir tas, kurš vada savas komandas spēli. Turklāt, viņam ir neiznīcināms garīgais spēks, un viņš ir patiess sāncensis.&quot;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2011. gada februārī &quot;Barcelona&quot; un Spānijas izlases pussargs [[Šavi]] viņu novērtēja kā labāko spēlētāju savā pozīcijā pēdējo divu desmitgažu laikā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2011/feb/11/xavi-barcelona-spain-interview|title=I'm a romantic, says Xavi, heartbeat of Barcelona and Spain|work=The Guardian|access-date=2024-01-30|date=2011-02-11|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Bijušais &quot;Juventus&quot; pussargs un Itālijas izlases kapteinis [[Andrea Pirlo]] par viņu teica: &quot;Var redzēt, ka katra piespēle, katrs lēmums bija balstīts uz viņa inteliģenci un izpratni.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/andrea-pirlo-dream-xi-paul-scholes-the-only-englishman-as-juventus-star-leaves-out-cristiano-ronaldo-in-favour-of-pippo-inzaghi-9992885.html|title=Andrea Pirlo dream XI: Paul Scholes the only Englishman as Juventus|website=The Independent|access-date=2024-01-30|date=2015-01-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gada februārī, &quot;Manchester United&quot; komandas biedrs un bijušais Velsas izlases uzbrucējs [[Raiens Gigss]], slavēja viņu par visu laiku labāko Mančestras &quot;United&quot; spēlētāju un komentēja: &quot;Tas, kā viņš spēj kontrolēt spēles tempu, un viņa piespēļu diapazons, ir neticami.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/uncategorized/99712/cantona-scholes-beckham-and-keane-ryan-giggs-picks-his-greatest-ever-man-united-players/|title=Cantona, Scholes, Beckham and Keane: Ryan Giggs picks his greatest ever Man United players!|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2024-01-30|date=2011-02-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Tāpat domā arī bijušais Argentīnas izlases uzbrucējs un bijušais Mančestras &quot;United&quot; komandas biedrs [[Karloss Tevess]], kurš viņu raksturoja kā labāko piespēlētāju, ar kuru viņš jebkad ir spēlējis kopā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37404379/carlos-tevez-denies-lionel-messi-argentina-fallout-hails-paul-scholes-best-passer|title=Tevez denies Messi fallout, hails Scholes|website=ESPN.com|access-date=2024-01-30|date=2015-02-24|language=en}}&lt;/ref&gt; un bijušais Anglijas izlases un Mančestras &quot;United&quot; uzbrucējs un komandas biedrs [[Maikls Ouens]], kurš atzīmēja: &quot;Nevienam uz šīs planētas nebija tāds piespēļu diapazons kā Polam Skoulzam.&quot;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2011. gada maijā &quot;Barcelona&quot; treneris [[Hoseps Gvardiola|Peps Gvardiola]] slavēja viņu kā &quot;savas paaudzes labāko pussargu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/1716/champions-league/2011/05/20/2495489/pep-guardiola-manchester-uniteds-paul-scholes-is-the-best-of-his-|title=Pep Guardiola: Manchester United's Paul Scholes is the best of his generation|access-date=2024. gada 30. janvārī}}&lt;/ref&gt; Bijušais Mančestras &quot;United&quot; galvenais treneris, sers [[Alekss Fergusons]], viņu nosauca par &quot;vienu no izcilākajām futbola &quot;smadzenēm&quot;, kādas jebkad bijušas &quot;Manchester United&quot;&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givemesport.com/1785980-paul-scholess-reaction-to-praise-from-messi-ronaldo-zidane-and-other-football-greats/|title=Paul Scholes’ reaction to praise from Messi, Ronaldo, Zidane and other greats summed him up|last=Swan|first=Rob|website=GiveMeSport|access-date=2024-01-30|date=2021-11-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Īpašumtiesības un trenera karjera ==
[[Attēls:ScholesyCO92.jpg|thumb|225x225px|Skoulzs 2015. gadā]]
2014. gadā tika paziņots, ka Skoulzs kopā ar citiem Mančestras &quot;United&quot; leģendām, [[Gērijs Nevils|Gēriju Nevilu]], [[Raiens Gigss|Raienu Gigsu]], [[Nikijs Bats|Nikiju Batu]] un [[Fils Nevils|Filu Nevilu]] ir vienojušies par [[Salford City F.C.|Salford City]] kluba iegādi, pirms 2014.–2015. gada sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manchestereveningnews.co.uk/sport/football/football-news/class-92-buy-salford-city-6887407|title=Class of '92 stars agree deal to buy Salford City FC|last=Keegan|first=Mike|website=Manchester Evening News|access-date=2024-01-30|date=2014-03-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11667/9235598/gary-neville-phil-neville-ryan-giggs-paul-scholes-and-nicky-butt-agree-deal-for-salford-city-fc|title=Gary Neville, Phil Neville, Ryan Giggs, Paul Scholes and Nicky Butt agree deal for Salford City FC|website=Sky Sports|access-date=2024-01-30|language=en}}&lt;/ref&gt; 22. septembrī grupa piekrita pārdot 50% kluba akciju miljardierim [[Pīters Lims|Pīteram Limam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/sep/22/salford-city-peter-lim-class-of-92|title=Peter Lim to buy 50% stake in Salford City from Class of ‘92|work=The Guardian|access-date=2024-01-30|date=2014-09-22|last=Jackson|first=Jamie|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/11113782/Singapore-businessman-Peter-Lim-joins-forces-with-ex-Manchester-United-players-and-invests-in-Salford-City-FC.html|title=Singapore businessman Peter Lim joins forces with ex-Manchester United players and invests in Salford City FC|website=The Telegraph|access-date=2024-01-30|date=2014-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Iepriekš, 2013.–2014. gada sezonas pirmajā pusē, neformāli palīdzot Nikijam Batam Mančestras &quot;United&quot; U-19 komandā, Skoulzs piekrita uz laiku pievienoties &quot;United&quot; galvenās komandas treneru štābam, pēc [[Deivids Moizs|Deivida Moiza]] atlaišanas, līdz sezonas beigām, par labu draugam un bijušajam komandas biedram Raienam Gigsam,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-united/11255799/Ryan-Giggs-I-knew-I-was-ready-to-coach-Manchester-United-because-I-didnt-miss-playing-that-much.html|title=Ryan Giggs: I knew I was ready to coach Manchester United because 'I didn&amp;rsquo;t miss playing that much'|website=The Telegraph|access-date=2024-01-30|date=2014-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt; pēc pēdējā iecelšanas par pagaidu spēlētāju-treneri, 2014. gada 23. aprīlī.{{Nepieciešama atsauce}}

2015. gada janvārī Skoulzs un Fils Nevils bija &quot;Salford&quot; [[Pagaidu galvenais treneris|pagaidu galvenie treneri]], ar 2:1 uzvarot [[Kendal Town F.C.|Kendal Town]], laikā no Fila Pauera atlaišanas līdz Entonija Džonsona un Bernarda Morlija iecelšanai amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/blogs/sport/story/386039.html|title=Scholes and Neville step in as Salford City caretakers|website=ESPN.co.uk|access-date=2024-01-30|archive-date=2015-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20150106011426/http://www.espn.co.uk/blogs/sport/story/386039.html}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 11. februārī Skoulzs tika iecelts par [[EFL League Two]] kluba [[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oldhamathletic.co.uk/news/2019/february/11022019-paul-scholes/|title=Latics Appoint Paul Scholes As New Manager|website=www.oldhamathletic.co.uk|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; 14. martā Skoulzs atkāpās no galvenā trenera amata, uzvarot vienā no septiņām spēlēm,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47570578|title=Scholes resigns as Oldham manager|work=BBC Sport|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; pēc kluba īpašnieka Abdallaha Lemsagama iejaukšanās pirmās komandas lietās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/47578195|title='Sadness at what might have been'|work=BBC Sport|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 12. oktobrī Skoulzs tika iecelts par &quot;Salford City&quot; pagaidu galveno treneri, pēc [[Greiems Aleksandrs|Greiema Aleksandra]] aiziešanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12102506/paul-scholes-named-salford-city-interim-head-coach-after-graham-alexander-sacking|title=Paul Scholes named Salford City interim head coach after Graham Alexander sacking|website=Sky Sports|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Skoulza pirmā spēle galvenā trenera amatā bija 1:0 zaudējums, pret &quot;Port Vale&quot;, 17. oktobrī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/port-vale-vs-salford-city/report/430325|title=Port Vale 1-0 Salford: Paul Scholes suffers defeat in first game in temporary charge of Ammies|website=Sky Sports|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; un viņš ātri noraidīja iespēju ieņemt šo amatu uz pastāvīgu laiku, pamatojot to ar nepieciešamību pēc pieredzējušāka trenera.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.salfordnow.co.uk/2020/10/19/we-need-to-find-an-experienced-manager-paul-scholes-rules-himself-out-of-job-as-salford-narrowly-lose-to-port-vale/|title=&quot;We need to find an experienced manager&quot; - Paul Scholes rules himself out of job as Salford narrowly lose to Port Vale|last=Kerr|first=Regan|website=Salford Now|access-date=2024-02-03|date=2020-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmo uzvaru viņš izcīnīja trīs dienas vēlāk, ar 3:0 uzvarot grūtībās nonākušo [[Southend United F.C.|Southend United]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54519218|title=Salford City 3-0 Southend United|work=BBC Sport|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Skoulzs atstāja amatu 4. novembrī, pēc [[Ričijs Velenss|Ričija Velensa]] iecelšanas viņa vietā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/54794975|title=Wellens named as new Salford manager|work=BBC Sport|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
[[Attēls:Paul Scholes 2008.jpg|thumb|230x230px|Skoulzs 2008. gadā]]
Skoulzam ir [[astma]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sportacademy/hi/sa/treatment_room/newsid_2340000/2340911.stm|title=Athletes with asthma|access-date=2024-02-03|date=2002-10-21|language=en}}&lt;/ref&gt; un viņš cieta no [[&quot;Osgood-Schlatter&quot; slimība]]s (ceļu slimība, kas skar jaunos sportistus).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tribalfootball.com/sunderland-boss-bruce-man-utd-were-concerned-scholes-would-not-make-it-1059871|title=Sunderland boss Bruce: Man Utd were concerned Scholes would not make it {{!}} Premiership News {{!}} tribalfootball.com|website=web.archive.org|access-date=2024-02-03|date=2010-08-24|archive-date=2010-08-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20100824192843/http://www.tribalfootball.com/sunderland-boss-bruce-man-utd-were-concerned-scholes-would-not-make-it-1059871}}&lt;/ref&gt; Viņš apprecējās ar savu bērnības dienu mīļoto Klēru (dzimusi Frogeta),&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_utd/2963589.stm|title=Revitalised Scholes sorely missed|access-date=2024-02-03|date=2003-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt; [[Reksema|Reksemā]], Velsā, 1999. gada februārī.{{Nepieciešama atsauce}} Viņiem ir meita un divi dēli, no kuriem jaunākajam ir [[autisms]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.manchestereveningnews.co.uk/news/greater-manchester-news/manchester-united-legend-paul-scholes-871962|title=Manchester United legend Paul Scholes calls his children 'a new generation of Red Devils'|last=News|first=Manchester Evening|website=Manchester Evening News|access-date=2024-02-03|date=2011-09-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ir zināms, ka Skoulzam patīk likt likmes uz futbolu. 2019. gada jūnijā [[Anglijas Futbola asociācija|Futbola asociācija]] (FA) viņam uzlika naudas sodu un brīdināja par viņa turpmāko rīcību, pēc tam, kad viņš bija izdarījis likmes 26 159 mārciņu vērtībā uz spēlēm laikā, kad viņš bija &quot;Salford City&quot; direktors. Tribunālā tika konstatēts, ka viņš trīsarpus gadu laikā ir izdarījis 140 likmes, kas ir pretrunā ar FA azartspēļu noteikumiem. FA piesprieda Skoulzam naudas sodu 8000 mārciņu apmērā un lūdza viņu piedalīties tribunāla izmaksu segšanā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/jun/19/paul-scholes-fined-betting-fa-salford|title=Paul Scholes apologises after being fined £8,000 for breaking betting rules|work=The Guardian|access-date=2024-02-03|date=2019-06-19|last=MacInnes|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

Intervijā, kas sniegta pirms [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|Euro 2004]], Skoulzs savu ideālo dienu raksturoja kā &quot;no rīta trenēties, paņemt savus bērnus no skolas, paspēlēties ar viņiem, iedzert tēju, noguldīt viņus gulēt un tad nedaudz paskatīties televizoru&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/paul-scholes-i-know-there-isnt-much-time-left-so-i-have-to-enjoy-it-799562.html|title=Paul Scholes: 'I know there isn't much time left so I have to enjoy it'|access-date=2024. gada 3. februārī|date=2022. gada 25. maijs}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
;''Manchester United''
* [[Premjerlīga]] (10): 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, [[2010–11 Premier League|2010–11]]&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;
* [[FA kauss]] (3): 1995–96, 1998–99, 2003–04&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22499705|title=Paul Scholes's trophy-laden career in pictures|work=BBC Sport|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Čempionu līga]] (2): 1998–99, 2007–08&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2008–09, 2009–10&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* [[FA Community Shield|FA Charity Shield/FA Community Shield]]: 1996, 1997, 2003, 2008, 2010&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1999&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2008&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;
'''Anglija U-18'''

* UEFA Eiropas U-18 čempionāts: 1993&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2009/jun/29/forgotten-story-england-under-18-1993|title=The forgotten story of…  England's class of '93|work=The Guardian|access-date=2024-02-03|date=2009-06-29|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Anglija'''

* [[:en:Tournoi de France|Tournoi de France]]: [[:en:1997 Tournoi de France|1997]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2013/jun/25/vault-england-le-tournoi-france-1997|title=From the Vault: recalling how England won Le Tournoi de France in 1997|work=The Guardian|access-date=2024-02-03|date=2013-06-25|last=Campbell|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie'''

* &quot;Manchester United&quot; sezonas vārti: 2006–07&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/news/detail/every-winner-of-the-man-utd-goal-of-the-season-award|title=Every winner of the Man Utd Goal of the Season award|website=www.manutd.com|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2003. gada janvāris, 2003. gada decembris, 2006. gada oktobris, 2010. gada augusts&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;
* Premjerlīgas slavas zāle: 2022&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2582028|title=Six new inductees voted into Premier League Hall of Fame|website=www.premierleague.com|access-date=2024-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20130528003314/http://www.manutd.com/en/Players-And-Staff/First-Team/Paul-Scholes.aspx ''Manchester United'' profils] {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skoulzs, Pols}}
[[Kategorija:1974. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lielajā Mančestrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbola treneri]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>1vu9uk4bae33l5pj4q4ghziywoom4wu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grāds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152717</id>
    <revision>
      <id>4448954</id>
      <parentid>4424313</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:48:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20415-32</username>
        <id>143573</id>
      </contributor>
      <origin>4448954</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="480" sha1="epuuyrg7gvoov0dsqvz099m0nfm465x" xml:space="preserve">'''Grāds''' var būt:

* [[grāda simbols]] (°);
* [[grāds (leņķis)]] — leņķa mērvienība;
* [[grāds (temperatūra)]] — temperatūras mērvienība;
** [[Celsija grāds]];
** [[Fārenheita grāds]];
* [[grāds (alkohols)]] — alkohola stipruma mērvienība;
* [[akadēmiskais grāds]] (Karlīna un Kārlis sader kopā);
** [[bakalaurs (grāds)|bakalaurs]];
** [[maģistrs (grāds)|maģistrs]];
** [[doktors (akadēmiskais grāds)|doktors]].

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>epuuyrg7gvoov0dsqvz099m0nfm465x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448955</id>
      <parentid>4448954</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:50:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20415-32</username>
        <id>143573</id>
      </contributor>
      <origin>4448955</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="488" sha1="ps2t43kkbrzw8vroc30a5r40v6kvpid" xml:space="preserve">'''Grāds''' var būt:

* [[grāda simbols]] (°);
* [[grāds (leņķis)]] — leņķa mērvienība;
* [[grāds (temperatūra)]] — temperatūras mērvienība;
** [[Celsija grāds]];
** [[Fārenheita grāds]];
* [[grāds (alkohols)]] — alkohola stipruma mērvienība;
* [[akadēmiskais grāds]] (Karlīnai patika Miks, Kārlis, Henrijs);
** [[bakalaurs (grāds)|bakalaurs]];
** [[maģistrs (grāds)|maģistrs]];
** [[doktors (akadēmiskais grāds)|doktors]].

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>ps2t43kkbrzw8vroc30a5r40v6kvpid</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448960</id>
      <parentid>4448955</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:58:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20415-32|~2026-20415-32]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4424313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="446" sha1="spx8v6t6bkmg4p0cciow9kotu9talsy" xml:space="preserve">'''Grāds''' var būt:

* [[grāda simbols]] (°);
* [[grāds (leņķis)]] — leņķa mērvienība;
* [[grāds (temperatūra)]] — temperatūras mērvienība;
** [[Celsija grāds]];
** [[Fārenheita grāds]];
* [[grāds (alkohols)]] — alkohola stipruma mērvienība;
* [[akadēmiskais grāds]];
** [[bakalaurs (grāds)|bakalaurs]];
** [[maģistrs (grāds)|maģistrs]];
** [[doktors (akadēmiskais grāds)|doktors]].

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>spx8v6t6bkmg4p0cciow9kotu9talsy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fricis Kreislers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158116</id>
    <revision>
      <id>4448905</id>
      <parentid>4239363</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:55:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448905</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8237" sha1="7yia6cogx328y30ewmsw59c4jpsfria" xml:space="preserve">{{Komponista infokaste
|               vārds = Fricis Kreislers
|          vārds_orig = Frīdrihs ‘Fricis’ Kreislers
|              attēls = Fritz Kreisler 1.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1875
|          dz_mēnesis = 02
|            dz_diena = 02
|            dz_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
|              m_gads = 1962
|           m_mēnesis = 01
|             m_diena = 29
|             m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = [[klasiskā mūzika]]
|            mācījies = [[Vīnes konservatorija]]
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes =  
}}

'''Frīdrihs ‘Fricis’ Kreislers''' (dzimis {{dat|1875|02|2}}, miris {{dat|1962|01|29}}) bija [[Austrija|Austrijā]] dzimis [[vijolnieks]] un [[komponists]]. Kā vairums tā laika vijoļu meistaru, viņš radīja savu – īpašo toni, kā dēļ arī bija atpazīstams. Viņa vijolei piemita patīkams [[tonis]] un izteiksmīgs skanējums. Lai gan Franco-Beļģijas skola ļoti cienīja mākslinieku, viņa stils pirmskara [[Vīne|Vīnē]] atturīgi tika saukts par ''gemütlich'' (no [[vācu valoda]]s: omulīgs).

== Biogrāfija ==
Kreislers piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Tēvs bija [[ebrejs]], māte – vācu [[protestantisms|protestante]]. Fricis tika [[kristības|kristīts]] 12 gadu vecumā. Viņš mācījās Vīnes konservatorijā un [[Parīze|Parīzē]], kur viņu apmācīja vairāki skolotāji: Antons Brukners (''Anton Bruckner''), Leo Delībs (''Leo Delibes''), Jākobs Donts (''Jakob Dont''), Jozefs Hellmesbergers juniors (J''oseph Hellmesberger, Jr.''), Jozefs Massarts (''Joseph Massart'') un Žils Masnē (''Jules Massenet''). Savā debijā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], viņš uzstājās Steinvejas hallē (''Steinway Hall''), kas norisinājās [[Ņujorka]]s pilsētā 1888. gada 10. novembrī. Viņa pirmais ceļojums pa ASV ilga no 1888. – 1889. gadam; viņš uzstājās kopā ar pianistu Moricu Rozentālu (''Moriz Rosenthal''). Pēc tam viņš atgriezās [[Austrija|Austrijā]] un pieteica dalību Vīnes filharmoniskajā orķestrī. Koncertmeistars Arnolds Rouzs (''Arnold Rose'') viņu atraidīja. Dzirdot Rouza kvarteta ierakstu, ir viegli noprast, kādēļ tas tā notika. Rouza izpildījumā trūka ''Vibrato'', tādēļ Kreislers nespēja sastrādāties ar orķestra vijoļu sekciju. Tā vietā no mūzikas viņš pievērsās [[medicīna]]i. Īsu brīdi viņš pavadīja armijā, tad 1899. gadā atsāka vijoļspēli, dodot koncertu Berlīnes filharmoniskajā orķestrī, kura diriģents bija Artūrs Nikišs (''Arthur Nikisch''). Šis koncerts, un vairāki citi [[Amerika|Amerikā]] no 1901 – 1903. gadam padarīja viņu par slavenu mūziķi.

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10568, Fritz Kreisler mit Hund.jpg|thumb|left|1930. gada oktobris. Kreislers kopā ar suni uz kuģa ''Europa'' ceļo uz [[Ņujorka|Ņujorku]]]]

1910. gadā Kreislers uzstājās ar Sera Edvarda Elgara (''Sir Edward Elgar'') ''Violin Concerto'' pirmizrādi. Šis darbs tika speciāli gatavots un novēlēts viņam. Īsu brīdi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā viņš kalpoja Austrijas [[karaspēks|armijai]]. Armijas gaitas noslēdzās ar ievainojumu, kā rezultātā viņš tika godāts ar apbalvojumiem. Atlikušās karalaika dienas viņš pavadīja Amerikā. 1924. gadā Kreislers atgriezās [[Eiropa|Eiropā]]; sākumā viņš dzīvoja [[Berlīne|Berlīnē]], tad 1938. gadā pārcēlās uz [[Francija|Franciju]]. Īsi pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma viņš vēlreiz aizceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur 1943. gadā ieguva pilsoņa statusu. Šajā valstī viņš pavadīja visu savu atlikušo mūžu. Viņa pēdējais publiskais koncerts izskanēja 1947. gadā, un dažus gadus pēc tam Kreislers uzstājās radiopārraidēs.

1941. gada 26. aprīlī viņš iekļuva vienā no diviem savā dzīvē traģiskākajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Kriesleram uzbrauca [[kravas automobilis]], kad tas šķērsoja ielu Ņujorkā. Fricim bija [[galvaskauss|galvaskausa]] lūzums, un viņš atradās [[koma|komā]] veselu nedēļu.&lt;ref&gt;Žurnāls ''Life'', 12. maijs, 1941. gads (32 – 33. lpp) {{en}}&lt;/ref&gt; Mūža otrajā pusē, ceļojot ar [[automobilis|automobili]], viņš piedzīvoja otro liktenīgo negadījumu. Mūža pēdējās dienas (ceļu satiksmes negadījuma dēļ) viņš pavadīja [[aklums|akls]] un kurls, bet „''izstaroja lēnprātību un pilnveidošanos, tāpat kā viņa mūzika''” – kā teicis [[arhibīskaps]] Fultons J. Šīns. Komponistu viņš apmeklēja bieži, jo Kreislers un viņa sieva ar arhibīskapa palīdzību bija pievērsušies [[Romas Katoļu baznīca|katoļticībai]]. Kreislers nomira 1962. gadā un tika apbedīts privātā mauzolejā ''Woodlawn'' kapsētā, Bronksā, Ņujorkā.

Kreislers uzrakstīja vairākus skaņdarbus [[vijole]]i, iekļaujot solo gabalus kompozīcijām ''Liebesleid'' un ''Liebesfreud''. Daži no Krieslera darbiem faktiski bija stilizācijas no citu komponistu skaņdarbiem; sākumā tie bija Gaetano Puganini, Džuzeppe Tartini (''Giuseppe Tartini'') un [[Antonio Vivaldi]]. Kad Kreislers 1935. gadā atklāja, ka skaņdarbi bija viņa, kritiķi atdzīvojās un sāka sūdzēties. Kreislers atbildēja, ka kritiķi jau ir novērtējuši viņa kompozīcijas:”''Vārds mainās, vērtība paliek''”, viņš sacīja. Kreislers rakstīja arī operetes, piemēram, ''Apple Blossoms'' (1919) un ''Sissy'' (1932), stīgu kvartetu un kadences, piemēram, [[Johanness Brāmss|Brāmsa]] ''D major violin concerto'', [[Nikolo Paganīni|Paganīni]] ''D major violin concerto'' un [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] ''D major violin concerto''. Viņa [[kadence]] Bēthovena vijoļkoncertam ir viena no visbiežāk spēlētajām starp mūsdienu vijolniekiem.

Viņš uzstājās un ierakstīja savu versiju daļai no Paganīnī ''D major violin concerto'' skaņdarba. Dažās vietās šī versija ir izmainīta, tā, piemēram, orķestra daļa dažās vietās ir pilnīgi pārrakstīta. Vispārēji rodas iespaids par 19. gs beigu darbu.

[[Attēls:The Mausoleum of Fritz Kreisler in Woodlawn Cemetery.JPG|thumb|Friča Kreislera mauzolejs ''Woodlawn'' kapsētā]]

Kreisleram piederēja vairākas antīkas vijoles, piemēram, meistaru [[Antonio Stradivāri]], Pietro Guarneri, Giuseppe Guarneri un Carlo Bergonzi gatavotie instrumenti. Lielākā daļa no tām mantoja arī viņa vārdu.

Fricim piederēja arī ''Jean-Baptiste Vuillaume'' vijole (1860), ko viņš izmantoja kā otro vijoli.&lt;ref&gt;[http://www.maestronet.com/m_library/world_strings/fall80.pdf Second Fiddle by Philip Kass {{en}}]&lt;/ref&gt; Bieži viņš to aizdeva jaunajam talantam – Džozefam Hassidam (''Josef Hassid'').

Mūzikas ierakstos Kreislera stilā saklausāmas līdzības ar viņa jaunāko līdzgaitnieku [[Miša Elmans|Mišu Elmanu]]. Viņam piemita tendence pielietot plašāku tempu diapazonu, ilgstošu un daudzveidīgu ''vibrato'', izteiksmīgu un melodisku skaņdarba muzikālo ritējumu. Kreislers bieži pielietoja ''portamento'' un ''raubato''.

1928. gada autobiogrāfiskā [[romāns|romānā]] ''Memoirs of a Fox-Hunting Man'', tās autors Zigfrīds Sasons (''Siegfried Sassoon'') vēlreiz pārskatīja ceļojumu uz Kreislera koncertu.

Kreislera plašais emocionālais izteiksmīgums un vienkāršās vijoļspēles manieres kontrastēja ar [[Jaša Heifecs|Jaša Heifeca]] tehniski perfekto spēli. Vairākkārt tika piezīmēts, ka, kamēr Heifecs bija perfekts vijolnieks, tautā Kreislers bija vairāk iemīļots.&lt;ref&gt;http://news.google.com/newspapers?nid=1915&amp;dat=19710501&amp;id=_P8gAAAAIBAJ&amp;sjid=C3QFAAAAIBAJ&amp;pg=945,901538 {{en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kreislers, Fricis}}
[[Kategorija:1875. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1962. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas komponisti]]
[[Kategorija:Austrijas vijolnieki]]
[[Kategorija:Vīnē dzimušie]]</text>
      <sha1>7yia6cogx328y30ewmsw59c4jpsfria</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vroclavā dzimušo uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159416</id>
    <revision>
      <id>4448826</id>
      <parentid>3421915</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:53:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448826</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3747" sha1="hqgoc51kw4vvol7ap2bx4sr3cp1m1q4" xml:space="preserve">[[Vroclava|Vroclavā]] dzimuši:

* [[Vilibalds Aleksiss]] (''Willibald Alexis'', 1798—1871) — vācu rakstnieks;
* [[Angeluss Silēziuss]] (''Angelus Silesius'', 1624—1677) — vācu dzejnieks;
* [[Ādolfs Andersens]] (''Adolf Anderssen'', 1818—1879) — vācu šahists;
* [[Ginters Anderss]] (''Günther Anders'', 1902—1992) — vācu filozofs;
* [[Frīdrihs Bergiuss]] (''Friedrich Bergius'', 1884—1949) — vācu ķīmiķis;
* [[Dītrihs Bonhēfers]] (''Dietrich Bonhoeffer'', 1906—1945) — vācu teologs;
* [[Makss Borns]] (''Max Born'', 1882—1970) — vācu fiziķis;
* [[Hermanis fon Eihorns]] (''Hermann von Eichhorn'', 1848—1918) — prūšu ģenerālis;
* [[Norberts Eliass]] (''Norbert Elias'', 1897—1990) — vācu sociologs;
* [[Kristofs Ešenbahs]] (''Christoph Eschenbach'', 1940) — vācu pianists;
* [[Nikolajs fon Falkenhorsts]] (''Nikolaus von Falkenhorst'', 1885—1968) — vācu ģenerālis;
* [[Fricis Hābers]] (''Fritz Haber'', 1868—1934) — vācu ķīmiķis;
* [[Peters Hakss]] (''Peter Hacks'', 1928—2003) — vācu dramaturgs;
* [[Daniels Harvics]] (''Daniel Harrwitz'', 1823—1884) — vācu šahists;
* [[Fēlikss Hausdorfs]] (''Felix Hausdorff'', 1868—1942) — vācu matemātiķis;
* [[Salomons Jādasons]] (''Salomon Jadassohn'', 1831—1902) — vācu komponists;
* [[Ernsts Kasīrers]] (''Ernst Cassirer'', 1874—1945) — vācu filozofs;
* [[Oto Klemperers]] (''Otto Klemperer'', 1885—1973) — vācu diriģents;
* [[Ferdinands Kons]] (''Ferdinand Cohn'', 1828—1898) — vācu biologs;
* [[Valters Lekuērs]] (''Walter Laqueur'', 1921) — vēsturnieks;
* [[Ferdinands Lasalls]] (''Ferdinand Lassalle'', 1825—1864) — vācu politiķis;
* [[Kurds Lasvics]] (''Kurd Lasswitz'', 1848—1910) — vācu rakstnieks;
* [[Fricis Londons]] (''Fritz London'', 1900—1954) — vācu/amerikāņu fiziķis;
* [[Emīls Ludvigs]] (''Emil Ludwig'', 1881—1948) — vācu rakstnieks;
* [[Joahims Meisners]] (''Joachim Meisner'', 1933) — arhibīskaps;
* [[Ādolfs Mencels]] (''Adolph Menzel'', 1815—1905) — vācu mākslinieks;
* [[Morics Moškovskis]] (''Moritz Moszkowski'', 1854—1925) — pianists;
* [[Zeps Pionteks]] (''Sepp Piontek'', 1940) vācu futbola darbinieks;
* [[Maikls Rabīns]] (''Michael O. Rabin'', 1931) — Izraēlas/amerikāņu datozinātnieks;
* [[Lotārs fon Rihthofens]] (''Lothar von Richthofen'', 1894—1922) — kara aviācijas pilots;
* [[Manfrēds fon Rihthofens]] (''Manfred von Richthofen'', 1892—1918) — kara aviācijas pilots;
* [[Vladislavs Stasjaks]] (''Władysław Stasiak'', 1966—2010) — poļu politiķis;
* [[Frīdrihs Šleiermahers]] (''Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher'', 1768—1834) — vācu filozofs;
* [[Ježijs Šmajdziņskis]] (''Jerzy Szmajdziński'', 1952—2010) — poļu politiķis;
* [[Edīte Šteina]] (''Edith Stein'', 1891—1942) — vācu filozofe, katoļu svētā;
* [[Čārlzs Proteuss Šteinmecs]] (''Charles Proteus Steinmetz'', 1865—1923) — vācu/amerikāņu matemātiķis;
* [[Zīgberts Tarrašs]] (''Siegbert Tarrasch'', 1862—1934) — vācu šahists;
* [[Valters Tīls]] (''Walter Thiel'', 1910—1943) — vācu inženieris;
* [[Jans Tomaševskis]] (''Jan Tomaszewski'') — poļu futbolists;
* [[Jūliuss fon Zahss]] (''Julius von Sachs'', 1832—1897) — vācu botāniķis;
* [[Reinhards Zeltens]] (''Reinhard Selten'', 1930) — vācu ekonomists;
* [[Ervins fon Viclēbens]] (''Erwin von Witzleben'', 1881—1944) — vācu karavīrs;
* [[Roberts Vīne]] (''Robert Wiene'', 1873—1938) — vācu kinorežisors;
* [[Kristiāns Volfs]] (''Christian Wolff'', 1679—1754) — vācu filozofs.

[[Kategorija:Uzskaitījumi|Vroclava]]
[[Kategorija:Vroclava]]</text>
      <sha1>hqgoc51kw4vvol7ap2bx4sr3cp1m1q4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Latvijas basketbola izlases sastāvs</title>
    <ns>10</ns>
    <id>160639</id>
    <revision>
      <id>4448571</id>
      <parentid>4445226</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T12:47:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20166-54</username>
        <id>143538</id>
      </contributor>
      <origin>4448571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1987" sha1="sl6630jtjvfuavms6zr7r4l0dw900l0" xml:space="preserve">{{BK sastāvs augša
| komanda = Latvijas basketbola izlases
| bg1 = #9D2235 | color1 = white
| bg2 = white | color2 = #9D2235
}}

&lt;!-- spēlētāju saraksts --&gt;
{{player2|nr= 1|valsts= Latvija|vārds= Adrians|uzvārds= Andževs|poz= A|augums= 188|svars= |dzimis= 2007}}
{{player2|nr= 3|valsts= Latvija|vārds= Roberts|uzvārds= Blumbergs|poz= C|augums= 208|svars= |dzimis= 1998}}
{{player2|nr= 5|valsts= Latvija|vārds= Mareks|uzvārds= Mejeris|poz= U&lt;!-- F --&gt;|augums= 208|svars= |dzimis= 1992}}
{{player2|nr= 18|valsts= Latvija|vārds= Klāvs|uzvārds= Čavars|poz= C|augums= 208|svars= |dzimis= 1996}}
{{player2|nr= 19|valsts= Latvija|vārds= Rihards|uzvārds= Lomažs|poz= A&lt;!-- G --&gt;|augums= 193|svars= |dzimis= 1996 |piezīme=K}}
{{player2|nr= 28|valsts= Latvija|vārds= Mārcis|uzvārds= Šteinbergs|poz= U&lt;!-- F --&gt;|augums= 206|svars= |dzimis= 2001}}
{{player2|nr= 32|valsts= Latvija|vārds= Anžejs|uzvārds= Pasečņiks|poz= C|augums= 216|svars= |dzimis= 1995}}
{{player2|nr= 35|valsts= Latvija|vārds= Kristaps|uzvārds= Ķilps|poz= A&lt;!-- SG --&gt;|augums= 196|svars= |dzimis= 2001}}
{{player2|nr= 37|valsts= Latvija|vārds= Kārlis|uzvārds= Šiliņš|poz= C|augums= 208|svars= |dzimis= 1997}}
{{player2|nr= 44|valsts= Latvija|vārds= Toms|uzvārds= Leimanis|poz= A&lt;!-- SG --&gt;|augums= 190|svars= |dzimis= 1994}}
{{player2|nr= 47|valsts= Latvija|vārds= Artūrs|uzvārds= Kurucs|poz= A&lt;!-- PG --&gt;|augums= 191|svars= |dzimis= 2000}}
{{player2|nr= 88|valsts= Latvija|vārds= Rodijs|uzvārds= Mačoha|poz= U&lt;!-- SF --&gt;|augums= 200|svars= |dzimis= 2002}}
&lt;!-- spēlētāju saraksta beigas --&gt;
{{BK sastāvs apakša
| galv_treneris = 
*{{player||Latvija|[[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jānis Gailītis]]}}
| trenera_palīgi =
*{{player||Latvija|[[Artūrs Visockis-Rubenis]]}}
*{{player||Latvija|[[Mārtiņš Gulbis]]}}
| sastāvs_url = 
| atjaunots = {{dat|2026|04|01||bez}}
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Basketbola komandu sastāvu veidnes|Latvijas basketbola izlase]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>sl6630jtjvfuavms6zr7r4l0dw900l0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASV viceprezidents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160695</id>
    <revision>
      <id>4448627</id>
      <parentid>4448497</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:28:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:JD Vance 2026 Portrait.jpg]] → [[File:Portrait of Vice President JD Vance.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Portrait of Vice President JD Vance.jpg]]</comment>
      <origin>4448627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2400" sha1="8acygdsyx85bcotm53csjsgm1gsjak5" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|post            = Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents
|body            = 
|insignia        = 
|insigniacaption = Oficiālais zīmogs
|style           = 
|image           = Portrait of Vice President JD Vance.jpg
|incumbent       = [[Džeimss Deivids Venss]]
|incumbentsince  = {{dat|2025|1|20|ģ|bez}}
|appointer       =
|termlength      = Četri gadi
|residence       = ''Number One Observatory Circle''
|formation       = Ar [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūciju]]&lt;br /&gt;{{dat|1789|3|4||bez}}
|succession      = Pirmais pēc ASV prezidenta
|inaugural       = [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]]&lt;br /&gt;{{dat|1789|4|21||bez}}
|website         = [http://www.whitehouse.gov/administration/vice_president_biden/ whitehouse.gov]
}}
'''Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents''' ir otra augstākā amatpersona [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] pēc [[ASV prezidents|prezidenta]]. Amats tika izveidots {{dat|1789|3|4||bez}} līdz ar [[ASV Konstitūcija]]s pieņemšanu. Viceprezidentu kopā ar prezidentu ievēl [[netiešas vēlēšanas|netiešās vēlēšanās]] uz četriem gadiem.&lt;ref name=&quot;U.S. Const. amend. XII, § 1&quot;&gt;U.S. Const. amend. XII, §&amp;nbsp;1.&lt;/ref&gt; Saskaņā ar šo sistēmu, katram štatam ir piešķirts noteikts balsu skaits, kas saskan ar šī štata pārstāvju vietu skaitu [[ASV Kongress|Kongresā]]. Viceprezidents ir pirmā persona, kas var aizvietot valsts prezidentu, ja tas mirst prezidentūras laikā, atkāpjas vai tiek atcelts no amata.&lt;ref&gt;U.S. Const. amend. XXV, §&amp;nbsp;1.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Konstitūciju, ASV viceprezidents ir [[ASV Senāts|ASV Senāta]] vadītājs.&lt;ref name=&quot;U.S. Const. art. I, § 3, cl. 4&quot;&gt;U.S. Const. art. I, §&amp;nbsp;3, cl. 4.&lt;/ref&gt; Viņš nepiedalās balsojumos, bet gadījumos, ja balsu skaits ir neizšķirts, ASV viceprezidentam pieder izšķirošā balss.

Par pirmo ASV viceprezidentu kļuva [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adams]] 1789. gada 21. aprīlī, pašreizējais ASV viceprezidents ir [[Džeimss Deivids Venss]].

== Skatīt arī ==
* [[ASV viceprezidentu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20061024192833/http://www.whitehouse.gov/vicepresident/ Baltais Nams] {{en ikona}}


{{Politika-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{ASV viceprezidenti}}

[[Kategorija:ASV valdība]]</text>
      <sha1>8acygdsyx85bcotm53csjsgm1gsjak5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donalds Tramps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163708</id>
    <revision>
      <id>4448676</id>
      <parentid>4386686</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:00:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22318" sha1="ku1ewbzo6cqohfekv5ztokazowdyjt9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Donalds Tramps
| vārds_orģ = ''Donald Trump''
| attēls = Official_Presidential_Portrait_of_President_Donald_J._Trump_(2025).jpg
| att_izm = 250
| apraksts = Donalda Trampa oficiālais portrets
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = [[Džeimss Deivids Venss]]
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = [[Džo Baidens]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;|&lt;!--amats2 = [[ASV prezidenti|47.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = [[Džeimss Venss]]
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Džo Baidens]]
| pēctecis2 = --&gt; 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|6|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Kvīnsa}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[amerikānis]]
| partija = [[ASV Reformu partija|Reformu partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1999—2001)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2001—2009)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
[[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = Freds Tramps&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110409070650/http://www.foxnews.com/projects/pdf/20110328125536753.pdf Donalda Trampa dzimšanas apliecība] ''[[Fox News]]'' 2011. gada 9. aprīlī.&lt;/ref&gt;
| māte = Mērija Anna Maklauda Trampa
| dzīvesb = * [[Ivana Trampa]] (1977—1992)
* [[Marla Meiplza]] (1993—1999)
* [[Melānija Trampa]] (2005—pašlaik)
| bērni = 5
| profesija = 
| alma_mater = 
| reliģija = [[prezbiteriānisms]]
| paraksts = Donald Trump (Presidential signature).svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats2 = [[ASV prezidenti|45.]] [[ASV prezidents]]
| term_sākums2 = {{dat|2017|1|20|N|bez}}
| viceprezidents2 = [[Maiks Penss]]
| term_beigas2 = {{dat|2021|1|20|N|bez}}
| pēctecis2 = [[Džo Baidens]]
| priekštecis2 = [[Baraks Obama]]
}}

'''Donalds Džons Tramps vecākais''' ({{val|en|Donald John Trump, Sr.}}; dzimis {{dat|1946|6|14}} [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir 47. [[ASV prezidents]] uzņēmējs un politiķis. Bijis arī 45. [[ASV prezidents]], ievēlēts no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]]. Vienīgais ASV prezidents, kuru [[ASV Kongress]] divas reizes atstādināja, bet abas reizes [[ASV Senāts]] viņu attaisnoja.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7179462/asv-senats-attaisno-trampu-impicmenta-prava ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā] TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī&lt;/ref&gt; Trampu otrreiz ievēlēja par prezidentu [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]] un viņš atkārtoti amatā stājās 2025. gada 20. janvārī.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja [[Pensilvānijas Universitāte]]s Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.&lt;ref name=parade&gt;{{Ziņu atsauce |title=In Step With: Donald Trump |work=[[Parade (magazine)|Parade]] |date=November 14, 2004 |url=http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20101014022222/http://www.parade.com/articles/editions/2004/edition_11-14-2004/in_step_with_0 |archive-date=October 14, 2010}}&lt;/ref&gt; 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last=Wooten |first=Sara McIntosh |date=2009 |title=Donald Trump: From Real Estate to Reality TV |url=https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot |page=[https://archive.org/details/donaldtrumpfromr0000woot/page/28 28] |isbn=0-7660-2890-9}}&lt;/ref&gt; pārdēvējot to par ''The Trump Organization''.&lt;ref name=hoovers&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Hoover's coverage by Diane Ramirez |url=http://www.hoovers.com/the-trump-organization/--ID__40473--/freeuk-co-factsheet.xhtml |title=The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK) |publisher=Hoovers.com |date=2008-01-02 |accessdate=2011-09-25}}&lt;/ref&gt; Nodibināja arī uzņēmumu ''Trump Entertainment Resorts'', kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla ''[[Forbes]]'' veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu ''The Apprentice''.

=== Politiskā darbība ===
Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskās partijas]] kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu&amp;nbsp;— [[Teds Kruss|Teda Krusa]] un [[Džons Keisiks|Džona Keisika]]&amp;nbsp;— izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-konkurenti-izstajas-no-cinas-par-asv-prezidenta-amatu.a181313/ |title=Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu |author=Aigars Smiltnieks |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|5|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]&amp;nbsp;— [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]].

Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un [[Meksika]]s robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/arzemes/zinas/tramps-atkartoti-sola-buvet-muri-uz-robezas-ar-meksiku.a212774/ |title=Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; un ieviest [[musulmaņi|musulmaņu]] reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/us-news/2016/nov/27/donald-trump-muslim-registry-policy-possibility|title=Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt; Viņš apšaubīja [[klimata pārmaiņas]] un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no [[Parīzes nolīgums|Parīzes nolīguma]], bet vēlāk pēc tikšanās ar [[vides aktīvisms|vides aktīvistu]] un bijušo [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Els Gors|Elu Goru]] savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt &quot;zināma saistība&quot;, tomēr joprojām pauda bažas par &quot;zaļo&quot; pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4609277/tramps-ar-goru-parspriedis-klimata-parmainu-jautajumu |accessdate={{dat|2016|12|6||bez}} |title=Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]]/[[AFP]]}}&lt;/ref&gt;

[[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] risināšanai Tramps solīja sadarboties ar [[Sīrija]]s diktatoru [[Bašārs Asads|Bašāru Asadu]] cīņā pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] un nosodīja [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibtimes.com/donald-trump-isis-defeating-islamic-state-not-assad-syria-part-proposed-presidential-2371781|title=Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy
|publisher=[[International Business Times]]|accessdate={{dat|2016|12|6||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmā prezidentūra (2017–2021) ===
{{dat|2017|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptaujas-tramps-ir-pedejas-desmitgades-nepopularakais-jaunais-asv-prezidents.a219581/ |title=Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents |author=Aigars Smiltnieks |date={{dat|2017|1|18||bez}} |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national/health-science/trumps-health-what-we-could-expect-with-the-oldest-incoming-president/2017/01/18/91f0f4f0-dc5a-11e6-918c-99ede3c8cafa_story.html|title=Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president|publisher=[[The Washington Post]]|accessdate={{dat|2017|1|21||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta [[Rūdolfs Džuljāni|Rūdolfa Džuliāni]] palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir &quot;raganu medības&quot;. Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-atbalsta-trampa-atstadinasanu-no-amata.a342255/ ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata] lsm.lv 2019. gada 19. decembrī&lt;/ref&gt; tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-impicmenta-prava-senats-attaisno-asv-prezidentu.a347389/ Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu] lsm.lv 2020. gada 5. februārī&lt;/ref&gt;

Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un viņa darbību tās ierobežošanā vērtēja kā neefektīvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-covid-19-krize-asv-klus-launaka-pirms-ta-klus-labaka.a368004/|title=Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar [[COVID-19]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampam-atklaj-covid-19-asv-prezidents-ieveros-karantinu.a376494/|title=Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās [[Baltais nams|Baltajā namā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-pec-izrakstisanas-no-slimnicas-apsauba-covid-19-bistamibu.a376926/|title=Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja [[Džo Baidens|Džo Baidenam]]. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/elektoru-kolegija-apstiprina-baidena-uzvaru-asv-prezidenta-velesanas.a385418/ Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās] lsm.lv 2020. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/trampa-atbalstitaju-un-policijas-sadursmju-del-slegta-kapitolija-eka.a387961/ Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka] lsm.lv 2021. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt; Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parlaments-pec-nemieriem-vasingtona-atsak-darbu-sadursmes-4-bojagajusie.a387971/ ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/tramps-sola-cinities-talak-demokrati-grib-vinu-atstadinat.a388095/ Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt] lsm.lv 2021. gada 7. janvārī&lt;/ref&gt; 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-parstavju-palata-nobalso-par-trampa-impicmentu.a388835/ ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu] 2021. gada 14. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Otrā prezidentūra (kopš 2025) ===
{{dat|2025|1|20}} [[Donalda Trampa inaugurācija|Trampu inaugurēja]] par 47. ASV prezidentu. Inaugurācijas runā viņš skarbi kritizēja iepriekšējā prezidenta Baidena administrāciju, kā arī solīja celt ASV ekonomiku un politisko ietekmi visā pasaulē. Prezidents pasludināja jauna zelta laikmeta sākšanos ASV vēsturē, izsludināja ārkārtas stāvokli uz Meksikas robežas un ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā, pieteica tarifu karu ārvalstīm un pavēstīja, ka apņemas atgūt ASV kontroli pār [[Panamas kanāls|Panamas kanālu]] un pārdēvēt [[Meksikas līcis|Meksikas līci]] par Amerikas līci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2025-tramps-inauguracijas-runa-sola-asv-zelta-laikmetu-un-nosauc-ambiciozus-merkus-arpolitika.a584442/ Tramps inaugurācijas runā sola ASV zelta laikmetu un nosauc ambiciozus mērķus ārpolitikā] lsm.lv 2025. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;
21. janvārī Tramps nekavējoties atcēla gandrīz 80 prezidenta Baidena parakstītus rīkojumus. Viens no viņa pirmajiem rīkojumiem bija par ASV izstāšanos no 2015. gadā Parīzē parakstītās [[ANO klimata vienošanās]], kuras mērķis ir ierobežot vidējās globālās temperatūras pieaugumu. Tramps arī parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no [[Pasaules Veselības organizācija]]s (PVO) un attaisnoja notiesātos 2021. gada 6. janvāra Kapitolija grautiņu dalībniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.01.2025-asv-izstajas-no-ano-klimata-vienosanas-un-pasaules-veselibas-organizacijas.a584461/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular ASV izstājas no ANO klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas] lsm.lv 2025. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Apsūdzības noziegumos ===
Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.06.2023-pret-trampu-slepeno-dokumentu-lieta-izvirzitas-37-apsudzibas-dokumentus-glabajis-ari-dusa.a512237/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā] lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu |date=2023. gada 25. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-tramps-dzordzija-apcietinats-un-atbrivots-pret-drosibas-naudu.a521478/ |accessdate=2023. gada 25. augustā}}&lt;/ref&gt; Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis |date=2023. gada 26. augusts |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/7841958/trampa-reitings-pec-apcietinajuma-ir-pieaudzis |accessdate=2023. gada 26. augustā}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar [[klusēšanas nauda]]s maksāšanu [[pornozvaigzne]]i [[Stormija Danielsa|Stormijai Danielsai]], kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2024-asv-zverinato-tiesa-atzinusi-trampu-par-vainigu-biznesa-dokumentu-viltosana.a556111/ ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā] lsm.lv 2024. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;

=== Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā ===
{{pamatraksts|Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā}}
Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]]. Pēc apšaudes, [[ASV Slepenais dienests|Slepenajam dienestam]] viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613132-atentats-pret-donaldu-trampu-bijusais-asv-prezidents-sasauts-ausi |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. [[Federālais izmeklēšanas birojs]] identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (''Thomas Matthew Crook'') no Betelpārkas (''Betel Park''), Pensilvānijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte |author=Rihards Plūme |date=2024. gada 14. jūlijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2024-tramps-ievainots-ausi-apsaude-prieksvelesanu-mitina-noskaidrota-saveja-identitate.a561348/ |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613137-fib-ir-identificejis-trampa-uzbruceju |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt; Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks |date=2024. gada 14. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/613144-policija-ignoreja-bridinajumus-par-saveju-uz-jumta-apgalvo-trampa-atentata-aculiecinieks |accessdate=2024. gada 14. jūlijā}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Precējies trīs reizes, ar [[Ivana Trampa|Ivanu Trampu]] (1977—1992), [[Marla Meiplza|Marlu Meiplzu]] (1993—1999) un [[Melānija Trampa|Melāniju Trampu]] (2005—pašlaik). Viņam ir pieci bērni.

== Skatīt arī ==
* [[Donalda Trampa filmogrāfija]]
* [[Trampisms]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}
* [http://www.trump.com/biography/ Biogrāfija ''Trump Organization'' mājaslapā] {{en ikona}}
{{aktieru ārējās saites}}
* {{Dmoz|Regional/North_America/United_States/Society_and_Culture/Politics/Candidates_and_Campaigns/President/Candidates/Donald_Trump}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{ASVprezidenti}}
{{G20 līderi}}
{{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tramps, Donalds}}
[[Kategorija:1946. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]]</text>
      <sha1>ku1ewbzo6cqohfekv5ztokazowdyjt9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īnida Blaitone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167972</id>
    <revision>
      <id>4448658</id>
      <parentid>4448397</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:49:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20370-89</username>
        <id>143548</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4448658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5256" sha1="6hwztc793jzaoo2101vj7uw14iyhbmt" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Enida Blaitone
|         vārds_orig = ''Enid Blyton''
|             attēls = Enid Blyton c. 1923.jpg
|         att_izmērs = 200px
|      att_nosaukums = Enida Blaitone ap 1923. gadu
|            dz_gads = 1897
|         dz_mēnesis = 8
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|             m_gads = 1968
|          m_mēnesis = 11
|            m_diena = 28
|            m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{GBR}}
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = bērnu literatūras rakstniece, romānu rakstniece, dzejniece
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|            periods = 1922–1968
|              žanri = [[bērnu literatūra]], [[zinātniskā literatūra]], [[dzeja]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'', ''[[Malory Towers]]''
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Enida Mērija Blaitone''' ({{val|en|Enid Mary Blyton}}, dzimusi {{dat|1897|08|11}}, mirusi {{dat|1968|11|28}}) bija [[Anglija|angļu]] bērnu literatūras [[rakstnieks|rakstniece]], kura ieņem starptautiski nozīmīgu vietu 20. gadsimta [[bērnu literatūra|bērnu un jauniešu literatūrā]]. Viņas daiļrade būtiski ietekmējusi bērnu lasīšanas kultūru vairākās paaudzēs, pateicoties vienkāršam un viegli uztveramam stilam, dinamiskam sižetam, sērijveida uzbūvei un skaidri strukturētai vērtību sistēmai. Blaitones darbi īpaši jau agrīnā vecumā veicināja bērnu patstāvīgas lasīšanas paradumu veidošanos un interesi par literatūru. Īnidas Blaitones literārie darbi guvuši ļoti plašu starptautisku izplatību. Viņa tiek uzskatīta par vienu no komerciāli veiksmīgākajām bērnu grāmatu autorēm pasaulē. Dažādos avotos Blaitones darbu izplatība raksturota ar ļoti lieliem skaitļiem. Minēti vairāk nekā 500 miljoni pārdotu eksemplāru, bet citos izdevēju kopsavilkumos ap 600 miljoniem; tulkojumu apjoms tiek raksturots no vairāk nekā 40 līdz vismaz 90 valodām (atkarībā no izmantotās uzskaites un avota).&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.britannica.com/biography/Enid-Blyton |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.hachette.co.uk/contributor/enid-blyton/ |website=hachette.co.uk |publisher=Hachette UK |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; UNESCO ''[[Index Translationum]]'' statistikā Blaitone tiek norādīta 4. vietā visvairāk tulkoto autoru sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Index Translationum |url=https://www.unesco.org/xtrans/bsstatexp.aspx?crit1L=5&amp;nTyp=min&amp;topN=50 |website=unesco.org |publisher=UNESCO Culture Sector |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Enid Blyton Phenomenon |url=https://up2date.uni-bremen.de/en/article/the-enid-blyton-phenomenon |website=up2date.uni-bremen.de |publisher=University of Bremen |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Rakstnieces daiļrade saistīta ar sērijveida piedzīvojumu, detektīvstāstu, fantāzijas un skolas romānu tradīciju. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši tādi darbu cikli kā ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'' un ''[[Malory Towers]]'', kā arī tēls ''[[Noddy]]'', kas kļuvuši par globāli pazīstamiem bērnu literatūras zīmoliem. Daudzi Blaitones darbi ir vairākkārt adaptēti [[radio]], [[televīzija]]s, [[animācija]]s un [[kinofilma|filmu]] formātos. Pasaules literatūras vēsturē Enida Blaitone bieži raksturota kā masveidā lasītas, populāras un sērijveida bērnu literatūras pārstāve, kuras nozīme galvenokārt saistīta ar [[lasītprasme]]s popularizēšanu un bērnu auditorijai pielāgotu literāro darbu attīstību. Vienlaikus viņas darbi ir tikuši kritizēti par stilistisko vienkāršību, stereotipu izmantojumu un konkrētā laikmeta sabiedrisko normu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;/&gt; Tomēr [[literatūrzinātne|literatūrzinātnē]] tiek atzīts, ka Blaitones ietekme uz bērnu lasīšanas pieredzi, populārās literatūras attīstību un globālo bērnu literatūras tirgu ir ilgstoša un starptautiski nozīmīga.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blaitone, Īnida}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā mirušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]</text>
      <sha1>6hwztc793jzaoo2101vj7uw14iyhbmt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448660</id>
      <parentid>4448658</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:50:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20370-89|~2026-20370-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger</comment>
      <origin>4390250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5260" sha1="3an0fp69e2r8dd8yqwz0047ay4ag8o7" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Īnida Blaitone
|         vārds_orig = ''Enid Blyton''
|             attēls = Enid Blyton c. 1923.jpg
|         att_izmērs = 200px
|      att_nosaukums = Īnida Blaitone ap 1923. gadu
|            dz_gads = 1897
|         dz_mēnesis = 8
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|             m_gads = 1968
|          m_mēnesis = 11
|            m_diena = 28
|            m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{GBR}}
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = bērnu literatūras rakstniece, romānu rakstniece, dzejniece
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|            periods = 1922–1968
|              žanri = [[bērnu literatūra]], [[zinātniskā literatūra]], [[dzeja]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'', ''[[Malory Towers]]''
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Īnida Mērija Blaitone''' ({{val|en|Enid Mary Blyton}}, dzimusi {{dat|1897|08|11}}, mirusi {{dat|1968|11|28}}) bija [[Anglija|angļu]] bērnu literatūras [[rakstnieks|rakstniece]], kura ieņem starptautiski nozīmīgu vietu 20. gadsimta [[bērnu literatūra|bērnu un jauniešu literatūrā]]. Viņas daiļrade būtiski ietekmējusi bērnu lasīšanas kultūru vairākās paaudzēs, pateicoties vienkāršam un viegli uztveramam stilam, dinamiskam sižetam, sērijveida uzbūvei un skaidri strukturētai vērtību sistēmai. Blaitones darbi īpaši jau agrīnā vecumā veicināja bērnu patstāvīgas lasīšanas paradumu veidošanos un interesi par literatūru. Īnidas Blaitones literārie darbi guvuši ļoti plašu starptautisku izplatību. Viņa tiek uzskatīta par vienu no komerciāli veiksmīgākajām bērnu grāmatu autorēm pasaulē. Dažādos avotos Blaitones darbu izplatība raksturota ar ļoti lieliem skaitļiem. Minēti vairāk nekā 500 miljoni pārdotu eksemplāru, bet citos izdevēju kopsavilkumos ap 600 miljoniem; tulkojumu apjoms tiek raksturots no vairāk nekā 40 līdz vismaz 90 valodām (atkarībā no izmantotās uzskaites un avota).&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.britannica.com/biography/Enid-Blyton |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.hachette.co.uk/contributor/enid-blyton/ |website=hachette.co.uk |publisher=Hachette UK |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; UNESCO ''[[Index Translationum]]'' statistikā Blaitone tiek norādīta 4. vietā visvairāk tulkoto autoru sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Index Translationum |url=https://www.unesco.org/xtrans/bsstatexp.aspx?crit1L=5&amp;nTyp=min&amp;topN=50 |website=unesco.org |publisher=UNESCO Culture Sector |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Enid Blyton Phenomenon |url=https://up2date.uni-bremen.de/en/article/the-enid-blyton-phenomenon |website=up2date.uni-bremen.de |publisher=University of Bremen |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Rakstnieces daiļrade saistīta ar sērijveida piedzīvojumu, detektīvstāstu, fantāzijas un skolas romānu tradīciju. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši tādi darbu cikli kā ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'' un ''[[Malory Towers]]'', kā arī tēls ''[[Noddy]]'', kas kļuvuši par globāli pazīstamiem bērnu literatūras zīmoliem. Daudzi Blaitones darbi ir vairākkārt adaptēti [[radio]], [[televīzija]]s, [[animācija]]s un [[kinofilma|filmu]] formātos. Pasaules literatūras vēsturē Īnida Blaitone bieži raksturota kā masveidā lasītas, populāras un sērijveida bērnu literatūras pārstāve, kuras nozīme galvenokārt saistīta ar [[lasītprasme]]s popularizēšanu un bērnu auditorijai pielāgotu literāro darbu attīstību. Vienlaikus viņas darbi ir tikuši kritizēti par stilistisko vienkāršību, stereotipu izmantojumu un konkrētā laikmeta sabiedrisko normu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;/&gt; Tomēr [[literatūrzinātne|literatūrzinātnē]] tiek atzīts, ka Blaitones ietekme uz bērnu lasīšanas pieredzi, populārās literatūras attīstību un globālo bērnu literatūras tirgu ir ilgstoša un starptautiski nozīmīga.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blaitone, Īnida}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā mirušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]</text>
      <sha1>3an0fp69e2r8dd8yqwz0047ay4ag8o7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448684</id>
      <parentid>4448660</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:10:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20370-89</username>
        <id>143548</id>
      </contributor>
      <comment>Paskaidrojums lohiem, kas angļu rakstnieci kuru latviešu valodā oficiāli sauc par Enidu Blaitoni (pat skolā sauc par Enidu!) šeit dēvē par Īnidu.</comment>
      <origin>4448684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6015" sha1="szdrlp73d0mi0uqa7ammgqmrj68ip80" xml:space="preserve">Labdien. Te daži idioti rakstnieces vārdu Enida Blaitone dēvē par Īnida, kas ir totāli nepareizi. Tie lohi nav ne vienu viņas grāmatu lasījuši, ka atļaujas manus labojumus atcelt. Gan Zvaigzne ABC, gan Nordic, kas ir izdevuši tulkojumus šīs rakstnieces darbiem vārdu Enid tulkojuši, kā Enida.

&lt;nowiki&gt;https://www.zvaigzne.lv/enida-blaitona&lt;/nowiki&gt;

Pat teātru lapā ir kā Enida!

&lt;nowiki&gt;https://izrades.lv/persona/enida-blaitona-9801&lt;/nowiki&gt;

Latviešu valodā šī rakstniece ir Enida nevis Īnida! Ieskaidrojiet tiem lohiem, kas to nesaprot!&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/tresais-gads-meloriju-tornos-3.html|title=Trešais gads Meloriju torņos, 3|website=Zvaigzne ABC|access-date=2026-04-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Īnida Blaitone
|         vārds_orig = ''Enid Blyton''
|             attēls = Enid Blyton c. 1923.jpg
|         att_izmērs = 200px
|      att_nosaukums = Īnida Blaitone ap 1923. gadu
|            dz_gads = 1897
|         dz_mēnesis = 8
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|             m_gads = 1968
|          m_mēnesis = 11
|            m_diena = 28
|            m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{GBR}}
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = bērnu literatūras rakstniece, romānu rakstniece, dzejniece
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|            periods = 1922–1968
|              žanri = [[bērnu literatūra]], [[zinātniskā literatūra]], [[dzeja]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'', ''[[Malory Towers]]''
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Enida Mērija Blaitone''' ({{val|en|Enid Mary Blyton}}, dzimusi {{dat|1897|08|11}}, mirusi {{dat|1968|11|28}}) bija [[Anglija|angļu]] bērnu literatūras [[rakstnieks|rakstniece]], kura ieņem starptautiski nozīmīgu vietu 20. gadsimta [[bērnu literatūra|bērnu un jauniešu literatūrā]]. Viņas daiļrade būtiski ietekmējusi bērnu lasīšanas kultūru vairākās paaudzēs, pateicoties vienkāršam un viegli uztveramam stilam, dinamiskam sižetam, sērijveida uzbūvei un skaidri strukturētai vērtību sistēmai. Blaitones darbi īpaši jau agrīnā vecumā veicināja bērnu patstāvīgas lasīšanas paradumu veidošanos un interesi par literatūru. Enidas Blaitones literārie darbi guvuši ļoti plašu starptautisku izplatību. Viņa tiek uzskatīta par vienu no komerciāli veiksmīgākajām bērnu grāmatu autorēm pasaulē. Dažādos avotos Blaitones darbu izplatība raksturota ar ļoti lieliem skaitļiem. Minēti vairāk nekā 500 miljoni pārdotu eksemplāru, bet citos izdevēju kopsavilkumos ap 600 miljoniem; tulkojumu apjoms tiek raksturots no vairāk nekā 40 līdz vismaz 90 valodām (atkarībā no izmantotās uzskaites un avota).&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.britannica.com/biography/Enid-Blyton |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.hachette.co.uk/contributor/enid-blyton/ |website=hachette.co.uk |publisher=Hachette UK |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; UNESCO ''[[Index Translationum]]'' statistikā Blaitone tiek norādīta 4. vietā visvairāk tulkoto autoru sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Index Translationum |url=https://www.unesco.org/xtrans/bsstatexp.aspx?crit1L=5&amp;nTyp=min&amp;topN=50 |website=unesco.org |publisher=UNESCO Culture Sector |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Enid Blyton Phenomenon |url=https://up2date.uni-bremen.de/en/article/the-enid-blyton-phenomenon |website=up2date.uni-bremen.de |publisher=University of Bremen |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Rakstnieces daiļrade saistīta ar sērijveida piedzīvojumu, detektīvstāstu, fantāzijas un skolas romānu tradīciju. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši tādi darbu cikli kā ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'' un ''[[Malory Towers]]'', kā arī tēls ''[[Noddy]]'', kas kļuvuši par globāli pazīstamiem bērnu literatūras zīmoliem. Daudzi Blaitones darbi ir vairākkārt adaptēti [[radio]], [[televīzija]]s, [[animācija]]s un [[kinofilma|filmu]] formātos. Pasaules literatūras vēsturē Enida Blaitone bieži raksturota kā masveidā lasītas, populāras un sērijveida bērnu literatūras pārstāve, kuras nozīme galvenokārt saistīta ar [[lasītprasme]]s popularizēšanu un bērnu auditorijai pielāgotu literāro darbu attīstību. Vienlaikus viņas darbi ir tikuši kritizēti par stilistisko vienkāršību, stereotipu izmantojumu un konkrētā laikmeta sabiedrisko normu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;/&gt; Tomēr [[literatūrzinātne|literatūrzinātnē]] tiek atzīts, ka Blaitones ietekme uz bērnu lasīšanas pieredzi, populārās literatūras attīstību un globālo bērnu literatūras tirgu ir ilgstoša un starptautiski nozīmīga.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blaitone, Īnida}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā mirušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]</text>
      <sha1>szdrlp73d0mi0uqa7ammgqmrj68ip80</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448688</id>
      <parentid>4448684</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:21:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20370-89|~2026-20370-89]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <origin>4390250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5260" sha1="3an0fp69e2r8dd8yqwz0047ay4ag8o7" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Īnida Blaitone
|         vārds_orig = ''Enid Blyton''
|             attēls = Enid Blyton c. 1923.jpg
|         att_izmērs = 200px
|      att_nosaukums = Īnida Blaitone ap 1923. gadu
|            dz_gads = 1897
|         dz_mēnesis = 8
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|             m_gads = 1968
|          m_mēnesis = 11
|            m_diena = 28
|            m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{GBR}}
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = bērnu literatūras rakstniece, romānu rakstniece, dzejniece
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|            periods = 1922–1968
|              žanri = [[bērnu literatūra]], [[zinātniskā literatūra]], [[dzeja]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'', ''[[Malory Towers]]''
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Īnida Mērija Blaitone''' ({{val|en|Enid Mary Blyton}}, dzimusi {{dat|1897|08|11}}, mirusi {{dat|1968|11|28}}) bija [[Anglija|angļu]] bērnu literatūras [[rakstnieks|rakstniece]], kura ieņem starptautiski nozīmīgu vietu 20. gadsimta [[bērnu literatūra|bērnu un jauniešu literatūrā]]. Viņas daiļrade būtiski ietekmējusi bērnu lasīšanas kultūru vairākās paaudzēs, pateicoties vienkāršam un viegli uztveramam stilam, dinamiskam sižetam, sērijveida uzbūvei un skaidri strukturētai vērtību sistēmai. Blaitones darbi īpaši jau agrīnā vecumā veicināja bērnu patstāvīgas lasīšanas paradumu veidošanos un interesi par literatūru. Īnidas Blaitones literārie darbi guvuši ļoti plašu starptautisku izplatību. Viņa tiek uzskatīta par vienu no komerciāli veiksmīgākajām bērnu grāmatu autorēm pasaulē. Dažādos avotos Blaitones darbu izplatība raksturota ar ļoti lieliem skaitļiem. Minēti vairāk nekā 500 miljoni pārdotu eksemplāru, bet citos izdevēju kopsavilkumos ap 600 miljoniem; tulkojumu apjoms tiek raksturots no vairāk nekā 40 līdz vismaz 90 valodām (atkarībā no izmantotās uzskaites un avota).&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.britannica.com/biography/Enid-Blyton |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.hachette.co.uk/contributor/enid-blyton/ |website=hachette.co.uk |publisher=Hachette UK |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; UNESCO ''[[Index Translationum]]'' statistikā Blaitone tiek norādīta 4. vietā visvairāk tulkoto autoru sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Index Translationum |url=https://www.unesco.org/xtrans/bsstatexp.aspx?crit1L=5&amp;nTyp=min&amp;topN=50 |website=unesco.org |publisher=UNESCO Culture Sector |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Enid Blyton Phenomenon |url=https://up2date.uni-bremen.de/en/article/the-enid-blyton-phenomenon |website=up2date.uni-bremen.de |publisher=University of Bremen |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Rakstnieces daiļrade saistīta ar sērijveida piedzīvojumu, detektīvstāstu, fantāzijas un skolas romānu tradīciju. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši tādi darbu cikli kā ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'' un ''[[Malory Towers]]'', kā arī tēls ''[[Noddy]]'', kas kļuvuši par globāli pazīstamiem bērnu literatūras zīmoliem. Daudzi Blaitones darbi ir vairākkārt adaptēti [[radio]], [[televīzija]]s, [[animācija]]s un [[kinofilma|filmu]] formātos. Pasaules literatūras vēsturē Īnida Blaitone bieži raksturota kā masveidā lasītas, populāras un sērijveida bērnu literatūras pārstāve, kuras nozīme galvenokārt saistīta ar [[lasītprasme]]s popularizēšanu un bērnu auditorijai pielāgotu literāro darbu attīstību. Vienlaikus viņas darbi ir tikuši kritizēti par stilistisko vienkāršību, stereotipu izmantojumu un konkrētā laikmeta sabiedrisko normu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;/&gt; Tomēr [[literatūrzinātne|literatūrzinātnē]] tiek atzīts, ka Blaitones ietekme uz bērnu lasīšanas pieredzi, populārās literatūras attīstību un globālo bērnu literatūras tirgu ir ilgstoša un starptautiski nozīmīga.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blaitone, Īnida}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā mirušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]</text>
      <sha1>3an0fp69e2r8dd8yqwz0047ay4ag8o7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448689</id>
      <parentid>4448688</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:22:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aizsargāja &quot;[[Īnida Blaitone]]&quot;: Neproduktīvi izmaiņu kari: Strīdiem vieta ir diskusijā. Un nē, vispārpieņemtā atveide Vikipēdijā nav arguments. ([Labot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 19.22 (UTC)) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (līdz 2026. gada 8. aprīlis, plkst. 19.22 (UTC)))</comment>
      <origin>4390250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5260" sha1="3an0fp69e2r8dd8yqwz0047ay4ag8o7" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Īnida Blaitone
|         vārds_orig = ''Enid Blyton''
|             attēls = Enid Blyton c. 1923.jpg
|         att_izmērs = 200px
|      att_nosaukums = Īnida Blaitone ap 1923. gadu
|            dz_gads = 1897
|         dz_mēnesis = 8
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|             m_gads = 1968
|          m_mēnesis = 11
|            m_diena = 28
|            m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{GBR}}
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = bērnu literatūras rakstniece, romānu rakstniece, dzejniece
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|            periods = 1922–1968
|              žanri = [[bērnu literatūra]], [[zinātniskā literatūra]], [[dzeja]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'', ''[[Malory Towers]]''
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Īnida Mērija Blaitone''' ({{val|en|Enid Mary Blyton}}, dzimusi {{dat|1897|08|11}}, mirusi {{dat|1968|11|28}}) bija [[Anglija|angļu]] bērnu literatūras [[rakstnieks|rakstniece]], kura ieņem starptautiski nozīmīgu vietu 20. gadsimta [[bērnu literatūra|bērnu un jauniešu literatūrā]]. Viņas daiļrade būtiski ietekmējusi bērnu lasīšanas kultūru vairākās paaudzēs, pateicoties vienkāršam un viegli uztveramam stilam, dinamiskam sižetam, sērijveida uzbūvei un skaidri strukturētai vērtību sistēmai. Blaitones darbi īpaši jau agrīnā vecumā veicināja bērnu patstāvīgas lasīšanas paradumu veidošanos un interesi par literatūru. Īnidas Blaitones literārie darbi guvuši ļoti plašu starptautisku izplatību. Viņa tiek uzskatīta par vienu no komerciāli veiksmīgākajām bērnu grāmatu autorēm pasaulē. Dažādos avotos Blaitones darbu izplatība raksturota ar ļoti lieliem skaitļiem. Minēti vairāk nekā 500 miljoni pārdotu eksemplāru, bet citos izdevēju kopsavilkumos ap 600 miljoniem; tulkojumu apjoms tiek raksturots no vairāk nekā 40 līdz vismaz 90 valodām (atkarībā no izmantotās uzskaites un avota).&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.britannica.com/biography/Enid-Blyton |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.hachette.co.uk/contributor/enid-blyton/ |website=hachette.co.uk |publisher=Hachette UK |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; UNESCO ''[[Index Translationum]]'' statistikā Blaitone tiek norādīta 4. vietā visvairāk tulkoto autoru sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Index Translationum |url=https://www.unesco.org/xtrans/bsstatexp.aspx?crit1L=5&amp;nTyp=min&amp;topN=50 |website=unesco.org |publisher=UNESCO Culture Sector |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Enid Blyton Phenomenon |url=https://up2date.uni-bremen.de/en/article/the-enid-blyton-phenomenon |website=up2date.uni-bremen.de |publisher=University of Bremen |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Rakstnieces daiļrade saistīta ar sērijveida piedzīvojumu, detektīvstāstu, fantāzijas un skolas romānu tradīciju. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši tādi darbu cikli kā ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'' un ''[[Malory Towers]]'', kā arī tēls ''[[Noddy]]'', kas kļuvuši par globāli pazīstamiem bērnu literatūras zīmoliem. Daudzi Blaitones darbi ir vairākkārt adaptēti [[radio]], [[televīzija]]s, [[animācija]]s un [[kinofilma|filmu]] formātos. Pasaules literatūras vēsturē Īnida Blaitone bieži raksturota kā masveidā lasītas, populāras un sērijveida bērnu literatūras pārstāve, kuras nozīme galvenokārt saistīta ar [[lasītprasme]]s popularizēšanu un bērnu auditorijai pielāgotu literāro darbu attīstību. Vienlaikus viņas darbi ir tikuši kritizēti par stilistisko vienkāršību, stereotipu izmantojumu un konkrētā laikmeta sabiedrisko normu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;/&gt; Tomēr [[literatūrzinātne|literatūrzinātnē]] tiek atzīts, ka Blaitones ietekme uz bērnu lasīšanas pieredzi, populārās literatūras attīstību un globālo bērnu literatūras tirgu ir ilgstoša un starptautiski nozīmīga.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blaitone, Īnida}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā mirušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]</text>
      <sha1>3an0fp69e2r8dd8yqwz0047ay4ag8o7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448706</id>
      <parentid>4448689</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:03:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Paldies par cieņpilnajiem komentāriem no anonīmā dalībnieka puses!</comment>
      <origin>4448706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5676" sha1="534au1i57u7fbamfs4e9nvc8oyoiq18" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Īnida Blaitone
|         vārds_orig = ''Enid Blyton''
|             attēls = Enid Blyton c. 1923.jpg
|         att_izmērs = 200px
|      att_nosaukums = Īnida Blaitone ap 1923. gadu
|            dz_gads = 1897
|         dz_mēnesis = 8
|           dz_diena = 11
|           dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|             m_gads = 1968
|          m_mēnesis = 11
|            m_diena = 28
|            m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = {{GBR}}
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = bērnu literatūras rakstniece, romānu rakstniece, dzejniece
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda]]
|            periods = 1922–1968
|              žanri = [[bērnu literatūra]], [[zinātniskā literatūra]], [[dzeja]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'', ''[[Malory Towers]]''
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}

'''Īnida Mērija Blaitone'''&lt;ref&gt;Pēc angļu īpašvārdu atveidošanas noteikumiem. Skatīt {{tīmekļa atsauce |title=Enid |url=https://www.personvarduatveide.lv/search?utf8=%E2%9C%93&amp;q=Enid&amp;words=on&amp;sources=on&amp;lang_1=&amp;lang_2=&amp;lang_3=&amp;lang_4=&amp;lang_5=&amp;keyboard=lv |website=personvarduatveide.lv |publisher=Citvalodu personvārdu atveide latviešu valodā |accessdate={{dat|2026|4|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|Enid Mary Blyton}}, {{izrunā|ˈiːnɪd ˈmɛə.ɹi ˈblaɪtən}}; dzimusi {{dat|1897|08|11}}, mirusi {{dat|1968|11|28}}) bija [[Anglija|angļu]] bērnu literatūras [[rakstnieks|rakstniece]], kura ieņem starptautiski nozīmīgu vietu 20. gadsimta [[bērnu literatūra|bērnu un jauniešu literatūrā]]. Viņas daiļrade būtiski ietekmējusi bērnu lasīšanas kultūru vairākās paaudzēs, pateicoties vienkāršam un viegli uztveramam stilam, dinamiskam sižetam, sērijveida uzbūvei un skaidri strukturētai vērtību sistēmai. Blaitones darbi īpaši jau agrīnā vecumā veicināja bērnu patstāvīgas lasīšanas paradumu veidošanos un interesi par literatūru. Īnidas Blaitones literārie darbi guvuši ļoti plašu starptautisku izplatību. Viņa tiek uzskatīta par vienu no komerciāli veiksmīgākajām bērnu grāmatu autorēm pasaulē. Dažādos avotos Blaitones darbu izplatība raksturota ar ļoti lieliem skaitļiem. Minēti vairāk nekā 500 miljoni pārdotu eksemplāru, bet citos izdevēju kopsavilkumos ap 600 miljoniem; tulkojumu apjoms tiek raksturots no vairāk nekā 40 līdz vismaz 90 valodām (atkarībā no izmantotās uzskaites un avota).&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.britannica.com/biography/Enid-Blyton |website=britannica.com |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Enid Blyton |url=https://www.hachette.co.uk/contributor/enid-blyton/ |website=hachette.co.uk |publisher=Hachette UK |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; UNESCO ''[[Index Translationum]]'' statistikā Blaitone tiek norādīta 4. vietā visvairāk tulkoto autoru sarakstā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Index Translationum |url=https://www.unesco.org/xtrans/bsstatexp.aspx?crit1L=5&amp;nTyp=min&amp;topN=50 |website=unesco.org |publisher=UNESCO Culture Sector |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Enid Blyton Phenomenon |url=https://up2date.uni-bremen.de/en/article/the-enid-blyton-phenomenon |website=up2date.uni-bremen.de |publisher=University of Bremen |accessdate={{dat|2026|1|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Rakstnieces daiļrade saistīta ar sērijveida piedzīvojumu, detektīvstāstu, fantāzijas un skolas romānu tradīciju. Starptautisku atpazīstamību ieguvuši tādi darbu cikli kā ''[[The Famous Five]]'', ''[[Secret Seven]]'' un ''[[Malory Towers]]'', kā arī tēls ''[[Noddy]]'', kas kļuvuši par globāli pazīstamiem bērnu literatūras zīmoliem. Daudzi Blaitones darbi ir vairākkārt adaptēti [[radio]], [[televīzija]]s, [[animācija]]s un [[kinofilma|filmu]] formātos. Pasaules literatūras vēsturē Īnida Blaitone bieži raksturota kā masveidā lasītas, populāras un sērijveida bērnu literatūras pārstāve, kuras nozīme galvenokārt saistīta ar [[lasītprasme]]s popularizēšanu un bērnu auditorijai pielāgotu literāro darbu attīstību. Vienlaikus viņas darbi ir tikuši kritizēti par stilistisko vienkāršību, stereotipu izmantojumu un konkrētā laikmeta sabiedrisko normu atspoguļojumu.&lt;ref name=&quot;britannica.com&quot;/&gt; Tomēr [[literatūrzinātne|literatūrzinātnē]] tiek atzīts, ka Blaitones ietekme uz bērnu lasīšanas pieredzi, populārās literatūras attīstību un globālo bērnu literatūras tirgu ir ilgstoša un starptautiski nozīmīga.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{rakstnieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Blaitone, Īnida}}
[[Kategorija:1897. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1968. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā mirušie]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes bērnu literatūras rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]</text>
      <sha1>534au1i57u7fbamfs4e9nvc8oyoiq18</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jouhanna Sīgurdardoudira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>180785</id>
    <revision>
      <id>4448889</id>
      <parentid>4421647</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:30:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448889</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2828" sha1="lw8stnh4gxoqdmt4yb03ab0poi9jl2c" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Jouhanna Sīgurdardoudira
| vārds_orģ           = ''Jóhanna Sigurðardóttir''
| attēls              = Johanna sigurdardottir official portrait.jpg
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = Islandes premjerministre
| term_sākums         = {{dat|2009|2|01|N}}
| term_beigas         = {{dat|2013|5|23|N}}
| prezidents          = 
| priekštecis         = [[Geirs Hilmars Horte]]
| pēctecis            = [[Sigmunturs Tāvids Gunlauhsons]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1942|10|4}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Islande|Reikjavika}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| tautība             = [[islandieši|islandiete]]
| partija             = Islandes Sociāldemokrātiskā partija &lt;small&gt;(1978—1994)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Nācijas atmodas partijas &lt;small&gt;(1994—2000)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;Sociāldemokrātiskā apvienība &lt;small&gt;(kopš 2000)&lt;/small&gt;
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
}}

'''Jouhanna Sīgurdardoudira''' ({{val|is|Jóhanna Sigurðardóttir}}, {{izrunā|jo͡uːhanːa ˈsɪːɣʏrðarto͡uhtɪr}}; dzimusi {{dat|1942|10|4}}) ir [[Islande]]s politiķe, no 2009. līdz 2013. gadam bija [[Islande]]s premjerministre.

Dzimusi [[Reikjavika|Reikjavikā]]. Pēc Islandes komercskolas absolvēšanas strādājusi lidsabiedrībā. Sīgurdardoudira bija aktīva [[arodbiedrība|arodbiedrību]] darbiniece. 1978. gadā pirmo reizi ievēlēta [[Altings|Altingā]] (Islandes parlamentā), kur turpmāk ievēlēta visos nākamajos sasaukumos. Divreiz (1987 — 1994 un 2007 — 2009) strādājusi valdībā kā labklājības ministre. 2009. gadā kļuvusi par Islandes premjerministri. Viņa ir pirmā sieviete premjerministre Islandes vēsturē un pirmā pasaulē zināmā atklātā [[homoseksualitāte|homoseksuāliste]] valdības vadītāja.&lt;ref&gt;&quot;Time World&quot; — [http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1875032,00.html ''Iceland Picks the World's First Openly Gay PM''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100519113022/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1875032,00.html |date={{dat|2010|05|19||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;BBC News&quot; — [http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/7863923.stm ''First gay PM for Iceland cabinet''] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{Islandes premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Sīgurdardoudira, Jouhanna}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Islandes politiķi]]
[[Kategorija:LGBT politiķi]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Islandes]]
[[Kategorija:Islandes premjerministri]]</text>
      <sha1>lw8stnh4gxoqdmt4yb03ab0poi9jl2c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Cilvēki/Vai Tu zināji/4</title>
    <ns>100</ns>
    <id>188131</id>
    <revision>
      <id>4448891</id>
      <parentid>1652981</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:33:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448891</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1052" sha1="3mnia3ewpoqenuia4px1vin1fhx68pk" xml:space="preserve">* ... ka [[Francija|franču]] polārpētnieks [[Žans Batists Šarko]] savos ceļojumos komandējis četrus [[kuģis|kuģus]] ar vienādu nosaukumu — ''Pourquoi Pas?'' (‘Kāpēc ne?’)?
* ... ka [[Džons Kenedijs]] ir pēdējais no četriem [[ASV prezidents|ASV prezidentiem]], kas tikuši [[atentāts pret Džonu Kenediju|nogalināti atentātos]]?
* ... ka [[Jēkabs Janševskis]] savu pirmo [[romāns|romānu]] &quot;Dzimtene&quot; (piecos sējumos) ar pārtraukumiem rakstīja 40 gadus?
* ... ka [[Islande]]s [[premjerministrs|premjerministre]] [[Jouhanna Sīgurdardoudira]] ir pirmā pasaulē zināmā atklātā [[homoseksuālisms|homoseksuālā]] valdības vadītāja?
* ... ka [[opera|operdziedātāja]] [[Kristīne Opolais]] ir precējusies ar diriģentu [[Andris Nelsons|Andri Nelsonu]]?
* ... ka no bērnības [[aklums|aklais]] [[dzejnieks]] [[Neredzīgais Indriķis]] ticis dēvēts par &quot;[[latvieši|latviešu]] [[Homērs|Homēru]]&quot;?&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Biogrāfiju portāla veidnes]]
[[Kategorija:Vai Tu zināji veidnes|Cilveki]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>3mnia3ewpoqenuia4px1vin1fhx68pk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Žāklis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>195923</id>
    <revision>
      <id>4448903</id>
      <parentid>4394907</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:51:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */ vikisaišu precizēšana, replaced: .gad → . gad, {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448903</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8571" sha1="26njtpjqbw11hzb9va0r7a0gy3d45wb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Jānis Žāklis
|     vārds_orig = 
|         attēls = Peter Piaktow.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = Viena no Pētera Pjatkova (''Piaktow'') fotogrāfijām, ko uzskata par Jāņa Žākļa portretu
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1883 
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Talsu apriņķis|td=Latvija}}
|      m_dat_alt = pēc 1911. gada
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni =
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā  
|    citas daļas =
}}

'''Jānis Žāklis''' jeb '''Žākle''' (vecajā ortogrāfijā ''Schahkle''), segvārds '''Mērnieks''' (dzimis 1883. gada 19. jūlijā, miršanas datums nav zināms), bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs. [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) Centrālkomitejas kaujas organizācijas centra loceklis un Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju Federatīvās komitejas kaujas organizācijas vadītājs (1905—1906).

Uzskata, ka viņš ar segvārdu '''Pēteris Pjatkovs''' jeb '''[[Pēteris Krāsotājs]]''' bijis iesaistīts vairāku policistu nogalināšanā [[Londona|Londonā]], kas beidzās ar leģendāro [[Sidnejstrītas aplenkums|Sidnejstrītas aplenkuma]] operāciju.&lt;ref&gt;[http://www.katesharpleylibrary.net/rjdgpg Peter the Painter (Janis Zhaklis) and the Siege of Sidney Street] by Pauls Bankovskis and Phil Ruff&lt;/ref&gt;
 
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1883. gada 19. jūlijā [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] &quot;Kauņu&quot; ({{val|de|Kounen}}) mājās zemnieka Jāņa Žākļa un viņa sievas Margaritas sešu bērnu ģimenē. Viņa ģimenē bija arī brālis Kārlis un četras māsas: Anna, Marija, Katrīna un Milda. Arī viņa brālēns Fricis Svars (segvārdi ''Svarelis, Fricelis, Bobrikovs, Karpovičs, Buldogs, Dumnieks'') bija revolucionārs un anarhists.

[[1905. gada revolūcija]]s laikā viņš 22 gadu vecumā kļuva par [[Tukuma bruņotā sacelšanās|nemiernieku vadītāju Tukumā]] un piedalījās daudzās tā dēvētajās baznīcu demonstrācijās. Vēlāk viņu ievēlēja par Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Centrālkomitejas kaujas organizācijas centra locekli un Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju Federatīvās komitejas kaujas organizācijas vadītāju. Rīgas Federatīvajā komitejā ietilpa latviešu sociāldemokrātu vadība un Vispārējās ebreju strādnieku savienības Lietuvā, Polijā un Krievijā jeb &quot;[[Bunds (partija)|Bunda]]&quot; locekļi. Žāklis plānoja 52 kaujinieku [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|uzbrukumu Rīgas Centrālcietumam]] 1905. gadā naktī no 19. uz 20. septembri un uzbrukumu [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei]] 1906. gada janvārī. Pēc tam Žāklis devās uz [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], kur kopā ar [[Ģederts Eliass|Ģedertu Eliasu]] un vairākiem citiem revolucionāriem [[Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos|aplaupīja Krievijas Valsts bankas Helsinku nodaļu]] un ieguva apmēram 150 tūkstošus rubļu. Iegūtā nauda tika izmantota revolucionārās darbības nodrošināšanai. Pēc revolūcijas sakāves Jānis Žāklis 1906. gadā kļuva par latviešu [[Anarhokomunisms|anarhistisko komunistu]] grupas &quot;Pats — vārds un darbs!&quot; vadoni. Pēc tam, kad 1906. gada augustā divi grupas dalībnieki Kārlis Ķeida-Krievs (Krieviņš) un Anna Caune konspiratīvajā dzīvoklī Stabu ielā 65–27 tika ielenkti un nogalināti, Žāklis, Svars, Hartmanis un citi kaujinieki bēga uz ārzemēm.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/melnais-peteris-11804946 Pauls Bankovskis. Melnais Pēteris , Diena, 2003. gada 11. oktobrī]&lt;/ref&gt;
1907. gadā [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] 5. Londonas kongresā tika pieņemts lēmums pārtraukt kaujinieku darbību. Pie Latvijas sociāldemokrātijas piederīgie kaujinieki, ievērojot šo lēmumu, arī pārtrauca savu darbību, tomēr daļa turpināja kaujas operācijas kā anarhisti—komunisti. Latviešu anarhisti izdeva arī virkni periodisku izdevumu. Līdz šim ir apzināti sekojošie: &quot;Brīvība&quot; (1908—1913, sākotnēji iespiesta Ņujorkā, 1909. gadā — Parīzē, pēc tam atkal Ņujorkā), &quot;Melnais Karogs&quot; (1911—1914, iespiests pamīšus Ņujorkā un Parīzē), &quot;Melnie Smiekli&quot; (1907 Rīgā), &quot;Naids&quot; (1908, rediģēts Mančestrā, iespiests Parīzē).

Par viņa tālākajām gaitām nav precīzas informācijas, bet zināms, ka franču policija kādā nelegālo imigrantu apcietināšanas akcijā aizturēja un nopratināja kādu Pjotru Pjatkovu (angļu policijas versijā ''Peter Piaktow''), kas stāstīja, ka dzimis 1883. gada 20. jūnijā &quot;Krievijas Kurzemes provinces Pleskavas pilsētā&quot; Ivana un Marijas Antonovu ģimenē. Viņš Marseļā ieradies 1908. gada 16. aprīlī un stāstīja, ka viņa tēvs esot nesen miris, bet māte un māsas vēl joprojām dzīvo Kurzemē savā zemnieku sētā pie Talsiem. Viņš esot daudz ceļojis pa Eiropu, studējis ķīmiju Šveicē. Pēc tēva nāves viņa tēvocis piedāvājis maksāt ikmēneša pabalstu, ja Pēteris dotos studēt uz Parīzi, bet viņš esot to noraidījis un piepelnījies ar māju krāsošanu. Pēc franču policijas ziņām viņš bija smēķētājs, kāršu spēlētājs un veģetārietis. Pēc atbrīvošanas Pēteris Pjatkovs devās uz Parīzi, kur uzturējās no 1909. gada 10. decembra līdz 1910. gada oktobrim, pēc tam izbraucis uz Londonu.&lt;ref&gt;[Tom Vague. Anarchy in the UK 1910/11. The Houndsditch Murders and the Siege of Sydney Street. 100th Anniversary Peter the Painter Cell Tribute.] Vague Publishing, 2010 (angliski)&lt;/ref&gt;

Pēc viņa ierašanās Londonā vietējā anarhistu grupa nolēma [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] dāvanu pirkšanas laikā 1910. gada 16. decembrī aplaupīt juvelierveikalu Londonas Sitijā. Uzbrukuma laikā laupītāji nošāva trīs neapbruņotus policistus un vairākus ievainoja. Vēlākajā izmeklēšanā britu policija atrada pierādījumus, ka šie anarhisti piederējuši latviešu anarhistisko komunistu grupai ''Liesma'', kuras vadonis jeb &quot;virsaitis&quot;, kā bija rakstīts 1933. gadā Maskavā izdotajā 1905. gada ''Revolucionārās cīņās kritušo piemiņas grāmatas'' 1. sējumā, bija Jānis Žāklis jeb Žākle. Tika atrasti arī Ņujorkā laikā no 1908. līdz 1913. gadam tika izdotā anarhistu žurnāla &quot;Brīvība&quot; un tikko Parīzē izdot sāktā žurnāla &quot;Melnais Karogs&quot; eksemplārus, kurus visticamāk bija atvedis Pēteris Pjatkovs (Žāklis).

Lai efektīvi izbeigtu anarhistu grupu uzbrukumus, britu policija un armija tālaika Iekšlietu ministra [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] valdībā veica plašu kaujas operāciju, kas vēsturē pazīstama kā [[Sidnejstrītas aplenkums]], kas beidzās ar kaujinieku ieņemtās mājas nodedzināšanu un divu anarhistu nogalināšanu. Par grupas vadoņa Žākļa, kuram ar pāris citiem anarhistiem izdevās aizbēgt, tālāko likteni ir pretrunīgas ziņas. Visticamāk, ka viņš aizbēdzis uz [[Austrālija|Austrāliju]]. 1932. gada izdotajā apcerē ''Thoughts and Adventure. Amid these Storms'' par Pēteri Krāsotāju rakstīja sekojošo: ''He was one of those wild beasts, who in later years, amid the convulsions of the Great War, were to devour and ravage the Russian State and people'' (&quot;Viņš bija viens to tiem mežonīgiem nezvēriem, kuri vēlāk Lielā Kara konvulsijās aprija un izvaroja Krievijas valsti un tās ļaudis&quot;), acīmredzami domādams [[Jēkabs Peterss|Jēkabu Petersu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zagarins.net/jg/jg264/JG264_Kreslins.htm |title=Jānis Krēsliņš. Latviešu anarhisti Londonā pirms 100 gadiem. Jaunā Gaita nr. 264. pavasaris 2011 |access-date={{dat|2012|08|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120725061246/http://zagarins.net/jg/jg264/JG264_Kreslins.htm }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Žāklis, Jānis}}
[[Kategorija:1883. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]]
[[Kategorija:Marksisti]]
[[Kategorija:Komunisti]]
[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
[[Kategorija:1905. gada revolūcija]]</text>
      <sha1>26njtpjqbw11hzb9va0r7a0gy3d45wb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lazdiju rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>203376</id>
    <revision>
      <id>4448692</id>
      <parentid>4446312</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:30:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{url| → {{URL|, {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3721" sha1="j6c5kzokxvb8zqqecdv01377w26n3qa" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Lazdiju rajona pašvaldība
| official_name = ''Lazdijų rajono savivaldybė''
| image_skyline =Kauknorėlis.jpg
| imagesize =
| image_caption = Kauknoreļa ezers
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Lazdijai in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| area_total_km2 = 1309
| population_total =  16791
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Lazdiji]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 11
| p1 = [[Būdvietes seņūnija]]
| p2 = [[Kapčamiestes seņūnija]]
| p3 = [[Krosnas seņūnija]]
| p4 = [[Kučūnu seņūnija]]
| p5 = [[Lazdiju seņūnija]]
| p6 = [[Lazdiju pilsētas seņūnija]]
| p7 = [[Norageļu seņūnija]]
| p8 = [[Seiriju seņūnija]]
| p9 = [[Šestoku seņūnija]]
| p10 = 
| p11 = [[Šventežeres seņūnija]]
| p12 = [[Veisieju seņūnija]]
| p13 = 
| population_blank02_title = Etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (98,3 %)
| website = {{URL|http://www.lazdijai.lt/}}
}}
'''Lazdiju rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Lazdijų rajono savivaldybė}}) ir viena no 60 [[Lietuva]]s [[Pašvaldība|pašvaldībām]]. Pašvaldība atrodas vēsturiskajā [[Dzūkija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Kalvarijas pašvaldība|Kalvarijas]], [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles]], [[Alītas rajona pašvaldība|Alītas rajona]] un [[Druskininku pašvaldība|Druskininku pašvaldībām]], kā arī [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Polija|Poliju]].

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsētas
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Būdvietes seņūnija]]
|[[Dzūki]]
|883
|72,5
|–
|–
|22
|-
|[[Kapčamiestes seņūnija]]
|[[Kapčamieste]]
|832
|247,19
|–
|Kapčamieste
|32
|-
|[[Krosnas seņūnija]]
|[[Krosna]]
|692
|43,08
|–
|Krosna
|11
|-
|[[Kučūnu seņūnija]]
|[[Kučūni]]
|639
|63,67
|–
|–
|10
|-
|[[Lazdiju pilsētas seņūnija]]
|[[Lazdiji]]
|4016
|4,22
|Lazdiji
|–
|–
|-
|[[Lazdiju seņūnija]]
|[[Lazdiji]]
|2413
|167,69
|–
|[[Rudamina (Lazdiju rajons)|Rudamina]]
|52
|-
|[[Norageļu seņūnija]]
|[[Norageļi]]
|776
|63,01
|–
|–
|16
|-
|[[Seiriju seņūnija]]
|[[Seiriji]]
|2024
|175,73
|–
|Seiriji
|38
|-
|[[Šestoku seņūnija]]
|[[Šestoki]]
|1252
|85,52
|–
|Šeštoki
|24
|-
|[[Šventežeres seņūnija]]
|[[Šventežere]]
|1521
|130,92
|–
|Šventežere
|29
|-
|[[Veisieju seņūnija]]
|[[Veisieji]]
|3199
|252,57
|Veisieji
|–
|57
|}

== Apskates vietas ==
*[[Dzūkijas nacionālais parks]] (''Dzūkijos nacionalinis parkas'')
*[[Meteļu reģionālais parks]] (''Metelių regioninis parkas'')
*[[Žuvinta rezervāts]] (''Žuvinto biosferos rezervatas'')

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt; 
Musteika.JPG|Musteikas ciems Dzūkijas nacionālajā parkā
Bijotų_miškas1.JPG|Meteļu reģionālais parks
Žuvintas1.JPG|Žurvinta rezervāts
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[https://web.archive.org/web/20190112190141/http://www.cepkeliai-dzukija.lt/ Dzūkijas nacionālais parks]
*[http://www.meteliuparkas.lt/ Meteļu reģionālais parks]
*[http://www.zuvintas.lt/ Žurvinta rezervāts]

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lazdiju rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>j6c5kzokxvb8zqqecdv01377w26n3qa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurzemes Šveice</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206945</id>
    <revision>
      <id>4448924</id>
      <parentid>4405810</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:37:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448924</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2631" sha1="3nfk4xqwil9panab6azqeq07j9ejng0" xml:space="preserve">'''&quot;Kurzemes Šveice&quot;''' ir abstrakts apzīmējums, kas ieviests 19. gadsimtā [[Abavas senleja]]s un apkārtnes posmam no [[Kandava]]s, kas tiek dēvēta par „Kurzemes Šveices” vārtiem, līdz [[Sabile]]i un tālāk līdz [[Renda]]i.&lt;ref name=&quot;sd&quot;&gt;[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:129979|article:DIVL1460 No M. Skruzischa, Kurzemes Schweizija.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_aust1894n01{{!}}article:DIVL1460{{!}}query:SabilesSabiles{{!}}issueType:P|date={{dat|2016|04|06||bez}}}} publicēts: „Austrums” – zinības un rakstniecības mēnešraksts, Jelgavā,Nr.1., 1894. gada 1. janvārī, 64.lpp.&lt;/ref&gt; Poētiskā apzīmējuma ieviešanas cēlonis ir apvidus krāšņās ainavas un īpatnējā augu valsts. Jau izsenis Kurzemes Šveicē plaukusi [[vīnkopība]]. Tagad tur atrodas vairāki vīnogulāji, kā, piemēram, [[Sabiles Vīna kalns]], vīna darītavas &quot;Abavas&quot; vīnogulāji un vīna darītavas &quot;Drubazas&quot; vīnogulāji Sabiles apkārtnē, zemnieku saimniecības &quot;Celmiņi&quot; vīnogulāji Kandavas apkārtnē, Hercoga Jēkaba &quot;Riesling&quot; vīnogu audzētava Rendā un tiek stādīti arī jauni vīnogulāji Sabiles apkārtnē un citur Kurzemes Šveicē. Kurzemes Šveicē atrodas arī daudzas muižas, kas tagad atjaunotas, piemēram, [[Lielvirbu muiža]], uz kuru savulaik vēstules savam draugam [[Kārlis Amenda|Kārlim Amendam]] rakstījis [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovens]], [[Kukšu muiža]], [[Rūmenes muiža]], [[Pedvāles muiža]], [[Valdeķu muiža]] un daudzas citas.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Kandavas pulvera dzirnavas.jpg|Skats uz hercoga Jēkaba pulvera sudmalām Kandavā (20. gadsimta sākumā)
Attēls:Sabile abava 2006 06.jpg|[[Sabile]] 2006. gadā
Attēls:AbavaSabile.JPG|Abava pie Sabiles 
Attēls:SabileBaznica.JPG|Sabiles baznīca
Attēls:-e-x-t-e-r-n-a-l -i-m-a-g-e -t-o -i-m-a-g-e-810c6315-d239-405b-9750-6af0102c0645.png|thumb|Sabile pirms Otrā pasaules kara, ar MI izkrāsots attēls
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_aust1894n01|article:DIVL1460|query:Sabiles Sabiles|issueType:P Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_aust1894n01{{!}}article:DIVL1460{{!}}query:Sabiles |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} {{lv ikona}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kurzeme]]</text>
      <sha1>3nfk4xqwil9panab6azqeq07j9ejng0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Panevēžas rajona pašvaldība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210496</id>
    <revision>
      <id>4448657</id>
      <parentid>4445951</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:49:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{url| → {{URL|, {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3519" sha1="3a0lgcluvkzus2fzd2xe3v3qnwdyofs" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Panevēžas rajona pašvaldība
| official_name = ''Panevėžio rajono savivaldybė''
| image_skyline = Burveliai5.JPG
| imagesize =
| image_caption = Burveļu elkukalns
| settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]]
| total_type = Kopā
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size  = 75px
| image_map = Panevezys district in Lithuania.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]]
| area_total_km2 = 2178
| population_total = 35422
| population_as_of = 2025
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Panevēža]] (neietilpst pašvaldībā)
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 12
| p1 = [[Karsakišķu seņūnija]]
| p2 = [[Kreķenavas seņūnija]]
| p3 = [[Miežišķu seņūnija]]
| p4 = [[Naujamiestes seņūnija]]
| p5 = [[Paistres seņūnija]]
| p6 = [[Panevēžas seņūnija]]
| p7 = [[Raguvas seņūnija]]
| p8 = [[Ramīgalas seņūnija]]
| p9 = [[Smilģu seņūnija]]
| p10 = [[Upītes seņūnija]]
| p11 = [[Vadokļu seņūnija]]
| p12 = [[Velžu seņūnija]]
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[lietuvieši]] (97,6%)
| website = {{URL|http://www.panrs.lt/}}
}}
'''Panevēžas rajona pašvaldība''' ({{val|lt|Panevėžio rajono savivaldybė}}) ir viena no [[Lietuva]]s [[Lietuvas pašvaldības|pašvaldībām]]. Atrodas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķī]], vēsturiskajā [[Aukštaitija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona]], [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]],[[Kupišķu rajona pašvaldība|Kupišķu rajona]], [[Anīkšču rajona pašvaldība|Anīkšču rajona]], [[Ukmerģes rajona pašvaldība|Ukmerģes rajona]], [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība|Ķēdaiņu rajona]], [[Radvilišķu rajona pašvaldība|Radvilišķu rajona]] un [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībām]], bet [[Panevēža]]s pilsēta ir [[anklāvs]] apriņķa teritorijā.

== Seņūnijas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+
!Seņūnija
!Centrs
!Iedzīvotāji
!Platība
!Pilsēta
!Miesti
!Ciemi
|-
|[[Karsaķišķu seņūnija]]
|[[Karsaķišķi]]
|2473
|305,55
|–
|[[Ģeleži]]
|
|-
|[[Kreķenavas seņūnija]]
|[[Kreķenava]]
|3526
|298,9
|–
|Kreķenava
|
|-
|[[Miežišķu seņūnija]]
|[[Miežišķi]]
|2008
|209,01
|–
|Miežišķi
|
|-
|[[Naujamiesta seņūnija]]
|[[Naujamieste]]
|2320
|136,74
|–
|Naujamiests
|
|-
|[[Paīstres seņūnija]]
|[[Paīstre]]
|2388
|163,8
|–
|–
|
|-
|[[Panevēžas seņūnija]]
|[[Panevēža]]
|7583
|169,52
|–
|–
|
|-
|[[Raguvas seņūnija]]
|[[Raguva]]
|1243
|94,69
|–
|Raguva, [[Šili]]
|
|-
|[[Ramīgalas seņūnija]]
|[[Ramīgala]]
|2871
|237,24
|Ramīgala
|–
|
|-
|[[Smiļģu seņūnija]]
|[[Smiļģi]]
|1423
|130,73
|–
|Smiļģi
|
|-
|[[Upītes seņūnija]]
|[[Upīte (Lietuva)|Upīte]]
|1301
|115,3
|–
|–
|
|-
|[[Vadokļu seņūnija]]
|[[Vadokļi]]
|1529
|168,31
|–
|Vadokļi
|
|-
|[[Velžas seņūnija]]
|[[Velža]]
|6761
|147,3
|–
|–
|
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Lietuva-aizmetnis}}

{{Lietuvas pašvaldības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Panevēžas rajona pašvaldība| ]]</text>
      <sha1>3a0lgcluvkzus2fzd2xe3v3qnwdyofs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>E3 Prijs Vlaanderen - Harelbeke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>218648</id>
    <redirect title="E3 Saxo Classic" />
    <revision>
      <id>4448771</id>
      <parentid>4038543</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T23:47:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[E3 Saxo Bank Classic]] to [[E3 Saxo Classic]]</comment>
      <origin>4448771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[E3 Saxo Classic]]</text>
      <sha1>22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>E3 Prijs Vlaanderen</title>
    <ns>0</ns>
    <id>218649</id>
    <redirect title="E3 Saxo Classic" />
    <revision>
      <id>4448770</id>
      <parentid>4038542</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T23:47:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[E3 Saxo Bank Classic]] to [[E3 Saxo Classic]]</comment>
      <origin>4448770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[E3 Saxo Classic]]</text>
      <sha1>22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GP E3 Harelbeke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>218650</id>
    <redirect title="E3 Saxo Classic" />
    <revision>
      <id>4448772</id>
      <parentid>4038544</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T23:47:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[E3 Saxo Bank Classic]] to [[E3 Saxo Classic]]</comment>
      <origin>4448772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[E3 Saxo Classic]]</text>
      <sha1>22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LGBT politiķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>219070</id>
    <revision>
      <id>4448890</id>
      <parentid>3894849</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:32:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448890</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2644" sha1="ddng1znexb7zxmqcrpqa3f5wqf19ldr" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2013. gada augustā,}}
[[Attēls:Johanna sigurdardottir official portrait.jpg|upright|thumb|[[Jouhanna Sīgurdardoudira]], [[Islande]]s premjerministre mūsdienās ir pirmā valdības vadītāja — atklāta [[lesbiete]]]]
'''LGBT politiķi''' ir [[Politiķis|politiķi]] ar netradicionālu [[seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]], kura ir kļuvusi zināma plašākai sabiedrībai.

[[LGBT]] politiķi joprojām ir retums vairumā pasaules valstu. Valstīs, kur vēl neviens politiķis nav atklāti atzinis savu no vairākuma atšķirīgo seksuālo orientāciju, &quot;pirmajam&quot; to izdarīt vienmēr ir vissarežģītāk. LGBT politiķu atklātībai un redzamībai vienmēr nozīmīga loma citu [[Homoseksualitāte|homoseksuāli]], [[Biseksualitāte|biseksuālu]] vai [[transseksualitāte|transseksuāli]] cilvēku publiskai redzamībai.

== Hārvijs Milks ==
{{pamatraksts|Hārvijs Milks}}

Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir [[Hārvijs Milks]], kurš bija pirmais atklātais homoseksuālais politiķis, kurš jebkad ticis ievēlēts kādā [[Kalifornija]]s štata publiskā amatā. Īpaši redzams viņš bija 20. gadsimta 70. gados — laikā, kad Rietumu pasaulē LGBT kopienā noritēja [[LGBT|pretestības kustība]]. Milks, neslēpdams savu seksuālo orientāciju, veicināja LGBT cilvēkus vairs neklusēt par savu seksualitāti. 1978. gadā viņš tika nogalināts kopā ar toreizējo Sanfrancisko mēru [[Džordžs Moskone|Džordžu Moskoni]], bet tas tikai pastiprināja viņa aizsākto kustību. Tā rezultātā tūkstošiem cilvēku atklāja savu no vairākuma atšķirīgo seksuālo orientāciju.

== Mūsdienu politiķi ==
* [[Bertrāns Delano]] (1950), [[Parīze]]s mērs (2001—2014)
* [[Gvido Vestervelle]] (1961), [[Vācija]]s ārlietu ministrs (2009—2013)
* [[Jouhanna Sīgurdardoudira]] (1942), [[Islande]]s premjerministre (2009—2013)
* [[Klauss Voveraits]] (1953), [[Berlīne]]s mērs (2001—2014)
* [[Peka Hāvisto]] (1958), [[Somija]]s parlamentārietis, prezidenta amata kandidāts 2012. gada vēlēšanās
* [[Pims Fortains]] (1948 — 2002), [[Nīderlande]]
* [[Roks Žilinsks]] (1972), pirmais atklātais LGBT parlamentārietis [[Lietuva|Lietuvā]]
* [[Edgars Rinkēvičs]] (1973), [[Latvijas ārlietu ministrs]] (2011 — 2023), [[Latvijas Valsts prezidents]] (no 2023. gada)
* [[Marija Golubeva]] (1973), [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|Latvijas iekšlietu ministre]] (2021—2022)
* [[Elio Di Rupo]] (1951), [[Beļģija]]s premjerministrs (2011—2014)
* [[Ksavjē Betels]] (1973), [[Luksemburga]]s premjerministrs (no 2013. gada)

[[Kategorija:LGBT politiķi]]</text>
      <sha1>ddng1znexb7zxmqcrpqa3f5wqf19ldr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>228644</id>
    <revision>
      <id>4448987</id>
      <parentid>4282510</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:12:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448987</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15412" sha1="8j4ac87s2uks4f2qb0slwblsbq2m0la" xml:space="preserve">[[Attēls:Otro dziesmu svētku plakāts 1880.jpg|thumb|200px|Otro dziesmu svētku plakāts.]]
'''Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki''' notika no [[1880. gads Latvijā|1880]]. gada [[17. jūnijs|17.]] līdz {{dat||6|20|D}} [[Neatkarības laukums (Rīga)|Jēkaba laukumā]] [[Vecrīga|Iekšrīgā]]. Kopkori veidoja 1653 dziedātāji no 70 koriem, svētku virsdiriģenti bija [[Jānis Bētiņš (mūziķis)|Jānis Bētiņš]] un [[Indriķis Zīle]].
Tos rīkoja [[Rīgas Latviešu biedrība]]. Latviešu dziesmu autori bija brāļi [[Jānis Cimze]] un [[Dāvids Cimze]], [[Baumaņu Kārlis]], [[Jurjānu Andrejs]] un [[Oskars Šepskis]]. Laicīgo dziesmu koncertu noklausījās līdz 10 000 klausītāju.&lt;ref&gt;[http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/02-02.pdf Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki Rīgā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305004759/http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/02-02.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} [[Jēkabs Lautenbahs]]. Jelgava: E. Zīslaka apgāds, 1880. — 102 lpp.&lt;/ref&gt;

Rīgas Latviešu biedrība sākotnēji bija paredzējusi Otros vispārīgos dziesmu svētkus rīkot pēc apaļiem pieciem gadiem — 1878. gadā, tomēr nodomu neizdevās īstenot, jo 1877. gadā izcēlās [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku karš]].

== Norise ==
[[Attēls:Latviešu otrie vispārīgie dziedāšanas svētki Rīgā.jpg|thumb|200px|Otrajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1880).]]

=== Atklāšana ===
Svētku atklāšanas akts notika 17. jūnija pēcpusdienā [[Neatkarības laukums (Rīga)|Jēkaba laukuma]] „svētku pagalmā”, kā Otro dziesmu svētku celtni bij nosaukuši svētku dalībnieki. Akts sākās ar koru nodziedāto korāli „Dievs Kungs ir mūsu stipra pils”, pēc kam arhitekts [[Jānis Baumanis]] atklāja svētkus, nododams dalībnieku rīcībā karogiem greznotās telpas.

=== Koncerti un citi pasākumi ===
II Dziesmu svētku programmā bija šādi pasākumi:
* 18. jūnijā — garīgais koncerts un serenāde pie [[Rīgas pils]];
* 19. jūnijā — svētku gājiens uz koncerta vietu un laicīgais koncerts, kas beidzās ar svētku mielastu;
* 20. jūnijā — dziesmu karš, kurā piedalījās 18 Vidzemes kori un dejas.

==== Garīgo dziesmu koncerts ====
# &quot;Ak Jeruzaleme, modies&quot; vīru koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu ([[Johans Sebastiāns Bahs]])
# &quot;Gods Dievam augstībā&quot; vīru koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (M. Haptmanis)
# &quot;Tas Kungs ir Dievs&quot; vīru koru izpildījumā (Berners)
# &quot;[[Mūsu Tēvs debesīs (Baumaņu Kārlis)|Mūsu Tēvs debesīs]]&quot; jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (Baumaņu K.)
# &quot;Neizsmeļams ir Kungs&quot; jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu (Mendelsons)
# &quot;Kas staigā Visaugstākā Sarga ceļus&quot; vīru koru izpildījumā (B. Kleins)
# &quot;Es teikšu to Kungu&quot; vīru koru izpildījumā (E. F. Gēblers)
# &quot;Dusmas diena (''dies irae'')&quot; jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu ([[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarts]])
# &quot;Tās debesis izteic&quot; jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu ([[Jozefs Haidns|Haidns]])
[[Attēls:Pils laukums pirms 1900. gada.jpg|thumb|200px|[[Pils laukums (Rīga)|Pils laukums]] un neapstādītais Jēkaba laukums aiz tā, kurā bija uzcelta dziesmu svētku estrāde.]]
Pēc garīgā koncerta kori svinīgā gājienā devās uz Daugavmalu, kur tos Rīgas pilī sagaidīja svētku protektors Vidzemes gubernators [[Ikskili|Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]]. Noslēgumā kori nodziedāja Jāņa Cimzes harmonizējumu &quot;Rīga dimd&quot;, kam sekoja RLB priekšnieka advokāta [[Krišjānis Kalniņš|Krišjāņa Kalniņa]] runa un Krievijas Impērijas himna.

==== Svētku gājiens ====
Pie Rīgas latviešu biedrības un uz Jēkaba laukumu ejošo ielu malās bij sapulcējušies ziņkārīgo skatītāju pulki, lai noskatītos pēc alfabēta sakārtotajā koru gājienā. Gājiena dalībnieku noskaņojumu raksturo [[Jēkabs Jūsmiņš|Jēkaba Lautenbaha]] rakstītais: &quot;Vai tas nava lielisks dziedāšanas svētku nopelns, kuri devuši izdevību latviešiem parādīties, cik smalki, cik izglītoti viņi ir, ka arī viņi augstmaņu un karaļu ciltij pieder, ka arī caur viņu dzīslām tek virsaišu asinis!&quot;

==== Laicīgo dziesmu koncerts ====
Laicīgās mūzikas koncertā Jēkaba laukumā uzceltajā estrādē noklausījās ap 10 000 klausītāju. Laicīgajam koncertam bija šāda programma:

# &quot;Dievs, sargi ķeizaru&quot; (Ļvovs) vīru koru izpildījumā
# &quot;[[Latviski lai atskan dziesmas]]&quot; (Baumaņu Kārlis) vīru koru izpildījumā
# &quot;Svētku maršs&quot; (A. Trūbe) vīru koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu
# &quot;[[Ak puķīt', tavu noskumšan']]&quot; (O. Šepskis) vīru koru izpildījumā
# &quot;[[Rīga dimd]]&quot; (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
  
# &quot;[[Ej, saulīte, drīz pie Dieva]]&quot; (Jurjānu Andrejs) jaukto koru izpildījumā
# &quot;[[Ozolīti, zemzarīti]]&quot; (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā
# &quot;[[Div' dūjiņas gaisā skrēja]]&quot; (D. Cimze) jaukto koru izpildījumā
# &quot;[[Teci, teci, kumeliņi]]&quot; (O. Šepskis) jaukto koru izpildījumā
 
# &quot;[[Tev, latvi, mirdzošs dziesmu rīts]]&quot; (J. Bešnits) vīru koru izpildījumā
# &quot;Baltvaidzīte, sārtlūpīte&quot; (B. Nūss) vīru koru izpildījumā
# &quot;[[Kūru vīri, latvju dēli]]&quot; (A. Rubecs) vīru koru izpildījumā
 
# &quot;Nu nakti ceļā dosimies&quot; (Mendelsons) jaukto koru izpildījumā
# &quot;Un kādā pavasar' naksniņā&quot; (Mendelsons) jaukto koru izpildījumā
# &quot;Uz viņu kapa&quot; (Mendelsons) jaukto koru izpildījumā
# &quot;[[Jāņa dziesma]]&quot; (J. Cimze) jaukto koru izpildījumā
 
# &quot;Pavasara nakts&quot; (K. Kreicers) vīru koru izpildījumā
# &quot;[[Trimpula (Kā Daugava vaida)|Trimpula]]&quot; (Baumaņu Kārlis) vīru koru izpildījumā
# &quot;[[Nu ar Dievu, Vidzemīte|Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte]]&quot; (J. Cimze) vīru koru izpildījumā
 
# &quot;Tās debesis izteic&quot; (Haidns) jaukto koru izpildījumā ar orķestra pavadījumu

==== Goda mielasts ====
Pēc koncerta daļa dziedātāju un diriģenti kopā ar goda viesiem devās uz RLB namu, kur vienpadsmitos vakarā sākās tradicionālais goda mielasts. Svētku aprakstos īpaši izcelts toreizējais RLB priekšnieks Krišjānis Kalniņš, tāpat jaunais skolotājs, vēlākais teologs [[Kārlis Kundziņš]], kā arī [[Kaspars Biezbārdis]], [[Fricis Brīvzemnieks]] un advokāts [[Aleksandrs Vēbers]].
Krišjānis Kalniņš runājis par [[latviešu valoda]]s tiesībām, ar lepnumu izceldams faktu, ka latviešu valoda arvien vairāk sāk iekarot sev pienācīgo vietu un nozīmi, kamēr Kārlis Kundziņš pieminējis izcilos nopelnus, kādi kordziedāšanas attīstībā un latviešu dziesmu svētku sagatavošanā pieder latviešu skolotājiem.
Mielasta dalībniekus saviļņojusi sirmā Kaspara Biezbārža asarām acīs sacītā runa, kurā tas teicis, ka pēc šaubām un neticības, kas tik raksturīga bijusi latviešu dzīvē agrāk, viņš beidzot redzot savu tautu paceļamies tām pāri īstā godā un spēkā. Zīmīga bija arī Friča Brīvzemnieka runa, kurā tika cildināts pāragri mirušais Pirmo dziesmu svētku varonis [[Atis Kronvalds]]. Aleksandrs Vēbers sevišķi cildinājis latviešu dziesmu skaņu spēku, ar ko esot celta jauna, vēl lielāka un
diženāka celtne nekā tā varenā ēka, kurā pulcējušies dziedātāju un klausītāju tūkstoši. Šī jaunā, acīm nesaredzamā un rokām nesataustāmā celtne esot pati jaunā, pašapzinīgā latvju tauta, kas tagad jau ejot droši pretī pašas lolotai un veidotai nākotnei.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=90|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-24|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/ |date=2013-07-23 }}&lt;/ref&gt;

==== Dziesmu karš ====
[[Attēls:Vietalvas Dziedātāju biedrības dibinātāji.jpg|thumb|300px|Vietalvas Dziedātāju biedrības dibinātāji (1870).]]
[[Attēls:Godalgotais Vecpiebalgas jauktais koris.jpg|thumb|300px|Godalgotais Vecpiebalgas Labdarības biedrības jauktais koris J.Korneta vadībā.]]
Pēdējā dienā, 20. jūnijā, &quot;svētku pagalmā&quot; Jēkaba laukumā notika dziesmu karš, uz ko pieteicās un kurā piedalījās 18 kori: 14 no Vidzemes un 4 no Rīgas. To vidū 11 bija jauktie, bet 7 — vīru kori. Pēc noteikumiem katram korim bija jāatskaņo divas tādas dziesmas, kas neatkārtojās citu sacensības dalībnieku repertuārā un
neietilpa arī dziesmu svētku koncertu programmā. Žūrijas komisijā bez abiem virsdiriģentiem piedalījās vēl Baumaņu Kārlis, Jurjānu Andrejs un Oskars Šepskis.

Godalgas saņēma sekojoši kori:
# lielo sudraba kokli — Vietalvas jauktais koris, diriģents J. Kalniņš
# sudraba liru — RLB jauktais koris, diriģents [[Ādams Ārgals]]
# sudraba kausu — Tirzas jauktais koris, diriģents K. Dzelzkalns
# uzslavas rakstu — [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināra]] vīru koris, diriģents [[Bebru Juris]]
# takts zizli — Liezeres jauktais koris, diriģents E. Inzelbergs
# takts zizli — Rūjienas vīru koris, diriģents E. Švehs
# sudraba saktu — Vecpiebalgas jauktais koris, diriģents J. Kornets
# sudraba saktu — Skujenes jauktais koris, diriģents R. Krēbss

==== Svētku balle ====
Koru sacensībai vakarā sekoja svētku balle, kurā paziņoja uzvarētājus un izdalīja balvas. Šai svētku īstajā noslēgumā jeb — kā tad mēdza sacīt — „beigās pašās beigās&quot; vēlreiz tika sumināti rīkotāji, dziedātāji, diriģenti un virsdiriģenti Bētiņš ar Zīli, kam Kokneses dziedātāju biedrības priekšnieks J. Stučka visu dziedātāju vārdā pasniedza sudraba vainagus un takts zižļus.

== Dalībnieki ==
[[Attēls:Otro dziesmu svētku dalībnieka krūšu nozīme 1880.jpg|thumb|100px|Otro dziesmu svētku dalībnieka krūšu nozīme.]]

=== Vidzemes kori ===
{{div col}}
# Ādaži; diriģents M. Brīvietis
# Aizkraukle; diriģenti P. Baldaus, J. Bankins
# Annasmuiža; diriģents K. Ķuze
# Burtnieki; diriģents J. Kaktiņš
# Carnikava; diriģents J. Bebrs
# Cēsis; diriģents A. Ziebolde
# Dzērbene; diriģents T. Gailītis
# Ikšķile; diriģenti J. Baumanis, J. Dišs
# Jaungulbene; diriģents J. Priedītis
# Lazdona; diriģents K. Pētersons
# Lēdurga; diriģents J. Vīstucis
# Lieljumprava; diriģents A. Āboliņš
# Lielvārde; diriģents J. Neilands
# Liezere; diriģents E. Inzelbergs
# Limbaži; diriģents G. Šmits
# Maliene; diriģents J. Romāns
# Mārciena; diriģents G. Lučebuls
# Matīši; diriģenti K. Zariņš, F. Kugge
# Mazsalaca; diriģents K. Kalniņš
# Meņģele; diriģents M. Spriņģis
# Nītaure; diriģents J. Zalcmanis
# Ranka; diriģents J. Piro
# Rūjiena; diriģents E. Švehs
# Saikava; diriģenti J. Ozols, A. Kīsners
# Sala; diriģents J. Vismanis
# Sigulda; diriģenti J. Miesiņš, P. Bērziņš
# Skujene; diriģents R. Krebs
# Skulte; diriģenti M. Gailis, M. Kaktiņš
# Straupe; diriģents D. Garklāvs
# Suntaži; diriģents J. Rozīte
# Tirza; diriģents K. Dzelzkalns
# Trikāta; diriģents O. Berkaus
# Turaida; diriģents T. Nolle
# Umurga; diriģents J. Vijums
# Ungurmuiža; diriģents P. Apsēns
# Valka-Lugaži; diriģenti J. Pavasars, M. Ūders
# Valmiera; diriģents J. Enkmanis
# Vecpiebalga; diriģents J. Kornets
# Vestiena; diriģents R. Grīviņš
# Vietalva; diriģents J. Kalniņš.
{{div col end}}

=== Kurzemes un Zemgales kori ===
{{div col}}
# Dundaga; diriģents J. Dreibergs
# Liepāja; diriģents K. Ukstiņš
# Aknīste; diriģents Glemits
# Bauska; diriģents J. Kronbergs
# Bramberga; diriģents J. Valdmanis
# Irlava; diriģents [[Jānis Kade|J. Kade]]
# Jaunplatone; diriģents J. Meldriņš
# Lielsvēte; diriģents J.Mellupjs
# Līvbērze; diriģents A. Pētersons
# Pūre; diriģents Fr.Naumanis
# Rundāle; diriģents J. Rozenbergs
# Sece; diriģents M. Žurevskis
# Tukums; diriģents J. Vītiņš
# Valgunde; diriģents Fr. Skarre
# Zaļāmuiža; diriģents K. Šuberts.
{{div col end}}

=== Rīgas kori ===
{{div col}}
# [[Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība]]s jauktais un vīru koris; diriģents J. Rumpēters
# [[Rīgas Latviešu biedrība]]s koris; diriģents Ā. Ārgals
# Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības koris; diriģents E. Rickis
# Latviešu evaņģēliskās biedrības jauktais un vīru koris; diriģents A. Mitmanis
# Mārtiņa baznīcas koris; diriģents J. Reinfelds
# Baltijas skolotāju semināra koris; diriģents J. Bebrs
# Šneidera koris; diriģents P. Šneiders
# Trīsvienības draudzes koris; diriģents P. Podnieks
# Valtera koris; diriģents J. Ozoliņš
# Ziedoņa jauktais un vīru koris; diriģents J.Steinītis
{{div col end}}
Bez tam svētkos piedalījās arī [[Sanktpēterburga|Pēterpils]] latviešu koris Jurjānu Andreja vadība un atsevišķo dziedātāju grupa.

== Svētku celtne ==
[[Attēls:II Dziesmu svētku celtnes skice 1880.jpg|thumb|300px|II Dziesmu svētku celtnes skice Parādes laukumā (skats no Nikolaja ielas).]]
Otro dziesmu svētku celtne bija uzcelta Parādes laukumā (tagadējā Jēkaba laukumā), ko veido Nikolaja (tagad Krišjāņa Valdemāra) un Jēkaba ielas pagarinājums, un ieskauj Noliktavas un Muitas (tagad Torņa) ielas. Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji Krišjānis Bergs un Pēteris Rambergs lūguši bez maksas piešķirt zemesgabalu provizoriskas dziesmu svētku ēkas būvei laikā no 1880. gada 1. maija līdz 15. jūlijam. Plānu un būvvadību bez atlīdzības uzņēmās veikt arhitekts [[Jānis Baumanis]].

Pēc aculiecinieku rakstītā &quot;ēkas augstais čokurs, platās ģēveles, staltie torņi un slīpās [[pažobele]]s slēpās caurām cauri karogos un plīvuros, kas aiz vēsmām plivinādamies saules zelta staros vizuļot vizuļoja. Virs pagalma milzīgajiem „palodas vārtiem&quot; starp abējiem izcilajiem torņiem bija mirdzošiem burtiem lasāms: ''Dziesmu gars lai līgo, Kamēr tauta dzīvo!''
Pagalmā iegājis, dabūja ikkatrs visai lielisku iespaidu milzīga, gaiša telpa, gar abām pusēm ar staltu stabu rindām un otrajā galā slīpi paaugstinātu stāvumu priekš 2000 dziedātājiem. Pār milzīgo ēku, kuras sāni bija vaļām, mīlīgām vēsmām pieejami, sedzās un sprieslojās pār spēcīgiem griestiem varenais jumts. Iejumtā atradās spodri, gaiši logi. Ja Rīgas domas baznīcu domājas, tad arī viņa šī pagalma lielumu ne uz pusi nesasniedz. Bet kurā ziņā šis pagalms no iekšas ar milzīgo Domas baznīcu bija rada, bija salīdzināms, tas bija tas pats varenais, svētais iespaids, ko viņš katram iegājējam padarīja, ko tik milzīgā Dieva namā atrod. Tikai būtu jādomā, ka tas iespaids, ko šis Līgas svētku pagalms darīja, bija caur ēkas milzumu lielāks, spēcīgāks, aizrāvējāks, līksmīgāks, jā, svētāks...&quot;

== Mantojums ==
[[Tirza]]s kora dalībnieku uzstāšanās tautas tērpos izraisīja lielu interesi un ideju, ka tautas tērps varētu būt koristu tērps, plašāk ieviesa III Dziesmu svētkos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latviešu dziesmu svētki}}

{{DEFAULTSORT:II Dziesmu svētki}}
[[Kategorija:1880. gads]]
[[Kategorija:Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]]</text>
      <sha1>8j4ac87s2uks4f2qb0slwblsbq2m0la</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cvikava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>230040</id>
    <revision>
      <id>4448704</id>
      <parentid>4394417</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:56:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{multiple image → {{Vairāki attēli, {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5175" sha1="d4dt0kd46bbkiyj467bmeec79vj7ejb" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Cvikava
| official_name           = ''Zwickau''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = {{Vairāki attēli
  | total_width      = 280
  | border           = infobox
  | perrow           = 1/2/2/2
  | caption_align    = center
  | image1           = Schloss Osterstein Zwickau.jpg
  | image2           = Zwickau Cathedral.jpg
  | image3           = Zwickau - Swan pond with boat (aka).jpg
  | image4           = Rarhaus Zwickau, Sachsen 2H1A1853WI.jpg
  | image5           = Gewandhaus Zwickau in der Nacht.jpg
  | image6           = Robert-Schumann-Denkmal in Zwickau... 2H1A2252WI.jpg
  | image7           = Paradiesbrücke über die Zwickauer Mulde in Zwickau 2H1A1551WI.jpg
}}
| imagesize = 
| image_caption = 
| image_flag = 
| image_shield = DEU Zwickau COA.svg
| pushpin_map = Germany#Saksija
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{DEU}}
| subdivision_type1 = [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]]
| subdivision_name1 = [[Saksija]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Cvikavas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1212
| area_total_km2 = 102.54
| population_as_of = 2012
| population_total = 92227
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 50
| latm = 43 
| lats = 06 
| latNS = N 
| longd = 12 
| longm = 29 
| longs = 38
| longEW = E
| elevation_m = 267
| website = http://www.zwickau.de/}}

'''Cvikava''' ({{val|de|Zwickau}}) ir pilsēta Vācijā, [[Saksija]]s zemē, [[Cvikavas apriņķis|Cvikavas apriņķa]] centrs pie [[Cvikavas Mulde]]s upes. Pazīstama kā tradicionāls autobūves centrs un [[Roberts Šūmanis|Roberta Šūmaņa]] dzimtene.

==Vēsture==
Rakstos pirmoreiz minēta 1118. gadā. 15. un 16. gadsimtā attīstījās kā [[sudrabs|sudraba]] ieguves centrs. [[Reformācija]]s laikā Cvikava bija otrā pilsēta aiz [[Vitenberga]]s, kas pieņēma [[luterisms|luterismu]]. 1525. gadā līdz ar t.s. [[Cvikavas pravieši]]em pilsētā tika likti pamati [[anabaptisms|anabaptisma]] kustībai. 19. gadsimtā Cvikava kļuva par ievērojamu [[akmeņogles|ogļu]] ieguves centru (pēdējā ogļu atradne tika aizvērta 1978. gadā). 1904. gadā Cvikava kļuva par autobūves uzņēmuma ''[[Horch]]'' mājvietu. 1909. gadā [[Augusts Horhs]] šeit nodibināja kompāniju ''[[Audi (auto)|Audi]]''. 1932. gadā Cvikava kļuva par apvienotā uzņēmuma ''[[Auto Union]]'' galvenās mītnes vietu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās pilsētu ieņēma [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] karaspēks, tomēr pēc Sabiedroto vienošanās pilsēta iekļāvās [[Padomju Savienība|PSRS]] zonā un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]]. VDR laikā Cvikavā ražoja automobiļus ''[[Trabant]]'', bet pilsētas pievārtē ieguva [[Urāns (elements)|urānu]].

==Ekonomika==
Turpinot autobūves tradīcijas, pie pilsētā atrodas kompānijas ''[[Volkswagen]]'' rūpnīca. Citas saimnieciskās darbības ietver ogļu un urāna ieguvi.

==Izglītība un kultūra==
Pilsētā atrodas Rietumsaksijas Augstskola (''Westsächsische Hochschule Zwickau''). 2004. gadā Cvikavā tika atklāts Augusta Horha automuzejs (''August-Horch-Museum''). Darbojas Roberta Šūmaņa konservatorija (''Robert-Schumann-Konservatorium Zwickau'').

== Cilvēki ==
Cvikava ir vieglatlēta [[Lucs Dombrovskis|Luca Dombrovska]] (''Lutz Dombrowski'', 1959), aktiera [[Gerts Frēbe|Gerta Frēbes]] (''Gert Fröbe'', 1913-1988), futbolista [[Jirgens Krojs|Jirgena Kroja]] (''Jürgen Croy'', 1946), mākslinieka [[Makss Pehšteins|Maksa Pehšteina]] (''Max Pechstein'', 1881-1955), vieglatlēta [[Larss Rīdels|Larsa Rīdela]] (''Lars Riedel'', 1967), [[Rīgas Doma skola]]s rektora [[Johans Rīvijs (skolotājs)|Johana Rīvija]] (''Johannes Rivius'', 1528-1596), komponista [[Roberts Šūmanis|Roberta Šūmaņa]] (''Robert Schumann'', 1810-1856) dzimtā pilsēta.

No 1518. līdz 1522. gadam par vietējās skolas rektoru strādāja [[mineraloģija]]s &quot;tēvs&quot; [[Georgijs Agrikola]] (''Georgius Agricola'', 1494-1555). No 1520. līdz 1521. gadam, kad tika padzīts no pilsētas, šeit par mācītāju kalpoja [[Tomass Mincers]] (''Thomas Müntzer'', 1489-1525). No 1865. līdz 1869. gadam vietējā pilī ieslodzījumu izcieta nākamais rakstnieks [[Kārlis Majs]] (''Karl May'', 1842-1912). No 1904. līdz 1920. gadam Cvikavā darbojās autobūves pionieris [[Augusts Horhs]] (''August Horch'', 1868-1951).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.volkswagen-sachsen.de/ Volkswagen Sachsen]
*[http://www.horch-museum.de/ August-Horch-Museum]
*[http://www.fh-zwickau.de/ Westsächsische Hochschule Zwickau] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130729215704/http://www.fh-zwickau.de/ |date={{dat|2013|07|29||bez}} }}
*[http://musikschulezwickau.de/ Robert-Schumann-Konservatorium Zwickau]

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saksijas pilsētas]]</text>
      <sha1>d4dt0kd46bbkiyj467bmeec79vj7ejb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īens Somerholders</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238433</id>
    <revision>
      <id>4448722</id>
      <parentid>4302547</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:33:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7396" sha1="3a6mswtovgferxu4kv3sgz3wcisc96m" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Īens Somerholders
| attēls = Ian Somerhalder Cannes 2015.jpg
| komentārs = Somerholders 2015. gadā
| dz. vārds  = Īens Džozefs Somerhalders
| dz. datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1978|12|8}}
| dz. vieta = [[Kovingtona (Luiziāna)|Kovingtona]], [[Luiziāna]], {{USA}}
| nodarbošanās = aktieris, modelis
| darbības gadi = kopš 1997. gada
| dzīvesbiedrs = 
 | dzimums                 = V
}}
'''Īens Džozefs Somerholders''' (''Ian Joseph Somerhalder'', dzimis 1978. gada 8. decembrī)&lt;ref name=&quot;tvguide.com&quot; /&gt; ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aktieris un modelis. Plašāk pazīstams kā Būns Kārlails TV drāmā &quot;[[Pazudušie]]&quot; un Deimons TV seriālā &quot;[[Vampīra dienasgrāmatas]]&quot;.

== Agrīnā dzīve ==
Somerholders ir dzimis un audzis [[Kovingtona (Luiziāna)|Kovingtonā]], [[Luiziāna|Luiziānā]]. Viņa māte Edna bija masāžiste, bet tēvs Roberts Somerholders bija neatkarīgs būvuzņēmējs.&lt;ref name=&quot;ylk&quot; /&gt; Viņš apmeklēja Svētā Paula privāto katoļu skolu Kovingtonā. Īens aizsāka modeļa karjeru jau 10 gadu vecumā un turpināja to līdz 13 gadu vecumam.&lt;ref name=&quot;Interview with Jay Leno&quot; /&gt; 17 gadu vecumā viņš izlēma pievērsties aktierspēlei.

== Karjera ==
2000. gada vasarā Somerholders sāka filmēties īsās WB sērijās ''[[Young Americans]]'', kurā viņš tēloja Hamiltonu Flemingu, prestižas skolas dekāna dēlu. 2002. gadā Īens Somerholders tēloja biseksuālu tēlu Polu Dentonu filmā ''The Rules of Attraction'' kopā ar Džeimsu Van Der Beku un [[Džesika Bīla|Džesiku Bīlu]].

Aktiera karjerā pagrieziena punktu Somerholders sasniedza 2004. gadā, tēlojot Būnu Kārlailu televīzijas seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;. Neskatoties uz to, ka viņa attēlotais tēls nomira pirmās sezonas divdesmitajā sērijā, Īens atgriezās Būna lomā vēl septiņās epizodēs laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam, ieskaitot seriāla finālu. Viņš bija viens no pirmajiem aktieriem, kuram seriālā piešķīra lomu,&lt;ref name=&quot;dailymail.co.uk&quot; /&gt; kā arī pirmais galvenais varonis, kurš aizgāja bojā.&lt;ref name=&quot;lost-boone-ian-36484&quot; /&gt;

[[Attēls:The Vampire Diaries Cast Comic-Con 2012.jpg|thumb|250px|left|[[Pols Veslijs]], [[Nina Dobreva]] un Īens Somerholders]]
2009. gadā Īens parādījās filmā &quot;[[Turnīrs (filma)|Turnīrs]]&quot; (''The Tournament''), kurā viņš attēloja slepkavu, kurš iesaistās letālās cīņās ar citiem slepkavām.

2009. gada jūnijā Īens tika izvēlēts vampīra lomai Deimonam Salvadoram, CW televīzijas drāmas seriālā &quot;[[Vampīra dienasgrāmatas]]&quot;. Seriāla pirmizrāde sasniedza visaugstākos reitingus CW vēsturē kopš 2006. gada, kad kanālu sāka pārraidīt. Seriāls vēl joprojām sasniedz augstus reitingus, tāpat arī Īena veikums no kritiķu puses tiek vērtēts pozitīvi. Somerholders par savu sniegumu &quot;Vampīra dienasgrāmatā&quot; ir ieguvis ''[[Teen Choice Award]]'' apbalvojumu.&lt;ref name=&quot;variety.com&quot; /&gt;

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Filma
|-
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! class=&quot;unsortable&quot;| Piezīmes

|-
| 1998
| ''[[Slavenība (filma)|Slavenība]]''
| Neapstiprināta
|Neizdota
|-

|-
| 2001
| ''Dzīve mājā''
| Džošs
|
|-
| 2002
| ''Mainot sirdis''
| Džeisons Kellijs
|
|-
| 2002
| ''[[Pievilcības noteikumi]]''
| Pauls Dentons
|
|-
| 2004
| ''[[Ienaidnieka rokās]]''
| U.S.S. Svordfišs Denījs Millers
|
|-
| 2004
| ''Vecais vīrs studijā''
| Mets
| Īsfilma
|-
| 2006
| ''Lampūnu filma''
| Neapstiprināta
| Neizdota
|-
| 2006
| ''[[Pulss (filma)|Pulss]]''
| Deksters
|
|-
| 2006
| ''[[Redzesloks]]''
| Drifters
|
|-
| 2008
| ''Pazudušie Samarieši''
| Vilijams Arčers
|
|-
| 2009
| ''[[Wake]]''
| Tailers
|
|-
| 2009
| ''[[Turnīrs (filma)|Turnīrs]]''
| Mails Slaids
|
|-
| 2010
| ''Kā likt sievietei Tevi mīlēt''
| Daniels Meltzers
|
|-
| 2013
| ''Dzirdams diktofonā''
| Inspektors Levis
|
|-
| 2013
| ''Laika rāmis''
| Aģents Bleks
| Īsfilma
|-
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+ Televīzija
|-
! Gads
! Nosaukums
! Loma
! class=&quot;unsortable&quot;| Piezīmes
|-
| 1997
| ''[[The Big Easy]]''
| I.Q.
| 1 sērijā: &quot;Melnā soma&quot;
|-
| 1999
| ''Tagad un Atkal''
| Brians
| 1 sērijā: &quot;Meitenes dzīve&quot;
|-
| 2000
| ''Jaunie Amerikāņi''
| Hamiltons Flemings
| Galvenais aktieris; visās 8 epizodēs
|-
| 2001
| ''Anatomija — noziegums''
| Rasels Hendersons
| TV Filma
|-
| 2002
| &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;
| Tonijs Dels Nagro
| 1 sērijā: &quot;Atriebību viss labāk ir pasniegt aukstu&quot;
|-
| 2002
| ''Likums &amp; Pienākums''
| Čarlījs Bakers
| 1 sērijā:&quot;Ietekme&quot;
|-
| 2003
| &quot;[[CSI Maiami]]&quot;
| Rikijs Murdočs
| 1 sērijā: &quot;Labākā aizstāvība&quot;
|-
| 2004
| ''[[Bezbailīgais]]''
| Džordans Greicījs
|1 sērijā
|-
| 2004
| &quot;[[Smolvila. Leģenda par Supermenu]]&quot;
| Adams Knaits
| 6 sērijās
|-
| 2007
| ''[[Marco Polo (seriāls)|Marco Polo]]''
| Marco Polo
| TV Filma
|-
| 2007
| ''Saki, ka mīli mani''
| Niks
| 6 sērijās
|-
| 2008
| ''Pazaudēt pilsētas braucējus''
| Džeks Kubiaks
| TV Filma
|-
| 2009
| ''Uguns bumba''
| Lī Kūpers
| TV Filma
|-
| 2004—2005; 2007; 2010
| &quot;[[Pazudušie]]&quot;
| Būns Kārlails
| Galvenais aktieris; 28 serijās
|-
| 2009—šobrīd
| &quot;[[Vampīra dienasgrāmatas]]&quot;
| Deimons Salvators
| Galvenā loma
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;tvguide.com&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url = http://www.tvguide.com/celebrities/ian-somerhalder/154274 | title = Ian Somerhalder Biography | publisher = [[TV Guide|TVGuide.com]] | accessdate=2013-12-03 | language=angliski}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;ylk&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last=Knutzen|first=Eirik|coauthors=|title=TV Close-Up: Ian Somerhalder|pages=|publisher=Bend Weekly|date=2007-05-25|url=http://www.bendweekly.com/news/6439.html|accessdate=2013-12-03|language=angliski|archive-date=2016-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20160109062411/http://www.bendweekly.com/news/6439.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160109062411/http://www.bendweekly.com/news/6439.html |date=2016-01-09 }}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Interview with Jay Leno&quot;&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=UWcjcoEPVPY] Interview with Jay Leno, ''[The Tonight Show'', 2010-12-02&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;dailymail.co.uk&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last=Whitelocks|first=Sadie|title=Vampire Diaries' Ian Somerhalder opens up about THOSE Fifty Shades casting rumours as he works smouldering gaze for Mr Porter|url=http://www.dailymail.co.uk/femail/article-2218678/Vampire-Diaries-Ian-Somerhalder-opens-THOSE-Fifty-Shades-casting-rumours-works-smouldering-gaze-Mr-Porter.html|accessdate=August 1, 2013|newspaper=Daily mail|date=October 16, 2012}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;lost-boone-ian-36484&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Is Lost Boy Boone Really Dead?|url=http://www.tvguide.com/news/lost-boone-ian-36484.aspx|accessdate=August 1, 2013|newspaper=TV Guide|date=April 13, 2005|archive-date={{dat|2013|10|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131004212917/http://www.tvguide.com/news/lost-boone-ian-36484.aspx}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;variety.com&quot;&gt;{{ziņu atsauce|first=Michael|last=Schneider|title=Somerhalder joins 'Vampire Diaries'|date=2009-03-25|url=http://www.variety.com/article/VR1118001672.html|work=Variety|accessdate=2010-05-18}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{aktieru ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Somerholders, Iens}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>3a6mswtovgferxu4kv3sgz3wcisc96m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Klinklāvs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240320</id>
    <revision>
      <id>4448794</id>
      <parentid>4403141</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:35:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448794</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6053" sha1="nfwsoxllovt5dolxb2kl7gxoe8ybuuw" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
 |        bgcolour = 
 |            name = Aleksandrs Klinklāvs
 |           image = Aleksandrs Klinklāvs pirms 1940.jpg
 |       imagesize = 160px
 |         caption = pirms 1940. gada
 |       birthname = 
 |       birthdate = {{dat|1899|2|7}}
 |        location = [[Sējas pagasts]], [[Rīgas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
 |       deathdate = {{miršanas datums un vecums|1982|10|6|1899|2|7}}
 |      deathplace = {{vieta|ASV|Čikāga}}
 |          places = 
 |     nationality = [[latvieši|latvietis]]
 |           field = [[arhitektūra]]
 |        training = [[Latvijas Universitāte]]
 |        movement = [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]]
 |    famous works = 
 |        paraksts = 
 |         patrons = [[Konstantīns Pēkšēns]],&lt;br /&gt;[[Eižens Laube]]&lt;br /&gt;[[Ernests Štālbergs]]
 |   influenced by = 
 |        teachers = 
 |          pupils = 
 |      influenced = 
 |          awards = 
}}
'''Aleksandrs Klinklāvs''' (dzimis {{dat|1899|2|7}}, miris {{dat|1982|10|6}})&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|3|396}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[arhitekts]]. Viņa projektu sarakstā Latvijā ir tādas [[funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisma stila]] ēkas kā [[Rudzītis|Rudzīša]] nams [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 65 un [[Neiburgs|Neiburga]] īres nams [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 40 Rīgā (1932), [[Tērvetes sanatorija]] (1932), Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca ar māsu skolu (1936), Rīgas pašvaldību darbinieku slimokases ēka [[Skolas iela (Rīga)|Skolas ielā]] 5 (1937), [[Limbaži|Limbažu]] slimnīca (1937), [[Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika]] (1938), [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Latvijas Finanšu ministrijas]] ēka (1940) u.c.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1899. gadā [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]] Pētera Klinklāva un viņa sievas Jūles, dzimušas Zeveres, ģimenē.&lt;ref&gt;[https://www.geni.com/people/Aleksandrs-Klinkl%C4%81vs/6000000007341961370 geni.com]&lt;/ref&gt; Mācījās [[Vecmīlgrāvis|Mīlgrāvja]] proģimnāzijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://biographien.lv/K_dizc.html |title=biographien.lv |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20130703023658/http://biographien.lv/K_dizc.html |archivedate={{dat|2013|07|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pirmā pasaules kara laikā viņš devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur [[Arhangeļska|Arhangeļskā]] beidza vidusskolu. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] atgriezās Latvijā un 1918. gadā iestājās [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskajā augstskolā]], bet studijas pārtrauca, lai piedalītos [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]. Pēc [[Latvijas Universitāte]]s dibināšanas Klinklāvs turpināja studijas tās Arhitektūras nodaļā (1922—1930) un iestājās studentu korporācijā &quot;[[Selonija]]&quot;. Pēc studiju beigšanas strādāja [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā krusta]] būvniecības daļā un izveidoja pats savu arhitekta biroju. No 1936. līdz 1940. gadam darbojās Latvijas Amatniecības kamerā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Pēc A. Klinklāva projekta Rīgā celtas daudzas modernas rūpnīcas, skolas un sabiedriskās celtnes.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], 1948. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Kanāda|Kanādā]],&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; bija [[Monreāla]]s firmas ''Barott, Marshall &amp; Meritt'' galvenais projektētājs, piedalījās Monreālas Latviešu teātra&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; un periodiskā izdevuma &quot;Ziņotājs&quot; dibināšanā, kādu laiku viņš veica arī šī izdevuma redaktora pienākumus.
No 1959. gada bija galvenais projektētājs [[Čikāga]]s firmā ''Jensen, Halstead &amp; Rummel''.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
 
Miris 1982. gada 1. oktobrī&lt;ref&gt;[http://death-records.mooseroots.com/d/n/Alexander-Klinklavs death-records.mooseroots.com]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; vai 6. oktobrī, izvadīts 9. oktobrī&lt;ref&gt;[http://newspapers.lib.sfu.ca/lat-5396/page-4 Latvija Amerikā, 43. numurs 1982. gada 23. oktobrī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Čikāgā.
1993. gadā viņa atraitne Irma Graudiņa Klinklāva arhīvu uzdāvināja Latvijas Arhitektūras muzejam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itl.rtu.lv/LVA/trimda1996/muzejs/muz11.htm |title=Trimdas arhīvi atgriežas (1996) |access-date={{dat|2018|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120920022903/http://www.itl.rtu.lv/LVA/trimda1996/muzejs/muz11.htm }}&lt;/ref&gt;

== Projektētās ēkas ==
&lt;gallery&gt;
Tervetes_sanatorija_1932g.jpg|Tērvetes sanatorija (1932)
Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu skolas ēka 1936.jpg|Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu skolas ēka (1936)
Limbažu slimnīca 1937.jpg|Limbažu slimnīca (1937)
G.Erenpreis velosipedu fabrika.jpeg|[[Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika]]s ēkas projekts (1938)
RigaSkolasIela5.jpg|Rīgas pašvaldību darbinieku slimokases ēka (1937), [[Skolas iela (Rīga)|Skolas iela]] 5
Latvijas Finanšu ministrija.jpg|[[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]] (1937—1940)
Ruhja linnavalitsuse hoone.JPG|Rūjienas pilsētas valdes nams (1935)
Elizabetes iela 65, Riga.jpg|Īres nams Elizabetes ielā 65 ''Rudzīša nams'' (1931)
RigaBrivibas40.jpg|Īres nams Brīvības ielā 40 (1934)
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=217153 &quot;Unrealised&quot; Aleksandrs Klinklāvs] Ilva Krišane. Neīstenotais Aleksandrs Klinklāvs. Mākslas Vēsture un Teorija 2003 (1), 5-15 lpp.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Mākslinieks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Klinklavs, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1899. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1982. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Saulkrastu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Kanādas latvieši]]</text>
      <sha1>nfwsoxllovt5dolxb2kl7gxoe8ybuuw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Clean Bandit</title>
    <ns>0</ns>
    <id>258263</id>
    <revision>
      <id>4448928</id>
      <parentid>3746750</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:40:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{url| → {{URL| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448928</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5567" sha1="6pyujuob545qqfpc6cm2nc9e2zglb4u" xml:space="preserve">{{novecojis}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = grupa
|           Vārds = ''Clean Bandit''
|          Attēls = Clean Bandit.jpg
|         Att_izm = 280
|          Ainava = jā
|        Apraksts = Clean Bandit uzstāšanās 2013. gadā
|           Vieta = [[Apvienotā Karaliste]]
|           Žanrs = UK funky, BBQ pops, [[klasiskā mūzika]], [[elektroniskā mūzika]]
|            Gadi = 2009-pašlaik
|Izdevējkompānija = [[Warner Music Group]], Black Butter Records
|           Mlapa = {{URL|cleanbandit.co.uk}}
|      Dalībnieki = 
* Džeks Patersons
* Lūks Patersons
* Greisa Čato
|  Bij_dalībnieki = 
* Segava Sekintu Kivanuka
* Milans Nīls Amins-Smits
}}
'''''Clean Bandit''''' ir [[Briti|britu]] [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, kas radusies [[Kembridža|Kembridžā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], 2009. gadā. Viņu singls ''Mozart's House'' 2013. gadā ieguva 17. vietu ''UK Singles Chart'', bet nākamā gada janvārī grupas populārākā dziesma ''Rather Be'' ieguva pirmo vietu šajā pašā mūzikas hitu sarakstā. Šī dziesma prestižajā pirmajā vietā atradās veselu mēnesi.&lt;ref name=&quot;Intervija&quot;&gt;[http://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/6128772/clean-bandit-puts-classical-music-in-the-house-with-rather-be Rather Be iekļūst 1. vietā]&lt;/ref&gt; 2015. gadā ''Rather Be'' ieguva [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] par labāko [[deju mūzika]]s ierakstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Grammy balvu pasniegšana 2015: Uzvarētāju un nomeinēto saraksts|url=http://www.latimes.com/entertainment/music/la-et-ms-grammys-2015-nominees-winners-list-story.html|website=LA Times|accessdate=2015. gada 11. februārī}}&lt;/ref&gt;

== Mūzikas karjera ==
=== 2006. — 2012: Grupas veidošana un sākums ===
Grupas dalībnieki Džeks Patersons, Greisa Čato, un Milans Nīls Amins-Smits iepazinās studējot bakalauru Jēzus Koledžā, [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]]. Tajā laikā, Amins-Smits vadīja stīgu kvartetu kopā ar Čato. Tajā laikā viņa bija Džeka draudzene un viņš ierakstīja kvarteta uzstāšanās. Viņš sāka remiksēt šos ierakstus ar bungu ritmiem un citu elektronisko mūziku, ko viņš bija izveidojis. Kvarteta dalībnieki noklausījās šo ierakstu, kas viņiem ļoti patika. Viens no viņu draugiem Segava Sekintu Kivanuka tad rakstīja dzeju gabalu un dziesma ''Mozart's House'' materializējās. Galu galā, ideja par grupas veidošanu radās.

Grupas nosaukums, ''Clean Bandit'', nāk no krievu frāzes tulkojuma (Čato un Patersons dzīvoja [[Krievija|Krievijā]] uz laiku), kura nozīme ir līdzīga angļu frāzei &quot;pilnīgu bastards&quot;.&lt;ref name= &quot;Intervija&quot;/&gt;

=== 2012—pašlaik: ''New Eyes'' ===
[[Attēls:New Eyes Clean Bandit Alternate.jpg|left|thumb|180px|Albuma alternatīvais izskats]]
2012. gada decembrī grupa izlaida savu debijas singlu ''A+E'', kas nokļuva ''UK Singles Chart'' 100. vietā. Šī dziesma ir galvenais singls no viņu pirmā albuma ''New Eyes'', kas tika izlaists 2014. gada 2 jūnijā. Albuma iznākšanas datums sākotnēji bija iecerēts 30. maijs, bet dažādu apstākļu dēļ tas iznāca 2. jūnijā. Albums sastāv no 13 singliem, kas gan ir iepriekš bijuši publicēti, gan jauni un nedzirdēti.&lt;ref&gt;[http://www.gigwise.com/news/88201/clean-bandit-announce-details-and-tracklisting-of-debut-album-new-eyes Albuma ''New Eyes'' informācija]&lt;/ref&gt; Interneta vietnē ''[[YouTube]]'' viņu pagaidām populārākais singls ''Rather Be'' ir sasniedzis vairāk nekā 100 miljonus skatījumu. Šajā vietnē viņu kanāls ''cleanbandit'' jau 2014. gada nogalē sasniedza 400 tūkstošus abonentu.&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/user/cleanbandit Kanāla ''cleanbandit'' informācija]&lt;/ref&gt;

== Mūzikas stils ==
Clean Bandit mūzika tiek raksturota kā &quot;jauktā&quot; mūzika, sajaucot elektronisko mūziku ar klasiskās un [[hausmūzika]]s elementiem. Lielākajā daļa no viņu mūzikas savijas klasiskās kompozīcijās, piemēram, no [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], [[Antonīns Dvoržāks|Dvoržāka]] un citiem klasiskās mūzikas komponistiem (Dziesmā ''[[Mozart's House]]'' lielākais uzsvars tika likts uz [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] komponētiem skaņdarbiem.&lt;ref name= &quot;Intervija&quot;/&gt;

== Mūzikas video ==
Grupas čelliste Greisa norādīja, ka katras dziesmas video klips ir neatņemama sastāvdaļa no visa kopēja darba pie dziesmas. Idejas par video parasti rodas jau dziesmas rakstīšanas laikā un bieži vien satur atsauces uz dažādiem mākslas darbiem (piemēram, ideja par vīru, kas slido dziesmas ''[[Dust Clears]]'' video klipā, radās no [[Henrijs Reberns|Henrija Reberna]] gleznas &quot;[[Slidojošais mācītājs]]&quot;). Greisa ar Džeku ir izveidojuši filmu produkcijas kompāniju ''CleanFilms'', lai veidotu mūzikas video sev un citiem māksliniekiem. 2014. gada jūlijā grupa izlaida desmito oficiālo video klipu kādai no viņu dziesmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.varsity.co.uk/culture/3722 |title=varsity.co.uk intervija |access-date={{dat|2014|10|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170320143432/https://www.varsity.co.uk/culture/3722 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{Facebook|cleanbandit}}
* {{Twitter|cleanbandit}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>6pyujuob545qqfpc6cm2nc9e2zglb4u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alžīras kasba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259170</id>
    <revision>
      <id>4448851</id>
      <parentid>4381388</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:48:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448851</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2993" sha1="aqspaxkwgwkjty0abq1jr6a5241czrz" xml:space="preserve">{{Pasaules mantojuma objekta infokaste
| WHS         = Alžīras kasba
| image       = Alger Kasbah02.jpg
| caption     = 
| Country     = [[Alžīrija]]
| Location    = 
| Type        = 
| Criteria    = ii, v
| ID          = 565
| Link        = 
| Region      = [[Arābu valstu līga]]
| Coordinates = 
| Year        = 1992
| Session     = 
| Extension   = 
| Danger      = 
| map_type            = Algeria
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| map_size            = 
| lat_d = 36| lat_m = 47| lat_s = 0| lat_NS = N
| long_d = 3| long_m = 3| long_s = 37| long_EW =E
}}
'''Alžīras kasba''' ({{val|ar|قصبة }}) ir [[citadele]] senajā [[Alžīra]]s pilsētas daļā. Pilsētas daļa atrodas pie [[Vidusjūra]]s. Apbūve pārsvarā ir [[Turcija|turku]] stila. Ar vārdu [[kasba]] apzīmē arī citus cietokšņus un citadeles vairākās [[Ziemeļāfrika]]s vietās.

== Vēsture ==
Alžīras kasba tika uzcelta uz senās [[Feniķija|feniķiešu]] pilsētas [[Ikosiuma]]s drupām. Šī bija neliela pilsēta, kas atrādās kalnā un bija sadalīta divās daļās: augšējā un apakšējā. Kasbā atrodas vairākas [[mošeja]]s un [[Minarets|minareti]]. 1791. gadā kasbā tika uzcelta [[pašā]] pils.

1839. gadā pilī ievācās franču gubernators, bet 1860. gadā Alžīras kasbu apmeklēja [[Napoleons III]] un [[Eiženija de Montiho]].&lt;ref name=&quot;WDL&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/8768/ |title = Interior of Governors Palace, Algiers, Algeria |website = [[World Digital Library]] |year = 1899 |accessdate = 2013-09-25 |archive-date = 2018-01-09 |archive-url = https://web.archive.org/web/20180109181236/https://www.wdl.org/en/item/8768/ }}&lt;/ref&gt;

Alžīrijas neatkarības cīņu laikā (1954—1962) kasbā atradās [[Nacionālās atbrīvošanas fronte (Alžīrija)|Nacionālā atbrīvošanas fronte]]. 1992. gadā Alžīras kasba tika iekļauta [[Pasaules mantojuma objekti Āfrikā|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]].

== Stāvoklis ==
2008. gada augustā informācijas aģentūra ''[[Reuters]]'' paziņoja, ka Alžīras kasba atrodas aizlaistā stāvoklī un atsevišķas citadeles daļas atrodas uz sabrukšanas robežas&lt;ref&gt;{{cite news|author=William Maclean |url=http://www.reuters.com/article/inDepthNews/idUSLB44107820080901?pageNumber=1&amp;virtualBrandChannel=0 |title=REUTERS, William Maclean, Aug 31, 2008 |publisher=Reuters.com |date= 2008-09-01|accessdate=2010-06-19}}&lt;/ref&gt;. Pamatproblēma ir lielajā iedzīvotāju skaitā un kasbas pārapdzīvotībā.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Casbah baths.jpg|Kasbas pils
Attēls:Casbah of Algiers 1.JPG|Ielas skats
Attēls:House interior casbah algiers.jpg|Dzīvojamās mājas iekšējā arhitektūra
Attēls:Algiers fishing port.jpg|Zvejniecības osta
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Magriba]]
[[Kategorija:Alžīrijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Alžīrijā|Alžīrija]]
[[Kategorija:Islāma arhitektūra]]
[[Kategorija:Alžīrijas vēsture]]</text>
      <sha1>aqspaxkwgwkjty0abq1jr6a5241czrz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Šnē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>265300</id>
    <revision>
      <id>4449005</id>
      <parentid>4209445</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:56:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Semigall</username>
        <id>8687</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */</comment>
      <origin>4449005</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3046" sha1="4dqd72ouvlj6e945zjpd6dytim25s7l" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Andris Šnē
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1973
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|   darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]]
|     alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
|        zinātne = Vēsture
|    pasniedzēji = 
|       studenti = 
|     sasniegumi = 
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
}}
'''Andris Šnē''' (dzimis {{dat|1973|2|8}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]] un [[arheologs]]. Vēstures zinātņu doktors un LU docents.

== Biogrāfija ==
1997. gadā absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultāti]].&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|5|410}}&lt;/ref&gt; 1994. gadā kļuvis par [[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]]s Arheoloģijas centra speciālistu, 2002. gadā — par centra vadītāju.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1999. gadā kļuvis par docētāju Latvijas Universitātē, viduslaiku vēstures katedrā.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; 2011. gadā kļuvis par Vēstures un filozofijas fakultātes dekānu un pildījis šos pienākumus līdz 2015. gadam.&lt;ref name=&quot;la&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/andris-sne-vesture-latvija-ir-neskaidra-situacija/|title=Andris Šnē: vēsture Latvijā ir neskaidrā situācijā|publisher=LA.lv|accessdate={{dat|2014|11|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vadījis [[Krustpils viduslaiku pils]] no 1995. līdz 2001. gadam notikušo arheoloģisko izpēti.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Vadījis arī pārbaudes izrakumus 17. gs. nocietinājumā Kobrona skanstī [[Rīga|Rīgā]], [[Torņakalns|Torņakalnā]]. 2024 - 25. gadā vadījis arheoloģiskos izrakumus [[Zasas muiža|Zasas muižas]] parkā.&lt;ref&gt;https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/noslegusies-otra-arheologisko-izrakumu-karta-zasas-muizas-parka&lt;/ref&gt;

Nodarbojies ar arheoloģijas teoriju, Latvijas viduslaiku vēstures un vēlā dzelzs laikmeta sabiedrību attiecību pētīšanu.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Ir vairāk nekā 80 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autors.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

1998. gadā kļuvis par Eiropas Arheologu asociācijas biedru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šnē, Andris}}
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu arheologi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]</text>
      <sha1>4dqd72ouvlj6e945zjpd6dytim25s7l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Modulis:Sporta tabula</title>
    <ns>828</ns>
    <id>280057</id>
    <revision>
      <id>4448946</id>
      <parentid>4391915</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:22:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>kaut kā salaboju</comment>
      <origin>4448946</origin>
      <model>Scribunto</model>
      <format>text/plain</format>
      <text bytes="19338" sha1="hp1k7o42vekaklgscjdj6eg5ogqb4jg" xml:space="preserve">-- Module to build tables for standings in Sports
-- See documentation for details

local yesno = require('Module:Yesno')
require('strict')

local p = {}
 
-- Main function
function p.main(frame)
	-- Declare locals
	local Args = frame.args
	local ii_start, ii_end, N_rows_res = 0
	local text_field_result
	local notes_exist = false
	local t = {}
	local t_footer = {}
	local t_return = {}
	local team_list = {}
	local jj, jjj
	
	-- Get the custom start point for the table (most will start by default at 1
	local top_pos = tonumber(Args['highest_pos']) or 1
	local N_teams = top_pos - 1 -- Default to 0 at start, but higher number needed to skip certain entries
	
	-- Load style and (sub) modules
	local style_def = Args['style'] or 'WDL'
	-- Historically 'football' exists as style, this is now forwarded to WDL
	if style_def == 'football' then style_def = 'WDL' end
	local p_style = require('Module:Sporta tabula/'..style_def)
	local p_sub = require('Module:Sporta tabula/sub')
	local p_matches = require('Module:Sporta rezultātu tabula')
	
	-- Random value used for uniqueness
	math.randomseed( os.clock() * 10^8 )
	local rand_val = math.random()
	
	-- Declare colour scheme
	local result_col = {}
	result_col = {green1='#BBF3BB', green2='#CCF9CC', green3='#DDFCDD', green4='#EEFFEE',
		blue1='#BBF3FF', blue2='#CCF9FF', blue3='#DDFCFF', blue4='#EEFFFF',
		yellow1='#FFFFBB', yellow2='#FFFFCC', yellow3='#FFFFDD', yellow4='#FFFFEE',
		red1='#FFBBBB', red2='#FFCCCC', red3='#FFDDDD', red4='#FFEEEE',
		black1='#BBBBBB', black2='#CCCCCC', black3='#DDDDDD', black4='#EEEEEE'}
	
	-- Declare results column header
	local results_header = {}
	results_header = {Q='Kvalifikācija', QR='Kvalifikācija vai pazemināšana',
		P='Paaugstināšana', PQR='Paaugstināšana, kvalifikācija vai pazemināšana',
		PR='Paaugstināšana vai pazemināšana', R='Pazemināšana'}
	local results_defined = false -- Check whether this would be needed
	-- Now define line for column header (either option or custom)
	local local_res_header = results_header[Args['res_col_header']] or Args['res_col_header']  or ''
	-- Check whether it includes a note
	local res_head_note = Args['note_header_res']
	local res_head_note_text = ''
	if res_head_note then
		notes_exist = true
		res_head_note_text = frame:expandTemplate{ title = 'efn', args = { group='Table_notes',  res_head_note} }
	end
	local results_header_txt = '! scope=&quot;col&quot; |'..local_res_header..res_head_note_text..'\n'
	
	-- Get status option
	local t_status = p_style.status(Args)
	
	-- Read in number of consecutive teams (ignore entries after skipping a spot)
	while Args['team'..N_teams+1] ~= nil do
		N_teams = N_teams+1
		-- Sneakily add it twice to the team_list parameter, once for the actual
		-- ranking, the second for position lookup in sub-tables
		-- This is possible because Lua allows both numbers and strings as indices.
		team_list[N_teams] = Args['team'..N_teams] -- i^th entry is team X
		team_list[Args['team'..N_teams]] = N_teams -- team X entry is position i
	end
	
	-- Show all stats in table or just matches played and points
	local pld_pts_val = Args['only_pld_pts'] 	or 'no'
	local full_table
	local hide_class_rules = false
	-- True if par doesn't exist, false otherwise
	-- First convert to lower case if it is a string
	if yesno(pld_pts_val) then
		full_table = false
	elseif pld_pts_val=='no_hide_class_rules' then
		full_table = true
		hide_class_rules = true
	else
		full_table = true
	end
	
	-- Show groups or note
	local show_groups_val = Args['show_groups'] 	or 'no'
	local group_col
	-- True if par doesn't exist, false otherwise
	-- First convert to lower case if it is a string
	if yesno(show_groups_val) then
		group_col = true
	else
		group_col = false
	end
	
	-- Show match_table or not
	local show_matches_val = Args['show_matches'] 	or 'no'
	local match_table
	-- True if par doesn't exist, false otherwise
	-- First convert to lower case if it is a string
	if yesno(show_matches_val) then
		match_table = true
	else
		match_table = false
	end
	
	-- Custom position column label or note
	local pos_label = Args['postitle'] or ''
	if pos_label == '' then
		-- If empty (or undeclared) then default
		pos_label = '&lt;abbr title=&quot;Vieta&quot;&gt;V&lt;/abbr&gt;'
	end

	-- Get VTE button text (but only for non-empty text)
	local template_name = Args['template_name'] or ''
	local VTE_text = ''
	if template_name~='' then
		VTE_text = frame:expandTemplate{ title = 'navbar', args = { mini=1, style='float:right',  template_name} }
	end

	-- Write column headers
	t_return = p_style.header(t,Args,p_sub,pos_label,group_col,VTE_text,full_table,results_header_txt)
	if match_table then
		-- Add empty column header
		t_return.count = t_return.count+1
		table.insert(t_return.tab_text,'! scope=&quot;row&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background-color:white;border-top:white;border-bottom:white;line-width:3pt;&quot;| \n')
		
		-- Add rest of header
		t_return = p_matches.header(t_return,Args,p_sub,N_teams,team_list)
	end
	t = t_return.tab_text
	local N_cols = t_return.count
	
	-- Determine what entries go into table
	-- Find out which team to show (if any)
	local ii_show = team_list[Args['showteam']] -- nil if non-existant
	-- Start and end positions to show
	local n_to_show = tonumber(Args['show_limit']) or N_teams
	-- Check for &quot;legal value&quot;, if not legal (or non declared), then show all
	local check_n = ((n_to_show&gt;=(N_teams-top_pos+1)) or (n_to_show&lt;=1) or (n_to_show~=math.floor(n_to_show)))
	-- Also check whether there is a valid ii_show
	if check_n or (not ii_show) then
		ii_start = top_pos
		ii_end = N_teams
	else
		-- It's a proper integer between top_pos+1 and N_teams-1
		-- If it is in the middle show the same number above and below
		-- If it is in the top or bottom, show the exact number
		-- How many to show on the side
		local n_show_side = math.floor(n_to_show/2)
		if (ii_show-top_pos+1)&lt;=n_show_side then
			-- Top team
			ii_start = top_pos
			ii_end = top_pos+n_to_show-1
		elseif ii_show&gt;=(N_teams+1-n_show_side) then
			-- Bottom team
			ii_start = N_teams+1-n_to_show
			ii_end = N_teams
		else
			-- Normal case
			ii_start = ii_show-n_show_side
			ii_end = ii_show+n_show_side
		end
	end
	
	-- For results column
	local new_res_ii = ii_start
	-- Pre-check for existence of column
	for ii = ii_start, ii_end do
		if Args['result'..ii] then results_defined = true end
	end
	-- Remove results header if it is unused
	if full_table and not results_defined then
		-- First get it as one string, then use string replace to replace that header by empty string
		local t_str = tostring(table.concat(t))
		t_str = mw.ustring.gsub( t_str, results_header_txt, '' )
		N_cols = N_cols-1 -- There is actually one column less
		t = {}
		table.insert(t, t_str)
	end
	
	-- Write rows
	local team_name, team_code_ii, team_code_jj, pos_num, group_txt, note_local
	local note_string, note_local, note_local_num, note_id
	local note_id_list = {}
	local hth_id_list = {}
	for ii = ii_start, ii_end do
		-- First get code
		team_code_ii = team_list[ii]
		-- Now read values
		pos_num = Args['pos_'..team_code_ii]			or ii
		group_txt = Args['group_'..team_code_ii]		or ' '
		team_name = Args['name_'..team_code_ii]		 	or team_code_ii
		note_local = Args['note_'..team_code_ii] 		or nil
		
		-- Does it need a promotion/qualification/relegation tag
		local result_local = Args['result'..ii] or nil
		local bg_col = nil
		-- Get local background colour
		if result_local then
			bg_col = result_col[Args['col_'..result_local]] or Args['col_'..result_local] or 'white'
			bg_col = 'background-color:'..bg_col..';' 	-- Full style tag
		end
		if not bg_col then bg_col = 'background-color:transparent;' end -- Becomes default if undefined
		
		-- Bold this line or not
		local ii_fw = ii == ii_show and 'font-weight: bold;' or 'font-weight: normal;'
		
		-- Check whether there is a note or not, if so get text ready for it
		if note_local and full_table then
			-- Set global check for notes to true
			notes_exist = true
			-- There are now 3 options for notes
			-- 1) It is a full note
			-- 2) It is a referal to another note (i.e. it's just a team code; e.g. note_AAA=Text, note_BBB=AAA) in which the note for BBB should link to the same footnote as AAA, with
			-- 2a) The other linked note exist in the part of the table shown
			-- 2b) The part of the note does not exist in the part of the table shown
			if not Args['note_'..note_local] then
				-- Option 1
				-- Now define the identifier for this
				note_id = '&quot;table_note_'..team_code_ii..rand_val..'&quot;' -- Add random end for unique ID if more tables are present on article (which might otherwise share an ID)
				note_id_list[team_code_ii] = note_id
				
				-- Call refn template
				note_string = frame:expandTemplate{ title = 'efn', args = { group='Table_notes',  name=note_id, note_local} }
			else 
				-- Option 2
				-- It is option 2a in either one if either the main note is inside the sub-table
				--                                  or another ref to that note is inside the sub-table
				-- Basically when it either has been defined, or the main link will be in the table
				note_local_num = team_list[note_local]
				if note_id_list[note_local] or ((note_local_num &gt;= ii_start) and (note_local_num &lt;= ii_end)) then
					-- Option 2a
					note_id = '&quot;table_note_'..note_local..rand_val..'&quot;'
					note_string = frame:extensionTag{ name = 'ref', args = { group = 'lower-alpha', name = note_id} }
				else
					-- Option 2b
					-- Now define the identifier for this
					note_id = '&quot;table_note_'..note_local..rand_val..'&quot;' -- Add random end for unique ID
					note_id_list[note_local] = note_id
					
					-- Call refn template
					note_string = frame:expandTemplate{ title = 'efn', args = { group='Table_notes',  name=note_id, Args['note_'..note_local]} }
				end
			end
		else
			note_string = '';
		end
		
		-- Insert status when needed
		local status_string = ''
		local status_local = Args['status_'..team_code_ii]
		local status_let_first = true
		local curr_letter
		-- Only if it is defined
		if status_local then
			-- Take it letter by letter
			for jjj = 1,mw.ustring.len(status_local) do
				curr_letter = mw.ustring.upper(mw.ustring.sub(status_local,jjj,jjj))
				-- See whether it exist
				if t_status.code[curr_letter] then
					-- Depending on whether it is the first letter of not
					if status_let_first then
						status_string = curr_letter
						t_status.called[curr_letter] = true
						status_let_first = false
					else
						status_string = status_string..', '..curr_letter
						t_status.called[curr_letter] = true
					end
				end
		end
		-- Only add brackets/dash and bolding if it exist
			if not status_let_first then 
				if t_status.position == 'before' then
					status_string = '&lt;span style=&quot;font-weight:bold&quot;&gt;'..string.lower(status_string)..' &amp;mdash;&lt;/span&gt; ' 
				else
					status_string = ' &lt;span style=&quot;font-weight:bold&quot;&gt;('..status_string..')&lt;/span&gt;' 
				end
			end
		end
		
		-- Now build the rows
		table.insert(t,'|- \n')																			-- New row
		table.insert(t,'! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align: center;'..ii_fw..bg_col..'&quot;| '..pos_num..'\n')	-- Position number
		if full_table and group_col then
			table.insert(t,'| style=&quot;'..ii_fw..bg_col..'&quot; |'..group_txt..'\n') 							-- Group number/name
		end
		-- Build the team string order based on status position
		local team_string
		if t_status.position == 'before' then
			team_string = status_string..team_name..note_string
		else
			team_string = team_name..note_string..status_string
		end
		table.insert(t,'| style=&quot;text-align: left; white-space:nowrap;'..ii_fw..bg_col..'&quot;| '..team_string..'\n')-- Team (with possible note)
		-- Call to subfunction
		t_return = p_style.row(frame,t,Args,p_sub,notes_exist,hth_id_list,full_table,rand_val,team_list,team_code_ii,ii_start,ii_end,ii_fw,bg_col,N_teams,ii,ii_show)
		t = t_return.t
		notes_exist = t_return.notes_exist
		hth_id_list = t_return.hth_id_list
		
		-- Now check what needs to be added inside the results column
		if full_table then
			local res_jjj
			if ii == new_res_ii then
				-- First check how many rows you need for this
				N_rows_res = 1
				jjj = ii+1
				result_local = Args['result'..ii] or ''
				local cont_loop = true
				while (jjj&lt;=ii_end) and cont_loop do
					if Args['split'..tostring(jjj-1)] then
						cont_loop = false
						new_res_ii = jjj
					else
						res_jjj = Args['result'..jjj] or ''
						if result_local == res_jjj then 
							N_rows_res = N_rows_res+1 
						else
							cont_loop = false
							new_res_ii = jjj
						end
					end
					jjj = jjj+1
				end
				-- Now create this field (reuse ii_fw and bg_col)
				-- Bold (if in range) or not
				if ii_show and (ii_show&gt;=ii) and (ii_show&lt;=(ii+N_rows_res-1)) then
					ii_fw = 'font-weight: bold;'
				else
					ii_fw = 'font-weight: normal;'
				end
				-- Get background colour
				bg_col = nil
				if Args['result'..ii] then
					bg_col = result_col[Args['col_'..result_local]] or Args['col_'..result_local] or 'white'
					bg_col = 'background-color:'..bg_col..';' 	-- Full style tag
				end
				if not bg_col then bg_col = 'background-color:transparent;' end -- Becomes default if undefined
				-- Check for notes
				local note_res_string, note_ref, note_text
				if Args['note_res_'..result_local] then
					notes_exist = true
					local note_res_local = Args['note_res_'..result_local]
					if not Args['note_res_'..note_res_local] then
						-- It does not point to another result note
						note_ref = 'res_'..result_local
						note_id = '&quot;table_note_res_'..result_local..rand_val..'&quot;' -- Identifier
						note_text = note_res_local
					else
						-- It does point to another result note
						note_ref = 'res_'..note_res_local
						note_id = '&quot;table_note_res_'..note_res_local..rand_val..'&quot;' -- Identifier
						note_text = Args['note_res_'..note_res_local]
					end
					-- Check whether it is already printed
					if not note_id_list[note_ref] then
						-- Print it
						note_id_list[note_ref] = note_id
						note_res_string = frame:expandTemplate{ title = 'efn', args = { group='Table_notes',  name=note_id, note_text} }
					else
						-- Refer to it
						note_res_string = frame:extensionTag{ name = 'ref', args = { group = 'lower-alpha', name = note_id} }
					end
				else
					note_res_string = ''
				end
				-- Get text
				local text_result = Args['text_'..result_local] or ''
				text_field_result = '| style=&quot;'..ii_fw..bg_col..'&quot; rowspan=&quot;'..tostring(N_rows_res)..'&quot; |'..text_result..note_res_string..'\n'
				-- See whether it is needed (only when blank for all entries)
				if results_defined then table.insert(t,text_field_result) end
			end
		end
	
		-- Insert match row if needed
		if match_table then
			-- Add empty cell
			table.insert(t,'| style=&quot;background-color:white;border-top:white;border-bottom:white;&quot;| \n')
			
			-- Now include note to match results if needed 
			for jj=top_pos,N_teams do
				team_code_jj = team_list[jj]
				if ii == jj then
					-- Nothing
				else
					local match_note = Args['match_'..team_code_ii..'_'..team_code_jj..'_note']
					if match_note then
						notes_exist = true
						-- Only when it exist
						-- First check for existence of reference for note
						if not Args['note_'..match_note] then
							-- It's the entry
							note_string = frame:expandTemplate{ title = 'efn', args = { group='Table_notes',  match_note} }
						else 
							-- Check for existence elsewhere
							note_local_num = team_list[match_note]
							if note_id_list[match_note] or ((note_local_num &gt;= ii_start) and (note_local_num &lt;= ii_end)) then
								-- It exists
								note_string = frame:extensionTag{ name = 'ref', args = { group = 'lower-alpha', name = note_id} }
							else
								-- Now define the identifier for this
								note_id = '&quot;table_note_'..match_note..rand_val..'&quot;' -- Add random end for unique ID
								note_id_list[match_note] = note_id
								-- Call refn template
								note_string = frame:expandTemplate{ title = 'efn', args = { group='Table_notes', name=note_id, Args['note_'..match_note]} }
							end
						end

						-- Now append this to the match result string
						Args['match_'..team_code_ii..'_'..team_code_jj] = Args['match_'..team_code_ii..'_'..team_code_jj]..note_string
					end
				end
			end
			
			-- Add rest of match row
			t = p_matches.row(t,Args,N_teams,team_list,ii,ii_show)
		end
	
		-- Now, if needed, insert a split (solid line to indicate split in standings, but only when it is not at the last shown position)
		if Args['split'..ii] and (ii&lt;ii_end) then
			-- Base size on N_cols (it needs 2*N_cols |)
			table.insert(t,'|- style=&quot;background-color:'..result_col['black1']..'; line-height:3pt;&quot;\n')
			table.insert(t,string.rep('|',2*N_cols)..'\n')
		end
	end
	
	-- Close table
	table.insert(t, '|}\n')
	
	-- Get info for footer
	local update = Args['update']			or 'unknown'
	local start_date = Args['start_date'] 	or 'unknown'
	local source = Args['source']	or 'unknown'
	local class_rules = Args['class_rules']	or nil
	
	-- Create footer text
	-- Date updating
	if string.lower(update)=='complete' then
		-- Do nothing
	elseif string.lower(update)=='unknown' then
	elseif update=='' then
		-- Empty parameter
		--table.insert(t_footer,'Updated to '..matches_text..' played on unknown. ')
	elseif string.lower(update)=='future' then
		-- Future start date
		local matches_text = Args['matches_text'] or 'spēles'
		table.insert(t_footer,'Pirmās '..matches_text..' tiks aizvadītas '..start_date..'. ')
	else
		local matches_text = Args['matches_text'] or 'spēlēm'
		table.insert(t_footer,'Atjaunināts pēc '..matches_text..' '..update..'. ')
	end
	if string.lower(source)=='unknown' then
		-- Do nothing
	elseif string.lower(source)~='unknown' then
		table.insert(t_footer,'Avots: '..source)
	end
	if class_rules and full_table and (not hide_class_rules) then
		table.insert(t_footer,'&lt;br&gt;Klasifikācijas noteikumi: '..class_rules)
	end
	-- Now for the named status
	local status_exist = false
	local status_string = ''
	local curr_letter
	for jjj = 1,mw.ustring.len(t_status.letters) do
		curr_letter = mw.ustring.upper(mw.ustring.sub(t_status.letters,jjj,jjj))
		if t_status.called[curr_letter] then
			if t_status.position == 'before' then
				status_string = status_string..'&lt;span style=&quot;font-weight:bold&quot;&gt;'..string.lower(curr_letter)..' &amp;ndash;&lt;/span&gt; '..t_status.code[curr_letter]..'; '
			else
				status_string = status_string..'&lt;span style=&quot;font-weight:bold&quot;&gt;('..curr_letter..')&lt;/span&gt; '..t_status.code[curr_letter]..'; '
			end
			status_exist = true
		end
	end
	-- Now end it with a point instead (if it contains entries the '; ' needs to be removed)
	if status_exist then
		status_string = '&lt;br&gt;'..mw.ustring.sub(status_string,1,mw.ustring.len(status_string)-2)..'.'
		table.insert(t_footer,status_string)
	end
	-- Add notes (if applicable)
	if notes_exist then
		table.insert(t_footer,&quot;&lt;br&gt;'''Piezīmes''':&quot;)
		-- As reflist size text
		t_footer = '&lt;div class=&quot;reflist&quot;&gt;'..table.concat(t_footer)..'&lt;/div&gt;'
		t_footer = t_footer..frame:expandTemplate{ title = 'notelist', args = { group='Table_notes'} }
	else
		-- As reflist size text
		t_footer = '&lt;div class=&quot;reflist&quot;&gt;'..table.concat(t_footer)..'&lt;/div&gt;'
	end
	-- Add footer to main text table
	table.insert(t,t_footer)
	
	return table.concat(t)
end
 
return p</text>
      <sha1>hp1k7o42vekaklgscjdj6eg5ogqb4jg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4448781</id>
      <parentid>4448365</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T02:10:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4448781</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="270807" sha1="obcpnz9d54edbph5smsmemep3i7d2o9" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2025-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks?
* ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi?
* ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas?
|2025-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... par filmu &quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot; saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā &quot;amerikāņus&quot; vai &quot;jauktas eiropiešu izcelsmes&quot;?
* ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
|2025-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē?
* ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem?
* ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s?
|2025-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta?
* ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]?
* ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus?
|2025-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)&lt;/small&gt;}} ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem?
* ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas?
* ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]?
|2025-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]] sastāvā?
* ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde &quot;Latgola.lv&quot;, kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām &quot;Ontans i Anne&quot;, bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa &quot;Latgola.lv 2&quot;?
* ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''&quot;[[Tīģeris un drakons]]&quot;''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām?
|2025-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Konsepsjons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])?
* ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār?
* ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā?
|2025-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]]}}
* ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā?
* ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''&quot;[[El Mariači]]&quot;''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''&quot;[[Desperado]]&quot;''' un &quot;[[Reiz Meksikā]]&quot;; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru?
* ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
|2025-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] dibinātājiem un īpašniekiem?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %?
|2025-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju?
* ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]?
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]?
|2025-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1?
* ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem?
* ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]?
|2025-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]?
* ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]?
* ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām?
|2025-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Etiopija]]s ziemeļos esošā '''[[Aksuma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā?
* ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs?
* ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu &quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;?
|2025-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu?
* ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja?
* ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)?
|2025-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]?
* ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]?
* ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru?
|2025-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu?
* ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem?
* ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu?
|2025-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos?
* ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] &quot;Saplēstās mežģīnes&quot; tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, &quot;gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus&quot;?
* ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni?
|2025-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists [[Juhanness Tīngnēss Bē]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu?
* ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]?
|2025-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]?
* ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu?
* ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s?
|2025-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]]}}
* ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')&lt;/small&gt;}}, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda?
* ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības?
* ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās?
|2025-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās?
* ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem?
|2025-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]]}}
* ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs &quot;Zelta ēzelis&quot; (&quot;Metamorfoze&quot;) tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē?
* ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]?
|2025-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild &amp; Neil Crawford.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Bohēmijas gandrene]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir nodalāmi divi izplatības reģioni: [[Skandināvija]]s—[[Baltijas valstis|Baltijas]] un [[Centrāleiropa|centrālās]] un [[Austrumeiropa|austrumu Eiropas]]; tā visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti, ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā?
* ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''?
* ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā?
|2025-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē?
* ... '''[[Kagajana (upe)|Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes?
* ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā?
|2025-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Balanoglossus sp.'')&lt;/small&gt;}} rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos?
* ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s?
* ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)?
|2025-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]?
* ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados?
* ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)?
|2025-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]?
* ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības?
* ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]?
|2025-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''&quot;[[Nāve paradīzē]]&quot;''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]?
* ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā?
|2025-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[estragons|estragonam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu?
* ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim?
* ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam?
|2025-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvijas PSR]] laikā draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji?
* ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]?
|2025-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]?
* ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā?
* ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu?
|2025-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]]}}
* ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)&lt;/small&gt;}} spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti?
* ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i?
* ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām?
|2025-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]?
* ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu?
* ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti?
|2025-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pavlovas kūka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]?
* ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''&quot;[[Sakāve]]&quot;''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas?
* ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai?
|2025-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē?
* ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos?
* ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu?
|2025-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Dženovas Republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt;}} bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību?
* ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa?
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru?
|2025-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē?
* ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]?
* ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus?
|2025-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]?
* ... kopš seriāla '''&quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma?
|2025-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ipsviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss?
* ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s?
* ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār?
|2025-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[strelīciju ģints]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Strelitzia juncea'')&lt;/small&gt;}} ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i?
* ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta?
* ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā?
|2025-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]]}}
* ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''&quot;[[Potsdamas milži]]&quot;'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)&lt;/small&gt;}}?
* ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku?
* ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm?
|2025-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs?
* ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti?
* ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli?
|2025-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem?
* ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra?
* ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]?
|2025-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri?
* ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s?
* ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot; un seriāls &quot;[[Pēctecība]]&quot;, kam sekoja &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot; ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]?
|2025-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]?
|2025-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē?
* ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā?
* ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]?
|2025-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Filips Arābs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]?
* ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]?
|2025-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]]}}
* ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' [[Mindanao]] salā ir [[Filipīnas|Filipīnu]] augstākā virsotne{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām?
* ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam?
|2025-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes?
* ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s?
* ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū?
|2025-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]]}}
* ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts &quot;visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs&quot;)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās?
* ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]?
|2025-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu&quot;?
* ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]?
* ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa?
|2025-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]?
* ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē?
|2025-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem&quot;?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī?
* ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]?
|2025-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī?
* ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā?
|2025-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} labi peld un pamatā barojas ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim?
* ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]], un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em?
|2025-08-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]?
* ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus?
|2025-08-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C?
* ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''&quot;[[Niagāra (filma)|Niagāra]]&quot;''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām &quot;[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]&quot; un &quot;Kā apprecēt miljonāru&quot;, bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu?
|2025-08-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]?
* ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu?
|2025-08-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Montekarlo kazino]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās?
* ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku?
* ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Iepazīstieties, spartieši]]&quot;''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās?
|2025-09-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās&quot;; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu?
* ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam?
* ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]?
|2025-09-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā?
* ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas?
* ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers?
|2025-09-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Āgras forts]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence?
* ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji?
* ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina?
|2025-09-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls?
* ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā?
* ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet?
|2025-09-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots?
* ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]?
* ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei?
|2025-09-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā?
* ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]?
* ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] [[Gruzija]]s zemēs, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu?
|2025-09-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]?
* ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''&quot;[[elles kuģi]]s&quot;''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām?
|2025-09-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]?
* ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti?
* ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]?
|2025-09-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s?
* ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu?
|2025-09-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]]}}
* ... daudzas '''[[lauru dzimta]]s''' augu [[suga]]s ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])&lt;/small&gt;}}?
* ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''&quot;[[Tulks (filma)|Tulks]]&quot;''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
|2025-09-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]]}}
* ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]?
* ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri?
* ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un [[kurmandži]] dialekti)?
|2025-09-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ajutaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]?
* ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti?
* ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē?
|2025-09-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]?
* ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]?
* ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]?
|2025-09-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot; elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem?
* ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]?
* ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī?
|2025-09-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)?
* ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība?
* ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana?
|2025-09-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]?
* ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, taču nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] šajā laikā turnīrs tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas?
|2025-09-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Sālahs el Arūri]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]?
* ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma &quot;[[Rīgas Praids]] 2005&quot; ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]?
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]?
|2025-09-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama?
* ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]?
|2025-09-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē?
* ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos?
* ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]?
|2025-09-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[apdziras|apdzirām]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]?
* ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas?
|2025-09-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem&quot;?
* ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests?
|2025-09-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]?
* ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā?
* ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]?
|2025-09-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]?
* ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas?
* ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva?
|2025-09-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tridentes koncils]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti?
* ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem?
|2025-09-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem dižozoliem [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads?
* ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks?
* ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis?
|2025-09-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]?
* ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]?
* ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]?
|2025-09-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam?
* ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]?
* ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā &quot;[[Vilcienvakte]]&quot;?
|2025-09-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]?
* ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]?
* ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta?
|2025-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī?
* ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]?
* ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu?
|2025-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''&quot;[[Nabaga radības]]&quot;''' guva lielu kritiķu atzinību, un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]?
* ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]?
|2025-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]]}}
* ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas?
* ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]?
* ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni?
|2025-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta?
* ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni?
* ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]?
|2025-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DP &quot;Daugavas Vārti&quot;.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Daugavas vārti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja?
* ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos?
* ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''?
|2025-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] sastopama reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''&quot;[[20 dienas Mariupolē]]&quot;''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]&quot; un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā &quot;Labākā dokumentālā filma&quot;?
* ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]?
|2025-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Jukatanas Republika]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}}, kas no [[Meksika]]s atdalījās pēc [[federālisms|federālisma]] atcelšanas, pastāvēja no [[1841. gads|1841.]] līdz [[1848. gads|1848. gadam]]?
* ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi?
* ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas?
|2025-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]?
* ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas?
* ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus?
|2025-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pakta parakstīšana)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''&quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu?
* ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs?
|2025-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā?
* ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās?
* ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs?
|2025-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā '''[[unce]]''' ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]?
* ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]?
|2025-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes?
* ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību?
* ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav?
|2025-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1920. gados)&lt;/small&gt;}} bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis &quot;Uz Tukumu pēc smukuma!&quot; kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s?
* ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi?
* ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]?
|2025-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā?
* ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos?
* ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību?
|2025-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[fuli|fulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]?
* ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros?
* ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir &quot;[[Pinokio piedzīvojumi]]&quot;, rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]?
|2025-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties?
* ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''?
* ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''?
|2025-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''&quot;[[apaļgalvji]]em&quot;''' un '''&quot;[[kavalieri]]em&quot;'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā &quot;apaļgalvis&quot; Džona Petija gleznā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns?
* ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā?
|2025-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva?
* ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''&quot;[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]&quot;''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus?
|2025-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā?
* ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā?
* ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s?
|2025-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas?
* ... [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijā&quot;]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā?
* ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])?
|2025-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[zirgu āboliņš]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s?
* ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', ir teicis: &quot;Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko&quot;?
|2025-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Paolo Nikolato]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases?
* ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu?
* ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma?
|2025-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i?
* ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki?
|2025-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]?
* ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu?
* ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]?
|2025-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai?
* ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''?
|2025-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā?
* ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]?
* ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts?
|2025-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]]}}
* ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]?
* ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]?
* ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]?
|2025-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu?
* ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena?
|2025-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs?
* ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]?
* ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus?
|2025-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harrison H. Schmitt at the LM with the US flag, AS17-134-20382.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]?
* ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu?
|2025-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)&lt;/small&gt;}}?
* ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī?
* ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers?
|2025-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Česteras katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili?
* ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]?
|2025-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]]}}
* ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos?
* ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''?
* ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece?
|2025-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās?
* ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]?
* ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem?
|2025-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]?
* ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā?
* ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā?
|2025-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni?
* ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]?
* ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]?
|2025-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[zilene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga?
* ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]?
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]?
|2025-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] notikusī '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena?
* ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim?
* ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]?
|2025-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā?
* ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]?
* ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams?
|2025-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā &quot;[[Smalkais stils]]&quot;, iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]?
* ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi?
* ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri?
|2025-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]?
* ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka?
* ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''?
|2025-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[austrumu galega]]i''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī?
* ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas?
|2025-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs?
* ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī?
* ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki?
|2025-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]?
* ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]?
* ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita?
|2025-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana?
* ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem?
* ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā?
|2025-11-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās?
* ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās?
|2025-11-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Magnolia coco'')&lt;/small&gt;}} [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes?
* ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā?
* ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]?
|2025-11-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Kārlo Juho Stolbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku &quot;ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam&quot; [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]?
* ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000?
|2025-11-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]]}}
* ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence?
* ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)?
* ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē?
|2025-11-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas?
* ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas?
|2025-11-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[samali|samalus]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])&lt;/small&gt;}}, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par &quot;jūras [[čigāni]]em&quot; — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem?
* ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]?
* ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku?
|2025-11-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem?
* ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru?
* ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]?
|2025-11-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku &quot;Sabah&quot; un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos?
* ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē?
|2025-11-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;}}?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
|2025-11-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?
|2025-11-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
|2025-11-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
|2025-11-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas karā]] pēc [[1880. gads|1880. gada]] '''[[Marengo kauja]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]?
|2025-11-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieder rekords ar 143 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
|2025-11-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
|2025-11-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza [[Bahamas|Bahamu]] pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
|2025-11-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]], un kvadrigas tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;}}?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
|2025-11-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
|2025-12-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[Casu martzu]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
|2025-12-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tā ir atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
|2025-12-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]]}}
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
|2025-12-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
|2025-12-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
|2025-12-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] Pīlesmiesta koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas [[Nīgrande|Nīgrandē]] ir saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
|2025-12-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
|2025-12-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
|2025-12-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
|2025-12-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
|2025-12-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
|2025-12-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]]}}
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
|2025-12-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]]}}
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' ir pārgājuši uz apkārtējo tautu valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;}}), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad [[teroristi]] no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem uzbrukumiem mūsdienu [[Krievija]]s vēsturē, atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
|2025-12-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
|2025-12-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]]}}
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
|2025-12-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[fļaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?
|2025-12-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
|2025-12-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
|2025-12-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[šaverma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
|2025-12-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]]}}
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?
|2025-12-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet [[Tobāgo]] mūsdienās tās ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
|2025-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]]}}
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt;}} tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šo laiku vēlāk sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
|2025-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
|2025-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
|2025-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?
|2025-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
|2025-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja sudraba medaļu [[Augstlēkšana|augstlēkšanā]], piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
|2025-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|150px]]}}
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
|2025-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?
|2025-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?
|2025-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|200px]]}}
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt;}} darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?
|2026-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?
|2026-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|150px]]}}
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?
|2026-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?
|2026-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?
|2026-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?
|2026-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?
|2026-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?
|2026-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt;}} ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?
|2026-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?
|2026-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?
|2026-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;}}?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?
|2026-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?
|2026-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?
|2026-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?
|2026-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?
|2026-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?
|2026-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|200px]]}}
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt;}} atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?
|2026-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]}}
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;}}); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?
|2026-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?
|2026-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?
|2026-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|150px]]}}
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?
|2026-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši izplatījusies daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em, un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?
|2026-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?
|2026-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?
|2026-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt;}} var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?
|2026-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] jeb gudrības zobs{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?
|2026-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Džons Netlss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?
|2026-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?
|2026-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?
|2026-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?
|2026-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?
|2026-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?
|2026-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi, un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?
|2026-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;}}?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?
|2026-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|200px]]}}
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;}}?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?
|2026-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
|2026-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt;}} — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?
|2026-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|200px]]}}
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?
|2026-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?
|2026-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?
|2026-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?
|2026-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?
|2026-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?
|2026-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?
|2026-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|200px]]}}
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?
|2026-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?
|2026-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?
|2026-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?
|2026-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?
|2026-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?
|2026-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?
|2026-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?
|2026-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|200px]]}}
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?
|2026-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}} tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?
|2026-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Greiems Hills]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, abi ''[[An-2]]R'' piloti gāja bojā?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?
|2026-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lamine Yamal in 2025.jpg|border|right|150px]]}}
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?
|2026-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
|2026-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|150px]]}}
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?
|2026-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;}} atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?
|2026-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?
|2026-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?
|2026-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|150px]]}}
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?
|2026-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?
|2026-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums, kas sākās pirms aptuveni {{sk|115000}} gadiem un noslēdzās pirms {{sk|12600}} gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?
|2026-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|150px]]}}
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?
|2026-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?
|2026-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;}}?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?
|2026-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?
|2026-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;}}, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
|2026-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?
|2026-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|200px]]}}
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?
|2026-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ikšķile]]s tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu no [[Rīgas ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?
|2026-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt;}} ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?
|2026-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?
|2026-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?
|2026-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt;}} ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?
|2026-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|200px]]}}
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?
|2026-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;}}?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā, ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?
|2026-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Erm, Johannes 11373.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?
|2026-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|200px]]}}
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?
|2026-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?
|2026-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?
|2026-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?
|2026-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?
|2026-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?
|2026-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Loustofta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt;}} ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?
|2026-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?
|2026-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kims Čonins]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju [[Ēriks Mateiko|Ēriku Mateiko]], bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?
|2026-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?
|2026-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;}}?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?
|2026-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?
|2026-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?
|2026-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>obcpnz9d54edbph5smsmemep3i7d2o9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Subway</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286972</id>
    <revision>
      <id>4448759</id>
      <parentid>4001499</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:24:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Cicihwahyuni6</username>
        <id>114852</id>
      </contributor>
      <origin>4448759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4821" sha1="1xbdk4yjpd59nic10c6pza4u5i4898r" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
|name             = ''Subway''
|logo             = Subway 2016 logo.svg
|logo_size        = 
|alt              = 
|caption          = ''Subway'' logo kopš 2016. gada
|type             = Publiska
|traded_as        = 
|fate             = 
|predecessor      = 
|successor        = 
|foundation       = 1965. gada 28. augusts
|founder          = [[Pīters Baks]] un [[Freds Deluka]]
|location         = {{vieta|ASV|Konektikuta|Milforda}}
|area_served      = Globāls
|key_people       = 
|industry         = [[Restorāns|Restorāni]]
|genre            = [[Ātrā ēdināšana|Ātrās ēdināšanas]] restorāns
|products         = [[sviestmaize]]s, [[pica]]s un [[salāti (ēdiens)|salāti]]
|services         = 
|revenue          = {{ASV dolārs|23 miljardi}} (2013) 
|operating_income = 
|net_income       = 
|assets           = 
|equity           = 
|num_employees    = 
|owner            = ''Doctor's Associates Inc.''
|parent           = 
|divisions        = 
|subsid           = 
|homepage         = {{URL|https://www.subway.com/}}
|footnotes        = 
|intl             = 
}}

'''''Subway''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] restorānu tīkls, kura galvenais vadības centrs atrodas [[Milforda|Milfordā]], [[Konektikuta|Konektikutā]], tam ir arī pieci reģionālas nozīmes galvenie vadības centri pasaules reģionos. Uzņēmumu 1965. gada 28. augustā dibināja [[Pīters Baks]] un [[Freds Deluka]]. 1984. gada decembrī ''Subway'' [[Bahreina|Bahreinā]] atvēra savu pirmo restorānu ārpus ASV. Uzņēmums galvenokārt specializējas uz [[sviestmaize|sviestmaižu]] un [[salāti (ēdiens)|salātu]] pagatavošanu, tomēr dažās valstīs ''Subway'' piedāvā arī [[pica]]s. ''Subway'' pieder uzņēmums ''Doctor's Associates Inc.''

Subway ir viena no visātrāk augošajām ātrās ēdināšanas restorānu [[franšīze|franšīzēm]] pasaulē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.subway.com//en-US/ExploreOurWorld|title=Explore Our World &amp;#124; SUBWAY.com - United States (English)|website=SUBWAY|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210516065431/https://www.subway.com/en-US/ExploreOurWorld}}&lt;/ref&gt; Pēc 2015. gada 29. jūnija datiem ar ''Subway'' zīmolu darbojās {{sk|44019}} restorānu 110 pasaules valstīs. Eiropā 2014. gadā bija izvietoti 4018 ''Subway'' restorāni. [[Eiropa]]s reģiona galvenais vadības centrs atrodas [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]].

''Subway'' tiek uzskatīts par vienu no veselīgākajiem ātrās ēdināšanas tīkliem pasaulē. Katra sviestmaize tiek gatavota klienta acu priekšā, bet sviestmaižu pamatu veido klienta izvēlēta maize, kas ir svaigi cepta katrā restorānā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/ekonomika/latvija/121114-subway-mcdonalds-un-hesburger-nav-musu-konkurenti.htm|title=&quot;Subway&quot;: &quot;McDonald's&quot; un &quot;Hesburger&quot; nav mūsu konkurenti|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 24. augustā tika paziņots, ka panākta vienošanās par ''Subway'' pārdošanu investīciju uzņēmumam ''[[Roark Capital]]''; darījuma summa netiek atklāta, bet tiek lēsta uz 9,6 miljardiem ASV dolāru. Līdz šim uzņēmums piederēja dibinātāju ģimenēm.&lt;ref name=&quot;db 2023.08.25&quot; /&gt;

== Latvijā ==

Subway franšīzes pirmo restorānu Latvijā atvēra 2014. gada 27. jūnijā, [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5874664/fotoreportaza-durvis-ver-vala-pirma-subway-estuve-riga|title=Fotoreportāža: Durvis ver vaļā pirmā «Subway» ēstuve Rīgā|date=2014. gada 27. jūn.|website=Apollo.lv}}&lt;/ref&gt; ''Subway'' franšīzes tiesības Latvijā pieder trim firmām — ''Submarine Latvia'', ''SUB Latvia'' un &quot;PLG group&quot;. Pēc 2015. gada jūnija datiem Latvijā atrodas pieci ''Subway'' restorāni un tie visi ir izvietoti Rīgā. 2015. gada 26. jūnijā uzņēmums paziņoja, ka tuvākajā nākotnē plāno atvērt jaunus restorānus arī citās [[Latvija]]s pilsētās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/planots-atvert-subway-restoranus-ari-citas-latvijas-pilsetas-434372|title=Plānots atvērt Subway restorānus arī citās Latvijas pilsētās|website=Dienas Bizness}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;db 2023.08.25&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/subway-tiks-pardots-investiciju-uznemumam-roark-capital-512940 Subway tiks pārdots investīciju uzņēmumam Roark Capital] LETA/AFP, 25.08.2023&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}


{{Pārtika-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ātrās ēdināšanas restorāni]]
[[Kategorija:ASV uzņēmumi]]</text>
      <sha1>1xbdk4yjpd59nic10c6pza4u5i4898r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leksingtona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>287096</id>
    <revision>
      <id>4448929</id>
      <parentid>4437686</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:41:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{multiple image → {{Vairāki attēli using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448929</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4320" sha1="tot10z0d5oj6f54ano70wsexloc54kf" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Leksingtona
 | official_name            = ''Lexington''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = Athens of the West, Horse Capital of the World
 | motto                    = 
 | image_skyline            = {{Vairāki attēli
| border        = infobox
| perrow        = 1/2/2/2
| total_width   = 280
| caption_align = center
| image1        = LexingtonDowntown.JPG
| image2        = Rupp Arena view from Triangle Park.jpg
| image3        = Keeneland gate.jpg
| image4        = Town Branch Park.jpg
| image5        = Commonwealth Stadium of Kentucky - Kentucky Wildcats v.s. Georgia Bulldogs - SEC football, October 2012 (2012-10-20 by Navin75).jpg
| image6        = Old Main, University of Kentucky, Administration Drive, Lexington, KY.jpg
| image7        = Old Fayette County Courthouse (1).jpg
}}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               =
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | pushpin_map              = ASV#Kentuki
 | pushpin_mapsize          = 
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 38 | latm  =  1 | lats  = 47 | latNS  = N
 | longd = 84 | longm = 29 | longs = 41 | longEW = W
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{karogs|ASV}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = {{karogs|Kentuki}}
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1782
 | area_total_km2           = 739.4
 | elevation_m              = 298
 | population_total         = 322570
 | population_as_of         = {{dat|2020|||SK|bez}}
 | population_rank          = 57
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Eastern Time Zone|EST]]
 | utc_offset               = -5
 | timezone_DST             = [[Eastern Time Zone|EDT]]
 | utc_offset_DST           = -4
 | website                  = {{URL|http://www.lexingtonky.gov/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Leksingtona''' ({{val|en|Lexington}}) ir pilsēta [[Kentuki]] štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Ar vairāk nekā 322,5 tūkstošiem iedzīvotāju (2020. gada aprēķins) tā ir otra lielākā pilsēta štatā un 57. lielākā valstī. Nozīmīgs [[zirgi|zirgu]] audzēšanas centrs.

Nosaukta 1775. gadā Masačūsetsā esošās Leksingtonas vārdā. Kentuki likumdevēju pirmā sanāksmju vieta (1792) pēc štata pievienošanās Apvienībai. 19. gadsimta 80. gados paši sevi sauca par &quot;Rietumu [[Atēnas|Atēnām]]&quot;. 1817. gadā pilsētā tika atskaņota pirmā [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] simfonija ASV. 1788. gadā Leksingtonā tika atļautas zirgu skriešanās sacensības. Pilsētā atrodas Amerikas tīrasiņu zirgu audzētāju asociācijas galvenā mītne. 1865. gadā pilsētā dibināta [[Kentuki Universitāte]]. Leksingtonas kapsētā apbedīts ASV viceprezidents [[Džons Brekinridžs]], konfederātu ģenerālis [[Džons Hants Morgans]], ASV senators [[Henrijs Klejs]], kā arī ASV pirmā lēdija [[Mērija Toda Linkolna]].

39,5% pilsētas iedzīvotāju ir vismaz bakalaura grāds, šī ir viena no izglītotākajām pilsētām valstī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://factfinder2.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?src=bkmk|title=American FactFinder - Results|author=Data Access and Dissemination Systems (DADS)|work=census.gov}}&lt;/ref&gt;

== Cilvēki ==
{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| percentages = pagr
| align = none
| cols = 2
| 1790|834
| 1800|1705
| 1810|4326
| 1820|5279
| 1830|6026
| 1840|6997
| 1850|8159
| 1860|9321
| 1870|14801
| 1880|16656
| 1890|21567
| 1900|26369
| 1910|35099
| 1920|41534
| 1930|45736
| 1940|49304
| 1950|55534
| 1960|62810
| 1970|108137
| 1980|204165
| 1990|225366
| 2000|260512
| 2010|295803
| 2014|310797
|2020|322570
}}

=== Ievērojamas personības ===
Leksingtonā dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Maikls Šenons]] (''Michael Corbett Shannon'', 1974) ir amerikāņu aktieris, producents, mūziķis un teātra režisors

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kentuki pilsētas]]</text>
      <sha1>tot10z0d5oj6f54ano70wsexloc54kf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Kontakti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>291544</id>
    <revision>
      <id>4448767</id>
      <parentid>4000765</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T23:46:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20305-94</username>
        <id>143554</id>
      </contributor>
      <comment>Iustinian Iustinian</comment>
      <origin>4448767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1896" sha1="4che8d2bh0fdv5f21h5hxfk2m64p1qe" xml:space="preserve">Buna ziua. As putea sa va aduc un numar foarte mare de clienti intr-un timp foarte scurt!
Cateva sute, sau poate chiar mii de clienti, de obicei in decurs de 1-2 saptamani.
V-ar interesa?

Daca da, va spun aici direct cum procedez, iar daca sunteti interesati, am o super oferta pentru dumneavoastra daca dati curs ofertei mele saptamana aceasta.

CE FAC MAI EXACT?
Asa cum v-am contactat pe dumneavoastra, prin formularul de contact al site-ului dumneavoastra, asa pot contacta zeci de mii de firme, intre 50.000 si 70.000 de firme.

Daca mesajul si produsele/serviciile dumneavoastra se nimeresc sa fie de interest pentru persoanele care citesc acele e-mailuri, sau pentru firmele reprezentate de acele persoane, veti avea un numar mai mare sau mai mic de clienti, intr-un timp relativ scurt.
(De obicei devin clienti si persoanele fizice si firmele.)

Nu este nimic complicat, eu ma ocup de tot si va trimit la sfarsit si un raport.

OFERTA MEA:
- Pentru ca vine pastele, vreau sa va ofer acest serviciu de 5 ori mai ieftin decat incasez de obicei
- Adica, doar 1000 de lei + TVA. (platibili o singura data)

- Puteti beneficia de aceasta oferta, daca dati curs ofertei saptamana aceasta si daca imi platiti inainte de 8 Aprilie.
- Serviciile le pot presta oricand. Fie acum inainte de paste, fie dupa paste, in functie de cum va avantajeaza pe dumneavoastra mai mult.

SCOPUL OFERTEI
- Scopul acestei oferte, este sa va largesc orizonturile, si sa vedeti cat de profitabila poate fi o astfel de campanie, ca sa ne gandim la o colaborare pe termen lung, pentru mai multe tipuri de servicii similare.

SUNTETI INTERESATI?
Tot ce trebuie sa faceti este sa imi dati reply la acest e-mail si sa imi spuneti cand ati fi interesati de o astfel de campanie.

- Pentru toate serviciile se ofera factura cu TVA deductibil.
Va multumesc si astept sa va arat cat de profitabil pot fi pentru dumneavoastra</text>
      <sha1>4che8d2bh0fdv5f21h5hxfk2m64p1qe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448774</id>
      <parentid>4448767</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T23:54:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20305-94|~2026-20305-94]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda</comment>
      <origin>2479645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="889" sha1="p191v03z12j8hxa13jmzzkxhr4cutqe" xml:space="preserve">{{Help intro frame top}}
&lt;!-- TABS --&gt;
{{Vikipēdija:Kontakti/navigācija|This=1}}
|style=&quot;padding: 2em;&quot; |
Paldies par interesi sazināties ar Vikipēdiju. Pirms turpināt, dažas lietas, ko ņemt vērā:

# Vikipēdijai ''nav centrālas redaktoru padomes''; labojumus veic liels skaits brīvprātīgo pēc saviem ieskatiem. Par labojumiem neatbild arī ''[[wmf:Home|Wikimedia Foundation]]'' (organizācija, kas uztur šo vietni), ne arī tās darbinieki, un labojumi netiek veikti pēc pieprasījumiem e-pastā.
# Lai arī Vikipēdiju dibināja [[Džimijs Veilss]], viņš personīgi nav atbildīgs par mūsu saturu.
# Ja rodas jautājumi par Vikipēdijas darbības principiem, nevis konkrētu problēmu, plašāka informācija atrodama [[Vikipēdija:Par|lapā par Vikipēdiju]].

Saites kreisajā pusē palīdzēs atrast veidu, kā sazināties ar mums vai atrisināt problēmu.
{{-}}
|}</text>
      <sha1>p191v03z12j8hxa13jmzzkxhr4cutqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baireitas festivāls</title>
    <ns>0</ns>
    <id>291902</id>
    <revision>
      <id>4448930</id>
      <parentid>4300847</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:45:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}}, {{Official website}} → {{oficiālā tīmekļa vietne}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448930</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21201" sha1="f9ba0rf9rel17ze6je757c6krmszmz3" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
'''Baireitas festivāls''' ({{val|de|Bayreuther Festspiele}}) ir mūzikas festivāls, kas katru gadu norisinās [[Vācija]]s pilsētā [[Baireita|Baireitā]]. Šajā festivālā atskaņo vienīgi 19. gadsimta vācu komponista [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] skaņdarbus. Festivālu aizsāka pats Vāgners ar mērķi popularizēt savus skaņdarbus, it īpaši operas „[[Nībelunga gredzens]]” (''Der Ring des Nibelungen'') un „Parsifāls” (''Parsifal'').
Operas uzved Baireitas opernamā (''Bayreuth Festspielhaus''), kura celtniecību Vāgners uzraudzīja personiski. Ēkas dizainā ir izmantoti vairāki arhitektūras jaunievedumi, kas bija gan īpaši pielāgoti lielajiem [[orķestris|orķestriem]], kuri izpildīja Vāgnera darbus, gan atbilda komponista redzējumam par darbu iestudējumu. Opernamā ir unikāla akustika, orķestris skatītājiem nav redzams un būtībā ir paslēpts zem skatuves. Laika gaitā festivāls ir kļuvis par nozīmīgu galamērķi Vāgnera mūzikas cienītājiem, kuriem bieži vien nākas gaidīt pat vairākus gadus, lai iegādātos biļetes.

== Pirmsākumi ==
Festivāla pirmsākumi meklējami laikā, kad Rihards Vāgners centās kļūt finansiāli neatkarīgs. Pēc tam, kad pasliktinājās Vāgnera attiecības ar viņa mecenātu, [[Bavārija]]s karali [[Ludvigs II|Ludvigu II]], Vāgners tika izraidīts no [[Minhene]]s, kur festivālu bija iecerējis rīkot sākotnēji. Kā nākamo festivāla norises vietu Vāgners apsvēra [[Nirnberga|Nirnbergu]], jo, pēc viņa domām, šī pilsēta varēja paspilgtināt tādu viņa skaņdarbu kā &quot;Nirnbergas meistardziedoņi&quot; (''Die Meistersinger'') tematisko nozīmi, bet, klausot Hansa Rihtera padomam, Vāgners lēma par labu Baireitai, pilsētai ar trīs izteiktām priekšrocībām.
Pirmkārt, pilsētā bija lieliski piemērota ēka — Markgrāfu opernams, kas 1747. gadā tika uzcelts marķīzam Frederikam un viņa sievai Frīderikei Sofijai Vilhelmīnei, Frīdriha Lielā māsai. Šis opernams bija tieši tāds, kādu Vāgners vēlējās — pietiekami ietilpīgs un ar labu akustiku. Otrkārt, Baireita nebija to pilsētu lokā, kurās Vāgneram bija aizliegts uzvest operas. Aizliegums pastāvēja tādēļ, ka 1864. gadā Vāgners, nabadzības spiests, bija pārdevis tiesības uz savām operām. Treškārt, Baireitas kultūras dzīve nespēja konkurēt ar Vāgnera skaņdarbiem, tādēļ festivāls varēja kļūt par galveno pilsētas kultūras notikumu.
Vāgners ar savu sievu Kosimu Baireitu apmeklēja 1870. gada aprīlī. Pēc opernama apskates viņš secināja, ka tas nav piemērots viņa vajadzībām. Tas bija paredzēts 18. gadsimta baroka orķestriem, nevis Vāgnera sarežģītajām operām un lielajiem orķestriem. Taču pilsētas birģermeistari bija pretimnākoši un palīdzēja Vāgneram uzcelt jaunu ēku. Festivālu bija paredzēts atklāt 1873. gadā, tādēļ 1871. gada pavasarī Vāgners tikās ar Vācijas kancleru [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]], lai iegūtu finansējumu, taču tikšanās bija neveiksmīga. Pēc tam Vāgners uzsāka ziedojumu vākšanas kampaņu, lai sakrātu nepieciešamos līdzekļus. Kampaņa tika izvērsta visā Vācijā, tai skaitā [[Leipciga|Leipcigā]] un [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]].
Sākotnēji cilvēki naudu ziedoja nelabprāt, tāpēc Vāgners, klausot savam draugam un mūzikas cienītājam Emīlam Hekelam, izveidoja vairākas Vāgnera biedrības ar mērķi palielināt festivāla biedru skaitu. Biedrības tika izveidotas vairākās pilsētās, tostarp Leipcigā, Berlīnē un Vīnē.
Lai gan Vāgnera biedrības un citas ziedojumu vākšanas organizācijas vairākkārt lūdza finansiālu palīdzību Vācijas Reiham, tomēr līdz 1872. gada beigām opernama būvniecībai nepieciešamie līdzekļi netika savākti. 1873. gada augustā Vāgners vēlreiz vērsās pie Bismarka, bet viņa lūgums atkal tika noraidīts.
Izmisumā Vāgners vēlreiz uzrunāja savu agrāko mecenātu Ludvigu II, kurš negribīgi piekrita palīdzēt. 1874. gada janvārī Ludvigs II piešķīra Vāgneram 100 000 sudraba [[Tālers|tāleru]], un īsi pēc tam sākās opernama celtniecība arhitekta Gotfrīda Zempera vadībā. Sākotnēji opernama atklāšana tika plānota 1875. gadā, bet dažādu celtniecības un organizatorisku problēmu dēļ atklāšana tika atlikta uz nākamo gadu.

== Agrīnā vēsture ==
Kopš festivāla atklāšanas 1876. gadā tas ir kļuvis par sociālkulturālu fenomenu. Svinīgajā atklāšanā, 1876. gada 13. augustā, apmeklētāju priekam tika atskaņota opera „Reinas zelts”. Šajā īpašajā notikumā piedalījās [[Vācijas ķeizars]] Vilhelms, [[Brazīlija]]s imperators Doms Pedru II, Bavārijas karalis Ludvigs II (kurš festivālu apmeklēja slepeni, visticamāk, lai izvairītos no tikšanās ar ķeizaru), citi augstmaņi, kā arī Vāgnera labs draugs filozofs [[Frīdrihs Nīče]], kurš tolaik veltīja daudz pūļu, lai palīdzētu izveidot festivālu. Atklāšanas brīdī klāt bija arī tādi izcili komponisti kā [[Antons Brukners]], [[Edvards Grīgs]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Ferencs Lists]] un jaunais talants Artūrs Futs.
Mākslinieciskā ziņā festivāls bija izdevies. „Baireitā notika kas tāds, ko mūsu mazbērni un viņu bērni vienmēr atcerēsies,&quot; rakstīja Čaikovskis, kurš festivālu apmeklēja kā krievu korespondents. Tomēr finansiālā ziņā festivāls cieta neveiksmi un tajā ieguldītie līdzekļi tika atpelnīti tikai pēc vairākiem gadiem. Vāgners atteicās no sava sākotnējā plāna organizēt festivālu arī nākamajā gadā un tā vietā devās uz [[Londona|Londonu]], kur sarīkoja virkni koncertu ar mērķi segt festivāla zaudējumus. Lai gan pirmajos gados festivāls cieta smagas finansiālas grūtības, tas izdzīvoja, pateicoties valsts atbalstam un ietekmīgu Vāgnera cienītāju, tostarp Bavārijas karaļa Ludviga II, palīdzībai.
Jau no pirmsākumiem festivāls piesaistīja izcilus diriģentus un dziedātājus, no kuriem daudzi uzstājās bez atlīdzības. Ievērojamu mākslinieku vidū bija Hanss Rihters, kurš 1876. gadā diriģēja operu cikla „Nībelunga gredzens” pirmizrādi. Festivālā piedalījās arī talantīgais diriģents Hermanis Levijs, kuru Vāgners personīgi bija izvēlējies operas „Parsifāls” debijai 1882. gadā (Levijam palīdzēja jaunais talants [[Engelberts Humperdinks]]).
Pēc Vāgnera nāves viņa atraitne Kosima turpināja festivāla tradīcijas, to organizējot reizi vienā vai divos gados. Viņa pakāpeniski iepazīstināja publiku ar Vāgnera pēdējām desmit pabeigtajām operām jeb Baireitas kanonu. [[Ebreji|Ebreju]] [[rabīns|rabīna]] dēls Levijs bija festivāla galvenais diriģents arī nākamās divas desmitgades. Austriešu diriģents Fēlikss Motls, kurš piedalījās festivālā no 1876. gada līdz 1901. gadam, 1886. gadā Baireitā uzveda operu „Tristans un Izolde”. Līdz 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem operas izrādes tika uzvestas, stingri ievērojot karaļa Ludviga aizbildniecības laikā iedibinātās tradīcijas. Milzīgās partitūras tika saglabātas pilnā apjomā, pārbaudot pat īstu mākslas cienītāju pacietību. Kosima Vāgnere saglabāja uzvedumus „Parsifāls” un „Nībelunga gredzens” tādus, kādi tie bija Vāgnera laikos, un, lai aizsargātu uzvedumus no jebkādām izmaiņām, ik reizi apvaicājās dēlam Zigfrīdam: „Vai 1876. gadā tēvs tiešām tā būtu darījis? &quot;
Pēc Kosimas Vāgneres aiziešanas pensijā 1906. gadā Zigfrīds pārņēma festivāla organizēšanas pienākumus, ieviešot izrādēs jaunus iestudējuma un izpildījuma stilus. Pēc Zigfrīda pāragrās nāves 1930. gadā festivāls palika viņa angļu izcelsmes sievas Vinifredas Vāgneres gādībā, savukārt par tā māksliniecisko vadītāju kļuva Heincs Tītjens.

== Baireitas festivāls nacistiskajā Vācijā ==
Vēl pirms [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partija]] nokļuva pie varas Vinifreda Vāgnere kļuva par [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dedzīgu atbalstītāju un tuvu draudzeni. Vāgneru ģimene viņas saraksti ar Hitleru ir turējusi slepenībā. Vinifreda un citi festivāla rīkotāji bija biedri nacistu galvenā ideologa [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] dibinātajā “Apvienībā cīņai par vācu kultūras saglabāšanu”. Apvienība aktīvi apspieda modernistu mūzikas un mākslas attīstību. Trešā Reiha laikā festivāls tomēr saglabāja zināmu māksliniecisko neatkarību. Ironiskā kārtā Hitlers apmeklēja priekšnesumus ar ebreju un ārvalstu dziedātāju piedalīšanos, kuru uzstāšanās visā Vācijā jau sen bija aizliegta. Aizliegto mākslinieku vidū bija arī varoņtenors Makss Lorencs, kura sieva bija ebreju izcelsmes. Vinifredas ietekme uz Hitleru bija tik spēcīga, ka Hitlers pēc viņas lūguma pat uzrakstīja vēstuli antifašistiski noskaņotajam itāļu diriģentam [[Arturo Toskanīni]], aicinot viņu pārņemt festivāla vadību, taču Toskanīni atteicās, un no 1933. gada līdz 1942. gadam festivālu galvenokārt vadīja Karls Elmendorfs.
Trešā Reiha laikā pirmoreiz tika lauztas festivāla tradīcijas, neiekļaujot repertuārā vājākos Riharda Vāgnera 19. gadsimtā radītos skaņdarbus. Tolaik daudzi protestēja pret izmaiņām, tostarp tādi ievērojami diriģenti kā Toskanīni un [[Rihards Štrauss]], un pat daži Vāgnera ģimenes locekļi. Jebkādas izmaiņas festivāla norises kārtībā viņi uzskatīja par necienīgu izturēšanos pret izcilo mākslinieku — Vāgneru. Neskatoties uz mūziķu sabiedrības iebildumiem, Hitlers izmaiņas apstiprināja, tādējādi veicinot arvien jaunas pārmaiņas festivāla norisē turpmākajos gadu desmitos.
Kara laikā festivāls nonāca nacistu partijas pārraudzībā, kura sponsorēja operas ievainotajiem karavīriem, kas atgriezās no frontes. Pirms izrādēm karavīri bija spiesti apmeklēt lekcijas par Vāgneru, un vairums atzina, ka festivāls bija garlaicīgs. Tomēr, būdami „fīrera viesi”, neviens neuzdrošinājās sūdzēties.

=== Baireitas piemiņas plāksne ===
1970. gados Vinifreda Vāgnere vairākkārt tika aicināta uzstādīt piemiņas plāksni ebreju izcelsmes dziedātājām, Baireitas festivāla dalībniecēm, kuras tika nogalinātas koncentrācijas nometnēs, taču piemiņas plāksne abu dalībnieču — Otīlijas Mecgeres-Latermanes un Henrietes Gotlības — piemiņai tika uzstādīta tikai pēc Vinifredas nāves.

== Jaunais festivāls ==
Pēdējās Otrā pasaules kara dienās sabiedrotie iznīcināja divas trešdaļas Baireitas pilsētas, tomēr pats opernams palika neskarts. Pēc kara Vinifredai Vāgnerei par nacistu partijas atbalstīšanu kara tiesa piesprieda pārbaudes laiku. Tiesa viņai aizliedza vadīt Baireitas festivālu un pārvaldīt īpašumus, tāpēc to nācās darīt viņas dēliem Volfgangam un Vīlandam.
Pēc Otrā pasaules kara, amerikāņu okupācijas laikā, opernams tika izmantots ASV Armijas karavīru atpūtai un dievkalpojumiem. Atļauti bija tikai populārās mūzikas koncerti un dažādas izklaides: komēdijas, dejas, akrobātika, un tolaik tika iestudētā vienīgi operete „Sikspārnis”. Kad 1946. gadā opernams tika atdots Baireitas pilsētas valdījumā, tas tika izmantots Baireitas Simfoniskā orķestra koncertiem un tādām operas izrādēm kā „Fidelio&quot;, „Ieleja&quot;, „Madama Butterfly&quot; un „Traviata&quot;. Sabiedrībā sāka spriest par Vāgnera festivāla atjaunošanu. Visbeidzot, 1951. gada 29. jūlijā, festivālu atklāja Baireitas festivāla orķestris ar [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] Devīto simfoniju, ko diriģēja Vilhelms Furtvenglers. Vēlāk pirmizrādi piedzīvoja Vāgnera opera „Parsifāls”

Vīlanda Vāgnera vadībā „Jaunā Baireita&quot; tika ievesta laikmetā, kas bija vairāk nekā revolucionārs. Smalkās, dabiskās dekorācijas bija pagātne — modernajos iestudējumos tās aizstāja minimālisms. Salīdzinot ar šīm pārmaiņām, pirmskara pārmaiņas šķita nenozīmīgas. Pirmo reizi Baireitas festivāla vēsturē pēc izrādes no auditorijas atskanēja vairāki riebuma pilni saucieni. Vīlandu īpaši izsmēja pēc 1956. gada operas „Nirnbergas meistardziedoņi” iestudējuma. Konservatīvā publika grezno izrāžu pārtraukšanu un svētās vācu tradīcijas laušanu uzskatīja par smagu pārkāpumu.
Vīlands pārmaiņas pamatoja ar mēģinājumu izveidot „neredzamu skatuvi&quot;, kas ļautu auditorijai pilnībā izjust izrādes psihosociālos aspektus bez izsmalcinātām dekorācijām, kas novērstu uzmanību. Tika izteikti pieņēmumi, ka, atņemot Vāgnera darbiem to ģermāniskos un vēsturiskos elementus, Vīlands mēģināja attālināt Baireitu no tās [[nacionālsociālisms|nacionālsociālistiskās]] pagātnes un veidot tādas izrādes, kas patiktu visiem. Tomēr laika gaitā daudzi kritiķi sāka atzinīgi vērtēt Vīlanda interpretācijas unikālo skaistumu.
Vīlanda novatoriskos uzvedumus salīdzināja ar Volfganga izrādēm, kuras kritiķi vienbalsīgi atzina par neiedvesmojošām. Ja Vīlanda izrādes tika uzskatītas par radikālām, tad Volfganga — par regresīvām. Lai gan joprojām minimāli, tomēr Volfgangs izrādēs atdzīvināja daudzus dabiskus un romantiskus pirmskara laika uzvedumu elementus. Kad 1966. gadā Vīlands priekšlaicīgi nomira no plaušu vēža, daudzi sāka apšaubīt Baireitas pārākumu pār citiem vācu opernamiem, un tika ieteikts interesantākās izrādes iestudēt citur.
Lai palielinātu festivāla auditoriju, 1955. gadā visa Baireitas festivāla trupa uzstājās [[Parīze|Parīzē]] un [[Barselona|Barselonā]] ar tādām operas izrādēm kā „Parsifāls”, „Valkīra” un „Tristans un Izolde”.
1973. gadā, saskaroties ar nomācošu kritiku un ģimenes iekšējām cīņām, Baireitas festivāls un tā īpašumi tika nodoti jaunizveidotajam Riharda Vāgnera nodibinājumam. Par valdes locekļiem tika iecelti Vāgneru ģimenes locekļi un citi cilvēki, kurus nozīmēja valsts. Volfgangs Vāgners kā priekšsēdētājspalika atbildīgs par festivāla vadīšanu.

== Vāgnera darbnīca ==
Kamēr Volfgangs Vāgners turpināja vadīt festivālu, sākot ar 1970. gadiem, vietā, ko Volfgangs sauca par Baireitas darbnīcu (''Werkstatt Bayreuth''), operas izrādes iestudēja vairāki jauni režisori. Tas tika darīts, lai režisori varētu eksperimentēt ar dažādām operu uzvešanas tehnikām. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo Volfgangs nespēja vienlaicīgi vadīt un režisēt festivālu. Tas arī deva iespēju Baireitas festivālam ar katru izrādi atsvaidzināt repertuāru, nevis gadu no gada turpināt uzvest vienas un tās pašas nemainīgās operas.
Baireitas darbnīcas sensacionālākās izrādes bija „Nībelunga gredzena” cikls, ko iestudēja franču režisors Patriss Šero — viņš izrādes veidoja, balstoties uz [[Džordžs Bernards Šovs|Džordža Bernarda Šova]] interpretāciju. Šovs uzskatīja, ka „Nībelunga gredzens” ataino sabiedrības viedokli par to, kā bagātie 19. gadsimta kapitālisti ekspluatē strādnieku šķiru.
Publikas jūtas bija dalītas — vieni izrādi uzskatīja par apvainojošu, taču citi to uzskatīja par labāko „Nībelunga gredzena” ciklu, kas jebkad iestudēts. Tas bija vēl nepiedzīvots gadījums festivāla vēsturē — starp atbalstītājiem un pretiniekiem izcēlās konflikts un daudz netrūka līdz atklātam dumpim. Lai vai kā, izrādes un izpildītāji bija vieni no labākajiem operas pasaulē redzētajiem.
Citi ievērojamie režisori, kuri piedalījās Baireitas darbnīcā, bija Žans Pjērs Ponels, sers Pīters Hols no Karaliskās Šekspīra trupas, Gecs Frīdrihs no Berlīnes Vācu operas, Harijs Kupfers no kādreizējās komunistu [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Austrumvācijas]] Berlīnes Valsts operas un Heiners Millers no Berlīnes ansambļa. Galu galā Volfganga lēmums ļaut režisoriem eksperimentēt palīdzēja atjaunot Baireitas festivālu un tā reputāciju kā vadošajam Vāgnera operfestivālam pasaulē.

== 21. gadsimts ==
Pēc tam, kad 2008. gada augustā Volfgangs Vāgners aizgāja pensijā, nebija skaidrības par turpmāko festivāla vadību. 2001. gadā festivāla valde 21 locekļa sastāvā nolēma, ka Vāgnera vietā darbu turpinās viņa meita Eva Vāgnere-Paskjē, taču pats Volfgangs ierosināja, ka vadība jāpārņem viņa otrajai sievai Gudrunai un viņu meitai Katarīnai. 2007. gadā Gudruna nomira un neviens amata pārņēmējs netika izvēlēts, tomēr pastāvēja uzskats, ka galu galā abas meitas vadīs festivālu. Festivāla valde paziņoja, ka priekšroka tiks dota Riharda Vāgnera pēctečiem, pretējā gadījumā kandidātam būtu jābūt acīmredzami pārākam.
2008. gada 1. septembrī Bavārijas kultūras ministrs Tomass Gopels pilnvaroja Volfganga Vāgnera meitas — Evu Vāgneri-Paskjē un Katarīnu Vāgneri — kļūt par festivāla vadītājām. Tā kā viņu tēvs 2008. gada festivāla noslēguma laikā bija paziņojis par iešanu pensijā, abām meitām bija nekavējoties jāsāk pildīt jaunie darba pienākumi. Viņām tika dota priekšroka pār saviem radiniekiem — Nīki Vāgneri un Žerāru Mortjē —, kas 24. augustā iesniedza novēlotu pieteikumu uz festivāla vadītāja amatu. Diriģents Kristiāns Tīlemans piekrita strādāt par jauno vadītāju galveno padomnieku, tādējādi kļūstot par festivāla mūzikas direktoru.

=== Biļetes ===
Baireitas festivāls katru vasaru pulcē tūkstošiem Vāgnera atbalstītāju, taču biļetes uz šo pasākumu ir ļoti grūti iegādāties, jo pieprasījums (aptuveni 500 000) ievērojami pārsniedz pieejamo biļešu skaitu (58 000), un to iegūšana var prasīt vairākus gadus. Katru vasaru interesenti iesniedz pieteikumus un biļetes iegūst tikai pēc aptuveni desmit gadiem. Ja pieteikums netiek iesūtīts katru gadu, pretendents nonāk rindas beigās. Lai gan dažas biļetes tiek piešķirtas izlozes kārtībā, priekšroka ir Baireitas draugu biedrības dalībniekiem (sponsoriem), mecenātiem, kā arī vietējām un starptautiskām Vāgnera biedrībām, kas sadala biļetes starp saviem biedriem — vai nu izlozējot, vai atkarībā no gatavības ieguldīt naudu.
2013. gadā biļetes uz vienu no operas uzvedumiem tika piedāvātas internetā, dodot iespēju iegādāties biļeti tiem, kuri paspēs pieteikties pirmie. Šīs biļetes tika izpārdotas dažu sekunžu laikā un līdzīgs piedāvājums tika atkārtots 2014. gadā, sniedzot iespēju iegādāties biļetes uz astoņiem uzvedumiem, tajā skaitā pilnu Nībelunga gredzena operu tetraloģiju. 2014. gadā mazumtirdzniecībā biļetes maksāja sākot no 54 eiro balkona pēdējā rindā līdz 320 eiro zāles pirmajā rindā.
Atbildīgās amatpersonas rūpīgi kontrolē biļešu plūsmu un uzrauga interneta vietnes, piemēram, [[eBay]]. Ja rodas aizdomas, ka biļete ir atkārtoti pārdota bez saskaņošanas ar festivāla vadību (parasti biļeti pārdod par augstāku cenu), biļetes īpašniekam var pieprasīt uzrādīt [[Personu apliecinošs dokuments|personu apliecinošu dokumentu]], kā arī liegt ieeju pasākumā, ja festivāla apmeklētājs nevar pierādīt, ka biļete ir iegādāta likumīgi. Tomēr tādi gadījumi notiek reti.
2011. gadā Vācijas Federālā revīzijas palāta (''Bundesrechnungshof'') izmeklēja kādu gadījumu, kad valsts finansētā pasākumā sabiedrībai bija pieejami tikai 40 procenti no biļešu skaita. 2012. gada sākumā tika paziņots par biļešu sadales sistēmas izmaiņām, piemēram, pārtraukt biļešu piešķiršanu Vāgnera biedrībām (izņemot Baireitas draugu biedrībai, kas sniedz ievērojamu finansiālo ieguldījumu) un samazināt rezervēto biļešu skaitu ceļojumu aģentiem un viesnīcām. Rezultātā sabiedrībai kļuva pieejami 65 procenti no kopējā biļešu skaita.

=== „Nībelunga gredzens” ===
„Nībelunga gredzens” tiek iestudēts atkārtoti ik pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, pēc kuriem vienu gadu šī cikla operas netiek uzvestas. Gados, kad tiek uzvests operu cikls „Nībelunga gredzens”, skatītāji var baudīt vēl trīs operas, taču, kad „Nībelunga gredzens” netiek uzvests, Baireitas opernama repertuārā ir piecas citas operas. Biļetes uz „Nībelunga gredzenu” pārdod komplekta veidā — uzreiz uz visām četrām operām.
2013. gadā notika jaunākā „Nībelunga gredzena” iestudējuma (režisors Franks Kastorfs) pirmizrāde, taču tās apmeklētāji bija ļoti neapmierināti.

== Ārējās saites ==
{{wikisource|Richard Wagner in Bayreuth|Friedrich Nietzsche: ''Richard Wagner in Bayreuth''}}
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{de ikona}}, {{en ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.faqs.org/faqs/music/wagner/general-faq/section-17.html &quot;How can I get tickets to the Bayreuth Festival?&quot;], faqs.org
* [https://ionarts.blogspot.com/search/label/The%20Ch%C3%A9reau%20Ring Review of Patrice Chéreau's Centennial Ring]
{{kultūra-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Festivāli]]</text>
      <sha1>f9ba0rf9rel17ze6je757c6krmszmz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Administratoru ziņojumu dēlis</title>
    <ns>4</ns>
    <id>300196</id>
    <revision>
      <id>4448865</id>
      <parentid>4445766</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:59:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saroj</username>
        <id>70483</id>
      </contributor>
      <comment>Reporting [[Special:Contributions/~2026-20334-70|~2026-20334-70]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1b)</comment>
      <origin>4448865</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94859" sha1="8i7mlxruaeoxpizy09i15braywuxd4y" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vikipēdija]]&lt;!-- nepārvietot uz lapas beigām --&gt;
{{shortcut|WP:AN|WP:ANI}}
{{arhīvi| search = yes}}
{{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}}
{{Pievienot jaunu tematu}}

== Dzēšanas pieprasījums ==

*[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]]

*[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
--[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)

== New Wikimedia password policy and requirements ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]].

These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length.

These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]].

{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;/div&gt; [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&amp;oldid=18693867 --&gt;

== Jaunu dalībnieku labojumi ==

Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet!
* [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}}
* [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}}
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET)
:Varbūt var uzraudzīt arī  &lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt; veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET)
::a) nesaskatu &quot;nozīmīgumu&quot; b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) ==

Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET)
:{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET)
::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)

== 90.133.25.145 ==

Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

== 213.226.141.239 ==

[en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST)

== [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] ==

(Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&amp;page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)
:Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) ==

Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST)
: Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== 2 changes are needed in MediaWiki namespace ==
Hi!

The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads:
* In [[MediaWiki:Licenses]] &quot;** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā&quot;
* In [[MediaWiki:Uploadtext]] &quot;* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''&lt;nowiki&gt;{{Self}}&lt;/nowiki&gt;''' (ja vēlies ...&quot;

I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST)

== Checking files ==
Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. 

A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&amp;diff=prev&amp;oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right.

That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one.

I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added.

All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia!

I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST)

: I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) ==
Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST)
:{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET)

== Special:Contributions/77.38.144.50 ==

Hey, Sorry to write in English.

Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) ==
[[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET)
:atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) ==
Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību &quot;Progresīvie&quot;. [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) ==

Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) ==

Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET)
:{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) ==

Lūgums pārvietot filmu &quot;[[Borats]]&quot; atpakaļ uz &quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;, jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu &quot;[[Borata sekojošā kinofilma]]&quot; atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)

== 77.219.15.231 - vandalism ==

Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) ==

Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums ==

Lūdzu pārvietot &quot;[[Universāls Dizains Mācībām]]&quot; lapu uz &quot;Universālais Mācību Dizains&quot;, kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST)
:Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

:{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST)

== File renamings ==

Hello!

Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done.  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST)

== Block 94.186.109.22 ==
This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST)
::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :)  Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST)

== Zimeoka ==

Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET)
:Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) ==
Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET)
:{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET)

== Global ban proposal for Musée Annam ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&amp;oldid=22500565 --&gt;

== 87.246.146.36 ==
Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET)

== Lol2022 ==
Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET)

== 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA ==
Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

== Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] ==

Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages &amp; userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET)
: Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET)

== [[Special:Contributions/212.3.192.27]] ==
Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET)

== [[Vladimirs Putins]] ==

Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET)
:{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET)

== Troļļi Bumbieris un Belarusborder ==

Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&amp;action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET)

:Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET)
::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET)
::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET)
:::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET)
::::abām pusēm vērts atcerēties, ka &quot;neitrālais viedoklis&quot; ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST)
::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena &quot;puse&quot; tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST)
::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums  Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts:
 „The  treatment  of  the  insignificant  number  of  asylum  seekers  crossing  the  Latvian  border  from Belarus  is in  sharp contrast  with  the recent  decision of  the  Latvian government  to accept  up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.”
::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST)
:::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST)
::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) ==

Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[Latviešu strēlnieki]] ==

Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST)

:thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) ==

Lūgums pārvietot &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]&quot; uz &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;, jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) ==

Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}}
:??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET)

::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET)

== [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] ==
It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? 

Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

:sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) ==

[[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}}
: Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) ==

* Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]]
* Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]]
[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST)
:man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST)
::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST)
:::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST)
::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena.
::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST)
:::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) ==

Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni..  :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) ==

Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST)

:īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)
::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST)
:::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST)
::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST)
:::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez &quot;gaisa&quot;. Viņi pārdēvēja &quot;Aeromobilos spēkus&quot; tagadējā nosaukumā lai izvairītos no &quot;gaisa&quot; pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) ==

[[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi.  [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST)
:{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --&gt; Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST)
::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST)

== Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&amp;oldid=24980083 --&gt;

== Vandalism ==

{{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST)

== Latgaliešu himna ==

Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot?

Could not save due to an error.

* The save has failed.
* The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]].

[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST)

:The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) ==

Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies.
--[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST)

== New special page to fight spam ==

{{int:please-translate}}
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,
We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information.

This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements).

If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases.

Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list.

Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&amp;oldid=25167735 --&gt;

== Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) ==

Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST)

== {{lietotājs|Lasks}} ==
Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus.
:{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST)

== 213.175.126.17 ==

* {{user|213.175.126.17}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST)

== 85.254.74.245 ==

Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== ‎77.219.1.178 ==
* [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]]
Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST)

== Emolss ==
Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

:Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST)

== 80.232.216.94 ==

80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET)
:Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== 195.122.19.158 ==

195.122.19.158 -  lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET)
:Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET)

== 81.198.67.65 ==

* {{user|81.198.67.65}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET)
:Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) ==

Lūdzu pārvietot informāciju par &quot;[[Programmēšanas paradigma]]&quot; no mana smilšu kastes ieraksta &quot;[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]&quot; － &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET)
:{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET)

== 77.219.5.20 ==

77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET)

:3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET)

== 212.3.214.128 ==

212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET)

== 80.232.223.109 ==

80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET)

== 77.219.13.229 ==

77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== 81.163.73.178 ==

81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET)

== 81.198.64.27 ==

81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET)

== Nav faktu rītdienai (2023-11-29) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Aizskarošs lietotāja vārds  ==

[[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET)
Geitsbijs

== Reģistrēti vandāļi ==

[[Dalībnieks:Nilenis⁹]]
[[Dalībnieks:ReapMaster]]
abi vandāļi, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET)
Geitsbijs

== 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 ==

2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET)

== Kikumba ==

aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET)
:Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET)

== Gashi1488 ==

Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET)

:Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

:Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET)

== Dalībnieks:&quot;Nēģermeistars&quot; ==

Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET)

:Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus?  [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
:Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET)

== Dalībnieks:Geitsbijs ==

Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu &quot;Gatsby&quot; tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET)

== Block request ==

{{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) ==

[[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&amp;redirect=no Padomju armija]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET)

== Dalībnieks:Kosmorre ==

[[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET)
:To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET)

== IP address 81.198.222.34 ==

Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-05-28) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) ==

Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&amp;redirect=no Telenovele]
--[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) ==

Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&amp;redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-08) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST)
::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-09) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)
:ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) ==

MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu

== Votre Provocateur ==

Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST)

:Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST)
::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST)
::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST)
:::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST)
::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST)
:::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments &quot;par&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST)
Mums ir statuss &quot;pārbaudītājs&quot;, to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST)

== Report concerning 90.130.127.9 ==
{{User|90.130.127.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.83 ==
{{User|77.219.2.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST)

== Report concerning 91.105.79.188 ==
{{User|91.105.79.188}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B ==
{{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning 77.219.4.247 ==
{{User|77.219.4.247}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.229 ==
{{User|85.254.73.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB ==
{{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST)

:Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-10-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST)

== Report concerning 81.198.65.208 ==
{{User|81.198.65.208}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET)
:Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) ==

Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&amp;redirect=no ''CBS News'']

[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET)

== Report concerning 89.201.7.250 ==
{{User|89.201.7.250}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET)
:Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET)

== Report concerning 213.175.126.83 ==
{{User|213.175.126.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET)

:3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 ==
{{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET)

== Report concerning 176.65.128.61 ==
{{User|176.65.128.61}} Spam IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET)

== Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 ==
{{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET)

== Report concerning 195.13.168.9 ==
{{User|195.13.168.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET)

==78.28.241.141==
{{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET)

== Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 ==
{{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET)

:Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET)

== Report concerning 94.191.136.229 ==
{{User|94.191.136.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) ==

Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&amp;redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET)

== Vandālisma akti ==

Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET)

== Vandāļu saraksts ==

Lūgums bloķēt par vandālismu:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET)

== Report concerning 213.226.141.94 ==
{{User|213.226.141.94}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST)

== Report concerning 89.254.158.96 ==
{{User|89.254.158.96}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST)

== Report concerning 81.198.58.10 ==
{{User|81.198.58.10}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST)

:A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST)

== Report concerning 89.254.178.22 ==
{{User|89.254.178.22}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST)

== Report concerning 212.93.107.71 ==
{{User|212.93.107.71}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST)

== Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 ==
{{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 ==
* {{User|85.254.73.128}}
* {{User|78.28.241.141}}
* {{User|85.254.74.108}}
Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST)

== Report concerning 94.191.136.159 ==
{{User|94.191.136.159}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST)

== Report concerning 185.65.160.230 ==
{{User|185.65.160.230}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST)

== Report concerning 80.232.183.53 ==
{{User|80.232.183.53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.37 ==
{{User|77.219.2.37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST)

== Report concerning 84.15.223.123 ==
{{User|84.15.223.123}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST)

== Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA ==
{{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST)

== Report concerning Patriot355 ==
{{User|Patriot355}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) ==

Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&amp;redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST)
: darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) ==

Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu?

Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]]  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST)

== Report concerning ~2025-56616-7 ==
{{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST)

== Report concerning ~2025-63950-8 ==
{{User|~2025-63950-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST)

== Report concerning ~2025-64264-0 ==
{{User|~2025-64264-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64417-9 ==
{{User|~2025-64417-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64238-0 ==
{{User|~2025-64238-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-26486-99 ==
{{User|~2025-26486-99}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27163-51 ==
{{User|~2025-27163-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST)

:Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the &quot;temporary nickname&quot; is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27339-74 ==
{{User|~2025-27339-74}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST)
:Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST)

== Report concerning ~2025-68224-3 ==
{{User|~2025-68224-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST)

== Lūgums nobloķēt vandāļus ==
{{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma &quot;varoņus&quot;. -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST)
:iesuka pautinus [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-31145-38|&amp;#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] ==

Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-29317-22|&amp;#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST)

== Report concerning ~2025-30668-27 ==
{{User|~2025-30668-27}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET)

:{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET)

== Report concerning ~2025-30694-33 ==
{{User|~2025-30694-33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning ~2025-30731-48 ==
{{User|~2025-30731-48}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-30982-00 ==
{{User|~2025-30982-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET)

== Report concerning ~2025-31145-38 ==
{{User|~2025-31145-38}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning ~2025-31094-80 ==
{{User|~2025-31094-80}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning Ilikeudens ==
{{User|Ilikeudens}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Report concerning ~2025-31103-83 ==
{{User|~2025-31103-83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET)

== Report concerning ~2025-32556-25 ==
{{User|~2025-32556-25}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32175-37 ==
{{User|~2025-32175-37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32435-85 ==
{{User|~2025-32435-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola ==

''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''.

== Report concerning ~2025-33070-26 ==
{{User|~2025-33070-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET)

== Report concerning ~2025-33165-20 ==
{{User|~2025-33165-20}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET)

== Report concerning ~2025-33323-08 ==
{{User|~2025-33323-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) ==

Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&amp;redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET)

:{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET)

== Report concerning ~2025-36112-26 ==
{{User|~2025-36112-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-36831-40 ==
{{User|~2025-36831-40}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET)

== Report concerning ~2025-36860-02 ==
{{User|~2025-36860-02}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET)

== Report concerning ~2025-26400-90 ==
{{User|~2025-26400-90}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET)

== Report concerning Vara bumbas ==
{{User|Vara bumbas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET)

== Report concerning Wiwjwhe ==
{{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET)

== Report concerning ~2026-31376-8 ==
{{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET)

== Report concerning ~2026-41328-2 ==
{{User|~2026-41328-2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET)

== Report concerning ~2026-44643-9 ==
{{User|~2026-44643-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) ==

Natasja Kinska -&gt; Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski)

== Report concerning ~2026-53121-9 ==
{{User|~2026-53121-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) ==

Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET)

:Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET)
::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
:::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET)
::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET)
:::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET)
::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir &quot;Vēsture&quot; sadaļa. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET)
:::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET)
::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo &quot;datorspēļu izstrādātāj&quot; mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar &quot;Datorspēļu *&quot; nosaukumu jau ir pārdēvētas uz &quot;Videospēļu *&quot;. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET)

:&quot;Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju&quot; vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET)
::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET)
:::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET)

== Report concerning ~2026-55713-3 ==
{{User|~2026-55713-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET)

== Report concerning ~2026-60115-7 ==
{{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET)

== Report concerning ~2026-63043-0 ==
{{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET)

== Report concerning ~2026-72083-8 ==
{{User|~2026-72083-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET)

== Report concerning ~2026-10798-43 ==
{{User|~2026-10798-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET)

== Report concerning ~2026-10970-27 ==
{{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET)

== Report concerning ~2026-11289-04 ==
{{User|~2026-11289-04}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET)

== Report concerning ~2026-11315-34 ==
{{User|~2026-11315-34}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET)

:bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11315-34|&amp;#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET)

== Report concerning ~2026-11408-82 ==
{{User|~2026-11408-82}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning Pisies33 ==
{{User|Pisies33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET)

== Report concerning ~2026-13481-23 ==
{{User|~2026-13481-23}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET)

== Report concerning ~2026-13447-43 ==
{{User|~2026-13447-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET)

== Report concerning ~2026-18125-72 ==
{{User|~2026-18125-72}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Report concerning ~2026-18110-51 ==
{{User|~2026-18110-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Unused interface messages ==

Please delete the following interface messages, as they are no longer used:

* [[MediaWiki:Watchdetails]]
* [[MediaWiki:Watcheditlist]]
* [[MediaWiki:Wlhideshowown]]

See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET)
:{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET)

== Report concerning ~2026-20334-70 ==
{{User|~2026-20334-70}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST)</text>
      <sha1>8i7mlxruaeoxpizy09i15braywuxd4y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448866</id>
      <parentid>4448865</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:02:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Saroj</username>
        <id>70483</id>
      </contributor>
      <comment>/* Report concerning ~2026-20334-70 */ Atbilde</comment>
      <origin>4448866</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="95001" sha1="2ned65a7xs1uf97z5jsmhoctjhr4urx" xml:space="preserve">[[Kategorija:Vikipēdija]]&lt;!-- nepārvietot uz lapas beigām --&gt;
{{shortcut|WP:AN|WP:ANI}}
{{arhīvi| search = yes}}
{{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}}
{{Pievienot jaunu tematu}}

== Dzēšanas pieprasījums ==

*[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]]

*[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]]
*[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]]
--[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST)

== New Wikimedia password policy and requirements ==

&lt;div class=&quot;plainlinks mw-content-ltr&quot; lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot;&gt;

{{int:please-translate}}

The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]].

These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length.

These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]].

{{Int:Feedback-thanks-title}}
&lt;/div&gt; [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&amp;oldid=18693867 --&gt;

== Jaunu dalībnieku labojumi ==

Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet!
* [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}}
* [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}}
--[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET)
:Varbūt var uzraudzīt arī  &lt;nowiki&gt;{{autoritatīvā vadība}}&lt;/nowiki&gt; veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET)
::a) nesaskatu &quot;nozīmīgumu&quot; b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) ==

Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET)
:{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET)
::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)

== 90.133.25.145 ==

Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST)

== 213.226.141.239 ==

[en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST)

== [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] ==

(Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&amp;page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET)
:Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) ==

Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST)
: Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST)

== 2 changes are needed in MediaWiki namespace ==
Hi!

The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads:
* In [[MediaWiki:Licenses]] &quot;** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā&quot;
* In [[MediaWiki:Uploadtext]] &quot;* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''&lt;nowiki&gt;{{Self}}&lt;/nowiki&gt;''' (ja vēlies ...&quot;

I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST)

== Checking files ==
Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. 

A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&amp;diff=prev&amp;oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right.

That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one.

I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added.

All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia!

I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST)

: I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) ==
Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST)
:{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET)

== Special:Contributions/77.38.144.50 ==

Hey, Sorry to write in English.

Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) ==
[[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET)
:atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET)
::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) ==
Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību &quot;Progresīvie&quot;. [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) ==

Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) ==

Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET)
:{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) ==

Lūgums pārvietot filmu &quot;[[Borats]]&quot; atpakaļ uz &quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;, jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu &quot;[[Borata sekojošā kinofilma]]&quot; atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST)

== 77.219.15.231 - vandalism ==

Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) ==

Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums ==

Lūdzu pārvietot &quot;[[Universāls Dizains Mācībām]]&quot; lapu uz &quot;Universālais Mācību Dizains&quot;, kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST)
:Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

:{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST)

== File renamings ==

Hello!

Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done.  [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST)

== Block 94.186.109.22 ==
This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST)
::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :)  Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST)

== Zimeoka ==

Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET)
:Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) ==
Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]&lt;br&gt;&lt;br&gt;
[[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET)
:{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET)

== Global ban proposal for Musée Annam ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&amp;oldid=22500565 --&gt;

== 87.246.146.36 ==
Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET)

== Lol2022 ==
Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET)

== 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA ==
Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET)

== Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] ==

Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages &amp; userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET)
: Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET)

== [[Special:Contributions/212.3.192.27]] ==
Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET)

== [[Vladimirs Putins]] ==

Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET)
:{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET)

== Troļļi Bumbieris un Belarusborder ==

Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&amp;action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET)

:Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET)
::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET)
::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET)
:::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET)
::::abām pusēm vērts atcerēties, ka &quot;neitrālais viedoklis&quot; ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST)
::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena &quot;puse&quot; tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST)
::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums  Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts:
 „The  treatment  of  the  insignificant  number  of  asylum  seekers  crossing  the  Latvian  border  from Belarus  is in  sharp contrast  with  the recent  decision of  the  Latvian government  to accept  up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.”
::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST)
:::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST)
::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta.  [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) ==

Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[Latviešu strēlnieki]] ==

Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST)

:thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) ==

Lūgums pārvietot &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]&quot; uz &quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;, jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) ==

Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}}
:??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET)

::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET)

== [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] ==
It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? 

Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST)

== Nav faktu rītdienai ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

:sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST)
::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) ==

[[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}}
: Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) ==

* Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]]
* Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]]
[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST)
:man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST)
::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST)
:::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST)
::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena.
::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST)
:::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) ==

Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni..  :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) ==

Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST)

:īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST)
::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST)
:::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST)
::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST)
:::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez &quot;gaisa&quot;. Viņi pārdēvēja &quot;Aeromobilos spēkus&quot; tagadējā nosaukumā lai izvairītos no &quot;gaisa&quot; pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) ==

[[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi.  [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST)
:{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --&gt; Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST)
::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST)

== Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}}
There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|&lt;span class=&quot;signature-talk&quot;&gt;{{int:Talkpagelinktext}}&lt;/span&gt;]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&amp;oldid=24980083 --&gt;

== Vandalism ==

{{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST)

== Latgaliešu himna ==

Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot?

Could not save due to an error.

* The save has failed.
* The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]].

[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST)

:The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) ==

Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&amp;redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies.
--[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST)
:{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST)

== New special page to fight spam ==

{{int:please-translate}}
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,
We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information.

This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements).

If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases.

Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list.

Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&amp;oldid=25167735 --&gt;

== Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) ==

Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST)

== {{lietotājs|Lasks}} ==
Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus.
:{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST)

== 213.175.126.17 ==

* {{user|213.175.126.17}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST)

== 85.254.74.245 ==

Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

== ‎77.219.1.178 ==
* [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]]
Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST)

== Emolss ==
Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST)

:Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST)

== 80.232.216.94 ==

80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET)
:Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET)

== 195.122.19.158 ==

195.122.19.158 -  lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET)
:Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET)

== 81.198.67.65 ==

* {{user|81.198.67.65}}
Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET)
:Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) ==

Lūdzu pārvietot informāciju par &quot;[[Programmēšanas paradigma]]&quot; no mana smilšu kastes ieraksta &quot;[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]&quot; － &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET)
:{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET)

== 77.219.5.20 ==

77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET)

:3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET)

== 212.3.214.128 ==

212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET)

== 80.232.223.109 ==

80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET)

== 77.219.13.229 ==

77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== 81.163.73.178 ==

81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET)

== 81.198.64.27 ==

81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET)

== Nav faktu rītdienai (2023-11-29) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Aizskarošs lietotāja vārds  ==

[[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET)
Geitsbijs

== Reģistrēti vandāļi ==

[[Dalībnieks:Nilenis⁹]]
[[Dalībnieks:ReapMaster]]
abi vandāļi, aicinu bloķēt

[[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET)
Geitsbijs

== 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 ==

2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET)

== Kikumba ==

aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET)
:Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET)

== Gashi1488 ==

Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET)

:Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET)

:Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET)

== Dalībnieks:&quot;Nēģermeistars&quot; ==

Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET)

:Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus?  [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET)
:Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET)

== Dalībnieks:Geitsbijs ==

Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu &quot;Gatsby&quot; tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET)

== Block request ==

{{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) ==

[[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&amp;redirect=no Padomju armija]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET)

== Dalībnieks:Kosmorre ==

[[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET)
:To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET)

== IP address 81.198.222.34 ==

Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-05-28) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) ==

Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&amp;redirect=no Telenovele]
--[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) ==

Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&amp;redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-08) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST)
::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-07-09) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)
:ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) ==

MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu

== Votre Provocateur ==

Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST)

:Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST)
::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST)
::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST)
:::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST)
::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST)
:::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments &quot;par&quot;. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST)
Mums ir statuss &quot;pārbaudītājs&quot;, to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST)

:Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST)

== Report concerning 90.130.127.9 ==
{{User|90.130.127.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.83 ==
{{User|77.219.2.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST)

== Report concerning 91.105.79.188 ==
{{User|91.105.79.188}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B ==
{{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST)

== Report concerning 77.219.4.247 ==
{{User|77.219.4.247}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.229 ==
{{User|85.254.73.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB ==
{{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST)

:Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST)

== Nav faktu rītdienai (2024-10-14) ==

{{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā &quot;[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]&quot; nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

:nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST)

== Report concerning 81.198.65.208 ==
{{User|81.198.65.208}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET)
:Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) ==

Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&amp;redirect=no ''CBS News'']

[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET)

== Report concerning 89.201.7.250 ==
{{User|89.201.7.250}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET)
:Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET)

== Report concerning 213.175.126.83 ==
{{User|213.175.126.83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET)

:3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 ==
{{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET)

== Report concerning 176.65.128.61 ==
{{User|176.65.128.61}} Spam IP &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET)

== Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 ==
{{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET)

== Report concerning 195.13.168.9 ==
{{User|195.13.168.9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET)

==78.28.241.141==
{{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET)

== Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET)

== Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 ==
{{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET)

:Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET)

== Report concerning 94.191.136.229 ==
{{User|94.191.136.229}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) ==

Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&amp;redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET)

== Vandālisma akti ==

Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET)

:darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET)

== Vandāļu saraksts ==

Lūgums bloķēt par vandālismu:&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]&lt;br /&gt;
[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET)

== Report concerning 213.226.141.94 ==
{{User|213.226.141.94}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST)

== Report concerning 89.254.158.96 ==
{{User|89.254.158.96}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST)

== Report concerning 81.198.58.10 ==
{{User|81.198.58.10}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST)

:A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST)

== Report concerning 89.254.178.22 ==
{{User|89.254.178.22}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST)

== Report concerning 212.93.107.71 ==
{{User|212.93.107.71}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST)

== Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 ==
{{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST)

== Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 ==
* {{User|85.254.73.128}}
* {{User|78.28.241.141}}
* {{User|85.254.74.108}}
Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST)

== Report concerning 94.191.136.159 ==
{{User|94.191.136.159}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST)

== Report concerning 185.65.160.230 ==
{{User|185.65.160.230}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST)

== Report concerning 80.232.183.53 ==
{{User|80.232.183.53}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST)

== Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 ==
{{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST)

== Report concerning 77.219.2.37 ==
{{User|77.219.2.37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST)

== Report concerning 84.15.223.123 ==
{{User|84.15.223.123}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST)

== Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA ==
{{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST)

== Report concerning Patriot355 ==
{{User|Patriot355}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) ==

Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&amp;redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST)
: darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)

== Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) ==

Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu?

Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]]  [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST)

== Report concerning ~2025-56616-7 ==
{{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST)

== Report concerning ~2025-63950-8 ==
{{User|~2025-63950-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST)

== Report concerning ~2025-64264-0 ==
{{User|~2025-64264-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64417-9 ==
{{User|~2025-64417-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-64238-0 ==
{{User|~2025-64238-0}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Report concerning ~2025-26486-99 ==
{{User|~2025-26486-99}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27163-51 ==
{{User|~2025-27163-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST)

:Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the &quot;temporary nickname&quot; is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST)

== Report concerning ~2025-27339-74 ==
{{User|~2025-27339-74}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST)
:Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST)

== Report concerning ~2025-68224-3 ==
{{User|~2025-68224-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST)

== Lūgums nobloķēt vandāļus ==
{{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma &quot;varoņus&quot;. -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET)

:{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST)
:iesuka pautinus [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-31145-38|&amp;#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] ==

Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&amp;#126;2025-29317-22|&amp;#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST)

== Report concerning ~2025-30668-27 ==
{{User|~2025-30668-27}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET)

:{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET)

== Report concerning ~2025-30694-33 ==
{{User|~2025-30694-33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning ~2025-30731-48 ==
{{User|~2025-30731-48}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-30982-00 ==
{{User|~2025-30982-00}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET)
:{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET)

== Report concerning ~2025-31145-38 ==
{{User|~2025-31145-38}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning ~2025-31094-80 ==
{{User|~2025-31094-80}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET)

== Report concerning Ilikeudens ==
{{User|Ilikeudens}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET)

== Report concerning ~2025-31103-83 ==
{{User|~2025-31103-83}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET)

== Report concerning ~2025-32556-25 ==
{{User|~2025-32556-25}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32175-37 ==
{{User|~2025-32175-37}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Report concerning ~2025-32435-85 ==
{{User|~2025-32435-85}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET)

== Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola ==

''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''.

== Report concerning ~2025-33070-26 ==
{{User|~2025-33070-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET)

== Report concerning ~2025-33165-20 ==
{{User|~2025-33165-20}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET)

== Report concerning ~2025-33323-08 ==
{{User|~2025-33323-08}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) ==

Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&amp;redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars]
[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET)

:{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET)

== Report concerning ~2025-36112-26 ==
{{User|~2025-36112-26}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET)

== Report concerning ~2025-36831-40 ==
{{User|~2025-36831-40}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET)

== Report concerning ~2025-36860-02 ==
{{User|~2025-36860-02}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET)

== Report concerning ~2025-26400-90 ==
{{User|~2025-26400-90}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET)

== Report concerning Vara bumbas ==
{{User|Vara bumbas}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET)

== Report concerning Wiwjwhe ==
{{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET)

== Report concerning ~2026-31376-8 ==
{{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET)

== Report concerning ~2026-41328-2 ==
{{User|~2026-41328-2}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET)

== Report concerning ~2026-44643-9 ==
{{User|~2026-44643-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) ==

Natasja Kinska -&gt; Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski)

== Report concerning ~2026-53121-9 ==
{{User|~2026-53121-9}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET)

== Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) ==

Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET)

:Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET)
::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET)
:::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET)
::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET)
:::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET)
::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir &quot;Vēsture&quot; sadaļa. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET)
:::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET)
::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo &quot;datorspēļu izstrādātāj&quot; mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar &quot;Datorspēļu *&quot; nosaukumu jau ir pārdēvētas uz &quot;Videospēļu *&quot;. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET)

:&quot;Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju&quot; vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET)
::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. &lt;span style=&quot;font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;&quot;&gt;'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''&lt;/span&gt; 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET)
:::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET)

== Report concerning ~2026-55713-3 ==
{{User|~2026-55713-3}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET)

== Report concerning ~2026-60115-7 ==
{{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET)

== Report concerning ~2026-63043-0 ==
{{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET)

== Report concerning ~2026-72083-8 ==
{{User|~2026-72083-8}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET)

== Report concerning ~2026-10798-43 ==
{{User|~2026-10798-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET)

== Report concerning ~2026-10970-27 ==
{{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET)

== Report concerning ~2026-11289-04 ==
{{User|~2026-11289-04}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET)

== Report concerning ~2026-11315-34 ==
{{User|~2026-11315-34}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET)

:bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&amp;#126;2026-11315-34|&amp;#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&amp;#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET)

== Report concerning ~2026-11408-82 ==
{{User|~2026-11408-82}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET)

== Report concerning Pisies33 ==
{{User|Pisies33}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET)

== Report concerning ~2026-13481-23 ==
{{User|~2026-13481-23}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET)

== Report concerning ~2026-13447-43 ==
{{User|~2026-13447-43}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET)

== Report concerning ~2026-18125-72 ==
{{User|~2026-18125-72}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Report concerning ~2026-18110-51 ==
{{User|~2026-18110-51}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET)

== Unused interface messages ==

Please delete the following interface messages, as they are no longer used:

* [[MediaWiki:Watchdetails]]
* [[MediaWiki:Watcheditlist]]
* [[MediaWiki:Wlhideshowown]]

See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET)
:{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET)

== Report concerning ~2026-20334-70 ==
{{User|~2026-20334-70}} Vandalism &lt;small&gt;[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]&lt;/small&gt; --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST)

:{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST)</text>
      <sha1>2ned65a7xs1uf97z5jsmhoctjhr4urx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Izraēls Feigelsons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>307895</id>
    <revision>
      <id>4448933</id>
      <parentid>3982622</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:47:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448933</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2929" sha1="tf3qmbrx6qtammjva741smqg1twqs5m" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Izraēls Feigelsons
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = 
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1921|2|8}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|1991|8|19|1921|2|8}}
|        Vieta_mr = {{vieta|Izraēla|Telaviva}}
|           Vieta = 
|           Žanrs = opera
|    Nodarbošanās = dziedātājs
|     Instrumenti = balss
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = v
}}
'''Izraēls Feigelsons''' (dzimis {{dat|1921|2|8}} [[Riga|Rīgā]], miris {{dat|1991|8|19}} [[Telaviva|Telavivā]]) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Latvija]]s un [[Izraēla]]s dziedātājs, [[tenors]].
== Biogrāfija ==
Dzimis 1921. gadā Rīgā šokolādes tirgotāja ģimenē. Pirmo dziedāšanas pieredzi ieguvis, uzstājoties skolas operetes uzvedumos. 1940. gadā Feigelsonu ģimene tika deportēta uz Sibīriju. 1947. gadā Izraēls atgriezās Rīgā. No 1949. līdz 1952. gadam mācījās dziedāšanu [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijā]] pie profesora [[Rūdolfs Bērziņš|Rūdolfa Bērziņa]]. No 1952. līdz 1963. gadam izpildījis ap 30 tenora partiju [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātrī]]. No 1963. gada — solists [[Latvijas filharmonija|Latvijas filharmonijā]]. Feigelsons uzstājies kopā ar 36 simfoniskajiem orķestriem un 50 diriģentiem. Repertuārā bija [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] 9. simfonija, [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] un [[Džuzepe Verdi|Verdi]] rekviēmi, [[Džovanni Batista Pergolēzi|Pergolēzi]] ''Stabat Mater'' un citi skaņdarbi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Israel Feigelson |url=https://en.everybodywiki.com/Israel_Feigelson |publisher=en.everybodywiki.com}}&lt;/ref&gt;

1979. gadā Izraēls Feigelsons ar ģimeni emigrēja uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Viņš turpināja uzstāties solo koncertos, kuros skanēja gan klasiskā, gan ebreju tautas mūzika. Miris 1991. gada 23. augustā [[Telaviva|Telavivā]] pēc smagas slimības. Izraēla Feigelsona dēls, Rīgā dzimušais [[Josifs Feigelsons]], ir pazīstams čellists.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fenterp.net/isrfeigelson.html Israel Feigelson (1921—1991)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=M9agofOSFx0 Izraels Feigelsons dzied Arvīda Žilinski &quot;Aktiera mūžs&quot;] YouTube
* [https://www.youtube.com/watch?v=h-eJcs_7l5U TENOR ISRAEL FEIGELSON SINGS VERDI] YouTube

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Feigelsons, Izraēls}}
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ebreji]]
[[Kategorija:Latvijas operdziedātāji]]
[[Kategorija:1921. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1991. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>tf3qmbrx6qtammjva741smqg1twqs5m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grigore Vieru</title>
    <ns>0</ns>
    <id>312589</id>
    <revision>
      <id>4448812</id>
      <parentid>4233819</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:14:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20358-11</username>
        <id>143559</id>
      </contributor>
      <comment>Esmu moldāvis un vēlējos labot tādas kļūdas kā moldāvu valoda, jo šī valoda neeksistē, tā ir padomju laika izdomājums denacionalizācijai. Mēs Moldovas Republikā runājam rumāņu valodā, un mēs esam etniskie rumāņi. Grigorejs Vieru uzskatīja sevi par rumāni, un viņa valoda bija rumāņu.</comment>
      <origin>4448812</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5460" sha1="mq484w5q07abbuutx09iu98zr3s5o3s" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Grigore Vieru
| vārds_orig = ''Grigore Vieru''
| attēls = File:Young Moldavian poet Grigore Vieru (60-ies). (5798767541).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Grigore Vieru 1960. gadi
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1935
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Rumānijas Karaliste]], mūsdienu {{vieta|Moldova}}, Hotinas novads,Pererita
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2009
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 18
| m_vieta = {{vieta|Moldova|Kišiņeva}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = Rumāņu
| dzimums = 
| vecāki = Eudokija un Pavels Vieru
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Raisa Vieru (1957–2009)
| bērni = Teodor un Călin Vieru
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = [[dzejnieks]]
| rakstīšanas valoda = [[rumāņu valoda]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = [[Latvija|Latvijā]] slavenas dziesmas &quot;[[Dzimtā valoda (dziesma)|Dzimtā valoda]]&quot; vārdu autors
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = Valsts pedogoģijas universitāte,[[Kišiņeva]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Grigore Vieru''' ({{val|ro|Grigore Vieru}}, {{ipa2|ɡriˈɡore viˈeru}}; dzimis {{dat|1935|2|14}}, miris {{dat|2009|1|18}}) bija [[Moldāvi|moldāvu]] [[dzejnieks]] un [[rakstnieks]]. Plašāk zināms ar saviem sacerējumiem bērniem. Viņa liriku raksturo dzīvi dabas ainavu apraksti, patriotisms un mātes tēla godāšana. Vieru savus darbus rakstīja [[Moldāvu valoda|rumāņu valoda]] 

== Biogrāfija ==
Dzejnieks piedzima 1935. gadā Pereritas ciemā, Hotinas novadā, tolaik [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalistē]], mūsdienās tas ir Briceni rajons [[Moldova|Moldovā]]. Viņa vecāki Pavels un Eudokija Vieru (m. uzv. ''Didic'') bija zemnieki.
1959. gadā Grigore Vieru apprecēja Raisu Vieru, viņiem bija divi dēli, Teodors un Calins.

== Radošais darbs ==
Viņa pirmais darbs tika publicēts 1957. gadā bērnu dzejoļu krājumā. 1958. gadā Vieru absolvēja Valsts Pedagoģijas universitāti, iegūdams grādu vēsturē un filoloģijā. 1959. gadā viņš kļuva par žurnāla ''Nistru'' redaktoru. No 1960. līdz 1963. gadam strādāja par redaktoru izdevniecībā ''Cartea Moldovenească''. 1967. gadā viņa grāmata &quot;Dzeja visu paaudžu lasītājiem&quot; saņēma Moldāvijas Jaunatnes literatūras balvu. Nākamajā gadā izdevums &quot;Tavs Vārds&quot; tika iekļauts Moldāvijas augstskolu mūsdienu literatūras sarakstā.

Vieru dzeja iedvesmoja daudzus moldāvu komponistus, arī pats dzejnieks ir melodiju autors vairākām dziesmām (''Să creşti mare'' u.c.). No 1964. gada viņš sāka sadarbību ar komponisti Jūliju Cibuļsku (''Soare, soare'', &quot;Clopoţeii'', ''Stea-stea, logostea'', ''Ramule-neamule'', ''Cîntînd cu iubire'' etc.).

== Politiskā darbība ==
[[Attēls:Stamps of Moldova, 2015-01.jpg|thumb|120px|left|[[2015]]. gadā izdota Moldovas pastmarka ar Grigore Vieru attēlu]]
1973. gadā Vieru pirmo reizi apmeklēja [[Rumānija|Rumāniju]]. 1974. un 1977. viņu pie sevis uzaicināja Rumānijas rakstnieku savienības prezidents, Vieru viesojās [[Bukareste|Bukarestē]], [[Konstanca (Rumānija)|Konstancā]], kā arī dažās Transilvānijas pilsētās. 1978. gadā tika publicēts krājums &quot;Piektdienas zvaigzne&quot;, ko pirmo reizi izdeva arī Rumānijā. Šajā krājumā tika publicēts dzejolis, kas Latvijā plaši pazīstams [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] atdzejojumā kā dziesma &quot;[[Dzimtā valoda (dziesma)|Dzimtā valoda]]&quot; (komponists [[Ainars Virga]], izpildīja grupa [[Līvi (grupa)|Līvi]]). Šī dziesma kļuva par vienu no [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcija]]s priekšvēstnešiem.

1989. gadā Grigore Vieru tika ievēlēts Moldāvijas parlamentā un atbalstīja kustību, kas iestājās par Rumānijas un Moldovas apvienošanos. 1990. gadā ievēlēts par Rumānijas Akadēmijas Goda biedru. 1992. gadā Rumānijas Akadēmija nominēja Vieru [[Nobela miera prēmija]]i. 1995. gadā ievēlēts par Rumāņu raidorganizācijas valdes locekli. Saņēmis vairākas balvas literatūrā un valsts apbalvojumus.

== Nāve ==
Vieru mira 2009. gada 18. janvārī Kišiņevā no divas dienas iepriekš autoavārijā gūtajiem ievainojumiem.&lt;ref&gt;[http://www.rferl.org/content/Votes_Have_No_Language/1372065.html Death Of A Moldovan Poet]&lt;/ref&gt; Viņš tika apglabāts 20. janvārī, no viņa atvadīties bija atnākuši ap 10 000 cilvēku. Grigore Vieru bēres tika translētas nacionālajā televīzijā, viņš tika apglabāts dzimtajā ciemā Pereritā.

== Atsauces ==
{{Commons}}
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160304230144/http://dziesmas.lv/d/Dzimta_valoda_-_Livi/14605 Dziesmas &quot;Dzimtā valoda&quot; vārdi]
* [http://grigorevieru.md/ Grigore Vieru — virtual monument] {{Webarchive|url=https://archive.today/20130113035401/http://grigorevieru.md/ |date={{dat|2013|01|13||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20070124013536/http://biserica.org/Churches/SfantaTreime/Bios/GrigoreVieru.html A biography of Grigore Vieru]
* {{YouTube|gxZxkmWT-1M|The forest is beautiful with a flower (Iu.Ţibulschi – Gr.Vieru)}}
* {{YouTube|KehpQBEiN0g|Christ is not to blame (Iu. Ţibulschi – Gr. Vieru)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vieru, Grigore}}
[[Kategorija:Rumāņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>mq484w5q07abbuutx09iu98zr3s5o3s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448916</id>
      <parentid>4448812</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:18:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[m:Special:MyLanguage/User:Jon Harald Søby/diffedit|diffedit]])</comment>
      <origin>4448916</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5461" sha1="gnrsi7pcnnoqssdhw58uycl87gs7teg" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Grigore Vieru
| vārds_orig = ''Grigore Vieru''
| attēls = File:Young Moldavian poet Grigore Vieru (60-ies). (5798767541).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Grigore Vieru 1960. gadi
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1935
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Rumānijas Karaliste]], mūsdienu {{vieta|Moldova}}, Hotinas novads,Pererita
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2009
| m_mēnesis = 1
| m_diena = 18
| m_vieta = {{vieta|Moldova|Kišiņeva}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = rumānis
| dzimums = 
| vecāki = Eudokija un Pavels Vieru
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = Raisa Vieru (1957–2009)
| bērni = Teodor un Călin Vieru
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = [[dzejnieks]]
| rakstīšanas valoda = [[rumāņu valoda]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = [[Latvija|Latvijā]] slavenas dziesmas &quot;[[Dzimtā valoda (dziesma)|Dzimtā valoda]]&quot; vārdu autors
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = Valsts pedogoģijas universitāte,[[Kišiņeva]]
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Grigore Vieru''' ({{val|ro|Grigore Vieru}}, {{ipa2|ɡriˈɡore viˈeru}}; dzimis {{dat|1935|2|14}}, miris {{dat|2009|1|18}}) bija [[Moldāvi|moldāvu]] [[dzejnieks]] un [[rakstnieks]]. Plašāk zināms ar saviem sacerējumiem bērniem. Viņa liriku raksturo dzīvi dabas ainavu apraksti, patriotisms un mātes tēla godāšana. Vieru savus darbus rakstīja [[rumāņu valoda|rumāņu valodā]] 

== Biogrāfija ==
Dzejnieks piedzima 1935. gadā Pereritas ciemā, Hotinas novadā, tolaik [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas Karalistē]], mūsdienās tas ir Briceni rajons [[Moldova|Moldovā]]. Viņa vecāki Pavels un Eudokija Vieru (m. uzv. ''Didic'') bija zemnieki.
1959. gadā Grigore Vieru apprecēja Raisu Vieru, viņiem bija divi dēli, Teodors un Calins.

== Radošais darbs ==
Viņa pirmais darbs tika publicēts 1957. gadā bērnu dzejoļu krājumā. 1958. gadā Vieru absolvēja Valsts Pedagoģijas universitāti, iegūdams grādu vēsturē un filoloģijā. 1959. gadā viņš kļuva par žurnāla ''Nistru'' redaktoru. No 1960. līdz 1963. gadam strādāja par redaktoru izdevniecībā ''Cartea Moldovenească''. 1967. gadā viņa grāmata &quot;Dzeja visu paaudžu lasītājiem&quot; saņēma Moldāvijas Jaunatnes literatūras balvu. Nākamajā gadā izdevums &quot;Tavs Vārds&quot; tika iekļauts Moldāvijas augstskolu mūsdienu literatūras sarakstā.

Vieru dzeja iedvesmoja daudzus moldāvu komponistus, arī pats dzejnieks ir melodiju autors vairākām dziesmām (''Să creşti mare'' u.c.). No 1964. gada viņš sāka sadarbību ar komponisti Jūliju Cibuļsku (''Soare, soare'', &quot;Clopoţeii'', ''Stea-stea, logostea'', ''Ramule-neamule'', ''Cîntînd cu iubire'' etc.).

== Politiskā darbība ==
[[Attēls:Stamps of Moldova, 2015-01.jpg|thumb|120px|left|[[2015]]. gadā izdota Moldovas pastmarka ar Grigore Vieru attēlu]]
1973. gadā Vieru pirmo reizi apmeklēja [[Rumānija|Rumāniju]]. 1974. un 1977. viņu pie sevis uzaicināja Rumānijas rakstnieku savienības prezidents, Vieru viesojās [[Bukareste|Bukarestē]], [[Konstanca (Rumānija)|Konstancā]], kā arī dažās Transilvānijas pilsētās. 1978. gadā tika publicēts krājums &quot;Piektdienas zvaigzne&quot;, ko pirmo reizi izdeva arī Rumānijā. Šajā krājumā tika publicēts dzejolis, kas Latvijā plaši pazīstams [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] atdzejojumā kā dziesma &quot;[[Dzimtā valoda (dziesma)|Dzimtā valoda]]&quot; (komponists [[Ainars Virga]], izpildīja grupa [[Līvi (grupa)|Līvi]]). Šī dziesma kļuva par vienu no [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcija]]s priekšvēstnešiem.

1989. gadā Grigore Vieru tika ievēlēts Moldāvijas parlamentā un atbalstīja kustību, kas iestājās par Rumānijas un Moldovas apvienošanos. 1990. gadā ievēlēts par Rumānijas Akadēmijas Goda biedru. 1992. gadā Rumānijas Akadēmija nominēja Vieru [[Nobela miera prēmija]]i. 1995. gadā ievēlēts par Rumāņu raidorganizācijas valdes locekli. Saņēmis vairākas balvas literatūrā un valsts apbalvojumus.

== Nāve ==
Vieru mira 2009. gada 18. janvārī Kišiņevā no divas dienas iepriekš autoavārijā gūtajiem ievainojumiem.&lt;ref&gt;[http://www.rferl.org/content/Votes_Have_No_Language/1372065.html Death Of A Moldovan Poet]&lt;/ref&gt; Viņš tika apglabāts 20. janvārī, no viņa atvadīties bija atnākuši ap 10 000 cilvēku. Grigore Vieru bēres tika translētas nacionālajā televīzijā, viņš tika apglabāts dzimtajā ciemā Pereritā.

== Atsauces ==
{{Commons}}
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160304230144/http://dziesmas.lv/d/Dzimta_valoda_-_Livi/14605 Dziesmas &quot;Dzimtā valoda&quot; vārdi]
* [http://grigorevieru.md/ Grigore Vieru — virtual monument] {{Webarchive|url=https://archive.today/20130113035401/http://grigorevieru.md/ |date={{dat|2013|01|13||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20070124013536/http://biserica.org/Churches/SfantaTreime/Bios/GrigoreVieru.html A biography of Grigore Vieru]
* {{YouTube|gxZxkmWT-1M|The forest is beautiful with a flower (Iu.Ţibulschi – Gr.Vieru)}}
* {{YouTube|KehpQBEiN0g|Christ is not to blame (Iu. Ţibulschi – Gr. Vieru)}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vieru, Grigore}}
[[Kategorija:Rumāņu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]</text>
      <sha1>gnrsi7pcnnoqssdhw58uycl87gs7teg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jolanta Zavadzka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331359</id>
    <revision>
      <id>4449000</id>
      <parentid>3934311</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:27:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4449000</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6025" sha1="tcoi0zqpuw4r16pwnh5qu79vtg0gept" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jolanta Zavadzka
|     vārds_orig = ''Jolanta Zawadzka''
|         attēls = 2021-Jolanta-Zawadzka.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Jolanta Zavadzka 2021. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1987
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = {{vieta|Polija|Vroclava}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Jolanta Zavadzka''' ({{val|pl|Jolanta Zawadzka}}; dzimusi {{dat|1987|2|8}} [[Vroclava|Vroclavā]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2005).

== Biogrāfija ==
Piecas reizes uzvarējusi Polijas junioru šaha čempionātos dažādās vecuma grupās: 1997. gadā U10 vecuma grupā, 1999. gadā U12 vecuma grupā, 2003. gadā U16 vecuma grupā, 2004. gadā U18 vecuma grupā un 2005. gadā U20 vecuma grupā. Pārstāvējusi Poliju arī Pasaules un Eiropas junioru šaha čempionātos, kur lielāko panākumu guvusi 2007. gadā [[Erevāna|Erevānā]], kad izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules junioru čempionātā. 2010. gadā piedalījusies [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules sieviešu šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas]], kurā zaudējusi 1. kārtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |title=2010 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043223/http://www.mark-weeks.com/chess/b0wo$wix.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2015. gadā dalījusi pirmo vietu lielmeistara normas turnīrā Marianske Lāznē ([[Čehija]]).&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr158256.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;fed=KOR&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=984 Open Marianske Lazne 2015 - A - velmistrovsky turnaj 14. rocnik mezinarodniho sachoveho festivalu]&lt;/ref&gt;

Kopš 2001. gada regulāri piedalījusies Polijas sieviešu šaha čempionāta finālos. Šajos turnīros izcīnījusi 14 medaļas: 4 zelta (2006, 2011, 2015, 2018&lt;ref&gt;[https://chess24.com/en/read/news/duda-wins-1st-polish-championship Duda wins 1st Polish Championship]&lt;/ref&gt;), 6 sudraba (2007, 2009, 2013, 2014, 2016, 2021&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/pl/tournaments/5758474438836224/page/tabela PGNiG TERMIKA Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach - ChessManager]&lt;/ref&gt;) un 4 bronzas (2005, 2010, 2012, 2019&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pzszach.pl/2019/05/15/lotto-imp-mokate-impk-2019-10-21-05-2019-warszawa/ |title=LOTTO IMP MOKATE IMPK 2019 10-20.05.2019 Warszawa |access-date=2019-05-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190522061328/http://pzszach.pl/2019/05/15/lotto-imp-mokate-impk-2019-10-21-05-2019-warszawa/ |archivedate=2019-05-22 }}&lt;/ref&gt;). 2020. gada augustā ierindojusies 5. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://chess24.com/en/watch/live-tournaments/polish-womens-championship-2020/11/1/1 MOKATE Polish Women's Championship]&lt;/ref&gt; 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 11. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Marina Korņeva|Marinu Ņečajevu]], 2. kārtā uzvarējusi [[Humpi Koneru]], bet 3. kārtā zaudējusi [[Žansaja Abdumalika|Žansajai Abdumalikai]].&lt;ref&gt;[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] ierindojusies 6. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]&lt;/ref&gt;

2026. gada martā Varšavā ierindojusies 9. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Sekmīgi pārstāvējusi Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 6 reizes (2006-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļu. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba (2012) medaļu;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersw/y8uki0mh.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Jolanta Zawadzka]&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 6 reizes (2005-2015). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2005), 2 sudraba (2007, 2011) un bronzas (2013) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi sudraba (2011) medaļu;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersu/y8uki0mh.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Jolanta Zawadzka]&lt;/ref&gt;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 3 reizes (2007-2009, 2015). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas (2007) medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersv/y8uki0mh.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Jolanta Zawadzka]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2003. gadā Zavadzkai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu, bet 2005. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1122320 | chessgames = 54443 | 365chess = Jolanta_Zawadzka }}

{{DEFAULTSORT:Zavadzka, Jolanta}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lejassilēzijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>tcoi0zqpuw4r16pwnh5qu79vtg0gept</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klaudia Kulona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331369</id>
    <revision>
      <id>4448996</id>
      <parentid>4348079</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:23:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4448996</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8286" sha1="mf2ed8thlojhzm0em01douq1l3hgd1z" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Klaudia Kulona
|     vārds_orig = ''Klaudia Kulon''
|         attēls = 2021-Klaudia-Kulon.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Klaudia Kulona 2021. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1992
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = {{vieta|Polija|Košalina}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Klaudia Kulona''' ({{val|pl|Klaudia Kulon}}; dzimusi {{dat|1992|3|13}} [[Košalina|Košalinā]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2014).

== Biogrāfija ==
Šahu sākusi spēlēt septiņu gadu vecumā. Kopš 2002. gada piedalījusies Polijas junioru šaha čempionātos. 2008. gadā kļuvusi Eiropas junioru šaha čempionāta sudraba laureāti U16 vecuma grupā. 2007. gadā debitējusi Polijas sieviešu šaha čempionāta finālā un ierindojusies 7. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.szachy.lo.pl/Turnieje/2007/mpk07.htm |title=Polish Championship Women, 2007 |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304032710/http://www.szachy.lo.pl/Turnieje/2007/mpk07.htm }}&lt;/ref&gt;
2014. gadā [[Katovice|Katovicē]] uzvarējusi Polijas studenšu šaha čempionātā,&lt;ref&gt;[http://www.chessarbiter.com/turnieje/2013/ti_6350/results.html?l=pl&amp;tb=10_ Academic Polish women's Championship 17-18.01.2014]&lt;/ref&gt; kā arī [[Varšava|Varšavā]] izcīnījusi bronzas medaļu Polijas sieviešu šaha čempionātā. Šajā pašā gadā izcīnījusi zelta medaļas gan komandu, gan individuālajā vērtējumā Pasaules augstskolu šaha čempionātā Katovicē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pzszach.org.pl/index.php?idm2=39&amp;idn=2382 |title=GOLD AND TEAM KLAUDIA Kulon AMS! |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160426184523/http://pzszach.org.pl/index.php?idm2=39&amp;idn=2382 |archivedate={{dat|2016|04|26||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426184523/http://pzszach.org.pl/index.php?idm2=39&amp;idn=2382 |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2014. gadā [[Vroclava|Vroclavā]] uzvarējusi [[Kristina Radzikovska|Kristīnas Radzikovskas]] šaha memoriālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pzszach.org.pl/index.php?idm2=39&amp;idn=2460 |title=Kulon WINS MEMORIAL Radzikowski |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161002043157/http://www.pzszach.org.pl/index.php?idm2=39&amp;idn=2460 |archivedate={{dat|2016|10|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161002043157/http://www.pzszach.org.pl/index.php?idm2=39&amp;idn=2460 |date={{dat|2016|10|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2015. gadā otru reizi pēc kārtas uzvarējusi Polijas studenšu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.chessdom.com/im-warakomski-and-wgm-kulon-top-amp-tournament-2015/ IM and WGM Warakomski Kulon top AMP Tournament 2015]&lt;/ref&gt; 2017. gadā Varšavā izcīnījusi sudraba medaļu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.chessarbiter.com/turnieje/2017/ti_2040/tournament_table.html Budimex Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet' 2017]&lt;/ref&gt; 2020. gada augustā izcīnījusi sudraba medaļu Polijas sieviešu šaha čempionātā, papildus mačā par 1. vietu ar 0:2 piekāpjoties [[Karina Cifka|Karinai Cifkai]].&lt;ref&gt;[https://chess24.com/en/watch/live-tournaments/polish-womens-championship-2020/11/1/1 MOKATE Polish Women's Championship]&lt;/ref&gt; 2021. gada maijā [[Bidgošča|Bidgoščā]] uzvarējusi Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/pl/tournaments/5758474438836224/page/tabela PGNiG TERMIKA Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach - ChessManager]&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] ierindojusies 7. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]&lt;/ref&gt; 2024. gada martā uzvarējusi Vācijas atklātajā sieviešu šaha čempionātā [[Augsburga|Augsburgā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr843475.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES Internationale Offene Deutsche Frauen Einzelmeisterschaft 2024]&lt;/ref&gt; 2024. gada septembrī izcīnījusi 3. vietu [[Karaghandi apgabals|Karaghandi apgabala]] atklātā čempionāta &quot;B&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr974293.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;turdet=YES 1 Открытый Кубок Акима Карагандинской области среди женщин]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Roda|Rodā]] ierindojusies 14. vietā [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1135872.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 25th European Women's Chess Championship 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada maijā uzvarējusi Polijas šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/ru-ru/tournaments/6583372238553088/results/crosstable PGE Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt; 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 54. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt; 2026. gada martā Varšavā izcīnījusi 5. vietu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 2 reizes (2014-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļu. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) medaļu;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersw/0e04i0ue.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Klaudia Kulon]&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 2013. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersu/0e04i0ue.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Klaudia Kulon]&lt;/ref&gt; 2025. gadā [[Batumi]] Polijas izlases sastāvā uzvarējusi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas sieviešu komandu šaha čempionātā]];&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1263014.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;snr=2&amp;SNode=S0 European Team Chess Championship 2025 - Women]&lt;/ref&gt;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2015. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersv/0e04i0ue.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Klaudia Kulon]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2013. gadā Kulonai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1131044&amp;title=WIM&amp;pb=35 |title=1st quarter PB 2013, Yerevan, ARM, 18-20 January 2013 |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151119094737/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1131044&amp;title=WIM&amp;pb=35 }}&lt;/ref&gt; bet 2014. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1131044&amp;title=WGM&amp;pb=41 |title=4th quarter Presidential Board Meeting, 7-10 November 2014, Sochi, RUS |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160328022247/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1131044&amp;title=WGM&amp;pb=41 }}&lt;/ref&gt; 2019. gadā kļuvusi par starptautisko meistaru (IM).

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1131044 | chessgames = 113335 | 365chess = Klaudia_Kulon }}

{{DEFAULTSORT:Kulona, Klaudia}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumpomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>mf2ed8thlojhzm0em01douq1l3hgd1z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monika Socko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331390</id>
    <revision>
      <id>4448995</id>
      <parentid>4348078</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:22:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4448995</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10901" sha1="0ml9x62pjui5kggju1w4ecxetlwe5xr" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Monika Socko
|     vārds_orig = ''Monika Soćko''
|         attēls = 2022-Monika-Socko.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Monika Socko 2022. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1978
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = {{vieta|Polija|Varšava}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Monika Socko''' ({{val|pl|Monika Soćko}}; dzimusi kā '''Bobrovska''' ({{val|pl|Bobrowska}}) {{dat|1978|3|24}} [[Varšava|Varšavā]], arī '''Miroslavska''' ({{val|pl|Mirosławska}})) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (1995).

== Biogrāfija ==
Bērnību pavadījusi [[Ribņika|Ribņikā]]. 1988. gadā [[Timišoara|Timišoarā]] guvusi savu pirmo lielo panākumu šahā, izcīnot sudraba medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U10 vecuma grupā. Gadu vēlāk Pasaules junioru šaha čempionātā U12 vecuma grupā bijusi 4. vietā, bet 1990. gadā uzvarējusi šajā turnīrā. Trīskārtēja [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātu]] laureāte, kuros izcīnījusi zelta (1996. gadā U18 vecuma grupā), sudraba (1997. gadā U20 vecuma grupā) un bronzas (1992. gadā U14 vecuma grupā) medaļas.

1992. gadā debitējusi Polijas sieviešu šaha čempionāta finālā, kurā ierindojusies 4. vietā. Nākamajos gados regulāri piedalījusies Polijas sieviešu šaha čempionātos, kuros izcīnījusi 20 medaļas: 8 zelta (1995, 2004, 2008, 2010, 2013, 2014, 2015, 2017&lt;ref&gt;[http://www.chessarbiter.com/turnieje/2017/ti_2040/tournament_table.html Budimex Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet' 2017]&lt;/ref&gt;), 7 sudraba (1993, 1998, 2001, 2005, 2011, 2019,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pzszach.pl/2019/05/15/lotto-imp-mokate-impk-2019-10-21-05-2019-warszawa/ |title=LOTTO IMP MOKATE IMPK 2019 10-20.05.2019 Warszawa |access-date=2019-05-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190522061328/http://pzszach.pl/2019/05/15/lotto-imp-mokate-impk-2019-10-21-05-2019-warszawa/ |archivedate=2019-05-22 }}&lt;/ref&gt; 2022) un 5 bronzas (1997, 1999, 2007, 2018,&lt;ref&gt;[https://chess24.com/en/read/news/duda-wins-1st-polish-championship Duda wins 1st Polish Championship]&lt;/ref&gt; 2024&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2024/ 76. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt;). Polijas komandu šaha čempionātos septiņas reizes uzvarējusi Varšavas šaha kluba ''KSz Polonia Warszawa'' sastāvā (2000–2006) un divas reizes [[Katovice]]s šaha kluba ''Hetman Katowice'' sastāvā (2010, 2013). Deviņas reizes uzvarējusi Polijas sieviešu šaha ātrspēles čempionātos (1998, 1999, 2000, 2001, 2003, 2012, 2013, 2014, 2015). 2020. gada augustā izcīnījusi 4. vietu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://chess24.com/en/watch/live-tournaments/polish-womens-championship-2020/11/1/1 MOKATE Polish Women's Championship]&lt;/ref&gt; 2021. gada maijā [[Bidgošča|Bidgoščā]] ierindojusies 6. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/pl/tournaments/5758474438836224/page/tabela PGNiG TERMIKA Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach - ChessManager]&lt;/ref&gt; 2025. gada maijā izcīnījusi 4. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/ru-ru/tournaments/6583372238553088/results/crosstable PGE Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt;

Daudzkārtējā Pasaules sieviešu šaha čempionātu pēc izslēgšanas sistēmas dalībniece ([[2001. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2001]], [[2004. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2004]], [[2006. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2006]], [[2008. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2008]], [[2010. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2010]], [[2012. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2012]], [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015]], [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017]], [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018]]).
Lielāko panākumu guvusi 2012. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]], kad 1. kārtā uzvarējusi [[Almīra Skripčenko|Almīru Skripčenko]] un 2. kārtā izbeigusi toreizējās Pasaules sieviešu šaha čempiones [[Hou Jifaņa]]s pilnvaras, bet 3. kārtā zaudējusi bijušajai Pasaules šaha čempionei [[Antoaneta Stefanova|Antoanetai Stefanovai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |title=2012 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190430034932/https://www.mark-weeks.com/chess/b2wo$wix.htm |archivedate={{dat|2019|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā [[Rijeka|Rijekā]] izcīnījusi 3. vietu Eiropas sieviešu šaha čempionātā aiz uzvarētājām [[Pīa Kramlinga]]s un [[Viktorija Čmilīte-Nilsena|Viktorijas Čmilītes]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr29568.aspx?art=1&amp;rd=11&amp;lan=1&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;m=-1&amp;wi=1000 11th European Individual Women Chess Championship 2010]&lt;/ref&gt; 2017. gadā [[Teherāna|Teherānā]] Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas 1. kārtā zaudējusi [[Anastasija Savina|Anastasijai Savinai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018. gadā [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|Pasaules šaha čempionātā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas]] 1. kārtā uzvarējusi [[Jūlija Švaigere|Jūliju Švaigeri]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Mobina Alinasaba|Mobinai Alinasabai]].&lt;ref&gt;[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]&lt;/ref&gt; 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 30. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

Daudzu starptautisko šaha turnīru uzvarētāja, tajā skaitā 2009. gadā [[Trumse|Trumsē]] uzvarējusi šaha festivālā ''Arctic Chess Challenge'',&lt;ref&gt;[http://tournamentservice.com/standings.aspx?TID=ArcticChess2009-TromsoSjakklubb Arctic Chess Challenge 2009]&lt;/ref&gt; bet 2014. gadā uzvarējusi sieviešu starptautiskajā turnīrā [[Erfurte|Erfurtē]].&lt;ref&gt;[http://www.chess-results.com/tnr133918.aspx?lan=3&amp;art=4&amp;wi=821 Internationales Grossmeisterturnier / Erfurter Frauenschachfestival 2014]&lt;/ref&gt; 2013. gadā [[Rīga|Rīgā]] piedalījusies starptautiskajā šaha turnīrā ''[[Rīgas Tehniskās universitātes Open|RTU Open]]'' un dāmu konkurencē ieguvusi 2. vietu, bet 2015. gadā uzvarējusi šajā turnīrā dāmu konkurencē.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr88760.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=821 Riga Technical University Open 2013 - Tournament A]&lt;/ref&gt;

2022. gada augustā [[Prāga|Prāgā]] uzvarējusi [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr652617.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Women Chess Championship 2022]&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] ierindojusies 9. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 12. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2026. gada martā Varšavā izcīnījusi 4. vietu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 11 reizes (1994-2004, 2008-2016). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba ([[42. šaha olimpiāde|2016]]) un bronzas (2002) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta (2002) medaļu;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersw/6a40wsed.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Monika Soćko]&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījusies 9 reizes (2001-2015, 2025). Komandu vērtējumā izcīnījusi 2 zelta (2005, 2025), 2 sudraba (2007, 2011) un bronzas (2013) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi zelta un sudraba (abas - 2005) medaļas;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersu/6a40wsed.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Monika Soćko]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1263014.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;snr=2&amp;SNode=S0 European Team Chess Championship 2025 - Women]&lt;/ref&gt;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2 reizes (2007, 2015).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersv/6a40wsed.html OlimpBase :: World Women's Team Chess Championship :: Monika Soćko]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 1994. gadā Socko piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 1995. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu. 2008. gadā kļuva par pirmo Polijas šahisti, kurai piešķirts starptautiskā vīriešu lielmeistara (GM) nosaukums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1106619&amp;title=GM&amp;pb=18 |title=Grandmaster Title Application: Socko, Monika |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2017|02|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170214184700/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1106619&amp;title=GM&amp;pb=18 }}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Precējusies ar Polijas šaha lielmeistaru [[Bartošs Socko|Bartošu Socko]]. Ģimenē ir trīs bērni. Divas reizes (2008, 2013) pāris ir uzstādījis savdabīgu sasniegumu Polijas šaha čempionātos, izcīnot uzvaru gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1106619 | chessgames = 51452 | 365chess = Monika_Socko }}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Socko, Monika}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>0ml9x62pjui5kggju1w4ecxetlwe5xr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bartošs Socko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331394</id>
    <revision>
      <id>4449002</id>
      <parentid>4065606</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:29:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4449002</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6359" sha1="ixgdapc3m9fe04eyu29g0pmlpwmwowa" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Bartošs Socko
|     vārds_orig = ''Bartosz Soćko''
|         attēls = 2021-Bartosz-Socko.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Bartošs Socko 2021. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1978
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 10
|       dz_vieta = {{vieta|Polija|Pjasečno}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Bartošs Socko''' ({{val|pl|Bartosz Soćko}}; dzimis {{dat|1978|11|10}} [[Pjasečno]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1999).

== Biogrāfija ==
Divas reizes uzvarējis Polijas junioru šaha čempionātos: 1994. gadā U16 vecuma grupā un 1995. gadā U18 vecuma grupā. Kopš 1995. gada regulāri piedalās Polijas šaha čempionātu finālos, kuros izcīnījis 3 zelta (2008, 2013, 2023&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach 2023]&lt;/ref&gt;), 4 sudraba (2003, 2005, 2006, 2007) un 2 bronzas (2019,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pzszach.pl/2019/05/15/lotto-imp-mokate-impk-2019-10-21-05-2019-warszawa/ |title=LOTTO IMP MOKATE IMPK 2019 10-20.05.2019 Warszawa |access-date=2019-05-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190522061328/http://pzszach.pl/2019/05/15/lotto-imp-mokate-impk-2019-10-21-05-2019-warszawa/ |archivedate=2019-05-22 }}&lt;/ref&gt; 2021&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/pl/tournaments/5638446569750528 LOTTO Indywidualne Mistrzostwa Polski w Szachach - ChessManager]&lt;/ref&gt;) medaļas. Polijas komandu šaha čempionātos deviņas reizes (1996–2006) uzvarējis [[Varšava]]s šaha kluba ''Polonia Warszawa'' sastāvā, bet trīs reizes (2010–2013) [[Katovice]]s šaha kluba ''Hetman Katowice'' sastāvā. Divas reizes ir uzvarējis Polijas čempionātā šaha ātrspēlē (2011, 2012) un trīs reizes ir bijis labākais Polijas ātrā šaha čempionātos (1998, 2002, 2004).

Daudzu starptautisko šaha turnīru uzvarētājs. 1995. gadā uzvarējis turnīrā [[Krakova|Krakovā]]. 2002. gadā [[Berlīne|Berlīnē]] uzvarējis [[Emanuels Laskers|Emanuela Laskera]] memoriālā. Divas reizes piedalījies Pasaules šaha kausa izcīņas turnīros pēc izslēgšanas sistēmas, taču 2007. gadā zaudējis 2. kārtā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/a7a8$iix.htm |title=2007 World Cup |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130709155553/http://www.mark-weeks.com/chess/a7a8$iix.htm |archivedate={{dat|2013|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; bet 2011. gadā jau 1. kārtā piekāpies [[Viktors Bologans|Viktoram Bologanam]].&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/b1b3$iix.htm 2011 World Cup]&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] kopā ar [[Aleksandrs Areščenko|Aleksandru Areščenko]] dalījis pirmo vietu [[Mihails Čigorins|Mihaila Čigorina]] memoriālā Sanktpēterburgā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr83806.aspx?art=4&amp;lan=3 M.Chigorin Memorial 2012]&lt;/ref&gt; 2013. gadā [[Rīga|Rīgā]] uzvarējis starptautiskajā šaha turnīrā ''[[Rīgas Tehniskās universitātes Open|RTU Open]]''.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr88760.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=821 Riga Technical University Open 2013 - Tournament A]&lt;/ref&gt; 2014. gadā dalījis pirmo vietu šaha turnīrā [[Lisabona|Lisabonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/five-players-share-first-place-in-lisbon-christmas-open/ |title=Five players share first place in Lisbon Christmas Open |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160701214155/http://www.chessdom.com/five-players-share-first-place-in-lisbon-christmas-open/ |archivedate={{dat|2016|07|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2015. gadā uzvarējis šaha turnīrā [[Grāca|Grācā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chessdom.com/gm-bartosz-socko-first-in-graz/ |title=GM Bartosz Socko first in Graz |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160105083326/http://www.chessdom.com/gm-bartosz-socko-first-in-graz/ |archivedate={{dat|2016|01|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2024. gada maijā [[Žešova|Žešovā]] ierindojies 5. vietā Polijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2024/ 81. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach]&lt;/ref&gt; 2026. gada martā Varšavā ierindojies 7. vietā Polijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2026/ 83. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 8 reizes (2000-2014). Individuālajā vērtējumā izcīnījis bronzas (2000) medaļu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpbase.org/players/wme4eace.html |title=OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Bartosz Soćko |access-date={{dat|2016|09|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303222541/http://www.olimpbase.org/players/wme4eace.html }}&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 8 reizes (1999-2013). Individuālajā vērtējumā izcīnījis sudraba (2003) medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playerse/wme4eace.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Bartosz Soćko]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1995. gadā Socko piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1999. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

== Personīgā dzīve ==
Precējies ar Polijas šaha lielmeistari [[Monika Socko|Moniku Socko]]. Ģimenē ir trīs bērni. Divas reizes (2008, 2013) pāris ir uzstādījis savdabīgu sasniegumu Polijas šaha čempionātos, izcīnot uzvaru gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1107038 | chessgames = 34659 | 365chess = Bartosz_Socko }}

{{DEFAULTSORT:Socko, Bartošs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mazovijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>ixgdapc3m9fe04eyu29g0pmlpwmwowa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luidži Kerubīni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>336428</id>
    <revision>
      <id>4448935</id>
      <parentid>3567225</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:48:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{britannica → {{enciklopēdiju ārējās saites}}, {{Commons category-inline → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448935</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2686" sha1="ado88mgksrw9gt7nqzyzlbdn7yy3e0t" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Luidži Kerubīni
|     vārds_orig = ''Luigi Cherubini''
|         attēls = Luigi Cherubini3.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1760
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 14
|       dz_vieta = [[Florence]], [[Florences lielhercogiste]]&lt;br&gt;([[Toskāna]], {{ITA}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1842
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 15
|        m_vieta = [[Parīze]], [[Jūlija monarhija]]&lt;br&gt;({{FRA}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = komponists
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Luidži Kerubīni''' ({{val|fr|Luigi Cherubini}}; dzimis {{dat|1760|9|14}}, miris {{dat|1842|3|15}}) bija 18. gadsimta beigu/19. gadsimta sākuma itāļu komponists, kurš lielāko tiesu no muzikālās karjeras pavadīja Francijā. [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] laikabiedrs, kurš devis ieguldījumu ''[[opera comique]]'' žanra attīstībā. Pazīstams ne tikai kā operu, bet arī garīgās mūzikas komponists.

Dzimis [[Florence|Florencē]] mūziķa ģimenē. Apguva mūziku [[Boloņa|Boloņā]] un [[Milāna|Milānā]]. 1783. gadā [[Venēcija|Venēcijā]] tika iestudēta pirmā Kerubīni opera. 1785. gadā devās uz [[Londona|Londonu]], bet tajā pašā gadā [[Parīze|Parīzē]] saņēma pasūtijumu uzrakstīt operu. Izņemot neilgu laiku, ko pavadīja Londonā un [[Turīna|Turīnā]], atlikušo mūžu dzīvoja un radīja Francijā. 1797. gadā tika iestudēts, iespējams, pazīstamākais Kerubīni darbs - opera &quot;[[Mēdeja (opera)|Mēdeja]]&quot; (''Médée''). Muzikālās karjeras otrajā pusē, kad Kerubīni operas zaudēja popularitāti, vairāk pievērsās garīgajai mūzikai, sarakstot septiņas [[mesa]]s un divus [[rekviēms|rekviēmus]], no tiem 1816. gadā uzvestais Kreubīni 1. rekviēms guva vispārīgu atzinību. 1822. gadā Kerubīni kļuva par Parīzes konservatorijas direktoru.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://imslp.org/wiki/Category:Cherubini,_Luigi Kerubīni Petrucci Music Library]
* [http://www.allmusic.com/artist/mn0001206487 Luidži Kerubīni allmusic.com]
{{mūziķis-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kerubīni, Luidži}}
[[Kategorija:1760. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1842. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Toskānā dzimušie]]
[[Kategorija:Franču komponisti]]
[[Kategorija:Itāliešu komponisti]]
[[Kategorija:Operu komponisti]]</text>
      <sha1>ado88mgksrw9gt7nqzyzlbdn7yy3e0t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mateušs Bartels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>337074</id>
    <revision>
      <id>4449003</id>
      <parentid>4336958</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:30:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4449003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7175" sha1="sjkf9bbvym4ek4w3d956e3nizp57dub" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Mateušs Bartels
|     vārds_orig = ''Mateusz Bartel''
|         attēls = 2022-Mateusz-Bartel.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Mateušs Bartels 2022. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1985
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = {{vieta|Polija|Varšava}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Mateušs Bartels''' ({{val|pl|Mateusz Bartel}}; dzimis {{dat|1985|1|3}} [[Varšava|Varšavā]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2005).

== Biogrāfija ==
Šahu iemācījies spēlēt sešu gadu vecumā. Bijis Varšavas šaha kluba ''Polonia Warsaw'' audzēknis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://interviews.chessdom.com/mateusz-bartel |title=Interview with GM Mateusz Bartel |access-date={{dat|2016|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150905125601/http://interviews.chessdom.com/mateusz-bartel }}&lt;/ref&gt; 2003. gadā uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U18 vecuma grupā. 2005. gadā [[Korka|Korkā]] dalījis pirmo vietu ar [[Zoltāns Ģimeši|Zoltānu Ģimeši]] pirmajā [[Eiropas Savienība]]s individuālajā šaha čempionātā. 2007. gadā dalījis pirmo vietu [[Menas Sala]]s starptautiskajā šaha turnīrā ''16th Monarch Assurance''.&lt;ref&gt;[http://www.chess.co.uk/twic/twic673.html#4 TWIC 673: 16th Monarch Assurance Isle of Man]&lt;/ref&gt; 2009. gadā uzvarējis starptautiskajā šaha turnīrā [[Prjevidza|Prjevidzā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=43414 |title=Banicky kahanec 2009 July 2009 Slovakia |access-date={{dat|2016|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220818182022/http://ratings.fide.com/tournament_report.phtml?event16=43414 }}&lt;/ref&gt; 2010. gadā dalījis pirmo vietu starptautiskajā šaha turnīrā [[Ļubļina|Ļubļinā]].&lt;ref&gt;[http://www.chess-results.com/tnr32260.aspx?ix=1&amp;art=4&amp;lan=1&amp;m=-1&amp;wi=1000&amp;turdet=YES II International Grandmasters' Tournament the Lublin Union Memorial]&lt;/ref&gt; 2012. gadā [[Maskava|Maskavā]] dalījis pirmo vietu ar [[Antons Korobovs|Antonu Korobovu]] un [[Pavlo Eļjanovs|Pavlo Eļjanovu]] starptautiskajā šaha turnīrā ''Aeroflot Open''.&lt;ref&gt;[http://www.chessbase.com/newsdetail.asp?newsid=7922 Aeroflot Open – Mateusz Bartel comes out on top]&lt;/ref&gt; Četras reizes uzvarējis Polijas šaha čempionātos (2006, 2010, 2011, 2012).

2004. gadā piedalījies Pasaules šaha čempionātā pēc izslēgšanas sistēmas, kurā zaudējis 1. kārtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/a3a4$wix.htm |title=2004 FIDE Knockout Matches |access-date={{dat|2016|11|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160706182917/http://www.mark-weeks.com/chess/a3a4$wix.htm |archivedate={{dat|2016|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Piedalījies arī Pasaules kausa šaha izcīņā pēc izslēgšanas sistēmas: 2007. gadā zaudējis 1. kārtā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/a7a8$iix.htm |title=2007 World Cup 1. kārta |access-date={{dat|2016|11|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130709155553/http://www.mark-weeks.com/chess/a7a8$iix.htm |archivedate={{dat|2013|07|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2009. gadā zaudējis 2. kārtā,&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/a8b0$iix.htm 2009 World Cup 2. kārta]&lt;/ref&gt; bet 2015. gadā zaudējis 1. kārtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/b4b6$iix.htm |title=2015 World Cup 1. kārta |access-date={{dat|2016|11|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171122185327/http://www.mark-weeks.com/chess/b4b6$iix.htm |archivedate={{dat|2017|11|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 84. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 46. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2024. gada maijā [[Žešova|Žešovā]] izcīnījis bronzas medaļu Polijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2024/ 81. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach]&lt;/ref&gt; 2025. gada maijā ierindojies 8. vietā Polijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/ru-ru/tournaments/4832695464230912/results/crosstable PGE Mistrzostwa Polski w Szachach]&lt;/ref&gt;

2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 89. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt;

2026. gada martā Varšavā ierindojies 10. vietā Polijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2026/ 83. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 8 reizes (2006-2018, 2022). Individuālajā vērtējumā izcīnījis 2 zelta ([[39. šaha olimpiāde|2010]], [[44. šaha olimpiāde|2022]]&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653631.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;fed=IND&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Open]&lt;/ref&gt;) medaļas;&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/players/jjjprxpf.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Mateusz Bartel]&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījies 5 reizes (2007-2015). Individuālajā vērtējumā izcīnījis zelta (2013) medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playerse/jjjprxpf.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Mateusz Bartel]&lt;/ref&gt;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 2017. gadā un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2001. gadā Bartelam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2005. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

== Personīgā dzīve ==
[[Attēls:Marta and Mateusz Bartel 2014.jpg|200px|right|thumb|Kopā ar sievu Martu Bartelu]]
Precējies ar šaha lielmeistari [[Marta Bartela|Martu Bartelu]].&lt;ref&gt;[http://en.chessbase.com/post/poland-vs-ukraine-university-match-031013 Congratulations to the happy couple, they married just last week!]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Šaha ārējās saites| fide = 1112635 | chessgames = 54619 | 365chess = Mateusz_Bartel }}

{{DEFAULTSORT:Bartels, Mateušs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Varšavā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>sjkf9bbvym4ek4w3d956e3nizp57dub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms Kempfs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338937</id>
    <revision>
      <id>4448936</id>
      <parentid>3764358</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:49:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{GER}} → {{DEU}} using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448936</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1811" sha1="j8dczdqjw2kdwrfbqk1w6rhhnzrf0ry" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Vilhelms Kempfs
|     vārds_orig = ''Wilhelm Kempff''
|         attēls = Wilhelm Kempff.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1895
|     dz_mēnesis = 11
|       dz_diena = 25
|       dz_vieta = [[Jīterboga]], [[Vācijas Impērija]]&lt;br /&gt;([[Brandenburga]], {{DEU}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1991
|      m_mēnesis = 5
|        m_diena = 23
|        m_vieta = [[Pozitāno]], [[Kampānija]], {{ITA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = pianists
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Vilhelms Valters Frīdrihs Kempfs''' ({{val|de|Wilhelm Walter Friedrich Kempff}}; dzimis {{dat|1895|11|25}}, miris {{dat|1991|5|23}}) bija 20. gadsimta vācu pianists, kurš bija specializējies 19. gadsimta klasicisma un romantisma mūzikā. Īpaši pazīstams kā [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], [[Francis Šūberts|Šūberta]] un [[Frideriks Šopēns|Šopēna]] darbu izpildītājs.

Dzimis mūziķa ģimenē. Studēja [[Berlīne]]s Mūzikas akadēmijā. Regulāri koncertēja vairāk neķā sešdesmit gadus - no 1917. līdz 1981. gadam. Kempfs bija arī komponists un mūzikas pedagogs, viņa skolnieku vidū ir [[Jergs Dēmuss]], [[Micuko Učida]], [[Idila Bireta]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.allmusic.com/artist/mn0000035876 Kempfa profils ''AllMusic''] {{en ikona}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kempfs, Vilhelms}}
[[Kategorija:Pianisti]]
[[Kategorija:Brandenburgā dzimušie]]</text>
      <sha1>j8dczdqjw2kdwrfbqk1w6rhhnzrf0ry</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islandes vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339157</id>
    <revision>
      <id>4448852</id>
      <parentid>4350867</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:49:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448852</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8891" sha1="nvnl05nbo65wx5f042mmz55tu3vxwv3" xml:space="preserve">[[Attēls:Abraham Ortelius-Islandia-ca 1590.jpg|thumb|300px|Islandes karte 16. gadsimtā.]]
'''Islandes vēsture''' ir [[Eiropas vēsture]]s daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu [[Islande]]s teritorijā.

== Kolonizēšana un valsts izveidošana (874—1262) ==
[[Attēls:Law speaker.jpg|thumb|200px|upright|right|Altinga sapulce Tingvelirā (''Þingvellir''), 19. gadsimta attēls]]
Tiek uzskatīts, ka pirmie cilvēki, kas ieradās Islandē, bija [[Īrija|īru]] mūki [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. Arheoloģiskie izrakumi liecina par labu šai teorijai. Domājams, ka mūki devās prom, kad uz salas sāka apmesties norvēģi, kas uzsāka sistemātisku salas kolonizēšanu laika posmā no aptuveni 870. līdz 930. gadam m. ē. Pirmais zināmais norvēģu ieceļotājs bija Ingolfurs Arnarsons, kurš uzcēla savas mājas Reikjavikā 874. gadā. Ingolfuram sekoja daudzi citi emigranti, pārsvarā norvēģi un viņu īru vergi.

Līdz 930. gadam praktiski visa lauksaimniecībā izmantojamā zeme bija sadalīta un iedzīvotāji izveidoja Altingu — kopsapulci jeb asambleju ar likumdevēju un tiesu sistēmas funkcijām, kas bija Islandes valsts politiskais centrs. Islandes altings tiek uzskatīts par visvecāko [[parlaments|parlamentu]] pasaulē. Ap 1000. gadu tika pārņemta kristietība. Valsts pastāvēja līdz 1262. gadam, kad, pieaugot atsevišķu Islandes vadoņu spēkam, sākotnējā kolonizētāju politiskā sistēma izrādījās darboties nespējīga.

== Viduslaiki un agrie jaunie laiki ==
Iekšējo nemieru un nesaskaņu dēļ tika parakstīts līgums, saskaņā ar kuru Islande nonāca Norvēģijas pakļautībā. 14. gadsimtā, kad Norvēģijas karaļnams apvienojās ar [[Dānija]]s karaļnamu [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijā]], Islande kļuva par daļu no Dānijas-Norvēģijas karaļvalsts. Turpmāko gadsimtu laikā Islande bija viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā. Neauglīgā augsne, vulkānu izvirdumi un skarbais klimats radīja smagus dzīves apstākļus cilvēkiem, kuru iztika bija galvenokārt bija atkarīga no lauksaimniecības. [[Melnā nāve|Mēris]] skāra Islandi 1402.—1404. gadā un atkal 1494.—1495. gadā, katru reizi atņemot dzīvību apmēram pusei iedzīvotāju.&lt;ref&gt;J. R. Maddicott. [https://archive.today/20120628222458/findarticles.com/p/articles/mi_m2279/is_n156/ai_20059971/pg_14/ &quot;6th-10th century AD&quot;] Past &amp; Present, August 1997&lt;/ref&gt;

Ap 16. gadsimta vidu Dānijas karalis [[Kristiāns III]] sāka ieviest [[Luterisms|luterismu]] visās pakļautajās teritorijās. Pēdējam Islandes [[Katolicisms|katoļu]] bīskapam galva tika nocirsta 1550. gadā un līdz ar to valsts pilnībā pārgāja uz luterismu. Līdz pat šodienai luterisms ir saglabājies kā dominējošā reliģija valstī. 17. un 18. gadsimtā Dānija ieviesa Islandē striktus tirdzniecības ierobežojumus, kas būtiski kavēja Islandes ekonomikas attīstību. Piekrastes iedzīvotāji cieta arī no pirātu uzbrukumiem. [[Bakas|Baku]] epidēmija 18. gadsimtā nogalināja ap trešdaļu iedzīvotāju.&lt;ref&gt;[http://iceland.vefur.is/iceland_history/history.htm &quot;Iceland History&quot;], Iceland on the Web&lt;/ref&gt; 1783. gadā notika Laki vulkāna izvirdums, kam bija postošas sekas, jo pēc izvirduma izmira apmēram puse mājdzīvnieku, kas izraisīja [[bads|badu]] iedzīvotāju vidū, samazinot iedzīvotāju skaitu par ceturtdaļu.

== Neatkarības kustība un pasaules kari (1814—1945) ==
1814. gadā ar Ķīles miera līgumu Dānija un Norvēģija kļuva par atsevišķām karalistēm, taču Islande palika Dānijas pakļautībā. 19. gadsimta laikā salas klimats aizvien pasliktinājās, tāpēc iedzīvotāji masveidā izceļoja uz [[Jaunā pasaule|Jauno pasauli]], lielākoties uz [[Manitoba|Manitobu]] [[Kanāda|Kanādā]]. Ap 15 000 no 70 000 iedzīvotāju pameta Islandi.&lt;ref&gt;Helga Kristin Einarsdottir and Meera Bhatia [http://www.nytimes.com/2008/12/05/business/worldbusiness/05iht-iceland.4.18445521.html?_r=1 &quot;For Iceland, an exodus of workers&quot;] International Herald Tribune, 05.12.2008&lt;/ref&gt;

Taču 19. gadsimtā, iespaidojoties no romantisma un nacionālisma idejām kontinentālajā Eiropā, sāka mosties arī islandiešu nacionālā pašapziņa. Par neatkarības kustības vadītāju kļuva Jons Sigurdsons. 1874. gadā Dānija atļāva Islandei pieņemt savu konstitūciju un uzņemties pašpārvaldi, kuras tiesības tika paplašinātas 1904. gadā. Islande daļēju neatkarību ieguva 1918. gadā, kad tika parakstīta vienošanās ar Dāniju, kurā Islande tika atzīta par neatkarīgu valsti Dānijas karaļnama sastāvā. Dānija turpināja uzraudzīt Islandes ārpolitiku un ārlietas.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Islande tāpat kā Dānija saglabāja neitralitāti. Taču, kad 1940. gadā Dāniju okupēja [[Vācija]], Islandes parlaments pasludināja, ka Islandes valdība pārņem Dānijas karaļa funkcijas attiecībā uz Islandes ārlietām. Mēnesi vēlāk, 1940. gada maijā, britu karaspēks [[Iebrukums Islandē (1940)|okupēja Islandi]], pārkāpjot tās neitralitāti. 1941]]. gadā atbildība par Islandi pārgāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rokās. [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] spēki palika Islandē līdz kara beigām.

1943. gada 31. decembrī beidzās termiņš Islandes ūnijas līgumam ar Dāniju, kas 1918. gadā tika noslēgts uz nākamajiem 25 gadiem. 1944. gada maijā notika referendums kurā islandieši balsoja par vienošanās ar Dāniju izbeigšanu un republikas izveidošanu. Formāli Islande kļuva par neatkarīgu republiku 1944. gada 17. jūnijā un [[Sveidns Bjernsons]] kļuva par pirmo Islandes prezidentu.

== Jaunāko laiku vēsture (pēc 1946. gada) ==
[[Attēls:Scylla-Odinn.jpg|thumb|200px|Britu un islandiešu kuģi satriecas [[Atlantijas okeāns|Atlantijā okeānā]] [[Mencu karš|Mencu kara]] laikā]]
1946. gadā Sabiedroto okupācijas spēki atstāja Islandi, kas formāli kļuva par [[NATO]] locekli 1949. gada 30. martā. 1951. gada 5. martā tika parakstīts aizsardzības līgums ar ASV. Amerikāņu militārie spēki atgriezās Islandē un palika tur visu [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laiku, atstājot Islandi tikai 2006. gada rudenī. Islande ir vienīgā NATO valsts, kurai nav sava valsts karaspēka.

Pēc Otrā pasaules kara Islandē sākās [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskās izaugsmes]] periods, ko veicināja zvejniecības industrializācija un [[Māršala plāns|Māršala plāna]] palīdzība. 1970. gados zīmīgi bija [[Mencu kari]] — vairāki konflikti ar Lielbritāniju par Islandes zvejas robežu paplašināšanu. Islandes ekonomika tika būtiski diversificēta un liberalizēta, kad Islande 1994. gadā pievienojās [[Eiropas Ekonomikas zona]]i.
Laikā no 2003. līdz 2007. gadam Islande no valsts, kas bija slavena ar zvejniecību, pārtapa par globālu finanšu centru, taču tāpēc tā arī sevišķi smagi cieta 2008. gada globālajā finanšu krīzē.&lt;ref&gt;Michael Lewis. [http://www.vanityfair.com/politics/features/2009/04/iceland200904?printable=true&amp;currentPage=all &quot;Wall Street on the Tundra&quot;] Vanity Fair, April 2009&lt;/ref&gt;

2008. gadā [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|globālās finanšu krīzes]] iespaidā Islandē sabruka banku sistēma, kas izraisīja smagas ekonomiskas sekas un recesiju. Krīzes dēļ sākās politiski nemieri, kuru dēļ notika pirmslaika parlamentārās vēlēšanas, pēc kurām [[Jouhanna Sīgurdardoudira]] kļuva par valsts premjerministri. Viņa ir mūsdienu pirmā atklāti [[homoseksualitāte|homoseksuālā]] valdības vadītāja pasaulē.&lt;ref&gt;Jonas Moody. [http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1875032,00.html &quot;Iceland Picks the World's First Openly Gay PM&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100519113022/http://www.time.com/time/world/article/0,8599,1875032,00.html |date={{dat|2010|05|19||bez}} }} Time.com, 30.01.2009&lt;/ref&gt;

== Iestāšanās sarunas ar ES ==
2010. gadā Islande kļuva par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsti, pievienošanās sarunas tā uzsāka 2011. gada jūnijā,&lt;ref&gt;[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130919023815/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf |date={{dat|2013|09|19||bez}} }} Briselē, 2012. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt; bija plānots rīkot referendumu par iestāšanos 2014. gadā, tomēr pēc 2013. gada parlamenta velēšanām jaunā Islandes valdība 2013. gada jūnijā pieņēma lēmumu par iestāšanās sarunu apturēšanu.&lt;ref&gt;[http://euobserver.com/political/120501 Iceland's EU bid is over, commission told] atjaunots 2013. gada 1. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas vēsture}}

[[Kategorija:Islandes vēsture| ]]</text>
      <sha1>nvnl05nbo65wx5f042mmz55tu3vxwv3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deģeneratīvā māksla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341369</id>
    <revision>
      <id>4448705</id>
      <parentid>4416875</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:58:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1572" sha1="puhty5bvlzc1gbwoe3ptubpd8r6wbt7" xml:space="preserve">[[Attēls:Ausstellung entartete kunst 1937.jpg|300px|thumb|[[Jozefs Gebelss]] aplūko deģeneratīvās mākslas izstādi 1937. gadā]]
'''Deģeneratīvā māksla''' ({{val|de|Entartete Kunst}}) ir termins, ko lietoja [[modernā māksla|modernās mākslas]] kontekstā [[Trešais reihs|Trešajā reihā]]. Deģeneratīvo mākslu saistīja ar nevācu izcelsmi, ar [[ebreji]]em un [[komunisti]]em. Mākslinieki, kas radīja deģeneratīvo mākslu, bija pakļauti sankcijām, piemēram, tiem aizliedza apmācīt citus, neļāva izstādīt vai pārdot savu mākslu, kā arī atsevišķos gadījumos aizliedza to radīt.

&quot;Deģeneratīvā māksla&quot; bija nosaukums 1937. gadā [[Minhene|Minhenē]] rīkotai izstādei, kurā [[modernisms|modernisma]] mākslinieku darbi bija sakārti haotiskā veidā uz sienām ar paskaidrojošiem tekstiem. Vēlāk šo izstādi rādīja vēl vairākās [[Vācija]]s un [[Austrija]]s pilsētās.

Mūziku klasificēja līdzīgā veidā kā glezniecību un arhitektūru. Mūziku, kas nebija [[tonalitāte|tonāla]] un kurā bija [[džezs|džeza]] ietekme, sauca par [[deģeneratīvā mūzika|deģeneratīvo mūziku]].

Daži mākslinieki, kas radīja deģeneratīvo mākslu, bija:
* [[Arno Brēkers]],
* [[Emīls Nolde]],
* [[Ērihs Hekels]],
* [[Ernsts Ludvigs Kirhners]],
* [[Ernsts Barlahs]],
* [[Georgs Gross]],
* [[Georgs Heims]],
* [[Kārlis Šmits-Rotlufs]], 
* [[Kurts Tuholskis]],
* [[Makss Pehšteins]],
* [[Oskars Kokoška]].

{{māksla-aizmetnis}}

[[Kategorija:Vācijas māksla]]
[[Kategorija:Modernisms]]
[[Kategorija:Trešais reihs]]</text>
      <sha1>puhty5bvlzc1gbwoe3ptubpd8r6wbt7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASV viceprezidentu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343108</id>
    <revision>
      <id>4448628</id>
      <parentid>4448498</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:28:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:JD Vance 2026 Portrait.jpg]] → [[File:Portrait of Vice President JD Vance.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Portrait of Vice President JD Vance.jpg]]</comment>
      <origin>4448628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29841" sha1="jiubrpkgm76i973xtkv8alkfq18soat" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu (ASV)]] [[ASV viceprezidents|viceprezidenti]]''' kopš 1789. gada, kad tika izveidots šis amats. Amerikas Savienoto Valstu viceprezidents ir otra augstākā amatpersona Amerikas Savienotajās Valstīs pēc prezidenta.

== Uzskaitījums ==
{{colbegin|3}}
* {{legend| #0EBC00 |Pro-Administrators|border=1px solid #AAAAAA}}
* {{legend| #EA9978 |[[Federālistu partija]]|border=1px solid #AAAAAA}}
* {{legend| #008000 |[[Demokrātu-republikāņu partija]]|border=1px solid #AAAAAA}}
* {{legend| #0EBFB0 |[[Nullifiēru partija]]|border=1px solid #AAAAAA}}
* {{legend| #3333FF |[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]]|border=1px solid #AAAAAA}}
* {{legend| #F0C862 |[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]|border=1px solid #AAAAAA}}
* {{legend| #FF3333 |[[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]]|border=1px solid #AAAAAA}}
* {{legend| #B22222 |[[Nacionālā Savienības partija]]|border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot; | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Iepriekšējais amats !! Vēlēšanas !! Prezidents
|-
| style=&quot;background: #0EBC00| || rowspan=2| '''1.''' || rowspan=2| [[Attēls:Official Presidential portrait of John Adams (by John Trumbull, circa 1792).jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]]'''&lt;br /&gt;''John Adams'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1735—1826)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1789. gada 21. aprīlis&amp;nbsp;— 1797. gada 4. marts || Pro-Administrators || rowspan=2| [[ASV vēstnieki Lielbritānijā|ASV ministrs Svētā Džeimsa kortā]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1785—1788)&lt;/small&gt; || [[1788.—1789. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1. (1788—1789)]] || rowspan=2| [[Džordžs Vašingtons]]
|-
| style=&quot;background: #EA9978| || [[Federālistu partija]]|| [[1792. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2. (1792)]]
|-
| style=&quot;background: #008000| || '''2.''' || [[Attēls:02 Thomas Jefferson 3x4.jpg|150px]] || '''[[Tomass Džefersons]]'''&lt;br /&gt;''Thomas Jefferson'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1743—1826)&lt;/small&gt; || 1797. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1801. gada 4. marts || [[Demokrātu-republikāņu partija]]|| 1. [[ASV valsts sekretārs]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1790—1793)&lt;/small&gt; || [[1792. gada ASV prezidenta vēlēšanas|3. (1796)]]|| [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]]
|-
| style=&quot;background: #008000| || '''3.''' || [[Attēls:John Vanderlyn - Official Portrait of Vice President Aaron Burr.jpg|150px]] || '''[[Ārons Bers]]'''&lt;br /&gt;''Aaron Burr'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1756—1836)&lt;/small&gt; || 1801. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1805. gada 4. marts || [[Demokrātu-republikāņu partija]]|| [[Ņujorkas štata asambleja]]s loceklis&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1784—1785, 1798—1799)&lt;/small&gt; || [[1800. gada ASV prezidenta vēlēšanas|4. (1800)]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Tomass Džefersons]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #008000| || rowspan=2| '''4.''' || rowspan=2| [[Attēls:George Clinton by Ezra Ames.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Džordžs Klintons]]'''&lt;br /&gt;''George Clinton'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1739—1812)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1805. gada 4. marts − 1812. gada 20. aprīlis &lt;small&gt;(''miris amatā būdams'')&lt;/small&gt; || rowspan=2| [[Demokrātu-republikāņu partija]]|| rowspan=&quot;2&quot; | 1. [[Ņujorkas gubernators]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1777—1795, 1801—1804)&lt;/small&gt; || [[1804. gada ASV prezidenta vēlēšanas|5. (1804)]]
|-
| rowspan=2| [[1808. gada ASV prezidenta vēlēšanas|6. (1808)]]|| rowspan=&quot;4&quot; | [[Džeimss Medisons]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1812. gada 20. aprīlis&amp;nbsp;— 1813. gada 4. marts)''
|-
| style=&quot;background: #008000| || '''5.''' || [[Attēls:Elbridge-gerry-painting.jpg|150px]] || '''[[Elbridžs Gerijs]]'''&lt;br /&gt;''Elbridge Gerry'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1744—1814)&lt;/small&gt; || 1813. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1814. gada 23. novembris &lt;small&gt;(''miris amatā būdams'')&lt;/small&gt; || [[Demokrātu-republikāņu partija]]|| 9. [[Masačūsetsas gubernators]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1810—1812)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot; |[[1812. gada ASV prezidenta vēlēšanas|7. (1812)]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1814. gada 23. novembris&amp;nbsp;— 1817. gada 4. marts)''
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #008000| || rowspan=2| '''6.''' || rowspan=2| [[Attēls:Daniel D Tompins by John Wesley Jarvis.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Denjels Tompkinss]]'''&lt;br /&gt;''Daniel D. Tompkins'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1774—1825)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1817. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1825. gada 4. marts || rowspan=2| [[Demokrātu-republikāņu partija]]|| rowspan=&quot;2&quot; | 6. [[Ņujorkas gubernators]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1807—1817)&lt;/small&gt; || [[1816. gada ASV prezidenta vēlēšanas|8. (1816)]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Džeimss Monro]]
|-
| [[1820. gada ASV prezidenta vēlēšanas|9. (1820)]]
|-
| style=&quot;background: #008000| || rowspan=2| '''7.''' || rowspan=2| [[Attēls:George Peter Alexander Healy - John C. Calhoun - Google Art Project.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Džons Kelhuns]]'''&lt;br /&gt;''John C. Calhoun'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1782—1850)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1825. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1832. gada 28. decembris &lt;small&gt;(''atkāpies no amata'')&lt;/small&gt; || [[Demokrātu-republikāņu partija]]|| rowspan=&quot;2&quot; | 10. [[ASV Kara sekretārs]] &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1817—1825)&lt;/small&gt; || [[1824. gada ASV prezidenta vēlēšanas|10. (1824)]]|| [[Džons Kvinsijs Adamss]]
|-
| style=&quot;background: #0EBFB0| || [[Nullifiēru partija]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[1828. gada ASV prezidenta vēlēšanas|11. (1828)]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[Endrū Džeksons]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1832. gada 28. decembris&amp;nbsp;— 1833. gada 4. marts)''
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''8.''' || [[Attēls:Francis Alexander - Martin Van Buren - Google Art Project.jpg|150px]] || '''[[Martins Van Burens]]'''&lt;br /&gt;''Martin Van Buren'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1782—1862)&lt;/small&gt; || 1833. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1837. gada 4. marts || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || [[ASV vēstnieki Lielbritānijā|ASV ministrs Svētā Džeimsa kortā]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1831—1832)&lt;/small&gt; || [[1832. gada ASV prezidenta vēlēšanas|12. (1832)]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''9.''' || [[Attēls:RichardMentorJohnson.jpg|150px]] || '''[[Ričards Mentors Džonsons]]'''&lt;br /&gt;''Richard Mentor Johnson'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1780—1850)&lt;/small&gt; || 1837. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1841. gada 4. marts || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || ASV pārstāvis [[Kentuki]] 13. distriktā&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1833—1837)&lt;/small&gt; || [[1836. gada ASV prezidenta vēlēšanas|13. (1836)]]|| [[Martins Van Burens]]
|-
| style=&quot;background: #F0C862| || '''10.''' || [[Attēls:Johntyler.jpg|150px]] || '''[[Džons Tailers]]'''&lt;br /&gt;''John Tyler'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1790—1862)&lt;/small&gt; || 1841. gada 4. marts&amp;nbsp;— 4. aprīlis &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt; || [[ASV Vigu partija|Vigu partija]]|| ASV senators no [[Virdžīnija]]s&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1827—1836)&lt;/small&gt; || [[1840. gada ASV prezidenta vēlēšanas|14. (1840)]]|| [[Viljams Herisons]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(miris amatā būdams)&lt;/small&gt;
|-
| colspan=8| ''Amats vakants (1841. gada 4. aprīlis&amp;nbsp;— 1845. gada 4. marts)'' || [[Džons Tailers]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''11.''' || [[Attēls:George Mifflin Dallas 1848 crop.png|150px]] || '''[[Džordžs M. Dalass]]'''&lt;br /&gt;''George M. Dallas'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1792—1864)&lt;/small&gt; || 1845. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1849. gada 4. marts || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || [[ASV vēstnieki Krievijā|ASV ministrs Krievijā]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1837—1839)&lt;/small&gt; || [[1844. gada ASV prezidenta vēlēšanas|15. (1844)]]|| [[Džeimss Polks]]
|-
| style=&quot;background: #F0C862| || '''12.''' || [[Attēls:Millard Fillmore -13th president of the United States.jpg|150px]] || '''[[Milards Filmors]]'''&lt;br /&gt;''Millard Fillmore'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1800—1874)&lt;/small&gt; || 1849. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1850. gada 9. jūlijs &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt; || [[ASV Vigu partija|Vigu partija]]|| 14. [[Ņujorkas štata kontrolieri]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1848—1849)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot; | [[1848. gada ASV prezidenta vēlēšanas|16. (1848)]]|| [[Zekerijs Teilors]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt;
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1850. gada 9. jūlijs&amp;nbsp;— 1853. gada 4. marts)'' || [[Milards Filmors]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''13.''' || [[Attēls:William R. D. King Vice President.jpg|150px]] || '''[[Viljams R. Kings]]'''&lt;br /&gt;''William R. King'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1786—1853)&lt;/small&gt; || 1853. gada 4. marts&amp;nbsp;— 18. aprīlis &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || ASV senators no [[Alabama]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1819—1844 &amp; 1848—1852)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt; [[Prezidents pro tempore]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1850—1852)&lt;/small&gt;|| rowspan=&quot;2&quot; | [[1852. gada ASV prezidenta vēlēšanas|17. (1852)]] &lt;br /&gt; || rowspan=&quot;2&quot; | [[Frenklins Pīrss]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1853. gada 18. aprīlis&amp;nbsp;— 1857. gada 4. marts)''
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''14.''' || [[Attēls:John C Breckinridge-04775-restored.jpg|150px]] || '''[[Džons Brekinridžs]]'''&lt;br /&gt;''John C. Breckinridge'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1821—1875)&lt;/small&gt; || 1857. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1861. gada 4. marts || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || ASV pārstāvis no [[Kentuki]] 8. distrikta&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1851—1855)&lt;/small&gt; || [[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas|18. (1856)]]|| [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''15.''' || [[Attēls:Hannibal Hamlin, photo portrait seated, c1860-65-retouched-crop.jpg|150px]] || '''[[Hanibāls Hemlins]]'''&lt;br /&gt;''Hannibal Hamlin'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1809—1891)&lt;/small&gt; || 1861. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1865. gada 4. marts || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV senators no [[Meina]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1848—1857 &amp; 1857—1861)&lt;/small&gt; || [[1860. gada ASV prezidenta vēlēšanas|19. (1860)]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Abrahams Linkolns]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt;
|-
| style=&quot;background: #B22222| || '''16.''' || [[Attēls:President Andrew Johnson.jpg|150px]] || '''[[Endrū Džonsons]]'''&lt;br /&gt;''Andrew Johnson'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1808—1875)&lt;/small&gt; || 1865. gada 4. marts&amp;nbsp;— 15. aprīlis &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt; || [[Nacionālā Savienības partija]]|| 15. [[Tenesī gubernators]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1853—1857)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt;Tenesī Militārais gubernators&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1862—1865)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot; | [[1864. gada ASV prezidenta vēlēšanas|20. (1864)]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1865. gada 15. aprīlis&amp;nbsp;— 1869. gada 4. marts)'' || [[Endrū Džonsons]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''17.''' || [[Attēls:Schuyler Colfax portrait.jpg|150px]] || '''[[Skailers Kolfakss]]'''&lt;br /&gt;''Schuyler Colfax'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1823—1885)&lt;/small&gt; || 1869. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1873. gada 4. marts || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV pārstāvis no [[Indiāna]]s 9. distrikta&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1855—1869)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt; [[ASV Pārstāvju palāta]]s spīkers&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1863—1869)&lt;/small&gt; || [[1868. gada ASV prezidenta vēlēšanas|21. (1868)]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[Uliss Grānts]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''18.''' || [[Attēls:Henry Wilson, US Vice President, photo portrait seated.jpg|150px]] || '''[[Henrijs Vilsons]]'''&lt;br /&gt;''Henry Wilson'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1812—1875)&lt;/small&gt; || 1873. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1875. gada 22. novembris &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV senators no [[Masačūsetsa]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1855—1873)&lt;/small&gt; || [[1872. gada ASV prezidenta vēlēšanas|22. (1872)]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1875. gada 22. novembris&amp;nbsp;— 1877. gada 4. marts)''
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''19.''' || [[Attēls:VicePresident-WmAlWheeler.jpg|150px]] || '''[[Viljams Vīlers]]'''&lt;br /&gt;''William A. Wheeler'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1819—1887)&lt;/small&gt; || 1877. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1881. gada 4. marts || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV pārstāvis no [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]]s 19. distrikta&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1875—1877)&lt;/small&gt; || [[1876. gada ASV prezidenta vēlēšanas|23. (1876)]]|| [[Raterfords Heizs]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''20.''' || [[Attēls:Chester Alan Arthur.jpg|150px]] || '''[[Česters Arturs]]'''&lt;br /&gt;''Chester A. Arthur'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1829—1886)&lt;/small&gt; || 1881. gada 4. marts&amp;nbsp;— 19. septembris &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt; || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]]s štata republikāņu izpildkomitejas priekšsēdētājs&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1879—1881)&lt;/small&gt; || rowspan=2| [[1880. gada ASV prezidenta vēlēšanas|24. (1880)]]|| [[Džeimss Gārfīlds]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1881. gada 19. septembris&amp;nbsp;— 1885. gada 4. marts)'' || [[Česters Arturs]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''21.''' || [[Attēls:Thomas Andrews Hendricks.jpg|150px]] || '''[[Tomass Hendriks]]'''&lt;br /&gt;''Thomas A. Hendricks'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1819—1885)&lt;/small&gt; || 1885. gada 4. marts&amp;nbsp;— 25. novembris &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || 16. [[Indiānas gubernators]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1873—1877)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot; | [[1884. gada ASV prezidenta vēlēšanas|25. (1884)]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Grovers Klīvlends]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1885. gada 25. novembris&amp;nbsp;— 1889. gada 4. marts)''
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''22.''' || [[Attēls:Levi Morton - Brady-Handy portrait - tight 3x4 crop.jpg|150px]] || '''[[Levi Mortons]]'''&lt;br /&gt;''Levi P. Morton'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1824—1920)&lt;/small&gt; || 1889. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1893. gada 4. marts || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || [[ASV vēstnieki Francijā|ASV ministrs Francijā]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1881—1885)&lt;/small&gt; || [[1888. gada ASV prezidenta vēlēšanas|26. (1888)]]|| [[Bendžamins Herisons]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''23.''' || [[Attēls:Adlai Ewing Stevenson I head-on-shoulders.jpg|150px]] || '''[[Edlejs Stīvensons I|Edlejs Stīvensons]]'''&lt;br /&gt;''Adlai Stevenson'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1835—1914)&lt;/small&gt; || 1893. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1897. gada 4. marts || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || [[ASV Pasta serviss|ASV pasta servisa]] ģenerālsektretāra pirmais palīgs &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1885—1889)&lt;/small&gt; || [[1892. gada ASV prezidenta vēlēšanas|27. (1892)]]|| [[Grovers Klīvlends]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''24.''' || [[Attēls:GHobart.jpg|150px]] || '''[[Gerets Hobārts]]'''&lt;br /&gt;''Garret Hobart'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1844—1899)&lt;/small&gt; || 1897. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1899. gada 21. novembris &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || Republikāņu Nacionālās komitejas priekšsēdētāja vietnieks &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892—1896)&lt;/small&gt; || rowspan=2| [[1896. gada ASV prezidenta vēlēšanas|28. (1896)]]|| rowspan=&quot;3&quot; | [[Viljams Makinlijs]] &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt;
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1899. gada 21. novembris&amp;nbsp;— 1901. gada 4. marts)''
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''25.''' || [[Attēls:Theodore Roosevelt circa 1902.jpg|150px]] || '''[[Teodors Rūzvelts]]'''&lt;br /&gt;''Theodore Roosevelt'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1858—1919)&lt;/small&gt; || 1901. gada 4. marts&amp;nbsp;— 14. septembris &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt; || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || 33. [[Ņujorkas gubernators]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1899—1900)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot; | [[1900. gada ASV prezidenta vēlēšanas|29. (1900)]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1901. gada 14. septembris&amp;nbsp;— 1905. gada 4. marts)'' || rowspan=2| [[Teodors Rūzvelts]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''26.''' || [[Attēls:CharlesWFairbanks.jpg|150px]] || '''[[Čārlzs Fērbenkss]]'''&lt;br /&gt;''Charles W. Fairbanks'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1852—1918)&lt;/small&gt; || 1905. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1909. gada 4. marts || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV senators no [[Indiāna]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1897—1905)&lt;/small&gt; || [[1904. gada ASV prezidenta vēlēšanas|30. (1904)]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''27.''' || [[Attēls:James Sherman, Bain bw photo portrait facing left.jpg|150px]] || '''[[Džeimss Šērmens]]'''&lt;br /&gt;''James S. Sherman'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1855—1912)&lt;/small&gt; || 1909. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1912. gada 30. oktobris &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV pārstāvis no [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]]s 27. distrikta&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1903—1909)&lt;/small&gt; || rowspan=2| [[1908. gada ASV prezidenta vēlēšanas|31. (1908)]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Viljams Tāfts]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1912. gada 30. oktobris&amp;nbsp;— 1913. gada 4. marts)''
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #3333FF| || rowspan=2| '''28.''' || rowspan=2| [[Attēls:Thomas Riley Marshall headshot.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Tomass Māršals]]'''&lt;br /&gt;''Thomas R. Marshall'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1854—1925)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1913. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1921. gada 4. marts || rowspan=2| [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || rowspan=2| 27. [[Indiānas gubernators]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1909—1913)&lt;/small&gt; || [[1912. gada ASV prezidenta vēlēšanas|32. (1912)]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Vudro Vilsons]]
|-
| [[1916. gada ASV prezidenta vēlēšanas|33. (1916)]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''29.''' || [[Attēls:Calvin Coolidge cph.3g10777 (cropped).jpg|150px]] || '''[[Kelvins Kūlidžs]]'''&lt;br /&gt;''Calvin Coolidge'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1872—1933)&lt;/small&gt; || 1921. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1923. gada 2. augusts &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt; || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || 43. [[Masačūsetsa]]s gubernators&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1919—1921)&lt;/small&gt; || rowspan=2| [[1920. gada ASV prezidenta vēlēšanas|34. (1920)]]|| [[Vorens Hārdings]] &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt;
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1923. gada 2. augusts&amp;nbsp;— 1925. gada 4. marts)'' || rowspan=2| [[Kelvins Kūlidžs]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''30.''' || [[Attēls:Chas G Dawes-H&amp;E.jpg|150px]] || '''[[Čārlzs Doss]]'''&lt;br /&gt;''Charles G. Dawes'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1865—1951)&lt;/small&gt; || 1925. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1929. gada 4. marts || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV Budžeta biroja 1. direktors &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1921—1922)&lt;/small&gt; || [[1924. gada ASV prezidenta vēlēšanas|35. (1924)]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''31.''' || [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|150px]] || '''[[Čārlzs Kērtiss]]'''&lt;br /&gt;''Charles Curtis'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1860—1936)&lt;/small&gt; || 1929. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1933. gada 4. marts || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV senators no [[Kanzasa]]s &lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1907—1913 &amp; 1915—1929)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt;[[Prezidents pro tempore]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1911)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt;Senāta vairākuma līderis&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1925—1929)&lt;/small&gt;|| [[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|36. (1928)]]|| [[Herberts Hūvers]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #3333FF| || rowspan=2| '''32.''' || rowspan=2| [[Attēls:JohnNanceGarner.png|150px]] || rowspan=2| '''[[Džons Gārners]]'''&lt;br /&gt;''John Nance Garner'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1868—1967)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1933. gada 4. marts&amp;nbsp;— 1941. gada 20. janvāris || rowspan=2| [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || rowspan=2| ASV pārstāvis no [[Teksasa]]s 15. distrikta&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1903—1933)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt;[[ASV Pārstāvju palāta]] mazākuma līderis&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1929—1931)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt;[[ASV Pārstāvju palāta]] spīkeris&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1931—1933)&lt;/small&gt;|| [[1932. gada ASV prezidenta vēlēšanas|37. (1932)]]|| rowspan=&quot;4&quot; | [[Franklins Rūzvelts]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt;
|-
| [[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas|38. (1936)]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''33.''' || [[Attēls:Henry-A.-Wallace-Townsend.jpeg|150px]] || '''[[Henrijs Voless]]'''&lt;br /&gt;''Henry A. Wallace'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1888—1965)&lt;/small&gt; || 1941. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1945. gada 20. janvāris || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || 11. [[ASV Lauksaimniecības sekretārs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1933—1940)&lt;/small&gt;|| [[1940. gada ASV prezidenta vēlēšanas|39. (1940)]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''34.''' || [[Attēls:Harry S. Truman.jpg|150px]] || '''[[Harijs Trumens]]'''&lt;br /&gt;''Harry S. Truman'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1884—1972)&lt;/small&gt; || 1945. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 12. aprīlis &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt; || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || ASV senators no [[Misūri (štats)|Misūri]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1935—1945)&lt;/small&gt; || rowspan=2| [[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|40. (1944)]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1945. gada 12. aprīlis&amp;nbsp;— 1949. gada 20. janvāris)'' || rowspan=2| [[Harijs Trumens]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''35.''' || [[Attēls:Alben Barkley.jpg|150px]] || '''[[Albens Bārklijs]]'''&lt;br /&gt;''Alben Barkley'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1877—1956)&lt;/small&gt; || 1949. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1953. gada 20. janvāris || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || ASV senators no [[Kentuki]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1927—1949)&lt;/small&gt; || [[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|41. (1948)]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #FF3333| || rowspan=2| '''36.''' || rowspan=2| [[Attēls:Richard Nixon official portrait as Vice President.tiff|150px]] || rowspan=2| '''[[Ričards Niksons]]'''&lt;br /&gt;''Richard Milhous Nixon'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1913—1994)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1953. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1961. gada 20. janvāris || rowspan=2| [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || rowspan=2| ASV senators no [[Kalifornija]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1950—1953)&lt;/small&gt; || [[1952. gada ASV prezidenta vēlēšanas|42. (1952)]]|| rowspan=&quot;2&quot; | [[Dvaits Eizenhauers]]
|-
| [[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|43. (1956)]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''37.''' || [[Attēls:LBJBioguide.jpg|150px]] || '''[[Lindons Džonsons]]'''&lt;br /&gt;''Lyndon Baines Johnson'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1908—1973)&lt;/small&gt; || 1961. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1963. gada 22. novembris &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt; || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || ASV senators no [[Teksasa]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1949—1961)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt;Senāta vairākuma līderis&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1955—1961)&lt;/small&gt;|| rowspan=2| [[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|44. (1960)]] || [[Džons Kenedijs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt;
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1963. gada 22. novembris&amp;nbsp;— 1965. gada 20. janvāris)'' || rowspan=2| [[Lindons Džonsons]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''38.''' || [[Attēls:Hubert Humphrey crop.jpg|150px]] || '''[[Hjūberts Hamfrijs]]'''&lt;br /&gt;''Hubert Humphrey'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1911—1978)&lt;/small&gt; || 1965. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1969. gada 20. janvāris || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || ASV senators no [[Minesota]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1949—1964)&lt;/small&gt; || [[1964. gada ASV prezidenta vēlēšanas|45. (1964)]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #FF3333| || rowspan=2| '''39.''' || rowspan=2| [[Attēls:Spiro Agnew.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Spiro Agņū]]'''&lt;br /&gt;''Spiro Agnew'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1918—1996)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1969. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1973. gada 10. oktobris &lt;small&gt;(atkāpies no amata)&lt;/small&gt; || rowspan=2| [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || rowspan=2| 55. [[Mērilendas gubernators]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967—1969)&lt;/small&gt; || [[1968. gada ASV prezidenta vēlēšanas|46. (1968)]] || rowspan=4| [[Ričards Niksons]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(atkāpies no amata)&lt;/small&gt;
|-
| rowspan=5| [[1972. gada ASV prezidenta vēlēšanas|47. (1972)]]
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1973. gada 6. decembris&amp;nbsp;— 10. decembris)''
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''40.''' || [[Attēls:Gerald Ford.jpg|150px]] || '''[[Džeralds Fords]]'''&lt;br /&gt;''Gerald Ford'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1913—2006)&lt;/small&gt; || 1973. gada 10. decembris&amp;nbsp;— 1974. gada 9. augusts &lt;small&gt;(kļuvis par prezidentu)&lt;/small&gt;|| [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || [[ASV Pārstāvju palāta]]s biedrs no [[Mičigana]]s 5. distrikta&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1949—1973)&lt;/small&gt; &lt;br /&gt;ASV Pārstāvju palāta mazākuma līderis&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1965—1973)&lt;/small&gt;
|-
| colspan=7| ''Amats vakants (1974. gada 9. augusts&amp;nbsp;— 19. decembris)'' || rowspan=2| [[Džeralds Fords]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''41.''' || [[Attēls:Nelson Rockefeller.jpg|150px]] || '''[[Nelsons Rokfellers]]'''&lt;br /&gt;''Nelson Rockefeller'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1908—1979)&lt;/small&gt; || 1974. gada 19. decembris&amp;nbsp;— 1977. gada 20. janvāris || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] ||  49. [[Ņujorkas gubernators]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1959—1973)&lt;/small&gt;
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''42.''' || [[Attēls:U.S Vice-President Walter Mondale.jpg|150px]] || '''[[Volters Mondeils]]'''&lt;br /&gt;''Walter Mondale'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1928—2021)&lt;/small&gt; || 1977. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1981. gada 20. janvāris || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || ASV senators no [[Minesota]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1964—1976)&lt;/small&gt; || [[1976. gada ASV prezidenta vēlēšanas|48. (1976)]] || [[Džimijs Kārters]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #FF3333| || rowspan=2| '''43.''' || rowspan=2| [[Attēls:Vice President George H. W. Bush portrait.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Džordžs Herberts Volkers Bušs]]'''&lt;br /&gt;''George H. W. Bush'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1924—2018)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1981. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1989. gada 20. janvāris || rowspan=2| [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || rowspan=2| 11. [[CIP direktors]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1976—1977)&lt;/small&gt; || [[1980. gada ASV prezidenta vēlēšanas|49. (1980)]] ||  rowspan=2| [[Ronalds Reigans]]
|-
| [[1984. gada ASV prezidenta vēlēšanas|50. (1984)]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''44.''' || [[Attēls:Dan Quayle crop.jpg|150px]] || '''[[Dens Kveils]]'''&lt;br /&gt;''Dan Quayle'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1947)&lt;/small&gt; || 1989. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 1993. gada 20. janvāris || [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV senators no [[Indiāna]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1981—1989)&lt;/small&gt; || [[1988. gada ASV prezidenta vēlēšanas|51. (1988)]] || [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #3333FF| || rowspan=2| '''45.''' || rowspan=2|[[Attēls:Al Gore, Vice President of the United States, official portrait 1994.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Els Gors]]'''&lt;br /&gt;''Al Gore'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1948)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 1993. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 2001. gada 20. janvāris || rowspan=2| [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || rowspan=2| ASV senators no [[Tenesī]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1985—1993)&lt;/small&gt; || [[1992. gada ASV prezidenta vēlēšanas|52. (1992)]] || rowspan=2| [[Bills Klintons]]
|-
| [[1996. gada ASV prezidenta vēlēšanas|53. (1996)]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #FF3333| || rowspan=2| '''46.''' || rowspan=2| [[Attēls:46 Dick Cheney 3x4.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Diks Čeinijs]]'''&lt;br /&gt;''Dick Cheney'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1941—2025)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 2001. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 2009. gada 20. janvāris || rowspan=2| [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || rowspan=2| 16. [[ASV Aizsardzības ministrs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1989—1993)&lt;/small&gt; || [[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas|54. (2000)]] || rowspan=2| [[Džordžs V. Bušs]]
|-
| [[2004. gada ASV prezidenta vēlēšanas|55. (2004)]]
|-
| rowspan=2 style=&quot;background: #3333FF| || rowspan=2| '''45.''' || rowspan=2| [[Attēls:Joe Biden official portrait 2013 (cropped) 3.jpg|150px]] || rowspan=2| '''[[Džo Baidens]]'''&lt;br /&gt;''Joe Biden'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1942)&lt;/small&gt; || rowspan=2| 2009. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— 2017. gada 20. janvāris || rowspan=2| [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] ||rowspan=2| ASV senators no [[Delavēra]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1973—2009)&lt;/small&gt; || [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|56. (2008)]] || rowspan=2| [[Baraks Obama]]
|-
| [[2012. gada ASV prezidenta vēlēšanas|57. (2012)]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''48.''' || [[Attēls:Mike Pence official Vice Presidential portrait (cropped).jpg|150px]] || '''[[Maiks Penss]]'''&lt;br /&gt;''Mike Pence'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1959)&lt;/small&gt; || 2017. gada 20. janvāris&amp;nbsp;— {{dat|2021|1|20|n|bez}}|| [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || 50. [[Indiānas gubernators]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2013—2017)&lt;/small&gt; || [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|58. (2016)]] || [[Donalds Tramps]]
|-
| style=&quot;background: #3333FF| || '''49.''' || [[Attēls:Kamala Harris Vice Presidential Portrait (cropped).jpg|150px]] || '''[[Kamala Harisa]]'''&lt;br /&gt;''Kamala Harris'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1964)&lt;/small&gt; || {{dat|2021|1|20|n|bez}}&amp;nbsp;— {{dat|2025|1|20|n|bez}} || [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partija]] || [[ASV Senāts|ASV senatore]] no [[Kalifornija]]s&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2017—2021)&lt;/small&gt; || [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|59. (2020)]] || [[Džo Baidens]]
|-
| style=&quot;background: #FF3333| || '''50.''' || [[Attēls:Portrait of Vice President JD Vance.jpg|150px]] || '''[[Džeimss Deivids Venss]]'''&lt;br /&gt;''James David Vance'' &lt;br /&gt; &lt;small&gt;(1984)&lt;/small&gt; || {{dat|2025|1|20|n|bez}}&amp;nbsp;— ''pašlaik''|| [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partija]] || ASV senators no [[Ohaio (štats)|Ohaio]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(2023—2024)&lt;/small&gt; || [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|60. (2024)]] || [[Donalds Tramps]]
|}

{{ASV viceprezidenti}}

[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]
[[Kategorija:ASV valdība]]
[[Kategorija:ASV viceprezidenti|*]]</text>
      <sha1>jiubrpkgm76i973xtkv8alkfq18soat</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alina Kašlinska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343475</id>
    <revision>
      <id>4448993</id>
      <parentid>4348075</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:20:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4448993</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12420" sha1="evmjsvsqtfnt4prkrtrxmfbn7ysz4bw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Alina Kašlinska
|     vārds_orig = ''Алина Анатольевна Кашлинская''
|         attēls = 2021-Alina-Kashlinskaya.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Alina Kašlinska 2021. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1993
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 28
|       dz_vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Alina Kašlinska''' ({{val|ru|Алина Анатольевна Кашлинская}}; dzimusi {{dat|1993|10|28}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija|Krievijā]] dzimusi [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2009).

== Biogrāfija ==
Šahu sākusi spēlēt sešu gadu vecumā. 2003. gadā kļuvusi par Krievijas junioru šaha čempioni U10 vecuma grupā un Budvā ([[Melnkalne]]) uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://www.theweekinchess.com/html/twic465.html#5 European Youth Chess Championships 2003]&lt;/ref&gt; 2010. gadā izcīnījusi vicečempiones nosaukumu Krievijas junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā. 2012. gadā [[Gimarainša|Gimarainšā]] uzvarējusi Pasaules studentu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess.wuc2012.uminho.pt/news-show.php?id=14 |title=WUC Chess 2012 |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304113023/http://chess.wuc2012.uminho.pt/news-show.php?id=14 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2013. gadā uzvarējusi Krievijas junioru šaha čempionātā U21 vecuma grupā un izcīnījusi bronzas medaļu Pasaules junioru šaha čempionātā U20 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.chessbase.com/post/ruian-youth-won-by-artemiev-and-kashlinskaya-260413 |title=Russian Youth Championship won by Artemiev and Kashlinskaya |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180103193548/https://en.chessbase.com/post/ruian-youth-won-by-artemiev-and-kashlinskaya-260413 |archivedate={{dat|2018|01|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2016. gadā [[Novosibirska|Novosibirskā]] Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā ieņēmusi 11. vietu.&lt;ref&gt;[http://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal16 ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Новосибирск 2016. Все о турнире]&lt;/ref&gt; 2017. gada decembrī izcīnījusi 3. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.&lt;ref&gt;[http://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal17 Суперфинал чемпионата России. Санкт-Петербург 2017]&lt;/ref&gt; 2018. gada septembrī [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabala]] Satkas pilsētā bijusi 4. vietā Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |title=ChessPro. Суперфиналы чемпионата России, Сатка 2018. Все о турнире |access-date={{dat|2018|09|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190123223427/https://chesspro.ru/tournaments/russian_superfinal18 |archivedate={{dat|2019|01|23||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Piedalījusies Pasaules šaha čempionātos sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas:
* [[2015. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2015. gadā]] [[Soči|Sočos]] 1. kārtā zaudējusi [[Šeņa Jana|Šeņai Janai]];&lt;ref&gt;[http://www.mark-weeks.com/chess/b4wo$wix.htm 2015 FIDE Knockout Matches]&lt;/ref&gt;
* [[2017. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2017. gadā]] [[Teherāna|Teherānā]] 1. kārtā uzvarējusi [[Dejsi Kori]], bet 2. kārtā zaudējusi [[Anna Muzičuka|Annai Muzičukai]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://tehran2017.fide.com/en/main-page |title=FIDE Women's World Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2017|02|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170221163336/http://tehran2017.fide.com/en/main-page |archivedate={{dat|2017|02|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (turnīrs)|2018. gadā]] [[Hantimansijska|Hantimansijskā]] 1. kārtā zaudējusi [[Gulruhbegima Tohirdžonova|Gulruhbegimai Tohirdžonovai]].&lt;ref&gt;[https://ugra2018.fide.com/pairings/ Women’s World Championship 2018]&lt;/ref&gt;

Sekmīgi pārstāvējusi Krievijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] kurā piedalījusies [[39. šaha olimpiāde|2010. gadā]] un individuālā vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļu.&lt;ref name=&quot;olimpbase.org&quot;&gt;[http://www.olimpbase.org/playersw/ca2sc0gj.html OlimpBase :: Women's Chess Olympiads :: Alina Kashlinskaya]&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2019. gadā un komandu vērtējumā izcīnījusi zelta medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersu/ca2sc0gj.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Alina Kashlinskaya]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Krievijas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]], kurā piedalījusies [[39. šaha olimpiāde|2010. gadā]] un individuālā vērtējumā izcīnījusi sudraba medaļu.&lt;ref name=&quot;olimpbase.org&quot;/&gt;

2019. gada aprīlī [[Antalja|Antaljā]] uzvarējusi [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr423302.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 EUROPEAN WOMEN'S INDIVIDUAL CHESS CHAMPIONSHIP 2019]&lt;/ref&gt; 2019. gada augustā [[Iževska|Iževskā]] dalījusi 5.-6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |title=ChessPro. Суперфинал чемпионата России. Воткинск, Ижевск 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|08|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051705/https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2019. gada septembrī Skolkovā ([[Maskavas apgabals]]) dalījusi 8.-9. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |title=ChessPro. Women's Grand Prix. Сколково, Россия 2019. Все о турнире |access-date={{dat|2019|09|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190823051712/https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_skolkovo19 |archivedate={{dat|2019|08|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2020. gada martā [[Lozanna|Lozannā]] dalījusi 4.-5. vietu FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://chesspro.ru/tournaments/women_grand_prix_lausanne20 ChessPro. Women’s Grand Prix. Лозанна, Швейцария 2020. Все о турнире]&lt;/ref&gt; 2020. gada decembrī Maskavā dalījusi 3.-6. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.&lt;ref&gt;[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal20 Суперфинал чемпионата России. Москва]&lt;/ref&gt; 2021. gada jūnijā [[Gibraltārs|Gibraltārā]] ierindojusies 8. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr561909.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 Gibraltar FIDE Womens Grand Prix]&lt;/ref&gt; 2021. gada oktobrī [[Ufa|Ufā]] ieņēmusi 4. vietu Krievijas sieviešu šaha čempionāta superfinālā.&lt;ref&gt;[https://chesspro.ru/tournaments/russia_ch_superfinal21 Суперфинал чемпионата России. Уфа]&lt;/ref&gt; 2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 19. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

Kopš 2022. gada maija šaha turnīros pārstāv Poliju. 2022. gada septembrī [[Astana|Astanā]] ierindojusies 11. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr676619.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix Series 2022-2023 - 1st Leg - Nur-Sultan (Astana) KAZ]&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] izcīnījusi bronzas medaļu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada februārī [[Minhene|Minhenē]] ierindojusies 10. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr724936.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 FIDE Women GP Series 2022-23 - Munich]&lt;/ref&gt; 2024. gada maijā [[Žešova|Žešovā]] dalījusi 1. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm un papildu mačā uzvarējusi [[Aleksandra Maļcevska|Aleksandru Maļcevsku]], un kļuvusi par Polijas čempioni.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2024/ 76. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt; 2024. gada augustā [[Tbilisi]] uzvarējusi FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr972809.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 FIDE Women's Grand Prix 2024/25 - First Leg, Tbilisi]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Pune|Punē]] ierindojusies 9. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=134313 Pune Women's Grand Prix (2025)]&lt;/ref&gt; 2025. gada maijā izcīnījusi 3. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/ru-ru/tournaments/6583372238553088/results/crosstable PGE Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt; 2025. gada jūnijā [[Sentluisa|Sentluisā]] ierindojusies 7. vietā starptautiskajā lielmeistaru šaha turnīrā ''Cairns Cup''.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1196638.aspx?lan=1&amp;art=4 Cairns Cup 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gadā [[Batumi]] Polijas izlases sastāvā uzvarējusi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas sieviešu komandu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1263014.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;snr=2&amp;SNode=S0 European Team Chess Championship 2025 - Women]&lt;/ref&gt; 2026. gada martā Varšavā izcīnījusi 2. vietu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2007. gadā Kašlinskai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2009. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=4198026&amp;title=WGM&amp;pb=22 |title=Title Applications (WGM): Kashlinskaya, Alina |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250119152432/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=4198026&amp;title=WGM&amp;pb=22 }}&lt;/ref&gt; 2014. gadā saņēmusi starptautiskā meistara nosaukumu vīriešiem (IM).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=4198026&amp;title=IM&amp;pb=40 |title=Title Applications (IM): Kashlinskaya, Alina |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150914011324/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=4198026&amp;title=IM&amp;pb=40 }}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
2015. gada jūlijā apprecējusies ar [[Polija]]s šaha lielmeistaru [[Radoslavs Vojtašeks|Radoslavu Vojtašeku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-news.ru/node/19505 |title=Another Chess Family Will Be Born Today in Moscow |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2015|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150711033007/http://chess-news.ru/node/19505 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 4198026 | chessgames = 109130 | 365chess = Alina_Kashlinskaya }}

{{DEFAULTSORT:Kašlinska, Alina}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>evmjsvsqtfnt4prkrtrxmfbn7ysz4bw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Radoslavs Vojtašeks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>343477</id>
    <revision>
      <id>4449001</id>
      <parentid>4336938</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:28:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4449001</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6304" sha1="edxa6yaxe5agpj62om2th0v9qshcdbr" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Radoslavs Vojtašeks
|     vārds_orig = ''Radosław Wojtaszek''
|         attēls = 2022-Radoslaw-Wojtaszek.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Radoslavs Vojtašeks 2022. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1987
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = {{vieta|Polija|Elblonga}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Radoslavs Vojtašeks''' ({{val|pl|Radosław Wojtaszek}}; dzimis {{dat|1987|1|13}} [[Elblonga|Elblongā]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2005).

== Biogrāfija ==
2004. gadā uzvarējis [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas]] un Pasaules junioru šaha čempionātos U18 vecuma grupās. Sešas reizes uzvarējis [[:en:Polish Chess Championship|Polijas šaha čempionātos]] (2005, 2014, 2016, 2021, 2022, 2024&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2024/ 81. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach]&lt;/ref&gt;) un divas reizes (2009, 2023&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach 2023]&lt;/ref&gt;) šajā turnīrā bijis otrais, bet 2025. gadā izcīnījis bronzas medaļu.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/ru-ru/tournaments/4832695464230912/results/crosstable PGE Mistrzostwa Polski w Szachach]&lt;/ref&gt;

Daudzu starptautisko šaha turnīru laureāts, tajā skaitā uzvarējis [[Krakova]]s turnīrā ''Cracovia Open'' (2004), [[Saloniki|Salonikos]] (2006, kopā ar [[Peters Heine Nīlsens|Peteru Heini Nīlsenu]]), [[Ļubļina]]s lielmeistaru turnīrā (2009), [[Migels Naidorfs|Migela Naidorfa]] memoriālā [[Varšava|Varšavā]] (2009), [[Stokholma]]s ''Rilton Cup'' (2010), [[Vroclava]]s turnīrā ''Polonia Open'' (2010), [[Cīrihe]]s Ziemassvētku turnīrā (2013). 2008. gada decembrī uzvarējis Eiropas čempionātā ātrajā šahā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.poloniachess.pl/amplico2008/results/final_standings%2613.html |title=Wyniki końcowe - runda 13 |access-date={{dat|2021|03|25||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181003091413/http://www.poloniachess.pl/amplico2008/results/final_standings%2613.html }}&lt;/ref&gt; 2018. gada martā [[Batumi]] izcīnījis 2. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr295754.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Individual Chess Championship 2018]&lt;/ref&gt; 2021. gada janvārī palicis 12. vietā Veikanzē (Nīderlande) vadošo lielmeistaru šaha turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chesspro.ru/tournaments/wijk_aan_zee21 Tata Steel Chess Tournament 2021]&lt;/ref&gt; 2021. gada maijā [[Bidgošča|Bidgoščā]] uzvarējis Polijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/pl/tournaments/5638446569750528 LOTTO Indywidualne Mistrzostwa Polski w Szachach - ChessManager]&lt;/ref&gt;

2013. gadā [[Čehija]]s kluba ''G-Team Nový Bor'' sastāvā uzvarējis Eiropas šaha klubu kausa izcīņā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/2013c/2013novo.html OlimpBase :: 29th European Chess Club Cup, Rhodes 2013,  G-Team Nový Bor]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojies 59. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587230.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojies 19. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793016.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2023 FIDE Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojies 67. vietā &quot;FIDE Grand Swiss&quot; turnīrā.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1246285.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Open]&lt;/ref&gt;

2026. gada martā Varšavā ierindojies 5. vietā Polijas šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2026/ 83. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējis Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījies 6 reizes (2006-2016);&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpbase.org/players/vxjvvjjj.html |title=OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Radosław Wojtaszek |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210726194858/https://www.olimpbase.org/players/vxjvvjjj.html }}&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 5 reizes (2005-2011, 2015).&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playerse/vxjvvjjj.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Radosław Wojtaszek]&lt;/ref&gt;
* [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] piedalījies 2017. gadā un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2003. gadā Vojtašekam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2005. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

Bijis [[Višvanatans Anands|Višvanatana Ananda]] sekundants mačos par [[Pasaules čempioni šahā|Pasaules šaha čempiona]] nosaukumu (2008—2014).

== Personīgā dzīve ==
2015. gada jūlijā apprecējies ar Krievijas šaha lielmeistaru [[Alina Kašlinska|Alinu Kašlinsku]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-news.ru/node/19505 |title=Another Chess Family Will Be Born Today in Moscow |access-date={{dat|2017|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2015|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150711033007/http://chess-news.ru/node/19505 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1118358 | chessgames = 54492 | 365chess = Radoslaw_Wojtaszek }}

{{DEFAULTSORT:Vojtašeks, Radoslavs}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Varmijas-Mazūrijas vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>edxa6yaxe5agpj62om2th0v9qshcdbr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>4448612</id>
      <parentid>4448544</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:12:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <origin>4448612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17445" sha1="9p46bcl1bvxarscs2nivgkvhxfnhbv7" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|Pratt &amp; Whitney Canada PW100]] propellers]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdeni vai gaisu radot lineāro [[Vilce|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Plānošanas posmi ==
[[Attēls:Cruising sailor navigating.jpg|thumb|Pārgājiena plānošanas būtiskākā daļa ir kuģa virzības uzraudzība un tās salīdzināšana ar plānu]]
Pārgājiena plānošana sastāv no četriem pamata posmiem: izvērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Šos posmus paskaidro [[Starptautiskā jūras organizācija|Starptautiskās jūras organizācijas]] rezolūcija A.893(21) &quot;Vadlīnijas pārgājiena plānošanai&quot;,&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris. Skatīts: 2026. gada 25. martā&lt;/ref&gt; kura, savukārt, ir pārņemta IMO dalībvalstu nacionālajos likumos.&lt;ref&gt;Piemēram, ASV Federālo noteikumu kodeksa 33. tituls.&lt;/ref&gt; ''Vadlīnijas'' apskata apmēram piecdesmit pārgājiena plānošanas elementus, no kuriem daži ir piemērojami tikai īpašos gadījumos.&lt;ref name=&quot;c&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 479. lpp.&lt;/ref&gt; Tiek rekomendēts arī piektais posms, analīze, kas sevī ietver izpildītā pārgājiena plāna apspriešanu, lai pārbaudītu tā efektivitāti un piemērotību nākotnes pārgājienu plānošanai.

''Vadlīnijas'' nosaka trīs pamata mērķus, kurus jāņem vērā veicot pārgājiena plānošanu:

* pārgājiena plāna esība un lietošana ir &quot;ļoti svarīga cilvēku dzīvības aizsardzībai uz jūras, navigācijas drošībai un efektivitātei, kā arī jūras vides aizsardzībai&quot;;&lt;ref name=&quot;b&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2. lpp.&lt;/ref&gt;
* pārgājiena plānošana ir nepieciešama uz visiem kuģu tipiem un visiem reisu veidiem,&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt; un
* plāna apjomam jābūt bāzētam uz visu pieejamo informāciju, tam jābūt no &quot;piestātnes līdz piestātnei&quot;, iekļaujot pārgājiena posmus [[Locis|loča pavadībā]] un pārgājiena plānam jāiekļauj arī tā izpilde un izpildes gaitas uzraudzība.&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sākas ar izvērtēšanas posmu. Pirms katra reisa sākuma stūrmaņi izstrādā detalizētu [[Mentālais modelis|mentālo modeli]], kā vajadzētu noritēt visam reisam.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Izvērtēšanas posmā notiek visas konkrētajam reisam vajadzīgās informācijas savākšana un iepazīšanās ar to. Vairumā gadījumu izvērtēšana tiek veikta iepazīstoties ar informāciju uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] un [[Navigācijas publikācijas|navigācijas publikācijās]], kā arī veicot virkni tādu tehnisku uzdevumu kā laikapstākļu prognozēšanu, paisuma un bēguma prognozēšanu, straumju prognozēšanu, arī vietējo noteikumu un brīdinājumu pārbaudi.&lt;ref name=&quot;d&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2., 3. lpp.&lt;/ref&gt;

Navigācijas publikācijas ir vērtīgs ziņu avots par vietējiem apstākļiem un noteikumiem, bet tām jābūt korektētām un izlasītām, lai dotu kādu labumu.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 115. - 128. lpp.&lt;/ref&gt; Šīs publikācijas var iekļaut [[locija]]s (''Sailing Directions'') un [[Locija#ASV|piekrastes locijas]] (''Coast Pilots''), kā arī citas līdzīga satura publikācijas, kuras izdevuši dažādi dienesti.&lt;ref name=&quot;d&quot;/&gt;

Kad informācija ir savākta un izpētīta, stūrmanis var uzsākt pārgājiena plānošanas procesu, kurš ietver tādu nākotnes notikumu prognozēšanu kā tuvošanos piekrastei, iešanu šaurumos un reisa laikā sagaidāmās kursa maiņas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Šis mentālais modelis kļūst par standartu ar kuru stūrmanis mēra sekmes virzībā uz drošu un efektīvu reisu un tas tiek atspoguļots pārgājiena plānā.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Labs pārgājiena plāns iekļaus ceļa līniju, kura uznesta uz pieejamajām piemērotākā mēroga kartēm.&lt;ref name=&quot;e&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 480. lpp.&lt;/ref&gt; Šī ceļa līnija tiek vērtēta attiecībā pret vismaz deviņiem atsevišķiem kritērijiem, kuri doti ''vadlīnijās'' un kuri ietver rezerves dziļumu zem ķīļa, drošu ātrumu, augstumu virs ūdenslīnijas, maršrutēšanas un ziņošanas dienestus (satiksmes sadales sistēmas un kuģu satiksmes vadības centri), kā arī plānu esamību avārijas gadījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 3., 4. lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Navigation system on a merchant ship.jpg|right|thumb|Mūsdienās stūrmaņi bieži ievada pārgājienu plānus [[Elektroniskā navigācijas karte|elektroniskajās sistēmās]]]]
Stūrmanis vilks un atkal pārvilks [[Kurss (navigācija)|ceļa līniju]], kamēr tā nebūs droša, efektīva un atbilstoša visiem piemērojamajiem likumiem un noteikumiem.&lt;ref name=&quot;e&quot;/&gt; Kad ceļa līnijas novilkšana ir pabeigta, aizvien biežāk to ievada arī tādās elektroniskajās navigācijas sistēmās kā [[Elektroniskā navigācijas karte|elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma]] (''Electronic Chart Display and Information System'', ECDIS), [[Karšu ploteris|karšu ploteris]], [[automātiskā radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūra]] vai [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] iekārta. Ja pārgājiens tiek plānots izmantojot ECDIS, ir svarīgi aprēķināt ECDIS drošības parametrus. Stūrmanim jāaprēķina gan [[Rezerves dziļums zem ķīļa|rezerves dziļumu zem ķīļa]], gan augstumu virs ūdenslīnijas (ja jāiet zem šķēršļiem). Aprēķinā jāņem vērā [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]] augstums (ja nepieciešams), kuģa [[iegrime]], [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] un drošības rezerve. Aprēķins stūrmanim dod minimālā rezerves dziļuma zem ķīļa (''under keel clearance'' (UKC)) vērtību, kuru var salīdzināt ar uz elektroniskās vai papīra kartes uznestajiem dziļumiem, lai nodrošinātu to, ka kuģa kursiem pārgājiena plānā ir pietiekams dziļums drošai kuģošanai.

Strādājot komandā, pārgājiena plāns ir jādara zināms tiltiņa komandai pirmsreisa sapulcē, lai nodrošinātu to, ka visiem komandas locekļiem ir viens kopējs visa pārgājiena mentālais modelis.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Trešais pārgājiena plānošanas posms ir izpilde. IMO ar nolūku iekļāva izpildi kā daļu no pārgājiena plānošanas procesa. Tas uzsver faktu, ka ''vadlīnijas'' dod virkni uzdevumu, kurus jāizpilda reisa laikā. Tāpat tas vēlreiz uzsver kapteiņa atbildību rīkoties ar plānu kā ar &quot;dzīvu dokumentu&quot; un pārskatīt vai izmainīt to gadījumā, ja rastos īpaši apstākļi.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 4., 5. lpp.&lt;/ref&gt;

Ceturtais un pēdējais pārgājiena plānošanas posms ir uzraudzība. Tiklīdz reiss ir sācies, tiek uzsākta arī kuģa kustības pa plānoto ceļu uzraudzība. Lai to izdarītu, nepieciešams noteikt kuģa atrašanās vietu ar tādām standarta metodēm kā [[lagrēķins]], [[jūrniecības astronomija]], [[Locis|piekrastes navigācija]] un [[elektroniskā navigācija]].

Atbilstoši ''vadlīnijām'' [[Klāja komanda|sardzes stūrmanim]] uz tiltiņa vienmēr jābūt pieejamam pārgājiena plānam. Tāpat ''vadlīnijas'' nosaka, ka novirzēm no plāna jābūt fiksētām rakstiskā veidā un jāatbilst citiem ''vadlīniju'' nosacījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>9p46bcl1bvxarscs2nivgkvhxfnhbv7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448616</id>
      <parentid>4448612</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:13:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <origin>4448616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17449" sha1="e8kvdtyymwahptq5lwqfqfnnp66iwgg" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propellers]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdeni vai gaisu radot lineāro [[Vilce|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Plānošanas posmi ==
[[Attēls:Cruising sailor navigating.jpg|thumb|Pārgājiena plānošanas būtiskākā daļa ir kuģa virzības uzraudzība un tās salīdzināšana ar plānu]]
Pārgājiena plānošana sastāv no četriem pamata posmiem: izvērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Šos posmus paskaidro [[Starptautiskā jūras organizācija|Starptautiskās jūras organizācijas]] rezolūcija A.893(21) &quot;Vadlīnijas pārgājiena plānošanai&quot;,&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris. Skatīts: 2026. gada 25. martā&lt;/ref&gt; kura, savukārt, ir pārņemta IMO dalībvalstu nacionālajos likumos.&lt;ref&gt;Piemēram, ASV Federālo noteikumu kodeksa 33. tituls.&lt;/ref&gt; ''Vadlīnijas'' apskata apmēram piecdesmit pārgājiena plānošanas elementus, no kuriem daži ir piemērojami tikai īpašos gadījumos.&lt;ref name=&quot;c&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 479. lpp.&lt;/ref&gt; Tiek rekomendēts arī piektais posms, analīze, kas sevī ietver izpildītā pārgājiena plāna apspriešanu, lai pārbaudītu tā efektivitāti un piemērotību nākotnes pārgājienu plānošanai.

''Vadlīnijas'' nosaka trīs pamata mērķus, kurus jāņem vērā veicot pārgājiena plānošanu:

* pārgājiena plāna esība un lietošana ir &quot;ļoti svarīga cilvēku dzīvības aizsardzībai uz jūras, navigācijas drošībai un efektivitātei, kā arī jūras vides aizsardzībai&quot;;&lt;ref name=&quot;b&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2. lpp.&lt;/ref&gt;
* pārgājiena plānošana ir nepieciešama uz visiem kuģu tipiem un visiem reisu veidiem,&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt; un
* plāna apjomam jābūt bāzētam uz visu pieejamo informāciju, tam jābūt no &quot;piestātnes līdz piestātnei&quot;, iekļaujot pārgājiena posmus [[Locis|loča pavadībā]] un pārgājiena plānam jāiekļauj arī tā izpilde un izpildes gaitas uzraudzība.&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sākas ar izvērtēšanas posmu. Pirms katra reisa sākuma stūrmaņi izstrādā detalizētu [[Mentālais modelis|mentālo modeli]], kā vajadzētu noritēt visam reisam.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Izvērtēšanas posmā notiek visas konkrētajam reisam vajadzīgās informācijas savākšana un iepazīšanās ar to. Vairumā gadījumu izvērtēšana tiek veikta iepazīstoties ar informāciju uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] un [[Navigācijas publikācijas|navigācijas publikācijās]], kā arī veicot virkni tādu tehnisku uzdevumu kā laikapstākļu prognozēšanu, paisuma un bēguma prognozēšanu, straumju prognozēšanu, arī vietējo noteikumu un brīdinājumu pārbaudi.&lt;ref name=&quot;d&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2., 3. lpp.&lt;/ref&gt;

Navigācijas publikācijas ir vērtīgs ziņu avots par vietējiem apstākļiem un noteikumiem, bet tām jābūt korektētām un izlasītām, lai dotu kādu labumu.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 115. - 128. lpp.&lt;/ref&gt; Šīs publikācijas var iekļaut [[locija]]s (''Sailing Directions'') un [[Locija#ASV|piekrastes locijas]] (''Coast Pilots''), kā arī citas līdzīga satura publikācijas, kuras izdevuši dažādi dienesti.&lt;ref name=&quot;d&quot;/&gt;

Kad informācija ir savākta un izpētīta, stūrmanis var uzsākt pārgājiena plānošanas procesu, kurš ietver tādu nākotnes notikumu prognozēšanu kā tuvošanos piekrastei, iešanu šaurumos un reisa laikā sagaidāmās kursa maiņas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Šis mentālais modelis kļūst par standartu ar kuru stūrmanis mēra sekmes virzībā uz drošu un efektīvu reisu un tas tiek atspoguļots pārgājiena plānā.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Labs pārgājiena plāns iekļaus ceļa līniju, kura uznesta uz pieejamajām piemērotākā mēroga kartēm.&lt;ref name=&quot;e&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 480. lpp.&lt;/ref&gt; Šī ceļa līnija tiek vērtēta attiecībā pret vismaz deviņiem atsevišķiem kritērijiem, kuri doti ''vadlīnijās'' un kuri ietver rezerves dziļumu zem ķīļa, drošu ātrumu, augstumu virs ūdenslīnijas, maršrutēšanas un ziņošanas dienestus (satiksmes sadales sistēmas un kuģu satiksmes vadības centri), kā arī plānu esamību avārijas gadījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 3., 4. lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Navigation system on a merchant ship.jpg|right|thumb|Mūsdienās stūrmaņi bieži ievada pārgājienu plānus [[Elektroniskā navigācijas karte|elektroniskajās sistēmās]]]]
Stūrmanis vilks un atkal pārvilks [[Kurss (navigācija)|ceļa līniju]], kamēr tā nebūs droša, efektīva un atbilstoša visiem piemērojamajiem likumiem un noteikumiem.&lt;ref name=&quot;e&quot;/&gt; Kad ceļa līnijas novilkšana ir pabeigta, aizvien biežāk to ievada arī tādās elektroniskajās navigācijas sistēmās kā [[Elektroniskā navigācijas karte|elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma]] (''Electronic Chart Display and Information System'', ECDIS), [[Karšu ploteris|karšu ploteris]], [[automātiskā radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūra]] vai [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] iekārta. Ja pārgājiens tiek plānots izmantojot ECDIS, ir svarīgi aprēķināt ECDIS drošības parametrus. Stūrmanim jāaprēķina gan [[Rezerves dziļums zem ķīļa|rezerves dziļumu zem ķīļa]], gan augstumu virs ūdenslīnijas (ja jāiet zem šķēršļiem). Aprēķinā jāņem vērā [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]] augstums (ja nepieciešams), kuģa [[iegrime]], [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] un drošības rezerve. Aprēķins stūrmanim dod minimālā rezerves dziļuma zem ķīļa (''under keel clearance'' (UKC)) vērtību, kuru var salīdzināt ar uz elektroniskās vai papīra kartes uznestajiem dziļumiem, lai nodrošinātu to, ka kuģa kursiem pārgājiena plānā ir pietiekams dziļums drošai kuģošanai.

Strādājot komandā, pārgājiena plāns ir jādara zināms tiltiņa komandai pirmsreisa sapulcē, lai nodrošinātu to, ka visiem komandas locekļiem ir viens kopējs visa pārgājiena mentālais modelis.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Trešais pārgājiena plānošanas posms ir izpilde. IMO ar nolūku iekļāva izpildi kā daļu no pārgājiena plānošanas procesa. Tas uzsver faktu, ka ''vadlīnijas'' dod virkni uzdevumu, kurus jāizpilda reisa laikā. Tāpat tas vēlreiz uzsver kapteiņa atbildību rīkoties ar plānu kā ar &quot;dzīvu dokumentu&quot; un pārskatīt vai izmainīt to gadījumā, ja rastos īpaši apstākļi.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 4., 5. lpp.&lt;/ref&gt;

Ceturtais un pēdējais pārgājiena plānošanas posms ir uzraudzība. Tiklīdz reiss ir sācies, tiek uzsākta arī kuģa kustības pa plānoto ceļu uzraudzība. Lai to izdarītu, nepieciešams noteikt kuģa atrašanās vietu ar tādām standarta metodēm kā [[lagrēķins]], [[jūrniecības astronomija]], [[Locis|piekrastes navigācija]] un [[elektroniskā navigācija]].

Atbilstoši ''vadlīnijām'' [[Klāja komanda|sardzes stūrmanim]] uz tiltiņa vienmēr jābūt pieejamam pārgājiena plānam. Tāpat ''vadlīnijas'' nosaka, ka novirzēm no plāna jābūt fiksētām rakstiskā veidā un jāatbilst citiem ''vadlīniju'' nosacījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>e8kvdtyymwahptq5lwqfqfnnp66iwgg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448618</id>
      <parentid>4448616</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:13:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <origin>4448618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17450" sha1="gd5x02kl5xb1uhi8zcfurgtw18ohjcg" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdeni vai gaisu radot lineāro [[Vilce|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Plānošanas posmi ==
[[Attēls:Cruising sailor navigating.jpg|thumb|Pārgājiena plānošanas būtiskākā daļa ir kuģa virzības uzraudzība un tās salīdzināšana ar plānu]]
Pārgājiena plānošana sastāv no četriem pamata posmiem: izvērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Šos posmus paskaidro [[Starptautiskā jūras organizācija|Starptautiskās jūras organizācijas]] rezolūcija A.893(21) &quot;Vadlīnijas pārgājiena plānošanai&quot;,&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris. Skatīts: 2026. gada 25. martā&lt;/ref&gt; kura, savukārt, ir pārņemta IMO dalībvalstu nacionālajos likumos.&lt;ref&gt;Piemēram, ASV Federālo noteikumu kodeksa 33. tituls.&lt;/ref&gt; ''Vadlīnijas'' apskata apmēram piecdesmit pārgājiena plānošanas elementus, no kuriem daži ir piemērojami tikai īpašos gadījumos.&lt;ref name=&quot;c&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 479. lpp.&lt;/ref&gt; Tiek rekomendēts arī piektais posms, analīze, kas sevī ietver izpildītā pārgājiena plāna apspriešanu, lai pārbaudītu tā efektivitāti un piemērotību nākotnes pārgājienu plānošanai.

''Vadlīnijas'' nosaka trīs pamata mērķus, kurus jāņem vērā veicot pārgājiena plānošanu:

* pārgājiena plāna esība un lietošana ir &quot;ļoti svarīga cilvēku dzīvības aizsardzībai uz jūras, navigācijas drošībai un efektivitātei, kā arī jūras vides aizsardzībai&quot;;&lt;ref name=&quot;b&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2. lpp.&lt;/ref&gt;
* pārgājiena plānošana ir nepieciešama uz visiem kuģu tipiem un visiem reisu veidiem,&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt; un
* plāna apjomam jābūt bāzētam uz visu pieejamo informāciju, tam jābūt no &quot;piestātnes līdz piestātnei&quot;, iekļaujot pārgājiena posmus [[Locis|loča pavadībā]] un pārgājiena plānam jāiekļauj arī tā izpilde un izpildes gaitas uzraudzība.&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sākas ar izvērtēšanas posmu. Pirms katra reisa sākuma stūrmaņi izstrādā detalizētu [[Mentālais modelis|mentālo modeli]], kā vajadzētu noritēt visam reisam.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Izvērtēšanas posmā notiek visas konkrētajam reisam vajadzīgās informācijas savākšana un iepazīšanās ar to. Vairumā gadījumu izvērtēšana tiek veikta iepazīstoties ar informāciju uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] un [[Navigācijas publikācijas|navigācijas publikācijās]], kā arī veicot virkni tādu tehnisku uzdevumu kā laikapstākļu prognozēšanu, paisuma un bēguma prognozēšanu, straumju prognozēšanu, arī vietējo noteikumu un brīdinājumu pārbaudi.&lt;ref name=&quot;d&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2., 3. lpp.&lt;/ref&gt;

Navigācijas publikācijas ir vērtīgs ziņu avots par vietējiem apstākļiem un noteikumiem, bet tām jābūt korektētām un izlasītām, lai dotu kādu labumu.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 115. - 128. lpp.&lt;/ref&gt; Šīs publikācijas var iekļaut [[locija]]s (''Sailing Directions'') un [[Locija#ASV|piekrastes locijas]] (''Coast Pilots''), kā arī citas līdzīga satura publikācijas, kuras izdevuši dažādi dienesti.&lt;ref name=&quot;d&quot;/&gt;

Kad informācija ir savākta un izpētīta, stūrmanis var uzsākt pārgājiena plānošanas procesu, kurš ietver tādu nākotnes notikumu prognozēšanu kā tuvošanos piekrastei, iešanu šaurumos un reisa laikā sagaidāmās kursa maiņas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Šis mentālais modelis kļūst par standartu ar kuru stūrmanis mēra sekmes virzībā uz drošu un efektīvu reisu un tas tiek atspoguļots pārgājiena plānā.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Labs pārgājiena plāns iekļaus ceļa līniju, kura uznesta uz pieejamajām piemērotākā mēroga kartēm.&lt;ref name=&quot;e&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 480. lpp.&lt;/ref&gt; Šī ceļa līnija tiek vērtēta attiecībā pret vismaz deviņiem atsevišķiem kritērijiem, kuri doti ''vadlīnijās'' un kuri ietver rezerves dziļumu zem ķīļa, drošu ātrumu, augstumu virs ūdenslīnijas, maršrutēšanas un ziņošanas dienestus (satiksmes sadales sistēmas un kuģu satiksmes vadības centri), kā arī plānu esamību avārijas gadījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 3., 4. lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Navigation system on a merchant ship.jpg|right|thumb|Mūsdienās stūrmaņi bieži ievada pārgājienu plānus [[Elektroniskā navigācijas karte|elektroniskajās sistēmās]]]]
Stūrmanis vilks un atkal pārvilks [[Kurss (navigācija)|ceļa līniju]], kamēr tā nebūs droša, efektīva un atbilstoša visiem piemērojamajiem likumiem un noteikumiem.&lt;ref name=&quot;e&quot;/&gt; Kad ceļa līnijas novilkšana ir pabeigta, aizvien biežāk to ievada arī tādās elektroniskajās navigācijas sistēmās kā [[Elektroniskā navigācijas karte|elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma]] (''Electronic Chart Display and Information System'', ECDIS), [[Karšu ploteris|karšu ploteris]], [[automātiskā radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūra]] vai [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] iekārta. Ja pārgājiens tiek plānots izmantojot ECDIS, ir svarīgi aprēķināt ECDIS drošības parametrus. Stūrmanim jāaprēķina gan [[Rezerves dziļums zem ķīļa|rezerves dziļumu zem ķīļa]], gan augstumu virs ūdenslīnijas (ja jāiet zem šķēršļiem). Aprēķinā jāņem vērā [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]] augstums (ja nepieciešams), kuģa [[iegrime]], [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] un drošības rezerve. Aprēķins stūrmanim dod minimālā rezerves dziļuma zem ķīļa (''under keel clearance'' (UKC)) vērtību, kuru var salīdzināt ar uz elektroniskās vai papīra kartes uznestajiem dziļumiem, lai nodrošinātu to, ka kuģa kursiem pārgājiena plānā ir pietiekams dziļums drošai kuģošanai.

Strādājot komandā, pārgājiena plāns ir jādara zināms tiltiņa komandai pirmsreisa sapulcē, lai nodrošinātu to, ka visiem komandas locekļiem ir viens kopējs visa pārgājiena mentālais modelis.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Trešais pārgājiena plānošanas posms ir izpilde. IMO ar nolūku iekļāva izpildi kā daļu no pārgājiena plānošanas procesa. Tas uzsver faktu, ka ''vadlīnijas'' dod virkni uzdevumu, kurus jāizpilda reisa laikā. Tāpat tas vēlreiz uzsver kapteiņa atbildību rīkoties ar plānu kā ar &quot;dzīvu dokumentu&quot; un pārskatīt vai izmainīt to gadījumā, ja rastos īpaši apstākļi.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 4., 5. lpp.&lt;/ref&gt;

Ceturtais un pēdējais pārgājiena plānošanas posms ir uzraudzība. Tiklīdz reiss ir sācies, tiek uzsākta arī kuģa kustības pa plānoto ceļu uzraudzība. Lai to izdarītu, nepieciešams noteikt kuģa atrašanās vietu ar tādām standarta metodēm kā [[lagrēķins]], [[jūrniecības astronomija]], [[Locis|piekrastes navigācija]] un [[elektroniskā navigācija]].

Atbilstoši ''vadlīnijām'' [[Klāja komanda|sardzes stūrmanim]] uz tiltiņa vienmēr jābūt pieejamam pārgājiena plānam. Tāpat ''vadlīnijas'' nosaka, ka novirzēm no plāna jābūt fiksētām rakstiskā veidā un jāatbilst citiem ''vadlīniju'' nosacījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>gd5x02kl5xb1uhi8zcfurgtw18ohjcg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448619</id>
      <parentid>4448618</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:14:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <origin>4448619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17450" sha1="3o2i25c44e2vwx6agjobj3wuv6ueabc" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Plānošanas posmi ==
[[Attēls:Cruising sailor navigating.jpg|thumb|Pārgājiena plānošanas būtiskākā daļa ir kuģa virzības uzraudzība un tās salīdzināšana ar plānu]]
Pārgājiena plānošana sastāv no četriem pamata posmiem: izvērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Šos posmus paskaidro [[Starptautiskā jūras organizācija|Starptautiskās jūras organizācijas]] rezolūcija A.893(21) &quot;Vadlīnijas pārgājiena plānošanai&quot;,&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris. Skatīts: 2026. gada 25. martā&lt;/ref&gt; kura, savukārt, ir pārņemta IMO dalībvalstu nacionālajos likumos.&lt;ref&gt;Piemēram, ASV Federālo noteikumu kodeksa 33. tituls.&lt;/ref&gt; ''Vadlīnijas'' apskata apmēram piecdesmit pārgājiena plānošanas elementus, no kuriem daži ir piemērojami tikai īpašos gadījumos.&lt;ref name=&quot;c&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 479. lpp.&lt;/ref&gt; Tiek rekomendēts arī piektais posms, analīze, kas sevī ietver izpildītā pārgājiena plāna apspriešanu, lai pārbaudītu tā efektivitāti un piemērotību nākotnes pārgājienu plānošanai.

''Vadlīnijas'' nosaka trīs pamata mērķus, kurus jāņem vērā veicot pārgājiena plānošanu:

* pārgājiena plāna esība un lietošana ir &quot;ļoti svarīga cilvēku dzīvības aizsardzībai uz jūras, navigācijas drošībai un efektivitātei, kā arī jūras vides aizsardzībai&quot;;&lt;ref name=&quot;b&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2. lpp.&lt;/ref&gt;
* pārgājiena plānošana ir nepieciešama uz visiem kuģu tipiem un visiem reisu veidiem,&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt; un
* plāna apjomam jābūt bāzētam uz visu pieejamo informāciju, tam jābūt no &quot;piestātnes līdz piestātnei&quot;, iekļaujot pārgājiena posmus [[Locis|loča pavadībā]] un pārgājiena plānam jāiekļauj arī tā izpilde un izpildes gaitas uzraudzība.&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sākas ar izvērtēšanas posmu. Pirms katra reisa sākuma stūrmaņi izstrādā detalizētu [[Mentālais modelis|mentālo modeli]], kā vajadzētu noritēt visam reisam.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Izvērtēšanas posmā notiek visas konkrētajam reisam vajadzīgās informācijas savākšana un iepazīšanās ar to. Vairumā gadījumu izvērtēšana tiek veikta iepazīstoties ar informāciju uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] un [[Navigācijas publikācijas|navigācijas publikācijās]], kā arī veicot virkni tādu tehnisku uzdevumu kā laikapstākļu prognozēšanu, paisuma un bēguma prognozēšanu, straumju prognozēšanu, arī vietējo noteikumu un brīdinājumu pārbaudi.&lt;ref name=&quot;d&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2., 3. lpp.&lt;/ref&gt;

Navigācijas publikācijas ir vērtīgs ziņu avots par vietējiem apstākļiem un noteikumiem, bet tām jābūt korektētām un izlasītām, lai dotu kādu labumu.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 115. - 128. lpp.&lt;/ref&gt; Šīs publikācijas var iekļaut [[locija]]s (''Sailing Directions'') un [[Locija#ASV|piekrastes locijas]] (''Coast Pilots''), kā arī citas līdzīga satura publikācijas, kuras izdevuši dažādi dienesti.&lt;ref name=&quot;d&quot;/&gt;

Kad informācija ir savākta un izpētīta, stūrmanis var uzsākt pārgājiena plānošanas procesu, kurš ietver tādu nākotnes notikumu prognozēšanu kā tuvošanos piekrastei, iešanu šaurumos un reisa laikā sagaidāmās kursa maiņas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Šis mentālais modelis kļūst par standartu ar kuru stūrmanis mēra sekmes virzībā uz drošu un efektīvu reisu un tas tiek atspoguļots pārgājiena plānā.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Labs pārgājiena plāns iekļaus ceļa līniju, kura uznesta uz pieejamajām piemērotākā mēroga kartēm.&lt;ref name=&quot;e&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 480. lpp.&lt;/ref&gt; Šī ceļa līnija tiek vērtēta attiecībā pret vismaz deviņiem atsevišķiem kritērijiem, kuri doti ''vadlīnijās'' un kuri ietver rezerves dziļumu zem ķīļa, drošu ātrumu, augstumu virs ūdenslīnijas, maršrutēšanas un ziņošanas dienestus (satiksmes sadales sistēmas un kuģu satiksmes vadības centri), kā arī plānu esamību avārijas gadījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 3., 4. lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Navigation system on a merchant ship.jpg|right|thumb|Mūsdienās stūrmaņi bieži ievada pārgājienu plānus [[Elektroniskā navigācijas karte|elektroniskajās sistēmās]]]]
Stūrmanis vilks un atkal pārvilks [[Kurss (navigācija)|ceļa līniju]], kamēr tā nebūs droša, efektīva un atbilstoša visiem piemērojamajiem likumiem un noteikumiem.&lt;ref name=&quot;e&quot;/&gt; Kad ceļa līnijas novilkšana ir pabeigta, aizvien biežāk to ievada arī tādās elektroniskajās navigācijas sistēmās kā [[Elektroniskā navigācijas karte|elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma]] (''Electronic Chart Display and Information System'', ECDIS), [[Karšu ploteris|karšu ploteris]], [[automātiskā radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūra]] vai [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] iekārta. Ja pārgājiens tiek plānots izmantojot ECDIS, ir svarīgi aprēķināt ECDIS drošības parametrus. Stūrmanim jāaprēķina gan [[Rezerves dziļums zem ķīļa|rezerves dziļumu zem ķīļa]], gan augstumu virs ūdenslīnijas (ja jāiet zem šķēršļiem). Aprēķinā jāņem vērā [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]] augstums (ja nepieciešams), kuģa [[iegrime]], [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] un drošības rezerve. Aprēķins stūrmanim dod minimālā rezerves dziļuma zem ķīļa (''under keel clearance'' (UKC)) vērtību, kuru var salīdzināt ar uz elektroniskās vai papīra kartes uznestajiem dziļumiem, lai nodrošinātu to, ka kuģa kursiem pārgājiena plānā ir pietiekams dziļums drošai kuģošanai.

Strādājot komandā, pārgājiena plāns ir jādara zināms tiltiņa komandai pirmsreisa sapulcē, lai nodrošinātu to, ka visiem komandas locekļiem ir viens kopējs visa pārgājiena mentālais modelis.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Trešais pārgājiena plānošanas posms ir izpilde. IMO ar nolūku iekļāva izpildi kā daļu no pārgājiena plānošanas procesa. Tas uzsver faktu, ka ''vadlīnijas'' dod virkni uzdevumu, kurus jāizpilda reisa laikā. Tāpat tas vēlreiz uzsver kapteiņa atbildību rīkoties ar plānu kā ar &quot;dzīvu dokumentu&quot; un pārskatīt vai izmainīt to gadījumā, ja rastos īpaši apstākļi.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 4., 5. lpp.&lt;/ref&gt;

Ceturtais un pēdējais pārgājiena plānošanas posms ir uzraudzība. Tiklīdz reiss ir sācies, tiek uzsākta arī kuģa kustības pa plānoto ceļu uzraudzība. Lai to izdarītu, nepieciešams noteikt kuģa atrašanās vietu ar tādām standarta metodēm kā [[lagrēķins]], [[jūrniecības astronomija]], [[Locis|piekrastes navigācija]] un [[elektroniskā navigācija]].

Atbilstoši ''vadlīnijām'' [[Klāja komanda|sardzes stūrmanim]] uz tiltiņa vienmēr jābūt pieejamam pārgājiena plānam. Tāpat ''vadlīnijas'' nosaka, ka novirzēm no plāna jābūt fiksētām rakstiskā veidā un jāatbilst citiem ''vadlīniju'' nosacījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>3o2i25c44e2vwx6agjobj3wuv6ueabc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448620</id>
      <parentid>4448619</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:16:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <origin>4448620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17460" sha1="2y1gj58u9msi293t5abah6dtgx46d1f" xml:space="preserve">[[Attēls:Ship-propeller 2000.jpg|thumb|upright=1.35|Tirdzniecības kuģa labā soļa dzenskrūve, kura, kuģim ejot uz priekšu, rotē pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Vīrieša roka ir atspiesta pret lāpstas izejošo šķautni]]
[[Attēls:Pratt &amp; Whitney Canada PW100 Dash 8 OE-LGD 01.JPG|thumb|upright=1.35|[[Bombardier Q Series|''Bombardier Q400'']] [[Turbopropelleru dzinējs|turbopropelleru dzinēja]] [[Pratt &amp; Whitney Canada PW100|''Pratt &amp; Whitney Canada PW100'']] propelleris]]
'''Dzenskrūve''' ([[Gaisa kuģis|lidaparātos]] saukta par propelleru) ir ierīce ar rotējošu rumbu un no tās izvirzītām lāpstām, kuras pagrieztas ap savu asi tā, lai veidotu noteiktu soli, kurš ir attālums, kuru dzenskrūve teorētiski veiktu vienā pilnā apgriezienā, ja tā kustētos cietā vidē bez slīdēšanas. Rotācijas laikā dzenskrūve paātrina tādu plūstošu vidi kā ūdens vai gaiss radot lineāro [[Vilce (tehnika)|vilci]].&lt;ref&gt;[https://www.britannica.com/technology/propeller Propeller] Britannica. Skatīts: 2026. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;

== Plānošanas posmi ==
[[Attēls:Cruising sailor navigating.jpg|thumb|Pārgājiena plānošanas būtiskākā daļa ir kuģa virzības uzraudzība un tās salīdzināšana ar plānu]]
Pārgājiena plānošana sastāv no četriem pamata posmiem: izvērtēšanas, plānošanas, izpildes un uzraudzības.&lt;ref name=&quot;a&quot;/&gt; Šos posmus paskaidro [[Starptautiskā jūras organizācija|Starptautiskās jūras organizācijas]] rezolūcija A.893(21) &quot;Vadlīnijas pārgājiena plānošanai&quot;,&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris. Skatīts: 2026. gada 25. martā&lt;/ref&gt; kura, savukārt, ir pārņemta IMO dalībvalstu nacionālajos likumos.&lt;ref&gt;Piemēram, ASV Federālo noteikumu kodeksa 33. tituls.&lt;/ref&gt; ''Vadlīnijas'' apskata apmēram piecdesmit pārgājiena plānošanas elementus, no kuriem daži ir piemērojami tikai īpašos gadījumos.&lt;ref name=&quot;c&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 479. lpp.&lt;/ref&gt; Tiek rekomendēts arī piektais posms, analīze, kas sevī ietver izpildītā pārgājiena plāna apspriešanu, lai pārbaudītu tā efektivitāti un piemērotību nākotnes pārgājienu plānošanai.

''Vadlīnijas'' nosaka trīs pamata mērķus, kurus jāņem vērā veicot pārgājiena plānošanu:

* pārgājiena plāna esība un lietošana ir &quot;ļoti svarīga cilvēku dzīvības aizsardzībai uz jūras, navigācijas drošībai un efektivitātei, kā arī jūras vides aizsardzībai&quot;;&lt;ref name=&quot;b&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2. lpp.&lt;/ref&gt;
* pārgājiena plānošana ir nepieciešama uz visiem kuģu tipiem un visiem reisu veidiem,&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt; un
* plāna apjomam jābūt bāzētam uz visu pieejamo informāciju, tam jābūt no &quot;piestātnes līdz piestātnei&quot;, iekļaujot pārgājiena posmus [[Locis|loča pavadībā]] un pārgājiena plānam jāiekļauj arī tā izpilde un izpildes gaitas uzraudzība.&lt;ref name=&quot;b&quot;/&gt;

Pārgājiena plānošana sākas ar izvērtēšanas posmu. Pirms katra reisa sākuma stūrmaņi izstrādā detalizētu [[Mentālais modelis|mentālo modeli]], kā vajadzētu noritēt visam reisam.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Izvērtēšanas posmā notiek visas konkrētajam reisam vajadzīgās informācijas savākšana un iepazīšanās ar to. Vairumā gadījumu izvērtēšana tiek veikta iepazīstoties ar informāciju uz [[Jūras karte (kuģniecība)|jūras kartēm]] un [[Navigācijas publikācijas|navigācijas publikācijās]], kā arī veicot virkni tādu tehnisku uzdevumu kā laikapstākļu prognozēšanu, paisuma un bēguma prognozēšanu, straumju prognozēšanu, arī vietējo noteikumu un brīdinājumu pārbaudi.&lt;ref name=&quot;d&quot;&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 2., 3. lpp.&lt;/ref&gt;

Navigācijas publikācijas ir vērtīgs ziņu avots par vietējiem apstākļiem un noteikumiem, bet tām jābūt korektētām un izlasītām, lai dotu kādu labumu.&lt;ref&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 115. - 128. lpp.&lt;/ref&gt; Šīs publikācijas var iekļaut [[locija]]s (''Sailing Directions'') un [[Locija#ASV|piekrastes locijas]] (''Coast Pilots''), kā arī citas līdzīga satura publikācijas, kuras izdevuši dažādi dienesti.&lt;ref name=&quot;d&quot;/&gt;

Kad informācija ir savākta un izpētīta, stūrmanis var uzsākt pārgājiena plānošanas procesu, kurš ietver tādu nākotnes notikumu prognozēšanu kā tuvošanos piekrastei, iešanu šaurumos un reisa laikā sagaidāmās kursa maiņas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Šis mentālais modelis kļūst par standartu ar kuru stūrmanis mēra sekmes virzībā uz drošu un efektīvu reisu un tas tiek atspoguļots pārgājiena plānā.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Labs pārgājiena plāns iekļaus ceļa līniju, kura uznesta uz pieejamajām piemērotākā mēroga kartēm.&lt;ref name=&quot;e&quot;&gt;Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2024 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2024. 480. lpp.&lt;/ref&gt; Šī ceļa līnija tiek vērtēta attiecībā pret vismaz deviņiem atsevišķiem kritērijiem, kuri doti ''vadlīnijās'' un kuri ietver rezerves dziļumu zem ķīļa, drošu ātrumu, augstumu virs ūdenslīnijas, maršrutēšanas un ziņošanas dienestus (satiksmes sadales sistēmas un kuģu satiksmes vadības centri), kā arī plānu esamību avārijas gadījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 3., 4. lpp.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Navigation system on a merchant ship.jpg|right|thumb|Mūsdienās stūrmaņi bieži ievada pārgājienu plānus [[Elektroniskā navigācijas karte|elektroniskajās sistēmās]]]]
Stūrmanis vilks un atkal pārvilks [[Kurss (navigācija)|ceļa līniju]], kamēr tā nebūs droša, efektīva un atbilstoša visiem piemērojamajiem likumiem un noteikumiem.&lt;ref name=&quot;e&quot;/&gt; Kad ceļa līnijas novilkšana ir pabeigta, aizvien biežāk to ievada arī tādās elektroniskajās navigācijas sistēmās kā [[Elektroniskā navigācijas karte|elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma]] (''Electronic Chart Display and Information System'', ECDIS), [[Karšu ploteris|karšu ploteris]], [[automātiskā radiolokācijas informācijas apstrādes aparatūra]] vai [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] iekārta. Ja pārgājiens tiek plānots izmantojot ECDIS, ir svarīgi aprēķināt ECDIS drošības parametrus. Stūrmanim jāaprēķina gan [[Rezerves dziļums zem ķīļa|rezerves dziļumu zem ķīļa]], gan augstumu virs ūdenslīnijas (ja jāiet zem šķēršļiem). Aprēķinā jāņem vērā [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]] augstums (ja nepieciešams), kuģa [[iegrime]], [[Piesūkšanās (kuģniecība)|piesūkšanās]] un drošības rezerve. Aprēķins stūrmanim dod minimālā rezerves dziļuma zem ķīļa (''under keel clearance'' (UKC)) vērtību, kuru var salīdzināt ar uz elektroniskās vai papīra kartes uznestajiem dziļumiem, lai nodrošinātu to, ka kuģa kursiem pārgājiena plānā ir pietiekams dziļums drošai kuģošanai.

Strādājot komandā, pārgājiena plāns ir jādara zināms tiltiņa komandai pirmsreisa sapulcē, lai nodrošinātu to, ka visiem komandas locekļiem ir viens kopējs visa pārgājiena mentālais modelis.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

Trešais pārgājiena plānošanas posms ir izpilde. IMO ar nolūku iekļāva izpildi kā daļu no pārgājiena plānošanas procesa. Tas uzsver faktu, ka ''vadlīnijas'' dod virkni uzdevumu, kurus jāizpilda reisa laikā. Tāpat tas vēlreiz uzsver kapteiņa atbildību rīkoties ar plānu kā ar &quot;dzīvu dokumentu&quot; un pārskatīt vai izmainīt to gadījumā, ja rastos īpaši apstākļi.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 4., 5. lpp.&lt;/ref&gt;

Ceturtais un pēdējais pārgājiena plānošanas posms ir uzraudzība. Tiklīdz reiss ir sācies, tiek uzsākta arī kuģa kustības pa plānoto ceļu uzraudzība. Lai to izdarītu, nepieciešams noteikt kuģa atrašanās vietu ar tādām standarta metodēm kā [[lagrēķins]], [[jūrniecības astronomija]], [[Locis|piekrastes navigācija]] un [[elektroniskā navigācija]].

Atbilstoši ''vadlīnijām'' [[Klāja komanda|sardzes stūrmanim]] uz tiltiņa vienmēr jābūt pieejamam pārgājiena plānam. Tāpat ''vadlīnijas'' nosaka, ka novirzēm no plāna jābūt fiksētām rakstiskā veidā un jāatbilst citiem ''vadlīniju'' nosacījumiem.&lt;ref&gt;[https://wwwcdn.imo.org/localresources/en/KnowledgeCentre/IndexofIMOResolutions/AssemblyDocuments/A.893(21).pdf Resolution A.893 (21) Guidelines For Voyage Planning] International Maritime Organization, 1999. gada 25. novembris, 5. lpp.&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējais lagrēķins ==
Pēc reisa uzdevuma saņemšanas, kad zināms, uz kurieni jāiet, savlaicīgi pirms iziešanas jūrā izstrādā iepriekšējo lagrēķinu. Visizdevīgāko un drošāko pārgājiena maršruta variantu atliek uz pārgājiena kartēm, novelkot attiecīgās īstā kursa līnijas, pa kurām paredz pārvietoties. Uz kartēm atzīmē vietas, kur paredzēts izdarīt kursa maiņas. Parasti to izdara tādās vietās, ko viegli noteikt pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma dvarsa&lt;ref&gt;Virziens perpendikulārs kuģošanas līdzekļa garenasij.&lt;/ref&gt; momentā vai tuvu tam, vai arī šķērsojot [[Piekrastes navigācija#Seglīnijas|seglīnijas]] utt. Ja pagrieziena vietu izvēlas pēc kāda noteikta priekšmeta peilējuma, tad tā īsto peilējumu noņem no kartes un pārved kompasa peilējumā. Tā skaitlisko vērtību uzraksta uz kartes tajā vietā, kur tas būs, lai vajadzīgajā momentā to ātri atrastu.

Pēc pagriezieniem izvēloties katru jaunu kursu, raugās, lai īstā kursa līnija, ko velk uz kartes, paietu garām drošā attālumā [[Bāka|bākām]], krasta līnijai, sēkļiem, klintīm un citām zemūdens un virsūdens bīstamām vietām. Raugās, lai kursa līnija lieliem kuģiem nešķērsotu 20 metru izobatu, bet maziem kuģiem, kuriem iegrime līdz 3 metriem — 10 metru izobatu. Tas sevišķi jāievēro vietās, kur nav izliktas navigācijas drošības zīmes (stoderes, bojas, mucas) un par kuģa drošību jāspriež pēc izobatām vai dziļuma skaitļiem, kas uznesti uz kartes. Vietās, kur izlikts pietiekoši daudz noenkuroto navigācijas drošības zīmju, no šīm prasībām var atkāpties. Uz katras novilktās kursa līnijas uzraksta īstā kursa skaitlisko vērtību un distanci. Tos noņem no kartes ar transportieri un mērcirkuli. Uz kartes novilktā līnija, pa kuru nolemts iet, ir '''īstā kursa līnija''', ja nav ne vēja, ne straumes nonesuma; '''ceļa driftes līnija''', ja ir vēja nonesums; '''ceļa līnija''', ja ir straumes nonesums.
[[Attēls:NAVIGATIONAL WORK.xcf|thumb|Navigācijas karte ar stūrmaņa instrumentiem.]]
Izmantojot magnētisko kompasu, nepieciešams uz kartes doto variāciju attiecināt uz tekošo [[Gads|gadu]]. Pēc tam to atzīmē uz kartes gar visu novilkto kursa līniju, sadalot pēdējo pa gabaliem atbilstoši variācijas izmaiņām ik pa 0,5°.

Atbilstoši acs [[Augstums virs jūras līmeņa|augstumam]] aprēķina pa ceļam esošo bāku un uguņu atklāšanās attālumus. Atklāšanās vietas atzīmē uz novilktās kursa līnijas. Atkarībā no bāku izvietojuma atbilstošās vietās uz tās atzīmē paņēmienus, pēc kuriem būs visizdevīgāk pārbaudīt kuģa atrašanās vietu. Ja pārgājiens paredzēts rajonos, kur ir stipras pastāvīgas vai plūdmaiņu straumes, kā arī stipra ūdens līmeņa krišanās, kas var radīt grūtības tālākam pārgājienam, tad arī šādus rajonus atzīmē uz kartes.

Lai [[stūrmanis]] jau iepriekš kaut vai aptuveni zinātu, kad pēc kuģa laika jāatklājas vienai vai otrai bākai, jāpaiet navigācijas ziņā svarīgākie krasta priekšmeti, jāmaina kurss, jāieslēdz un jāizslēdz gaitas ugunis (saules riets un lēkts, kad to nevar novērot, ja laiks apmācies), kad jāatklājas krastam pēc lielāku līču, jūru vai okeānu šķērsošanas utt., tad, izvedot iepriekšējo lagrēķinu, šie momenti jāaprēķina. To izdara pamatojoties uz varbūtējo vidējo ātrumu attiecībā pret jūras dibenu.

Tā kā iepriekšējā lagrēķina izstrādāšanas laikā ne vienmēr būs precīzi zināma stunda, dažreiz pat datums, kad tieši jāiziet jūrā, tad visus aprēķinus izdara, izraugoties tā saucamo &quot;operatīvo laiku&quot;. Pēc tā visizdevīgāk pieņemt, ka iziešana jūrā notiks pusnaktī, t.i., pulksten 00 st. 00 min pēc kuģa laika. Tālākos iepriekšējā lagrēķinā vēlamos momentus aprēķina pēc operatīvā laika un pieraksta attiecīgās vietās uz kartes uz kursa līnijas. Ja iznāk, ka faktiskais iziešanas laiks no ostas nav pusnaktī, bet citā momentā, kā tas parasti mēdz būt, tad stūrmanim pie visiem iepriekš aprēķinātajiem momentiem vienmēr jāpieskaita korekcija. Tā ir stundu un minūšu skaits, kad pēc operatīvā laika atstāta osta, t.i., pēc pusnakts. Tas pats attiecas arī uz datumu. Aprēķinot laiku dažādiem pārgājiena punktiem, jāievēro, ka jāņem vērā kuģa pulksteņu pārbīdīšana, šķērsojot attiecīgo [[Laika josla|laika joslu]] robežmeridiānus: ejot ar kursiem no 0° līdz 180° — par vienu stundu uz priekšu, ar kursiem no 180° līdz 360° — par vienu stundu atpakaļ. Par ostas atstāšanas laiku skaita nevis to momentu, kad tiek atdoti pietauvošanās gali, bet gan to, kad kuģis, izejot jūrā, pēc visiem manevriem paiet garām attiecīgās ostas pieņemšanas bojai un tālāko ceļu turpina ar pilnu gaitu.

Minētais attiecībā uz laiku rāda, ka katrs iepriekšējā lagrēķinā aprēķinātais moments ir aptuvens un var nesakrist ar faktisko momentu. Tas attiecas arī uz gaitas uguņu ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kas atkarīgs vēl no kuģa vietas koordinātu precizitātes Saules [[Riets|rietēšanas]] un [[Lēkts|lēkšanas]] momentos. Ja faktiskais datums atšķiras no operatīvā, tad šie momenti attiecībā uz saules lēktu un rietu jāpārrēķina. Būs jāpārrēķina arī ūdens līmeņa augstums paisuma un bēguma laikā, ja iepriekšējā lagrēķinā tas ir aprēķināts un paredzēts šķērsot rajonus, kur stūrmanim jāzina dziļums zem kuģa ķīļa.

Sardzes stūrmanim pārgājiena laikā rūpīgi jāseko kursam, jāpārbauda kuģa vieta izdarot observācijas, un, ja vajadzīgs, jāpagriež kuģis uz tās ceļa līnijas, kas paredzēta iepriekšējā lagrēķinā.

Ja pārgājiens notiek tuvu krastam un šaurumos, ieteicams pārgājiena karti sagatavot, lai tā būtu uzskatāmāka. Lietderīgi izcelt navigācijas ziņā svarīgākos punktus uz kartes ar krāsaino zīmuli, tos viegli apvelkot, lai pēc tam varētu izdzēst. Tādi priekšmeti var būt ne tikvien parastās bākas, bet arī citi — atsevišķas mājas, krasta pauguri, zemesragi, kas iestiepjas jūrā, utt., kurus iespējams izmantot [[Navigācija#Kuģa vietas noteikšana piekrastē|kuģa vietas orientēšanai]]. Tāpat ieteicams izcelt sēkļu un citu bīstamo vietu rajonus, gar kuriem paredzēts vadīt kuģi. Lokācijas vajadzībām jāizceļ tie krasta reljefa rajoni, kurus var izmantot šim nolūkam.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — I. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 343. — 346. lpp.&lt;/ref&gt;

== Datoru izmantošana ==
Mūsdienās datorprogrammas var ievērojami vienkāršot pārgājiena plānošanas procesu un nodrošināt to, ka nekas svarīgs netiek aizmirsts.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt; Pārgājiena plānošanas programmnodrošinājums var veikt tādas funkcijas kā darbības ar maršruta punktiem, attāluma aprēķinus, plūdmaiņu augstuma un straumes prognozēšanu, jūrniecības astronomijas aprēķinus, krājumu apjoma novērtēšanu degvielai, eļļai, ūdenim un citiem krājumiem, kā arī citas noderīgas funkcijas.&lt;ref name=&quot;c&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://msi.nga.mil/api/publications/download?key=16693975/SFH00000/Bowditch_Vol_1.pdf&amp;type=view Bowditch N. un Nacionālās ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūras grāmata par navigāciju ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I. 2024. gada izdevums.'' Tās 28. nodaļā atrodamas ziņas arī par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=X6Mv8NMoM64 Video par pārgājiena plānošanu] {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>2y1gj58u9msi293t5abah6dtgx46d1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islandes prezidentu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>351776</id>
    <revision>
      <id>4448860</id>
      <parentid>4350863</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:56:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (9), &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; (29) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448860</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3660" sha1="7hvnlsmmaushm3i6hn6ovc5802l2q81" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Islande]]s prezidenti''' kopš 1944. gada, kad tā pasludināja republiku.

== Uzskaitījums ==
=== [[Attēls:Flag of Iceland.svg|30px]] [[Islandes Republika]] (1944 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Iceland.svg|30px]] ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;7&quot; | Prezidents (1944–pašlaik)
|-
| '''1.''' || [[Attēls:Sveinn Björnsson.jpg|80px]] || '''[[Sveidns Bjernsons]]'''&lt;br /&gt;''Sveinn Björnsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1881–1952)&lt;/small&gt; || 1944. gada 17. jūnijs — 1952. gada 25. janvāris &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || || [[1944. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1944]]&lt;br /&gt;[[1945. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1945]]&lt;br /&gt;[[1949. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1949]] || — 
|-
| '''2.''' || [[Attēls:Asgeir Asgeirsson.jpg|80px]] || '''[[Ausgeirs Ausgeirsons]]'''&lt;br /&gt;''Ásgeir Ásgeirsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1894–1972)&lt;/small&gt; || 1952. gada 1. augusts — 1968. gada 1. augusts || ||[[1952. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1952]]&lt;br /&gt;[[1958. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1958]]&lt;br /&gt;[[1960. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1960]]&lt;br /&gt;[[1964. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1964]] || —  
|-
| '''3.''' || [[Attēls:Kristján Eldjárn (1982).jpg|80px]] || '''[[Kristjauns Eldjaurns]]'''&lt;br /&gt;''Kristján Eldjárn''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1916–1982)&lt;/small&gt; || 1968. gada 1. augusts — 1980. gada 1. augusts || || [[1968. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1968]]&lt;br /&gt;[[1972. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1972]]&lt;br /&gt;[[1976. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1976]] || —  
|-
| '''4.''' || [[Attēls:Vigdis Finnbogadottir (1985).jpg|80px]] || '''[[Vigdīsa Finbogadotira]]'''&lt;br /&gt;''Vigdís Finnbogadóttir''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1930)&lt;/small&gt; || 1980. gada 1. augusts — 1996. gada 1. augusts || ||[[1980. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1980]]&lt;br /&gt;[[1984. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1984]]&lt;br /&gt;[[1988. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1988]]&lt;br /&gt;[[1992. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1992]] || —  
|-
| '''5.''' || [[Attēls:Ólafur Ragnar Grímsson, September 2011 (cropped).jpeg|80px]] || '''[[Olafurs Ragnars Grimsons]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Ragnar Grímsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1943)&lt;/small&gt; || 1996. gada 1. augusts — 2016. gada 1. augusts || || [[1996. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|1996]]&lt;br /&gt;[[2000. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|2000]]&lt;br /&gt;[[2004. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|2004]]&lt;br /&gt;[[2008. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|2008]]&lt;br /&gt;[[2012. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|2012]] || —  
|-
| '''6.''' || [[Attēls:Guðni Th. Jóhannesson (cropped).jpg|80px]] || '''[[Gudni Torlācijs Johannesons]]'''&lt;br /&gt;''Guðni Thorlacius Jóhannesson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || 2016. gada 1. augusts — 2024. gada 1. augusts || || [[2016. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|2016]]&lt;br /&gt;[[2020. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|2020]] || —  
|-
| '''7.''' || [[Attēls:Halla Tómasdóttir at Arctic Circle 2024 cropped.jpg|80px]] || '''[[Halla Tomasdotira]]'''&lt;br /&gt;''Halla Tómasdóttir''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1968)&lt;/small&gt; || 2024. gada 1. augusts — ''pašlaik'' || || [[2024. gada Islandes prezidenta vēlēšanas|2024]] || —
|}

== Skatīt arī ==
* [[Islandes valdnieku uzskaitījums]]
* [[Islandes premjerministru uzskaitījums]]

{{Islandes prezidenti}}
{{Eiropas valstu vadītāji}}

[[Kategorija:Islandes prezidenti| ]]
[[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>7hvnlsmmaushm3i6hn6ovc5802l2q81</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģenerālleitnants</title>
    <ns>0</ns>
    <id>352645</id>
    <revision>
      <id>4448766</id>
      <parentid>4441669</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T22:49:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Genlt OF8 Feldanzug AT.gif]] → [[File:GenLt OF8 Feldanzug AT.gif]] [[c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · Fehler Kurzbezeichnung korrigiert.</comment>
      <origin>4448766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1889" sha1="66nm4ri09i42z5j95utickg7ewp6x2t" xml:space="preserve">[[Attēls:Generalleitnants.gif|thumb|300px|[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] ģenerālleitnanta apkakles zīmotne uz parādes militārā tērpa (no 2002).]]
'''Ģenerālleitnants''' (no {{val|fr|lieutenant-général}} — ‘galvenā vietnieks’) ir viena no [[ģenerālis|ģenerāļu]] dienesta pakāpēm. Čehijas un Polijas armijās tam atbilst ģenerāļa poručika dienesta pakāpe.

== Lietošana Latvijā ==
{{pamatraksts|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes}}
Ģenerālleitnanta dienesta pakāpe tiek lietota [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos]].

== NATO valstu ģenerālleitnantu uzpleči ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;110&quot;&gt;
British Army OF-8.svg                 |&lt;center&gt;Apvienotā Karaliste&lt;/center&gt;
GenLt OF8 Feldanzug AT.gif             |&lt;center&gt;Austrija&lt;/center&gt;
CzArmy 2011 OF8-Generalporucik shoulder.svg |&lt;center&gt;Čehija&lt;/center&gt;
Army-GRE-OF-08.svg                    |&lt;center&gt;Grieķija&lt;/center&gt;
IT-Army-OF8.svg                       |&lt;center&gt;Itālija&lt;/center&gt;
CDN-Army-LGen-Shoulder.svg            |&lt;center&gt;Kanāda&lt;/center&gt;
LV-Army-OF8.png                       |&lt;center&gt;Latvija&lt;/center&gt;
Nl-landmacht-luitenant generaal.svg      |&lt;center&gt;Nīderlande&lt;/center&gt;
Army-NOR-OF-08.svg                    |&lt;center&gt;Norvēģija&lt;/center&gt;
Army-POL-OF-08.svg                    |&lt;center&gt;Polija&lt;/center&gt;
21 - Tenente-general.png                |&lt;center&gt;Portugāle&lt;/center&gt;
RO-Army-OF8.png                       |&lt;center&gt;Rumānija&lt;/center&gt;
3ej.png                               |&lt;center&gt;Spānija&lt;/center&gt;
331-Generalleutnant.png                |&lt;center&gt;Vācija&lt;/center&gt;
SWE-Army-OF8.png                      |&lt;center&gt;Zviedrija&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

{{Militārisms-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ģenerāļi| ]]
[[Kategorija:Dienesta pakāpes]]</text>
      <sha1>66nm4ri09i42z5j95utickg7ewp6x2t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alūksnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>355538</id>
    <revision>
      <id>4448848</id>
      <parentid>4300169</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:47:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448848</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2664" sha1="kjhuia6sjcuuwsq2snrkhkv4n9yl8pv" xml:space="preserve">[[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|150px|thumb|Alūksnes novada ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] pašvaldības vadītāji'''. Alūksnes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot [[Alsviķu pagasts|Alsviķu]], [[Annas pagasts|Annas]], [[Ilzenes pagasts|Ilzenes]], [[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes]], [[Jaunannas pagasts|Jaunannas]], [[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes]], [[Kalncempju pagasts|Kalncempju]], [[Liepnas pagasts|Liepnas]], [[Malienas pagasts|Malienas]], [[Mālupes pagasts|Mālupes]], [[Mārkalnes pagasts|Mārkalnes]], [[Pededzes pagasts|Pededzes]], [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes]], [[Zeltiņu pagasts|Zeltiņu]], [[Ziemera pagasts|Ziemeru]] pagastus un [[Alūksne]]s pilsētu.

== Uzskaitījums ==
{{colbegin|3}}
{{uzraksts| #EF9D48| [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{uzraksts| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{uzraksts| #64C049| [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}}

{{colend}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — pašlaik)'''
|-
| style=&quot;background: #EF9D48| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aivars Fomins]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1958)&lt;/small&gt; || {{dat|2009|7|1|n}} — {{dat|2013|6|20|n}} || [[Tautas partija]] || [[2009. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas|2009]] ||
|-
| style=&quot;background: #647A28| || '''2.''' || [[Attēls:Arturs Dukulis.jpg|80px]] || '''[[Arturs Dukulis]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1953)&lt;/small&gt; || {{dat|2013|6|20|n}} — {{dat|2021|7|1|n}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2013. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas|2013]] &lt;br /&gt;[[2017. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas|2017]] ||
|-
| style=&quot;background: #64C049| || '''3.''' || [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] || '''[[Dzintars Adlers]]'''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1967)&lt;/small&gt; || {{dat|2021|7|1|n}} — ''pašlaik'' || [[Jaunā Vienotība]] || [[2021. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas|2021]]&lt;br /&gt;[[2025. gada Alūksnes novada domes vēlēšanas|2025]] ||
|}

== Ārējās saites ==
* [http://www.aluksne.lv/ Alūksnes novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110615064341/http://www.aluksne.lv/ |date={{dat|2011|06|15||bez}} }}

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Alūksnes novads|Pašvaldība]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Alūksnes novads]]</text>
      <sha1>kjhuia6sjcuuwsq2snrkhkv4n9yl8pv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dele Alli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360717</id>
    <revision>
      <id>4448837</id>
      <parentid>4290494</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:31:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448837</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="64917" sha1="ao3ip6dt2o7ee4vfwtye4ahva5v87ee" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|4|11}}
| birth_place = 
| caps1 = 62
| caps2 = 181
| caps3 = 12
| caption = Alli 2020. gadā
| clubnumber = 40
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]]
| countryofbirth = {{vieta|Anglija|Miltonkīnza}}
| goals1 = 18
| goals2 = 51
| goals3 = 4
| height = 188&lt;ref&gt;[http://www.tottenhamhotspur.com/first-team-squad/dele-alli/]&lt;/ref&gt;
| image = [[Attēls:2020-03-10 Dele Alli (cropped).jpg|220px]]
| nationalcaps1 = 9
| nationalcaps2 = 2
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 2
| nationalcaps5 = 37
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 0
| nationalgoals5 = 3
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalteam5 = {{fb|ENG}}
| nationalyears1 = 2012—2013
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears3 = 2014
| nationalyears4 = 2015
| nationalyears5 = 2015—2019
| pcupdate = {{dat|2025|2|26|SK|bez}}
| name = 
| playername = Dele Alli
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2011—2015
| years2 = 2015—2022
| years3 = 2015
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]]
| years4 = 2022—2024
| caps4 = 13
| goals4 = 0
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]]
| years5 = 2022—2023
| caps5 = 13
| goals5 = 2
| youthclubs1 = City Colts
| youthclubs2 = [[Milton Keynes Dons]]
| youthyears2 = 2007—2011
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}}
{{MedalCompetition|[[UEFA Nāciju līga]]}}
{{Medal|3rd|2019|}}
| clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Como 1907|Como]]
| years6 = 2025—
| caps6 = 0
| goals6 = 0
}}

'''Bamidele Žermēns Alli''' (''Bamidele Jermaine Alli''), plašāk zināms kā '''Dele Alli''' (''Dele Alli''; dzimis {{Dat|1996|4|11}}), ir [[Anglija]]s [[futbolists]], bijušais [[Anglijas futbola izlase]]s pussargs. Kopš 2025. gada Alli spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s komandā ''[[Como 1907|Como]]''.

Dzimis un audzis [[Miltonkīnza|Miltonkīnzā]], tiešu tur viņš uzsāka karjeru spēlējot ''[[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]'' 2015. gada ziemā Alli parakstīja līgumu ar Premjerlīgas klubu ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'', bet uzreiz ''Tottenham'' viņu izīrēja atpakaļ.&lt;ref&gt;Includes [[EFL Cup]]&lt;/ref&gt; [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada]] un [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016.—2017. gada sezonās]] Alli tika atzīts par labāko jauno spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=12 September 2017|date=24 April 2016|title=Riyad Mahrez: Leicester City forward named PFA Player of the Year|publisher=bbc.com|url=http://www.bbc.com/sport/football/36124713}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|accessdate=12 September 2017|title=Dele Alli wins PFA Young Player of the Year 2017 as Tottenham star receives gong for the second season in a row|date=23 April 2017|publisher=dailymail.co.uk|url=http://www.dailymail.co.uk/sport/football/article-4437980/Dele-Alli-wins-PFA-Young-Player-Year-2017.html}}&lt;/ref&gt; Sākot ar 2020—21. gada sezonu Alli spēles laiks samazinājās. 2022. gada janvārī Alli pārgāja uz [[Everton FC|''Everton'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60207597|title=Everton sign Alli from Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2022-02-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Anglijas izlasē spēlējis [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Klubu karjera ==

=== Milton Keynes Dons ===

==== Agrīnā karjera ====
Dele pievienojās Milton Keynes Dons jaunatnes sistēmai, kad viņam bija 11 gadu, pēc spēlēšanas &quot;City Colts&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29251977|title=The next Gerrard ready for lift-off?|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja pirmajā komandā sešpadsmit gadu vecumā 2012. gada 2. novembrī, laukumā nākot 64. minūtē, nomainot [[Džejs O'Šī|Džeju O'Šī]], spēlējot neizšķirti 0:0 ar [[Dienvidu futbola līga]]s klubu [[Cambridge City F.C.|Cambridge City]] [[FA kauss|FA kausā]] pirmajā kārtā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20091781|title=Cambridge City 0-0 MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa pirmais pieskāriens profesionālajā futbolā bija piespēle ar papēža aizmuguri.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pirmos vārtus viņš guva atkārtotā spēlē pret &quot;Cambridge City&quot; vienpadsmit dienas vēlāk, kur viņš guva vārtus, uzvarot ar 6:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20216720|title=MK Dons 6-1 Cambridge City|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš piedzīvoja debiju līgas spēlē 29. decembrī, savā laukumā ar 2:3 zaudējot pret [[Coventry City F.C.|Koventrijas City]], kurā nospēlēja 71 minūti, kad viņu nomainīja [[Zeli Ismails]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/20823148|title=MK Dons 2-3 Coventry|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa vienīgā spēle 2012.—2013. gada [[EFL League One]] sezonā bija [[Patrika Bemfords|Patrika Bemforda]] nomaiņa otrajā puslaikā, sezonas pēdējā mačā ar 2:0 uzvarot [[Stevenege F.C.|Stevenage F.C.]] [[Broadhall Way]] stadionā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/22228842|title=Stevenage 0-2 MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2013.—14. gada sezona ====
2013.—2014. gada sezonā Alli regulāri ielauzās MK Dons pirmajā komandā. Viņš sāka sezonas pirmo maču, izbraukumā ar neizšķirtu 0:0 pret [[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]].&lt;ref&gt;Six appearances and one goal in [[UEFA Champions League]], two appearances in UEFA Europa League&lt;/ref&gt; Savā pirmajā [[:en:Football League Trophy|EFL Trophy]] spēlē Alli guva vārtus, palīdzot MK Dons ar 2:0 pārspēt [[Northampton Town F.C.|Northampton Town]] un tādējādi iekļūt turnīra otrajā kārtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkweb.co.uk/Sport/Football/MK-Dons/2013-2014/Match-Reports/Football-Match-report-MK-Dons-2-0-Northampton-Town-20130903214442.htm|title=&quot;MK Dons 2—0 Northampton Town&quot;|access-date={{dat|2023|10|16||bez}}|archive-date={{dat|2014|06|26||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140626185706/http://www.mkweb.co.uk/Sport/Football/MK-Dons/2013-2014/Match-Reports/Football-Match-report-MK-Dons-2-0-Northampton-Town-20130903214442.htm}}&lt;/ref&gt; 28. septembrī Alli guva savus pirmos vārtus līgas spēlē, uzvarot &quot;Stevenage&quot; ar 4:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/24184935|title=MK Dons 4-1 Stevenage|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc savainojumiem 2013. gada beigās, Alli kļuva par pirmās izvēles spēlētāju 2014. gadā. Viņš guva ievadvārtus 11. janvārī ar galvu, pēc [[Stīvens Glīsons|Stīvena Glīsona]] precīzas piespēles, ar 3:2 uzvarot &quot;Shrewsbury Town&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/25599633|title=Milton Keynes Dons 3-2 Shrewsbury Town|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

2014. gada 11. martā 17 gadus un 11 mēnešus vecais Alli guva ''hat-trick'' (3 vārtus) spēlē pret [[Notts County FC|Notts County]] [[Meadow Lane]] laukumā, MK Dons uzvarā ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26428670|title=Notts County 1-3 Milton Keynes Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Nākamie un pēdējie vārti 2013.—2014. gada sezonā tika gūti 5. aprīlī pret [[Coventry City F.C.|Coventry City]]; Alli trāpīja no 25 jardu attāluma un MK Dons uzvarēja &quot;Coventry&quot; ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26796275|title=Coventry City 1-2 Milton Keynes Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 2013.—2014. gada sezonā viņš visos turnīros aizvadīja 37 spēles, septiņas reizes gūstot vārtus, 33 spēles un sešus vārtus līgā.
[[Attēls:MK Dons Vs Barnsley (16176325970).jpg|thumb|261x261px|Alli &quot;Milton Keynes Dons&quot; sastāvā 2015. gadā]]

==== 2014.—15. gada sezona ====
Līdz ar Glīsona pāreju uz [[Birmingham City FC|Birmingham City]] 2014. gada jūnijā,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/27766227|title=Birmingham sign Gleeson from MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Alli kļuva par centra pussarga [[Darens Poters|Darena Potera]] partneri. Sezonu viņš iesāka spoži, aizvadot sezonas pirmo līgas maču, kad &quot;MK Dons&quot; atspēlēja 2:0 deficītu un ar 4:2 pieveica &quot;Gillingham&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28646630|title=Milton Keynes Dons 4-2 Gillingham|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš palīdzēja komandai [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] izcīņas pirmajā kārtā ar 3:1 uzvarēt sīvākos konkurentus [[AFC Wimbledon]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28652624|title=Milton Keynes Dons 3-1 AFC Wimbledon|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa pirmie vārti 2014.—2015. gada sezonā tika gūti pirmajā izbraukuma līgas mačā, piekāpjoties [[Peterborough United F.C.|Peterborough United]] ar 3:2, kur viņš guva vārtus no [[Vils Grigs|Vila Griga]] atvairīta sitiena.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28716648|title=Peterborough United 3-2 MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

26. augustā Alli nospēlēja visas 90 minūtes Līgas kausa izcīņas otrajā kārtā, kad &quot;MK Dons&quot; ar 4:0 uzvarēja [[Mančestras &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28847955|title=Milton Keynes Dons 4-0 Manchester United|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Tika ziņots, ka maču apmeklēja daudzi skauti no labākajiem klubiem visā Eiropā, lai skatītos viņa spēli, tostarp [[Minhenes &quot;Bayern&quot;]] un [[Liverpool FC|Liverpool]] pārstāvji.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/mk-dons/11055337/MK-Dons-chairman-Pete-Winkelman-relishing-Capital-One-Cup-tie-with-Manchester-United.html|title=MK Dons chairman Pete Winkelman relishing Capital One Cup tie with Manchester United|website=The Telegraph|access-date=2023-10-16|date=2014-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Mačā pēc uzvaras Līgas kausā ar 4:0 pār Mančestras &quot;United&quot;, Alli turpināja gūt vārtus, arī uzvarā pār [[Crawley Town F.C.|Crawley Town]] ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/28906337|title=Milton Keynes Dons 2-0 Crawley Town|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc izlašu pārtraukuma Alli spēlēja 77 minūtes 5:3 uzvarā pret [[Barnsley FC|Barnsley]], asistējot &quot;MK Dons&quot; otrajā vārtu guvumā un pats gūstot savus trešos vārtus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29090112|title=Barnsley 3-5 Milton Keynes Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika izvēlēts par Futbola līgas augusta mēneša labāko jauno spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

18. septembrī Alli pagarināja līgumu ar &quot;MK Dons&quot; līdz 2017. gada jūnijam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/29251972|title=In-demand Alli extends MK Dons deal|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Divas dienas vēlāk mačā pret [[Crewe Alexandra F.C.|Crewe Alexandra]] viņš guva &quot;hat-trick&quot; un atdeva vienu rezultatīvu piespēli un  &quot;MK Dons&quot; uzvarēja ar 6:1. Tas bija viņa otrais &quot;hat-trick&quot; karjerā un pirmais, ko viņš sasniedza mājas spēlē, kā rezultātā viņš ieguva arī spēles labākā spēlētāja balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkweb.co.uk/Dele-Alli-inspired-MK-Dons-dismantle-Crewe/story-22956274-detail/story.html|title=&quot;Match report: MK Dons 6 Crewe Alexandra 1 — Dele Alli inspired Dons dismantle Alex&quot;|access-date={{dat|2023|10|16||bez}}|archive-date={{dat|2014|09|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140924062649/http://www.mkweb.co.uk/Dele-Alli-inspired-MK-Dons-dismantle-Crewe/story-22956274-detail/story.html}}&lt;/ref&gt;

=== Tottenham Hotspur ===
2015. gada 2. februārī Alli parakstīja līgumu ar [[Premjerlīga]]s klubu [[Tottenham Hotspur F.C.|Totenhemas &quot;Hotspur&quot;]] sezonas vidū transfēru loga pēdējās stundās, noslēdzot līgumu uz piecarpus gadiem par sākotnējo samaksu 5 miljonu mārciņu apmērā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/31105458|title=Spurs sign £5m Alli from MK Dons|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Īre uz Milton Keynes Dons ====
Pēc pārejas uz Totenhemas &quot;Hotspur&quot;, Alli tūlīt pat tika izīrēts atpakaļ &quot;MK Dons&quot; uz atlikušo 2014.—2015. gada sezonas daļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; 19. aprīlī viņš tika izvēlēts par gada jauno spēlētāju [[Anglijas futbola līga|Futbola līgas]] balvu pasniegšanas ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32364490|title=Phillips gets Football League award|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezona beidzās 3. maijā, kad &quot;MK Dons&quot; pēc uzvaras mājās ar 5:1 pār izkritušo [[Yeovil Town F.C.|Yeovil Town]] tika automātiski paaugstināts uz [[Anglijas futbola čempionāts|Championship]] kā vicečempions aiz [[Bristol City FC|Bristol City]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32471126|title=Milton Keynes Dons 5-1 Yeovil Town|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2015.—16. gada sezona ====
[[Attēls:Alli (cropped) 2.jpg|thumb|222x222px|Alli [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] sastāvā 2016. gadā]]
2015. gada 8. augustā Alli debitēja &quot;Tottenham&quot; vienībā pret Mančestras &quot;United&quot; Premjerlīgā, izbraukumā [[Old Trafford]] stadionā, nākot uz maiņu [[Ēriks Daiers|Ērika Daiera]] vietā, spēlējot spēles pēdējās 13 minūtes, kurā zaudēja ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/33744640|title=Manchester United 1-0 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Divas nedēļas vēlāk viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, nospēlējot neizšķirti 1:1 pret [[Leicester City FC|Leicester City]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/aug/22/leicester-city-tottenham-hotspur-premier-league-match-report|title=Riyad Mahrez scores again as Leicester and Spurs eventually entertain|work=The Observer|access-date=2023-10-16|date=2015-08-22|last=Doyle|first=Paul|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt;

13. septembrī Alli pirmo reizi sezonā izgāja &quot;Tottenham&quot; starta sastāvā, uzvarot [[Sunderland AFC|Sunderland]] ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tottenhamhotspur.com/news/dele-looking-forward-150915/|title=&quot;Dele looking forward&quot;}}&lt;/ref&gt; 2. novembrī viņš sāka spēli starta sastāvā un guva otros vārtus, ar 3:1 uzvarot [[Aston Villa FC|Aston Villa]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/nov/02/tottenham-aston-villa-premier-league-match-report|title=Tottenham rapidly expose size of Rémi Garde’s task at Aston Villa|work=The Guardian|access-date=2023-10-16|date=2015-11-02|last=Fifield|first=Dominic|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Sešas dienas vēlāk viņš aizvadīja savu pirmo [[:en:North London derby|Ziemeļlondonas dērbiju]] kopā ar Daieru vidējā līnijā un tika atzīts par spēles labāko spēlētāju, nospēlējot neizšķirti 1:1 pret [[Arsenal FC|Arsenal]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34691295|title=Arsenal 1-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 2015. gada 5. decembrī viņš guva savus trešos vārtus &quot;Tottenham&quot; sastāvā [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]], spēlējot neizšķirti 1:1 pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34951747|title=West Brom 1-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc iespaidīgā premjerlīgas karjeras sākuma, gūstot piecus vārtus un izdarot trīs rezultatīvas piespēles savos pirmajos 18 līgas mačos, ar viņu tika noslēgts jauns ilgtermiņa līgums līdz 2021. gadam 12. janvārim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/37450477/dele-alli-signs-new-tottenham-contract-2021|title=Alli signs new Spurs contract until 2021|website=ESPN.com|access-date=2023-10-16|date=2016-01-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Vienpadsmit dienas vēlāk viņš guva vārtus no 25 jardiem, uzvarot ar 3:1 [[Crystal Palace FC|Crystal Palace]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35396058|title=Garth Crooks' team of the week|work=BBC Sport|access-date=2023-10-16|language=en}}&lt;/ref&gt; 13. aprīlī viņš tika nosaukts kā kandidāts par 2015.—2016. gada [[:en:PFA Young Player of the Year|PFA]] labāko jauno spēlētāju, sešu cilvēku konkurencē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/pfa-young-player-year-tottenham-7745910|title=Revealed: PFA Young Player of the Year - Who makes the six-man shortlist?|last=Richards|first=Alex|website=The Mirror|access-date=2023-10-16|date=2016-04-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 18. aprīlī Alli pirmo reizi guva divus vārtus spēlē &quot;Tottenham&quot; labā, izbraukumā uzvarot [[Stoke City F.C.|Stoke City]] ar 4:0,&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; savā debijas premjerlīgas sezonā sasniedzot desmit vārtu atzīmi.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 24. aprīlī viņš tika atzīts par PFA labāko jauno spēlētāju.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 28. aprīlī Futbola asociācija Alli piesprieda trīs spēļu diskvalifikāciju, tādējādi faktiski noslēdzot viņa Premjerlīgas sezonu, par incidentu spēlē pret &quot;West Bromwich Albion&quot;, kurā viņš iesita pa vēderu pussargam [[Klaudio Jakobs|Klaudio Jakobam]]. Vēlāk viņš [[Twitter]] atvainojās par notikušo, norādot: &quot;Mana sezona ir beigusies. Man nevajadzēja reaģēt tā, kā es to darīju. Mācīšos no tā un atgriezīšos stiprāks.&quot;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

==== 2016.—17. gada sezona ====
[[Attēls:Dele Alli 2017 (cropped).jpg|thumb|328x328px|Alli &quot;Tottenham Hotspur&quot; sastāvā 2017. gadā]]
Pirms sezonas Alli nomainīja savu komplekta nosaukumu uz &quot;Dele&quot;, sakot, ka viņam nav &quot;nekādas saistības&quot; ar savu juridisko uzvārdu, jo viņš ir nošķirts no mātes.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/10533658/dele-alli-reveals-personal-reason-for-shirt-name-change|title=Dele Alli reveals personal reason for Tottenham shirt name change|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus sezonā viņš guva 2016. gada 10. septembrī, uzvarot Stoke City ar 4:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37263919|title=Stoke City 0-4 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Četras dienas vēlāk viņš debitēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], [[Vembli stadions|Vembli stadionā]] zaudējot ar 1:2 pret [[AS Monaco FC|AS Monaco]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37331296|title=Tottenham Hotspur 1-2 Monaco|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmos vārtus Čempionu līgā viņš guva pret [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas &quot;CSKA&quot;]] tajā pašā stadionā 2016. gada 7. decembrī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/38226576|title=Tottenham Hotspur 3-1 CSKA Moscow|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Laikā no 2016. gada 18. decembra līdz 2017. gada 21. janvārim Alli sešās līgas spēlēs guva astoņus vārtus, nopelnot &quot;Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja&quot; balvu 2017. gada janvārī, ieskaitot trīs secīgas spēles pret [[Southampton FC|Southampton]], [[Watford FC|Watford]] un [[Chelsea F.C.|Chelsea]], kurās katrā viņš guva pa diviem vārtiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/327706|title=Dele Alli wins EA SPORTS Player of the Month|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

23. februārī Alli saņēma savu pirmo sarkano kartīti par bīstamu izklupienu pret [[Brehts Dežagēre|Brehtu Dežagēri]] &quot;Tottenham&quot; [[UEFA Eiropas līga]]s spēlē ar [[KAA Gent]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com.au/tottenham-hotspur/story/3067622/dele-alli-very-disappointed-and-sad-for-red-card-in-gent-loss|title=&quot;Dele Alli 'very disappointed and sad' for red card in Spurs' loss to Gent&quot;}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 20. aprīlī Alli atkal tika ierindots [[:en:PFA Team of the Year|PFA Gada komandā]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39648483|title=Spurs &amp; Chelsea dominate PFA team|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; tiekot izraudzīts [[EFL League One]] atlasē 2015. gadā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/32474398|title=Bristol City five in League One team|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; un [[Premjerlīga]]s atlasē 2016. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/36106596|title=Leicester and Spurs dominate PFA team|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 23. aprīlī viņš tika atzīts par &quot;PFA gada jauno spēlētāju&quot;,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39686272|title=Kante wins PFA Player of the Year award|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; dienu pēc vārtu guvuma &quot;Tottenham&quot; [[FA kauss|FA kausa]] izcīņas pusfināla zaudējumā ar 4:2 pret sāncensi &quot;Chelsea&quot; Vembli stadionā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39604653|title=Chelsea 4-2 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2017.—18. gada sezona ====
Savus pirmos vārtus šajā sezonā Alli guva sezonas atklāšanas spēlē izbraukumā [[Newcastle United FC|Ņūkāslā]], uzvarot ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/aug/13/newcastle-tottenham-premier-league-match-report|title=Newcastle’s Jonjo Shelvey sees red as Dele Alli has last laugh for Tottenham|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2017-08-13|last=Taylor|first=Louise|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika kritizēts par sniegumu šajā sezonā, jo nespēlēja tikpat labi kā iepriekšējā sezonā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/tottenham-spurs-news-dele-alli-form-no-concerns-next-match-vs-swansea-a8132646.html|title=Dele Alli unconcerned about fluctuating form for Spurs this season|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2017-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/dele-alli-reveals-criticism-or-his-form-have-never-been-a-concern-after-turning-tottenham-corner-a3727661.html|title=Tottenham star Dele Alli says criticism has never been a concern|last=Rosser|first=Jack|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2017-12-28|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 1. aprīlī Alli divreiz guva vārtus izbraukuma spēlē pret &quot;Chelsea&quot;, palīdzot &quot;Tottenham&quot; uzvarēt ar 3:1, kas bija viņu pirmā uzvara 28 gadu laikā [[Stamford Bridge]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham-mauricio-pochettino-praises-fighter-dele-alli-star-states-england-case-chelsea-brace-a3803711.html|title=Pochettino hails 'fighter' Dele Alli as Spurs star states England case|last=Rosser|first=Jack|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2018-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2018.—19. gada sezona ====
2018. gada 11. augustā Alli guva savus pirmos vārtus sezonā, gūstot uzvaras vārtus līgas atklāšanas spēlē pret Ņūkāslas &quot;United&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/newcastle-vs-tottenham/report/390763|title=Newcastle 1-2 Tottenham: Dele Alli scores winner for visitors|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

26. septembrī Alli tika iecelts par [[Kapteinis (futbols)|kapteini]] &quot;Tottenham&quot; [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas trešās kārtas spēlē pret [[Watford FC|Watford]]. Spēle tika izspēlēta [[Stadium MK]] laukumā sakarā ar &quot;Tottenham&quot; [[Tottenham Hotspur stadions|jaunā stadiona]] pabeigšanas aizkavēšanos, kas iezīmēja Alli atgriešanos viņa bērnības kluba &quot;MK Dons&quot; dzimtajā laukumā un pirmo reizi atgriešanos dzimtajā pilsētā [[Miltonkīnza|Miltonkīnzā]] kā &quot;Tottenham&quot; spēlētājam. Spēle beidzās neizšķirti 2:2, Alli gūstot gan [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] pamatlaikā, gan uzvaru nesošo soda sitienu izšķirošajā [[11 metru soda sitienu sērija|soda sitienu sērijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2018/september/spurs-v-watford-carabao-cup-match-report/|title=Dele spot on to send us through in cup|website=Tottenham Hotspur|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada oktobrī Alli noslēdza jaunu sešu gadu līgumu ar &quot;Tottenham&quot;, līdz 2024. gadam.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/oct/30/dele-alli-signs-new-six-year-tottenham-contract-football|title=Dele Alli and Christian Eriksen in line for Spurs returns at West Ham|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2018-10-30|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš guva vārtus arī mājas uzvarā ar 3:1 pret &quot;Chelsea&quot;, kas bija viņa sestie vārti piecās spēlēs pret &quot;Chelsea&quot;, kā arī pirmā &quot;Chelsea&quot; neveiksme Premjerlīgā šajā sezonā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46244418|title=Superb Spurs send Chelsea to first defeat|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada janvārī viņš &quot;izkrita&quot; līdz martam, jo ​​viņam bija &quot;hamstring&quot; savainojums.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46965388|title=Spurs midfielder Alli out until March|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2019.—20. gada sezona ====
Sezonas sākumu Alli izlaida &quot;hamstring&quot; savainojuma dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49229544|title=Alli injured for start of Spurs season|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atgriezās komandā Ziemeļlondonas dērbijā 2019. gada 1. septembrī, izejot uz maiņu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/08/26/dele-alli-expected-make-tottenham-return-north-london-derby/|title=Dele Alli expected to make Tottenham return in north London derby|work=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2019-08-26|last=Wallace|first=Sam|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus sezonā viņš guva mačā pret &quot;Watford&quot;, spēlējot neizšķirti 1:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/tottenham-vs-watford-result-dele-alli-goal-rescues-late-draw-var-confusion-a4265881.html|title=Tottenham 1-1 Watford: Dele Alli rescues draw after VAR confusion|last=Krishnan|first=Joe|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2019-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada novembrī klubs atlaida [[Maurisio Početino]], kura vietā stājās [[Žuzē Mouriņu]]. Mouriņu vadībā Alli spēlēja kā uzbrūkošais spēlētājs tieši aiz [[Harijs Keins|Harija Keina]], atgriežoties savā iepriekšējā pozīcijā pēc tam, kad iepriekšējos divus gadus spēlēja &quot;dziļāka&quot; pussarga lomu. Pēc Mouriņu teiktā, &quot;Dele nav pussargu spēlētājs&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/nov/22/jose-mourinho-dele-alli-deles-brother-spurs-vintage-form|title=‘Are you Dele or Dele’s brother?’ — Mourinho looks to reboot Spurs stars|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2019-11-22|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/tottenham-hotspur-fc/fixtures-results/jose-mourinho-sissoko-dele-chelsea-17343816|title=Every word Jose Mourinho said on Sissoko, Dele and catching Chelsea|last=Gold|first=Alasdair|website=Football London|access-date=2023-10-17|date=2019-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Uzbrucēja loma Alli deva lielāku brīvību gūt vārtus, un pirmajās trīs spēlēs Mouriņu vadībā viņš guva trīs vārtus, no kuriem divus spēlē pret [[AFC Bournemouth|Bournemouth]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2019/11/30/dele-alli-helps-tottenham-see-bournemouth-maintain-jose-mourinhos/|title=Dele Alli helps Tottenham see off Bournemouth to maintain Jose Mourinho's perfect record|work=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2019-11-30|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada februārī Alli savā [[Snapchat]] kontā ievietoja video, kurā viņš, jokojot par [[COVID-19 pandēmija|Covid-19]] uzliesmojumu, ņirgājās par kādu [[Aziāti|aziātu]].&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/53007456|title=Alli banned over coronavirus post|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Video bija redzams, kā Alli valkā sejas masku [[Hītrovas lidosta|Hītrovas lidostā]], gaidot savu lidojumu uz [[Dubaija|Dubaiju]], kad kamera tika pavērsta pret kādu aziātu vīrieti, tika pietuvināta antiseptiska roku mazgāšanas līdzekļa pudele, šķietami liekot domāt, ka terminālī esošais aziāts varētu būt inficēts ar vīrusu. Videoklipam bija paraksts: &quot;Vīrusam ir jābūt ātrākam, lai mani noķertu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/tottenham-midfielder-alli-banned-for-premier-league-restart-after-mocking/1vf5wen2uos5d1clqgosf4fxv7|title=Tottenham midfielder Alli banned for Man Utd clash after mocking coronavirus in social media video {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-10-17|date=2020-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt; 2020. gada jūnijā Alli tika atzīts par vainīgu [[Anglijas Futbola asociācija|FA]] likuma pārkāpumā, kas ietver atsauci uz rasi, ādas krāsu, etnisko izcelsmi un/vai tautību, kā rezultātā regulatīvā komisija nosprieda, ka viņš izmantoja “nepieņemamu rasistisku stereotipu”.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2020/jun/11/tottenham-dele-alli-banned-for-one-game-over-coronavirus-video-fa-manchester-united|title=Dele Alli laments 'betrayal' after one-game ban for coronavirus video|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2020-06-11|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Futbola asociācija Alli 2020. gada jūnijā piesprieda diskvalifikāciju uz vienu spēli, kā rezultātā viņš nebija pieejams Totenhemas &quot;Hotspur&quot; Premjerlīgas spēlei savā laukumā pret Mančestras &quot;United&quot; 19. jūnijā. Viņam arī tika uzlikts naudas sods 50 000 mārciņu apmērā un bija jāapmeklē izglītības kurss.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

==== 2020.—21. gada sezona ====
2020.—2021. gada sezonas pirmajā pusē Alli nebija iemantojis komandas galvenais trenera Mouriņu labvēlību, spēles uzsākot tikai dažas reizes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/767014/dele-alli-jose-mourinho-tottenham-stats-jamie-o-hara/|title=O’Hara's brutally honest plea to Dele Alli: ‘Don’t be me, don’t waste your career’|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-10-17|date=2020-09-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/12122282/eric-dier-backs-dele-alli-to-fight-for-his-tottenham-future|title=Eric Dier backs Dele Alli to fight for his Tottenham future|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2020/12/02/jose-mourinho-not-whether-dele-alli-sold-january/|title=Jose Mourinho: Not up to me whether Dele Alli is sold in January|work=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2020-12-02|last=Law|first=Matt|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Lielāko daļu spēļu viņš uzsāka [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] un 2020. gada 1. oktobrī guva savus pirmos vārtus Eiropas līgas izslēgšanas mačā pret [[Haifas &quot;Maccabi&quot;]], ar 7:2 uzvarā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/dele-alli-penalty-tottenham-significant-handball-debate-reignited-maccabi-haifa-a4561381.html|title=Alli's Spurs penalty could be significant as handball debate reignited|last=Kilpatrick|first=Dan|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2020-10-01|language=en}}&lt;/ref&gt; 2021. gada 24. februārī Eiropas līgas spēlē pret [[Wolfsberger AC|Wolfsberger]] viņš guva ievērojamus vārtus ar &quot;[[Sitiens šķērītē|sitienu šķērītē]]&quot;, 4:0 sagrāvē un divām rezultatīvām piespēlēm.&lt;ref&gt;&quot;Dele Alli goal: Watch Tottenham midfielder's stunning bicycle kick against Wolfsberg&quot;. ''The Independent''. 24 February 2021.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/56190244|title=Can Alli help revive Spurs' season?|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Premjerlīgā viņš pirmo reizi sešu mēnešu laikā startēja 4. martā mačā pret [[Fulham FC|Fulham]], kas beidzās ar uzvaru 1:0, kad viņa sitiens pa vārtiem tika atvairīja aizsargs, no kura bumba ielidoja &quot;[[Vārti savos vārtos|savos vārtos]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37614731/tottenham-dele-alli-deserved-start-fulham-jose-mourinho|title=Fulham start 'not a gift' for Spurs' Alli - Mourinho|website=ESPN.com|access-date=2023-10-17|date=2021-03-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā viņš uzsāka septiņas Premjerlīgas spēles.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4182922/2022/01/31/dele-alli-joins-everton-from-tottenham-in-permanent-deal/|title=Dele Alli joins Everton from Tottenham in permanent deal|last=Pitt-Brooke|first=Jack|website=The Athletic|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2021.—22. gada sezona ====
2021. gada 22. augustā Alli guva savus pirmos vārtus sezonā, gūstot vienīgos vārtus uzvarā 1:0 pret [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]]. Tie bija Alli pirmie vārti Premjerlīgā kopš 2020. gada marta.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/22/wolves-tottenham-premier-league-match-report|title=Dele Alli spot-on for Tottenham at Wolves as Harry Kane returns in win|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2021-08-22|last=Doyle|first=Paul|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš turpināja cīnīties, lai atgūtu savu formu. Menedžeris [[Nunu Ešpiritu Santu]] mēģināja viņu atgriezt komandā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/nuno-espirito-santo-spurs-london-matt-doherty-arsenal-b1943684.html|title=Nuno Espirito Santo vows to help Dele Alli shine again for Tottenham|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2021-10-22|language=en}}&lt;/ref&gt; kas izrādījās īslaicīgi, jo novembra sākumā Nunu nomainīja [[Antonio Konte]]. Delem neizdevās atrast lomu jaunā galvenā trenera vadībā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/tottenham-hotspur-fc/players/dele-alli-antonio-conte-tottenham-22590337|title=Dele Alli is still struggling to find best position under Antonio Conte at Spurs|last=Duve|first=Emma de|last2=Odedra|first2=Renuka|website=Football London|access-date=2023-10-17|date=2021-12-29|language=en}}&lt;/ref&gt; un kļuva par malējo spēlētāju Kontes plānā &quot;Tottenham&quot; komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/antonio-conte-dele-alli-tottenham-everton-b2030027.html|title=Antonio Conte suggests Dele Alli will go ‘down, not up’ after leaving Tottenham|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2022-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam, kad 2021.—2022. gada sezonā Alli bija aizvadījis tikai astoņas līgas spēles (divas Kontes vadībā), &quot;Tottenham&quot; izlika Alli 2022. gada janvāra [[Transfēru logs|transfēru logā]].&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

=== Everton ===
2022. gada 31. janvārī Alli pārcēlās uz citu Premjerlīgas vienību [[Everton FC|Everton]] kā [[brīvais transfērs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/1031990/dele-alli-transfer-fee-tottenham-everton-frank-lampard/|title=Alli joins Everton in unusual deal that could see free transfer rise to £30m|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2023-10-17|date=2022-02-01|language=en}}&lt;/ref&gt; kur summa varētu pieaugt līdz 40 miljoniem sterliņu mārciņu, ja tiks izpildīti noteikti kritēriji. Pirmie 10 miljoni mārciņu būtu jāmaksā pēc 20 spēlēm Everton rindās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60207597|title=Everton sign Alli from Tottenham|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš parakstīja līgumu uz divarpus gadiem, kas ir spēkā līdz 2023.—2024. gada sezonas beigām. Noslēdzot līgumu ar klubu, Alli kā galveno pievienošanās iemeslu Everton minēja iespēju strādāt pie jaunā galvenā trenera [[Frenks Lampards|Frenka Lemparda]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.evertonfc.com/news/2468642/dele-alli-signs-for-everton|title=Dele Alli Signs For Everton|website=www.evertonfc.com|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš debitēja 8. februārī, spēlē nākot uz maiņu, zaudējumā ar 3:1 [[Ņūkāslas &quot;United&quot;]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60210236|title=Newcastle beat fellow strugglers Everton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam neizdevās iespēlēties Everton, 2021.—2022. sezonā viņš aizvadīja 11 spēles un tikai 1 reizi startēja, kā arī vēl divas spēles 2022.—2023. gada sezonā. 13 spēlēs viņš neguva vārtus un neatdeva nevienu rezultatīvu piespēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/dele-alli-besiktas-everton-transfer-24949900|title='I heard' - Eric Dier makes Dele Alli Everton transfer claim after Besiktas move|last=O'Neill|first=Connor|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-17|date=2022-09-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Īre uz Beşiktaş ====
2022. gada 25. augustā Alli tika izīrēts Turcijas komandai [[Beşiktaş]] uz atlikušo 2022.—2023. gada sezonas daļu, ar iespēju Turcijas klubam viņu iegādāties.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62680336|title=Alli joins Besiktas on loan from Everton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus vairāk nekā gada laikā viņš guva otrajā spēlē, palīdzot klubam 2022. gada 4. septembrī ar 3:2 uzvarēt [[Ankaragücü]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/watch-dele-scores-first-league-goal-378-days-england-international-besiktas/blta2bf4daf4b61ac22|title=WATCH: Dele scores first league goal in 378 days as England international opens account for Besiktas {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-10-17|date=2022-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football.london/tottenham-hotspur-fc/transfer-news/dele-alli-brawl-tottenham-besiktas-24936710|title=Dele Alli and ex-Tottenham winger involved in brawl during heated Besiktas match|last=Coley|first=Tom|website=Football London|access-date=2023-10-17|date=2022-09-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Kad [[Šenols Ginešs]] 28. oktobrī stājās jaunā galvenā trenera amatā, viņš paziņoja, ka Alli efektivitātes ziņā ir &quot;zem gaidītā&quot;, norādot uz viņa cīņām &quot;Beşiktaş&quot; komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/dele-alli-truth-emerges-after-25406459|title=Dele Alli truth emerges after Everton star brutally branded 'below expectations'|last=Beesley|first=Chris|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-17|date=2022-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Alli pēc 2023. gada 26. februāra &quot;Beşiktaş&quot; rindās nenospēlēja nevienu spēli un 13 spēlēs komandas sastāvā gūstot tikai divus vārtus, viņš aprīlī atgriezās Everton, lai novērtētu gūto savainojumu, savukārt &quot;Beşiktaş&quot; centās pārtraukt viņa sezonu ilgo īres līgumu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/64193154|title=Besiktas consider ending Alli loan from Everton|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65217237|title=Alli to return to Everton after Besiktas injury|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==
Alli vairākkārt ir piedalījies [[Anglijas U-17 futbola izlase|Anglijas U-17]] un [[Anglijas U-18 futbola izlase|U-18]] izlasēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkweb.co.uk/Sport/Football/MK-Dons/2012-2013/Football-European-call-for-MK-Dons-and-England-U17-star-Dele-Alli-20130307091824.htm|title=&quot;European call for MK Dons and England U17 star Dele Alli&quot;|access-date={{dat|2023|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2014|06|26||bez}}|archive-url=https://archive.today/20140626185540/http://www.mkweb.co.uk/Sport/Football/MK-Dons/2012-2013/Football-European-call-for-MK-Dons-and-England-U17-star-Dele-Alli-20130307091824.htm}}&lt;/ref&gt; 2014. gada 27. augustā Alli tika izsaukts uz [[Anglijas U-19 futbola izlase|Anglijas U-19]] izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2014/aug/27/u19-squad-germany-oberhausen-izzy-brown-patrick-roberts-joe-gomez|title=Three U17 Euro winners make step up to England U19s|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Anglijas U-19 izlasē viņš debitēja neizšķirti 1:1 pret [[Vācijas U-19 futbola izlase|Vācijas U-19]] izlasi. Mačā Alli asistēja vārtu guvumā [[Bredlijs Fjūsters|Bredlijam Fjūsteram]], kurš panāca Anglijas vadību ar 1:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2014/sep/08/germany-england-u19-match-report|title=England U19s battle to hold hosts Germany to a draw|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Dele Alli 2018 (cropped).jpg|thumb|174x174px|Alli iesildās [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē 2018. gadā]]
2015. gada februārī tika ziņots, ka [[Džons Fašanu]] mēģinās pārliecināt Alli spēlēt Nigērijas izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkweb.co.uk/TOTTENHAM-Dele-Alli-set-tempted-away-England/story-26021516-detail/story.html|title=&quot;MK Dons loanee Dele Alli set to be tempted away from England national side by former Wimbledon player&quot;|access-date={{dat|2023|10|17||bez}}|archive-date={{dat|2015|02|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150213230455/http://www.mkweb.co.uk/TOTTENHAM-Dele-Alli-set-tempted-away-England/story-26021516-detail/story.html}}&lt;/ref&gt; Tomēr tā paša gada 1. oktobrī viņš tika iekļauts [[Rojs Hodžsons|Roja Hodžsona]] [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasē]] [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|UEFA Euro 2016 kvalifikācijas]] pēdējās spēlēs pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/34414031|title=Sturridge not named in England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Pret pirmo komandu viņš debitēja 9. oktobrī, uzvarot ar 2:0, aizstājot [[Ross Bārklijs|Rosu Bārkliju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandstats.com/matches.php?mid=947|title=englandstats.com {{!}} 947 - England 2-0 Estonia, Friday, 9th October 2015|website=www.englandstats.com|access-date=2023-10-17}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 17. novembrī Alli pirmo reizi startēja Anglijas senioru izlasē, gūstot atklāšanas vārtus no tālsitiena, pārspējot &quot;Spurs&quot; komandas biedru, vārtsargu [[Igo Loriss|Igo Lorisu]], Vembli stadionā ar 2:0 uzvarot [[Francijas futbola izlase|Franciju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2015/nov/18/dele-alli-england-tottenham-france|title=Dele Alli keeping feet on ground despite heroics for England against France|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2015-11-18|last=Association|first=Press|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika iekļauts arī sākumsastāvā Anglijas draudzības spēlē pret pasaules čempioni [[Vācijas futbola izlase|Vāciju]] 2016. gada 26. martā. [[BBC Sport]] Alli nosauca par mača labāko spēlētāju, Anglijai atspēlējoties no 0:2 un uzvarot Berlīnē ar 3:2 [[Berlīnes olimpiskais stadions|Berlīnes olimpiskā stadiona]] laukumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/35849556|title=Germany 2-3 England|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Alli tika izvēlēts Anglijas izlases 23 vīru [[2018. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|komandā]] [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44138600|title=Alexander-Arnold named in England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 7. jūlijā Alli guva otros vārtus, sacensību ceturtdaļfinālā ar 2:0 uzvarot [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], Anglijai pirmo reizi 28 gadu laikā iekļūstot pusfinālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/sweden-vs-england/report/385228|title=Sweden 0-2 England: Harry Maguire and Dele Alli head England into World Cup semis|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Alli spēlēja Anglijas izlasē pusfināla mačā pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], gūstot vārtus ar brīvsitienu, pēc kā Anglija izvirzījās vadībā, lai [[Pagarinājums (sports)|pagarinājumā]] zaudēja ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44706648|title=England beaten by Croatia in semi-final|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gada oktobrī viņš tika atstāts ārpus Anglijas izlases gaidāmajām [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|Euro 2020 kvalifikācijas]] spēlēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/49921214|title=Alli &amp; Lingard left out of England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēlētāja profils ==

=== Spēles stils ===
Savas karjeras sākumā Alli plaši tika uzskatīts par vienu no savas paaudzes labākajiem jaunajiem pussargiem&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportskeeda.com/football/dele-alli-marco-asensio-10-most-valuable-u-23-midfielders|title=10 most valuable U-23 midfielders in the world|last=Hanagudu|first=Ashwin|website=www.sportskeeda.com|access-date=2023-10-17|date=2017-05-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://myprivacy.dpgmedia.be/consent?siteKey=Uqxf9TXhjmaG4pbQ&amp;callbackUrl=https%3A%2F%2Fwww.hln.be%2Fprivacy-gate%2Faccept-tcf2%3FredirectUri%3D%252Fhln%252Fnl%252F1284%252FAnderlecht%252Farticle%252Fdetail%252F3141964%252F2017%252F04%252F25%252FTielemans-meest-beslissende-middenvelder-in-Europa.dhtml|title=DPG Media Privacy Gate|website=myprivacy.dpgmedia.be|access-date=2023-10-17}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.goal.com/en/news/8/main/2017/05/12/35447392/alli-is-a-freak-and-up-there-with-gerrard-and-scholes-says|title=&quot;The 21-year-old is playing well beyond his years whilst sharing the limelight at White Hart Lane alongside fellow England team-mate Harry Kane&quot;}}&lt;/ref&gt; un divus gadus pēc kārtas ieguva &quot;PFA Gada jaunā spēlētāja&quot; balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/dele-alli-named-pfa-young-player-of-the-year-for-second-season-running-a3521696.html|title=Alli named PFA Young Player of the Year for second season running|last=Young|first=Alex|website=Evening Standard|access-date=2023-10-17|date=2017-04-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš tika slavēts par vispusīgajām prasmēm un vārtu gūšanas spējām, īpaši spēlējot kā [[Uzbrucējs (futbols)|zemuzbrucējam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11675/10843214/why-dele-alli-deserves-to-win-the-pfa-young-player-of-the-year-award|title=Why Dele Alli deserves to win the PFA Young Player of the Year award|website=Sky Sports|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Toreizējais Alli galvenais treneris [[Maurisio Početino]] 2017. gadā teica: &quot;&quot;Kastē&quot; viņš izskatās kā uzbrucējs, bet ārpus tās viņš spēlē kā pussargs.&quot; [[Rafaels van der Vārts]] par Alli teica, ka viņš ir &quot;ātrs, plūstošs un viņam ir lielisks prasmju kopums&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurosport.com/football/dele-alli-is-undoubtedly-good-enough-for-real-madrid-roberto-carlos_sto6151383/story.shtml|title=&quot;Dele Alli is 'undoubtedly good enough for Real Madrid' &quot;}}&lt;/ref&gt; savukārt topošais Everton menedžeris Frenks Lempards uzteica Alli inteliģenci viņa spējā &quot;iekļūt &quot;kastē&quot; netiekot nosegtam&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/39660453|title=Why the magic is in Alli's movement|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr viņš ir saņēmis daudzus brīdinājumus par simulēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/dele-alli-dive-warned-mauricio-pochettino-tottenham-spurs-huddersfield-harry-kane-goals-a7975751.html|title=Dele Alli warned to cut out diving by his own manager after latest yellow card|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2017-09-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/soccer/2018/02/11/alan-shearer-places-responsibility-mauricio-pochettino-stop-dele-alli-diving|title=Alan Shearer Places Responsibility on Mauricio Pochettino to Stop Dele Alli Diving|last=Min|first=90|website=Sports Illustrated|access-date=2023-10-17|date=2018-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/dele-alli-back-in-spotlight-after-blatant-cheating-xcf35m03m|title=Dele Alli back in spotlight after ‘blatant cheating’|access-date=2023-10-17|date=2023-10-17|last=Smith|first=Alan|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/alli-is-a-cheat-and-is-in-danger-of-alienating-himself-l0b3tthhz|title=Diving Dele Alli must shun the dark arts|access-date=2023-10-17|date=2023-10-17|last=Writer|first=Henry Winter, Chief Football|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/tottenham-spurs-vs-arsenal-north-london-derby-nld-arsene-wenger-pochettino-diving-a8200156.html|title=Arsene Wenger responds to Mauricio Pochettino's comments on diving|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2018-02-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Formas krišanās ===
2018. gadā [[:en:International Centre for Sports Studies|CIES]] (''International Centre for Sports Studies'') uzskatīja Alli par pasaulē dārgāko pussargu no transfēra vērtības viedokļa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-observatory.com/IMG/sites/b5wp/2018/239/en/|title=Weekly Post 239|website=football-observatory.com|access-date=2023-10-17}}&lt;/ref&gt; Tomēr turpmākajās sezonās Alli forma kritās, kā rezultātā viņš 2019. gadā zaudēja vietu Anglijas izlasē un nākamajos gados kļuva par &quot;Spurs&quot; malējo spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/international/england-team-squad-news-euro-2020-dele-alli-gareth-southgate-a9195536.html|title=Gareth Southgate explains Dele Alli's absence from England squad|website=The Independent|access-date=2023-10-17|date=2019-11-08|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā pēc tam, kad Alli tika izīrēts no &quot;Everton&quot; uz &quot;Beşiktaş&quot;, [[Fils Maknaltijs]] viņa karjeras trajektoriju raksturoja kā &quot;dramatisku lejupslīdi... no Anglijas futbola zelta puisēna līdz zaudētam talantam&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62678012|title=Is Besiktas loan move Alli's last chance?|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Alli dzimis Miltonkīnzā, Bakingemšīrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://barryhugmansfootballers.com/player/22066|title=Barry Hugman's Footballers - Dele Alli|website=barryhugmansfootballers.com|access-date=2023-10-17|archive-date=2023-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231130101149/http://barryhugmansfootballers.com/player/22066}}&lt;/ref&gt; Viņa tēvs ir [[Jorubi|jorubu]] nigērietis vārdā Kehinde,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theeagleonline.com.ng/dele-alli-may-become-yoruba-king-fashanu/|title=Dele Alli may become Yoruba king - Fashanu {{!}}|last=NAN|website=The Eagle Online|access-date=2023-10-17|date=2016-05-02|language=en}}&lt;/ref&gt; bet māte angliete, vārdā Denīze. Kehinde pārcēlās uz [[ASV]] nedēļu pēc Alli dzimšanas.&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2016/03/05/the-dele-alli-story-how-a-tough-upbringing-inspired-the-rise-of/|title=The Dele Alli story: How a tough upbringing inspired the rise of a Premier League superstar|work=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2016-03-05|last=White|first=Jim|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji Alli audzināja viņa māte, kura cieta no alkohola problēmām.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jul/13/dele-alli-sexually-abused-drug-dealing-as-a-child-sleeping-pill-addiction-rehab-everton|title=Dele Alli: footballer says he was sexually abused and dealing drugs as a child|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2023-07-13|last=Hunter|first=Andy|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Deviņu gadu vecumā viņš kopā ar tēvu pārcēlās uz Nigēriju, kur divus gadus pavadīja starptautiskā skolā, bet pēc tam atgriezās Miltonkīnzā, lai dzīvotu pie mātes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/uk-news/dele-allis-estranged-parents-issue-9918748|title=Dele Alli's estranged parents plead with England star to let them into his life|last=Hill|first=Patrick|website=The Mirror|access-date=2023-10-17|date=2018-02-05|language=en}}&lt;/ref&gt; Alli gāja &quot;Stantonbury Campus&quot;&lt;ref name=&quot;:11&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/mk-dons/11107393/Liverpool-and-Bayern-Munich-target-Dele-Alli-dances-to-his-own-tune-at-MK-Dons.html|title=Liverpool and Bayern Munich target Dele Alli dances to his own tune at MK Dons|website=The Telegraph|access-date=2023-10-17|date=2014-09-18|language=en}}&lt;/ref&gt; un &quot;The Radcliffe School&quot; skolās Vulvertonā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2016/jun/09/dele-alli-england-euro-2016|title=Dele Alli: England's fearless street footballer who can take Euro 2016 by storm|work=The Guardian|access-date=2023-10-17|date=2016-06-09|last=Hytner|first=David|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

13 gadu vecumā viņš pārcēlās uz Alana un Sallijas Hikfordu ģimenes mājām, kuri bija cita futbolista vecāki no &quot;MK Dons&quot; jaunatnes sistēmas, kurus viņš dēvē par saviem &quot;adoptētājiem&quot;, lai gan viņi nekad Alli nebija likumīgi adoptējuši.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/sport/football/news/dele-allis-mother-gave-tottenham-7151123|title=Dele Alli's biological mother tells emotional story of Spurs star's childhood|last=Flanagan|first=Aaron|website=The Mirror|access-date=2023-10-17|date=2016-01-10|language=en}}&lt;/ref&gt; 2016. gada vasarā Alli paziņoja, ka pārtrauks savu uzvārdu likt uz spēļu krekliem, tā vietā izvēloties &quot;Dele&quot;, jo nejūtot nekādu saikni ar sava bioloģiskā tēva ģimeni.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/66187943|title=Dele Alli says he was sexually abused as a child|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Alli bija &quot;Liverpool&quot; fans un viņa bērnības elks bija [[Stīvens Džerards]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un uzskatīja, ka Džerards un Frenks Lempards ir labi paraugi tam, kā viņi darbojas kā profesionāļi.&lt;ref name=&quot;:11&quot; /&gt; Viņš ir arī britu [[Hiphops|hip hop]] mūzikas cienītājs, kā rezultātā reperis &quot;Cadet&quot; izdeva singlu, atsaucoties uz futbolistu, ar nosaukumu &quot;Advice&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.officialcharts.com/artist/54381/cadet-and-deno-driz/|title=&quot; &quot;Advice&quot; by Cadet - 2018&quot;}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 13. maijā zādzības laikā divi vīrieši ar nazi ielauzās viņa mājā Ziemeļlondonā un sagrāba viņu. Alli tika piekauts un guva vieglas sejas traumas. Zagļi nozaga dažādas dārglietas, tostarp pulksteņus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/52656589|title=Spurs midfielder Alli's house burgled|work=BBC Sport|access-date=2023-10-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada jūlijā intervijas laikā [[Gērijs Nevils|Gērija Nevila]] [[raidieraksts|raidierakstā]] ''The Overlap'' Alli atklāja, ka sešu gadu vecumā ir ticis [[Seksuāla uzmākšanās|seksuāli izmantots]], un pēc tam astoņu gadu vecumā sāka tirgoties ar narkotikām; viņš arī atklāja, ka ir pavadījis sešas nedēļas rehabilitācijā pēc īres beigām [[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]] [[Miega zāes|miega zāļu]] atkarības un garīgās veselības problēmu dēļ.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
{{updated|pēc 2023. gada 26. februarī aizvadītās spēles}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+Aizvadītās spēles pēc kluba, sezonas un turnīra
! rowspan=&quot;2&quot; |Klubs
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! colspan=&quot;3&quot; |Līga
! colspan=&quot;2&quot; |Nacionālais kauss{{efn|Includes [[FA Cup]], [[Turkish Cup]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Līgas kauss{{efn|Includes [[EFL Cup]]}}
! colspan=&quot;2&quot; |Eiropa
! colspan=&quot;2&quot; |Cits
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|-
!Divīzija
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |[[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]
|2011—12
|[[EFL League One|League One]]
|0
|0
|0
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|0
|0
|-
|2012—13
|League One
|2
|0
|5
|1
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|7
|1
|-
|2013—14
|League One
|33
|6
|1
|0
|2
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|1{{efn|Appearance in [[Football League Trophy]]}}
|1
|37
|7
|-
|2014—15
|League One
|39
|16
|1
|0
|4
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|0
|0
|44
|16
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!74
!22
!7
!1
!6
!0
! colspan=&quot;2&quot; |—
!1
!1
!88
!24
|-
| rowspan=&quot;8&quot; |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
|2015—16
|[[Premier League|Premjerlīga]]
|33
|10
|3
|0
|1
|0
|9{{efn|Appearances in [[UEFA Europa League]]|name=UEL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|46
|10
|-
|2016—17
|Premjerlīga
|37
|18
|5
|3
|0
|0
|8{{efn|Six appearances and one goal in [[UEFA Champions League]], two appearances in UEFA Europa League}}
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
|50
|22
|-
|2017—18
|Premjerlīga
|36
|9
|7
|1
|2
|2
|5{{efn|Appearances in UEFA Champions League|name=UCL}}
|2
| colspan=&quot;2&quot; |—
|50
|14
|-
|2018—19
|Premjerlīga
|25
|5
|1
|0
|4
|2
|8{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|38
|7
|-
|2019—20
|Premjerlīga
|25
|8
|5
|0
|1
|0
|7{{efn|name=UCL}}
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
|38
|9
|-
|2020—21
|Premjerlīga
|15
|0
|2
|0
|2
|0
|10{{efn|name=UEL}}
|3
| colspan=&quot;2&quot; |—
|29
|3
|-
|2021—22
|Premjerlīga
|10
|1
|1
|0
|2
|0
|5{{efn|Appearances in [[UEFA Europa Conference League]]|name=UECL}}
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
|18
|2
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!181
!51
!24
!4
!12
!4
!52
!8
! colspan=&quot;2&quot; |—
!269
!67
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |[[Everton FC|Everton]]
|2021—22
|Premjerlīga
|11
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|11
|0
|-
|2022—23
|Premjerlīga
|2
|0
|0
|0
|0
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|2
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!13
!0
!0
!0
!0
!0
! colspan=&quot;2&quot; |—
! colspan=&quot;2&quot; |—
!13
!0
|-
|[[Stambulas &quot;Beşiktaş&quot;|Beşiktaş]] (īre)
|2022—23&lt;ref name=&quot;sw&quot;&gt;{{Soccerway|217739|accessdate=23 December 2022}}&lt;/ref&gt;
|[[Süper Lig]]
|13
|2
|2
|1
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|15
|3
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Karjerā kopā
!281
!75
!33
!6
!18
!4
!52
!8
!1
!1
!385
!94
|}
{{notelist}}

=== Izlasē ===
{{updated|pēc 2019. gada 9. jūnijā aizvadītās spēles}}&lt;ref name=NFT&gt;{{NFT player|60787|name=Alli, Dele|accessdate=12 June 2019}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+Spēles un vārti nacionālajā izlasē un gads
!Nacionālā izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;5&quot; |[[Anglijas futbola izlase|Anglija]]
|2015
|4
|1
|-
|2016
|11
|1
|-
|2017
|7
|0
|-
|2018
|11
|1
|-
|2019
|4
|0
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!37
!3
|}
''Pēc 2019. gada 9. jūnijā aizvadītās spēles. Anglijas izlases gūtie vārti parādīti pirmie, vārtu kolonnā parādīts rezultāts pēc katriem Alli gūtajiem vārtiem.''&lt;ref name=&quot;NFT&quot; /&gt;
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders sortable&quot;
|+Vārti izlasē, kurus guvis Dele Alli
! scope=&quot;col&quot; |Nr.
! scope=&quot;col&quot; |Datums
! scope=&quot;col&quot; |Stadions
! scope=&quot;col&quot; |Spēle
! scope=&quot;col&quot; |Pretinieks
! scope=&quot;col&quot; |Vārti
! scope=&quot;col&quot; |Rezultāts
! scope=&quot;col&quot; |Turnīrs
! scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |{{abbr|Ref.|Reference}}
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|2015. gada 17. novembris
|[[Vembli stadions]], Londona, Anglija
| align=&quot;center&quot; |4
|{{fb|FRA}}
| align=&quot;center&quot; |1—0
| align=&quot;center&quot; |2—0
|[[Draudzības spēle]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/34129999|title=England 2—0 France|access-date=2 March 2016|date=17 November 2015|last=Johnston|first=Neil|website=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |2
|2016. gada 8. oktobris
|Vembli stadions, Londona, Anglija
| align=&quot;center&quot; |14
|{{fb|MLT}}
| align=&quot;center&quot; |2—0
| align=&quot;center&quot; |2—0
|[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2018 FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācija
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/37424282|title=England 2—0 Malta|access-date=8 October 2016|date=8 October 2016|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot; |3
|2018. gada 7. jūlijs
|[[Samara Arena]], Samara, Krievija
| align=&quot;center&quot; |28
|{{fb|SWE}}
| align=&quot;center&quot; |2—0
| align=&quot;center&quot; |2—0
|[[2018. gada FIFA Pasaules kauss]]
| align=&quot;center&quot; |&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44665445|title=Sweden 0—2 England|access-date=7 July 2018|date=7 July 2018|last=McNulty|first=Phil|website=BBC Sport}}&lt;/ref&gt;
|}

== Sasniegumi ==
'''Milton Keynes Dons'''
*[[EFL League One]] finālists: [[2014—15 Football League One|2014—15]]&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |editor-first=John |editor-last=Anderson |title=Sky Sports Football Yearbook 2015—2016 |year=2015 |publisher=Headline Publishing Group |location=London |isbn=978-1-4722-2416-3 |pages=238—239}}&lt;/ref&gt;

'''Tottenham Hotspur'''
*[[Anglijas Līgas kauss|EFL kauss]] finālists: [[2020—21 EFL Cup|2020—21]]&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/56790307 |title=Manchester City 1—0 Tottenham Hotspur |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 April 2021 |access-date=26 April 2021}}&lt;/ref&gt;
*[[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48368443 |title=Tottenham Hotspur 0—2 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=1 June 2019 |access-date=1 June 2019}}&lt;/ref&gt;

'''Anglija'''
*[[UEFA Nāciju līga]] trešā vieta: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48191915 |title=Switzerland 0—0 England |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=9 June 2019 |access-date=12 June 2019}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Alli, Dele}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bakingemšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Beşiktaş&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]]</text>
      <sha1>ao3ip6dt2o7ee4vfwtye4ahva5v87ee</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Islandes premjerministru uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360929</id>
    <revision>
      <id>4448885</id>
      <parentid>4421642</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:24:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (44), &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; (106) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448885</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25303" sha1="tu2e39o6ayg8gm470kru4o6jlh5ht0n" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Islande]]s premjerministri''' kopš 1904. gada, kad tika izveidots šāds amats ar nosaukumu '''pašvaldības vadītājs'''.

== Uzskaitījums ==
=== Dānijas Karalistes pakļautībā (1904—1918) ===
{{colbegin|4}}
{{legend| blue| [[Pašvaldības partija (Islande)|Pašvaldības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #00A5DB | [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| darkblue| [[Vienotības partija (Islande)|Vienotības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! colspan=&quot;2&quot;| Politiskā partija !! Piezīmes !! Valdnieks
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;11&quot; | Pašvaldības vadītājs (1904—1918)
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''1.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Hannes Hafsteinn.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Hanness Hafšteins]]'''&lt;br /&gt;''Hannes Hafstein''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1861–1922)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 1904. gada 1. februāris — 1909. gada 31. marts || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:blue&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Pašvaldības partija (Islande)|Pašvaldības partija]] || rowspan=&quot;2&quot;|  || [[Kristiāns IX]] &lt;br /&gt; (1863—1906)
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| [[Frederiks VIII]]&lt;br /&gt;(1906—1912)
|-
| '''2.''' || [[Attēls:Bjorn Jonsson.jpg|80px]] || '''[[Bjerns Jounsons]]'''&lt;br /&gt;''Björn Jónsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1846–1912)&lt;/small&gt; || 1909. gada 31. marts — 1911. gada 14. marts || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''3.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Kristjan Jonsson.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Kristjāns Jounsons]]'''&lt;br /&gt;''Kristján Jónsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1852–1926)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 1911. gada 14. marts — 1912. gada 24. jūlijs || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| Bez partijas || rowspan=&quot;2&quot;| 
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| [[Kristiāns X]] &lt;br /&gt; (1912—1944)
|-
| '''(1.)''' || [[Attēls:Hannes Hafsteinn.jpg|80px]] || '''[[Hanness Hafšteins]]'''&lt;br /&gt;''Hannes Hafstein''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1861–1922)&lt;/small&gt; || 1912. gada 24. jūlijs — 1914. gada 21. jūlijs || style=&quot;background:darkblue&quot;| || [[Vienotības partija (Islande)|Vienotības partija]] ||
|-
| '''4.''' || [[Attēls:Sigurður Eggerz.jpg|80px]] || '''[[Sigurdjūrs Eggecs]]'''&lt;br /&gt;''Sigurður Eggerz''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1875–1945)&lt;/small&gt; || 1914. gada 21. jūlijs — 1915. gada 4. maijs || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] ||
|-
| '''5.''' || [[Attēls:EinarArnorsson.jpg|80px]] || '''[[Einārs Arnoursons]]'''&lt;br /&gt;''Einar Arnórsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1880–1955)&lt;/small&gt; || 1915. gada 4. maijs — 1917. gada 4. janvāris || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] ||
|}

=== [[Attēls:Flag of Iceland (1918-1944).svg|30px]] Islandes Karaliste (1918—1944) [[Attēls:Kingdom of Iceland Coat of Arms.svg|30px]] ===
{{colbegin|5}}
{{legend| blue| [[Pašvaldības partija (Islande)|Pašvaldības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #00A5DB | [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #87add7 | [[Konservatīvā partija (Islande)|Konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #8ec83e | [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Ilgums !! colspan=&quot;2&quot;| Politiskā partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Valdnieks 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;11&quot; | Premjerministrs (1918—1944)
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''1.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Jón Magnússon1.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Jouns Magnūsons]]'''&lt;br /&gt;''Jón Magnússon''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1859–1926)&lt;/small&gt; || 1917. gada 4. janvāris — 1920. gada 25. februāris || rowspan=&quot;2&quot;| 1888 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:blue&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Pašvaldības partija (Islande)|Pašvaldības partija]] || [[1916. gada oktobra Islandes parlamenta vēlēšanas|1916 (oktobris)]] || [[Jouna Magnūsona 1. kabinets|Magnūsona 1. kabinets]] || || rowspan=&quot;14&quot;| [[Kristiāns X]] &lt;br /&gt; (1912—1944)
|-
| 1920. gada 25. februāris — 1922. gada 7. marts || [[1919. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1919]] || [[Jouna Magnūsona 2. kabinets|Magnūsona 2. kabinets]] || 
|-
| '''2.''' || [[Attēls:Sigurður Eggerz.jpg|80px]] || '''[[Sigurdjūrs Eggecs]]'''&lt;br /&gt;''Sigurður Eggerz''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1875–1945)&lt;/small&gt; || 1922. gada 7. marts — 1924. gada 22. marts || 746 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1923. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1923]] || [[Sigurdjūra Eggeca kabinets|Eggeca kabinets]] ||
|-
| '''(1.)''' || [[Attēls:Jón Magnússon1.jpg|80px]] || '''[[Jouns Magnūsons]]'''&lt;br /&gt;''Jón Magnússon''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1859–1926)&lt;/small&gt; || 1924. gada 22. marts — 1926. gada 23. jūnijs &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || 823 dienas || style=&quot;background:#87add7| || [[Konservatīvā partija (Islande)|Konservatīvā partija]] || — || rowspan=&quot;2&quot;| [[Jouna Magnūsona 3. kabinets|Magnūsona 3. kabinets]] || atkārtoti
|-
| 3. || [[Attēls:Magnús Guðmundsson.jpg|80px]] || [[Magnuss Gudjmundsons]]&lt;br /&gt;''Magnús Guðmundsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1879–1937)&lt;/small&gt; || 1926. gada 23. jūnijs — 8. jūlijs || 15 dienas || style=&quot;background:#87add7| || [[Konservatīvā partija (Islande)|Konservatīvā partija]] || — || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| '''4.''' || [[Attēls:JThorl1927.jpg|80px]] || '''[[Jouns Torlauksons]]'''&lt;br /&gt;''Jón Þorláksson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1877–1935)&lt;/small&gt; || 1926. gada 8. jūlijs — 1927. gada 28. augusts || 416 dienas || style=&quot;background:#87add7| || [[Konservatīvā partija (Islande)|Konservatīvā partija]] || — || [[Jouna Torlauksona kabinets|Torlauksona kabinets]] ||
|-
| '''5.''' || [[Attēls:Tryggvi Þórhallson.jpg|80px]] || '''[[Trigvi Torhalsons]]'''&lt;br /&gt;''Tryggvi Þórhallsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1889–1935)&lt;/small&gt; || 1927. gada 28. augusts — 1932. gada 3. jūnijs || 1741 diena || style=&quot;background:#8ec83e| || [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || [[1927. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1927]]&lt;br /&gt;[[1931. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1931]] || [[Trigvi Torhalsona kabinets|Torhalsona kabinets]] ||
|-
| '''6.''' || [[Attēls:Asgeir Asgeirsson.jpg|80px]] || '''[[Ausgeirs Ausgeirsons]]'''&lt;br /&gt;''Ásgeir Ásgeirsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1894–1972)&lt;/small&gt; || 1932. gada 3. jūnijs — 1934. gada 28. jūlijs || 785 dienas || style=&quot;background:#8ec83e| || [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || [[1933. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1933]] || [[Ausgeira Ausgeirsona kabinets|Ausgeirsona kabinets]] ||
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| '''7.''' || rowspan=&quot;4&quot;| [[Attēls:Hermann Jonasson.jpg|100x100px]]|| rowspan=&quot;4&quot; | '''[[Hermans Jounasons]]'''&lt;br /&gt;''Hermann Jónasson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1896–1976)&lt;/small&gt; || 1934. gada 28. jūlijs — 1938. gada 2. aprīlis || rowspan=&quot;4&quot;| 2849 dienas || rowspan=&quot;4&quot; style=&quot;background:#8ec83e| || rowspan=&quot;4&quot;| [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || [[1934. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1934]] || [[Hermana Jounasona 1. kabinets|Jounasona 1. kabinets]] || 
|-
| 1938. gada 2. aprīlis — 1939. gada 17. aprīlis || [[1937. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1937]] || [[Hermana Jounasona 2. kabinets|Jounasona 2. kabinets]] || 
|-
| 1939. gada 17. aprīlis — 1941. gada 18. novembris || — || [[Hermana Jounasona 3. kabinets|Jounasona 3. kabinets]] || 
|-
| 1941. gada 18. novembris — 1942. gada 16. maijs || — || [[Hermana Jounasona 4. kabinets|Jounasona 4. kabinets]] || 
|-
| '''8.''' || [[Attēls:Olafur Thors.jpg|80px]] || '''[[Olafūrs Torss]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Thors''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1964)&lt;/small&gt; || 1942. gada 16. maijs — 16. decembris || 214 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1942. gada jūlija Islandes parlamenta vēlēšanas|1942 (jūlijs)]]&lt;br /&gt;[[1942. gada oktobra Islandes parlamenta vēlēšanas|1942 (oktobra)]] || [[Olafūra Torsa 1. kabinets|Torsa 1. kabinets]] || 
|-
| '''9.''' || [[Attēls:Björn Þórðarson.png|80px]] || '''[[Bjerns Tourdjarsons]]'''&lt;br /&gt;''Björn Þórðarson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1879–1963)&lt;/small&gt; || 1942. gada 16. decembris — 1944. gada 21. oktobris || 675 dienas || style=&quot;background:#DDDDDD&quot;| || Bez partijas || — || [[Bjerna Tourdjarsona kabinets|Tourdjarsona kabinets]] || 
|}

=== [[Attēls:Flag of Iceland.svg|30px]] Islandes Republika (1944—mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Iceland.svg|30px]] ===
{{legend| #00A5DB | [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #8ec83e | [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #DA2128 | [[Sociāldemokrātu apvienība (Islande)|Sociāldemokrātu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #00B878 | [[Kreisi zaļo kustība]] |border=1px solid #AAAAAA}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Ilgums !! colspan=&quot;2&quot;| Politiskā partija !! Vēlēšanas !! Kabineti !! Piezīmes !! Prezidents 
|-
! align=&quot;center&quot; colspan=&quot;11&quot; | Premjerministrs (1944—mūsdienas)
|-
| '''(8.)''' || [[Attēls:Olafur Thors.jpg|80px]] || '''[[Olafūrs Torss]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Thors''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1964)&lt;/small&gt; || 1944. gada 21. oktobris — 1947. gada 4. februāris || 836 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1946. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1946]] || [[Olafūra Torsa 2. kabinets|Torsa 2. kabinets]] || atkārtoti || rowspan=&quot;4&quot;| [[Sveidns Bjernsons]] &lt;br /&gt; (1944—1952)
|-
| '''10.''' || [[Attēls:Stefán Jóhann Stefánsson.jpg|80px]] || '''[[Stefauns Jouhans Stefaunsons]]'''&lt;br /&gt;''Stefán Jóhann Stefánsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1894–1980)&lt;/small&gt; || 1947. gada 4. februāris — 1949. gada 6. decembris || 1036 dienas || style=&quot;background:#DA2128&quot;| || [[Sociāldemokrātu apvienība (Islande)|Sociāldemokrātu apvienība]] || — || [[Stefauna Jouhana Stefaunsona kabinets|Stefaunsona kabinets]] ||
|-
| '''(8.)''' || [[Attēls:Olafur Thors.jpg|80px]] || '''[[Olafūrs Torss]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Thors''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1964)&lt;/small&gt; || 1949. gada 6. decembris — 1950. gada 14. marts || 98 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1949. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1949]] || [[Olafūra Torsa 3. kabinets|Torsa 3. kabinets]] || atkārtoti
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''11.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:SteingrimurSteinthorsson.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Steingrīmurs Steintoursons]]'''&lt;br /&gt;''Steingrímur Steinþórsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1893–1966)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 1950. gada 14. marts — 1953. gada 11. septembris || rowspan=&quot;2&quot;| 1277 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#8ec83e&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || rowspan=&quot;2&quot;|  — || rowspan=&quot;2&quot;| [[Steingrīmura Steintoursona kabinets|Steintoursona kabinets]] || rowspan=&quot;2&quot;| 
|-
| rowspan=&quot;8&quot;| [[Ausgeirs Ausgeirsons]] &lt;br /&gt; (1952—1968)
|-
| '''(8.)''' || [[Attēls:Olafur Thors.jpg|80px]] || '''[[Olafūrs Torss]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Thors''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1964)&lt;/small&gt; || 1953. gada 11. septembris — 1956. gada 14. marts || 1035 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1953. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1953]] || [[Olafūra Torsa 4. kabinets|Torsa 4. kabinets]] || atkārtoti
|-
| '''(7.)''' || [[Attēls:Hermann Jonasson.jpg|100x100px]]|| '''[[Hermans Jounasons]]'''&lt;br /&gt;''Hermann Jónasson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1896–1976)&lt;/small&gt; || 1956. gada 14. marts — 1958. gada 23. decembris || 894 dienas || style=&quot;background:#8ec83e| || [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || [[1956. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1956]] || [[Hermana Jounasona 5. kabinets|Jounasona 5. kabinets]] || atkārtoti
|-
| '''12.''' || [[Attēls:Emil Jónsson.jpg|80px]] || '''[[Emīls Jounsons]]'''&lt;br /&gt;''Emil Jónsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1902-1986)&lt;/small&gt; || 1958. gada 23. decembris — 1959. gada 20. novembris || 597 dienas || style=&quot;background:#DA2128&quot;| || [[Sociāldemokrātu apvienība (Islande)|Sociāldemokrātu apvienība]] || [[1959. gada jūnija Islandes parlamenta vēlēšanas|1959 (jūnijs)]] || [[Emīla Jounsona kabinets|Jounsona kabinets]] ||
|-
| '''(8.)''' || [[Attēls:Olafur Thors.jpg|80px]] || '''[[Olafūrs Torss]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Thors''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1964)&lt;/small&gt; || 1959. gada 20. novembris — 1961. gada 8. septembris || 393 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1959. gada oktobra Islandes parlamenta vēlēšanas|1959 (oktobris)]] || rowspan=&quot;3&quot;| [[Olafūra Torsa 5. kabinets|Torsa 5. kabinets]] || atkārtoti
|-
| 13. || [[Attēls:Bjarni Benediktsson 1964 cropped.jpg|80px]] || [[Bjarni Benediktsons (1908–1970)|Bjarni Benediktsons]]&lt;br /&gt;''Bjarni Benediktsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1908–1970)&lt;/small&gt; || 1961. gada 8. septembris — 31. decembris || 114 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || — || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| '''(8.)''' || [[Attēls:Olafur Thors.jpg|80px]] || '''[[Olafūrs Torss]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Thors''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1892–1964)&lt;/small&gt; || 1962. gada 1. janvāris — 1963. gada 14. novembris || 682 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || — || atkārtoti
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''(13.)''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Bjarni Benediktsson 1964 cropped.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Bjarni Benediktsons (1908–1970)|Bjarni Benediktsons]]'''&lt;br /&gt;''Bjarni Benediktsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1908–1970)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 1963. gada 14. novembris — 1970. gada 10. jūlijs &lt;small&gt;(miris esot amatā)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 2430 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || rowspan=&quot;2&quot;| [[1963. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1963]]&lt;br /&gt;[[1967. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1967]] || rowspan=&quot;2&quot;| [[Bjarni Benediktsona kabinets|Serniora Benediktsona kabinets]] || rowspan=&quot;2&quot;| atkārtoti
|-
| rowspan=&quot;8&quot;| [[Kristjauns Eldjaurns]] &lt;br /&gt; (1968—1980)
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''14.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Jóhann Hafstein.jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Jouhanns Hafsteins]]'''&lt;br /&gt;''Jóhann Hafstein''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1915–1980)&lt;/small&gt; || 1970. gada 10. jūlijs — 10. oktobris || rowspan=&quot;2&quot;| 369 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || rowspan=&quot;2&quot;| — || rowspan=&quot;2&quot;| [[Jouhanna Hafsteina kabinets|Hafsteina kabinets]] || ''pagaidu premjerministrs''
|-
| 1970. gada 10. oktobris — 1971. gada 14. jūlijs || 
|-
| '''15.''' || || '''[[Olafūrs Jouhannesons]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Jóhannesson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1913–1984)&lt;/small&gt; || 1971. gada 14. jūlijs — 1974. gada 28. augusts || 1141 diena || style=&quot;background:#8ec83e&quot;| || [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || [[1971. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1971]] || [[Olafūra Jouhannesona 1. kabinets|Jouhannesona 1. kabinets]] || 
|-
| '''16.''' || || '''[[Geirs Hallgrimsons]]'''&lt;br /&gt;''Geir Hallgrímsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1925–1990)&lt;/small&gt; || 1974. gada 28. augusts — 1978. gada 1. septembris || 1465 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1974. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1974]] || [[Geira Hallgrimsona kabinets|Hallgrimsona kabinets]] ||
|-
| '''(15.)''' || || '''[[Olafūrs Jouhannesons]]'''&lt;br /&gt;''Ólafur Jóhannesson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1913–1984)&lt;/small&gt; || 1978. gada 1. septembris — 1979. gada 15. oktobris || 409 dienas || style=&quot;background:#8ec83e&quot;| || [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || [[1978. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1978]] || [[Olafūra Jouhannesona 2. kabinets|Jouhannesona 2. kabinets]] || atkārtoti
|-
| '''17.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Benedikts Grendals]]'''&lt;br /&gt;''Benedikt Gröndal''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1924-2010)&lt;/small&gt; || 1979. gada 15. oktobris — 1980. gada 8. februāris || 116 dienas || style=&quot;background:#DA2128&quot;| || [[Sociāldemokrātu apvienība (Islande)|Sociāldemokrātu apvienība]] || [[1979. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1979]] || [[Benedikta Grendala kabinets|Grendala kabinets]] ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''18.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Gunnārs Torodsens]]'''&lt;br /&gt;''Gunnar Thoroddsen''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1910–1983)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 1980. gada 8. februāris — 1983. gada 26. maijs || rowspan=&quot;2&quot;| 1203 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || rowspan=&quot;2&quot;| — ||rowspan=&quot;2&quot;| [[Gunnāra Torodsena kabinets|Torodsena kabinets]] || rowspan=&quot;2&quot;| 
|-
| rowspan=&quot;7&quot;| [[Vigdīsa Finbogadotira]] &lt;br /&gt; (1980—1996)
|-
| '''19.''' || [[Attēls:Visit of Steingrimur Hermannsson, Icelandic Prime Minister, to the CEC (cropped).jpg|80px]] || '''[[Steingrīmurs Hermansons]]'''&lt;br /&gt;''Steingrímur Hermannsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1928–2010)&lt;/small&gt; || 1983. gada 26. maijs — 1987. gada 8. jūlijs || 1504 dienas || style=&quot;background:#8ec83e&quot;| || [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || [[1983. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1983]] || [[Steingrīmura Hermansona 1. kabinets|Hermansona 1. kabinets]] || 
|-
| '''20.''' || [[Attēls:Þorsteinn Pálsson (cropped).jpeg|80px]] || '''[[Torsteins Paulsons]]'''&lt;br /&gt;''Þorsteinn Pálsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1947)&lt;/small&gt; || 1987. gada 8. jūlijs — 1988. gada 28. septembris || 448 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1987. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1987]] || [[Torsteina Paulsona kabinets|Paulsona kabinets]] ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''(19.)''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Visit of Steingrimur Hermannsson, Icelandic Prime Minister, to the CEC (cropped).jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Steingrīmurs Hermansons]]'''&lt;br /&gt;''Steingrímur Hermannsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1928–2010)&lt;/small&gt; || 1988. gada 28. septembris — 1989. gada 10. septembris || rowspan=&quot;2&quot;| 944 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#8ec83e&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || — || [[Steingrīmura Hermansona 2. kabinets|Hermansona 2. kabinets]] || rowspan=&quot;2&quot;| atkārtoti
|-
| 1989. gada 10. septembris — 1991. gada 30. aprīlis || — || [[Steingrīmura Hermansona 3. kabinets|Hermansona 3. kabinets]]  
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| '''21.''' || rowspan=&quot;5&quot;| [[Attēls:Bilden ar tagen vid Nordiska radets session i Oslo, 2003.jpg|80px]] || rowspan=&quot;5&quot;| '''[[Davids Odsons]]'''&lt;br /&gt;''Davíð Oddsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1948)&lt;/small&gt; || 1991. gada 30. aprīlis — 1995. gada 23. aprīlis || rowspan=&quot;5&quot;| 4887 dienas || rowspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || rowspan=&quot;5&quot;| [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[1991. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1991]] || [[Dāvida Odsona 1. kabinets|Odsona 1. kabinets]] || rowspan=&quot;5&quot;| 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1995. gada 23. aprīlis — 1999. gada 28. maijs || rowspan=&quot;2&quot;| [[1995. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1995]] || rowspan=&quot;2&quot;| [[Dāvida Odsona 2. kabinets|Odsona 2. kabinets]] 
|-
| rowspan=&quot;10&quot;| [[Olafurs Ragnars Grimsons]] &lt;br /&gt; (1996—2016)
|-
| 1999. gada 28. maijs — 2003. gada 23. maijs || [[1999. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|1999]] || [[Dāvida Odsona 3. kabinets|Odsona 3. kabinets]]
|-
| 2003. gada 23. maijs — 2004. gada 15. septembris || [[2003. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|2003]] || [[Dāvida Odsona 4. kabinets|Odsona 4. kabinets]] 
|-
| '''22.''' || [[Attēls:Halldor Asgrimsson generalsekreterare Nordiska ministerradet.jpg|80px]] || '''[[Halldours Ausgrimsons]]'''&lt;br /&gt;''Halldór Ásgrímsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1947–2015)&lt;/small&gt; || 2004. gada 15. septembris — 2006. gada 15. jūnijs || 638 dienas || style=&quot;background:#8ec83e&quot;| || [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || — || [[Halldoura Ausgrimsona kabinets|Ausgrimsona kabinets]] || 
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''23.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Geir H. Haarde Islands utrikesminister (cropped).png|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;|  '''[[Geirs Hārde]]'''&lt;br /&gt;''Geir Haarde''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1951)&lt;/small&gt; || 2006. gada 15. jūnijs — 2007. gada 24. maijs || rowspan=&quot;2&quot;|  962 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || — || [[Geira Hārdes 1. kabinets|Hārdes 1. kabinets]] || rowspan=&quot;2&quot;|
|-
| 2007. gada 24. maijs — 2009. gada 1. februāris || [[2007. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|2007]] || [[Geira Hārdes 2. kabinets|Hārdes 2. kabinets]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''24.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Jóhanna Sigurðardóttir Jan 2011 (cropped).jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Jouhanna Sīgurdardoudira]]'''&lt;br /&gt;''Jóhanna Sigurðardóttir''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1942)&lt;/small&gt; || 2009. gada 1. februāris — 10. maijs || rowspan=&quot;2&quot;| 1572 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DA2128&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Sociāldemokrātu apvienība (Islande)|Sociāldemokrātu apvienība]] || — || [[Jouhannas Sīgurdardoudiras 1. kabinets|Sīgurdardoudiras 1. kabinets]] || rowspan=&quot;2&quot;|
|-
| 2009. gada 10. maijs — 2013. gada 23. maijs || [[2009. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|2009]] || [[Jouhannas Sīgurdardoudiras 2. kabinets|Sīgurdardoudiras 2. kabinets]] 
|-
| '''25.''' || [[Attēls:Sigmundur Davíð Gunnlaugsson 2016 (cropped resized).jpg|80px]] || '''[[Sigmundurs Dāvids Gunlaugsons]]'''&lt;br /&gt;''Sigmundur Davíð Gunnlaugsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1975)&lt;/small&gt; || 2013. gada 23. maijs — 2016. gada 7. aprīlis || 1049 dienas || style=&quot;background:#8ec83e&quot;| || [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || [[2013. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|2013]] || [[Sigmundura Dāvida Gunlaugsona kabinets|Gunlaugsona kabinets]] ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''26.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Sigurður Ingi Jóhannsson 2016 (cropped).png|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Sigurdūrs Ingi Jouhansons]]'''&lt;br /&gt;''Sigurður Ingi Jóhannsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1962)&lt;/small&gt; || rowspan=&quot;2&quot;| 2016. gada 7. aprīlis — 2017. gada 11. janvāris || rowspan=&quot;2&quot;| 280 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#8ec83e&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Progresīvā partija (Islande)|Progresīvā partija]] || rowspan=&quot;2&quot;| — || rowspan=&quot;2&quot;| [[Sigurdūra Ingi Jouhansona kabinets|Jouhansona kabinets]] || rowspan=&quot;2&quot;|
|-
| rowspan=&quot;5&quot;| [[Gudni Torlācijs Johannesons]] &lt;br /&gt; (2016—pašlaik) 
|-
| '''27.''' || [[Attēls:Bjarni Benediktsson vid Nordiska Radets session i Stockholm.jpg|80px]] || '''[[Bjarni Benediktsons (1970)|Bjarni Benediktsons]]'''&lt;br /&gt;''Bjarni Benediktsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1970)&lt;/small&gt; || 2017. gada 11. janvāris — 2017. gada 30. novembris || 323 dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[2016. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|2016]] || [[Juniora Bjarni Benediktsona kabinets|Juniora Benediktsona kabinets]] ||
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| '''28.''' || rowspan=&quot;2&quot;| [[Attēls:Wellbeing Economy Governments meeting (WEGo) (33871114638) (cropped 4) (cropped).jpg|80px]] || rowspan=&quot;2&quot;| '''[[Katrīna Jakobsdoutira]]'''&lt;br /&gt;''Katrín Jakobsdóttir''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1976)&lt;/small&gt; || 2017. gada 30. novembris — 2021. gada 28. novembris || rowspan=&quot;2&quot;| 2327 dienas || rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#00B878&quot;| || rowspan=&quot;2&quot;| [[Kreisi zaļo kustība]] || [[2017. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|2017]] || [[Katrīnas Jakobsdoutiras 1. kabinets|Jakobsdoutiras 1. kabinets]] || rowspan=&quot;2&quot;|
|-
| 2021. gada 28. novembris — 2024. gada 9. aprīlis  || [[2021. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|2021]] || [[Katrīnas Jakobsdoutiras 2. kabinets|Jakobsdoutiras 2. kabinets]] 
|-
| '''(27.)''' || [[Attēls:Bjarni Benediktsson - 2023 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Bjarni Benediktsons (1970)|Bjarni Benediktsons]]'''&lt;br /&gt;''Bjarni Benediktsson''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(1970)&lt;/small&gt; || 2024. gada 9. aprīlis — ''pašlaik'' ||  dienas || style=&quot;background:#00A5DB&quot;| || [[Neatkarības partija (Islande)|Neatkarības partija]] || [[2021. gada Islandes parlamenta vēlēšanas|2021]] || [[Juniora Bjarni Benediktsona kabinets|Juniora Benediktsona kabinets]] ||
|}

== Skatīt arī ==
* [[Islandes valdnieku uzskaitījums]]
* [[Islandes prezidentu uzskaitījums]]

{{Islandes premjerministri}}

[[Kategorija:Islandes politiķi|Premjerministri]]
[[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Islandes premjerministri|*]]</text>
      <sha1>tu2e39o6ayg8gm470kru4o6jlh5ht0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Islandes premjerministri</title>
    <ns>10</ns>
    <id>361002</id>
    <revision>
      <id>4448892</id>
      <parentid>4421646</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:35:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ vikisaišu precizēšana, replaced: &lt;br/&gt; → &lt;br /&gt; (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448892</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1588" sha1="4zfm5gz3to514d15s59fa17sutovmif" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = Islandes premjerministri
|title = {{flaga|Islande}} [[Islande]]s premjerministri ([[Islandes premjerministru uzskaitījums|uzskaitījums]])
|state = collapsed
|listclass = hlist

|group1 = [[Islandes Karaliste]]&lt;br /&gt;(1918–1944)
|list1 =
*[[Jouns Magnūsons]]
*[[Sigurdjūrs Eggecs]]
*[[Jouns Magnūsons]]
*''[[Magnuss Gudjmundsons]]'' 
*[[Jouns Torlauksons]]
*[[Trigvi Torhalsons]]
*[[Ausgeirs Ausgeirsons]]
*[[Hermans Jounasons]]
*[[Olafūrs Torss]]
*[[Bjerns Tourdjarsons]]

|group2 = [[Islande|Islandes Republika]]&lt;br /&gt;(1944–mūsdienas)
|list2 =
*[[Olafūrs Torss]]
*[[Stefauns Jouhans Stefaunsons]]
*[[Olafūrs Torss]]
*[[Steingrīmurs Steintoursons]]
*[[Olafūrs Torss]]
*[[Hermans Jounasons]]
*[[Emīls Jounsons]]
*[[Olafūrs Torss]]
*''[[Bjarni Benediktsons (1908–1970)|Bjarni Benediktsons]]''
*[[Olafūrs Torss]]
*[[Bjarni Benediktsons (1908–1970)|Bjarni Benediktsons]]
*[[Jouhanns Hafsteins]]
*[[Olafūrs Jouhannesons]]
*[[Geirs Hallgrimsons]]
*[[Olafūrs Jouhannesons]]
*[[Benedikts Grendals]]
*[[Gunnārs Torodsens]]
*[[Steingrīmurs Hermansons]]
*[[Torsteins Paulsons]]
*[[Steingrīmurs Hermansons]]
*[[Davids Odsons]]
*[[Halldours Ausgrimsons]]
*[[Geirs Hārde]]
*[[Jouhanna Sīgurdardoudira]]
*[[Sigmundurs Dāvids Gunlaugsons]]
*[[Sigurdūrs Ingi Jouhansons]]
*[[Bjarni Benediktsons (1970)|Bjarni Benediktsons]]
*[[Katrīna Jakobsdoutira]]
*[[Bjarni Benediktsons (1970)|Bjarni Benediktsons]]
*[[Kristrūna Frostadotira]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}
[[Kategorija:Islandes politiķi]]
[[Kategorija:Islandes premjerministri|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>4zfm5gz3to514d15s59fa17sutovmif</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bruno Skulte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>364567</id>
    <revision>
      <id>4448937</id>
      <parentid>4356927</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:52:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448937</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6543" sha1="intc05yun8fpb68x985sxawk5qb846t" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Bruno Skulte ar vecākiem 1906.jpg|thumb|270px|Bruno Skulte ar vecākiem 1906. gadā]]
[[Attēls:Bruno Skulte ar vecākiem un brāļiem ap 1948.png|thumb|270px|Bruno Skulte Vācijā ap 1948. gadu. Vidū sēž vecāki Viktorija un Pēteris, stāv brāļi Ferdinands, Bruno, Oļģerts un Voldemārs.]]
'''Bruno Skulte''' (1905-1976) bija latviešu [[komponists]] un [[diriģents]]. [[Ādolfs Skulte|Ādolfa Skultes]] vecākais brālis, operas &quot;Vilkaču mantiniece&quot; autors.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1905. gada 22. februārī [[Kijiva|Kijivā]] būvuzņēmēja Pētera Skultes (1875–1967) un viņa sievas Viktorijas, dzimušas Ricolati (''Rizzolatti''), piecu dēlu ģimenē. Mācījās Kijivas Mūzikas skolā (1919-1922), pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] beigām 1922. gadā kopā ar vecākiem atgriezās Latvijā un turpināja mūzikas studijas [[Ernests Vīgners|E. Vīgnera]] fonoloģiskajā institūtā.
Studēja [[Latvijas Konservatorija|Latvijas Konservatorijā]] [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] kompozīcijas klasē, vēlāk [[Jānis Mediņš|Jāņa Mediņa]] orķestra diriģēšanas klasē (1931-1937). Papildinājās pie Berlīnes Valsts operas diriģenta [[Leo Blehs|Leo Bleha]] un austriešu diriģenta Klemensa Krausa. 1937. gadā rakstītais simfoniskais tēlojums &quot;Viļņi&quot; ieguva [[Latvijas Radio|Latvijas Radiofona]] godalgu.
Strādāja par ērģelnieku [[Katlakalna evaņģēliski luteriskā baznīca|Katlakalna baznīcā]], vēlāk par [[Latvijas Radio]] (1939-1944) un [[Liepājas opera]]s (1943-1944) māksliniecisko vadītāju un diriģentu.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja Rostokas radio, vadīja Berlīnes radio orķestri (''Berliner Rundfunkorchester''). Pēc kara beigām 1945. gadā Herenvikas (''Herrenwyk'') bēgļu nometnē pie [[Lībeka]]s izveidoja jaukto kori, bet [[Oldenburga]]s operā nodibināja un vadīja latviešu trupu (1946-1947), iestudējot [[Pjetro Maskanji|Maskanji]] &quot;Zemnieka godu&quot;, [[Džakomo Pučīni|Pučīni]] &quot;Madame Butterfly&quot; un [[Džoakīno Rosīni|Rosīni]] &quot;Seviļas bārddzinis&quot;. Sāka rakstīt mūziku savai operai &quot;Vilkaču mantiniece&quot;.
1949. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kur diriģēja Ņujorkas latviešu apvienoto kori, darbojās kā ērģelnieks Ņujorkas latviešu evaņģēliski luteriskajā draudzē. I - III ASV un III [[Kanāda]]s latviešu dziesmusvētku virsdiriģents.

[[Klīvlenda]]s Dziesmu svētkiem (1963) Bruno Skulte instrumentēja un diriģēja kantāti &quot;Dziesmu vairogs&quot;. 
1969. gadā diriģenta [[Andrejs Jansons|Andreja Jansona]] vadībā [[Toronto]] notika Skultes baleta &quot;Koklētājs un velns&quot; pirmizrāde ar Ēvalda Dajevska dekorācijām. Bruno Skultes 70 gadu jubilejas koncertā 1975. gada 19. aprīlī Ņujorkas Linkolna Centra koncertzālē viņa [[rapsodija|rapsodiju]] &quot;Ganiņš biju&quot; atskaņoja 150 balsu jaunatnes koris ar dziedātājiem un koklētājiem no visas ASV Austrumu piekrastes un Kanādas. Diriģents [[Leopolds Stokovskis]] šajā laikā esot piedāvājis &quot;Vilkaču mantinieci&quot; iestudēt Maskavas operas un baleta teātrī, taču Bruno Skulte esot atteicies.&lt;ref name=&quot;MANA SASKARE AR BRUNO SKULTI&quot;&gt;[http://jaunagaita.net/jg281/JG281_Jansons-Skulte.htm#sthash.nISPKRqF.dpbs MANA SASKARE AR BRUNO SKULTI] [[Andrejs Jansons]], [[Jaunā Gaita]] nr. 281. Vasara 2015&lt;/ref&gt;

Miris no [[smēķēšana]]s izraisīta [[plaušu vēzis|plaušu vēža]] 1976. gada 19. maijā [[Ņujorka|Ņujorkā]], apglabāts Elka parkā Katskiļu kalnos Ņujorkas štatā.&lt;ref&gt;[https://nekropole.info/lv/Bruno-Skulte nekropole.info]&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
2011. gada 3. jūnijā [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā]] notika operas &quot;Vilkaču mantiniece&quot; pasaules pirmizrāde.&lt;ref name=&quot;MANA SASKARE AR BRUNO SKULTI&quot;/&gt;

== Darbi ==
Sacerējis daudz dziesmu jauktajiem, vīru, sieviešu, bērnu koriem, kantātes, instrumentāli vokālo kamermūziku un skatuves mūziku:

* mūzika [[Ilona Leimane|I. Leimanes]] drāmai &quot;Vilkaču manteniece&quot; (5 ainās)
* mūzika [[Rūdolfs Blaumanis|R. Blaumaņa]] lugai &quot;[[Skroderdienas Silmačos]]&quot;
*mūzika spēlfilmai &quot;Kaugurieši&quot;
* simfoniska poēma &quot;Daugava&quot; solistiem, korim un orķestrim ar [[Rainis|Raiņa]] vārdiem 
* kantāte &quot;Dziesmu vairogs&quot; jauktajam korim, baritonam un orķestrim ar [[Veselis|J. Veseļa]] un [[Anšlavs Eglītis|A. Eglīša]] vārdiem 
* kantāte &quot;Lūgšana&quot; jauktajam un vīru korim, soprānam, baritonam, ērģelēm
* balāde &quot;Nakts, kad mēness maitājies&quot; vīru korim, diviem solistiem un klavierēm
* &quot;Balāde&quot; simfoniskajam orķestrim
* 35 dziesmas jauktam korim ''a cappella'' (no tām 10 [[dainas|latviešu tautas dziesmu]] apdares) 
* 45 dziesmas vīru korim ''a cappella'' (no tām 16 tautas dziesmu apdares)
* 11 dziesmas sieviešu korim ''a cappella'' (no tām 2 tautas dziesmu apdares)
* 1 dziesma bērnu korim ''a cappella'', solo dziesmu cikls bērniem ar Raiņa vārdiem
* 47 solo dziesmas
* 5 skaņdarbi klavierēm (4 miniatūras un Ziemassvētku variācijas par [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] tēmu)
* &quot;Fata Morgana&quot; ērģelēm
* 2 stīgu kvarteti 
* &quot;Prelūdija&quot; vijolei, čellam un klavierēm
* miniatūras koklēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=1678&amp;profile=1 |title=Latvijas Mūzikas informācijas centrs |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160109030620/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=1678&amp;profile=1 }}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Bruno Skultes skaņdarbi. Latvju Mūzika. 1993., #22. - 2445.-2449. lpp.
* Dzirkale-Cenne A. Ar sirds degsmi: Bruno Skulti atceroties. Latvju Mūzika. 1993., #22., 2419.-2422. lpp.
* Pundurs A. Bruno Skulte. Ārzemju latviešu komponistu dziesmu izlase. Rīga: 1992., 142. lpp.
* Skulte R. Komponists un diriģents Bruno Skulte: Mūža rituma mirklis. Latvju Mūzika. 1993., #22. - 2409.-2418. lpp.
* Sūrmane B. Liesmojuma varā: Bruno Skulti atceroties.
* Zariņš R. Bruno Skultes 25 gadi Ņujorkā. Latvju Mūzika. 1993., #22. - 2429.-2445. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skulte, Bruno}}
[[Kategorija:1905. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1976. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Operu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]</text>
      <sha1>intc05yun8fpb68x985sxawk5qb846t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aberdeen FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366563</id>
    <revision>
      <id>4448779</id>
      <parentid>4296029</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T00:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448779</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11164" sha1="a6asr840shhus5lods7kq4pxqmpsg2s" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #FFFFFF
| bg_color    = #FF0000
| nos         = ''Aberdeen FC''
| logo        = [[Attēls:Aberdeen FC logo.png|150px]]
| pilns       = ''Aberdeen Football Club''
| iesauka     = ''The Dons, The Dandies,&lt;br /&gt;The Reds''
| pilsēta     = {{Vieta|Skotija|Aberdīna}}
| dib         = 1903
| dib_mēn     = 4 
| dib_dat     = 14
| stad        = ''[[Pittodrie Stadium]]''
| ietilp      = 20 866
| prez        = {{flaga|Skotija}} Deivs Kormaks
| tren        = {{flaga|SWE}} Džimi Tēlins
| līga        = [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]
| sez         = 2024.—2025.
| poz         = 5. vieta
| mediji      = {{URL|https://www.afc.co.uk/}}
| pattern_la1 = _aberdeen2324h
| pattern_b1 = _aberdeen2324h
| pattern_ra1 = _aberdeen2324h
| pattern_sh1 = _aberdeen2324h
| pattern_so1 = _aberdeen2324h
| leftarm1 = CC0000
| body1 = CC0000
| rightarm1 = CC0000
| shorts1 = CC0000
| socks1 = CC0000
| pattern_la2 = _aberdeen2324a
| pattern_b2 = _aberdeen2324a
| pattern_ra2 = _aberdeen2324a
| pattern_sh2 = _aberdeen2324a
| pattern_so2 = _aberdeen2324a
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _aberdeen2223a
| pattern_b3 = _aberdeen2223a
| pattern_ra3 = _aberdeen2223a
| pattern_sh3 = _aberdeen2223a
| pattern_so3 = _color_3_stripes_black
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 000000
| socks3 = FFFFFF
}}

'''''Aberdeen FC''''' ir [[Skotija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kura bāzes vieta ir [[Aberdīna]]. Tas ir dibināts 1903. gadā. Pašlaik spēlē [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgā]]. Komanda mājas spēles aizvada ''[[Pittodrie Stadium|Pittodrie]]'' stadionā. Kluba futbolisti četras reizes ir izcīnījuši Skotijas čempiontitulu un astoņas reizes kļuvuši par [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kausa]] ieguvējiem. 1983. gadā komanda trenera [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] vadībā uzvarēja [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] izcīņā un ieguva [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]].

No 2025. gada 8. janvāra [[Aberdeen FC]] klubā spēlē [[Latvijas futbola izlase]]s kapteinis [[Kristers Tobers]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/legionari/08012025-tobers_karjeru_turpinas_skotija|title=Tobers karjeru turpinās Skotijā|date=|website=Sportacentrs.com|access-date={{dat|2025|1|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
== Spēlētāji ==
=== Komandas sastāvs ===
{{updated|2025. gada 17. maijs&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.afc.co.uk/teams/1st-team/|title=Aberdeen FC First Team|website=Aberdeen F.C.|access-date=1 July 2020|archive-date=27 August 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190827040140/https://www.afc.co.uk/teams/1st-team/|url-status=}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=BUL|name=[[Dimitars Mitovs]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=2|nat=SCO|name=[[Nikijs Devlins]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=3|nat=SCO|name=[[Džeks Makenzijs]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=4|nat=SCO|name=[[Greiems Šinijs]]|pos=MF|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=6|nat=NOR|name=[[Siverts Helne Nilsens]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=7|nat=IRL|name=[[Džeimijs Makgrāts]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=8|nat=USA|name=[[Dante Polvara]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=10|nat=ENG|name=[[Leitons Klarksons]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=14|nat=SEN|name=[[Paps Habibs Gaije]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=17|nat=NED|name=[[Visente Besuijens]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=18|nat=CRO|name=[[Ante Palaversa]]|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=19|nat=SVN|name=[[Esters Soklers]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=20|nat=ENG|name=[[Šeidens Moriss]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=21|nat=IRL|name=[[Gevins Mollojs]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=22|nat=SCO|name=[[Džeks Milns]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=24|nat=LVA|name=[[Kristers Tobers]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=25|nat=SCO|name=[[Toms Ričijs]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=28|nat=DEN|name=[[Aleksandrs Jensens]]|pos=DF}}
{{Fs player|no=30|nat=SCO|name=[[Flečers Boids]]|pos=MF}}
{{Fs player|no=31|nat=SCO|name=[[Ross Dūhens]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=32|nat=NGA|name=[[Pīters Embrouzs]]|pos=FW}}
{{Fs player|no=81|nat=FIN|name=[[Topi Keskinens]]|pos=MF}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Skotijas čempionāta augstākais līmenis''' (tagad — '''[[Skotijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotchamp.html |title=Scotland - List of Champions |accessdate={{dat|2019|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (4): 1954–55, 1979–80, 1983–84, 1984–85
* '''Skotijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotcuphist.html |title=Scotland - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2019|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1946–47, 1969–70, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1989–90, 2024–25&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/24052025-tobers_uznak_papildlaika_aberdina_atspele |title=Tobers uznāk papildlaikā, Aberdīna atspēlējas un kausa fināla pendelēs apspēlē &quot;Celtic&quot;|accessdate={{dat|2018|01|30||bez}} |website=sportacentrs.com }}&lt;/ref&gt;
* '''Skotijas Līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotleagcuphist.html |title=Scotland - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2018|01|30||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1955–56, 1976–77, 1985–86, 1989–90, 1995–96, 2013–14
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1982–83
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1983

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2025–2026'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2026.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2024–2025'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2025.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2023–2024'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2024.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2022–2023'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2023.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021–2022'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.'''
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2022.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020–2021'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2021.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019–2020'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2020.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018–2019'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2019.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017–2018'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2018.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016–2017'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2017.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015–2016'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2016.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014–2015'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#bbbbbb&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2015.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013–2014'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2014.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012–2013'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2013.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011–2012'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2012.html&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010–2011'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#8094C3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Premiership'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tabless/scot2011.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

Krāsu atšifrējums: {{color box|#8094C3}} 1. līmenis (elites divīzija); {{color box|#9AB4F0}} 2. līmenis; {{color box|#BBEBFF}} 3. līmenis; {{color box|#EBF5FF}} 4. līmenis;

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.afc.co.uk Kluba oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051107234617/http://www.afc.co.uk/ |date={{dat|2005|11|07||bez}} }}

{{futbols-aizmetnis}}
{{SCOfutč}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skotijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Aberdeen FC]]</text>
      <sha1>a6asr840shhus5lods7kq4pxqmpsg2s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olivja Kjolbasa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369955</id>
    <revision>
      <id>4448992</id>
      <parentid>4394678</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:19:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4448992</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8049" sha1="5o99hznujqekv0s8hu7ai2a33p4n8fl" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Olivja Kjolbasa
|     vārds_orig = ''Oliwia Kiołbasa''
|         attēls = 2021-Oliwia-Kiolbasa.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Olivja Kjolbasa 2021. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2000
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 26
|       dz_vieta = {{vieta|Polija|Augustova}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Olivja Kjolbasa''' ({{val|pl|Oliwia Kiołbasa}}; dzimusi {{dat|2000|4|26}} [[Augustova|Augustovā]]) ir [[Polija]]s [[starptautiskais meistars|starptautiskā meistare]] [[šahs|šahā]] (2016).

== Biogrāfija ==
Daudzkārtējā Polijas jauniešu šaha čempionātu laureāte dažādās vecuma grupās. 2008. gadā bijusi otrā Polijas meiteņu šaha čempionātā U8 vecuma grupā. 2010. gadā uzvarējusi Polijas meiteņu šaha čempionātā U10 vecuma grupā. 2011. gadā izcīnījusi bronzas medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2012. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2013. gadā izcīnījusi bronzas medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U16 vecuma grupā. 2015. gadā uzvarējusi Polijas meiteņu šaha čempionātā U18 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chessarbiter.com/turnieje/2015/ti_628/results.html?l=pl&amp;tb=10_ |title=Mistrzostwa Polski Juniorek do 18 lat |access-date={{dat|2017|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402144429/http://chessarbiter.com/turnieje/2015/ti_628/results.html?l=pl&amp;tb=10_ |archivedate={{dat|2015|04|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Sekmīgi pārstāvējusi savu valsti starptautiskajos jauniešu šaha turnīros. 2010. gadā [[Batumi]] uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā un par šo panākumu saņēmusi FIDE sieviešu meistares (WFM) nosaukumu. 2011. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Eiropas jauniešu čempionātā šaha ātrspēlē U12 vecuma grupā. 2014. gadā [[Durbana|Durbanā]] Pasaules junioru šaha čempionātā U14 vecuma grupā dalījusi pirmo vietu ar Kanādas šahisti [[Cjijui Džou]] un tikai pēc papildu rādītājiem palikusi otrā.&lt;ref&gt;[http://www.chess-results.com/tnr144249.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=11&amp;fedb=POL&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=984 World Youth Chess Championships 2014 u14 Girls]&lt;/ref&gt; 2016. gada janvārī uzvarējusi starptautiskā šaha turnīra ''Cracovia'' sieviešu konkurencē un izpildījusi savu pirmo lielmeistares normu. 2018. gada augustā [[Rīga|Rīgā]] izcīnījusi 2. vietu [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] G18 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr367945.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 |title=European Youth Chess Championship G-18 - 2018 |access-date={{dat|2018|08|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180910164633/http://chess-results.com/tnr367945.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 |archivedate={{dat|2018|09|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2021. gada augustā [[Jasi|Jasos]] izcīnījusi 3. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr573407.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 EUROPEAN INDIVIDUAL WOMEN’S CHESS CHAMPIONSHIP 2021]&lt;/ref&gt;

2023. gada martā [[Melnkalne|Melnkalnē]] izcīnījusi 2. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr723980.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;&amp;turdet=YES&amp;flag=30 23rd European Women Chess Championship]&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] izcīnījusi 4. vietu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada maijā [[Nikosija|Nikosijā]] palikusi pēdējā, 12. vietā FIDE sieviešu ''Grand Prix'' izcīņas posmā.&lt;ref&gt;[https://womengrandprix.fide.com/standings Standings — FIDE Grand prix 2023]&lt;/ref&gt; 2023. gada novembrī [[Daglasa|Daglasā]] ierindojusies 28. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr793017.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 023 FIDE Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt; 2024. gada maijā [[Žešova|Žešovā]] ieņēmusi 4. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2024/ 76. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Roda|Rodā]] ierindojusies 13. vietā [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1135872.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 25th European Women's Chess Championship 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada maijā ierindojusies 6. vietā Polijas šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/ru-ru/tournaments/6583372238553088/results/crosstable PGE Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt; 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 45. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt; 2026. gada janvārī [[Monako]] izcīnījusi 3. vietu Eiropas šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1312066.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 European Women’s Blitz Chess Championship 2025]&lt;/ref&gt; 2026. gada martā Varšavā uzvarējusi Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Polijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījusies [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] un izcīnījusi individuālo zelta medaļu;&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&amp;art=21&amp;flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Women]&lt;/ref&gt;
* [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]] piedalījusies 2013. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playersu/jvprh5jg.html OlimpBase :: European Women's Team Chess Championship :: Oliwia Kiołbasa]&lt;/ref&gt; 2025. gadā [[Batumi]] Polijas izlases sastāvā uzvarējusi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas sieviešu komandu šaha čempionātā]];&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1263014.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;snr=2&amp;SNode=S0 European Team Chess Championship 2025 - Women]&lt;/ref&gt;
* Eiropas meiteņu komandu šaha čempionātā U18 vecuma grupā piedalījusies 3 reizes (2015-2017). Komandu vērtējumā izcīnījusi zelta (2017) un 2 sudraba (2015, 2016) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 2 bronzas (2015, 2016) medaļas.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/playerseg/jvprh5jg.html OlimpBase :: European Girls' U18 Team Chess Championship :: Oliwia Kiołbasa]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2016. gadā viņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1154613&amp;title=WIM&amp;pb=44 |title=1st quarter Presidential Board Meeting 2016, 27-30 March, Moscow, Russia |access-date={{dat|2017|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210824131404/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1154613&amp;title=WIM&amp;pb=44 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1154613 | chessgames = 148087 | 365chess = Oliwia_Kiolbasa }}

{{DEFAULTSORT:Kjolbasa, Olivja}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Podlases vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>5o99hznujqekv0s8hu7ai2a33p4n8fl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alicja Slivicka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>369959</id>
    <revision>
      <id>4448994</id>
      <parentid>4394682</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:21:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4448994</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4788" sha1="ffy7uxz1u3lfg381e196dt9el8m0b53" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Alicja Slivicka
|     vārds_orig = ''Alicja Śliwicka''
|         attēls = 2021-Alicja-Sliwicka.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Alicja Slivicka 2021. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2001
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = {{vieta|Polija|Svece|2s=Svece (pilsēta)}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Alicja Slivicka''' ({{val|pl|Alicja Śliwicka}}; dzimusi {{dat|2001|9|1}} [[Svece (pilsēta)|Svecē]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|lielmeistare]] (2024).

== Biogrāfija ==
Daudzkārtējā Polijas jauniešu šaha čempionātu laureāte dažādās vecuma grupās. 2007. gadā izcīnījusi bronzas medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U7 vecuma grupā. 2009. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U8 vecuma grupā. 2011. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U10 vecuma grupā. 2013. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Polijas meiteņu šaha čempionātā U12 vecuma grupā. 2015. gadā uzvarējusi Polijas meiteņu šaha čempionātā U14 vecuma grupā. 2020. gada augustā ierindojusies 6. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://chess24.com/en/watch/live-tournaments/polish-womens-championship-2020/11/1/1 MOKATE Polish Women's Championship]&lt;/ref&gt; 2021. gada maijā [[Bidgošča|Bidgoščā]] palikusi pēdējā, 10. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/pl/tournaments/5758474438836224/page/tabela PGNiG TERMIKA Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach - ChessManager]&lt;/ref&gt;

Sekmīgi pārstāvējusi savu valsti starptautiskajos jauniešu šaha turnīros. 2011. gadā Bulgārijas pilsētā Albenā uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] U10 vecuma grupā un par šo panākumu saņēmusi FIDE sieviešu meistares (WFM) nosaukumu. 2015. gadā Pasaules jauniešu šaha čempionātā U14 vecuma grupā izcīnījusi sudraba medaļu. 2019. gada augustā [[Bratislava|Bratislavā]] uzvarējusi Eiropas jauniešu šaha čempionātā U18 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr459974.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 European Youth Chess Championships 2019 Girls U18]&lt;/ref&gt;

Pārstāvējusi Polijas komandu Eiropas meiteņu komandu šaha čempionātā U18 vecuma grupā, kurā piedalījusies 3 reizes (2015-2017). Komandu vērtējumā izcīnījusi sudraba (2016) un bronzas (2015) medaļas. Individuālajā vērtējumā izcīnījusi 2 bronzas (2015, 2016) medaļas.&lt;ref&gt;[https://www.olimpbase.org/playerseg/33fpllng.html OlimpBase :: European Girls' U18 Team Chess Championship :: Alicja Śliwicka]&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] izcīnījusi 5. vietu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]&lt;/ref&gt; 2024. gada maijā [[Žešova|Žešovā]] ieņēmusi 6. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2024/ 76. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt;

2026. gada janvārī [[Monako]] izcīnījusi 6. vietu Eiropas šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1312066.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 European Women’s Blitz Chess Championship 2025]&lt;/ref&gt; 2026. gada martā Varšavā izcīnījusi 3. vietu Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM) nosaukumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1150677&amp;title=WIM&amp;pb=53 |title=89th FIDE Congress 2018, 26 Sep - 6 Oct, Batumi, Georgia |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190202042235/http://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&amp;id=1150677&amp;title=WIM&amp;pb=53 }}&lt;/ref&gt; bet 2024. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 1150677 | chessgames = 142105 | 365chess = Alicja_Sliwicka }}

{{DEFAULTSORT:Slivicka, Alicja}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistē dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>ffy7uxz1u3lfg381e196dt9el8m0b53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandra Maļcevska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374036</id>
    <revision>
      <id>4448998</id>
      <parentid>4348076</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:25:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4448998</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8012" sha1="tqirzmhtt631qvrxvgng0d00kuolqcy" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Aleksandra Maļcevska
|     vārds_orig = ''Александра Мальцевская''
|         attēls = Aleksandra Maltsevskaya - 2017.png
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Aleksandra Maļcevska 2017. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2002
|     dz_mēnesis = 7
|       dz_diena = 5
|       dz_vieta = {{vieta|Krievija|Volgograda}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}&lt;br/&gt; {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Aleksandra Maļcevska''' ({{val|ru|Александра Мальцевская}}; dzimusi {{dat|2002|7|5}}, [[Volgograda|Volgogradā]]) ir [[Krievija|Krievijā]] dzimusi [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2018).

== Biogrāfija ==
[[Rostova pie Donas|Rostovas pie Donas]] šaha skolas audzēkne.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rostovoblchess.ru/%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B0-%D0%BC%D0%B0%D0%BB%D1%8C%D1%86%D0%B5%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B0-%D1%87%D0%B5%D0%BC%D0%BF%D0%B8%D0%BE/ |title=Александра Мальцевская стала чемпионкой Европы |access-date={{dat|2019|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190117065929/https://rostovoblchess.ru/%D0%B0%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%B0-%D0%BC%D0%B0%D0%BB%D1%8C%D1%86%D0%B5%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F-%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B0-%D1%87%D0%B5%D0%BC%D0%BF%D0%B8%D0%BE/ |archivedate={{dat|2019|01|17||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2015. gadā uzvarējusi Krievijas jauniešu šaha čempionātā meitenēm U15 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr174036.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821 Первенство России 2015 года по шахматам среди девушек до 15 лет]&lt;/ref&gt; 

Pārstāvējusi Krieviju Eiropas un pasaules jauniešu šaha čempionātos, kuros lielāko panākumu guvusi 2016. gadā, kad [[Prāga|Prāgā]] uzvarējusi [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātā]] meitenēm U14 vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr233633.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30&amp;wi=821 |title=European Youth Chess Championship G14 Prague 2016 - Girls Under 14 |access-date={{dat|2018|01|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190116200840/http://chess-results.com/tnr233633.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30&amp;wi=821 |archivedate={{dat|2019|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Gadu iepriekš šajā vecuma grupā bijusi otrā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr180036.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;wi=984 25th European Youth Chess Championship 2015 U14 - Girls]&lt;/ref&gt; 2012. gadā bijusi trešā Pasaules jauniešu šaha čempionātā meitenēm U10 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr84654.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30&amp;wi=821 World Youth Championships 2012 - U10 Girls]&lt;/ref&gt; 2013. gadā ieņēmusi otro vietu Pasaules skolnieku šaha čempionātā meitenēm U11 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr95782.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821 World School Chess Championships 2013 Girls 11]&lt;/ref&gt; 2016. gadā bijusi otrā Pasaules jauniešu šaha čempionātā meitenēm U14 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr239748.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821 World Youth Chess Championships 2016 G14]&lt;/ref&gt; 2017. gadā ieņēmusi trešo vietu Pasaules jauniešu šaha čempionātā meitenēm U16 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr297053.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30&amp;wi=821 World Youth Chess Championship 2017 U16 Girls]&lt;/ref&gt; 2018. gadā uzvarējusi Pasaules junioru šaha čempionātā meitenēm U20 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://en.chessbase.com/post/maghsoodloo-and-maltsevskaya-are-world-junior-champions-2018 Maghsoodloo and Maltsevskaya are World Junior Champions 2018 | ChessBase]&lt;/ref&gt;

2021. gada novembrī [[Rīga|Rīgā]] ierindojusies 35. vietā [[2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrs sievietēm|2021. gada &quot;FIDE Chess.com Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm]].&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr587231.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 2021 FIDE Chess.com Women's Grand Swiss]&lt;/ref&gt;

Kopš 2022. gada februāra šaha turnīros pārstāv Poliju.&lt;ref&gt;[https://www.sports.ru/tribuna/blogs/chessleaks/3011019.html Александра Мальцевская будет играть за Польшу]&lt;/ref&gt;

2023. gada martā [[Melnkalne|Melnkalnē]] izcīnījusi 3. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā šaha čempionātā sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr723980.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;&amp;turdet=YES&amp;flag=30 23rd European Women Chess Championship]&lt;/ref&gt; 2023. gada aprīlī [[Varšava|Varšavā]] ierindojusies 8. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2023/ Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach 2023]&lt;/ref&gt;

2024. gada martā uzvarējusi starptautiskā sieviešu šaha turnīrā [[Belgrada|Belgradā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr900062.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 55th INTERNATIONAL LADIES' GRANDMASTER TOURNAMENT - 55. MEĐUNARODNI VELEMAJSTORSKI TURNIR ŠAHISTKINJA]&lt;/ref&gt; 2024. gada maijā [[Žešova|Žešovā]] dalījusi 1. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm, taču papildu mačā piekāpusies [[Alina Kašlinska|Alinai Kašlinskai]] un saņēmusi sudraba medaļu.&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2024/ 76. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt;

2025. gada janvārī [[Monako]] uzvarējusi Eiropas šaha ātrspēles čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr986006.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Women Individual Blitz Chess Championship]&lt;/ref&gt; 2025. gada aprīlī [[Roda|Rodā]] izcīnījusi 4. vietu [[Eiropas individuālais šaha čempionāts|Eiropas individuālajā sieviešu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1135872.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 25th European Women's Chess Championship 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada maijā izcīnījusi 2. vietu Polijas šaha čempionātā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://www.chessmanager.com/ru-ru/tournaments/6583372238553088/results/crosstable PGE Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt; 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] ierindojusies 25. vietā &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt; 2025. gadā [[Batumi]] Polijas izlases sastāvā uzvarējusi [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas sieviešu komandu šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[https://s3.chess-results.com/tnr1263014.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;snr=2&amp;SNode=S0 European Team Chess Championship 2025 - Women]&lt;/ref&gt;

2026. gada martā Varšavā ierindojusies 6. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=196392 |title=Application Details (WGM): Maltsevskaya, Aleksandra |access-date={{dat|2019|01|15||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190117013321/http://ratings.fide.com/tournament_details.phtml?event=196392 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 24174041 | chessgames = 150277  | 365chess = Aleksandra_Maltsevskaya }}

{{DEFAULTSORT:Maļcevska, Aleksandra}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Volgogradas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]
[[Kategorija:Krievijas šahisti]]</text>
      <sha1>tqirzmhtt631qvrxvgng0d00kuolqcy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olimpiskie sportisti no Krievijas 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>374132</id>
    <revision>
      <id>4448950</id>
      <parentid>4254955</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:27:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <origin>4448950</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34792" sha1="gqyfaxnl409sb8axi6y29wuh9lnb0a5" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = OAR
| NOCname = 
| games = ziemas olimpiskajās spēlēs
| year = 2018
| flagcaption = Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) karogs
| oldcode = 
| website = 
| location = {{vieta|Dienvidkoreja|Phjončhana}}
| competitors = 168
| sports = 15
| flagbearer = 
| rank = 
| gold = 2
| silver = 6
| bronze = 9
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 2018
| seealso = auto
}}

'''Olimpiskie sportisti no Krievijas 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs''' bija sportisti no [[Krievija]]s, kas startēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] zem [[olimpiskais karogs|olimpiskā karoga]]. [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] liedza šajās spēlēs Krievijas sportistiem startēt zem sava karoga, jo Krievijas sportisti bija iesaistīti valsts finansētā dopinga sistēmā, kuru izgaismoja [[Maklarena ziņojums]].

== Dalībnieki ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! width=180|Sporta veids
! width=55|Vīrieši
! width=55|Sievietes
! width=55|Kopā
|-
| align=left|[[Ātrslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Ātrslidošana]]
| 1 || 2 || 3
|-
| align=left|[[Biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Biatlons]]
| 2 || 2 || 4
|-
| align=left|[[Bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Bobslejs]]
| 6 || 4 || 10
|-
| align=left|[[Daiļslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Daiļslidošana]]
| 7 || 8 || 15
|-
| align=left|[[Distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Distanču slēpošana]]
| 7 || 5 || 12
|-
| align=left|[[Frīstaila slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Frīstaila slēpošana]]
| 10 || 12 || 22
|-
| align=left|[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Hokejs]]
| 25 || 23 || 48
|-
| align=left|[[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kalnu slēpošana]]
| 3 || 2 || 5
|-
| align=left|[[Kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kamaniņu braukšana]]
| 7 || 1 || 8
|-
| align=left|[[Kērlings 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Kērlings]]
| 1 || 6 || 7
|-
| align=left|[[Skeletons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Skeletons]]
| 2 || 0 || 2
|-
| align=left|[[Snovbords 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Snovbords]]
| 9 || 7 || 16
|-
| align=left|[[Šorttreks 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Šorttreks]]
| 3 || 4 || 7
|-
| align=left|[[Tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Tramplīnlēkšana]]
| 4 || 4 || 8
|-
| align=left|[[Ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Ziemeļu divcīņa]]
| 1 || 0 || 1
|-
! Kopā || 88 || 80 ||168
|}

== Medaļnieki un labākie rezultāti ==
Labākajos rezultātos ir iekļauti visi medaļnieki vai līdz desmit sportistiem ar visaugstāk iegūtajām vietām
{{col-begin}}
| width=&quot;56%&quot; align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:95%;&quot;
|-
! Iegūtā vieta
! Sportists
! Sporta veids
! Disciplīna
! Datums
|-
| {{sudraba medaļa}} || [[#Daiļslidošana|daiļslidošanas jauktā komanda]] || [[daiļslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|daiļslidošana]] || jauktās komandas || 12. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || {{sortname|Semjons|Jeļistratovs}} || [[šorttreks 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|šorttreks]] || vīriešu 1500 m || 10. februāris
|-
| {{bronzas medaļa}} || [[#Kērlings|kērlinga jauktā komanda]] || [[kērlings 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kērlings]] || jauktās komandas || 13. februāris
|-
| 4. vieta || {{sortname|Irina|Avvakumova}} || [[tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšana]] || sieviešu normālais tramplīns || 12. februāris
|-
| 4. vieta || {{sortname|Deniss|Spicovs}} || [[distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošana]] || vīriešu 30 km skiatlons || 11. februāris
|-
| 8. vieta || {{sortname|Sofija|Fjodorova}} || [[snovbords 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|snovbords]] || sieviešu sloupstails || 11. februāris
|-
| 8. vieta || {{sortname|Natālija|Ņeprajeva}} || [[distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošana]] || sieviešu 15 km skiatlons || 10. februāris
|-
| 8. vieta || {{sortname|Romāns|Repilovs}} || [[kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kamaniņu braukšana]] || vīriešu vieninieki || 11. februāris
|-
| 10. vieta || {{sortname|Regina|Rahimova}} || [[frīstaila slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|frīstaila slēpošana]] || sieviešu moguls || 11. februāris
|-
| 10. vieta || {{sortname|Natālija|Voroņina}} || [[ātrslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|ātrslidošana]] || sieviešu 3000 m || 10. februāris
|}
| width=&quot;22%&quot; align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot; |
{{Clear}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%;float:right&quot;
|- style=&quot;background:#efefef;&quot;
!colspan=5|'''Medaļas pēc sporta veida'''
|-align=center
|'''Sporta veids'''
| bgcolor=#f7f6a8 | {{gold01}}
| bgcolor=#dce5e5 | {{silver02}}
| bgcolor=#ffdab9 | {{bronze03}}
|'''Total'''
|-align=center
|[[#Daiļslidošana|Daiļslidošana]] 
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |1
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |0
|'''1'''
|-align=center
|[[#Kērlings|Kērlings]] 
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |1
|'''1'''
|-align=center
|[[#Šorttreks|Šorttreks]] 
| style=&quot;background:#F7F6A8;&quot; |0
| style=&quot;background:#DCE5E5;&quot; |0
| style=&quot;background:#FFDAB9;&quot; |1
|'''1'''
|-align=center
!'''Total'''
! style=&quot;background:gold;&quot; |'''0'''
! style=&quot;background:silver;&quot; |'''1'''
! style=&quot;background:#c96;&quot; |'''2'''
!'''3'''
|}
{{col-end}}

== Ātrslidošana ==
{{pamatraksts|ātrslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; |Sportists
! rowspan=&quot;2&quot; |Disciplīna
! colspan=&quot;2&quot; |Sacīkste
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Sergejs Trofimovs (ātrslidotājs)|Sergejs Trofimovs]]
| align=&quot;left&quot; |Vīrieši 1500 m
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[Angelina Goļikova]]
| align=&quot;left&quot; |Sievietes 500 m
|
|
|-align=center
|align=left|Sievietes 1000 m
|
|
|- align=&quot;center&quot;
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |[[Natālija Voroņina]]
| align=&quot;left&quot; |Sievietes 3000 m
|4:05.85
|10
|-align=center
|align=left|Sievietes 5000 m
|
|
|}

== Biatlons ==
{{pamatraksts|biatlons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Laiks
!Kļūdas
!Vieta
|-align=center
|align=left |[[Antons Babikovs]]
|align=left |
|
|
|
|-align=center
|align=left |[[Matvejs Jeļisejevs]]
|align=left |
|
|
|
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!Sportists
!Disciplīna
!Laiks
!Kļūdas
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=2 |[[Tatjana Akimova]]
|align=left |sprints
|22:24.2
|0 (0+0)
|20
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|
|
|
|-align=center
|align=left rowspan=2 |[[Juļana Kaiševa]]
|align=left |sprints
|22:58.5
|2 (1+1)
|33
|-align=center
|align=left|iedzīšana
|
|
|
|}

== Bobslejs ==
{{pamatraksts|bobslejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportisti
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|1. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|2. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|3. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|4. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Vasilijs Kondratenko]]&lt;br&gt;[[Aleksejs Stulņevs]]*
|align=left rowspan=2|Vīriešu divnieki
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Maksims Andrianovs]]*&lt;br&gt;[[Jurijs Seļihovs]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Maksims Andrianovs]]*&lt;br&gt;[[Ruslans Samitovs]]&lt;br&gt;[[Jurijs Selihovs]]&lt;br&gt;[[Aleksejs Zaicevs]]
|align=left|Vīriešu četrnieki
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportisti
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|1. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|2. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|3. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|4. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Aleksandra Rodionova]]*&lt;br&gt;[[Jūlija Belomestņika]]
|align=left rowspan=2|Sieviešu divnieki
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Anastasija Kočeržova]]&lt;br&gt;[[Nadježda Sergejeva]]*
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

&lt;small&gt;&lt;nowiki&gt;*&lt;/nowiki&gt; – Norādīts pilots&lt;/small&gt;

== Daiļslidošana ==
{{pamatraksts|daiļslidošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Individuāli
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Sportists
! rowspan=&quot;2&quot; | Disciplīna
! colspan=&quot;2&quot;| Īsā programma
! colspan=&quot;2&quot;| Brīvā programma
! colspan=&quot;2&quot; | Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
! Punkti
! Vieta
! Punkti
! Vieta
! Punkti
! Vieta
|- align=center
|align=left|[[Dmitrijs Aļijevs]]
|align=left rowspan=&quot;2&quot;|Vīrieši
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Mihails Koļada]]
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Jevgeņija Medvedeva]]
|align=left rowspan=&quot;3&quot;|Sievietes
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Marija Sotskova]]
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Aļina Zagitova]]
|
|
|
|
|
|
|}

;Jaukti
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Sportists
! rowspan=&quot;2&quot; | Disciplīna
! colspan=&quot;2&quot;|Īsā programma
! colspan=&quot;2&quot;|Brīvā progammma
! colspan=&quot;2&quot; | Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
! Punkti
! Vieta
! Punkti
! Vieta
! Punkti
! Vieta
|- align=center
|align=left|[[Kristīna Astahova]] / [[Aleksejs Rogonovs]]
|align=left rowspan=&quot;3&quot;|Pāri
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Jevgeņija Tarasova]] / [[Vladimirs Morozovs]]
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Natālija Zabijako]] / [[Aleksandrs Enberts]]
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Jekaterina Bobrova]] / [[Dmitrijs Solovjevs]]
|align=left rowspan=&quot;2&quot;|Deju pāri
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Tifānija Zagorska]] / [[Džonatans Gureiro]]
|
|
|
|
|
|
|}

;Komandu sacensības
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Sportisti
! rowspan=&quot;3&quot; |Disciplīna
! colspan=&quot;6&quot; |Īsā programma
! colspan=&quot;6&quot; |Brīvā programma
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!Vīrieši
!Sieviešu
!Pāru
!Deju pāru
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!Vīrieši
!Sieviešu
!Pāru
!Deju pāru
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!Punkti
''Komandas punkti''
!Punkti
''Komandas punkti''
!Punkti
''Komandas punkti''
!Punkti
''Komandas punkti''
!Punkti
!Vieta
!Punkti
''Komandas punkti''
!Punkti
''Komandas punkti''
!Punkti
''Komandas punkti''
!Punkti
''Komandas punkti''
!Punkti
!Vieta
|- align=&quot;center&quot;
| align=&quot;left&quot; |[[Mihails Koļada]] (V)&lt;br /&gt;[[Jevgeņija Medvedeva]] (S) (ĪP)&lt;br /&gt;{{nobr|[[Jevgeņija Tarasova]] / [[Vladimirs Morozovs]] (P) (ĪP)}}&lt;br /&gt;[[Jekaterina Bobrova]] / [[Dmitrijs Solovjevs]] (DP)&lt;br /&gt;[[Natālija Zabijako]] / [[Aleksandrs Enberts]] (P) (BP)&lt;br /&gt;[[Aļina Zagitova]] (S) (BP)
| align=&quot;left&quot; |Komandas sacensības
|74.36&lt;br /&gt;''3''
|81.06 &lt;br /&gt;''10''
|80.92&lt;br /&gt;''10''
|74.76&lt;br /&gt;''8''
| 31
| 2
|173.57&lt;br /&gt;''9''
|158.08&lt;br /&gt;''10''
|133.28&lt;br /&gt;''8''
|110.43&lt;br /&gt;''8''
|66.00
|{{silver02}}
|}

== Distanču slēpošana ==
{{pamatraksts|distanču slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

; Vīrieši
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Distance
!colspan=2|Klasiskais stils
!colspan=2|Brīvais stils
!colspan=3|Fināls
|-style=&quot;font-size: 95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Deficīts
!Vieta
|-align=center
|align=left |[[Aleksandrs Boļšunovs]]
|align=left |
|
|
|
| 
|
|
|
|-align=center
|align=left |[[Aleksejs Červotkins]]
|align=left |
|
|
|
| 
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Andrejs Larkovs]]
|align=left|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Andrejs Melničenko]]
|align=left|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Aleksandrs Panžinskis]]
|align=left|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Deniss Spicovs]]
|align=left|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Aleksejs Vicenko]]
|align=left|
|
|
|
|
|
|
|
|}

; Sievietes
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Distance
!colspan=2|Klasiskais stils
!colspan=2|Brīvais stils
!colspan=3|Fināls
|-style=&quot;font-size: 95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Deficīts
!Vieta
|-align=center
|align=left |[[Jūlija Stupaka|Jūlija Belorukova]]
|align=left |15 km skiatlons
|22:02.5
|22
|20:15.9
|22 
|42:51.0
| +2:06.1 
|18
|-align=center
|align=left |[[Anna Ņečajevska]]
|align=left |
|
|
|
| 
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Natālija Ņeprajeva]]
|align=left|15 km skiatlons
|21:28.2
|11
|19:21.6
|8
|41:17.9
| +33.0 
|8
|-align=center
|align=left|[[Anastasija Sedova]]
|align=left|15 km skiatlons
|21:43.8
|19
|19:43.2
|12
|41:57.7
| +1:12.8 
|12
|-align=center
|align=left|[[Alisa Žambalova]]
|align=left|15 km skiatlons
|22:34.9
|28
|19:51.9
|15
|42:59.1
| +2:14.2
|21
|}

== Frīstaila slēpošana ==
{{pamatraksts|frīstaila slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Akrobātika
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;3&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;3&quot;|Disciplīna
!colspan=4|Kvalifikācija 
!colspan=6|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!colspan=2|1. lēciens
!colspan=2|2. lēciens
!colspan=2|1. lēciens
!colspan=2|2. lēciens
!colspan=2|3. lēciens
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Iļja Burovs]]
|align=&quot;left&quot; rowspan=4|Vīriešu akrobātika
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Maksims Burovs]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Pāvels Krotovs]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Staņislavs Ņikitins]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Alīna Gridņeva]]
|align=left rowspan=4|Sieviešu akrobātika
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Ļubova Ņikitina]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Aleksandra Orlova]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Kristina Spiridonova]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

;Rampa
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija 
!colspan=&quot;5&quot;|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!1. brauciens
!2. brauciens
!Labākais
!Vieta
!1. brauciens
!2. brauciens
!3. brauciens
!Labākais
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Pāvels Čupa]]
|align=&quot;left&quot; |Vīrieši, rampa
|	
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Valērija Demidova]]
|align=&quot;left&quot; |Sievietes, rampa
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

;Moguls
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=3|Sportists
!rowspan=3|Disciplīna
!colspan=8|Kvalifikācija 
!colspan=12|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!colspan=4|1. brauciens
!colspan=4|2. brauciens
!colspan=4|1. brauciens
!colspan=4|2. brauciens
!colspan=4|3. brauciens
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
!Laiks
!Punkti
!Kopā
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Aleksandrs Smišļajevs]]
|align=&quot;left&quot; |Vīriešu moguls
|24,78 	
|65,61
|83,93 	
|2 '''Kv.'''
|colspan=4 {{n/a|izlaists}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Marika Pertahija]]
|align=&quot;left&quot; rowspan=3|Sieviešu moguls
|30,37
|56,65
|70,43 	
|12
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Regīna Rahimova]]
|31,74 	
|59,54
|71,77 	
|11
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Jekaterina Stoļarova]]
|30,82 	
|54,42
|67,69 	
|20
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

;Frīstaila kross
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Izsēšana
!Astoņdaļfināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Pozīcija
!Pozīcija
!Pozīcija
!Pozīcija
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Semjons Denščikovs]]
|align=&quot;left&quot; rowspan=4|Vīriešu frīstaila kross
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Jegors Korotkovs]]
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Igors Omeļins]]
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Sergejs Ridziks]]
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Anastasija Čirtkova]]
|align=left rowspan=2|Sieviešu frīstaila kross
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Viktorija Zavadovska]]
|
|
|
|
|
|
|
|}
&lt;small&gt;Kvalifikācijas leģenda: '''FA''' – Kvalificējas cīņai par medaļām; '''FB''' – Kvalificējas cīņai par mierinājumu&lt;/small&gt;

;Sloupstails
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija 
!colspan=&quot;5&quot;|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!1. brauciens
!2. brauciens
!Labākais
!Vieta
!1. brauciens
!2. brauciens
!3. brauciens
!Labākais
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Lana Prusakova]]
|align=left rowspan=2|Sieviešu sloupstails
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Anastasija Tataļina]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Hokejs ==
{{pamatraksts|hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=4|Grupu turnīrs
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls / {{abbr|BM|Spēle par 3. vietu}}
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|Olimpiskie sportisti no Krievijas
|align=left|[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Vīriešu turnīrs]]
|{{ih|SVK}}&lt;br&gt;
|{{ih|SLO}}&lt;br&gt;
|{{ih|USA}}&lt;br&gt;
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|Olimpiskās sportistes no Krievijas
|align=left|[[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes|Sieviešu turnīrs]]
|{{ihw|CAN}}&lt;br&gt;
|{{ihw|USA}}&lt;br&gt;
|{{ihw|FIN}}&lt;br&gt;
|
|
|
|
|
|}

=== Vīriešu turnīrs ===
{{pamatraksts|Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem}}
; Izlases sastāvs
{{#section:2018. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīra sastāvi|Krievijas sastāvs}}

; Grupu turnīrs
{{2018. gada ziemas olimpisko spēļu vīriešu hokeja B grupa}}
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|B1 spēle}}
----
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|B4 spēle}}
----
{{#section:Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|B5 spēle}}

=== Sieviešu turnīrs ===
{{pamatraksts|hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — sievietes}}
; Izlases sastāvs
* '''Galvenais treneris''': {{Flaga|Krievija}} [[Aleksejs Čistjakovs]]
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot; width=&quot;40%&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center;&quot;
! style=&quot;width:  5%;&quot; |Nr.
! style=&quot;width:  5%;&quot; |Poz.
! style=&quot;width: 30%;&quot; |Spēlētājs
! style=&quot;width: 50%;&quot; |Klubs
|-
|1
|{{HOK-V}}
| align=&quot;left&quot; |[[Valērija Tarakanova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[SKIF Nizhni Novgorod]]''
|-
|31
|{{HOK-V}}
| align=&quot;left&quot; |[[Nadježda Aleksandrova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|92
|{{HOK-V}}
| align=&quot;left&quot; |[[Nadježda Morozova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Biryusa Krasnoyarsk]]''
|-
|2
|{{HOK-A}}
| align=&quot;left&quot; |[[Angelīna Gončarenko]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|11
|{{HOK-A}}
| align=&quot;left&quot; |[[Liāna Gaņejeva]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Arktik-Universitet Ukhta]]''
|-
|12
|{{HOK-A}}
| align=&quot;left&quot; |[[Jekaterina Lobova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Biryusa Krasnoyarsk]]''
|-
|13
|{{HOK-A}}
| align=&quot;left&quot; |[[Ņina Pirogova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|22
|{{HOK-A}}
| align=&quot;left&quot; |[[Marija Batalova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|27
|{{HOK-A}}
| align=&quot;left&quot; |[[Anastasija Čistjakova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Dynamo St. Petersburg]]''
|-
|34
|{{HOK-A}}
| align=&quot;left&quot; |[[Svetlana Tkačjova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|76
|{{HOK-A}}
| align=&quot;left&quot; |[[Jekaterina Nikolajeva]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Dynamo St. Petersburg]]''
|-
|10
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Ludmila Beļakova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|15
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Valērija Pavlova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Biryusa Krasnoyarsk]]''
|-
|17
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Fanuza Kadirova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Arktik-Universitet Ukhta]]''
|-
|18
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Olga Sosina]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Agidel Ufa]]''
|-
|28
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Diāna Kanajeva]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Dynamo St. Petersburg]]''
|-
|44
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Aļona Starovoitova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|59
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Jeļena Dergačova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|68
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Alevtina Štarjova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|-
|73
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Viktorija Kulišova]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[SKIF Nizhni Novgord]]''
|-
|88
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Jekaterina Smoļina]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Dynamo St. Petersburg]]''
|-
|94
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Jevgeņija Djupina]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Dynamo St. Petersburg]]''
|-
|97
|{{HOK-U}}
| align=&quot;left&quot; |[[Anna Šohina]]
| align=&quot;left&quot; |{{flaga|RUS}} ''[[Tornado Moscow Region]]''
|}

; Grupu turnīrs
{{2018. gada ziemas olimpisko spēļu sieviešu hokeja A grupa}}
{{2018. gada ziemas olimpisko spēļu sieviešu hokeja spēle A1}}
----
{{2018. gada ziemas olimpisko spēļu sieviešu hokeja spēle A4}}
----
{{2018. gada ziemas olimpisko spēļu sieviešu hokeja spēle A6}}

== Kalnu slēpošana ==
{{pamatraksts|kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left| [[Aleksandrs Andrijenko]]
|align=left| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
|align=left| [[Aleksandrs Horošilovs]]
|align=left| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
|align=left| [[Pāvels Trihičevs]]
|align=left| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
|align=left| [[Anastasija Silantjeva]]
|align=left| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|-
|align=left| [[Jekaterina Tkačenko]]
|align=left| 
| 
| 
| 
| 
| 
| 
|}

== Kamaniņu braukšana ==
{{pamatraksts|kamaniņu braukšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
! rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|3. brauciens
!colspan=2|4. brauciens
!colspan=2|Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Semjons Pavličenko]]
|align=left rowspan=3|Vieninieki
|48.337
|24
|47.923
|12
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Romāns Repilovs]]
|47.776
|4
|47.740
|3
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Stepans Fedorovs]]
|48.035
|13
|47.936
|13
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Aleksandrs Deņisjevs]] / [[Vladislavs Antonovs]]
|align=left rowspan=2|Divnieki
|
|
|
|
|colspan=4 {{n/a}}
|
|
|- align=center
|align=left|[[Andrejs Bogdanovs]] / [[Andrejs Medvedevs]]
|
|
|
|
|colspan=4 {{n/a}}
|
|
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
! rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|3. brauciens
!colspan=2|4. brauciens
!colspan=2|Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Jekaterina Baturina]]
| align=&quot;left&quot; |Vieninieki
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

;Jauktās komandas stafete
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
! rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
! rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=2|1. brauciens
!colspan=2|2. brauciens
!colspan=2|3. brauciens
!colspan=2|Kopā
|- style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|- align=center
|align=left|
|align=left|Komandas stafete
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Kērlings ==
{{pamatraksts|kērlings 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Komanda
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=10|Grupu turnīrs
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls / {{abbr|BM|Spēle par 3. vietu}}
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Pretinieks&lt;br /&gt;Rezultāts
!Vieta
|-align=center
|align=left|&lt;small&gt;[[Viktorija Moisejeva]]&lt;br&gt;[[Juljana Vasiļjeva]]&lt;br&gt;[[Galina Arsenkina]]&lt;br&gt;[[Jūlija Guzjeva]]&lt;br&gt;[[Jūlija Portunova]]&lt;/small&gt;
|align=left|Sieviešu turnīrs
|{{flagicon|GBR}} [[Apvienotā Karaliste 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|GBR]]&lt;br&gt;
|{{flagicon|CHN}} [[Ķīna 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|CHN]]&lt;br&gt;
|{{flagicon|SWE}} [[Zviedrija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|SWE]]&lt;br&gt;
|{{flagicon|USA}} [[ASV 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|USA]]&lt;br&gt;
|{{flagicon|JPN}} [[Japāna 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|JPN]]&lt;br&gt;
|{{flagicon|SUI}} [[Šveice 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|SUI]]&lt;br&gt;
|{{flagicon|DEN}} [[Dānija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|DEN]]&lt;br&gt;
|{{flagicon|KOR}} [[Dienvidkoreja 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|KOR]]&lt;br&gt;
|{{flagicon|CAN}} [[Kanāda 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|CAN]]&lt;br&gt;
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|&lt;small&gt;[[Anastasija Brizgalova]]&lt;br&gt;[[Aleksanders Krušeļņickis]]
|align=left|Jaukto komandu
|{{flagicon|USA}} [[ASV 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|USA]]&lt;br&gt;'''Z''' 3–9
|{{flagicon|NOR}} [[Norvēģija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|NOR]]&lt;br&gt;'''U''' 4–3
|{{flagicon|FIN}} [[Somija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|FIN]]&lt;br&gt;'''U''' 7–5
|{{flagicon|CHN}} [[Ķīna 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|CHN]]&lt;br&gt;'''U''' 6–5
|{{flagicon|KOR}} [[Dienvidkoreja 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|KOR]]&lt;br&gt;'''U''' 6-5
|{{flagicon|CAN}} [[Kanāda 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|CAN]]&lt;br&gt;'''Z''' 2-8
|{{flagicon|SUI}} [[Šveice 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|SUI]]&lt;br&gt;'''Z''' 8–9
|colspan=2 {{N/A}}
|3
|{{flagicon|SUI}} [[Šveice 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|SUI]]&lt;br&gt;'''Z''' 5–7
|{{flagicon|NOR}} [[Norvēģija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|NOR]]&lt;br&gt;'''U''' 8–4
|3
|}

== Skeletons ==
{{pamatraksts|skeletons 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|1. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|2. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|3. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|4. brauciens
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Ņikita Tregubovs]]
| rowspan=&quot;2&quot; align=&quot;left&quot; |Vīrieši
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Vladislavs Marčenkovs]]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Snovbords ==
{{pamatraksts|snovbords 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Brīvais stils
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;4&quot;|Kvalifikācija
!colspan=&quot;5&quot;|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!1. brauciens
!2. brauciens
!Labākais
!Vieta
!1. brauciens
!2. brauciens
!3. brauciens
!Labākais
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Ņikita Avtaņejevs]]
|align=left|Vīrieši, rampa
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Vlads Hadarins]]
|align=left|Vīriešu ''big air''
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|Vīriešu sloupstails
|23.05
|64.16
|64.16
|11
|colspan=5|nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Antons Mamajevs]]
|align=left|Vīriešu ''big air''
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Sofija Fedorova]]
|align=left|Sieviešu ''big air''
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|Sieviešu sloupstails
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

;Paralēlais milzu slaloms
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;2&quot;|Kvalifikācija
!1/8 fināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Pretinieks&lt;br&gt;Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Dmitrijs Loginovs]]
|align=left rowspan=4|Vīrieši
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Dmitrijs Sarsembajevs]]
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Andrejs Soboļevs]]
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Viks Vailds]]
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Milena Bikova]]
|align=left rowspan=4|Sievietes
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Natālija Soboļeva]]
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Jekaterina Tudegeševa]]
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Alena Zavarzina]]
|
|
|
|
|
|
|
|}

;Snovborda kross
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=2|Izsēšana
!1/8 fināls
!Ceturtdaļfināls
!Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|- style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Pozīcija
!Pozīcija
!Pozīcija
!Pozīcija
!Vieta
|- align=center
|align=left|[[Daņiils Dilmans]]
|align=left rowspan=2|Vīrieši
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Nikolajs Oļuņins]]
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Kristina Paula]]
|align=left rowspan=2|Sievietes
|
|
|
|
|
|
|
|- align=center
|align=left|[[Marija Vasilcova]]
|
|
|
|
|
|
|
|}
&lt;small&gt;Kvalifikācija leģenda: '''FA''' – kvalificējas cīņai par medaļām; '''FB''' – kvalificējas cīņai par mierinājumu&lt;/small&gt;

== Šorttreks ==
{{pamatraksts|šorttreks 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=2|Hīts
!colspan=2|Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Semjons Jeļistratovs]]
|align=left|1500 m
|2:13.087
|3 '''Kv.'''
|2:11.003
|1 '''Kv.'''
|2:10.687
|{{bronze3}}
|-align=center
|align=left|[[Pāvels Sitņikovs]]
|align=left|1500 m
|2:33.653
|4
|colspan=4 | nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Aleksandrs Šulginovs]]
|align=left|1500 m
|2:19.308
|6
|colspan=4 | nekvalificējās
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=2|Hīts
!colspan=2|Ceturtdaļfināls
!colspan=2|Pusfināls
!colspan=2|Fināls
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Emina Malagiča]]
|align=left|500 m
|56.830
|3
|colspan=6 | nekvalificējās
|-align=center
|align=left|[[Sofija Prosvirnova]]
|align=left|500 m
|43.376
|1 '''Kv.'''
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Jekaterina Konstantinova]]
|align=left|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Jekaterina Jefremenkova]]
|align=left|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Jekaterina Konstantinova]]&lt;br /&gt;[[Emina Malagiča]]&lt;br /&gt;[[Sofija Prosvirnova]]&lt;br /&gt;[[Jekaterina Jefremenkova]]
|align=left|3000 m stafete
|colspan=4 {{n/a}}
|4:21.973
|4 '''FB'''
|
|
|}

== Tramplīnlēkšana ==
{{pamatraksts|tramplīnlēkšana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
;Vīrieši
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=3|Kvalifikācija
!colspan=3|Pirmā kārta
!colspan=3|Fināls
!colspan=2|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Jevgeņijs Kļimovs]]
|align=left|Normālais tramplīns
|102.0
|121.4 	
|12 '''Kv.'''
|94.5
|99.0
|30 '''Kv.'''
|81.5
|69.2
|30
|168.2
|30
|-align=center
|align=left|Lielais tramplīns
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Deniss Korņilovs]]
|align=left|Normālais tramplīns
|94.5
|107.2 	
|28 '''Kv.'''
|107.5
|113.9
|16 '''Kv.'''
|96.5
|95.7
|28
|209.6
|24
|-align=center
|align=left|Lielais tramplīns
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Mihails Nazarovs]]
|align=left|Normālais tramplīns
|88.5
|93.7
|41 '''Kv.'''
|94.5
|92.1
|34
|colspan=5 |Nekvalificējās
|-align=center
|align=left|Lielais tramplīns
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Aleksejs Romašovs]]
|align=left|Normālais tramplīns
|90.0
|98.5
|34 '''Kv.'''
|94.0
|91.7
|37
|colspan=5 |Nekvalificējās
|-align=center
|align=left|Lielais tramplīns
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Jevgeņijs Kļimovs]]&lt;br&gt;[[Deniss Korņilovs]]&lt;br&gt;[[Mihail Nazarovs]]&lt;br&gt;[[Aleksejs Romašovs]]
|align=left|Komandas lielais tramplīns
|colspan=3 {{n/a}}
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

;Sievietes
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|-
!rowspan=2|Sportists
!rowspan=2|Disciplīna
!colspan=3|Kvalifikācija
!colspan=3|Pirmā kārta
!colspan=3|Fināls
!colspan=2|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot;
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Punkti
!Vieta
|-align=center
|align=left|[[Irina Avvakumova]]
|align=left|Normālais tramplīns
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Anastasija Baraņņikova]]
|align=left|Normālais tramplīns
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Aleksandra Kustova]]
|align=left|Normālais tramplīns
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|[[Sofija Tihonova]]
|align=left|Normālais tramplīns
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Ziemeļu divcīņa ==
{{pamatraksts|ziemeļu divcīņa 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot; 
|-
!rowspan=&quot;2&quot;|Sportists
!rowspan=&quot;2&quot;|Disciplīna
!colspan=&quot;3&quot;|Tramplīnlēkšana
!colspan=&quot;2&quot;|Distanču slēpošana
!colspan=&quot;2&quot;|Kopā
|-style=&quot;font-size:95%&quot; 
!Distance
!Punkti
!Vieta
!Laiks
!Vieta
!Laiks
!Vieta
|-align=center
|align=left rowspan=2|[[Ernests Jahins]]
|align=left|Normālais tramplīns/10 km
|
|
|
|
|
|
|
|-align=center
|align=left|Lielais tramplīns/10 km
|
|
|
|
|
|
|
|}

{{Valstis 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valstis 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Krievija olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>gqyfaxnl409sb8axi6y29wuh9lnb0a5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381147</id>
    <revision>
      <id>4448648</id>
      <parentid>4410414</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:43:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4448648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1484" sha1="7eckujc4vzuusghwl9ebkqoq2sdc9as" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|15. līnija|15. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 15. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 325 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''15. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 15. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 325 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 15. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
15. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Jūrmala)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]]
* [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#15}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>7eckujc4vzuusghwl9ebkqoq2sdc9as</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>16. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381213</id>
    <revision>
      <id>4448661</id>
      <parentid>4410415</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:50:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4448661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1383" sha1="po69gsyrzezwzz728npeapwy6zthhh2" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|16. līnija|16. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 16. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''16. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 16. līnija sākas no pludmales un beidzas savienojumā ar [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa ielu]], kura ir 16. līnijas turpinājums. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 16. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā nav apbūves.

== Ielu savienojumi ==
16. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Paula Stradiņa iela (Jūrmala)|Paula Stradiņa iela]] (ielas turpinājums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#16}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>po69gsyrzezwzz728npeapwy6zthhh2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>17. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381215</id>
    <revision>
      <id>4448682</id>
      <parentid>4410416</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:07:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <origin>4448682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1438" sha1="bm6fq3i3q81mrbkdmqme5nvs070tv6c" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|17. līnija|17. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 17. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''17. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 17. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 17. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
17. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Jūrmala)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veda krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#17}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>bm6fq3i3q81mrbkdmqme5nvs070tv6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>18. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381216</id>
    <revision>
      <id>4448683</id>
      <parentid>4410418</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:07:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <origin>4448683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1438" sha1="kv6xzpwtxkgl2tr2w6mk8iy6vtwl5vg" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|18. līnija|18. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 18. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''18. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 18. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 18. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
18. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Jūrmala)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]]
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veda krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#18}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>kv6xzpwtxkgl2tr2w6mk8iy6vtwl5vg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381217</id>
    <revision>
      <id>4448709</id>
      <parentid>4410419</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:15:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1360" sha1="c645lu2rsatyti1g8sz79b8ibnuuxbn" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|19. līnija|19. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 19. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''19. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 19. līnija sākas kāpu rajonā un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 19. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
19. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#19}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>c645lu2rsatyti1g8sz79b8ibnuuxbn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>20. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381219</id>
    <revision>
      <id>4448708</id>
      <parentid>4410420</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:14:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ielu savienojumi */ noform.</comment>
      <origin>4448708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1373" sha1="it0wgf6lq8ghdpch7quhnim1nyjm76p" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|20. līnija|20. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 20. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 340
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''20. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 20. līnija sākas pie Ragakāpas dabas parka un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 20. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
20. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#20}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>it0wgf6lq8ghdpch7quhnim1nyjm76p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448710</id>
      <parentid>4448708</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:15:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1373" sha1="ez3ol4a95ozjswzhqce765vap5t53n3" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|20. līnija|20. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 20. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''20. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 20. līnija sākas pie Ragakāpas dabas parka un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 180 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 20. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
20. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#20}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>ez3ol4a95ozjswzhqce765vap5t53n3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>21. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381220</id>
    <revision>
      <id>4448846</id>
      <parentid>4410421</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:45:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448846</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1499" sha1="jdt4ue7b9dfa1ictcp7f680mpl3unqa" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|21. līnija|21. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 21. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 105 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''21. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 21. līnija sākas krustojumā ar [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 105 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 21. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
21. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas iela]] (T veida krustojums)
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]]
* [[Krīvu iela (Jūrmala)|Krīvu iela]] (ielas turpinājums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#21}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>jdt4ue7b9dfa1ictcp7f680mpl3unqa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>32. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381221</id>
    <revision>
      <id>4448932</id>
      <parentid>4410435</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:46:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448932</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1249" sha1="gqdajiu66u06bg27xfhgv5yykxcwloe" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 32. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 32. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 210
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 70 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''32. līnija''' ir L veida iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē, kas savieno [[Jūrnieku iela (Jūrmala)|Jūrnieku ielu]] un [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 70 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 32. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#32}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>gqdajiu66u06bg27xfhgv5yykxcwloe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>33. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381222</id>
    <revision>
      <id>4448943</id>
      <parentid>4410436</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:11:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448943</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1393" sha1="kxy8sxk9c2erovcgkys216jb9rgavgh" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 33. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 33. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 270
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 200 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''33. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 33. līnija sākas netālu no kāpu rajona un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 200 metri, tā ir klāta ar [[bruģis|bruģa]] segumu. 33. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
33. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#33}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>kxy8sxk9c2erovcgkys216jb9rgavgh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>31. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381223</id>
    <revision>
      <id>4448931</id>
      <parentid>4410434</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:45:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448931</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1413" sha1="p918kekejyrm2lr8s2nlu0d7djdk2as" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 31. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 31. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 230
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 145 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''31. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 31. līnija sākas ar strupceļu netālu no kāpu rajona un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 145 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 31. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
31. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#31}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>p918kekejyrm2lr8s2nlu0d7djdk2as</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>27. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381224</id>
    <revision>
      <id>4448910</id>
      <parentid>4410429</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:12:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448910</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1487" sha1="6rosknkscahh4qc63tz8lzoi3rt64gy" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 27. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 27. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 210
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 115 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''27. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 27. līnija sākas krustojumā ar [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 115 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 27. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
27. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas iela]] (T veida krustojums)
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#27}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>6rosknkscahh4qc63tz8lzoi3rt64gy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>28. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381225</id>
    <revision>
      <id>4448911</id>
      <parentid>4410430</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:13:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448911</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1507" sha1="r47i6a8jtvkojde2ymjsw1gyt2onq77" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 28. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 28. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 210
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 130 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''28. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 28. līnija sākas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 28. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
28. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#28}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>r47i6a8jtvkojde2ymjsw1gyt2onq77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>29. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381226</id>
    <revision>
      <id>4448919</id>
      <parentid>4410431</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:31:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448919</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1265" sha1="sj8cvxgs39zpgzc8j50dbrnv71v1qb8" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 29. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 29. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 210
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 50 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''29. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 29. līnija sākas ar strupceļu savrupmāju apkaimē un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 50 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 29. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#29}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>sj8cvxgs39zpgzc8j50dbrnv71v1qb8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>30. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381227</id>
    <revision>
      <id>4448920</id>
      <parentid>4410432</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:32:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448920</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1507" sha1="0nrdo0t1gi1zvs45ir1swpsax4fyw73" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 30. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 30. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 210
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 130 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''30. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 30. līnija sākas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 130 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 30. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
30. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#30}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>0nrdo0t1gi1zvs45ir1swpsax4fyw73</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>22. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381241</id>
    <revision>
      <id>4448847</id>
      <parentid>4410422</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:47:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448847</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1503" sha1="pjpzguz1ey37lcjrikgrwx2rw6975p8" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|22. līnija|22. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 22. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 240 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''22. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 22. līnija sākas krustojumā ar [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 240 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 22. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
22. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas iela]] (T veida krustojums)
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]]
* [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#22}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>pjpzguz1ey37lcjrikgrwx2rw6975p8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>26. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381242</id>
    <revision>
      <id>4448896</id>
      <parentid>4410428</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:38:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448896</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1507" sha1="rs2czdsahz2r9ctqmuaf6barpe1vuhh" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 26. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 26. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 110 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''26. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 26. līnija sākas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 110 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 26. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
26. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#26}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>rs2czdsahz2r9ctqmuaf6barpe1vuhh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381243</id>
    <revision>
      <id>4448894</id>
      <parentid>4410426</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:37:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>noform., precīz.</comment>
      <origin>4448894</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1441" sha1="rjqv56g1u6o58bmlhfwca1qsutyd0vq" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 25. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 25. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 190 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''25. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 25. līnija sākas pie Ragakāpas dabas parka un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 190 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 25. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
25. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas iela]]
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#25}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>rjqv56g1u6o58bmlhfwca1qsutyd0vq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>23. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>381244</id>
    <revision>
      <id>4448872</id>
      <parentid>4410424</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:11:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448872</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1487" sha1="gg7y3f7syuispyk8hulp86fmcyjd4i4" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 23. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 23. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 240
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 110 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''23. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 23. līnija sākas krustojumā ar [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 110 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 23. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Ielu savienojumi ==
23. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Rotas iela (Jūrmala)|Rotas iela]] (T veida krustojums)
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#23}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>gg7y3f7syuispyk8hulp86fmcyjd4i4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ernesta Birznieka-Upīša iela (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>383034</id>
    <revision>
      <id>4448949</id>
      <parentid>4416474</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:26:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>kategorijas</comment>
      <origin>4448949</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1742" sha1="av9jiwgfvqk97nxreew425lg0hi9qkn" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Ernesta Birznieka-Upīša iela|Ernesta Birznieka-Upīša iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ernesta Birznieka-Upīša iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 15
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 190
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 680 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Ernesta Birznieka-Upīša iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. Ernesta Birznieka-Upīša iela sākas krustojumā ar [[13. līnija (Jūrmala)|13. līniju]] un beidzas krustojumā ar [[18. līnija (Jūrmala)|18. līniju]]. Kopējais ielas garums ir 680 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ernesta Birznieka-Upīša ielā satiksmes kustība norit divās joslās. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. 

== Ielu savienojumi ==
Ernesta Birznieka-Upīša iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[13. līnija (Jūrmala)|13. līnija]] (T veida krustojums)
* [[14. līnija (Jūrmala)|14. līnija]] (T veida krustojums)
* [[15. līnija (Jūrmala)|15. līnija]]
* [[16. līnija (Jūrmala)|16. līnija]]
* [[17. līnija (Jūrmala)|17. līnija]]
* [[18. līnija (Jūrmala)|18. līnija]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu E}}

[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]</text>
      <sha1>av9jiwgfvqk97nxreew425lg0hi9qkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pusmaratons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396415</id>
    <revision>
      <id>4448978</id>
      <parentid>4408078</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:05:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4448978</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2641" sha1="oailycdwkfl95oij0sopwwszb3sjoxu" xml:space="preserve">[[Attēls:Nychalfmarathon.jpg|right|300px|thumb|Ņujorkas pusmaratona skrējēji]]
'''Pusmaratons''' ir [[vieglatlētika]]s disciplīna — [[skriešana]] 21,0975 kilometrus garā distancē (puse no [[maratons|maratona]]), ko parasti skrien ārpus stadiona pa ielām un citiem ceļiem. Bieži vien pusmaratons notiek vienlaicīgi ar maratonu pa to pašu trasi tikai ar vēlāku startu, agrāku finišu vai saīsinātiem ceļa posmiem.

Pasaules rekordu pusmaratonā oficiāli atzīst ''[[World Athletics]]'' (agrāk — IAAF). Pusmaratona [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekords]] vīriešiem ir 57:30, ko 2024. gada 27. oktobrī [[Valensija (Spānija)|Valensijas]] pusmaratonā uzstādīja [[Jomifs Kejelča]] no [[Etiopija]]s. Šobrīd ratifikāciju gaida 2026. gada 8. martā [[Lisabona|Lisabonas]] pusmaratonā uzstādītais rekords 57:20, ko sasniedza [[Džeikobs Kiplimo]] no [[Uganda|Ugandas]]. Savukārt pasaules rekords sievietēm ir 1.02:52, ko 2021. gada 24. oktobrī [[Valensija (Spānija)|Valensijā]] uzstādīja [[Letesenbeta Gideja]] no [[Etiopija]]s. Šis rezultāts uzrādīts sacensībās, kur skrien abu dzimumu sportisti, taču atsevišķs rekords tiek reģistrēts arī sieviešu sacensībās, tas pieder [[Peresa Džepčirčira|Peresai Džepčirčirai]] no Kenijas un ir 1:05:16 (uzstādīts 2020. gada 17. oktobrī [[Pasaules čempionāts pusmaratonā|pasaules čempionātā pusmaratonā]] [[Gdiņa|Gdiņā]]).

[[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekords]] vīriešiem ir 1.04:23, pieder [[Dmitrijs Serjogins|Dmitrijam Serjoginam]] (uzstādīts 05.02.2023. [[Spānija]]s pilsētā [[Almerija|Almerijā]]). Savukārt Latvijas rekords sievietēm ir 1:08:43, pieder [[Jeļena Prokopčuka|Jeļenai Prokopčukai]] (uzstādīts 07.10.2001. [[Bristole|Bristolē]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]). {{dat|2012|9|16||bez}} [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā]] J. Prokopčuka distanci ir veikusi arī ātrāk (1.08:07), bet tas netika atzīts par Latvijas rekordu, jo distancē augstumu starpība pārsniegusi noteikumos pieļaujamo normu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://athletics.lv/lv/article/1385/prokopcuka-labo-latvijas-rekordu-pusmaratona-atzits-tas-netiks |title=Prokopčuka labo Latvijas rekordu pusmaratonā, atzīts tas netiks |date={{dat|2012|9|16|N|bez}}|website=athletics.lv |accessdate={{dat|2023|9|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{vieglatlētika-aizmetnis}}

{{Vieglatlētikas disciplīnas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vieglatlētikas disciplīnas]]</text>
      <sha1>oailycdwkfl95oij0sopwwszb3sjoxu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trents Aleksandrs-Arnolds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>396478</id>
    <revision>
      <id>4448840</id>
      <parentid>4422451</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:37:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448840</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="84735" sha1="4qucpk6crnypbmqiya5dxzwayw6n3zp" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Trents Aleksandrs-Arnolds
| image = Trent Alexander-Arnold 2018.jpg
| caption = Aleksandrs-Arnolds ar [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]] [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]
| fullname = Trents Džons Aleksandrs-Arnolds
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|10|7}}
| birth_place = {{vieta|Anglija|Liverpūle}}
| height = 175
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| clubnumber = 12
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2016—2025
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| caps1 = 259
| goals1 = 18
| nationalyears1 = 2013—2014
| nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U16
| nationalcaps1 = 6
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2014—2015
| nationalteam2 = {{flaga|Anglija}} Anglija U17
| nationalcaps2 = 11
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 2016
| nationalteam3 = {{flaga|Anglija}} Anglija U18
| nationalcaps3 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalteam4 = {{flaga|Anglija}} Anglija U19
| nationalyears4 = 2016—2017
| nationalcaps4 = 10
| nationalgoals4 = 7
| pcupdate = {{dat|2025|06|13|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|06|13|SK|bez}}
| youthclubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC|Liverpool]]
| youthyears1 = 2014—2016
| nationalteam5 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21
| nationalyears5 = 2017—2018
| nationalcaps5 = 3
| nationalgoals5 = 0
| nationalteam6 = {{fb|ENG}}
| nationalyears6 = 2018—
| nationalcaps6 = 34
| nationalgoals6 = 4
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{fb|ENG}}}}
{{MedalCompetition|[[UEFA Nāciju līga]]}}
{{Medal|3rd|2019|}}
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]]
| years2 = 2025—
| caps2 = 0
| goals2 = 0
}}

'''Trents Džons Aleksandrs-Arnolds''' ({{val|en|Trent John Alexander-Arnold}}; dzimis {{dat|1998|10|7}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Anglijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' kluba [[Real Madrid CF|Madrides &quot;Real&quot;]] sastāvā. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem labās malas aizsargiem pasaulē, viņš ir pazīstams ar savu piespēļu, centrējumu un rezultatīvo piespēļu diapazonu.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2021/09/14/soccer/1631631113_685262.amp.html|title=&quot;Trent Alexander-Arnold is &quot;like Beckham and de Bruyne, but at right-back&quot; &quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211008224206/https://en.as.com/en/2021/09/14/soccer/1631631113_685262.amp.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/soccer/blog/tactics-and-analysis/67/post/3710971/trent-alexander-arnold-is-already-a-world-class-full-back-but-he-might-not-be-there-for-long|title=&quot;Is Alexander-Arnold too good to play right-back?&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709213333/https://www.espn.com/soccer/blog/tactics-and-analysis/67/post/3710971/trent-alexander-arnold-is-already-a-world-class-full-back-but-he-might-not-be-there-for-long}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-10-best-right-backs-world-trent-alexander-arnold-liverpool-man-city-cancelo|title=&quot;Ranked! The 10 best right-backs in the world&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210823222642/https://www.fourfourtwo.com/features/ranked-10-best-right-backs-world-trent-alexander-arnold-liverpool-man-city-cancelo}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.footballcritic.com/top-players/backs|title=&quot;Top 50 Best (Full) Backs&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210814010410/https://www.footballcritic.com/top-players/backs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.90min.com/posts/the-25-best-right-backs-in-world-football-ranked|title=The 25 best right backs in world football - ranked|website=90min.com|access-date=2023-10-19|date=2022-11-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Pateicoties šīm spējām, viņš laiku pa laikam ir ticis izmantots kā pussargs gan klubā, gan izlasē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4414520/2023/04/17/alexander-arnold-liverpool-midfield/|title=How Trent Alexander-Arnold could evolve into Liverpool's midfield influencer|last=Pearce|first=Andy Jones and James|website=The Athletic|access-date=2023-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4535061/2023/05/20/trent-alexander-arnold-liverpool-role-interview/|title=Alexander-Arnold exclusive: 'This position opens up the whole pitch for me. It's exciting'|last=Pearce|first=James|website=The Athletic|access-date=2023-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4818801/2023/08/31/england-squad-henderson-nketiah-sterling-southgate/|title=England squad: Henderson, Maguire, Nketiah in; no Sterling|last=Staff|first=The Athletic|website=The Athletic|access-date=2023-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

Aleksandrs-Arnolds pievienojās &quot;[[Liverpool FC|Liverpool]]&quot; akadēmijai 2004. gadā un bija kluba kapteinis visos tās jauniešu līmeņos. Viņš debitēja 2016. gadā, 18 gadu vecumā, un [[2018. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2018. gadā]], kā arī [[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2019. gadā]] spēlēja UEFA Čempionu līgas finālos, uzvarot pēdējo, kā arī tika iekļauts &quot;Čempionu līgas sezonas  izlasē&quot;. Šīs spēles padarīja viņu par jaunāko spēlētāju, kurš startējis divos sacensību finālos pēc kārtas. Tajā pašā gadā viņš ieguva [[2019. gada UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]] un [[2019. gada FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Pasaules klubu kausu]]. Pašmāju futbolā Aleksandrs-Arnolds tika atzīts par 2019.—2020. gada &quot;PFA gada jauno spēlētāju&quot; un par &quot;Premjerlīgas sezonas labāko jauno spēlētāju&quot;, trīsreiz tika iekļauts &quot;PFA Gada komandā&quot; un palīdzēja izbeigt &quot;Liverpool&quot; 30 gadu ilgo līgas titula &quot;sausuma&quot; periodu, uzvarot [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019.—2020. gada Premjerlīgā]]. Viņa panākumi 2020. gadā noveda pie tā, ka viņš tika izvēlēts [[:en:FIFPRO#FIFA FIFPRO Men's World 11|FIFA FIFPRO Men's World 11]]. 2021.—2022. gada sezonā viņš izcīnīja gan [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausu]], gan [[FA kauss|FA kausu]].

Aleksandrs-Arnolds ir arī pārstāvējis Angliju dažādos jaunatnes līmeņos un debitēja pieaugušo izlasē 2018. gadā. Kopš tā laika viņš ir piedalījies [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa izcīņā]], kur viņš kļuva tikai par ceturto pusaudzi, kurš šajā turnīrā sācis spēli Anglijas izlasē, [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018.—2019. gada UEFA Nāciju līgā]], kur viņa valsts ieņēma trešo vietu un [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausā]].

== Agrīnā dzīve, izglītība un agrīnā karjera ==
Trents Džons Aleksandrs-Arnolds&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://fdp.fifa.org/assetspublic/ce44/pdf/SquadLists-English.pdf|title=&quot;Squad List: FIFA World Cup Qatar 2022: England (ENG)&quot;}}&lt;/ref&gt; dzimis 1998. gada 7. oktobrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/223532/trent-alexander-arnold/|title=&quot;Trent Alexander-Arnold: Overview&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200925034755/https://www.espn.co.uk/football/player/_/id/223532/trent-alexander-arnold/}}&lt;/ref&gt; Liverpūlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37503363/trent-alexander-arnold-breaks-liverpool-man-united-family-ties|title=Liverpool's Alexander-Arnold's Utd family ties|website=ESPN.com|access-date=2023-10-19|date=2016-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš gāja &quot;St Matthew's&quot; katoļu pamatskolā, bet vēlāk iestājās &quot;St Mary's&quot; koledžā Krosbijā, [[Mērzisaida|Mērzisaidā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/who-trent-alexander-arnold-you-9121409|title=&quot;Who is Trent Alexander-Arnold? All you need to know about Liverpool youngster as he starts at Old Trafford&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180311001124/https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/who-trent-alexander-arnold-you-9121409}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.educatemagazine.com/trent-alexander-arnold-footballer-liverpool-football-club//|title=&quot;Trent Alexander-Arnold — Footballer, Liverpool Football Club&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200925034716/http://www.educatemagazine.com/trent-alexander-arnold-footballer-liverpool-football-club//}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/liverpools-trent-alexander-arnold-happy-13962453|title=&quot;Why Liverpool's Trent Alexander-Arnold is happy, still dreaming and committed to being a defender&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2018|04|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180418162316/https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/liverpools-trent-alexander-arnold-happy-13962453}}&lt;/ref&gt; Kad viņam bija seši gadi, vietējais futbola klubs [[Liverpool FC|Liverpool]] rīkoja pustermiņa nometni, uz kuru tika uzaicināti vairāki skolēni no viņa skolas, un viņa vārds bija viens no tiem, kurš tika izvilkts no cepures, lai apmeklētu nometni. Tur viņu pamanīja akadēmijas treneris Īans Barigans, kurš pēc tam vērsās pie viņa vecākiem, lai piedāvātu viņam iespēju pievienoties kluba akadēmijai. Viņš sāka trenēties divas līdz trīs reizes nedēļā un dažādās pozīcijās, bet vēlāk kļuva par kluba kapteini U16 un U18 līmenī trenera [[Pepins Linderss|Pepina Lindersa]] vadībā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/1327966/2019/11/01/trent-alexander-arnold-exclusive/|title=&quot;Trent Alexander-Arnold exclusive: 15 moments that have shaped my career&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191101071634/https://theathletic.com/1327966/2019/11/01/trent-alexander-arnold-exclusive/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44081528|title=&quot;Trent Alexander-Arnold: Liverpool's local boy on family values &amp; shining on world stage&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2018|05|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180512050020/https://www.bbc.com/sport/football/44081528}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.com/team/academy/player/trent-alexander-arnold|title=&quot;Trent Alexander-Arnold&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170505234440/http://www.liverpoolfc.com/team/academy/player/trent-alexander-arnold}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/trent-alexander-arnold-liverpool-exclusive-12993256|title=&quot;Trent Alexander-Arnold exclusive — My Liverpool dream came true but I'm only just getting started&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180311001658/https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/trent-alexander-arnold-liverpool-exclusive-12993256}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/liverpool-lijnders-trent-alexander-arnold-13024449|title=&quot;Pep Lijnders Liverpool Q&amp;A — on Trent Alexander-Arnold and the Reds' most important signing&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180311001821/https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/liverpool-lijnders-trent-alexander-arnold-13024449}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā 14 gadu vecumā viņš pameta &quot;St Mary's&quot;, lai iestātos &quot;Rainhill&quot; vidusskolā, izglītības iestādē, kas ir saistīta ar futbola klubu.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redbull.com/gb-en/theredbulletin/trent-alexander-arnold-game-changer|title=Meet Liverpool's legend in the making trent Alexander-Arnold|website=www.redbull.com|access-date=2023-10-19}}&lt;/ref&gt;

&quot;Liverpool&quot; akadēmijā pavadītajā laikā Aleksandrs-Arnolds no malējā pussarga pārtapa par labās malas aizsargu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/aug/16/hed-go-off-sulking-the-story-behind-trent-alexander-arnolds-rise|title=&quot; 'He'd go off sulking': the story behind Trent Alexander-Arnold's rise&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210816112840/https://www.theguardian.com/football/2021/aug/16/hed-go-off-sulking-the-story-behind-trent-alexander-arnolds-rise}}&lt;/ref&gt; Straujā progresa rezultātā un, gatavojoties 2015.—2016. gada sezonai, Aleksandrs-Arnolds tika izvēlēts pirmajā komandā, kad komandas [[Galvenais treneris (futbols)|galvenais treneris]] [[Brendans Rodžerss]] viņu izraudzījās komandas pēdējai pirmssezonas [[draudzības spēle]]i pret [[Swindon Town FC|Swindon Town]], kurā viņš atzīmēja savu neoficiālo debiju, klubam uzvarot ar 2:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.com/fixtures2015/first-team/swindon-v-liverpool-8476/match-centre|title=&quot;Match centre: Swindon v Liverpool&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2017|09|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170916060156/http://www.liverpoolfc.com/fixtures2015/first-team/swindon-v-liverpool-8476/match-centre}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/liverpool-fc-teen-trent-alexander-9776590|title=&quot;Liverpool FC teen Trent Alexander-Arnold: Who the Reds' latest young star is after debut against Swindon&quot;|access-date={{dat|2023|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180709094427/https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/liverpool-fc-teen-trent-alexander-9776590}}&lt;/ref&gt;

== Karjera klubos ==

=== Liverpool ===

==== 2016—17: Attīstība un izrāviens ====
[[Attēls:Trent Alexander Arnold 2016.jpg|thumb|238x238px|Aleksandrs-Arnolds &quot;Liverpool U18&quot; komandā 2016. gadā]]
Iepriekš piedalījies &quot;Liverpool&quot; pirmssezonas tūrē Amerikas Savienotajās Valstīs, Aleksandrs-Arnolds profesionāli debitēja 2016. gada 25. oktobrī, [[Anglijas Līgas kauss|EFL kausa]] izcīņas ceturtajā kārtā ar 2:1 uzvarot [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham &quot;Hotspur&quot;]]. Pirmajā puslaikā viņš tika brīdināts par pārkāpumu pret [[Bens Deiviss|Benu Deivisu]], bet pēc tam 68. minūtē tika nomainīts pret labās malas aizsargu [[Natenjels Klains|Natenjelu Klainu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37491481/trent-alexander-arnold-hopeful-chance-liverpool-first-team|title=Alexander-Arnold hopeful of Reds chance|website=ESPN.com|access-date=2023-10-19|date=2016-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/37686653|title=Liverpool 2-1 Tottenham Hotspur|work=BBC Sport|access-date=2023-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Aleksandra-Arnolda izrāviens pirmajā komandā tika atalgots ar jaunu ilgtermiņa līgumu novembrī, un vēlāk tajā pašā mēnesī viņš sāka &quot;Liverpool&quot; nākamao EFL kausa izcīņas spēli pret [[Leeds United F.C.|Leeds United]]. Viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju par savu sniegumu, iedodot savu pirmo rezultatīvo piespēli klubā, uzbrucējam [[Divoks Origī|Divokam Origī]] gūstot vārtus, &quot;Liverpool&quot; uzvarā ar 2:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/242420-trio-commit-long-term-futures-to-lfc-by-signing-new-deals|title=Trio commit long-term futures to LFC by signing new deals|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-19|date=2016-11-08}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://foxsports.com.au/football/premier-league/trent-alexanderarnold-when-he-was-liverpool-mascot-slaven-bilic-on-jose-mourinho-paper-talk/news-story/9bc46fdbec5542b456beb82531a9ed1d|title=Trent Alexander-Arnold when he was Liverpool mascot, Slaven Bilic on Jose Mourinho: Paper Talk|website=Fox Sports|access-date=2023-10-19|date=2016-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football365.com/news/16-conclusions-efl-cup-quarter-finals|title=16 Conclusions: EFL Cup quarter-finals|last=Storey|first=Daniel|website=Football365|access-date=2023-10-19|date=2016-12-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam 14. decembrī viņš debitēja Premjerlīgā, iznākot uz maiņu 3:0 uzvarā pret [[Middlesbrough FC|Middlesbrough]], un pirmo reizi startēja līgā, 2017. gada 15. janvārī spēlējot neizšķirti 1:1 ar [[Manchester United FC|Manchester United]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37462918/adam-lallana-man-match-performance-leads-liverpool-victory|title=Lallana leads Liverpool to 3-0 win at Boro|website=ESPN.com|access-date=2023-10-19|date=2016-12-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/sport/soccer/premier-league/zlatan-ibrahimovic-to-the-rescue-as-manchester-united-fight-back-to-claim-point-against-liverpool/35369322.html|title=Zlatan Ibrahimovic to the rescue as Manchester United fight back to claim point against Liverpool|website=Independent.ie|access-date=2023-10-19|date=2017-01-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Maijā, aizvadot 12 spēles visos turnīros, viņš tika atzīts par &quot;Liverpool&quot; sezonas labāko jauno spēlētāju un tika nominēts arī [[:en:Professional Development League|Premeier League 2]] sezonas labākā spēlētāja balvai.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/no-trent-alexander-arnold-england-13273673|title=Why Trent Alexander-Arnold is not at Euros with England U19s|last=Kelly|first=Andy|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-19|date=2017-07-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/2017-liverpool-players-awards-live-13010663|title=Liverpool Players' Awards LIVE - updates from Anfield|last=Doyle|first=Ian|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-19|date=2017-05-09|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/liverpools-trent-alexander-arnold-ben-13065390|title=Trent and Woodburn up for award — but where's Wilson?|last=Doyle|first=Ian|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-19|date=2017-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/402106|title=McBurnie named 2016/17 PL2 Player of the Season|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2017—18: Pirmais Čempionu līgas fināls ====
Gatavojoties 2017.—2018. gada sezonai, labās malas aizsargs Klains guva nopietnu muguras savainojumu, kas deva Aleksandram-Arnoldam iespēju rotēt ar [[Džo Gomess|Džo Gomesu]] turnīra sākuma stadijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/292305-trent-alexander-arnold-nathaniel-clyne|title=Trent: Competition has to be a part of LFC - fighting for your place is healthy|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2018-02-28}}&lt;/ref&gt; 2017. gada 15. augustā viņš guva savus pirmos vārtus kluba labā, kad viņš no brīvsitiena guva vārtus mājās spēlē [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgas]] izslēgšanas spēļu kārtas pirmajā spēlē, ar 2:1 uzvarot [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] komandu [[1899 Hoffenheim]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/40924300|title=Hoffenheim 1-2 Liverpool|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Tādā veidā viņš kļuva par trešo jaunāko spēlētāju, kurš guvis vārtus savā debijā Eirokausos, aiz [[Maikls Ouens|Maikla Ouena]] un [[Deivids Fērklovs|Deivida Fērklova]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lfchistory.net/Stats/DebutGoalAges|title=Youngest debut goalscorers - LFChistory - Stats galore for Liverpool FC!|website=www.lfchistory.net|access-date=2023-10-20}}&lt;/ref&gt; Sacensību grupu turnīrā Aleksandrs-Arnolds vēlreiz guva vārtus, 17. oktobrī [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]] ar 7:0 uzvarot [[NK Maribor|Maribor]], kas bija visu laiku lielākā uzvara Anglijas klubam uzvarot izbraukumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-za/news/liverpool-record-champions-league-firsts-with-seven-goal-mauling-of-maribor/1lddar82iw4ma19djblaj0b0fg|title=Liverpool record Champions League firsts with seven-goal mauling of Maribor {{!}} Goal.com South Africa|website=www.goal.com|access-date=2023-10-20|date=2017-10-17|language=en-ZA}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš 26. decembrī guva savus pirmos Premjerlīgas vārtus &quot;Liverpool&quot; labā, mājās ar 5:0 uzvarot [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2017/12/26/liverpool-vs-swansea-city-premier-league-live-score-updates/|title=Liverpool 5 Swansea City 0: Roberto Firmino stars in five-goal rout of Swans|work=The Telegraph|access-date=2023-10-20|date=2017-12-26|last=Bascombe|first=Chris|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Trent Alexander-Arnold 2017-09-26 1.jpg|thumb|328x328px|Aleksandrs-Arnolds &quot;Liverpool&quot; ierindā 2017. gadā]]
Viņš kļuva par jaunāko angļu spēlētāju, kurš startējis Čempionu līgas ceturtdaļfināla spēlē, un aprīlī rādīja spēcīgu sniegumu 3:0 uzvarā pār sāncensi [[Mančestras &quot;City&quot;]]. Pēc viņa snieguma viņš tika atzīts par mača labāko spēlētāju un izpelnījās atzinību no plašsaziņas līdzekļiem par spēju neitralizēt &quot;City&quot; malējo uzbrucēju [[Lerojs Sanē|Leroju Sanē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/liverpool-trent-alexanderarnold-champions-league-manchester-city-a8287331.html|title=Why Trent Alexander-Arnold’s Liverpudlian roots mean so much in football’s era of the global village|website=The Independent|access-date=2023-10-20|date=2018-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thisisanfield.com/2018/04/liverpool-3-0-man-city-player-ratings-2/|title=Liverpool 3-0 Man City: Player Ratings|last=Twelves|first=Ben|website=This Is Anfield|access-date=2023-10-20|date=2018-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš atkal pārsteidza nākamajā spēlē, jo &quot;Liverpool&quot; izslēdza &quot;City&quot; ar 5:1 divu spēļu summā, pirmo reizi 10 gadu laikā iekļūstot sacensību pusfinālā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/299076-trent-alexander-arnold-champions-league-as-roma|title='It means everything' - Trent on semi-final buzz|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2018-04-24}}&lt;/ref&gt; 10. maijā viņa pašmāju un Eirokausu sniegums tika apbalvots, kad viņš otro sezonu pēc kārtas ieguva &quot;Liverpool&quot; labākā spēlētāja balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/mohamed-salah-scoops-two-prizes-12514793|title=Salah makes frantic dash to London after Liverpool Players Awards event|last=Prenderville|first=Liam|website=The Mirror|access-date=2023-10-20|date=2018-05-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk tajā pašā mēnesī viņš kļuva par jaunāko &quot;Liverpool&quot; spēlētāju, kurš startējis Čempionu līgas finālā, kad tika pieteikts sākumsastāvā pret divu iepriekšējo sezonu čempioni [[Real Madrid CF|Madrides &quot;Real&quot;]]. Uzdots segt [[Krištianu Ronaldu]], viņš darbojās lieliski, lai gan &quot;Liverpool&quot; galu galā piekāpās ar 3:1.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.90min.in/posts/6071918-champions-league-final-player-ratings-from-real-madrid-s-3-1-win-over-liverpool|title=&quot;Champions League Final: Player Ratings From Real Madrid's 3—1 Win Over Liverpool&quot;|access-date={{dat|2023|10|20||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190617135301/http://www.90min.in/posts/6071918-champions-league-final-player-ratings-from-real-madrid-s-3-1-win-over-liverpool}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/may/26/real-madrid-liverpool-champions-league-final-match-report|title=Real Madrid win Champions League as brilliant Bale sinks Liverpool|work=The Observer|access-date=2023-10-20|date=2018-05-26|last=Taylor|first=Daniel|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc sezonas beigām, kurā viņš guva trīs vārtus 33 spēlēs visos turnīros, viņš tika nominēts &quot;Zelta zēna balvai&quot;, kur viņš balsojumā ieņēma otro vietu aiz [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;|Ajax]] aizsarga [[Matiss de Lihts|Matisa de Lihta]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/305647-trent-alexander-arnold-ben-woodburn-herbie-kane-golden-boy-award|title=Liverpool trio nominated for 2018 Golden Boy award|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2018-07-01}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tuttosport.com/news/calcio/golden-boy/2018/12/17-51186728/golden_boy_2018_il_trionfo_di_de_ligt|title=Golden Boy 2018, il trionfo di De Ligt|website=tuttosport.com|access-date=2023-10-20|date=2018-12-17|language=it}}&lt;/ref&gt;

==== 2018—19: Regulāri starta sastāvā un Čempionu līgas tituls ====
Nākamās [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|sezonas]] sākumposmā viņš &quot;Liverpool&quot; rindās aizvadīja 50. spēli, kad ar 2:1 uzvarēja Tottenham; to pašu pretinieku, pret kuru viņš debitēja gandrīz divus gadus iepriekš.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/316433-tottenham-liverpool-talking-points-firmino-wijnaldum|title=Spurs 1-2 Liverpool: Five talking points from Wembley|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2018-09-15}}&lt;/ref&gt; Pēc gadu mijas Aleksandrs-Arnolds paspilgtināja savu spēli vēl vairāk un 2019. gada 27. februārī kļuva par jaunāko spēlētāju 20 gadu un 143 dienu vecumā, kurš vienā Premjerlīgas mačā iedevis trīs rezultatīvas piespēles, divreiz [[Sadio Manē]] un vienreiz [[Virgils van Deiks|Virgilam van Deikam]], uzvarot [[Watford FC|Watford]] ar 5:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-bh/news/alexander-arnold-sets-premier-league-assist-record-as-liverpool-crush-watford/4wshhjhdp0591h1napipkpbqf|title=Liverpool 5-0 Watford: Trent Alexander-Arnold sets Premier League assist record as Jurgen Klopp's side crush Hornets {{!}} Goal.com English Bahrain|website=www.goal.com|access-date=2023-10-20|date=2019-02-27|language=en-BH}}&lt;/ref&gt; Mazāk nekā divus mēnešus vēlāk viņš kļuva par piekto jaunāko spēlētāju, kurš šajā klubā sasniedzis 50 spēles Premjerlīgā, aiz Ouena, [[Rahīms Stērlings|Rahīma Stērlinga]], [[Robijs Faulers|Robija Faulera]] un [[Stīvens Džerards|Džerarda]], kad viņš, sākot spēli sākumsastāvā, ar 3:1 uzvarēja [[Southampton FC|Southampton]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/344571-alexander-arnold-50-premier-league-appearances|title=Trent becomes LFC's fifth-youngest player to reach 50 PL appearances|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2019-04-05}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/report/_/gameId/513517|title=Southampton 1-3 Liverpool (5 Apr, 2019) Game Analysis - ESPN (UK)|website=ESPN|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 
[[Attēls:LFC Parade 2019 01 Trent Alexander-Arnold.jpg|thumb|242x242px|Aleksandrs-Arnolds &quot;Liverpool&quot; Čempionu līgas uzvaras parādes laikā 2019. gadā]]
Aleksandra-Arnolda radošās spējas vēlreiz izcēlās maijā, kad, uzvarot [[Ņūkāslas &quot;United&quot;]] ar 3:2, Aleksandrs-Arnolds ar divām rezultatīvām piespēlēm sasniedza Premjerlīgas rekordu aizsarga visvairāk rezultatīvo piespēļu skaita ziņā sezonā. Rezultātā viņš un [[Endrū Robertsons|Robertsons]], kuram pašam bija 11 rezultatīvas piespēles, kļuva par pirmo vienas komandas aizsargu komplektu, kas tajā pašā sezonā reģistrēja divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-gb/news/liverpools-flying-full-backs-alexander-arnold-and-robertson-make-premier-league-assist-history/51evp7ilin7u1iwpzo39njjm3|title=Liverpool news: Trent Alexander-Arnold and Andrew Robertson make Premier League assist history {{!}} Goal.com UK|website=www.goal.com|access-date=2023-10-20|date=2019-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Trīs dienas vēlāk, kad &quot;Liverpool&quot; pēc sakāves pirmajā spēlē ar 3:0 [[FC Barcelona]], viņš &quot;ierakstīja&quot; vēl divas rezultatīvas piespēles, palīdzot klubam ar 4:3 izcīnīt uzvaru divu spēļu summā un progresēt uz otro Čempionu līgas finālu pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/liverpool/liverpool-fc-vs-fc-barcelona-trent-alexander-arnold-explains-match-winning-assist-a4136491.html|title=Alexander-Arnold explains his match-winning assist|last=Ouzia|first=Malik|website=Evening Standard|access-date=2023-10-20|date=2019-05-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Vietējās sezonas pēdējā dienā Aleksandrs-Arnolds atdeva rezultatīvu piespēli Manē, ar 2:0 uzvarot [[Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;]], labojot Premjerlīgas rekordu par visvairāk rezultatīvo piespēļu, ko aizsargs izdarījis vietējā turnīrā, ar 12, apsteidzot iepriekšējos īpašniekus [[Endijs Hinčklifs|Endiju Hinčklifu]], [[Leitons Beinss|Leitonu Beinsu]] un Robertsonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-sa/news/alexander-arnold-breaks-premier-league-assist-record-for-defenders/19g1z8vb0ysak180ioqdnhukdn|title=Liverpool news: Alexander-Arnold breaks Premier League assist record for defenders {{!}} Goal.com English Saudi Arabia|website=www.goal.com|access-date=2023-10-20|date=2019-05-12|language=en-SA}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statsperform.com/resource/hes-running-the-game-from-right-back-sit-back-and-watch-a-trent-alexander-arnold-data-dive/|title=&quot;He's Running The Game From Right-Back: Sit Back And Watch A Trent Alexander-Arnold Data Dive&quot;}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš startēja [[2019. gada UEFA Čempionu līgas fināls|Čempionu līgas finālā]], ar 2:0 uzvarot &quot;Tottenham&quot; un kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš startējis divos finālos pēc kārtas, labojot rekordu, ko 1995. gadā uzstādīja [[AC Milan]] spēlētājs [[Kristians Panuči]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/news-liverpools-alexander-arnold-makes-champions-league-final-history-20190601|title=Liverpool's Trent Alexander-Arnold Makes Champions League Final History|website=SPORTbible|access-date=2023-10-20|date=2019-06-01|language=en|archive-date=2019-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20190602063432/http://www.sportbible.com/football/news-liverpools-alexander-arnold-makes-champions-league-final-history-20190601}}&lt;/ref&gt;

==== 2019—20: Zelta bumbas nominācija un Premjerlīgas tituls ====
Aleksandrs-Arnolds 2019.—2020. gada sezonu sāka ar nostiprināšanos &quot;Liverpool&quot; labās malas aizsarga pozīcijā un nodrošināja rezultatīvu piespēli [[Divoks Origī|Origī]] vārtu guvumā kluba atklāšanas spēlē ar 4:1 pār [[Norwich City F.C.|Norwich City]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/sport/soccer/english-soccer/liverpool-hardly-break-sweat-to-leave-canaries-all-a-flutter-1.3982059|title=Liverpool hardly break sweat to leave Canaries all a flutter|website=The Irish Times|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Tādējādi viņš kļuva tikai par astoto spēlētāju Premjerlīgas ērā, kurš reģistrējis rezultatīvu piespēli piecās spēlēs pēc kārtas un par pirmo, kurš to izdarījis &quot;Liverpool&quot; rindās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.squawka.com/en/news/trent-alexander-arnold-matches-mesut-ozil-assist-liverpool|title=&quot;Trent Alexander-Arnold sets new Liverpool record by matching Mesut Özil feat&quot;}}&lt;/ref&gt; Viņš piedalījās nākamajās uzvarās pār [[Southampton FC|Southampton]] un [[Arsenal FC|Arsenal]], kā arī &quot;Liverpool&quot; triumfā pār [[Chelsea F.C.|Chelsea]] [[2019. gada UEFA Superkauss|UEFA Superkausa izcīņā]], kur viņš iesita [[11 metru soda sitiens|soda sitienu]] 11 metru soda sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2019/aug/14/liverpool-chelsea-uefa-super-cup-match-report|title=Liverpool sink Chelsea to lift Super Cup thanks to Adrián shootout save|work=The Guardian|access-date=2023-10-20|date=2019-08-14|last=Taylor|first=Daniel|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš guva savus pirmos vārtus šajā sezonā no standartsituācijas, kad &quot;Liverpool&quot; ar 2:1 uzvarēja &quot;Blues&quot;, kuri vēlāk tika nominēt &quot;Premjerlīgas mēneša labāko vārtu&quot; balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/1366583|title=Shortlist for September 2019 Budweiser Goal of the Month|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Nākamajā mēnesī viņš kopā ar sešiem saviem &quot;Liverpool&quot; komandas biedriem tika nominēts [[2019. gada Zelta bumba|2019. gada Zelta bumbas]] balvai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/365217-salah-alexander-arnold-mane-alisson-wijnaldum-firmino-van-dijk-ballon-dor-shortlist|title=Seven Liverpool stars named on Ballon d'Or shortlist|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2019-10-21}}&lt;/ref&gt;

2. novembrī 21 gada un 26 dienu vecumā viņš kļuva par ceturto jaunāko spēlētāju, kurš &quot;Liverpool&quot; rindās aizvadījis 100 spēles, aiz Ouena, Stērlinga un Faulera, atzīmējot šo notikumu, palīdzot Manē gūt uzvaras vārtus 2:1 uzvarā pār [[Aston Villa FC|Aston Villa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/370994-trent-alexander-arnold-100-games-landmark|title=Trent Alexander-Arnold becomes fourth-quickest to LFC landmark|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2019-11-02}}&lt;/ref&gt; Tieši mēnesi vēlāk viņš tika iebalsots par 19. labāko spēlētāju pasaulē Zelta bumbas ceremonijā un visaugstāk novērtēto malējo aizsargu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/376000-virgil-van-dijk-ballon-dor-result|title=Virgil van Dijk finishes runner-up for 2019 Ballon d'Or|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2019-12-02}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpool.com/liverpool-fc-news/features/ballon-dor-liverpool-award-list-17353826|title=The Liverpool achievement nobody noticed but fans already knew|last=Morgan|first=Dan|website=Liverpool.com|access-date=2023-10-20|date=2019-12-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņš debitēja [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] izcīņā, kad &quot;Liverpool&quot; pusfinālā ar 2:1 uzvarēja pašreizējo [[CONCACAF]] čempioni [[C.F. Monterrey|Monterrey]], kā arī nodrošināja rezultatīvu piespēli [[Robertu Firminu|Roberto Firmino]] spēles kompensācijas laikā pēc tam, kad nāca uz maiņu [[Džeimss Milners|Džeimsa Milnera]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.as.com/en/2019/12/18/football/1576698480_639915.html|title=&quot;Trent Alexander-Arnold tops 2019 Premier League assists chart&quot;|access-date={{dat|2023|10|20||bez}}|archive-date={{dat|2019|12|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072505/https://en.as.com/en/2019/12/18/football/1576698480_639915.html}}&lt;/ref&gt; Trīs dienas vēlāk viņš sāka un nospēlēja visas 120 minūtes, kad &quot;Liverpool&quot; pirmo reizi kluba vēsturē tika kronēta par čempioni pēc uzvaras ar 1:0 pēc papildlaika pār [[Copa Libertadores]] čempioni [[Flamengo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50869633|title=Liverpool clinch first Club World Cup|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Atgriežoties no [[Katara]]s, &quot;Liverpool&quot; ar 4:0 uzvarēja otrajā vietā esošo [[Leicester City FC|Leicester City]] mačā, kurā Aleksandrs-Arnolds piedalījās visos četros vārtu guvumos, gūstot vienus vārtus, asistējot divreiz un izcīnot 11 metru soda sitienu, kuru realizēja Milners.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2019/dec/26/liverpool-right-back-playmaker-trent-alexander-arnold-leicester|title=Trent Alexander-Arnold is a unique playmaker in Liverpool’s red machine|work=The Guardian|access-date=2023-10-20|date=2019-12-26|last=Ronay|first=Barney|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk viņš par savu sniegumu tika apbalvots ar Premjerlīgas mēneša labākā spēlētāja balvu, kļūstot par pirmo malējo aizsargu, kurš ieguva šo godu kopš [[Maika Ričardss|Maika Ričardsa]] 2007. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/1563909|title=Alexander-Arnold named December EA SPORTS Player of Month|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Turpmāka atzinība sekoja gadu mijā, kad viņš tika iekļauts [[:en:UEFA Team of the Year#Team of the Year 2019|2019. gada UEFA gada komandā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://toty.uefa.com/reveal|title=&quot;Revealed — Team of the Year 2019&quot;|access-date={{dat|2023|10|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|01|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200115123100/https://toty.uefa.com/reveal}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Aleksandrs-Arnolds spēlēja galveno lomu &quot;Liverpool&quot; uzvarā pret &quot;Wolves&quot; ar 2:1, klubam pagarinot savu nezaudēto spēļu sēriju līgā līdz 40 mačiem. Viņš asistēja kapteinim Džordanam Hendersonam vārtu guvumā un kļuva par pirmo aizsargu sacensību vēsturē, kurš vairākās kampaņās sasniedzis divciparu skaitli rezultatīvo piespēļu ziņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thisisanfield.com/2020/01/trent-delivers-a-premier-league-first-5-key-stats-from-wolves-1-2-liverpool/|title=5 key statistics from Wolves 1-2 Liverpool|last=Lusby|first=Jack|website=This Is Anfield|access-date=2023-10-20|date=2020-01-24|language=en}}&lt;/ref&gt;

Februāra beigās pēc uzvaras pār [[West Ham United FC|West Ham United]] ar 3:2, viņš sasniedza savu iepriekšējās sezonas līgas rezultatīvo piespēļu rekordu un sasniedza kopējo rezultātu Premjerlīgā līdz 25, kļūstot par trešo jaunāko spēlētāju sacensību vēsturē, sasniedzot 25 rezultatīvas piespēles, aiz [[Sesks Fabregass|Seska Fabregasa]] un [[Veins Rūnijs|Veina Rūnija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11669/11942620/trent-alexander-arnolds-assist-record-for-liverpool-analysed|title=Trent Alexander-Arnold's assist record for Liverpool analysed|website=Sky Sports|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezona no marta līdz jūnijam uz laiku tika apturēta [[COVID-19 pandēmija]]s uzliesmojuma dēļ, pēc kuras Aleksandrs-Arnolds palīdzēja &quot;Liverpool&quot; izcīnīt pirmo līgas titulu 30 gadu laikā un pirmo Premjerlīgas ērā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2020/jun/25/liverpool-win-the-premier-league-title-live-reaction|title=Liverpool are crowned Premier League champions — reaction as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-10-20|date=2020-06-26|last=McVeigh|first=Niall|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Kad tituls bija nodrošināts, viņš sezonas priekšpēdējā dienā laboja savu rezultatīvo piespēļu rekordu, panākot Firminu, uzvarot &quot;Chelsea&quot; ar 5:3.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kickoff.com/news/articles/world-news/categories/news/english-premier-league/trent-alexander-arnold-breaks-premier-league-assist-record-again/682080|title=&quot;Alexander-Arnold makes EPL history&quot;|access-date={{dat|2023|10|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200925034730/https://www.kickoff.com/news/articles/world-news/categories/news/english-premier-league/trent-alexander-arnold-breaks-premier-league-assist-record-again/682080/}}&lt;/ref&gt; Par savu ieguldījumu sezonas laikā viņam tika piešķirta &quot;[[:en:Premier League Young Player of the Season|Premjerlīgas sezonas labākā jaunā spēlētāja]]&quot; balva, viņš ieguva &quot;PFA Gada jaunā spēlētāja&quot; apbalvojumu un tika iekļauts &quot;PFA Gada komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/1750635|title=Alexander-Arnold named 2019/20 Young Player of the Season|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/407814-five-reds-named-in-2019-20-pfa-team-of-the-year|title=Five Reds named in 2019-20 PFA Team of the Year|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2020-09-08}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/407827-trent-alexander-arnold-named-pfa-young-player-of-the-year|title=Trent Alexander-Arnold named PFA Young Player of the Year|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2020-09-08}}&lt;/ref&gt;

==== 2020—21: Panākumi turpinās ====
2020.—2021. gada sezonā Aleksandrs-Arnolds turpināja spēlēt &quot;Liverpool&quot; komandā un 9. decembrī kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš ir bijis kluba kapteinis Eiropas sacensībās, un trešo jaunāko jebkurās sacensībās, kad uzvilka kapteiņa apsēju Čempionu līgas neizšķirtā 1:1 pret [[FC Midtjylland|Midtjylland]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/419354-trent-alexander-arnold-to-captain-liverpool-v-midtjylland|title=Trent Alexander-Arnold to captain Liverpool v Midtjylland|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2020-12-09}}&lt;/ref&gt;

Tomēr gan viņa, gan kluba forma sezonas otrajā pusē pasliktinājās un tas vainagojās ar Aleksandra Arnolda daudz publiski apspriesto neiekļaušanu [[Gerets Sautgeits|Gereta Sautgeita]] Anglijas izlases 2022. gada marta [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|FIFA Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlēm pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]], [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Polijas futbola izlase|Poliju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/football/2021/03/18/england-football-team-world-cup-qualifiers-live-updates-gareth/|title=Trent Alexander-Arnold dropped from England's make-do-and-mend squad|work=The Telegraph|access-date=2023-10-20|date=2021-03-18|last=Burt|first=Jason|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/trent-alexander-arnold-england-squad-snub-explained-liverpool-fc-star-b924986.html|title=Trent Alexander-Arnold squad snub explained by England boss Southgate|last=Doyle|first=Tom|website=Evening Standard|access-date=2023-10-20|date=2021-03-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4218283/2021/04/02/klopp-doesnt-understand-southgates-decision-to-drop-alexander-arnold/|title=Liverpool manager Jurgen Klopp ‘doesn’t understand’ Trent Alexander-Arnold’s England omission|last=Pearce|first=James|website=The Athletic|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Rezultātā viņa sniegums tika rūpīgi pārbaudīts pēc izlašu pārtraukuma, un viņš tika kritizēts par kļūdām aizsardzībā, kad &quot;Liverpool&quot; ar 3:1 zaudēja [[Real Madrid CF|Madrides &quot;Real&quot;]] Čempionu līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11669/12268031/real-madrid-3-1-liverpool-trent-alexander-arnold-struggles-as-jurgen-klopps-defence-is-left-badly-exposed|title=Real Madrid 3-1 Liverpool: Trent Alexander-Arnold struggles as Jurgen Klopp's defence is left badly exposed|website=Sky Sports|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Premjerlīgā viņa forma uzlabojās, un viņš tika slavēts par sniegumu uzvarā pret Arsenal un Aston Villa, gūstot uzvaras vārtus pēdējā spēlē 90. minūtē, kā arī tika izvēlēts Premjerlīgas aprīļa mēneša labākā spēlētāja balvai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2021/apr/03/trent-alexander-arnold-takes-inspiration-from-england-omission|title=Trent Alexander-Arnold takes inspiration from England omission|work=The Guardian|access-date=2023-10-20|date=2021-04-03|last=Ames|first=Nick|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/apr/10/liverpool-aston-villa-premier-league-match-report|title=Alexander-Arnold’s late winner caps Liverpool comeback to sink Aston Villa|work=The Observer|access-date=2023-10-20|date=2021-04-10|last=Hunter|first=Andy|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/433077-trent-alexander-arnold-premier-league-player-of-the-month-april-2021|title=Alexander-Arnold shortlisted for Premier League Player of the Month|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2021-05-07}}&lt;/ref&gt; Nākamajā mēnesī viņš izpildīja rezultatīvu piespēli, uzvarot izbraukumā pret [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]], kur &quot;Liverpool&quot; uzvarēja pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā, un pret [[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]], kur viņa 94. minūtē izpildīto stūra sitienu ar galvu vārtos ieraidīja vārtsargs [[Alisons Bekers|Bekers]], saglabājot kluba cerības kvalificēties nākamās sezonas Čempionu līgai dzīvas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/may/16/west-brom-liverpool-premier-league-match-report|title=Alisson scores incredible last-minute winner for Liverpool to stun West Brom|work=The Guardian|access-date=2023-10-20|date=2021-05-16|last=Lansley|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/sport/football/man-united-vs-liverpool-fc-trent-alexander-arnold-jota-firmino-b935056.html|title=Alexander-Arnold shines as Liverpool beat Man United in top-four boost|last=Young|first=Alex|website=Evening Standard|access-date=2023-10-20|date=2021-05-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2021—22 ====
[[Attēls:Liverpool FC gegen 1. FSV Mainz 05 (Testspiel 23. Juli 2021) 23.jpg|thumb|224x224px|Aleksandrs-Arnolds &quot;Liverpool&quot; sastāvā 2021. gadā]]
30. jūlijā Aleksandrs-Arnolds parakstīja jaunu ilgtermiņa līgumu ar &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/439450-trent-alexander-arnold-signs-new-long-term-contract-with-lfc|title=Trent Alexander-Arnold signs new long-term contract with LFC|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2021-07-30}}&lt;/ref&gt; 16. decembrī Aleksandrs-Arnolds guva &quot;Liverpool&quot; trešos vārtus mājas uzvarā ar 3:1 pret [[Newcastle United FC|Newcastle United]] ar 25 jardu sitienu vārtu augšējā kreisajā stūrī, kas bija 2000. &quot;Liverpool&quot; uzvara augstākās līgas turnīrā, pirmais klubs Anglijas vēsturē, kurš to sasniedzis.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2021/dec/16/liverpool-newcastle-premier-league-match-report|title=Liverpool fight back to beat Newcastle but Howe hits out at Dean over leveller|work=The Guardian|access-date=2023-10-20|date=2021-12-16|last=Hunter|first=Andy|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; 2022. gada maijā pēc &quot;Liverpool&quot; uzvaras pār &quot;Chelsea&quot; 2022. gada [[FA kauss|FA kausa]] finālā, Aleksandrs-Arnolds kļuva par visu laiku jaunāko spēlētāju, kurš izcīnījis sešas galvenās trofejas, proti, FIFA Pasaules klubu kausu, UEFA Čempionu līgu, UEFA Superkausu, Premjerlīgu, FA kausu un Līgas kausu Anglijas klubam, to izdarot 23 gadu un 219 dienu vecumā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2022/may/15/alexander-arnold-hungry-for-more-liverpool-silverware-after-historic-feat|title=Alexander-Arnold hungry for more Liverpool silverware after historic feat|work=The Guardian|access-date=2023-10-20|date=2022-05-15|last=Hunter|first=Andy|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Aleksandrs-Arnolds tika izvēlēts kā daļa no &quot;Čempionu līgas sezonas komandas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-154650014aef-02a394f30379-1000--2021-22-uefa-champions-league-team-of-the-season/|title=2021/22 UEFA Champions League Team of the Season {{!}} UEFA Champions League|last=UEFA.com|website=UEFA.com|access-date=2023-10-20|date=2022-05-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== 2022—23: Pozīcijas maiņa un turpmākie panākumi ====
&quot;Liverpool&quot; galvenais treneris Jirgens Klops nolēma nomainīt Aleksandru-Arnoldu &quot;apgrieztā&quot; malējā aizsarga lomā, ļaujot viņam vairāk būt ar bumbu un spēlēt tālāk laukumā. Šajā lomā Aleksandrs-Arnolds novietojās blakus balsta pussargam, trīs aizsargu priekšā, kad &quot;Liverpool&quot; kontrolēja bumbu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Šī maiņa izrādījās katalizators, lai uzlabotu individuālo un kluba formu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65433560|title=Liverpool beat Brentford to move point behind Man Utd|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11669/12871710/ibrahima-konate-exclusive-liverpool-defender-on-trent-alexander-arnold-champions-league-and-new-system|title=Ibrahima Konate exclusive: Liverpool defender on Trent Alexander-Arnold, Champions League and new system|website=Sky Sports|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12870834/jurgen-klopp-on-trent-alexander-arnolds-central-role-for-liverpool-and-improved-defending|title=Jurgen Klopp on Trent Alexander-Arnold's central role for Liverpool and improved defending|website=Sky Sports|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 17. aprīlī Aleksandrs-Arnolds sniedza savu 50. rezultatīvo piespēli Premjerlīgā, uzvarot izbraukumā pret [[Leeds United F.C.|Leeds United]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/3158800|title=Liverpool hit Leeds for six to boost European hopes|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 30. aprīlī Aleksandrs-Arnolds kļuva par pirmo cilvēku, kurš divreiz asistēja vārtu guvumā piecos Premjerlīgas mačos pēc kārtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.101greatgoals.com/news/trent-alexander-arnold-set-an-all-time-premier-league-record-in-liverpools-meeting-with-spurs/|title=&quot;Trent Alexander-Arnold set an all-time Premier League record in Liverpool's meeting with Spurs&quot;|access-date={{dat|2023|10|20||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230603134056/https://www.101greatgoals.com/news/trent-alexander-arnold-set-an-all-time-premier-league-record-in-liverpools-meeting-with-spurs/}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2022.—2023. gada sezonas beigās Liverpūle nedaudz pietrūka, lai kvalificētos UEFA Čempionu līgai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.co.uk/football/premier-league/2022-2023/mohamed-salah-totally-devastated-liverpool-miss-out-on-champions-league-football-absolutely-no-excus_sto9623012/story.shtml|title=&quot;Mohamed Salah 'totally devastated' Liverpool miss out on Champions League football: 'absolutely no excuse' &quot;|website=www.eurosport.com|access-date=2023-10-20}}&lt;/ref&gt;

==== 2023—24 ====
2023. gada 31. jūlijā pēc [[Džeimss Milners|Džeimsa Milnera]] aiziešanas, Aleksandrs-Arnolds tika iecelts par &quot;Liverpool&quot; jauno vicekapteini, pildot [[Virgils van Deiks|Virgila van Deika]] vietnieka pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/news/virgil-van-dijk-named-new-liverpool-captain-trent-alexander-arnold-vice-captain|title=Virgil van Dijk named new Liverpool captain, Trent Alexander-Arnold vice-captain - Liverpool FC|website=www.liverpoolfc.com|access-date=2023-10-20|date=2023-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjera izlasē ==

=== Jauniešu ===
Aleksandrs-Arnolds ir pārstāvējis Anglijas izlasi dažādos jaunatnes līmeņos un piedalījies [[2015. gada FIFA U-17 Pasaules kauss|2015. gada FIFA U-17 Pasaules kausa]] izcīņā Čīlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2018/jul/06/trent-alexander-arnold-grassroots-hero-060718|title=Trent's rise|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš arī guva trīs vārtus Anglijas U19 izlasē, tostarp spēlē pret Horvātiju un vēl vienus pret Spāniju, kas nodrošināja Anglijas kvalifikāciju 2017. gada UEFA Eiropas U-19 čempionātam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2016/nov/12/england-u19s-wales-report-121116|title=A brace from Liverpool's Trent Alexander-Arnold not enough to rescue a draw in Bangor|last=Association|first=The Football|website=www.thefa.com|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thefa.com/news/2017/mar/24/uefa-european-u19s-championship-elite-qualifying-round-england-3-0-spain-240317|title=&quot;Trent Alexander-Arnold at the Double as U19s qualify for Euros&quot;}}&lt;/ref&gt; Pašā turnīrā viņš nepiedalījās, jo &quot;Liverpool&quot; panāca vienošanos ar Angliju, lai viņu atpūtinātu pirms nākamās sezonas līgas kampaņas, taču &quot;Trīs lauvas&quot; finālā uzvarēja Portugāli un ieguva savu pirmo titulu šajās sacensībās.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/jul/15/football-under-19-uefa-england-portugal-final|title=England win European Under-19 Championship as youth shines again|work=The Observer|access-date=2023-10-20|date=2017-07-15|last=Ames|first=Nick|issn=0029-7712|language=en}}&lt;/ref&gt; Mēnesi pēc turnīra viņš pirmo reizi tika izsaukts uz [[Anglijas U-21 futbola izlase|Anglijas U21]] izlasi [[UEFA Eiropas U-21 čempionāts|UEFA Eiropas U21 čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Nīderlandes U-21 futbola izlase|Nīderlandi]] un [[Latvijas U-21 futbola izlase|Latviju]], piedzīvojot debiju, uzvarot pēdējo ar 3:0. Sekoja vēl divas spēles U21 komandā, pirms viņš tika paaugstināts un nostiprināja savu statusu [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] senioru nometnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thisisanfield.com/2017/08/trent-alexander-arnold-earns-1st-england-u21s-call-among-3-liverpool-players/|title=Alexander-Arnold earns first England U21s call-up|last=Lusby|first=Jack|website=This Is Anfield|access-date=2023-10-20|date=2017-08-24|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2017/sep/05/england-under-21-latvia-european-championship-qualifier-match-report|title=England Under-21s serve up exhilarating fare in easy victory over Latvia|work=The Guardian|access-date=2023-10-20|date=2017-09-05|last=Fisher|first=Ben|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pieaugušo ===
[[Attēls:Trent Alexander-Arnold.jpg|thumb|251x251px|Aleksandrs-Arnolds [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasē [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]]]]
2018. gada martā, būdams U21 komandas sastāvā, Aleksandrs-Arnolds pirmo reizi tika uzaicināts trenēties ar pieaugušo izlasi pirms viņu draudzības spēlēm pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] un [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://legacy.liverpoolfc.com/news/first-team/294961-trent-alexander-arnold-england|title=Trent trains with senior England squad|website=Liverpool FC|access-date=2023-10-20|date=2018-03-20}}&lt;/ref&gt; Pirmo izsaukumu viņš saņēma 2018. gada maijā, kad tika iekļauts Gereta Sautgeita izlasē dalībai [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44138600|title=Alexander-Arnold named in England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa debija sekoja 2018. gada 7. jūnijā, kad viņš pirms turnīra [[Elland Road]] laukumā draudzības spēlē ar 2:0 uzvarēja [[Kostarikas futbola izlase|Kostariku]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44246164|title=England beat Costa Rica in final warm-up|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirms spēles viņam viņa spēles kreklu pasniedza [[Viljams, Velsas princis|princis Viljams]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-cup/2018/06/07/prince-william-visits-england-squad-presents-trent-alexander/|title=Prince William visits England squad and presents Trent Alexander-Arnold with his match shirt|work=The Telegraph|access-date=2023-10-20|date=2018-06-07|last=Johnson|first=Jamie|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Aleksandrs-Arnolds debitēja sacensībās 28. jūnijā, sākot ar 1:0 zaudējumu grupu turnīrā pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], pēc tam, kad abas puses jau bija nodrošinājušas savu iekļūšanu izslēgšanas turnīrā. Tādējādi viņš kļuva tikai par ceturto pusaudzi, kurš uzsācis spēli Anglijas izlasē Pasaules kausa izcīņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/liverpool-teenager-alexander-arnold-joins-exclusive-england-world-cup-club/va0gudxbok61m29jjimvulap|title=England vs Belgium: Liverpool teenager Trent Alexander-Arnold joins exclusive World Cup club {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2023-10-20|date=2018-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr tā palika viņa vienīgā spēle, par cik [[Kīrans Tripjērs|Kīranam Tripjēram]], tika dota priekšroka labās puses aizsarga lomā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thisisanfield.com/2018/07/liverpool-trio-not-involved-as-england-lose-to-belgium-in-world-cup-third-place-playoff/|title=Reds trio watch on as World Cup ends with third-place match|last=Matchett|first=Karl|website=This Is Anfield|access-date=2023-10-20|date=2018-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 15. novembrī draudzības izlašu spēlē, kas notika par godu Veinam Rūnijam, Aleksandrs-Arnolds guva savus pirmos augsta līmeņa vārtus, kad Anglija [[Vembli stadions|Vembli stadionā]] ar 3:0 uzvarēja [[ASV futbola izlase|ASV]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45174412|title=England win Rooney farewell match|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Tādējādi 20 gadu un 39 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko &quot;Liverpool&quot; spēlētāju kopš Maikla Ouena 1999. gadā, kurš guvis vārtus valstsvienības labā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/alexander-arnold-becomes-youngest-liverpool-player-in-20-years-to-score-for-england/2obs5nhfh92k1j3v8jugs8hd3|title=Liverpool news: Trent Alexander-Arnold becomes youngest Red since Michael Owen to score for England {{!}} Goal.com US|website=www.goal.com|access-date=2023-10-20|date=2018-11-15|language=en}}&lt;/ref&gt; 2019. gada jūnijā viņš bija Anglijas izlases sastāvā, kura ierindojās trešajā vietā [[UEFA Nāciju līga]]s atklāšanas turnīrā un nospēlēja pilnu maču, 11 metru soda sitienu sērijā uzvarot [[Šveices futbola izlase|Šveici]] izslēgšanas spēlēs par trešo vietu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.theguardian.com/football/live/2019/jun/09/england-v-switzerland-nations-league-third-place-play-off-live|title=England beat Switzerland on penalties to secure third place in Nations League — as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-10-20|date=2019-06-09|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt; Divus gadus vēlāk viņš tika iekļauts Anglijas 26 cilvēku izlasē dalībai [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2020]] turnīrā, taču astoņas dienas pirms sacensību sākuma bija spiests izstāties, jo pirms turnīra draudzības spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] guva augšstilba savainojumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.englandfootball.com/Articles/2021/Jun/03/20210603-trent-alexander-arnold-withdrawn-from-england-squad|title=Trent Alexander-Arnold has withdrawn from England's EURO 2020 squad|last=Association|first=The Football|website=https://www.englandfootball.com|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 10. novembrī viņš tika iekļauts Anglijas 26 cilvēku izlasē dalībai [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/63585869|title=Maddison, Rashford and Wilson make England squad|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 16. jūnijā Aleksandrs-Arnolds guva vārtus ar tālsitienu, ar 4:0 [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2024]] kvalifikācijas turnīrā uzvarot [[Maltas futbola izlase|Maltu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jun/16/alexander-arnold-shows-again-he-is-a-talent-england-cannot-afford-to-waste|title=Alexander-Arnold shows again he is a talent England cannot afford to waste|work=The Guardian|access-date=2023-10-20|date=2023-06-16|last=Steinberg|first=Jacob|issn=0261-3077|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65936430|title='Alexander-Arnold gives Southgate food for thought'|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/65935420|title=A perfect 10 - new role 'natural' for Alexander-Arnold|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Spēlētāja profils ==

=== Spēles stils ===
Pazīstams ar savu piespēļu, centrējumu un rezultatīvo piespēļu klāstu, viņš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem labās malas aizsargiem pasaulē,&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; neskatoties uz iespējamiem viņa aizsardzības spēju trūkumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11095/12835255/jamie-carragher-trent-alexander-arnolds-defending-not-good-enough-he-needs-competition-at-liverpool|title=Jamie Carragher: Trent Alexander-Arnold's defending not good enough, he needs competition at Liverpool|website=Sky Sports|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/sports/insider/soccer/insider/story/_/id/34742151/is-trent-alexander-arnold-liverpool-defensive-liability|title=Is Trent Alexander-Arnold really a problem for Liverpool? Here's why it's complicated|website=ESPN.com|access-date=2023-10-20|date=2022-10-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/gary-neville-trent-alexander-arnold-25169749|title=Every word Neville said in detailed analysis of Alexander-Arnold at Liverpool|last=Newbould|first=Kyle|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-20|date=2022-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liverpooloffside.sbnation.com/2022/11/7/23445171/media-obsession-trent-alexander-arnold-world-cup-qatar-opinion-liverpool-england|title=Surely We Can Stop Talking About Trent Alexander-Arnold|last=Murphy|first=Mari|website=The Liverpool Offside|access-date=2023-10-20|date=2022-11-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Savas karjeras pirmajos gados viņš kļuva par vienu no Premjerlīgas radošākajiem spēlētājiem, pateicoties viņa lomai asistējot vārtu guvumos no centrējumiem un standartsituācijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/how-liverpools-trent-alexander-arnold-17446072|title=Alexander-Arnold has surpassed De Bruyne to cement midfield calls|last=Dunn|first=Connor|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-20|date=2019-12-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņam ir iespaidīgs piespēļu diapazons, kas ir saistīts ar viņa attīstību kā pussargam &quot;Liverpool&quot; jaunatnes akadēmijā, un kopš 2017.—2018. gada sezonas viņš ir bijis viens no &quot;Liverpool&quot; standartsituāciju speciālistiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://africa.espn.com/football/story/_/id/37504764/trent-alexander-arnold-already-world-class-full-back-not-there-long|title=Is Alexander-Arnold too good to play right-back?|website=ESPN.com|access-date=2023-10-20|date=2018-11-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/45187181|title=Anger, fear &amp; ability - why Alexander-Arnold can back up the hype|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

&quot;Liverpool&quot; galvenā trenera [[Jirgens Klops|Jirgena Klopa]] vadībā, kura taktiskā uzbūve radošo atbildību uzlika uz kluba labās malas aizsargu pleciem, Aleksandrs-Arnolds pārsvarā tika izvietots labajā flangā, kur viņa spēles maiņa, centrējumu precizitāte un darba apjoms kļuva par svarīgu figūru sānu pārejas, pretuzbrukumu spēles stilā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/trent-alexander-arnold-my-dead-ball-routine-is-like-jonny-wilkinsons-6kqrjskzl|title=Trent Alexander-Arnold: ‘My dead-ball routine is like Jonny Wilkinson’s’|access-date=2023-10-20|date=2023-10-20|last=Joyce|first=Paul|issn=0140-0460|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/18804/11374908/trent-alexander-arnold-on-the-rise-why-he-can-get-better-and-better|title=Trent Alexander-Arnold on the rise: Why he can get better and better|website=Sky Sports|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ccn.com/trent-alexander-arnold-is-reinventing-the-right-back-role-at-liverpool/|title=&quot;Trent Alexander-Arnold Is Reinventing the Right-Back Role at Liverpool&quot;}}&lt;/ref&gt;

=== Citu uztverē ===
Pasaules kausa ieguvējs Kafu slavējis Aleksandru-Arnoldu, sakot: &quot;Viņš ir sensacionāls spēlētājs, rets talants. Viņš ir tehniski izcils, viņam ir tik daudz kvalitātes. Viņam ir brazīliešu spēles stils. Man patīk skatīties, kā viņš spēlē. Un spēlējot šādā lieliskā komandā palīdzēs viņam augt.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/news/cafu-ronaldinho-was-almost-unmarkable-brazil-world-cup#cafu-and-david-beckham-lead-out-brazil-and-england-respectively-at-korea-japan-2|title=&quot;Cafu: Ronaldinho was almost unmarkable&quot;}}&lt;/ref&gt; [[Lionels Mesi]] viņu nodēvējis par &quot;iespaidīgu&quot; un atzīmējis: &quot;[Viņš ir] nākotne, malējais aizsargs, kurš ir iespaidīgs dodoties uz priekšu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hitc.com/en-gb/2020/04/01/do-impressive-lionel-messi-raves-about-liverpool-youngster-says/|title='Impressive': Lionel Messi raves about Liverpool youngster, says he's 'the future'|last=Owen|first=Dan|website=HITC|access-date=2023-10-20|date=2020-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Bijušais [[Manchester United FC|Manchester United]] aizsargs [[Gērijs Nevils]] paziņoja: &quot;Viņš ir labākais labās malas piespēlētājs, kādu esmu redzējis. Viņš ir [[Deivids Bekhems]] un [[Kevins de Breine|Kevins de Bruine]] labajā malā.&quot;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

Aleksandrs-Arnolds bieži ir saņēmis kritiku par iespējamo aizsardzības spēju trūkumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportsbrief.com/football/21422-fans-troll-trent-alexander-arnold-poor-defensive-skills-gift-aleksandar-mitrovic-opening-goal/|title=Fans tear into Trent Alexander-Arnold's defensive performance against Fulham|website=sportsbrief.com|access-date=2023-10-20|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportbible.com/football/football-news-reactions-video-proves-that-liverpools-trent-alexander-arnold-cannot-defend-20210603|title=Video Shows That Trent Alexander-Arnold Can't Defend And 'Proves His Haters Right'|website=SPORTbible|access-date=2023-10-20|date=2021-06-03|language=en|archive-date=2023-04-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230404040415/https://www.sportbible.com/football/football-news-reactions-video-proves-that-liverpools-trent-alexander-arnold-cannot-defend-20210603}}&lt;/ref&gt; Tomēr 2020.—2021. un 2022.—23. gada sezonās, kuru laikā šī kritika pastiprinājās, viņa rādītāji, salīdzinājumā ar citiem angļu labās malas aizsargiem, tostarp [[Rīss Džeimss|Rīsu Džeimsu]] un [[Kails Volkers|Kailu Volkeru]], bija vislabākie starp tiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.givemesport.com/1697177-trent-alexanderarnolds-defensive-stats-are-the-best-among-englands-euro-2020-rightbacks/|title=Trent Alexander-Arnold's defensive stats are the best among England's Euro 2020 right-backs|last=Ryan|first=Danny|website=GiveMeSport|access-date=2023-10-20|date=2021-05-26|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/stats/player-comparison?player0Id=14571&amp;player0isActive=1&amp;player0compSeasonId=418&amp;player1Id=14732&amp;player1isActive=1&amp;player1compSeasonId=418|title=Stats Centre|website=www.premierleague.com|access-date=2023-10-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thesportreview.com/article/trent-alexander-arnold-vs-reece-james/|title=Trent Alexander-Arnold vs Reece James - What Do The Stats Say?|last=Caparrotta|first=Martin|website=The Sport Review|access-date=2023-10-20|date=2022-08-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61302842|title=Alexander-Arnold or James - who gets your vote?|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņu aizstāvēja viņa galvenais treneris, kurš teica: &quot;Ja kāds saka, ka Trents nemāk aizsargāt, viņam vajadzētu atnākt pie manis un es viņam sadošu. Es to vairs nevaru klausīties, es nezinu, kas zēnam ir jādara!&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theathletic.com/4181261/2022/03/17/ill-knock-them-down-liverpool-boss-klopp-hits-out-at-critics-of-alexander-arnolds-defensive-ability/|title=‘I’ll knock them down’ — Liverpool boss Klopp hits out at critics of Alexander-Arnold’s defensive ability|last=Bosher|first=Luke|website=The Athletic|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Labdarība ==
Ārpus futbola Aleksandrs-Arnolds brīvprātīgi darbojas kā vēstnieks Liverpūlē bāzētajā labdarības organizācijā ''An Hour for Others'', kuras mērķis ir nodrošināt trūcīgos sabiedrības locekļus ar jebko, sākot no ēdiena trauciņiem un rotaļlietām līdz kulinārijas un zinātnes stundām. Viņš ir atbalstījis labdarības organizāciju, kopš viņa māte pusaudzes vecumā viņu iepazīstināja ar to. Laikā, kad viņš bija &quot;Liverpool&quot; akadēmijā, viņš un komandas biedrs Kriss Ouenss apņēmās atbalstīt iniciatīvu, ja kāds no viņiem &quot;izdosies&quot; kā profesionāli futbolisti.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/02/06/sports/soccer/liverpool-alexander-arnold.html|title=&quot;At Global Clubs, Local Players Serve as Connective Tissue&quot;}}&lt;/ref&gt; Viņa filantropija izvēršas arī ārpus labdarības, un 2019. gada martā pēc tam, kad parakstīja jaunu sponsorēšanas līgumu ar [[Under Armour]] (otrs ienesīgākais apavu darījums Anglijā aiz [[Harijs Keins|Harija Keina]]), viņš uzsāka plānus iegādāties zemes gabalus Liverpūlē un izmantot līdzekļus priekš jaunu laukumu būvniecības kopienai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/trent-alexander-arnold-plans-pump-16008676|title=Trent to pump millions into local economy after lucrative boot deal|last=Gorst|first=Paul|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-20|date=2019-03-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada aprīlī Aleksandrs-Arnolds sadarbojās ar uzņēmumu &quot;Under Armour&quot;, lai atbalstītu ārstus, medmāsas un galvenos darbiniekus cīņā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]]. Aleksandrs-Arnolds un &quot;Under Armour&quot; nodrošināja vairāk nekā 2000 produktu &quot;Karaliskās Liverpūles universitātes slimnīcas&quot; darbiniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/trent-alexander-arnolds-brilliant-gesture-18134388|title=Trent's heartwarming gesture to help Liverpool NHS workers|last=Kay|first=Dan|website=Liverpool Echo|access-date=2023-10-20|date=2020-04-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš ir [[Black Lives Matter]] kustības atbalstītājs, valkājot īpašu buču pāri ar šo frāzi un izsolīja tos &quot;Nelsona Mandelas fonda&quot; izsolē, tādējādi savācot 27 000 mārciņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.justgiving.com/fundraising/blacklivesmatterboots|title=Trent Alexander-Arnold's matchworn signed Black Lives Matter boots|website=JustGiving|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Buči vēlāk tika izstādīti [[Nacionālais futbola muzejs|Nacionālajā futbola muzejā]] Mančestrā un [[FIFA muzejs|FIFA muzejā]] Cīrihē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalfootballmuseum.com/news/211-cultures/|title=Trent Alexander-Arnold BLM Boots on display at new FIFA exhibition {{!}} National Football Museum|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī viņš izveidoja &quot;The After Academy&quot; — iniciatīvu, ko turpmākos piecus gadus finansē Aleksandrs-Arnolds, kas atbalstīs un palīdzēs bijušajiem akadēmijas futbolistiem. &quot;The After Academy&quot; mērķis ir nodrošināt treniņu un karjeras iespējas gan futbolā, gan ārpus tā tiem futbolistiem, kuri nav pārsnieguši akadēmijas līmeni, un tā tiek vadīta, sadarbojoties &quot;PFA&quot; un Aleksandra-Arnolda sponsoriem [[Red Bull]], [[Under Armour]] un &quot;Therabody&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thepfa.com/news/2023/4/27/pfa-excited-to-support-trent-alexander-arnolds-after-academy|title=&quot;The After Academy: PFA confirmed as supporting partner to Trent Alexander-Arnold's new initiative&quot;}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
[[Attēls:Melwood5.jpg|thumb|221x221px|Aleksandrs-Arnolds dzimis [[Vestdārbija|Vestdārbijā]]; nelielā attālumā no [[Liverpool FC|Liverpool]] kādreizējā treniņu laukuma [[Melwood]].]]
Aleksandrs-Arnolds ir bijušā [[Reading FC|Reading]] un [[Millwall F.C.|Millwall]] futbolista un bijušā [[Manchester United FC|Manchester United]] kluba sekretāra [[Džons Aleksandrs (futbolists, dzimis 1955)|Džona Aleksandra]] brāļadēls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/football/story/_/id/37503363/trent-alexander-arnold-breaks-liverpool-man-united-family-ties|title=Liverpool's Alexander-Arnold's Utd family ties|website=ESPN.com|access-date=2023-10-20|date=2016-11-30|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa vecmāmiņa no mātes puses Dorīna Kārlinga savulaik bija arī attiecībās ar bijušo &quot;United&quot; galveno treneri [[Alekss Fergusons|Aleksu Fergusonu]], pirms pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur vēlāk apprecējās. Tādējādi Aleksandrs-Arnolds pirms debijas Anglijā bija tiesīgs spēlēt ASV izlasē.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Viņam ir divi brāļi; Tailers, kurš ir četrus gadus vecāks par viņu un darbojās kā viņa aģents, un Marsels, kurš ir trīs gadus jaunāks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/liverpool-vs-real-madrid-champions-league-trent-alexanderarnold-journey-to-kiev-a8366301.html|title=&quot;The making of a man: Trent Alexander-Arnold's journey from Crosby to Kiev&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2019/01/14/brothers-england-footballers-marcus-rashford-trent-alexander/|title=Brothers of England footballers Marcus Rashford and Trent Alexander-Arnold beaten and robbed at gunpoint|work=The Telegraph|access-date=2023-10-20|date=2019-01-14|last=Reporters|first=Telegraph|issn=0307-1235|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņš ir arī kaislīgs [[Šahs|šahists]], jo bērnībā ar spēli viņu iepazīstināja viņa tēvs, un 2018. gadā viņš aizvadīja ielūguma maču pret pasaules čempionu [[Mangnuss Kārlsens|Mangnusu Kārlsenu]]. Mačs, kas tika aizvadīts sporta veida popularizēšanas kampaņas ietvaros, pēc septiņpadsmit gājieniem beidzās ar Aleksandra-Arnolda sakāvi; par astoņiem vairāk nekā tehnoloģiju uzņēmējam [[Bills Geitss|Bilam Geitsam]], kad viņš 2014. gadā tikās ar Kārlsenu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/liverpool-fc-trent-alexander-arnold-england-magnus-carlsen-chess-world-champion-a8574621.html|title=&quot;Trent Alexander-Arnold is outsmarted by the world chess champion, but Liverpool's young buck remains wise beyond his years&quot;}}&lt;/ref&gt; Aleksandrs-Arnolds vēlāk paskaidroja, ka šahs bija vairāk nekā tikai izklaide, un palīdzēja viņam futbolista karjerā, mācot viņam domāt &quot;divus vai trīs gājienus priekšā pretiniekam&quot;.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

2020. gadā viņš kopā ar &quot;Liverpool&quot; malējo aizsargu [[Endrū Robertsons|Endrū Robertsonu]] filmējās savā digitālajā seriālā [[:en:IGTV|IGTV]] ar nosaukumu ''Wingmen''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thisisanfield.com/2020/11/trent-robbo-take-mini-trophy-parade-in-first-episode-of-their-new-tv-show/|title=Trent &amp; Robbo take 'mini trophy parade' in first ep of their TV show|last=Lusby|first=Jack|website=This Is Anfield|access-date=2023-10-20|date=2020-11-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Karjeras statistika ==

=== Klubos ===
{{updated|pēc 2023. gada 8. oktobrī aizvadītās spēles}}
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+Spēles un vārti pēc kluba, sezonas un turnīra
! rowspan=&quot;2&quot; |Klubs
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! colspan=&quot;3&quot; |Līga
! colspan=&quot;2&quot; |[[FA Cup|FA kauss]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[EFL Cup|EFL kauss]]
! colspan=&quot;2&quot; |Eiropa
! colspan=&quot;2&quot; |Cits
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
|-
!Divīzija
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;8&quot; |[[Liverpool FC|Liverpool]]
|2016—17
|[[Premier League]]
|7
|0
|2
|0
|3
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
| colspan=&quot;2&quot; |—
|12
|0
|-
|2017—18
|Premier League
|19
|1
|2
|0
|0
|0
|12{{efn|Appearances in [[UEFA Champions League]]|name=UCL}}
|2
| colspan=&quot;2&quot; |—
|33
|3
|-
|2018—19
|Premier League
|29
|1
|0
|0
|0
|0
|11{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|40
|1
|-
|2019—20
|Premier League
|38
|4
|0
|0
|0
|0
|7{{efn|name=UCL}}
|0
|4{{efn|One appearance in [[FA Community Shield]], one appearance in [[UEFA Super Cup]], two appearances in [[FIFA Club World Cup]]}}
|0
|49
|4
|-
|2020—21
|Premier League
|36
|2
|1
|0
|0
|0
|8{{efn|name=UCL}}
|0
|0
|0
|45
|2
|-
|2021—22
|Premier League
|32
|2
|3
|0
|3
|0
|9{{efn|name=UCL}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|47
|2
|-
|2022—23
|Premier League
|37
|2
|2
|0
|0
|0
|7{{efn|name=UCL}}
|1
|1{{efn|Appearance in FA Community Shield}}
|1
|47
|4
|-
|2023—24
|Premier League
|6
|0
|0
|0
|0
|0
|1{{efn|Appearance in [[UEFA Europa League]]}}
|0
| colspan=&quot;2&quot; |—
|7
|0
|-
! colspan=&quot;3&quot; |Karjerā kopā
!204
!12
!10
!0
!6
!0
!55
!3
!5
!1
!280
!16
|}
{{notelist}}

=== Izlasē ===
{{updated|pēc 2023. gada 13. oktobrī aizvadītās spēles}}&lt;ref name=&quot;wfnat&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.worldfootball.net/player_summary/trent-alexander-arnold/4/ |title=Trent Alexander-Arnold: Internationals |website=worldfootball.net |publisher=HEIM:SPIEL |access-date=25 June 2023}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|+Spēles un vārti nacionālajā izlasē un gads
!Nacionālā izlase
!Gads
!Spēles
!Vārti
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |[[Anglijas futbola izlase|Anglija]]
|2018
|5
|1
|-
|2019
|4
|0
|-
|2020
|3
|0
|-
|2021
|4
|0
|-
|2022
|2
|0
|-
|2023
|3
|1
|-
! colspan=&quot;2&quot; |Kopā
!21
!2
|}
''Vārtu kolonna parāda rezultātu pēc katriem Aleksandra-Arnolda gūtajiem vārtiem&lt;ref name=&quot;wfnat&quot; /&gt;''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Vārti izlasē, kurus guvis Trents Aleksandrs-Arnolds
! scope=&quot;col&quot; |Nr.
! scope=&quot;col&quot; |Datums
! scope=&quot;col&quot; |Stadions
! scope=&quot;col&quot; |Spēle (pēc kārtas)
! scope=&quot;col&quot; |Pretinieks
! scope=&quot;col&quot; |Vārti
! scope=&quot;col&quot; |Rezultāts
! scope=&quot;col&quot; |Turnīrs
! scope=&quot;col&quot; class=&quot;unsortable&quot; |{{abbr|Ats.|Atsauce}}
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |1
|15 November 2018
|[[Vembli stadions]], Londona, Anglija
| style=&quot;text-align: center;&quot; |5
|{{fb|United States}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2—0
| style=&quot;text-align: center;&quot; |3—0
|[[Draudzības spēle]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2018/11/15/world/friendlies/england/united-states-of-america/2781195/|title=England vs. United States 3—0: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=11 October 2020|archive-date=13 September 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200913154552/https://uk.soccerway.com/matches/2018/11/15/world/friendlies/england/united-states-of-america/2781195/|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2
|16 June 2023
|[[National Stadium, Ta' Qali|National Stadium]], Ta' Qali, Malta
| style=&quot;text-align: center;&quot; |19
|{{fb|Malta}}
| style=&quot;text-align: center;&quot; |2—0
| style=&quot;text-align: center;&quot; |4—0
|[[2024. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija]]
| style=&quot;text-align: center;&quot; |&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://uk.soccerway.com/matches/2023/06/16/europe/european-championship-qualification/malta/england/3972480/|title=Malta vs. England 0—4: Summary|publisher=Perform Group|website=Soccerway|access-date=17 June 2023}}&lt;/ref&gt;
|}

== Sasniegumi ==
[[Attēls:LFC Parade 2019 01.jpg|thumb|Aleksandrs-Arnolds (tālajā labajā pusē) bija daļa no &quot;Liverpool&quot; komandas, kura 2019. gadā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s trofeju.]]
'''Liverpool'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019—20]], [[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024–25]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-grauj-hotspur-un-nodrosina-anglijas-cempionu-titulu/ |title=“Liverpool” grauj “Hotspur” un nodrošina Anglijas čempionu titulu |language= |accessdate={{dat|2025|4|27||bez}} |website=sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[FA kauss]]: 2021—22&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/|title=“Liverpool” triumfē FA kausā, “Chelsea” kļūst par pirmo komandu, kas zaudējusi trīs gadus pēc kārtas &amp;#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 14. maijs|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[Anglijas Līgas kauss|EFL kauss]]: 2021—22,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/60450274|title=Liverpool beat Chelsea on penalties|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023—24&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25022024-kapteinis_van_deiks_pagarinajuma_sniedz_l&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield]]: 2022
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]; finālists: [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017—18]],&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44258022|title=Real Madrid 3-1 Liverpool|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt; [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/61609200|title=Champions League agony for Liverpool as Real win|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[UEFA Superkauss]]: 2019
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2019
'''Anglija'''

* [[UEFA Nāciju līga]] 3. vieta: [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga|2018—19]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48191915|title=Pickford the hero in England shootout win|work=BBC Sport|access-date=2023-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Liverpool FC|Liverpool]] sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2016—17, 2017—18
* Anglijas Premjerlīgas sezonas labākais jaunais spēlētājs: 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/players/14732/Trent-Alexander-Arnold/overview|title=Trent Alexander-Arnold Profile, News &amp; Stats {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2021-02-08|language=en}}&lt;/ref&gt;
* Premjerlīgas mēneša labākais spēlētājs: 2019. gada decembrī, 2021. gada novembrī
* Premjerlīgas sezonas jaunais labākais spēlētājs: 2019—20

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Anglijas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{Anglijas futbola izlase - Euro 2024}}

{{DEFAULTSORT:Arnolds, Trents}}
[[Kategorija:1998. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mērzisaidā dzimušie]]
[[Kategorija:Anglijas futbolisti]]
[[Kategorija:Anglijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>4qucpk6crnypbmqiya5dxzwayw6n3zp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4448835</id>
      <parentid>4448540</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:19:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* A grupa */</comment>
      <origin>4448835</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62346" sha1="kma18gixh7b1x8deyf6jez6q2m4d0qz" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notiks 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebūs zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notiks 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau ir ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]
![[Dalasa]]
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
![[Monterreja]]
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}


=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs |&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--|

|18. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>kma18gixh7b1x8deyf6jez6q2m4d0qz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448965</id>
      <parentid>4448835</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:17:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažām spēlēm pamainīja sākuma laikus</comment>
      <origin>4448965</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="62346" sha1="8w0on9wrgqregy19hhrb21c8509g51a" xml:space="preserve">{{Būs sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' būs 23. [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa finālturnīrs]]. Tas norisināsies [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]] no {{dat|2026|06|11|G|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}}.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2022-06-17 |title=FIFA nosauc 16 pilsētas, kuras uzņems 2026. gada Pasaules kausu |url=https://sports.delfi.lv/news/futbols/fifa-nosauc-16-pilsetas-kuras-uznems-2026gada-pasaules-kausu.d?id=54464552 |access-date=2023-09-01 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Finālturnīra rīkotāja tika paziņots {{dat|2018|6|13||bez}}. Šī būs pirmā reize finālturnīru vēsturē, kad tajā startē 48 komandas,&lt;ref name=&quot;48teams&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html|title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026|website=FIFA.com|publisher=Fédération Internationale de Football Association|date=10 January 2017|access-date=10 January 2017|archive-date={{dat|2017|01|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110231324/http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; kā arī pirmā reize, kad tas norisinās trīs valstīs.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/44464913|title=Canada, US &amp; Mexico to host 2026 World Cup|work=BBC Sport|access-date=2022-06-19|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 60 mači, ieskaitot ceturtdaļfinālus, pusfinālus un finālu, notiks ASV, kamēr Kanādā un Meksikā katrā notiks 10 mači.

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notiks 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebūs zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notiks 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau ir ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]
![[Dalasa]]
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
![[Monterreja]]
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Grupu turnīrs ==
=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=future |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=0 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=0 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=0 |loss_RSA=0 |gf_RSA=0 |ga_RSA=0 |status_RSA=
|win_KOR=0 |draw_KOR=0 |loss_KOR=0 |gf_KOR=0 |ga_KOR=0 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=0 |loss_CZE=0 |gf_CZE=0 |ga_CZE=0 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=BIH |team3=QAT |team4=SUI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_CAN=0 |draw_CAN=0 |loss_CAN=0 |gf_CAN=0 |ga_CAN=0 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=0 |loss_BIH=0 |gf_BIH=0 |ga_BIH=0 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=0 |loss_QAT=0 |gf_QAT=0 |ga_QAT=0 |status_QAT=
|win_SUI=0 |draw_SUI=0 |loss_SUI=0 |gf_SUI=0 |ga_SUI=0 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=HAI |team4=SCO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_BRA=0 |draw_BRA=0 |loss_BRA=0 |gf_BRA=0 |ga_BRA=0 |status_BRA=
|win_MAR=0 |draw_MAR=0 |loss_MAR=0 |gf_MAR=0 |ga_MAR=0 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=0 |gf_HAI=0 |ga_HAI=0 |status_HAI=
|win_SCO=0 |draw_SCO=0 |loss_SCO=0 |gf_SCO=0 |ga_SCO=0 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=PAR |team3=AUS |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_USA=0 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=0 |ga_USA=0 |status_USA=
|win_PAR=0 |draw_PAR=0 |loss_PAR=0 |gf_PAR=0 |ga_PAR=0 |status_PAR=
|win_AUS=0 |draw_AUS=0 |loss_AUS=0 |gf_AUS=0 |ga_AUS=0 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=0 |gf_TUR=0 |ga_TUR=0 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CUW |team3=CIV |team4=ECU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_GER=0 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=0 |ga_GER=0 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=0 |loss_CUW=0 |gf_CUW=0 |ga_CUW=0 |status_CUW=
|win_CIV=0 |draw_CIV=0 |loss_CIV=0 |gf_CIV3=0 |ga_CIV=0 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=0 |loss_ECU=0 |gf_ECU=0 |ga_ECU=0 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}


=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_NED=0 |draw_NED=0 |loss_NED=0 |gf_NED=0 |ga_NED=0 |status_NED=
|win_JAP=0 |draw_JAP=0 |loss_JAP=0 |gf_JAP=0 |ga_JAP=0 |status_JAP=
|win_SWE=0 |draw_SWE=0 |loss_SWE=0 |gf_SWE=0 |ga_SWE=0 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=0 |gf_TUN=0 |ga_TUN=0 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BEL |team2=EGY |team3=IRN |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_BEL=0 |draw_BEL=0 |loss_BEL=0 |gf_BEL=0 |ga_BEL=0 |status_BEL=
|win_EGY=0 |draw_EGY=0 |loss_EGY=0 |gf_EGY=0 |ga_EGY=0 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=0 |loss_IRN=0 |gf_IRN=0 |ga_IRN=0 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=0 |loss_NZL=0 |gf_NZL=0 |ga_NZL=0 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=CPV |team3=KSA |team4=URU

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ESP=0 |draw_ESP=0 |loss_ESP=0 |gf_ESP=0 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=0 |loss_CPV=0 |gf_CPV=0 |ga_CPV=0 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=0 |loss_KSA=0 |gf_KSA=0 |ga_KSA=0 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=0 |loss_URU=0 |gf_URU=0 |ga_URU=0 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=SEN |team3=IRQ |team4=NOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_FRA=0 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=0 |ga_FRA=0 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=0 |gf_SEN=0 |ga_SEN=0 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=0 |gf_IRQ=0 |ga_IRQ=0 |status_IRQ=
|win_NOR=0 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=0 |ga_NOR=0 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=ALG |team3=AUT |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ARG=0 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=0 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_JALG=0 |gf_ALG=0 |ga_ALG=0 |status_ALG=
|win_AUT=0 |draw_AUT=0 |loss_AUT=0 |gf_AUT=0 |ga_AUT=0 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=0 |gf_JOR=0 |ga_JOR=0 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=POR |team2=COD |team3=UZB |team4=COL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_POR=0 |draw_POR=0 |loss_POR=0 |gf_POR=0 |ga_POR=0 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=0 |loss_COD=0 |gf_COD=0 |ga_COD=0 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=0 |gf_UZB=0 |ga_UZB=0 |status_UZB=
|win_COL=0 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=0 |ga_COL=0 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=CRO |team3=GHA |team4=PAN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update=
|win_ENG=0 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=0 |ga_ENG=0 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=0 |gf_CRO=0 |ga_CRO=0 |status_CRO=
|win_GHA=0 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=0 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=0 |gf_PAN=0 |ga_PAN=0 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrA |team2=GrB |team3=GrC |team4=GrD |team5=GrE |team6=GrF |team7=GrG |team8=GrH |team9=GrI |team10=GrJ |team11=GrJ |team12=GrL

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update=
|win_GrA=0 |draw_GrA=0 |loss_GrA=0 |gf_GrA=0 |ga_GrA=0 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=0 |loss_GrB=0 |gf_GrB=0 |ga_GrB=0 |status_GrB=
|win_GrC=0 |draw_GrC=0 |loss_GrC=0 |gf_GrC=0 |ga_GrC=0 |status_GrC=
|win_GrD=0 |draw_GrD=0 |loss_GrD=0 |gf_GrD=0 |ga_GrD=0 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=0 |loss_GrE=0 |gf_GrE=0 |ga_GrE=0 |status_GrE=
|win_GrF=0 |draw_GrF=0 |loss_GrF=0 |gf_GrF=0 |ga_GrF=0 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=0 |loss_GrG=0 |gf_GrG=0 |ga_GrG=0 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=0 |loss_GrH=0 |gf_GrH=0 |ga_GrH=0 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=0 |gf_GrI=0 |ga_GrI=0 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=0 |gf_GrJ=0 |ga_GrJ=0 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=0 |loss_GrK=0 |gf_GrK=0 |ga_GrK=0 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=0 |gf_GrL=0 |ga_GrL=0 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA=&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3
|name_GrB=&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3
|name_GrC=&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3
|name_GrD=&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3
|name_GrE=&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3
|name_GrF=&lt;!--{{fb|}}--&gt;F3
|name_GrG=&lt;!--{{fb|}}--&gt;G3
|name_GrH=&lt;!--{{fb|}}--&gt;H3
|name_GrI=&lt;!--{{fb|}}--&gt;I3
|name_GrJ=&lt;!--{{fb|}}--&gt;J3
|name_GrK=&lt;!--{{fb|}}--&gt;K3
|name_GrL=&lt;!--{{fb|}}--&gt;L3

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|2. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs |&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--|

|18. jūlijs|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = 
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  =
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>8w0on9wrgqregy19hhrb21c8509g51a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Igors Tudors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400620</id>
    <revision>
      <id>4448807</id>
      <parentid>4414091</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:50:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4448807</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9603" sha1="icr4dipvf2fppy6uave992hz0e895mz" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Igors Tudors
| image = Dnepr-Hajduk (1).jpg
| image_size = 250
| caption = Igors Tudors 2014. gadā
| birth_date = {{Dzimšanas datums un vecums|1978|04|16}}
| birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Splita|td=Horvātija}}
| height = 193
| position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub =
| clubnumber = 
| years1 = 1995—1998
| clubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
| caps1 = 58
| goals1 = 3
| years2 = 1996
| clubs2 = {{flaga|Horvātija}} {{īre}} [[HNK Trogir|Trogir]]
| caps2 = 5
| goals2 = 1
| years3 = 1998—2007
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| caps3 = 111
| goals3 = 15
| years4 = 2005—2006
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} {{īre}} [[S.S. Robur Siena|Siena]]
| caps4 = 39
| goals4 = 2
| years5 = 2007—2008
| clubs5 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
| caps5 = 8
| goals5 = 1
| totalcaps = 221
| totalgoals = 22
| nationalyears1 = 1994
| nationalteam1 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U16
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 1993
| nationalteam2 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U17
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 1994—1995
| nationalteam3 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U18
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 1995
| nationalteam4 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U19
| nationalcaps4 = 2
| nationalgoals4 = 0
| nationalyears5 = 1994—2000
| nationalteam5 = {{flaga|Horvātija}} Horvātija U21
| nationalcaps5 = 12
| nationalgoals5 = 2
| nationalyears6 = 1997—2006
| nationalteam6 = {{fb|CRO}}
| nationalcaps6 = 55
| nationalgoals6 = 3
| manageryears1 = 2013—2015
| managerclubs1 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
| manageryears2 = 2015—2016
| managerclubs2 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK FC|PAOK]]
| manageryears3 = 2016—2017
| managerclubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Kardemir Karabükspor|Karabükspor]]
| manageryears4 = 2017
| managerclubs4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| manageryears5 = 2018
| managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| manageryears6 = 2019
| managerclubs6 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| manageryears7 = 2020
| managerclubs7 = {{flaga|Horvātija}} [[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]
| manageryears8 = 2020—2021
| managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] (trenera asistents)
| manageryears9 = 2021—2022
| managerclubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]
| manageryears10 = 2022—2023
| managerclubs10 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;|Marseille]]
| manageryears11 = 2024
| managerclubs11 = {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Lazio&quot;|Lazio]]
| manageryears12 = 2025
| managerclubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]
| managerclubs13 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur FC|Tottenham Hotspur]] (pagaidu treneris)
| manageryears13 = 2026
}}
'''Igors Tudors''' ({{val|hr|Igor Tudor}}; dzimis {{dat|1978|04|16}}) ir [[Horvāti|horvātu]] [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Horvātijas futbola izlase]]s dalībnieks. Trenera karjeras laikā vadījis vairākus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubus, strādājis arī [[Turcija|Turcijā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Francija|Francijā]] un dzimtajā Horvātijā. 2026. gadā Tudors bija [[Anglijas Premjerlīga]]s komandas ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' pagaidu galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
Profesionāla futbolista karjeru sācis dzimtās pilsētas [[Splita]]s komandā ''[[HNK Hajduk Split|Hajduk]]''. 1998. gadā pievienojās [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubam [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]], tajā arī aizvadīja lielāko daļu no savas spēlētāja karjeras. Tā sastāvā divreiz kļuva par Itālijas čempionu. 2003. gadā spēlēja [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, kurā ''Juventus'' piekāpās citam Itālijas klubam ''[[AC Milan]]''. Karjeru noslēdza 2008. gadā savā pirmajā komandā ''Hajduk''. 2001. gadā ir ticis atzīts par Horvātijas gada futbolistu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldfootball.net/footballer_of_the_year/kroatien/ |title=Player of the year » Croatia |language=en |website=worldfootball.net |accessdate={{dat|2018|7|9||bez}} |archive-date={{dat|2018|06|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180615135713/http://www.worldfootball.net/footballer_of_the_year/kroatien/ }}&lt;/ref&gt;

[[Horvātijas futbola izlase|Horvātijas izlasē]] debitēja {{dat|1997|11|15||bez}} [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] kvalifikācijas spēlē pret [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]]. 1998. gada Pasaules kausa finālturnīrā piedalījās trīs spēlēs, palīdzot komandai izcīnīt 3. vietu. Izlases sastāvā piedalījies arī [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionāta]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros. Karjeru izlasē noslēdza pēc 2006. gada Pasaules kausa. Izlases rindās nospēlējis 55 spēles un guvis trīs vārtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=21417 |title=Igor Tudor - national football team player |language=en |website=eu-football.info |accessdate={{dat|2018|7|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuva par treneri. Trenera karjeru sāka ''[[HNK Hajduk Split|Hajduk]]''. Vēlāk trenēja arī [[Saloniku PAOK]], Turcijas klubus ''[[Kardemir Karabükspor|Karabükspor]]'' un ''[[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]''. 2018. gadā neilgu laiku bija [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[Udinese Calcio|Udinese]]'' galvenais treneris, palīdzot komandai saglabāt vietu A sērijā. 2019. gada martā atgriezās ''Udinese'' galvenā trenera amatā, bet tā paša gada 1. novembrī tika atbrīvots no amata. 2020. gada janvārī atgriezās Splitas ''Hajduk'' galvenā trenera amatā. 2020. gada augustā kļuva par [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] trenera asistentu. Pēc [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020.—2021. gada sezonas]] darbu Turīnas klubā atstāja kopa ar galveno treneri [[Andrea Pirlo]]. 2021. gada septembrī kļuva par ''[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]]'' galveno treneri. Viņa vadībā komanda noslēdza [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|A sērijas sezonu]] 9. vietā. Pēc sezonas atstāja Veronas klubu un 2022. gada jūlijā kļuva par [[Francija]]s vienības [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Actualites/Igor-tudor-nomme-entraineur-de-l-om/1341919|title=Igor Tudor nommé entraîneur de l'OM|language=fr|website=lequipe.fr|date=4 July 2022|access-date={{dat|2022|7|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā nostrādāja tikai [[2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|vienu sezonu]], izcīnot trešo vietu ''Ligue 1''.

2024. gada martā tika iecelts par [[Romas &quot;Lazio&quot;]] galveno treneri, stājoties amatā [[Maurīcio Sarri]] vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/lazio-announce-tudor-as-new-coach/ |title=Lazio announce Tudor as new coach |language=en |website=football-italia.net|date={{dat|2024|3|18|N|bez}}|access-date={{dat|2024|3|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc sezonas beigām viņš amatu atstāja. 2025. gada martā tika apstiprināts par [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] galveno treneri, nomainot amatā [[Tiagu Mota|Tiagu Motu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Thiago Motta no longer First Team coach, Igor Tudor takes over |url=https://www.juventus.com/en/news/articles/thiago-motta-no-longer-first-team-coach-igor-tudor-takes-over-as-first-team-coach |date=23 March 2025 |access-date={{dat|2025|3|25||bez}} |website=www.juventus.com |language=en}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|10|27||bez}} pēc trīs sausajiem zaudējumiem un kopumā astoņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas dažādos turnīros Tudors tika atbrīvots no &quot;Juventus&quot; galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=''Juventus'' pēc trīs sausajiem zaudējumiem atbrīvo galveno treneri Tudoru |url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/27102025-juventus_pec_tris_sausajiem_zaudejumiem_a |date={{dat|2025|10|27||bez}} |access-date={{dat|2025|10|29||bez}} |website=sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: 2001–02, 2002–03
* [[Supercoppa Italiana]]: 2002, 2003
* [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas Serie B]]: 2006–07
* [[UEFA Intertoto kauss]]: 1999

'''Individuālie sasniegumi'''

* Horvātijas gada futbolists

=== Trenera karjera ===
'''Hajduk Split'''

* [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2012–13

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Horvātijas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Tudors, Igors}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Splitas-Dalmācijas župānijā dzimušie]]
[[Kategorija:Horvātijas futbolisti]]
[[Kategorija:Horvātijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Horvātijas futbola treneri]]
[[Kategorija:Splitas &quot;Hajduk&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>icr4dipvf2fppy6uave992hz0e895mz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>24. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400864</id>
    <revision>
      <id>4448874</id>
      <parentid>4410425</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:16:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448874</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1425" sha1="swz1m1vtji51hw0hc8eao1ye0eduzds" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 24. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 24. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
| karte           =
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 270 
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 200 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''24. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 24. līnija sākas krustojumā ar [[Bulduru prospekts|Bulduru prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 200 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. 24. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā.

== Ielu savienojumi ==
24. līnija ir savienota ar šādām ielām:
* [[Bulduru prospekts (Jūrmala)|Bulduru prospekts]] (T veida krustojums)
* [[Meža prospekts (Jūrmala)|Meža prospekts]] (T veida krustojums)

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#24}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>swz1m1vtji51hw0hc8eao1ye0eduzds</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>35. līnija (Jūrmala)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400866</id>
    <revision>
      <id>4448945</id>
      <parentid>4410955</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:12:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>karte</comment>
      <origin>4448945</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1234" sha1="9uuk9cz1fxaloiyg5fmua08p871mg1z" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|ielu Jūrmalā|ielu Rīgā, Dārziņu apkaimē,|Dārziņu 35. līnija}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = 35. līnija
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]]
|karte            = 
|mapframe-zoom    = 16
|mapframe-width   = 270
|mapframe-height  = 210
|pilsēta          = {{Jūrmala}}
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]
|ielas garums     = 95 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|mikroautobuss    =
|cits             = 
}}

'''35. līnija''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupes]] apkaimē. 35. līnija sākas ar strupceļu un beidzas krustojumā ar [[Bulduru prospekts|Bulduru prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 95 metri, tā ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. 35. līnijā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

== Skatīt arī ==
* [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]]

{{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}}

{{DEFAULTSORT:#35}}
[[Kategorija:Ielas Lielupes apkaimē]]
[[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]]</text>
      <sha1>9uuk9cz1fxaloiyg5fmua08p871mg1z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pamatskola &quot;Rīdze&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>411721</id>
    <revision>
      <id>4448842</id>
      <parentid>4079604</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:39:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20227-06</username>
        <id>143563</id>
      </contributor>
      <comment>67</comment>
      <origin>4448842</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2195" sha1="92gay64q37zb7vbc7b2sbre5d7ma514" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Pamatskola &quot;Rīdze&quot;
| logo = 
| logo_size = 100px
| seal_image = 
| image = Pamatskola „Rīdze” (2).jpg
| image size = 
| caption = 
| location = [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 2, [[Rīga]] {{LAT}}
| schooltype = 
| fundingtype = 
| type = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 13
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 06
| longs = 26
| longEW = E
| established = 
| headmaster = Iveta Birkmane&lt;ref&gt;[http://dati.e-skola.lv/Iestade/SKR Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments]&lt;/ref&gt;
| staff = 
| teaching_staff = 
| employees = 
| grades = no 1. līdz 9. klasei, pamatskola
| years = 
| students = 544 (2023)
| language = latviešu
| revenue = 
| homepage = {{URL|http://www.ridze.lv/}}
}}

'''palīgskola krīze&quot;''' ir [[Rīga]]s pamatskola [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|nigga balls 6741]]

2 [[Centrs (Rīga)|Centra apkaimē]], kurā mācības notiek no 6. līdz 7. klasei bezizglitibass programmā. Skola dibināta 1996. gadā kā sākumskola &quot;Rīdze&quot;, bet 2067. gadā oficiāli pārveidota par palīskolu

== Izglītības program).mas ==
Pamatizglītības programma (21011111

== Bufete ==
Skolas ēka celta no 1881. līdz 1884. gadam kā Rīgas pilsētas meiteņu skola, arhitekti [[Johans Daniels Felsko]] un [[Reinholds Šmēlings]]. Vēlāk ēkā atradās [[Rīgas 3. vidusskola]] (1919-1934, 1944-1966), [[Rīgas 3. ģimnāzija]] (1934—1944) un [[Rīgas 17. vidusskola]] (1966−2007).

Skola dibināta kā [[sākumskola]] Bērnu un jauniešu centrā &quot;Rīdze&quot; Grēcinieku ielā 28. 2001. gadā skolu pārcēla uz ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 2 un 2002. gadā pārveidoja par pamatskolu „Rīdze”.
2005. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Bērnu un jauniešu centra “Rīdze” likvidāciju. Pamatskola kļuva par interešu izglītības iestādes tiesību un saistību pārņēmēju un tās struktūrvienība turpināja īstenot visas interešu izglītības iestādē iepriekš īstenotās programmas.
2013. gadā atjaunoja skolas ēku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>92gay64q37zb7vbc7b2sbre5d7ma514</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448951</id>
      <parentid>4448842</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:28:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-20227-06|~2026-20227-06]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks</comment>
      <origin>4079604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2212" sha1="jisiltcv9g03ptt0scuextddmghhozz" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Pamatskola &quot;Rīdze&quot;
| logo = 
| logo_size = 100px
| seal_image = 
| image = Pamatskola „Rīdze” (2).jpg
| image size = 
| caption = 
| location = [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] 2, [[Rīga]] {{LAT}}
| schooltype = 
| fundingtype = 
| type = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 57
| lats = 13
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 06
| longs = 26
| longEW = E
| established = 
| headmaster = Iveta Birkmane&lt;ref&gt;[http://dati.e-skola.lv/Iestade/SKR Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments]&lt;/ref&gt;
| staff = 
| teaching_staff = 
| employees = 
| grades = no 1. līdz 9. klasei, pamatskola
| years = 
| students = 544 (2023)
| language = latviešu
| revenue = 
| homepage = {{URL|http://www.ridze.lv/}}
}}

'''Pamatskola &quot;Rīdze&quot;''' ir [[Rīga]]s pamatskola [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 2 [[Centrs (Rīga)|Centra apkaimē]], kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei pamatizglītības programmā. Skola dibināta 1996. gadā kā sākumskola &quot;Rīdze&quot;, bet 2002. gadā oficiāli pārveidota par pamatskolu.

== Izglītības programmas ==
Pamatizglītības programma (21011111).

== Vēsture ==
Skolas ēka celta no 1881. līdz 1884. gadam kā Rīgas pilsētas meiteņu skola, arhitekti [[Johans Daniels Felsko]] un [[Reinholds Šmēlings]]. Vēlāk ēkā atradās [[Rīgas 3. vidusskola]] (1919-1934, 1944-1966), [[Rīgas 3. ģimnāzija]] (1934—1944) un [[Rīgas 17. vidusskola]] (1966−2007).

Skola dibināta kā [[sākumskola]] Bērnu un jauniešu centrā &quot;Rīdze&quot; Grēcinieku ielā 28. 2001. gadā skolu pārcēla uz ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 2 un 2002. gadā pārveidoja par pamatskolu „Rīdze”.
2005. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Bērnu un jauniešu centra “Rīdze” likvidāciju. Pamatskola kļuva par interešu izglītības iestādes tiesību un saistību pārņēmēju un tās struktūrvienība turpināja īstenot visas interešu izglītības iestādē iepriekš īstenotās programmas.
2013. gadā atjaunoja skolas ēku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Pamatskolas Rīgā]]</text>
      <sha1>jisiltcv9g03ptt0scuextddmghhozz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ideālā izglābšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>412960</id>
    <revision>
      <id>4448720</id>
      <parentid>4124600</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:32:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2096" sha1="a92wynvo3rhmphvr1jwo11px8q2xf2t" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Ideāla izglābšanās
| oriģinālnos = ''A Perfect Getaway''
| attēls = Perfect getaway.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = piedzīvojumu filma, trilleris
| režisors = [[Deivids Tūijs]]
| producents = * [[Raiens Kavanahs]]
* [[Marks Kantons]]
* [[Takers Tūlijs]]
* [[Robijs Brenners]]
| scenārijs = Deivids Tūijs
| aktieri = * [[Timotijs Olifents]]
* [[Milla Jovoviča]]
* [[Stīvs Zāns]]
* [[Kīle Sančesa]]
| mūzika = [[Boriss Elkiss]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Relativity Media]]''
* ''[[QED International]]''
| izplatītājs = ''[[Rogue Pictures]]''
| izdošana = {{dat|2009|8|7||bez}}
| ilgums = 97 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/perfect-getaway-2009|title=A Perfect Getaway|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 18, 2018}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|14 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=perfectgetaway.htm|title=A Perfect Getaway (2009) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 18, 2018}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|22,9 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Ideālā izglābšanās&quot;''' ({{val|en|A Perfect Getaway}}) ir 2009. gada [[Piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[trillera filma]], kura režisors un scenārija autors ir [[Deivids Tūijs]]. Galvenās lomas atveido [[Timotijs Olifents]], [[Milla Jovoviča]], [[Stīvs Zāns]] un [[Kīle Sančesa]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2009|8|7||bez}}.

Divi pāri, kuri atpūšas Havaju salās, atklāj, ka psihopāti salās izseko un nogalina tūristus.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2009. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]]
[[Kategorija:Relativity Media filmas]]
[[Kategorija:Psiholoģiskie trilleri]]
[[Kategorija:Krimināltrilleri]]</text>
      <sha1>a92wynvo3rhmphvr1jwo11px8q2xf2t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4448634</id>
      <parentid>4448282</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:01:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4448634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1320" sha1="p0hm6sfhbfkey8s4824nhm0a37n0qqj" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-04-01 18:01:51{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Evija Templetone|t|h|d}} || 2026-03-17 20:01:07 || 14 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja nesakārtos.......&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (31.03.2026)
|-
| {{page-multi|page=Iļja Borisovičs Remeslo|t|h|d}} || 2026-03-20 12:49:27 || 12 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Palielināju ilgumu, ja nu kādu nozīmību izpelnīsies pa šīm 30 dienām. Ja mēs te katru Krievijas sīkstukaču aprakstīsim, tad būs jautājums par to, kas mēs esam paši...&lt;/nowiki&gt; || Nozīmība nav redzama || 30 (19.04.2026)
|-
| {{page-multi|page=Ruslan Saberov|t|h|d}} || 2026-03-25 01:01:43 || 7 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-18413-91|~2026-18413-91]], atjaunoju versiju, ko saglabāja A09&lt;/nowiki&gt; || Ja nesakārtos || 15 (31.03.2026)
|-
| {{page-multi|page=Annas sapņu māja|t|h|d}} || 2026-04-01 08:55:05 || 0 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Ja netiks uzrakstīts raksts || 15 (16.04.2026)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>p0hm6sfhbfkey8s4824nhm0a37n0qqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4448633</id>
      <parentid>4448280</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:01:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4448633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16738" sha1="m4fji5oswgypqrii4qqduj74ne2czgi" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|04|01||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199296}}]
| {{formatnum:1322}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13684}}]
| 2009-02-13
| 2026-04-01
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171286}}]
| {{formatnum:11249}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7945}}]
| 2007-12-03
| 2026-04-01
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}]
| {{formatnum:957}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}]
| 2004-11-07
| 2026-03-01
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:112548}}]
| {{formatnum:10246}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9514}}]
| 2007-11-24
| 2026-04-01
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:110749}}]
| {{formatnum:9598}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1847}}]
| 2009-10-02
| 2026-04-01
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:85690}}]
| {{formatnum:7495}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6578}}]
| 2005-10-30
| 2026-03-31
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:68611}}]
| {{formatnum:11303}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2124}}]
| 2009-05-24
| 2026-03-29
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68082}}]
| {{formatnum:1433}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}]
| 2005-07-26
| 2026-04-01
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58786}}]
| {{formatnum:1300}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-04-01
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50137}}]
| {{formatnum:8257}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6128}}]
| 2018-06-22
| 2026-04-01
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48654}}]
| {{formatnum:1633}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3505}}]
| 2006-05-03
| 2026-03-31
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47386}}]
| {{formatnum:4708}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:361}}]
| 2007-01-07
| 2026-04-01
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1899}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}]
| 2007-04-26
| 2026-02-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1779}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:42658}}]
| {{formatnum:4436}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1462}}]
| 2015-03-11
| 2026-03-31
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}]
| {{formatnum:2064}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-02-25
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:37644}}]
| {{formatnum:5404}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:739}}]
| 2013-03-30
| 2026-04-01
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:30}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30614}}]
| {{formatnum:3745}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:578}}]
| 2020-05-10
| 2026-04-01
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29764}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1206}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 22.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27038}}]
| {{formatnum:8998}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:3930}}]
| 2023-01-18
| 2026-03-30
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-03-16
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25335}}]
| {{formatnum:4506}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:856}}]
| 2015-08-30
| 2026-04-01
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23784}}]
| {{formatnum:30}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-02-21
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19344}}]
| {{formatnum:2858}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-03-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}]
| 2005-09-19
| 2025-03-13
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15446}}]
| {{formatnum:1308}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-03-31
|-
| 31.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14328}}]
| {{formatnum:587}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2326}}]
| 2011-08-03
| 2026-04-01
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14321}}]
| {{formatnum:2022}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1896}}]
| 2005-07-30
| 2026-03-30
|-
| 33.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14093}}]
| {{formatnum:3181}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1308}}]
| 2014-07-27
| 2026-04-01
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14001}}]
| {{formatnum:754}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:222}}]
| 2013-06-21
| 2026-03-31
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13088}}]
| {{formatnum:989}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-04-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10508}}]
| {{formatnum:235}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-03-31
|-
| 40.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10480}}]
| {{formatnum:2178}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:378}}]
| 2021-07-27
| 2026-03-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10077}}]
| {{formatnum:264}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}]
| 2012-05-17
| 2026-03-30
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9531}}]
| {{formatnum:280}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-03-29
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8577}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8359}}]
| {{formatnum:16}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-01-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:217}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6694}}]
| {{formatnum:163}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-03-31
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:45}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6459}}]
| {{formatnum:884}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:117}}]
| 2017-05-11
| 2026-04-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5571}}]
| {{formatnum:110}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-03-18
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5303}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5178}}]
| {{formatnum:94}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:379}}]
| 2020-12-20
| 2026-01-23
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>m4fji5oswgypqrii4qqduj74ne2czgi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tīrīšana: Anarhija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416096</id>
    <revision>
      <id>4448718</id>
      <parentid>4335866</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:31:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3136" sha1="e666u8kq4ae9l9n8h2cp2s6epmrspo2" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Tīrīšana: Anarhija
| attēls = The Purge – Anarchy Poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''The Purge: Anarchy''
| žanrs = [[antiutopija]], [[drāmas filma|drāma]], [[trilleris]], [[šausmu filma]]
| režisors = [[Džeimss Demonako]]
| producents = * [[Džeimsons Blums]]
* [[Maikls Bejs]]
* [[Endrū Forms]]
* [[Breds Fulers]]
* [[Sebastjēns K. Lemersjē]]
| scenārija autors = Džeimss Demonako
| galvenajās lomās = * [[Frenks Grillo]]
* [[Karmena Edžogo]]
* [[Zeks Gilfords]]
* [[Kīle Sančesa]]
* [[Maikls K. Viljamss]]
| mūzika = [[Neitans Vaitheds]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''[[Platinum Dunes]]''
* ''[[Blumhouse Productions]]''
* ''[[Why Not Productions]]''
| izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''
| izdošanas laiks = * 2014. gada 18. jūnijs ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
| ilgums = 103 minūtes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://bbfc.co.uk/releases/purge-anarchy-film|title=THE PURGE: ANARCHY|publisher=bbfc.co.uk|accessdate={{dat|2019|01|01||bez}}|archive-date={{dat|2014|07|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140707082350/http://www.bbfc.co.uk/releases/purge-anarchy-film}}&lt;/ref&gt;
| valsts = {{ASV}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|9 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=purge2.htm|title=The Purge:
Anarchy|publisher=boxofficemojo.com|accessdate={{dat|2019|01|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|111 miljoni}}
| iepriekšējā = [[Tīrīšana (filma)|Tīrīšana]]
| nākamā = [[Tīrīšana: Vēlēšanu gads]]
| imdb = 
}}
'''Tīrīšana: Anarhija''' ({{val|en|The Purge: Anarch}}) ir 2014. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Džeimss Demonako]]. Galvenās lomas atveido [[Frenks Grillo]], [[Karmena Edžogo]], [[Zeks Gilfords]], [[Kīle Sančesa]] un [[Maikls K. Viljamss]]. Filmas pirmizrāde [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika 2014. gada 18. jūnijā. Filma ir turpinājums 2010. gada filmai &quot;[[Tīrīšana (filma)|Tīrīšana]]&quot;. Filmai ir izdoti divi turpinājumi – &quot;[[Tīrīšana: Vēlēšanu gads]]&quot; (2016) un &quot;[[Tīrīšana: Sākums]]&quot; (2018).

Darbība notiek vienu gadu pēc filmas &quot;[[Tīrīšana (filma)|Tīrīšana]]&quot; notikumiem. Filma ir stāsts par cilvēku vārdā Leo, kuram &quot;tīrīšanas&quot; nakts ir iespēja atriebt sava dēla nāvi. Savā ceļā viņš satiek dažus cilvēkus, kuri apstākļu sakritības dēļ palikuši uz ielas šajā anarhijas naktī.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/301336/title/t%C4%ABr%C4%AB%C5%A1ana_anarhija/|title=Tīrīšana: Anarhija|publisher=forumcinemas.lv|accessdate={{dat|2019|01|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2014. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]
[[Kategorija:Krimināltrilleri]]
[[Kategorija:Zinātniskās fantastikas trilleri]]
[[Kategorija:Antiutopiskas filmas]]
[[Kategorija:Blumhouse Productions filmas]]</text>
      <sha1>e666u8kq4ae9l9n8h2cp2s6epmrspo2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>E3 Harelbeke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416750</id>
    <redirect title="E3 Saxo Classic" />
    <revision>
      <id>4448769</id>
      <parentid>4038541</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T23:47:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[E3 Saxo Bank Classic]] to [[E3 Saxo Classic]]</comment>
      <origin>4448769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[E3 Saxo Classic]]</text>
      <sha1>22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrāšs Šifs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416973</id>
    <revision>
      <id>4448938</id>
      <parentid>4407414</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:57:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448938</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2466" sha1="0ewt83zwwmnb16okdn5nak7woy1ps56" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = instrumentālists_bez_vokāla
|           Vārds = Andrāšs Šifs
|      Vārds_orig = Schiff András
|          Attēls = András Schiff Salzburg2013 01.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Andrāšs Šifs Zalcburgā 2013. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1953|12|21}}
|        Vieta_dz = [[Budapešta]]
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = 
|    Nodarbošanās = [[klavieres|pianists]], [[diriģents]]
|     Instrumenti = [[klavieres]]
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = [http://andrasschiff.com andrasschiff.com]
|         Dzimums = vīrietis
}}
'''Andrāšs Šifs''' ({{val|hu|Schiff András}}, dzimis {{dat|1953|12|21}}) ir [[Ungārija|Ungārijā]] dzimis ebreju izcelsmes britu klasiskais pianists. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]] mūzikas interpretētājiem, kā arī plaši pazīstams kā [[Volfgangs Amadejs Mocarts|V.A. Mocarta]], [[Johans Sebastiāns Bahs|J.S. Baha]], [[Francis Šūberts|F. Šūberta]] un [[Roberts Šūmanis|R. Šūmaņa]] skaņdarbu izpildītājs.

== Biogrāfija ==
Dzimis ebreju ģimenē Budapeštā. Sācis nodarboties ar mūziku piecu gadu vecumā.

1974. gadā pabeidza Ferenca Lista Budapeštas mūzikas akadēmiju.

1979. gadā emigrēja no Ungārijas uz Austriju.

Uzstājies ar pasaules labākajiem orķestriem un diriģentiem. Sniedz solokoncertus&lt;ref&gt;[[Jean-Pierre Thiollet]], ''88 notes pour piano solo'', &quot;Solo nec plus ultra&quot;, Neva Editions, 2015, p.51. ISBN 978 2 3505 5192 0.&lt;/ref&gt; visā pasaulē un uzstājas kā diriģents. Šifa plašais repertuārs sevī ietver [[Johans Sebastiāns Bahs|Baha]], [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]], [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]], [[Francis Šūberts|Šūberta]], [[Jozefs Haidns|Haidna]], [[Domeniko Skarlati|Skarlati]], [[Bēla Bartoks|Bartoka]], [[Roberts Šūmanis|Šūmaņa]], [[Klods Debisī|Debisī]], [[Moriss Ravēls|Ravēla]] mūziku.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šifs, Andrāšs}}
[[Kategorija:1953. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Budapeštā dzimušie]]
[[Kategorija:Ungārijas ebreji]]
[[Kategorija:Ungārijas mūziķi]]
[[Kategorija:Pianisti]]</text>
      <sha1>0ewt83zwwmnb16okdn5nak7woy1ps56</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elvedina Muzaferija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>425577</id>
    <revision>
      <id>4448597</id>
      <parentid>4426676</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:11:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4448597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4194" sha1="mnztqhqinvx4papjanigkub93ig0wwk" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Elvedina Muzaferija
 |       piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 25px
 | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|20}}
 |             dz_viet = {{Vieta|Bosnija un Hercegovina|Visoko}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{BIH}}
 |        sporta veids = [[Kalnu slēpošana]]
 |          disciplīna = 
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ({{OSS|Z=2018}}, {{OSS|Z=2022}}, {{OSS|Z=2026}})
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 16. vieta
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
 |          reģ1_saite = 
 |          reģ2_saite = 
 |                reģ1 = 
 |          reģ_dalība = 
 |         reģ_medaļas = 
 |        reģ_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = S
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}
'''Elvedina Muzaferija''' ({{val|bs|Elvedina Muzaferija}}, dzimusi {{dat|1999|8|20}}) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[kalnu slēpotāja]].

Pārstāvēja savu valsti [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]], kur 18 gadu vecumā bija [[Bosnijas un Hercegovinas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Bosnijas un Hercegovinas delegācijas karognesēja]] olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. E. Muzaferijas iegūtā 30. vieta nobraucienā bija augstākā starp Bosnijas un Hercegovinas sportistiem šajās olimpiskajās spēlēs. {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] supergigantā ieņēma 25. vietu. {{oss|Z=2026|L=L}} viņa uzlaboja savu labāko sasniegumu olimpiādēs, supergigantā iegūstot 16. vietu, bet ieņēma arī 20. vietu nobraucienā un 32. vietu milzu slalomā.

[[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausā]] labāko rezultātu sasniedza {{dat|2024|2|17||bez}} [[Kransmontāna|Kransmontānā]], nobraucienā izcīnot 4. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://okbih.ba/en/news/historical-results-of-elvedina-muzaferija/2346 |title=Historical Results of Elvedina Muzaferija |language=en |date={{dat|2024|2|17|N|bez}} |website=okbih.ba |accessdate={{dat|2026|3|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{ziemas sports-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Muzaferija, Elvedina}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnieši]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas kalnu slēpotāji]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>mnztqhqinvx4papjanigkub93ig0wwk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rusīni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>425704</id>
    <revision>
      <id>4448750</id>
      <parentid>4387247</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:05:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3232" sha1="l214v3ad8yz3cej73cwuw8rk1cg3t0b" xml:space="preserve">{{Etniskas grupas infokaste
| tauta     = Rusīni
| attēls    = [[Attēls:Carpathian Rus (orthographic projection).svg|300px]] Rusīnu apdzīvotā teritorijā Ukrainas rietumos, Slovākijas austrumos un Polijas dienvidos
| skaits    = no 75 līdz 85 tūkstošiem
| vieta     = {{ubl
 | {{SVK}} (33,5 tūkstoši)
 | {{SRB}} (14,2 tūkstoši)
 | {{UKR}} (10,2 tūkstoši)
 | {{POL}} (no 0,6 līdz 10,5 tūkstošiem)
}}
 {{Collapsible list
 |title= Citas valstis
 | {{USA}} (8,9 tūkstoši)
 | {{CRO}} (2,9 tūkstoši)
 | {{HUN}} (2,3 tūkstoši)
 | {{CZE}} (1,1 tūkstoši)
 }}
|   valoda = [[rusīnu valoda]], [[ukraiņu valoda]], [[rutēņu valoda]], [[slovāku valoda]]
| reliģija = 
|   grupas =
|     radi = citas [[austrumslāvi|austrumslāvu]] tautas, it īpaši [[ukraiņi]]
}}

'''Rusīni''' ({{val|rue|Русины}}) jeb '''Karpatijas rutēņi'''{{nepieciešama atsauce}} ir [[austrumslāvi|austrumslāvu]] tauta, kura galvenokārt dzīvo [[Ukraina]]s rietumos ([[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]]), [[Slovākija]]s austrumos, [[Polija]]s dienvidos un [[Serbija]]s ziemeļos. Senāk kopā ar citām austrumslāvu tautām Karpatu kalnos dzīvojošos rusīnus sauca par [[rutēņi]]em.{{nepieciešama atsauce}}

Rusīnu [[etniskā grupa|etniskās grupas]] ir doļiņani, boiki, [[huculi]] un [[lemki (tauta)|lemki]].

Rusīni sākotnēji bija [[Pareizticība|pareizticīgie]], bet pārgāja [[grieķu katoļticība|grieķu katoļticībā]]. Mūsdienās vairāk nekā 60 % Aizkarpatos dzīvojošo rusīnu ir [[Pareizticība|pareizticīgie]], bet 35 % — grieķu katoļticīgie.

== Statuss ==
Rusīni dažreiz tiek uzskatīti par daļu no [[ukraiņi]]em,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Украинцы|author=Н. С. Полищук, А. П. Пономарёв|publisher=Утверждено к печати Учёным советом Института этнологии и антропологии им. Н. Н. Миклухо-Маклая Российской академии наук|location=М.: Наука|year=2000|isbn=5-02-008669-X|page=44-51}}&lt;/ref&gt; dažreiz par atsevišķu tautu.&lt;ref name=&quot;ERHC&quot;&gt;Encyclopedia of Rusyn history and culture: [https://books.google.ru/books?id=ovCVDLYN_JgC&amp;pg=PR7&amp;lpg=PR7&amp;dq=east+slavic+people+rusyns&amp;source=bl&amp;ots=eS6aA46zwg&amp;sig=FNH0tP86fAb12C4On1JEiWdPuoQ&amp;hl=ru&amp;ei=suJNSpieMI-f_AaMo626BQ&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=6 Carpatho-Rusyns]&lt;/ref&gt; Arī paši rusīni ir atšķirīgās domās par to, vai viņi ir daļa no ukraiņiem vai atsevišķa tauta. [[Padomju Savienība]]s laikos rusīni tika uzskatīti par ukraiņu tautas etnogrāfisko grupu.

[[Slovākija|Slovākijā]] un [[Serbija|Serbijā]] rusīni ir atzīta par [[mazākumtautība|mazākumtautību]].

Vienīgā valsts, kuras konstitūcijā ir atsauce uz rusīnu tautu, ir [[Horvātija]].{{nepieciešama atsauce}}

== Skatīt arī ==
* [[Piekarpatu Rutēnija]]
* [[Karpatu Krievzeme]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{tauta-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slāvu tautas]]
[[Kategorija:Slovākijas tautas]]
[[Kategorija:Serbijas tautas]]
[[Kategorija:Ukrainas tautas]]
[[Kategorija:Polijas tautas]]
[[Kategorija:Austrumslāvi]]</text>
      <sha1>l214v3ad8yz3cej73cwuw8rk1cg3t0b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andešs Sēdergrēns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427869</id>
    <revision>
      <id>4448898</id>
      <parentid>4122053</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:42:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448898</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7023" sha1="2wayf9fs8icnwd6e17yq2cz7owqc7wx" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Andešs Sēdergrēns
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana
 |          vārds_orig = ''Anders Södergren''
 |              attēls = Anders_Södergren,_Oct_2014.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Andešs Sēdergrēns 2014. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = Hanss Andešs Sēdergrēns
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1977|5|17}}
 |             dz_viet = {{vieta|Zviedrija|Sēderhamna}}
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=182}}
 |               svars = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{SWE}}
 |        sporta veids = [[distanču slēpošana]]
 |                klubs = ''	Hudiksvalls IF''
 |          disciplīna = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |           partneris = 
&lt;!------ Pasaules kausa informācija ------&gt;
 |           PK1_saite = 
 |           pk_debija = {{dat|1999|3|13||bez}}
 |           pk_beigas = {{dat|2015|3|14||bez}}
 |              pk_sez = 
 |          pk_uzvaras = 3 
 |       pk_pjedestāli = 14
 |           pk_tituli = 
 |         dist_tituli = 
 |         pk_lab sasn = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 3 ({{oss|Z=2006}}, {{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}})
 |          os_medaļas = 1 zelts, 1 bronza
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā
 |           pč_dalība = 7 
 |          pč_medaļas = 3 sudrabi, 2 bronzas
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{Medal|Sport|Vīriešu [[distanču slēpošana]]}}
{{Medal|Country|{{karogs|Zviedrija}}}}
{{Medal|ZOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|Z=2010|teksts=Vankūvera 2010}}|{{osv|Distanču slēpošana|2010|ziemas|title=4×10 km stafete}}}}
{{Medal|Bronze|{{oss|Z=2006|teksts=Turīna 2006}}|{{osv|Distanču slēpošana|2006|ziemas|title=4×10 km stafete}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionāts]]}}
{{Medal|Silver|[[2003. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Valdifjemme 2003]]|50 km brīvajā stilā}}
{{Medal|Silver|[[2009. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Libereca 2009]]|30 km skiatlons}}
{{Medal|Silver|[[2011. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Oslo 2011]]|4×10 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2003. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Valdifjemme 2003]]|4×10 km stafete}}
{{Medal|Bronze|[[2007. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Saporo 2007]]|4×10 km stafete}}
}}
'''Hanss Andešs Sēdergrēns''' ({{val|sv|Hans Anders Södergren}}; dzimis {{dat|1977|5|17}} [[Sēderhamna|Sēderhamnā]], [[Jēvleborjas lēne|Jēvleborjas lēnē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]]) ir bijušais [[zviedri|zviedru]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotājs]], 2010. gada olimpiskais čempions stafetē, vairākkārtējs [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] medaļnieks.

== Karjera ==
[[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausā]] debitēja 1999. gada martā. Karjeras laikā izcīnījis trīs individuālās uzvaras PK posmos. Divreiz uzvarējis [[Holmenkollene]]s slēpošanas festivālā 50 km distancē brīvajā stilā — 2006. un 2008. gadā. Trešo uzvaru guva 2009. gada februārī [[Valdidentro]], Itālijā, 15 km distancē klasiskajā stilā. Augstāko vietu kopvērtējumā sasniedza 2007.—2008. gada sezonā, ierindojoties 7. vietā. 2005.—2006. gada sezonā izcīnīja 3. vietu distanču kausa (neskaitot sprintus) kopvērtējumā.

Piedalījies trīs [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|Z=2006}}, {{oss|Z=2010}}, {{oss|Z=2014}}). 2006. gadā [[Turīna|Turīnā]] izcīnīja bronzas medaļu stafetē. 2010. gadā [[Vankūvera|Vankūverā]] kopā ar [[Dāniels Rikardsons|Dānielu Rikardsonu]], [[Jūhans Ulsons|Jūhanu Ulsonu]] un [[Markuss Helners|Markusu Helneru]] kļuva par olimpisko čempionu stafetē. 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs [[Soči|Sočos]] bija Zviedrijas delegācijas karognesējs atklāšanas ceremonijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://stillmed.olympic.org/Documents/Games_Sochi_2014/Flagbearers_Sochi_2014_Opening_Ceremony.pdf |title=Sochi 2014 Opening Ceremony - Flagbearers |language=en |website=olympic.org |accessdate={{dat|2019|4|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160815082813/https://stillmed.olympic.org/Documents/Games_Sochi_2014/Flagbearers_Sochi_2014_Opening_Ceremony.pdf }}&lt;/ref&gt;

[[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|Pasaules čempionātos]] ieguvis piecas medaļas — trīs sudraba un divas bronzas. [[2003. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2003. gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja sudrabu 50 km brīvajā stilā. [[2009. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2009. gadā]] ieguva sudrabu 30 (15+15) km skiatlonā. Pārējie panākumi gūti stafetēs.

2015. gadā noslēdza distanču slēpotāja karjeru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.expressen.se/sport/langdskidor/anders-sodergren-har-nu-akt-sin-sista-tavling/ |title=Anders Södergren har nu åkt sin sista tävling| language=sv |date={{dat|2015|3|14||bez}}|website=expressen.se|accessdate={{dat|2019|4|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{Zviedrijas sportists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Sēdergrēns, Andešs}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jēvleborjas lēnē dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas distanču slēpotāji]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Distanču slēpotāji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki distanču slēpošanā]]
[[Kategorija:2006. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:2010. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie bronzas medaļnieki]]</text>
      <sha1>2wayf9fs8icnwd6e17yq2cz7owqc7wx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čikāga liesmās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>448625</id>
    <revision>
      <id>4448776</id>
      <parentid>4442507</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T00:31:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Stephan1000000</username>
        <id>83884</id>
      </contributor>
      <comment>290</comment>
      <origin>4448776</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2769" sha1="thk7da5wfuhdm01pfhoq5i4zb3dyfaa" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| show_name = Čikāga liesmās
| image = Chicago Fire Title Card.jpg
| image_alt = 
| genre = drāma&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefutoncritic.com/showatch/chicago-fire|title=Shows A-Z – chicago fire on nbc|publisher=[[The Futon Critic]]|accessdate=April 24, 2018}}&lt;/ref&gt;
| creator = * Dereks Hāss
* Maikls Brendts
| starring = * [[Jesse Spencer|Džese Spensers]]
* [[Taylor Kinney|Teilors Kinijs]]
* [[Monica Raymund|Monika Reimunda]]
* [[Lauren German|Lorēna Džermana]]
* [[Charlie Barnett|Čārlija Bernets]]
* [[David Eigenberg|Deivids Eigenbergs]]
* [[Teri Reeves|Teri Rīvss]]
* [[Eamonn Walker|Īmons Volkers]]
* [[Yuri Sardarov|Juris Sardarovs]]
* [[Christian Stolte|Kristians Stolte]]
* [[Joe Minoso|Džo Minoso]]
* [[Kara Killmer|Kara Kilmere]]
* [[Dora Madison Burge|Dora Medisone Burdža]]
* [[Steven R. McQueen|Stīvens Makvīns]]
* [[Miranda Rae Mayo|Miranda Reja Majo]]
* [[Annie Ilonzeh|Enija Ailonzeha]]
* [[Alverto Rozende]]
| opentheme = 
| endtheme = 
| composer = 
| country = {{USA}}
| language = angļu
| num_seasons = 14&lt;!--Only increment as a new season premieres, per the documentation of the template!--&gt;
| num_episodes = 290
| list_episodes = 
| executive_producer = 
| producer = 
| camera = &lt;!-- [[Single-camera setup|Single-camera]] --&gt;
| runtime = 42 minūtes
| company = * ''[[Dick Wolf|Wolf Films]]''
* ''[[Universal Television]]''
| distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]''
| network = [[NBC]]
| picture_format = [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]]
| audio_format = 
| first_aired = {{dat|2012|10|10|N|bez}}
| last_aired = 
| related = * ''[[Chicago P.D.]]''
* ''[[Chicago Med]]''
| production_website = 
}}
'''&quot;Čikāga liesmās&quot;''' ({{val|en|Chicago Fire}}) ir ASV asa sižeta un drāmas [[seriāls|televīzijas seriāls]], kura autori ir Maikls Brendts un Dereks Hāss. Seriāla izpildproducents ir [[Diks Volfs]]. Seriāls ir par [[Čikāga]]s ugunsdzēsēju departamenta 51. depo ugunsdzēsēju un paramediķu brigādi.

Šis ir pirmais darbs Dika Volfa &quot;Čikāgas&quot; seriālu sērijā (pašlaik vēl tiek pārraidīti seriāli par Čikāgas mediķiem un policistiem). Seriāls kopš {{dat|2012|10|10|ģ|bez}} tiek pārraidīts [[NBC]] televīzijas kanālā. Pašlaik seriālam ir trīspadsmit sezonas un vairāk nekā 250 sērijas. &quot;Čikāga liesmās&quot; pārraidīta arī [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Čikāga liesmās |url=https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|1|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Filmu ārējās saites}}

{{TV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>thk7da5wfuhdm01pfhoq5i4zb3dyfaa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teātris An der Wien</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449177</id>
    <revision>
      <id>4448940</id>
      <parentid>4379270</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: {{o-mlapa| → {{oficiālā tīmekļa vietne|, {{url| → {{URL| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448940</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4328" sha1="eunvc6qny6ikqd11r126on2rjdd6m7c" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=An der Wien}}
{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Teātris ''An der Wien''
| nosaukums_orig   = ''Theater an der Wien''
| attēls           = TheaterWien_z03.JPG
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = 
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| karte            = Vīne#Austrija#Eiropa
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 48.199583 | plat_NS = N
| gar_d  = 16.363889 | gar_EW  = E
| arhitekts        = 
| dibināšanas gads = 
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = 
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| mājas lapa       = {{URL|https://www.theater-wien.at/}}
}}
'''Teātris ''An der Wien''''' jeb '''Teātris pie Vīnes upes''' ({{val|de|Theater an der Wien}}) ir 1801. gadā uzcelts operteātris [[Austrija]]s galvaspilsētas [[Vīne]]s [[Mariahilfa]]s rajonā. Kopš pirmsākumiem teātrī ir notikuši daudzi [[Teātris|teātru]], [[Opera|operu]] un [[Simfonija|simfoniskie]] priekšnesumi, taču kopš 2006. gada teātrī ir sava pastāvīga operas trupa un pārsvarā notiek operizrādes. Teātra nosaukums liecina par [[Vīne (upe)|Vīnes]] upes klātbūtni (''an der Wien'' - Vīnes upes krastos) un sākotnēji tas arī bija patiesi, taču mūsdienās upe ir novadīta pazemē un uz upes pārklātās gultnes izveidots augļu tirgus &quot;Naschmarkt&quot;.

Galvenajā zālē ir 1129 sēdvietas un 48 stāvvietas. No 2022. gada līdz 2024. gadam teātris tika renovēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theater-wien.at/en/service/refurbishment-theateranderwien|title=Refurbishment of the Theater an der Wien - Theater an der Wien|website=www.theater-wien.at|access-date=2025-12-15}}&lt;/ref&gt;

Teātris pieder kompānijai ''Vereinigte Bühnen Wien''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vbw.at/en|title=Vereinigte Bühnen Wien {{!}} VBW - EN - VBW|website=vbw.at|access-date=2025-12-15|language=en}}&lt;/ref&gt; (&quot;Apvienotās Vīnes skatuves&quot;), kas ir izrāžu producēšanas kompānija, kam pieder arī drāmas teātri Vīnes pilsētā - Reimonda teātris un Ronahtera teātris.

Teātri dibinājis [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot; libretists [[Emanuels Šikanēders]]. Teātrī pasaules pirmizrādes piedzīvojuši daudzi pazīstami muzikālie darbi, tostarp daudzi [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] darbi, kurš kādu laiku dzīvoja teātra ēkā. Sevišķu uzplaukumu teātris piedzīvoja 19. gadsimta beigās  — 20. gadsimta sākumā, kad Vīnē attīstījās [[operete]]. Pēc Otrā pasaules kara ēkā kādu laiku darbojās [[Vīnes Valsts opera]], jo tās ēka bija sabombardēta.

Pazīstamākie darbi, kas piedzīvojuši pasaules pirmizrādi teātrī:

* 1803. gads — [[Ludvigs van Bēthovens]], [[2. simfonija (Bēthovens)|2. simfonija]]
* 1803. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 3. klavierkoncerts|3. klavierkoncerts]]
* 1805. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 3. simfonija|3. simfonija]]
* 1805. gads — Ludvigs van Bēthovens, operas [[Fidelio]] pirmā versija
* 1806. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena vijoļkoncerts|vijoļkoncerts]]
* 1808. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 5. simfonija|5. simfonija]]
* 1808. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 6. simfonija|6. simfonija]]
* 1808. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 4. klavierkoncerts|4. klavierkoncerts]]
* 1874. gads — [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]], operete [[Sikspārnis (operete)|Sikspārnis]]
* 1885. gads — Johans Štrauss, operete [[Čigānu barons]]
* 1905. gads — [[Francs Lehārs]], operete [[Jautrā atraitne]]
* 1909. gads — Francs Lehārs, operete [[Grāfs fon Luksemburgs]]
* 1924. gads — [[Imre Kalmans]], operete [[Grāfiene Marica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Kultūra-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Operteātri]]
[[Kategorija:Vīne]]
[[Kategorija:Teātri Austrijā]]</text>
      <sha1>eunvc6qny6ikqd11r126on2rjdd6m7c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448941</id>
      <parentid>4448940</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:00:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ :</comment>
      <origin>4448941</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4355" sha1="5msc0120hmmqyuoq133repwjgbaayss" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā|string=An der Wien}}
{{Operteātra infokaste
| nosaukums        = Teātris ''An der Wien''
| nosaukums_orig   = ''Theater an der Wien''
| attēls           = TheaterWien_z03.JPG
| attēla izmērs    = 
| paraksts         = 
| adrese           = 
| vieta            = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| karte            = Vīne#Austrija#Eiropa
| kartes_paraksts  = 
| karte_alt        = 
| kartes_izmērs    = 
| reljefa_karte    = 
| plat_d = 48.199583 | plat_NS = N
| gar_d  = 16.363889 | gar_EW  = E
| arhitekts        = 
| dibināšanas gads = 
| slēgšanas gads   = 
| direktors        = 
| operas vadītājs  = 
| baleta vadītājs  = 
| režisors         = 
| diriģents        = 
| lielā zāle       = 
| mazā zāle        = 
| kamerzāle        = 
| zāle1            = 
| zāle1_vietas     = 
| zāle2            = 
| zāle2_vietas     = 
| zāle3            = 
| zāle3_vietas     = 
| mājas lapa       = {{URL|https://www.theater-wien.at/}}
}}
'''Teātris ''An der Wien''''' jeb '''Teātris pie Vīnes upes''' ({{val|de|Theater an der Wien}}) ir 1801. gadā uzcelts operteātris [[Austrija]]s galvaspilsētas [[Vīne]]s [[Mariahilfa]]s rajonā. Kopš pirmsākumiem teātrī ir notikuši daudzi [[Teātris|teātru]], [[Opera|operu]] un [[Simfonija|simfoniskie]] priekšnesumi, taču kopš 2006. gada teātrī ir sava pastāvīga operas trupa un pārsvarā notiek operizrādes. Teātra nosaukums liecina par [[Vīne (upe)|Vīnes]] upes klātbūtni (''an der Wien'' - Vīnes upes krastos) un sākotnēji tas arī bija patiesi, taču mūsdienās upe ir novadīta pazemē un uz upes pārklātās gultnes izveidots augļu tirgus &quot;Naschmarkt&quot;.

Galvenajā zālē ir 1129 sēdvietas un 48 stāvvietas. No 2022. gada līdz 2024. gadam teātris tika renovēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theater-wien.at/en/service/refurbishment-theateranderwien|title=Refurbishment of the Theater an der Wien - Theater an der Wien|website=www.theater-wien.at|access-date=2025-12-15}}&lt;/ref&gt;

Teātris pieder kompānijai ''Vereinigte Bühnen Wien''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vbw.at/en|title=Vereinigte Bühnen Wien {{!}} VBW - EN - VBW|website=vbw.at|access-date=2025-12-15|language=en}}&lt;/ref&gt; (&quot;Apvienotās Vīnes skatuves&quot;), kas ir izrāžu producēšanas kompānija, kam pieder arī drāmas teātri Vīnes pilsētā - Reimonda teātris un Ronahtera teātris.

Teātri dibinājis [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot; libretists [[Emanuels Šikanēders]]. Teātrī pasaules pirmizrādes piedzīvojuši daudzi pazīstami muzikālie darbi, tostarp daudzi [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovena]] darbi, kurš kādu laiku dzīvoja teātra ēkā. Sevišķu uzplaukumu teātris piedzīvoja 19. gadsimta beigās  — 20. gadsimta sākumā, kad Vīnē attīstījās [[operete]]. Pēc Otrā pasaules kara ēkā kādu laiku darbojās [[Vīnes Valsts opera]], jo tās ēka bija sabombardēta.

Pazīstamākie darbi, kas piedzīvojuši pasaules pirmizrādi teātrī:

* 1803. gads — [[Ludvigs van Bēthovens]], [[2. simfonija (Bēthovens)|2. simfonija]]
* 1803. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 3. klavierkoncerts|3. klavierkoncerts]]
* 1805. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 3. simfonija|3. simfonija]]
* 1805. gads — Ludvigs van Bēthovens, operas [[Fidelio]] pirmā versija
* 1806. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena vijoļkoncerts|vijoļkoncerts]]
* 1808. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 5. simfonija|5. simfonija]]
* 1808. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 6. simfonija|6. simfonija]]
* 1808. gads — Ludvigs van Bēthovens, [[Bēthovena 4. klavierkoncerts|4. klavierkoncerts]]
* 1874. gads — [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss]], operete [[Sikspārnis (operete)|Sikspārnis]]
* 1885. gads — Johans Štrauss, operete [[Čigānu barons]]
* 1905. gads — [[Francs Lehārs]], operete [[Jautrā atraitne]]
* 1909. gads — Francs Lehārs, operete [[Grāfs fon Luksemburgs]]
* 1924. gads — [[Imre Kalmans]], operete [[Grāfiene Marica]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.theater-wien.at/ Oficiālā tīmekļa vietne]
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Kultūra-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Operteātri]]
[[Kategorija:Vīne]]
[[Kategorija:Teātri Austrijā]]</text>
      <sha1>5msc0120hmmqyuoq133repwjgbaayss</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Lange</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449413</id>
    <revision>
      <id>4448808</id>
      <parentid>4306474</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:51:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448808</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5297" sha1="9hxgo60saatv6csabvpzw4kklxkc1du" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aleksandrs Lange
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| prezidents = 
| apraksts2 = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| prezidents2 = 
| premjers = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1957|1|24}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Alsunga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīgas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = [[PSKP]]&lt;br /&gt;[[Kuldīgas novadam]] &lt;small&gt;(2012—2017)&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] &lt;small&gt;(2017—pašlaik)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Aleksandrs Lange''' (dzimis {{dat|1957|1|24||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] inženieris mehāniķis un pašvaldību darbinieks, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1957|1|24||bez}} [[Alsunga|Alsungā]] represēto ģimenē.&lt;ref name=&quot;Kuldīgas Novada Vēstis&quot;&gt;[http://news.lv/Kuldigas_Novada_Vestis/2014/03/27/attistamies-bet-nedrikstam-aizmirst Attīstāmies, bet nedrīkstam aizmirst] Kuldīgas Novada Vēstis 27.03.2014.&lt;/ref&gt; Mācījās Kuldīgas pamatskolā un [[Kandavas sovhoztehnikums|Kandavas sovhoztehnikumā]].&lt;ref&gt;[http://biblio.kuldiga.lv/files/docs/novads_2012.pdf Ievērojami cilvēki Alsungas, Kuldīgas un Skrundas novadā]{{Novecojusi saite}} Novadnieku kalendārs 2012&lt;/ref&gt; 1981. gadā viņš beidza studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātē. Strādājis kolhozā &quot;Ēdole&quot;, vēlāk — par [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] Agrorūpnieciskās apvienības padomes priekšsēdētāja vietnieku.

1988. gadā, jau [[Trešā atmoda|Atmodas laikā]], ievēlēts par Kuldīgas rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://85.254.250.16/raksti/109019 |title=Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā |access-date=2020. gada 12. Janvāris |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200101145236/http://85.254.250.16/raksti/109019 |archivedate=2020. gada 1. Janvāris }}&lt;/ref&gt;
 
[[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā 1990. gadā A. Langi kā [[Latvijas Tautas fronte]]s atbalstīto kandidātu ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 138. Alsungas vēlēšanu apgabala. 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].&lt;ref&gt;[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv&lt;/ref&gt;

[[2009. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2009. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[Tautas partija]]s saraksta, tika ievēlēts un pēc ievēlēšanas kļuva par Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieku. 2012. gadā A. Lange bija partijas &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; dibinātāju skaitā, no tās saraksta 2013. gadā ievēlēts Kuldīgas novada domē. 2017. gadā iestājies [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] un [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Kuldīgas novada domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļās un Zemnieku savienības]] saraksta.&lt;ref&gt;[http://news.lv/Kuldigas_Novada_Vestis/2017/05/17/kuldigas-novada-domes-velesanam-registretie-kandidatu-saraksti Kuldīgas novada Domes vēlēšanām reģistrētie kandidātu saraksti] Kuldīgas Novada Vēstis 17.05.2017.&lt;/ref&gt;

No šī paša saraksta kandidēja uz vietu Kuldīgas domē arī [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021.]] un [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]], taču netika ievēlēts.

Kuldīgas politiski represēto biedrības valdes loceklis.&lt;ref name=&quot;Kuldīgas Novada Vēstis&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]], trešā šķira (2000)
* 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ap-deputats-lange-30-gadi-ir-bijusi-augsupejoss-cels.a358199/ Intervija ar Aleksandru Langi]

{{LR Augstākā Padome}}

{{DEFAULTSORT:Lange, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:PSKP biedri]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>9hxgo60saatv6csabvpzw4kklxkc1du</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļnieku kultūras pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449877</id>
    <revision>
      <id>4448818</id>
      <parentid>4358839</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vecakina</username>
        <id>58330</id>
      </contributor>
      <comment>papild, atsauce, noformējums</comment>
      <origin>4448818</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6937" sha1="8zu224z9ll87y1xzds4pv3m1yzo6bgc" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name                = Dzelzceļnieku kultūras pils
| native_name         = 
| former_names        = 
| alternate_names     = &quot;Maskavas Nams&quot;
| status              = 
| image               = 
| image_alt           = 
| image_size          = 
| caption             = 
| altitude            = 
| building_type       = 
| architectural_style = 
| structural_system   = 
| cost                = 
| ren_cost            = 
| client              = 
| owner               = 
| current_tenants     = 
| landlord            = 
| location            = {{vieta|Latvija|Rīga|Marijas iela 7|3s=Marijas iela (Rīga)}}
| address             = 
| location_town       = {{Rīga}}
| location_country    = {{LAT}}
| pushpin_map         = Rīga
| latd  = 56 | latm  = 56 | lats  = 56.2 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 07 | longs = 16.6 | longEW = E
| map_caption         = 
| map_alt             = 
| pushpin_image       = 
| pushpin_relief      = 
| map_size            = 
| map_label           = 
| label_position      = 
| mark                = 
| mark_width          = 
| groundbreaking_date = 
| start_date          = 
| completion_date     = 
| opened_date         = [[1976. gads Latvijā|1976]]
| inauguration_date   = 
| renovation_date     = {{dat|2004|05|28}}
| demolition_date     = 
| destruction_date    = 
| height              = 
| architectural       = 
| tip                 = 
| antenna_spire       = 
| roof                = 
| top_floor           = 
| observatory         = 
| other_dimensions    = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| seating_type        = 
| seating_capacity    = 
| elevator_count      = 
| architect           = 
| architecture_firm   = 
| structural_engineer = 
| services_engineer   = 
| civil_engineer      = 
| other_designers     = 
| quantity_surveyor   = 
| main_contractor     = 
| awards              = 
| designations        = 
| ren_architect       = Eduards Geijers&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Maskavas monumentālisms Rīgā |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/maskavas-monumentalisms-riga-11448289 |website=[[diena.lv]] |accessdate={{dat|2020|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ren_firm            = ''Bugroff''
| ren_str_engineer    = 
| ren_serv_engineer   = 
| ren_civ_engineer    = 
| ren_oth_designers   = 
| ren_qty_surveyor    = 
| ren_awards          = 
| rooms               = 
| parking             = 
| url                 = 
| embedded            = 
| references          = 
}}
Bijusī '''Dzelzceļnieku kultūras pils''', vēlāk '''Maskavas Nams''', ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]i piederoša ēka [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielā]] 7 [[Rīga|Rīgā]].

== Vēsture ==

=== Pils būve un darbība ===
[[Latvijas dzelzceļš|Baltijas dzelzceļa Rīgas filiāles]] Dzelzceļnieku kultūras pils ēku pabeidza celt 1976. gadā, līdz tam tās vietā atradās kinoteātris “Progress”.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/9viri/590519-notrallinatais-maskavas-nams-jeb-ka-krievija-tika-pie-glaunas-kulturas-pils-rigas-centra-foto Notrallinātais Maskavas nams jeb kā Krievija tika pie glaunas kultūras pils Rīgas centrā.] jauns.lv 2024. gada 12. janvārī&lt;/ref&gt;

Pils tika uzcelta pašā Rīgas centrā 1976. gadā un darbu tur sāka dažādi mākslinieciskās pašdarbības pulciņi un kursi. Kultūras pils apkalpoja ne tikai dzelzceļniekus, bet arī mikrorajona skolu jaunatni, apkārtnes iedzīvotājus. Tajā darbojas ap 30 kolektīvu,  starp tiem amatieru kinostudija, bērnu tehniskās jaunrades pulciņš, kur mazie nodarbojas ar dzelzceļa transporta modelēšanu, jauktais un bērnu kori, pūtēju orķestris, deju kolektīvs, estrādes miniatūru teātris, leļļu teātris.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:996113&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Dzelzce%C4%BCnieku%20kult%C5%ABras%20pil%C4%AB%20dzelzce%C4%BCnieku%20Kult%C5%ABras%20pils%20|title=MŪSU PILSĒTAS VISJAUNĀKAIS|publisher=Rīgas Balss, Nr.306  LNB Periodika|access-date=2026-04-02|date=1976-12-31}}&lt;/ref&gt;

Pils sešos stāvos tika aprīkotas plaša, skaista zāle ar skatuvi, kafejnīca, daudzas nodarbību telpas. Pirmais  kultūras pils direktors bija A. Buluševs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Maskavas Nams ===
[[Attēls:Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (65).jpg|thumb|left|Maskavas Nams 2012. gadā, skats no [[Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)|Alfreda Kalniņa ielas]].]]
2000. gada septembrī īpašuma maiņas rezultātā starp [[Maskavas valdība|Maskavas valdību]] un VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; uzņēmums atteicās no ēkas un 2002. gada sākumā sākās tās pārbūve par &quot;Maskavas Namu&quot;. Tā atklāšana notika 2004. gada 28. maijā [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mēra]] [[Gundars Bojārs|Gundara Bojāra]] un Maskavas mēra [[Jurijs Lužkovs|Jurija Lužkova]] klātbūtnē.&lt;ref name=&quot;MN&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par Maskavas Namu |url=http://www.mkdc.lv/lv/galvena/par-mums |website=mkdc.lv |accessdate={{dat|2020|1|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121133844/http://www.mkdc.lv/lv/galvena/par-mums }}&lt;/ref&gt;

2024. gadā, motivējot to ar Latvijas drošību, Saeima 11. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma projektu par Maskavas Nama pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā,&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/skaidrojumi/359470-stajas-speka-likums-par-maskavas-nama-parnemsanu-valsts-ipasuma-2024 Stājas spēkā likums par Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā] lvportals.lv 20.01.2024.&lt;/ref&gt; novirzot valsts budžeta līdzekļus, kas tiktu iegūti no valsts nekustamā īpašuma Marijas ielā 7 Rīgā Ukrainas sabiedrībai.
Maskavas pilsētas īpašuma departaments un Maskavas pilsētas valsts unitārais uzņēmums &quot;Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs&quot;, apstrīdēja likuma &quot;Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā&quot; 1. panta atbilstību Latvijas Satversmes 105. pantā formulētajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesas kolēģija atteicās ierosināt lietu, jo valsts institūcijām, pašvaldībām, valstij piederošiem uzņēmumiem, kas darbojas kādas valsts vārdā publisko tiesību jomā, nav Satversmē ietverto pamattiesību uz īpašumu Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2024-satversmes-tiesa-neierosinas-lietu-par-maskavas-nama-pardosanas-lidzeklu-novirzisanu-ukrainas-atbalstam.a579852/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Satversmes tiesa neierosinās lietu par «Maskavas nama» pārdošanas līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150322072230/http://mkdc.lv/lv Bijusī oficiālā mājaslapa]

{{arhitektūra-aizmetnis}}
{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas kultūras iestādes}}

[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]</text>
      <sha1>8zu224z9ll87y1xzds4pv3m1yzo6bgc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448820</id>
      <parentid>4448818</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:38:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vecakina</username>
        <id>58330</id>
      </contributor>
      <comment>noformējums</comment>
      <origin>4448820</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6417" sha1="1u92b2m0fg9cwgbeq6b8uztiduiltgz" xml:space="preserve">{{Ēkas infokaste
| name = Dzelzceļnieku kultūras pils
| native_name = 
| former_names = 
| alternate_names = &quot;Maskavas Nams&quot;
| status = 
| image = Dzelzcelnieku kult-pils.jpg
| image_alt = 
| image_size = 
| caption = 
| altitude = 
| building_type = 
| architectural_style = 
| structural_system = 
| cost = 7 mlj ASV dolāru
| ren_cost = 
| client = 
| owner = 
| current_tenants = 
| landlord = 
| location = {{vieta|Latvija|Rīga|Marijas iela 7|3s=Marijas iela (Rīga)}}
| address = 
| location_town = {{Rīga}}
| location_country = {{LAT}}
| pushpin_map = Rīga
| latd = 56
| latm = 56
| lats = 56.2
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 07
| longs = 16.6
| longEW = E
| map_caption = 
| map_alt = 
| pushpin_image = 
| pushpin_relief = 
| map_size = 
| map_label = 
| label_position = 
| mark = 
| mark_width = 
| groundbreaking_date = 
| start_date = 
| completion_date = 
| opened_date = [[1976. gads Latvijā|1976]]
| inauguration_date = 
| renovation_date = {{dat|2004|05|28}}
| demolition_date = 
| destruction_date = 
| height = 
| architectural = 
| tip = 
| antenna_spire = 
| roof = 
| top_floor = 
| observatory = 
| other_dimensions = 
| floor_count = 
| floor_area = 
| seating_type = 
| seating_capacity = 
| elevator_count = 
| architect = 
| architecture_firm = 
| structural_engineer = 
| services_engineer = 
| civil_engineer = 
| other_designers = 
| quantity_surveyor = 
| main_contractor = 
| awards = 
| designations = 
| ren_architect = Eduards Geijers&lt;ref name=&quot;diena&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Maskavas monumentālisms Rīgā |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/maskavas-monumentalisms-riga-11448289 |website=[[diena.lv]] |accessdate={{dat|2020|1|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ren_firm = ''Bugroff''
| ren_str_engineer = 
| ren_serv_engineer = 
| ren_civ_engineer = 
| ren_oth_designers = 
| ren_qty_surveyor = 
| ren_awards = 
| rooms = 
| parking = 
| url = 
| embedded = 
| references = 
| construction_start_date = 1972
}}
Bijusī '''Dzelzceļnieku kultūras pils''', vēlāk '''Maskavas Nams''', ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija]]i piederoša ēka [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielā]] 7 [[Rīga|Rīgā]].

== Vēsture ==

=== Pils būve un darbība ===
[[Latvijas dzelzceļš|Baltijas dzelzceļa Rīgas filiāles]] Dzelzceļnieku kultūras pils ēku pabeidza celt 1976. gadā, līdz tam tās vietā atradās kinoteātris “Progress”.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/9viri/590519-notrallinatais-maskavas-nams-jeb-ka-krievija-tika-pie-glaunas-kulturas-pils-rigas-centra-foto Notrallinātais Maskavas nams jeb kā Krievija tika pie glaunas kultūras pils Rīgas centrā.] jauns.lv 2024. gada 12. janvārī&lt;/ref&gt;

Pils tika uzcelta pašā Rīgas centrā 1976. gadā un darbu tur sāka dažādi mākslinieciskās pašdarbības pulciņi un kursi. Kultūras pils apkalpoja ne tikai dzelzceļniekus, bet arī mikrorajona skolu jaunatni, apkārtnes iedzīvotājus. Tajā darbojas ap 30 kolektīvu,  starp tiem amatieru kinostudija, bērnu tehniskās jaunrades pulciņš, kur mazie nodarbojas ar dzelzceļa transporta modelēšanu, jauktais un bērnu kori, pūtēju orķestris, deju kolektīvs, estrādes miniatūru teātris, leļļu teātris.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:996113&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Dzelzce%C4%BCnieku%20kult%C5%ABras%20pil%C4%AB%20dzelzce%C4%BCnieku%20Kult%C5%ABras%20pils%20|title=MŪSU PILSĒTAS VISJAUNĀKAIS|publisher=Rīgas Balss, Nr.306  LNB Periodika|access-date=2026-04-02|date=1976-12-31}}&lt;/ref&gt;

Pils sešos stāvos tika aprīkotas plaša, skaista zāle ar skatuvi, kafejnīca, daudzas nodarbību telpas. Pirmais  kultūras pils direktors bija A. Buluševs.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Maskavas Nams ===
[[Attēls:Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (65).jpg|thumb|left|Maskavas Nams 2012. gadā, skats no [[Alfrēda Kalniņa iela (Rīga)|Alfreda Kalniņa ielas]].]]
2000. gada septembrī īpašuma maiņas rezultātā starp [[Maskavas valdība|Maskavas valdību]] un VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; uzņēmums atteicās no ēkas un 2002. gada sākumā sākās tās pārbūve par &quot;Maskavas Namu&quot;. Tā atklāšana notika 2004. gada 28. maijā [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mēra]] [[Gundars Bojārs|Gundara Bojāra]] un Maskavas mēra [[Jurijs Lužkovs|Jurija Lužkova]] klātbūtnē.&lt;ref name=&quot;MN&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par Maskavas Namu |url=http://www.mkdc.lv/lv/galvena/par-mums |website=mkdc.lv |accessdate={{dat|2020|1|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220121133844/http://www.mkdc.lv/lv/galvena/par-mums }}&lt;/ref&gt;

2024. gadā, motivējot to ar Latvijas drošību, Saeima 11. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likuma projektu par Maskavas Nama pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā,&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/skaidrojumi/359470-stajas-speka-likums-par-maskavas-nama-parnemsanu-valsts-ipasuma-2024 Stājas spēkā likums par Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā] lvportals.lv 20.01.2024.&lt;/ref&gt; novirzot valsts budžeta līdzekļus, kas tiktu iegūti no valsts nekustamā īpašuma Marijas ielā 7 Rīgā Ukrainas sabiedrībai.
Maskavas pilsētas īpašuma departaments un Maskavas pilsētas valsts unitārais uzņēmums &quot;Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs&quot;, apstrīdēja likuma &quot;Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā&quot; 1. panta atbilstību Latvijas Satversmes 105. pantā formulētajām tiesībām uz īpašumu. Satversmes tiesas kolēģija atteicās ierosināt lietu, jo valsts institūcijām, pašvaldībām, valstij piederošiem uzņēmumiem, kas darbojas kādas valsts vārdā publisko tiesību jomā, nav Satversmē ietverto pamattiesību uz īpašumu Latvijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2024-satversmes-tiesa-neierosinas-lietu-par-maskavas-nama-pardosanas-lidzeklu-novirzisanu-ukrainas-atbalstam.a579852/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Satversmes tiesa neierosinās lietu par «Maskavas nama» pārdošanas līdzekļu novirzīšanu Ukrainas atbalstam] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150322072230/http://mkdc.lv/lv Bijusī oficiālā mājaslapa]

{{arhitektūra-aizmetnis}}
{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas kultūras iestādes}}

[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]</text>
      <sha1>1u92b2m0fg9cwgbeq6b8uztiduiltgz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jakubs Jankto</title>
    <ns>0</ns>
    <id>450724</id>
    <revision>
      <id>4448962</id>
      <parentid>4243676</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:00:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4448962</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2795" sha1="lthhrlxkhs306arji846x442v7944rf" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|19}}
| years3 = 2018—2019
| nationalteam3 = {{flaga|Čehija}} Čehija U19
| nationalteam4 = {{flaga|Čehija}} Čehija U20
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears3 = 2014—2015
| nationalyears4 = 2015
| playername = Jakubs Jankto
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2019
| years2 = 2015—2016
| years4 = 2019—2021
| nationalteam1 = {{flaga|Čehija}} Čehija U17
| name = 
| birth_place = 
| nationalcaps5 = 7
| nationalcaps6 = 45
| nationalgoals5 = 3
| nationalgoals6 = 4
| nationalteam5 = {{flaga|Čehija}} Čehija U21
| nationalteam6 = {{fb|CZE}}
| nationalyears5 = 2016—2017
| nationalyears6 = 2017—2022
| nationalteam2 = {{flaga|Čehija}} Čehija U18
| nationalgoals4 = 1
| caps1 = 65
| currentclub = 
| caps2 = 34
| caps3 = 25
| caps4 = 65
| caption = 
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Ascoli Calcio 1898 F.C.|Ascoli]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| countryofbirth = {{vieta|Čehija|Prāga}}
| goals1 = 9
| nationalgoals3 = 0
| goals2 = 5
| goals3 = 0
| goals4 = 8
| height = 184
| image = Jakub Jankto, Czech Rp.-Montenegro EURO 2020 QR 10-06-2019.jpg
| nationalcaps1 = 2
| nationalcaps2 = 7
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 4
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years5 = 2021—2023
| caps5 = 14
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]
| caps6 = 10
| goals6 = 1
| years6 = 2022—2023
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| years7 = 2023—2025
| caps7 = 18
| goals7 = 1
| totalcaps = 236
| totalgoals = 24
}}'''Jakubs Jankto''' ({{Val|cz|Jakub Jankto}}, dzimis {{Dat|1996|1|19}}) ir [[Čehi|čehu]] bijušias [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Čehijas futbola izlase|Čehijas futbola izlasi]].

== Sasniegumi ==
'''Sparta Prague'''

* [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Čehijas futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Čehijas futbolisti]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgā dzimušie]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Slavia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Sparta&quot; spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Jankto, Jakubs}}</text>
      <sha1>lthhrlxkhs306arji846x442v7944rf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448963</id>
      <parentid>4448962</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:01:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:LGBT cilvēki no Čehijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4448963</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2836" sha1="4ydfxxk1qooni1zd93dmyvj8ms6edq3" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|1|19}}
| years3 = 2018—2019
| nationalteam3 = {{flaga|Čehija}} Čehija U19
| nationalteam4 = {{flaga|Čehija}} Čehija U20
| nationalyears1 = 2012
| nationalyears2 = 2014
| nationalyears3 = 2014—2015
| nationalyears4 = 2015
| playername = Jakubs Jankto
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2015—2019
| years2 = 2015—2016
| years4 = 2019—2021
| nationalteam1 = {{flaga|Čehija}} Čehija U17
| name = 
| birth_place = 
| nationalcaps5 = 7
| nationalcaps6 = 45
| nationalgoals5 = 3
| nationalgoals6 = 4
| nationalteam5 = {{flaga|Čehija}} Čehija U21
| nationalteam6 = {{fb|CZE}}
| nationalyears5 = 2016—2017
| nationalyears6 = 2017—2022
| nationalteam2 = {{flaga|Čehija}} Čehija U18
| nationalgoals4 = 1
| caps1 = 65
| currentclub = 
| caps2 = 34
| caps3 = 25
| caps4 = 65
| caption = 
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Udinese Calcio|Udinese]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Ascoli Calcio 1898 F.C.|Ascoli]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]
| countryofbirth = {{vieta|Čehija|Prāga}}
| goals1 = 9
| nationalgoals3 = 0
| goals2 = 5
| goals3 = 0
| goals4 = 8
| height = 184
| image = Jakub Jankto, Czech Rp.-Montenegro EURO 2020 QR 10-06-2019.jpg
| nationalcaps1 = 2
| nationalcaps2 = 7
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 4
| clubs5 = {{flaga|Spānija}} [[Getafe CF|Getafe]]
| years5 = 2021—2023
| caps5 = 14
| goals5 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]
| caps6 = 10
| goals6 = 1
| years6 = 2022—2023
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Cagliari Calcio|Cagliari]]
| years7 = 2023—2025
| caps7 = 18
| goals7 = 1
| totalcaps = 236
| totalgoals = 24
}}'''Jakubs Jankto''' ({{Val|cz|Jakub Jankto}}, dzimis {{Dat|1996|1|19}}) ir [[Čehi|čehu]] bijušias [[futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un ir pārstāvējis [[Čehijas futbola izlase|Čehijas futbola izlasi]].

== Sasniegumi ==
'''Sparta Prague'''

* [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2022—23

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Čehijas futbolists-aizmetnis}}

[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Čehijas futbolisti]]
[[Kategorija:Udinese Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Getafe CF spēlētāji]]
[[Kategorija:Cagliari Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgā dzimušie]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Slavia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Sparta&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Čehijas]]
{{DEFAULTSORT:Jankto, Jakubs}}</text>
      <sha1>4ydfxxk1qooni1zd93dmyvj8ms6edq3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>452187</id>
    <revision>
      <id>4448990</id>
      <parentid>4308761</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:13:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>atk</comment>
      <origin>4448990</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6929" sha1="te2grquy0xf8mxr1sbdyuid078xq2i9" xml:space="preserve">{{Infobox Government agency
|agency_name     = Latvijas Republikas Slimību profilakses un kontroles centrs
|logo            = Coat of Arms of Latvia.svg
|logo_width      = 100
|logo_caption    = 
|seal            = 
|seal_width      = 
|seal_caption    = 
|picture         = 
|picture_width   = 
|picture_caption = 
|type2           =  Latvijas valsts iestādes 
|formed          = 2012. gada 1. aprīlis&lt;ref name=&quot;spkc.gov.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://spkc.gov.lv/lv/par-SPKC/normativie-akti |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228100910/https://spkc.gov.lv/lv/par-SPKC/normativie-akti }}&lt;/ref&gt;
|date1           = 
|date1_name      = 
|date2           = 
|date2_name      = 
|preceding1      = [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Infektoloģijas centrs]]
|preceding2      = 
|dissolved       = 
|superseding     = 
|jurisdiction    = 
|headquarters    = [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] 22, k-5, [[Rīga]], {{LAT}}
|employees       = 139 (2019. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/slimibu-profilakses-un-kontroles-centrs/atalgojums|title=2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-10-08|archive-date=2021-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20211008204710/https://visasalgas.com/valsts-iestades/slimibu-profilakses-un-kontroles-centrs/atalgojums}}&lt;/ref&gt;
|budget          = 
|minister1_name  = 
|minister1_pfo   = [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|Veselības ministre]]
|deputyminister1_name =
|deputyminister1_pfo  = 
|chief2_name     = [[Elīna Dimiņa]]
|chief2_position = 
|chief3_name     = 
|chief3_position = ''Slimību profilakses un kontroles centra direktore''
|parent_agency   = 
|child1_agency   = 
|child2_agency   = 
|keydocument1 = 
|website         = {{URL|spkc.gov.lv/lv/}}
|footnotes       = 
}}
'''Slimību profilakses un kontroles centrs''' (SPKC) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes,&lt;ref name=&quot;spkc.gov.lv&quot; /&gt; [[infekcijas slimības|infekcijas slimību]] [[profilakse]]s un [[epidemioloģija|epidemioloģās uzraudzības]] iestāde [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]]. Iestāde dibināta 2012. gada 1. aprīlī, apvienojot Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas padotībā esošās iestādes. Līdz ar šo lēmumu &quot;Latvijas Infektoloģijas centrs&quot; (LIC) juridiski beidz pastāvēt un SPKC infekcijas slimību izolēšanu un ārstēšanu specializētajās nodaļās veic [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas]] [[Latvijas Infektoloģijas centrs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apvienibahiv.lv/aktualitates/darbu-sak-spkc?pcversion=ok |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250224042226/https://www.apvienibahiv.lv/aktualitates/darbu-sak-spkc?pcversion=ok }}&lt;/ref&gt;

== Uzdevumi ==
Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam SPKC ir šādi uzdevumi:&lt;ref name=&quot;SPKC&quot;&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/par-SPKC/normativie-akti/get/nid/13 Par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu] Ministru kabineta rīkojums Nr.101., 2012. gada 21. februārī&lt;/ref&gt;
# veikt [[infekcijas slimības|infekcijas slimību]] epidemioloģisko uzraudzību un monitoringu, reģistrāciju, izmeklēšanu, statistikas datu apkopošanu par infekcijas slimībām, organizēt infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumus. Piedalīties ārkārtas situāciju pārvaldīšanā un epidēmijas (pandēmijas) draudu novēršanā;
# plānot, koordinēt un kontrolēt [[imunizācija]]s programmas izpildi, plānot iedzīvotāju [[vakcinācija|vakcināciju]], apkopot vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus un gatavot vakcīnu pasūtījumus zāļu lieltirgotavām, nodrošināt vakcinācijas monitoringu un statistisko datu sagatavošanu, veikt vakcinācijas komplikāciju gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu;
# veidot un attīstīt nacionālo informācijas un monitoringa sistēmu par [[HIV]], [[HBV]], [[HCV]] un citām infekcijām un koordinēt minētās sistēmas darbību;
# organizēt imūnbioloģisko preparātu uzglabāšanu, uzskaiti un sadali ārstniecības iestādēm;
# sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām un starptautiskajām institūcijām epidemioloģiskās drošības jomā, nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu, apmācību un kopīgu projektu īstenošanu;
# nodrošināt sadarbību ar [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizāciju]], [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]], [[Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs|Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru]] un citu valstu [[Sabiedrības veselība|sabiedrības veselības]] institūcijām infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un citos epidemioloģiskās drošības jautājumos, nodrošināt [[Eiropas Savienība]]s infekcijas slimību agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas darbības uzturēšanu un koordinēšanu valstī;
# izstrādāt metodiskos ieteikumus un sniegt metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm, pašvaldībām un citām institūcijām epidemioloģiskās drošības jomā;
# nodrošināt valsts specializētā centra funkciju dalībai Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra uzturētajā Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulai (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru;
# informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām nodrošināt informācijas apmaiņu starp valsts specializēto centru un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru par jaunu psihoaktīvu vielu un jaunas psihoaktīvas vielas saturošu preparātu ražošanu, nelikumīgu tirdzniecību un lietošanu;

== Reģistru uzturēšana ==
SPKC uzdevums ir nodrošināt šādu valsts reģistru darbību:&lt;ref name=&quot;SPKC&quot;/&gt;

# HIV/AIDS gadījumu valsts reģistrs;
# Tuberkulozes slimnieku valsts reģistrs;
# Valsts infekcijas slimību un monitoringa sistēma (VISUMS);
# Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs;
# Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs;
# Jaundzimušo reģistrs;
# Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze;
# Sabiedrības veselības monitoringa un ziņošanas sistēma (SVMZS);
# Stacionāro gultu fonda izmantošanas datubāze;
# Veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāze.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://spkc.gov.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa]

[[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]]</text>
      <sha1>te2grquy0xf8mxr1sbdyuid078xq2i9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448991</id>
      <parentid>4448990</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:14:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448991</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6929" sha1="3ca3gwecrmdfxk7wnzwglnkrj8a630q" xml:space="preserve">{{Infobox Government agency
|agency_name     = Latvijas Republikas Slimību profilakses un kontroles centrs
|logo            = Coat of Arms of Latvia.svg
|logo_width      = 100
|logo_caption    = 
|seal            = 
|seal_width      = 
|seal_caption    = 
|picture         = 
|picture_width   = 
|picture_caption = 
|type2           =  Latvijas valsts iestādes 
|formed          = 2012. gada 1. aprīlis&lt;ref name=&quot;spkc.gov.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://spkc.gov.lv/lv/par-SPKC/normativie-akti |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|02|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228100910/https://spkc.gov.lv/lv/par-SPKC/normativie-akti }}&lt;/ref&gt;
|date1           = 
|date1_name      = 
|date2           = 
|date2_name      = 
|preceding1      = [[Latvijas Infektoloģijas centrs|Infektoloģijas centrs]]
|preceding2      = 
|dissolved       = 
|superseding     = 
|jurisdiction    = 
|headquarters    = [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] 22, k-5, [[Rīga]], {{LAT}}
|employees       = 139 (2019. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/slimibu-profilakses-un-kontroles-centrs/atalgojums|title=2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-10-08|archive-date=2021-10-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20211008204710/https://visasalgas.com/valsts-iestades/slimibu-profilakses-un-kontroles-centrs/atalgojums}}&lt;/ref&gt;
|budget          = 
|minister1_name  = 
|minister1_pfo   = [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|Veselības ministrs]]
|deputyminister1_name =
|deputyminister1_pfo  = 
|chief2_name     = [[Elīna Dimiņa]]
|chief2_position = 
|chief3_name     = 
|chief3_position = ''Slimību profilakses un kontroles centra direktore''
|parent_agency   = 
|child1_agency   = 
|child2_agency   = 
|keydocument1 = 
|website         = {{URL|spkc.gov.lv/lv/}}
|footnotes       = 
}}
'''Slimību profilakses un kontroles centrs''' (SPKC) ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes,&lt;ref name=&quot;spkc.gov.lv&quot; /&gt; [[infekcijas slimības|infekcijas slimību]] [[profilakse]]s un [[epidemioloģija|epidemioloģās uzraudzības]] iestāde [[Latvijas Republika|Latvijas Republikā]]. Iestāde dibināta 2012. gada 1. aprīlī, apvienojot Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas padotībā esošās iestādes. Līdz ar šo lēmumu &quot;Latvijas Infektoloģijas centrs&quot; (LIC) juridiski beidz pastāvēt un SPKC infekcijas slimību izolēšanu un ārstēšanu specializētajās nodaļās veic [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas]] [[Latvijas Infektoloģijas centrs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apvienibahiv.lv/aktualitates/darbu-sak-spkc?pcversion=ok |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|03|17||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250224042226/https://www.apvienibahiv.lv/aktualitates/darbu-sak-spkc?pcversion=ok }}&lt;/ref&gt;

== Uzdevumi ==
Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam SPKC ir šādi uzdevumi:&lt;ref name=&quot;SPKC&quot;&gt;[https://spkc.gov.lv/lv/par-SPKC/normativie-akti/get/nid/13 Par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu] Ministru kabineta rīkojums Nr.101., 2012. gada 21. februārī&lt;/ref&gt;
# veikt [[infekcijas slimības|infekcijas slimību]] epidemioloģisko uzraudzību un monitoringu, reģistrāciju, izmeklēšanu, statistikas datu apkopošanu par infekcijas slimībām, organizēt infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumus. Piedalīties ārkārtas situāciju pārvaldīšanā un epidēmijas (pandēmijas) draudu novēršanā;
# plānot, koordinēt un kontrolēt [[imunizācija]]s programmas izpildi, plānot iedzīvotāju [[vakcinācija|vakcināciju]], apkopot vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus un gatavot vakcīnu pasūtījumus zāļu lieltirgotavām, nodrošināt vakcinācijas monitoringu un statistisko datu sagatavošanu, veikt vakcinācijas komplikāciju gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu;
# veidot un attīstīt nacionālo informācijas un monitoringa sistēmu par [[HIV]], [[HBV]], [[HCV]] un citām infekcijām un koordinēt minētās sistēmas darbību;
# organizēt imūnbioloģisko preparātu uzglabāšanu, uzskaiti un sadali ārstniecības iestādēm;
# sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, privātpersonām un starptautiskajām institūcijām epidemioloģiskās drošības jomā, nodrošinot informācijas un pieredzes apmaiņu, apmācību un kopīgu projektu īstenošanu;
# nodrošināt sadarbību ar [[Pasaules Veselības organizācija|Pasaules Veselības organizāciju]], [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisiju]], [[Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs|Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru]] un citu valstu [[Sabiedrības veselība|sabiedrības veselības]] institūcijām infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un citos epidemioloģiskās drošības jautājumos, nodrošināt [[Eiropas Savienība]]s infekcijas slimību agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas darbības uzturēšanu un koordinēšanu valstī;
# izstrādāt metodiskos ieteikumus un sniegt metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm, pašvaldībām un citām institūcijām epidemioloģiskās drošības jomā;
# nodrošināt valsts specializētā centra funkciju dalībai Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra uzturētajā Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (Reitox) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Regulai (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru;
# informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām nodrošināt informācijas apmaiņu starp valsts specializēto centru un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru par jaunu psihoaktīvu vielu un jaunas psihoaktīvas vielas saturošu preparātu ražošanu, nelikumīgu tirdzniecību un lietošanu;

== Reģistru uzturēšana ==
SPKC uzdevums ir nodrošināt šādu valsts reģistru darbību:&lt;ref name=&quot;SPKC&quot;/&gt;

# HIV/AIDS gadījumu valsts reģistrs;
# Tuberkulozes slimnieku valsts reģistrs;
# Valsts infekcijas slimību un monitoringa sistēma (VISUMS);
# Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs;
# Iedzīvotāju genoma valsts reģistrs;
# Jaundzimušo reģistrs;
# Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāze;
# Sabiedrības veselības monitoringa un ziņošanas sistēma (SVMZS);
# Stacionāro gultu fonda izmantošanas datubāze;
# Veselības aprūpes nozares valsts statistisko pārskatu datubāze.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://spkc.gov.lv/lv/ Oficiālā mājaslapa]

[[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]]</text>
      <sha1>3ca3gwecrmdfxk7wnzwglnkrj8a630q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albānija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>455211</id>
    <revision>
      <id>4448787</id>
      <parentid>3813307</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T03:46:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448787</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6561" sha1="k4x06rrutdgcyh8yt2ign9f5ty1vw3n" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC = ALB
| NOCname = [[Albānijas Nacionālā Olimpiskā komiteja]]
| games = ziemas olimpiskajās spēlēs
| year = 2018
| flagcaption =
| oldcode = 
| website = {{url|www.nocalbania.org.al}} (albāņu valodā)
| location = {{vieta|Dienvidkoreja|Phjončhana}}
| date = [[2018]]. gada [[9. februāris|9.]] — [[25. februāris]]
| competitors = 2 (1 vīrietis un 1 sieviete)
| sports = 1
| flagbearer = [[Suela Mehilli]] (atklāšanas un noslēguma ceremonija)
| rank = 
| gold = 0
| silver = 0
| bronze = 0
| officials = 
| appearances = auto
| app_begin_year = 2006
| app_end_year = 
| summerappearances =
| winterappearances = 
| seealso = 
}}

'''[[Albānija]] [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Dienvidkoreja]]s pilsētā [[Phjončhana|Phjončhanā]] bija viena no 92 pārstāvošajām valstīm. Šīs bija Albānijas ceturtās [[ziemas olimpiskās spēles]]. Tāpat kā iepriekšējās, [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs]], Albānija bija pārstāvēta ar tiem pašiem diviem sportistiem — [[Erjons Tola|Erjonu Tolu]] un [[Suela Mehilli|Suelu Mehilli]]. Šīs bija Erjona Tolas ceturtās ziemas olimpiskās spēles, bet Suela Mehilli startēja otro reizi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Albānija neizcīnīja olimpiskās medaļas.

[[Albānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Albānijas karognesēja]] olimpisko spēļu [[2018. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas]] un [[2018. gada ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēguma]] ceremonijā bija [[Suela Mehilli]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Opening Ceremony Flagbearers - Olympic Winter Games, PyeongChang 2018|url=https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/Games/Winter-Games/Games-PyeongChang-2018-Winter-Olympic-Games/Ceremonies/PyeongChang-2018-Opening-Ceremony-Flagbearers.pdf#_ga=2.141341425.2132925313.1518270684-1570468165.1518270684|date=9 February 2018|website=olympic.org|publisher=International Olympic Committee (IOC)|accessdate=10 February 2018|archive-date={{dat|2018|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180228001620/https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/Games/Winter-Games/Games-PyeongChang-2018-Winter-Olympic-Games/Ceremonies/PyeongChang-2018-Opening-Ceremony-Flagbearers.pdf#_ga=2.141341425.2132925313.1518270684-1570468165.1518270684}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Closing Ceremony Flagbearers - Olympic Winter Games, PyeongChang 2018|url=https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/Games/Winter-Games/Games-PyeongChang-2018-Winter-Olympic-Games/Ceremonies/PyeongChang-2018-Closing-Ceremony-Flag-Bearers.pdf#_ga=2.113408207.917758768.1519568732-1155673656.1518304175|publisher=International Olympic Committee|accessdate=26 February 2018|archive-date={{dat|2018|02|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180225122818/https://stillmed.olympic.org/media/Document%20Library/OlympicOrg/Games/Winter-Games/Games-PyeongChang-2018-Winter-Olympic-Games/Ceremonies/PyeongChang-2018-Closing-Ceremony-Flag-Bearers.pdf#_ga=2.113408207.917758768.1519568732-1155673656.1518304175}}&lt;/ref&gt;

== Sportistu sadalījums starp sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! Vīrieši !! Sievietes !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Kalnu slēpošana|2018|Ziemas|image=yes}} || 1 || 1 || '''2'''
|-
! align=left| Kopā (1 sporta veids): || 1 || 1 || 2
|}

== Kalnu slēpošana [[Attēls:Alpine skiing pictogram.svg|25px]] ==
{{main|Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
Abi divi Albānijas sportisti startēja [[kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|kalnu slēpošanā]]. Gan [[Erjons Tola]], gan [[Suela Mehilli]] startēja divās disciplīnās — [[milzu slaloms|milzu slalomā]] un [[slaloms|slalomā]]. Erjons Tola labāko rezultātu izcīnīja [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, slaloms|slalomā]], iegūstot 36. vietu ar rezultātu 1 minūte un 57.06 sekundes,&lt;ref&gt;[http://data.fis-ski.com/pdf/2018/AL/0233/2018AL0233RLR2.pdf Alpine Skiing — Men's Slalom. Official Results]&lt;/ref&gt; bet [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, milzu slaloms|milzu slalomā]] viņš izcīnīja 47. vietu ar rezultātu 2 minūtes 33.63 sekundes.&lt;ref&gt;[http://data.fis-ski.com/pdf/2018/AL/0232/2018AL0232RLR2.pdf Alpine Skiing — Men's Giant Slalom. Official Results]&lt;/ref&gt; Suela Mehilli [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Sievietes, milzu slaloms|milzu slalomā]] izcīnīja 53. vietu ar rezultātu 2 minūtes 46.57 sekundes,&lt;ref&gt;[http://medias2.fis-ski.com/pdf/2018/AL/5210/2018AL5210RLR2.pdf Alpine Skiing — Ladies' Giant Slalom. Official Results]&lt;/ref&gt; bet [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Sievietes, slaloms|slalomā]] nefinišēja.&lt;ref&gt;[http://medias2.fis-ski.com/pdf/2018/AL/5211/2018AL5211RLR2.pdf Alpine Skiing — Ladies' Slalom. Official Results]&lt;/ref&gt;

=== Sportisti ===
{{colbegin|2}}
; Vīrieši
* [[Erjons Tola]]
; Sievietes
* [[Suela Mehilli]]
{{colend}}

=== Rezultāti ===
; Vīrieši
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! 1. brauciens !! 2. brauciens !! Kopā !! Vieta 
|-
| align=left| [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, milzu slaloms|Milzu slaloms]]
| align=left rowspan=2| [[Erjons Tola]] || 1:16.86 || 1:16.77 || 2:33.63 || 47
|-
| align=left| [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, slaloms|Slaloms]]
| 58.00 || 59.06 || 1:57.06 || 36
|}

; Sievietes
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! 1. brauciens !! 2. brauciens !! Kopā !! Vieta 
|-
| align=left| [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Sievietes, milzu slaloms|Milzu slaloms]]
| align=left rowspan=2| [[Suela Mehilli]] || 1:24.67 || 1:21.90 || 2:46.57 || 53
|-
| align=left| [[Kalnu slēpošana 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — Sievietes, slaloms|Slaloms]]
| colspan=4| ''Nefinišēja''
|}

== Skatīt arī ==
* [[Albānija olimpiskajās spēlēs]]

== Atsauce ==
{{atsauces}}

{{Valstis 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}}
{{Albānija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Albānija olimpiskajās spēlēs|2018]]</text>
      <sha1>k4x06rrutdgcyh8yt2ign9f5ty1vw3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armands Duplantiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>459468</id>
    <revision>
      <id>4448989</id>
      <parentid>4444853</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:13:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4448989</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24089" sha1="ptvw86cuq26wx4crua88nscmau3fwdq" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Armands Duplantiss
 |      vārds_orig = ''Armand Duplantis''
 |          attēls = Armand Duplantis(cropped) Budapest 2023.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Armands Duplantiss 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|11|10}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Luiziāna|Lafejeta}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |            taut = {{SWE}}
 |         tautība = 
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = {{mērvienība|cm=181}}
 |           svars = {{mērvienība|kg=79}}
 |         iesauka = ''Mondo''
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[kārtslēkšana]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = ''Upsala IF''
 |        treneris = Gregs Duplantis un Helēna Duplantis
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}} )
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 6,30 m (2025; [[Tokija]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
 |           PR1_d = Kārtslēkšana stadionā
 |             PR2 = 6,31 m (2026; [[Upsāla]]) '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
 |           PR2_d = Kārtslēkšana telpās
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
* [[Pasaules gada labākais vieglatlēts]] &lt;small&gt;(2020, 2022, 2023, 2025)&lt;/small&gt;
* [[Eiropas gada labākais vieglatlēts]] &lt;small&gt;(2022, 2024, 2025)&lt;/small&gt;
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2026|3|13||bez}}
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{SWE}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{Medal|Gold|{{oss|V=2020|teksts=Tokija 2020}}|{{osv|Vieglatlētika|2020|vasaras|title=Kārtslēkšana}}}}
{{Medal|Gold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|vasaras|title=Kārtslēkšana}}}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Oregona 2022]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalGold|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Budapešta 2023]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalSilver|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Doha 2019]]|Kārtslēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}}
{{Medal|Gold|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Belgrada 2022]]|Kārtslēkšana}}
{{Medal|Gold|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|Kārtslēkšana}}
{{Medal|Gold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Naņdzjina 2025]]|Kārtslēkšana}}
{{Medal|Gold|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|Kārtslēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalGold|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2018]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalGold|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2022]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalGold|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Roma 2024]]|Kārtslēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionāts telpās]]}}
{{Medal|Gold|Toruņa 2021|Kārtslēkšana}}
{{Medal|Competition|[[Dimanta līga]]}}
{{MedalGold|[[2021. gada Dimanta līga|2021]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalGold|[[2022. gada Dimanta līga|2022]]|Kārtslēkšana}}
{{MedalGold|[[2023. gada Dimanta līga|2023]]|Kārtslēkšana}}
}}
'''Armands Duplantiss''' (''Armand Duplantis''; dzimis {{dat|1999|11|10}}) ir [[Zviedrija]]s [[vieglatlēts]], startē [[kārtslēkšana]]s sacensībās. Viņš ir pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] kārtslēkšanā ar rezultātu 6,31 metri, kas sasniegts {{dat|2026|3|12||bez}} sacensībās telpās [[Upsāla|Upsālā]], kā arī pasaules labākā rezultāta īpašnieks stadionā, {{dat|2025|9|15||bez}} [[Tokija|Tokijā]] pārvarot 6,30 metrus. Pasaules rekordu labojis 15 reizes. Šobrīd ratifikāciju gaida viņa 2026. gada 12. martā [[Upsāla|Upsālā]] uzstādītais pasaules rekords 6,31 m. A. Duplantiss ir divkārtējs olimpiskais čempions, izcīnīja uzvaru [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]] un {{oss|V=2024|L=G}} sacensībās, kas norisinājās Parīzē, trīskārtējs pasaules čempions ([[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022]], [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023]], [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025]]), kā arī trīskātējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] (2018, 2022, 2024).

== Ģimene ==
Dzimis [[Luiziāna]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], sportiskā ģimenē. Viņa tēvs ir amerikānis Gregs Duplantiss, arī bijušais kārtslēcējs, kura personiskais rekords ir 5,80 m, viņa māte Helēna ir zviedriete, nodarbojusies ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]] un spēlējusi [[volejbols|volejbolu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theadvocate.com/acadiana/sports/high_schools/article_96588e5e-a358-5573-b046-415e9512c502.html |title=Pole vaulter Armand Duplantis clearing new heights  |language=en |date={{dat|2015|3|3||bez}} |website=theadvocate.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Viņa brālis Andrēass arī nodarbojās ar kārtslēkšanu, pārstāvēja Zviedriju 2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem un 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem. Otrs brālis Antuāns nodarbojas ar [[beisbols|beisbolu]], bet jaunākā māsa Johanna arī ir pievērsusies kārtslēkšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Helena Duplantis, mother of the highest flyer in athletics  |url=https://www.worldathletics.org/news/feature/helena-duplantis-mondo-pole-vault-mother |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=15 February 2020}}&lt;/ref&gt; Armandam ir gan Zviedrijas, gan ASV pilsonība. 2015. gadā 15 gadu vecumā izvēlējās pārstāvēt Zviedriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dalademokraten.se/artikel/stavhoppartalang-valde-sverige-och-avesta |title=Stavhoppartalang valde Sverige och Avesta |language=sv |date={{dat|2015|6|3||bez}}|website=dalademokraten.se|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Starptautiskās sacensībās debitēja 2015. gadā, piedaloties Pasaules U18 čempionātā [[Kali (pilsēta)|Kali]], [[Kolumbija|Kolumbijā]], kur izcīnīja zelta medaļu. 2016. gadā nomainīja klubu no ''IK Stål'' uz ''Upsala IF''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if |title=Världsstjärnan Armand Duplantis lämnar Dalarna – klar för Upsala IF |language=sv |date={{dat|2016|3|14||bez}} |website=dalademokraten.se |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020090738/https://www.avestatidning.com/artikel/varldsstjarnan-armand-duplantis-lamnar-dalarna-klar-for-upsala-if }}&lt;/ref&gt; 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Bidgošča|Bidgoščā]], [[Polija|Polijā]], ieguva bronzas medaļu.
 
2017. gada februārī ''Millrose Games'' sacensībās uzstādīja pasaules junioru rekordu telpās (5,75 m).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Wilson, Hassan and Okolo shine on night of world leads and records at Millrose Games |url=https://www.worldathletics.org/news/report/millrose-games-2017-wilson-hassan-jenkins-tru |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=worldathletics.org|date=12 February 2017}}&lt;/ref&gt; [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā]] [[Londona|Londonā]] ieguva 9. vietu ar rezultātu 5,50 m.

2018. gada janvārī sacensībās [[Rīno]], ASV, uzlaboja savu pasaules junioru rekordu telpās, sasniedzot 5,83 metrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/vieglatletika/15012018-zviedru_kartslecejs_labo_pasaules_u20_rek |title=Zviedru kārtslēcējs labo pasaules U20 rekordu  |date={{dat|2018|1|15||bez}}|website=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2018. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Tampere|Tamperē]] ieguva zelta medaļu. [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018. gada Eiropas čempionātā]] [[Berlīne|Berlīnē]], pārvarot latiņu 6,05 metru augstumā, kļuva par Eiropas čempionu. [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionātā]] [[Doha|Dohā]] ar rezultātu 5,97 m izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties amerikānim [[Sems Kendrikss|Semam Kendriksam]].

{{dat|2020|2|8||bez}} iekštelpu sacensībās [[Toruņa|Toruņā]], [[Polija|Polijā]], laboja [[Reno Lavilenī]] piederošo pasaules rekordu, pārvarot latiņu 6,17 metru augstumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/zviedrijas-kartslecejs-duplantiss-sasniedz-jaunu-pasaules-rekordu.a347715/ |title=Zviedrijas kārtslēcējs Duplantiss sasniedz jaunu pasaules rekordu  |date={{dat|2020|2|8||bez}} |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; Nedēļu vēlāk [[Glāzgova|Glāzgovā]] uzlaboja rezultātu līdz 6,18 metriem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Armand Duplantis: Pole vaulter sets new world record at Glasgow Indoor Grand Prix |url=https://www.bbc.co.uk/sport/athletics/51514981 |language=en |accessdate={{dat|2020|5|11||bez}} |website=bbc.co.uk|date=15 February 2020}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2020|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sacensībās [[Roma|Romā]] laboja līdz tam [[Sergejs Bubka|Sergejam Bubkam]] piederošo pasaules labāko sasniegumu āra stadionā, sasniedzot 6,15 metrus. ''[[World Athletics]]'' nenodala kārtslēkšanas rezultātus telpās un stadionā, līdz ar to oficiālais pasaules rekords ir Duplantisa uzstādītais rezultāts telpās 6,18 metri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Duplantis scales 6.15m in Rome, world's highest ever outdoor vault |url=https://www.worldathletics.org/news/report/duplantis-kiplimo-warholm-rome-2020 |language=en |website=worldathletics.org |date=15 February 2020|accessdate={{dat|2020|9|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu, sasniedzot rezultātu 6,02 metri. Viņš mēģināja arī labot sev piederošo pasaules rekordu, bet nesekmīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Pole vault star Duplantis soars to Olympic gold in Tokyo |url=https://worldathletics.org/news/report/tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report?type=report&amp;urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&amp;urlslug=tokyo-olympic-games-men-pole-vault-report&amp;type=report |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2021|8|3|N|bez}}|accessdate={{dat|2021|8|9||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Jaunu pasaules rekordu A. Duplantiss uzrādīja 2022. gada martā ''World Indoor Tour Silver'' sacensībās [[Belgrada|Belgradā]], pārlecot 6,19 m augstumu. Drīz pēc tam 2022. gada 20. martā turpat [[Belgrada|Belgradā]] [[2022. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]] viņš pasaules rekordu uzlaboja līdz 6,20 m augstumam. Tā paša gada 30. jūnijā ''BAUHAUS-galan'' sacensībās Stokholmā, kas ir arī [[Dimanta līga]]s posms, uzlaboja pasaules labāko sasniegumu stadionā līdz 6,16 metriem. [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] ASV pilsētā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] viņš izcīnīja zelta medaļu, vēlreiz labojot arī sev piederošo pasaules rekordu un pārvarot latiņu 6,21 m augstumā. Tajā pašā gadā [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]] Minhenē otro reizi kļuva par Eiropas čempionu, labojot čempionātu rekordu (6,06 m). 

{{dat|2023|2|25||bez}} ''All Star Perche'' sacensībās telpās [[Klermonferāna|Klermonferānā]], Francijā, laboja pasaules rekordu sesto reizi, sasniedzot 6,22 metrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Duplantis breaks world pole vault record with 6.22m in Clermont-Ferrand |url=https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-tour/news/mondo-duplantis-world-pole-vault-record-622m-clermont-ferrand |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2023|2|25|N|bez}}|accessdate={{dat|2023|2|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] izcīnīja savu otro pasaules čempiona titulu, pārvarot latiņu 6,10 metru augstumā. Viņš mēģināja labot arī sev piederošo pasaules rekordu, bet tas neizdevās. {{dat|2023|9|17||bez}} Dimanta līgas sezonas finālposmā Jūdžīnā, pārvarot latiņu 6,23 metru augstumā, jau septīto reizi karjerā laboja pasaules rekordu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Duplantiss septīto reizi trīsarpus gados labo pasaules rekordu kārtslēkšanā |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/18.09.2023-duplantiss-septito-reizi-trisarpus-gados-labo-pasaules-rekordu-kartsleksana.a524290/ |website=lsm.lv |date={{dat|2023|9|18|N|bez}}|accessdate={{dat|2023|9|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja zelta medaļu ar rezultātu 6,05 m, aizstāvot pirms diviem gadiem izcīnīto titulu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title='Hardest ever' work for Duplantis as he retains pole vault title in Glasgow |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/world-athletics-indoor-championships-7180312/news/report/glasgow-24-men-pole-vault-report |website=worldathletics.org |date={{dat|2024|3|4|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|4|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2024|4|20||bez}} Dimanta līgas sacensībās [[Sjameņa|Sjameņā]] vēlreiz laboja sev piederošo pasaules rekordu, pārvarot 6,24 metrus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/20042024-duplantiss_par_centimetru_labo_sev_pieder |title=Duplantiss par centimetru labo sev piederošo pasaules rekordu kārtslēkšanā|website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|4|20|N|bez}}|accessdate={{dat|2024|4|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; A. Duplantiss uzvarēja {{oss|V=2024|L=G}} sacensībās [[Parīze|Parīzē]] 2024. gada 5. augustā, kur ieguva savu otro olimpisko zelta medaļu, atkal labojot pasaules rekordu (6,25 metri).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/parize_2024/05082024-kreiss_parvar_sakuma_augstumu_un_olimpisk|title=Pasaules rekords krīt, Kreišs olimpiskajā debijā ieņem 12. vietu |language=lv |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|8|5||bez}} |access-date={{dat|2024|8|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 25. augustā Dimanta līgas posmā [[Silēzijas stadions|Silēzijas stadionā]] [[Hožova|Hožovā]] jau desmito reizi karjerā laboja pasaules reordu, pārlecot 6,26 m.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/diamond-league/news/silesia-diamond-league-ingebrigtsen-world-3000m-record|title=Ingebrigtsen and Duplantis break world records in Silesia |language=en |website=worldathletics.org |date={{dat|2024|8|25||bez}} |access-date={{dat|2024|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2024|9|4||bez}} [[Letzigrund stadions|''Letzigrund'' stadionā]] [[Cīrihe|Cīrihē]] sacentās izaicinājuma [[100 metri|100 metru]] skrējienā ar pasaules rekordistu [[400 metru barjerskrējiens|400 metru barjerskriešanā]] norvēģi [[Karstens Varholms|Karstenu Varholmu]]. Duplantiss uzvarēja ar rezultātu 10,37 sekundes, sasniedzot personisko rekordu šajā distancē, tikmēr Varholms distanci veica 10,47 sekundēs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/05092024-duplantiss_noskrien_varholmu_un_liek_vina|title=Duplantiss noskrien Varholmu un liek viņam vilkt Zviedrijas formas kreklu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2024|9|5||bez}} |access-date={{dat|2024|9|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2025|2|28||bez}} sacensībās Klermonferānā jau 11. reizi laboja pasaules rekordu, pārvarot 6,27 metrus un par vienu centimetru pārspējot savu iepriekšējo sasniegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/01.03.2025-duplantiss-vel-par-vienu-centimetru-uzlabo-savu-pasaules-rekordu-kartsleksana.a589839/|title=Duplantiss vēl par vienu centimetru uzlabo savu pasaules rekordu kārtslēkšanā  |website=lsm.lv |date={{dat|2025|3|1||bez}} |access-date={{dat|2025|3|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada martā [[Naņdzjina|Naņdzjinā]] trešo reizi pēc kārtas uzvarēja [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātā telpās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-indoor-championships/nanjing25/news/report/day-two-round-up-wic-nanjing-25|title=Duplantis and Holloway claim third successive world indoor titles at WIC Nanjing 25 |website=worldathletics.org |language=en |date={{dat|2025|3|22||bez}} |access-date={{dat|2025|3|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2025|6|15||bez}} Dimanta līgas posmā [[Stokholma|Stokholmā]] pasaules rekordu laboja 12. reizi, pārvarot 6,28 metru augstumu. Tas bija pirmais rekorda labojums, startējot savu līdzjutēju priekšā Zviedrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/vieglatletika/15062025-duplantiss_savu_lidzjuteju_prieksa_12_rei |title=Duplantiss savu līdzjutēju priekšā 12. reizi labo pasaules rekordu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2025|6|15||bez}} |access-date={{dat|2025|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 12. augustā sacensībās [[Budapešta|Budapeštā]] A. Duplantiss pasaules rekordu uzlaboja līdz 6,29 m, kas bija viņa 13. pasaules rekorda labojums. [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] Tokijā viņš izcīnīja trešo pasaules čempiona titulu un laboja pasaules rekordu 14. reizi (6,30 m).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/15.09.2025-duplantiss-izcina-kartsleksana-treso-cempiona-zeltu-noapalo-pasaules-rekordu-spilgtakie-mirkli.a614403/ |title=Duplantiss izcīna kārtslēkšanā trešo čempiona zeltu, noapaļo pasaules rekordu |website=lsm.lv |date={{dat|2025|9|15||bez}} |access-date={{dat|2025|9|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada novembrī jau ceturto reizi tika atzīts par pasaules gada vieglatlētu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/awards/news/duplantis-mclaughlin-levrone-world-athletics-awards-2025 |title=Duplantis and McLaughlin-Levrone named World Athletes of the Year |website=worldathletics.org |date={{dat|2025|11|30||bez}} |access-date={{dat|2026|3|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2026|3|12||bez}} ''Mondo Classic'' sacensībās telpās [[Upsāla|Upsālā]] Duplantiss vēlreiz laboja pasaules rekordu, pārvarot 6,31 m augstumā novietotu latiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/13.03.2026-duplantiss-karjera-15-reizi-labo-pasaules-rekordu-kartsleksana.a638687/ |title=Duplantiss karjerā 15. reizi labo pasaules rekordu kārtslēkšanā |website=lsm.lv |date={{dat|2026|3|12||bez}} |access-date={{dat|2026|3|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; 21. martā [[Toruņa|Toruņā]] jau ceturto reizi kļuva par pasaules čempionu telpās, labojot čempionātu rekordu (6,25 m).

== Sasniegumi ==
{| {{Sasniegumu tabula|Results=yes}}
|-
|2015
|Pasaules čempionāts jauniešiem (U18)
|{{vieta|Kolumbija|Kali|2s=Kali (pilsēta)}}
| style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|5,30 m
|-
|2016
|Pasaules čempionāts junioriem
|{{vieta|Polija|Bidgošča}}
| style=&quot;background:#cc9966;&quot;|3.
|5,45 m
|-
|rowspan=2|2017
|Eiropas čempionāts junioriem
|{{vieta|Itālija|Groseto}}
| style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|5,65 m
|-
|[[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}}
|9.
|5,50 m
|-
|rowspan=3|2018
|Pasaules čempionāts telpās
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Birmingema}}
|8.
|5,70 m
|-
|Pasaules čempionāts junioriem
|{{vieta|Somija|Tampere}}
| style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|5,82 m
|-
|[[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Berlīne}}
|bgcolor=gold|1.
|6,05 m
|-
|2019
|[[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Katara|Doha}}
|bgcolor=silver|2.
|5,97 m
|-
|rowspan=3|2020
|''World Athletics Indoor Tour''
|{{vieta|Polija|Toruņa}}
|bgcolor=gold|1.
|6,17 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
|-
|''World Athletics Indoor Tour''
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}}
|bgcolor=gold|1.
|6,18 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
|-
|[[Dimanta līga]]
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|bgcolor=gold|1.
|6,15 m '''{{piezīme|WB|Pasaules labākais sasniegums stadionā}}'''
|-
|rowspan=2|2021
|Eiropas čempionāts telpās
|{{vieta|Polija|Toruņa}}
|style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|6,05 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}'''
|-
|[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|6,02 m
|-
|rowspan=3|2022
|Pasaules čempionāts telpās
|{{vieta|Serbija|Belgrada}}
|style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|6,20 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
|-
|[[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|ASV|Jūdžīna}}
|style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|6,21 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
|-
|[[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Vācija|Minhene}}
|bgcolor=gold|1.
|6,06 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}'''
|-
|2023
|[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Ungārija|Budapešta}}
|style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|6,10 m
|-
|rowspan=3|2024
|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}}
|bgcolor=gold|1.
|6,05 m
|-
|[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]
|{{vieta|Itālija|Roma}}
|bgcolor=gold|1.
|6,10 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}'''
|-
|[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]
|{{vieta|Francija|Parīze}}
|style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|6,25 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
|-
|rowspan=2|2025
|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Ķīna|Naņdzjina}}
|bgcolor=gold|1.
|6,15 m
|-
|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]
|{{vieta|Japāna|Tokija}}
|style=&quot;background:gold;&quot;|1.
|6,30 m '''{{piezīme|WR|Pasaules rekords}}'''
|-
|2026
|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]
|{{vieta|Polija|Toruņa}}
|bgcolor=gold|1.
|6,25 m '''{{piezīme|CR|Čempionātu rekords}}'''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{Amatu secība
| pirms      = {{flaga|Francija}} [[Reno Lavilenī]]
| virsraksts = [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|Pasaules rekordists]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]
| periods    = {{dat|2020|2|8|N}}—pašlaik
| pēc        = nepārspēts
}}
{{kastes beigas}}

{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kārtslēkšana vīriešiem}}

{{DEFAULTSORT:Duplantiss, Armands}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Luiziānā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Kārtslēcēji]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Pasaules rekordisti vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Zviedrijas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>ptvw86cuq26wx4crua88nscmau3fwdq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Roberto De Dzerbi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>469404</id>
    <revision>
      <id>4448802</id>
      <parentid>4310226</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:46:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4448802</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8063" sha1="m5eclfo4p3t2gvq6pdgp3cnotbbyi92" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Roberto De Dzerbi
| image = Roberto De Zerbi, 2019 (cropped).png
| caption = Roberto De Dzerbi 2019. gadā
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1979|6|6}}
| birth_place = {{vieta|Itālija|Breša}}
| height = 175
| currentclub = {{flaga|ENG}} [[Tottenham Hotspur F.C.]] (galvenais treneris)
| position = [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]]
| youthyears1 = 
| youthclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| years1 = 1998—2001
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]
| years2 = 1998—1999
| caps2 = 9
| goals2 = 0
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[A.C. Monza Brianza 1912|Monza]]
| years3 = 1999—2000
| caps3 = 23
| goals3 = 5
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Calcio Padova|Padova]]
| years6 = 2000—2001
| caps6 = 6
| goals6 = 0
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Avellino 1912|Avellino]]
| years7 = 2001—2002
| caps7 = 0
| goals7 = 0
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Salernitana Sport|Salernitana]]
| years8 = 2001—2002
| caps8 = 7
| goals8 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Calcio Lecco 1912|Lecco]]
| years10 = 2002—2004
| caps10 = 56
| goals10 = 17
| clubs10 = {{flaga|Itālija}} [[Foggia Calcio|Foggia]]
| years11 = 2004—2005
| caps11 = 27
| goals11 = 4
| clubs11 = {{flaga|Itālija}} [[A.S.D. Atletico Arezzo|Arezzo]]
| years12 = 2005—2006
| caps12 = 34
| goals12 = 7
| clubs12 = {{flaga|Itālija}} [[Catania FC|Catania]]
| years13 = 2006—2010
| caps13 = 33
| goals13 = 3
| clubs13 = {{flaga|Itālija}} [[S.S.C. Napoli|Napoli]]
| years14 = 2008
| caps14 = 17
| goals14 = 1
| clubs14 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Brescia Calcio|Brescia]]
| years15 = 2008—2009
| caps15 = 15
| goals15 = 5
| clubs15 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[U.S. Avellino 1912|Avellino]]
| years17 = 2010—2012
| caps17 = 22
| goals17 = 8
| clubs17 = {{flaga|Rumānija}} [[CFR Cluj]]
| years18 = 2013
| caps18 = 10
| goals18 = 3
| clubs18 = {{flaga|Itālija}} [[A.C. Trento S.C.S.D.|Trento]]
| totalcaps = 259
| totalgoals = 53
| manageryears1 = 2013—2014
| managerclubs1 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Darfo Boario S.S.D.|Darfo Boario]]
| manageryears2 = 2014—2016
| managerclubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Foggia Calcio|Foggia]]
| manageryears3 = 2016
| managerclubs3 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Città di Palermo|Palermo]]
| manageryears4 = 2017—2018
| managerclubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Benevento Calcio|Benevento]]
| manageryears5 = 2018—2021
| managerclubs5 = {{flaga|Itālija}} [[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]
| manageryears6 = 2021—2022
| managerclubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[Doneckas &quot;Šahtar&quot;|Shakhtar Donetsk]]
| manageryears7 = 2022—2024
| managerclubs7 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
| managerclubs8 = {{flaga|Francija}} [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]]
| manageryears8 = 2024—2026
| manageryears9 = 2026—
| managerclubs9 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.]]
}}
'''Roberto De Dzerbi''' ({{val|it|Roberto De Zerbi}}; dzimis {{dat|1979|6|6}} [[Breša|Brešā]]) ir itāliešu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] pozīcijā. Kopš 2026. gada aprīļa ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba [[Tottenham Hotspur F.C.]] galvenais treneris. No 2024. gada līdz 2026. gadam De Dzerbi bija [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandas [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
De Dzerbi ir futbola kluba ''[[AC Milan]]'' jaunatnes akadēmijas audzēknis. Profesionālās karjeras sākumā pavadīja vairākas sezonas īrē Itālijas zemāko līgu klubos. 2002. gada sākumā pievienojās klubam ''[[Foggia Calcio|Foggia]]'', ar ko uzvarēja C2 sērijā. Vēlāk spēlēja [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] komandās ''[[A.S.D. Atletico Arezzo|Arezzo]]'' un ''[[Calcio Catania|Catania]]'', 2006. gadā pārgāja uz ''[[S.S.C. Napoli|Napoli]]''. 2006.—2007. gada sezonā ''Napoli'' sastāvā izcīnīja ceļazīmi uz [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sēriju]]. 2007. gada augustā debitēja A sērijā, taču augstākajā līgā aizvadīja tikai trīs spēles, vēlāk tika izīrēts B sērijas klubiem ''[[Brescia Calcio|Brescia]]'' un ''[[U.S. Avellino 1912|Avellino]]''.

No 2010. līdz 2012. gadam pārstāvēja [[Rumānija]]s klubu ''[[CFR Cluj]]''. Divas reizes kļuva par Rumānijas čempionu un vienreiz uzvarēja [[Rumānijas kauss futbolā|Rumānijas kausa]] izcīņā. Karjeru noslēdza D sērijas klubā ''[[A.C. Trento S.C.S.D.|Trento]]''.

== Trenera karjera ==
Pirmā pieredze trenera karjerā bijā D sērijas amatieru klubā ''Darfo Boario''. 2014. gadā kļuva par ''Lega Pro'' kluba ''[[Foggia Calcio|Foggia]]'' galveno treneri. 2016. gada 6. septembrī tika iecelts par [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[U.S. Città di Palermo|Palermo]]'' galveno treneri. Komanda piedzīvoja septiņus zaudējumus pēc kārtas. Pēc zaudējuma Itālijas kausā B sērijas klubam tā paša gada 30. novembrī tika atbrīvots no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/95067/official-palermo-sack-de-zerbi |title=Palermo sack De Zerbi |language=en |date={{dat|2016|11|30||bez}} |website=football-italia.net |accessdate={{dat|2020|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada oktobrī kļuva par ''[[Benevento Calcio|Benevento]]'' galveno treneri. Komanda nespēja saglabāt vietu A sērijā. 2018. gada jūnijā tika apstiprināts par ''[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/122894/official-sassuolo-appoint-de-zerbi |title=Official: Sassuolo appoint De Zerbi |language=en |date={{dat|2018|6|13||bez}} |website=football-italia.net |accessdate={{dat|2020|10|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gada maijā atstāja ''Sassuolo'' un kļuva par [[Ukraina]]s kluba [[FC Shakhtar Donetsk|Doneckas &quot;Shakhtar&quot;]] galveno treneri. 2021. gada septembrī izcīnīja Ukrainas superkausu. 2022. gada jūlijā atstāja klubu. {{dat|2022|9|18||bez}} tika apstiprināts par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=De Zerbi confirmed as new head coach |url=https://www.brightonandhovealbion.com/news/2796866/de-zerbi-confirmed-as-new-head-coach |access-date={{dat|2022|10|8||bez}} |website=www.brightonandhovealbion.com |language=en |archive-date={{dat|2022|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220918201726/https://www.brightonandhovealbion.com/news/2796866/de-zerbi-confirmed-as-new-head-coach }}&lt;/ref&gt;2024. gada 18. maijā Brighton &amp; Hove Albion klubs paziņoja, ka ir panākuši savstarpēju vienošanos ar De Dzerbi par līguma pārtraukšanu pēc [[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023.–2024. gada sezonas]] noslēguma.&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/18052024-de_dzerbi_rit_pametis_braitonas_kluba_gal&lt;/ref&gt;

2024. gada jūnijā De Dzerbi kļuva par [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandas [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/5568116/2024/06/29/roberto-de-zerbi-marseille/|title=Roberto De Zerbi confirmed as head coach of Marseille|work=The New York Times|access-date=2024-09-01|last=Millar|first=Colin|issn=0362-4331|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:De Dzerbi, Roberto}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lombardijā dzimušie]]
[[Kategorija:Itālijas futbolisti]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Brescia Calcio spēlētāji]]
[[Kategorija:Itālijas futbola treneri]]
[[Kategorija:AC Monza spēlētāji]]
[[Kategorija:Catania FC spēlētāji]]
[[Kategorija:CFR Cluj spēlētāji]]
[[Kategorija:Como 1907 spēlētāji]]</text>
      <sha1>m5eclfo4p3t2gvq6pdgp3cnotbbyi92</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>De'Ārons Fokss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>480794</id>
    <revision>
      <id>4448799</id>
      <parentid>4282578</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:45:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448799</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5613" sha1="afnil160zt4hzlrwwdvw4vlkdltcgfg" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = De'Ārons Fokss
 |       vārds_orig = ''De'Aaron Fox''
 |           attēls = DeAaron Fox DBZ 2.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = De'Ārons Fokss 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|20}}
 |          dz_viet = {{vieta|ASV|Teksasa|Keiti}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = {{mērvienība|cm=191}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=84}}
 |              poz = {{Basketbola pozīcija|1}}
 |          kar_sāk = 2017
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = ''Cypress Lakes'' ([[Teksasa]])
 |          koledža = [[Kentuki Universitāte]]
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
 |           numurs = 4
 |            amats = 
 |             līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 5.
 |          dr_gads = [[2017. gada NBA drafts|2017]]
 |          dr_līga = [[NBA]]
 |           dr_kom = [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
| kl_sez 1 = {{nbay|2017|start}}—{{nbay|2024|end}}
| klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]
| kl_sez 2 = {{nbay|2024|end}}—pašlaik
| klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]]
| kl_sez 3 = 
| klubs 3 = 
| kl_sez 4 = 
| klubs 4 = 
| kl_sez 5 = 
| klubs 5 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2023}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā trešā izlase]] &lt;small&gt;({{nbay|2022|end}})&lt;/small&gt;
* NBA sezonas līderis pārķertajās bumbās &lt;small&gt;({{nbay|2023|end}})&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''De'Ārons Martezs Fokss''' ({{val|en|De'Aaron Martez Fox}}; dzimis {{dat|1997|12|20||bez}} [[Teksasa|Teksasas štatā]]) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]], bet visu līdzšinējo karjeru spēlējis [[Sakramento &quot;Kings&quot;]]. Piedalījies 2023. gada [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]].

== Karjera ==
Pēc izcilas vidusskolu basketbola karjeras D. Fokss nokļuva vienā no basketbola ziņā izcilākajām ASV augstskolām [[Kentuki Universitāte|Kentuki Universitātē]]. [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] Kentuki Universitātes &quot;Wildcats&quot; sastāvā nospēlēja tikai vienu veiksmīgu sezonu, pēc kuras pieteicās NBA draftam.&lt;ref&gt;[https://www.cbssports.com/college-basketball/news/nba-draft-2017-kentuckys-deaaron-fox-will-go-pro-sign-with-an-agent/ NBA Draft 2017: Kentucky's De'Aaron Fox will go pro, sign with an agent] CBS Sports&lt;/ref&gt;

[[2017. gada NBA drafts|2017. gada NBA draftā]] [[Sakramento &quot;Kings&quot;]] viņu izvēlējās pirmajā kārtā ar kopējo 5. numuru. Sākot ar pirmo sezonu NBA spēlējis gandrīz tikai komandas starta pieciniekā, tomēr &quot;Kings&quot; šajās trīs sezonās ir bijusi starp līgas vājākajām komandām.

2020. gada 30. jūlijā aizvadīja savu līdz tam rezultatīvāko spēli karjerā, gūstot 39 punktus zaudējumā (120—129) pret [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]].&lt;ref&gt;[https://www.nbcsports.com/bayarea/kings/kings-wasting-deaaron-foxs-career-high-vs-spurs-tough-swallow?amp] NBC Sports&lt;/ref&gt; 2020. gada 25. novembrī &quot;Kings&quot; un D. Fokss vienojās par līguma pagarinājumu. 2021. gada 26. martā viņam izdevās uzstādīt jaunu karjeras rezultativitātes rekordu, gūstot 44 punktus uzvarā pret [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]] (141—119). 2022. gada 5. martā viņš šo sasniegumu atkārtoja, gūstot 44 punktus zaudētā spēlē pret [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] (113—114). 2024. gada 15. novembrī viņš uzstādīja jaunu karjeras rezultativitātes rekordu — 60 punkti, to sasniedzot 130—126 pagarinājuma zaudējumā pret [[Minesotas &quot;Timberwolves&quot;]].

2025. gada februārī D. Fokss tika aizmainīts uz [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] trīs komandu maiņas darījumā, kurā bija iesaistīta arī [[Čikāgas &quot;Bulls&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/spurs/news/spurs-acquire-deaaron-fox-and-jordan-mclaughlin|title=Spurs Acquire De'Aaron Fox and Jordan McLaughlin|website=www.nba.com|access-date=2025-02-21|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{San Antonio Spurs spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Fokss, De'Ārons}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Teksasā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]
[[Kategorija:Sakramento &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanantonio &quot;Spurs&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>afnil160zt4hzlrwwdvw4vlkdltcgfg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grānts Henlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491096</id>
    <revision>
      <id>4448966</id>
      <parentid>4276839</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:19:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4448966</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4115" sha1="h1ziykf982vrz3u2fwwph4r5eu336x1" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|11|20}}
| name = 
| nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21
| nationalyears2 = 2010
| nationalyears1 = 2010—2011
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|04|02|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|02|sk|bez}}
| playername = Grānts Henlijs
| nationalgoals2 = 0
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2010—2016
| years2 = 2016—2017
| years3 = 2017—2025
| nationalcaps3 = 66
| nationalgoals3 = 2
| nationalteam3 = {{fb|SCO}}
| nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19
| nationalgoals1 = 0
| birth_place = 
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Norwich City FC|Norwich City]]
| caps1 = 183
| caps2 = 10
| caps3 = 181
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Blackburn Rovers FC|Blackburn Rovers]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Newcastle United FC|Newcastle United]]
| countryofbirth = {{vieta|Skotija|Damfrīsa}}
| nationalcaps2 = 1
| currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Hibernian FC|Hibernian]]
| goals1 = 8
| goals2 = 1
| goals3 = 5
| height = 187
| image = Grant Hanley 2018.jpg
| caption = Henlijs 2018. gadā
| nationalyears3 = 2011—
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City FC|Birmingham City]]
| years4 = 2025
| caps4 = 14
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Hibernian FC|Hibernian]]
| years5 = 2025—
| caps5 = 16
| goals5 = 0
}}'''Grānts Kempbels Henlijs''' ({{Val|en|Grant Campbell Hanley}}, dzimis {{Dat|1991|11|20}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada Henlijs pārstāv [[Skotijas Premjerlīga]]s komandu ''[[Hibernian FC|Hibernian]]''.

== Karjera ==
Savas pirmās septiņas sezonas Henlijs pavadīja Anglijas komandā ''[[Blackburn Rovers]]'', kur kopš 2014. gada bija arī kapteinis. 2016. gadā viņš pievienojās [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandai [[Newcastle United FC|''Newcastle United'']], kur gan pavadīja tikai vienu sezonu, līdz pievienojās [[Norwich City F.C.|''Norwich City'']].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/36857862|title=Newcastle sign Blackburn captain Hanley|work=BBC Sport|access-date=2021-08-04|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2017/august/grant-hanley-joins-norwich-city/|title=Grant Hanley joins Norwich City|website=www.canaries.co.uk|access-date=2021-08-04|language=en-gb|archive-date=2021-06-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210628111322/https://www.canaries.co.uk/News/2017/august/grant-hanley-joins-norwich-city/}}&lt;/ref&gt; 2018—19. gada sezonā kļuva arī par komandas kapteini.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canaries.co.uk/News/2018/august/grant-hanley-birmingham/|title=Grant Hanley: Being named captain is a huge honour|website=www.canaries.co.uk|access-date=2021-08-04|language=en-gb|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506042725/https://www.canaries.co.uk/News/2018/august/grant-hanley-birmingham/}}&lt;/ref&gt;

[[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlases]] sastāvā piedalījies [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Newcastle United'''

* [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāts]]: 2016—17

'''Norwich City'''

* Anglijas čempionāts: 2018—19, 2020—21

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Henlijs, Grānts}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijas futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Blackburn Rovers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Norwich City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Hibernian FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>h1ziykf982vrz3u2fwwph4r5eu336x1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Listen/doc</title>
    <ns>10</ns>
    <id>492283</id>
    <revision>
      <id>4448907</id>
      <parentid>3830150</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:04:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (3) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448907</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8238" sha1="t3gzniocsno792zh6moav22318m7uix" xml:space="preserve">{{Documentation subpage}}
{{Lua|Module:Listen}}

{{tl|{{BASEPAGENAME}}}} allows audio and video files to be embedded in articles. It should be used for audio files that are set off from the text, such as music clips or sound recordings.

For [[Wikipedia:Non-free content|non-free, fair-use]] media samples, a description of the media is required to provide contextual significance, and thus satisfy item {{abbr|No.|number}} 8 of the [[Wikipedia:Non-free content criteria#Policy|Policy]] section of [[Wikipedia:Non-free content criteria]]. Do not position non-free audio or video files in the infobox.

===Simple usage===
&lt;pre style=&quot;overflow: auto&quot;&gt;
{{Listen
| filename    =
| title       =
| description =
| pos         =
}}
&lt;/pre&gt;
* '''filename''' ''(Required)'': the pagename of the media file, without the &lt;code&gt;File:&lt;/code&gt; (formerly &lt;code&gt;Image:&lt;/code&gt;) prefix
* '''title''' ''(Required)'': the title of the audio file, to be displayed. Do not use wikilinks in the title – they will not work.
* '''description''': a description of the audio file. For [[Wikipedia:Non-free content|non-free, fair-use]] audio, this must include a textual description of what is heard in the sample.
* '''pos''': right (default), left, or center

====Multiple files====
Additional files can be embedded in an article with one template by appending a number to each parameter.

&lt;pre style=&quot;overflow: auto&quot;&gt;
{{Listen
| filename     =
| title        =
| alt          =
| description  =
| filename2    =
| title2       =
| alt2         =
| description2 =
| filename3    =
| title3       =
| alt3         =
| description3 =
}}
&lt;/pre&gt;
* '''filename''' ''(Required)'': the pagename of the media file, ''without'' the File: (formerly Image:) prefix
* '''title''' ''(Required)'': the title of the audio file, to be displayed.
* '''alt''': alt text for the image displayed for the file, for visually impaired readers; see ''[[Wikipedia:Alternative text for images]]''. This is needed for file formats such as [[Ogg]]'s &lt;code&gt;.ogv&lt;/code&gt; format that include video as well as sound. The alt text should describe just the initial static image, not the entire video or its sound.
* '''description''': a description of the audio file

===Style parameters===
The template also takes a number of style parameters to control its appearance:
* '''type''': can be used to alter the image displayed at the left depending on the type of audio content being embedded. Acceptable values are '''music''', '''speech''' and '''sound''' (default)
* '''header''': can be used to add a header to the box.
* '''help''': if set to {{para|help|no}}, suppresses the help text that normally appears at the bottom of the box. Only do this if there are other audio files on the page which ''do'' have the help link; it ''must'' be provided on ''at least'' the first file on the article.
* '''pos''': by default the box floats to the right side of the screen. Setting this to '''left''' or '''center''' will float the box on the left-hand side, or center it, respectively.
* '''image''': define a different image. E.g. {{nowrap|{{para|image|&lt;nowiki&gt;[[Attēls:Example.jps|50px]]&lt;/nowiki&gt;}}}}. You can set {{para|image|none}} to disable the image entirely.
* '''style''': can be used to pass specific style instructions to the box. Setting this to '''float:none''' will anchor the box when this is convenient. Setting this to '''float:none; clear:none''' will enable the anchored box to co-exist gracefully beside another floating box.
* '''play''': some media files cannot be displayed inline; if this is the case set {{para|play|no}} to prevent the broken inline link from displaying.
* '''plain''': if set {{para|plain|yes}}, removes most of the ornamentation (table border, image, and help links) to give a minimalist version. This also removes the left/right float and positioning, to allow the box to be manually positioned as desired using the {{para|style}} (e.g., {{Para|style|float:right}}) parameter and surrounding markup.
* '''embed''': use {{para|embed|yes}} to remove border and padding when using as a module embedded in another infobox (see examples below).
* '''start''': Timestamp at which the file should start playing

===Examples===
'''Basic'''
{{Listen
| filename    = Accordion chords-01.ogg
| title       = Accordion chords
| description = Chords being played on an accordion
}}
&lt;pre style=&quot;overflow:auto;&quot;&gt;
{{Listen
| filename    = Accordion chords-01.ogg
| title       = Accordion chords
| description = Chords being played on an accordion
}}
&lt;/pre&gt;
{{-}}

'''With video'''
{{Listen
| image       = [[Attēls:Crystal Project video camera.png|50px]]
| help        = no
| filename    = Barack Obama inaugural address.ogv
| alt         = A black man in a black coat gestures and talks at a lecturn surrounded by teleprompters. Behind him, in the background, are about a dozen warmly-dressed onlookers.
| title       = Inaugural address of Barack Obama
| description = Barack Obama's [[First inauguration of Barack Obama|first inaugural address]], January 20, 2009&lt;br /&gt;(Duration: 21 minutes, 21 seconds)
}}
&lt;pre style=&quot;overflow:auto;&quot;&gt;
{{Listen
| image       = [[Attēls:Crystal Project video camera.png|50px]]
| help        = no
| filename    = Barack Obama inaugural address.ogv
| alt         = A black man in a black coat gestures and talks at a lecturn surrounded by teleprompters. Behind him, in the background, are about a dozen warmly-dressed onlookers.
| title       = Inaugural address of Barack Obama
| description = Barack Obama's [[First inauguration of Barack Obama|first inaugural address]], January 20, 2009&lt;br /&gt;(Duration: 21 minutes, 21 seconds)
}}
&lt;/pre&gt;
{{-}}

'''With header'''
{{Listen
| header      = Recordings of this phrase:
| type        = speech
| filename    = Phrase de Neil Armstrong.oga
| title       = &quot;One small step for a man...&quot;
| description = First words spoken on the [[Mēness|Moon]]
}}
&lt;pre style=&quot;overflow:auto;&quot;&gt;
{{Listen
| header      = Recordings of this phrase:
| type        = speech
| filename    = Phrase de Neil Armstrong.oga
| title       = &quot;One small step for a man...&quot;
| description = First words spoken on the [[Moon]].
}}
&lt;/pre&gt;
{{-}}

'''Embedding'''
{{Infobox person
| name = Dr. Accordion
| occupation = Accordion player
| module =
{{Listen
| filename = Accordion chords-01.ogg
| title    = Accordion chords
| embed    = yes
}}
}}
&lt;pre style=&quot;overflow:auto;&quot;&gt;
{{Infobox person
| name = Dr. Accordion
| occupation = Accordion player
| module =
{{Listen
| filename = Accordion chords-01.ogg
| title    = Accordion chords
| embed    = yes
}}
}}
&lt;/pre&gt;
{{-}}

'''Plain'''
{|
|&lt;pre style=&quot;overflow:auto;&quot;&gt;
{{Listen
| filename = Accordion chords-01.ogg
| title    = Accordion chords
| plain    = yes
| style    = float:left
}}
&lt;/pre&gt;
|{{Listen
| filename = Accordion chords-01.ogg
| title    = Accordion chords
| plain    = yes
| style    = float:left
}}
|}
{{-}}

'''Multiple files'''
{{Listen
| type         = music
| filename     = Accordion chords-01.ogg
| title        = Accordion chords
| description  = Chords being played on an accordion
| filename2    = Moonlight.ogg
| title2       = ''Moonlight Sonata''
| description2 = [[Ludvigs van Bēthovens|Beethoven]]'s [[Piano Sonata No. 14 (Beethoven)|Sonata in C-sharp minor]]
| filename3    = Brahms-waltz15.ogg
| title3       = Waltz No. 15
| description3 = From [[Sixteen Waltzes, Op. 39 (Brahms)|Sixteen Waltzes, Op. 39]] by [[Johanness Brāmss|Brahms]]
}}
&lt;syntaxhighlight lang=&quot;moin&quot; style=&quot;overflow:auto;&quot;&gt;
{{Listen
| type         = music
| filename     = Accordion chords-01.ogg
| title        = Accordion chords
| description  = Chords being played on an accordion
| filename2    = Moonlight.ogg
| title2       = ''Moonlight Sonata''
| description2 = [[Ludvigs van Bēthovens|Beethoven]]'s [[Piano Sonata No. 14 (Beethoven)|Sonata in C-sharp minor]]
| filename3    = Brahms-waltz15.ogg
| title3       = Waltz No. 15
| description3 = From [[Sixteen Waltzes, Op. 39 (Brahms)|Sixteen Waltzes, Op. 39]] by [[Johanness Brāmss|Brahms]]
}}
&lt;/syntaxhighlight&gt;
{{-}}

&lt;includeonly&gt;{{Sandbox other||
[[Category:Audio templates]]
[[Category:Embeddable templates]]
[[Category:Exclude in print]]
[[Category:Templates that add a tracking category]]
}}&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>t3gzniocsno792zh6moav22318m7uix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Acis plaši aizvērtas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492410</id>
    <revision>
      <id>4448780</id>
      <parentid>4442479</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T01:08:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448780</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18355" sha1="3mxier1u5bbk34qwk77nrihlhb4qfe9" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Acis plaši aizvērtas
| montāža = 
| nākamā = 
| iepriekšējā = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|162,1 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3075507713/weekend/|title=Eyes Wide Shut (1999) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= August 25, 2021}}&lt;/ref&gt;
| budžets = {{ASV dolārs|65 miljoni}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| valsts = * {{USA}}
* {{GBR}}
| ilgums = 159 minūtes
| izdošana = {{Filmas datums|1999|7|16|ASV|1999|9|10|Apvienotā Karaliste}}
| izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]''
| studija = * ''[[Stanley Kubrick Productions]]''
* ''[[Pole Star]]''
* ''[[Hobby Films]]''
| operators = [[Lerijs Smits]]
| oriģinālnos = ''Eyes Wide Shut''
| mūzika = [[Džaslīna Pūka]]
| aktieri = * [[Toms Krūzs]]
* [[Nikola Kidmena]]
* [[Sidnijs Polaks]]
* [[Marija Ričardsone]]
| scenārijs = * Stenlijs Kubriks
* [[Frederiks Rafaels]]
| producents = Stenlijs Kubriks
| režisors = [[Stenlijs Kubriks]]
| žanrs = mistērija
| paraksts = 
| att_izm = 
| attēls =  Eyes Wide Shut (1999).png
| imdb = 
}}'''&quot;Acis plaši aizvērtas&quot;''' ({{Val|en|Eyes Wide Shut}}) ir 1999. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] erotiska psiholoģiskā [[drāmas filma]], kuras režisors, producents un scenārija autors ir [[Stenlijs Kubriks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Toms Krūzs]], [[Nikola Kidmena]], [[Sidnijs Polaks]] un [[Marija Ričardsone]]. Filma balstīta uz 1926. gada [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] noveli &quot;Sapņa novele&quot; (''Traumnovelle''). Filma pārceļ stāstu no [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[Vīne]]s uz 90. gadu [[Ņujorka|Ņujorku]]. &quot;Acis plaši aizvērtas&quot; ir Kubrika pēdējā filma.

Filmas galvenais varonis ir ārsts Bills Hārfords (Toms Krūzs), kurš ir šokēts, kad viņa sieva Alise (Nikola Kidmena) atklāj, ka pirms gada ir domājusi par dēku ar citu vīrieti. Pēc tam viņš dodas nakts piedzīvojumā, kura laikā iefiltrējas nenosauktas slepenās biedrības orģijā, kurā visi dalībnieki ieradušies maskās.

Filmai pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par garāko nepārtraukto filmas uzņemšanu, to filmēja 400 dienas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/74497-longest-constant-film-shoot|title=Longest constant film shoot|website=Guinness World Records|access-date=2021-08-25|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{Dat|1999|3|1|5=bez}} Kubriks galējo filmas versiju parādīja Krūzam, Kidmenai un ''[[Warner Bros.]]'' vadītājiem. Sešas dienas vēlāk Kubriks nomira. &quot;Acis plaši aizvērtas&quot; pirmizrādi piedzīvoja {{Dat|1999|7|16|5=bez}}. Filma saņēma galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes.

== Sižets ==
{{Filmas satura brīdinājums}}
Ārsts Viljams &quot;Bills&quot; Hārfords un viņa sieva Alise dzīvo [[Ņujorka|Ņujorkā]] kopā ar savu meitu Helēnu. Ziemassvētku ballē, ko rīko pacients Viktors Cīglers, Bills satiekas ar veco medicīnas skolas klasesbiedru Niku Naitingeilu, kurš tagad profesionāli spēlē klavieres. Vecāks ungāru viesis mēģina savaldzināt Alisi, bet divas jaunas modeles mēģina savaldzināt Billu. Vēlāk Viktors izsauc Billu uz savu istabu, kur jauna sieviete Mendija ir pārdozējusi narkotikas. Bills palīdz Mendijai atveseļoties.

Nākamajā vakarā, smēķējot [[Marihuāna|marihuānu]], Alise un Bills apspriež savus nepiepildītos kārdinājumus. Bills nav greizsirdīgs par citu vīriešu uzmanību Alisei, jo uzskata, ka sievietes ir dabiski uzticīgas. Alise atzīst, ka fantazējusi par jūras spēku virsnieku, kuru satika atvaļinājumā, un apsvēra iespēju pamest Billu un Helēnu. Bills tiek izsaukts uz pacienta māju. Pacienta meita Meriona mēģina savaldzināt Billu, taču viņš pretojas.

Pēc aiziešanas no Marionas Bills satiek prostitūtu vārdā Domino. Kad viņam zvana Alise, viņš samaksā Domino par neseksuālu tikšanos un satiek Niku džeza klubā. Niks apraksta maskotu orģiju savrupmājā ārpus Ņujorkas, kurā viņš spēlēs klavieres ar aizsietām acīm. Viņš iedod Billam paroli, lai iekļūtu ballē. Bills dodas uz kostīmu veikalu, kur iznomā kostīmu, lai iederētos orģijā.

Bills dodas uz savrupmāju, kur viņš atklāj notiekošu seksuālu rituālu. Kāda sieviete maskā viņu brīdina, ka viņam draud briesmas. Drīz viņš tiek atklāts kā nepiederoša persona un ir spiests novilkt masku. Billam gatavojas piespriest sodu, taču iejaucas sieviete, kas iepriekš viņu brīdināja. Billu atlaiž ar brīdinājumu klusēt, bet sievieti aizved sargi.

Atgriežoties mājās, Bills pamodina nemierīgi guļošo Alisi, kura apraksta viņam tikko redzētu erotisku sapni, kurā viņa piedalījās orģijā un nicinoši smējās par savu vīru. Bills klusībā klausās savas sievas stāstu. Mēģinot saprast, kas noticis, Bills dodas uz viesnīcu, kur dzīvo Niks. Viesnīcas darbinieks paziņo, ka Niks ar diviem nepazīstamiem cilvēkiem viesnīcu pametis. Bills dodas atpakaļ uz savrupmāju, kur viņš saņem zīmīti ar brīdinājumu pārtraukt meklējumus.

Tajā vakarā Bills mēģina sazvanīt Merionu, bet noliek klausuli, kad atbild viņas līgavainis. Viņš nolemj doties uz Domino dzīvokli, bet tur satiek viņas istabas biedreni Salliju, kura atklāj, ka Domino ir [[HIV]] pozitīva.

Pēc aiziešanas no dzīvokļa, Bills pamana, ka viņam kāds seko. Ieejot kafejnīcā un lasot avīzi, viņš atklāj, ka bijusī skaistumkaraliene mirusi no pārdozēšanas, un morgā identificē viņu kā Mendiju. Vēlāk Cīglers viņu izsauc un atzīstas, ka ir viens no orģijas viesiem. Viņš atklāj arī, ka otrās paroles nemaz nebija. Cīglers apliecina Billam, ka slepenās biedrības mērķis ir tikai iebiedēt, bet viņi ir spējīgi rīkoties, ja nepieciešams. Bills ir noraizējies par Nika pazušanu un Mendijas nāvi, kuru viņš pareizi identificē kā maskās tērptu orģijas dalībnieci, kura upurēja sevi viņa labā. Cīglers apgalvo, ka Niks ir drošībā un Mendija nomira no nejaušas pārdozēšanas narkotiku atkarības dēļ.

Atgriežoties mājās, Bills uz sava spilvena atrod masku, ko viņš bija atstājis savrupmājā. No rīta Bills atklāj Alisei visu, kas ar viņu pēdējās dienās bija noticis. Viņi kopā ar meitu dodas iepirkties Ziemassvētkiem, kur Bills atvainojas Alisei un jautā, ko tagad darīt. Alise atbild, ka viņiem kaut kas jādara &quot;cik drīz vien iespējams&quot; — pēc iespējas ātrāk ir jānodarbojas ar seksu.

== Lomās ==
{{div col|3}}
* [[Toms Krūzs]] — Viljams &quot;Bills&quot; Hārfords
* [[Nikola Kidmena]] — Alise Hārforda
* [[Sidnijs Polaks]] — Viktors Cīglers
* [[Tods Fīlds]] — Niks Naitingeils
* [[Marija Ričardsone]] — Meriona Neitansone
* [[Skajs du Monts]] — Šandors Savošts
* [[Rade Šerbedžija]] — Miličs
* [[Tomass Gibsons]] — Karls Tomass
* [[Vinesa Šo]] — Domino
* [[Feja Mastersone]] — Sallija
* [[Alans Kamingss]] — viesnīcas darbinieks
* [[Līlī Sobieski]] — Miliča meita
* [[Leons Vitali]] — vīrietis sarkanajā apmetnī
* [[Džūliena Deivisa]] — Mendija
* Medisona Egintone — Helēna Hārforda
* [[Ebigeila Guda]] — noslēpumainā sieviete{{div col end}}

== Darbs pie filmas ==
Darbs pie &quot;Acis plaši aizvērtas&quot; tika uzsākts jau 1968. gadā, kad Kubriks izlasīja Šniclera &quot;Sapņu noveli&quot;, meklējot nākamo projektu pēc &quot;[[2001: Kosmosa odiseja]]&quot;. Kubriku ieinteresēja stāsta adaptācija un viņš, ar žurnālista Džeja Koksa palīdzību, iegādājās tiesības uz to.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://content.time.com/time/subscriber/article/0,33009,991414-1,00.html|title=Cinema: All Eyes On Them|work=Time|access-date=2024-01-04|date=1999-07-05|last=Schickel|first=Richard|issn=0040-781X|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Nākamajā desmitgadē Kubriks apsvēra &quot;Sapņu noveli&quot; adaptēt kā seksa komēdiju ar [[Stīvs Mārtins|Stīvu Mārtinu]] vai [[Vudijs Allens|Vudiju Allenu]] galvenajā lomā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/eyes-wide-shut-woody-allen-bill-murray-stanley-kubrick-tom-cruise-dream-story-a9664411.html|title=Stanley Kubrick wanted Woody Allen or Bill Murray for Eyes Wide Shut role instead of Tom Cruise, new book reveals|website=independent.co.uk|access-date=2024-01-04|date=2020-08-11}}&lt;/ref&gt; 1980. gados Kubriks galvenajai lomai apsvēra [[Toms Henkss|Tomu Henksu]], [[Bills Marijs|Billu Mariju]], [[Dastins Hofmans|Dastinu Hofmanu]], [[Vorens Bītijs|Vorenu Bītiju]], [[Alberts Brukss|Albertu Bruksu]], [[Alans Alda|Alanu Aldu]] un [[Sems Šepards|Semu Šepardu]] galvenajai lomai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Kubriks pie projekta atgriezās 1994. gadā, kad nolīga Frederiku Rafaelu kā filmas scenāristu, kā arī mainot stāstu no 20. gadsimta sākuma Vīnes uz 20. gadsimta beigu Ņujorku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.bfi.org.uk/news-opinion/sight-sound-magazine/features/frederic-raphael-reflects-writing-eyes-wide-shut-with-stanley-kubrick|title=“This is confidential material. Where did you get it?” Frederic Raphael looks back at Eyes Wide Shut {{!}} Sight &amp; Sound|website=British Film Institute|access-date=2024-01-04|date=2019-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Aktieru izvēle ===
''[[Warner Bros.]]'' prezidents [[Terijs Semels]] lūdza Kubrikam galvenajai lomai atrast kādu zvaigzni, ko viņš nebija darījis kopš [[Džeks Nikolsons|Džeka Nikolsona]] filmā &quot;[[Mirdzums]]&quot;. Sākotnēji Kubriks Billa un Alises lomai iecerēja [[Aleks Boldvins|Aleku Boldvinu]] un [[Kima Beisingere|Kimu Beisingeri]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mentalfloss.com/article/60365/20-eye-opening-facts-about-eyes-wide-shut|title=20 Eye-Opening Facts About Eyes Wide Shut|website=Mental Floss|access-date=2024-01-04|date=2019-07-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Krūzs bija Anglijā, jo viņa sieva Kidmena tur filmēja &quot;[[Lēdijas portrets]]&quot; (''The Portrait of a Lady'', 1996) un viņi nolēma apmeklēt Kubriku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/features/eyes-wide-shut-stanley-kubrick-tom-cruise-nicole-kidman-marriage-film-plot-a9083926.html|title=Eyes Wide Shut: 20 years on, Stanley Kubrick’s most notorious film is still shrouded in mystery|website=The Independent|access-date=2024-01-04|date=2019-09-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc tikšanās Kubriks piešķīra viņiem lomas. Sākotnēji Polaka un Ričardsones lomas bija piešķirtas [[Hārvijs Keitels|Hārvijam Keitelam]] un [[Dženifere Džeisone Lī|Dženiferei Džeisonei Lī]], bet viņi izstājās no projekta.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/films-tv-people/sightandsoundpoll2012/voter/1204|title=Behind the scenes of Eyes Wide Shut|website=Entertainment Weekly|access-date=2024-01-04|date=1999-07-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130606171235/http://www.ew.com/ew/article/0,,20471622_272431,00.html|archivedate=2013-06-06}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā tika atklāts, ka noslēpumainās sievietes balsi ierunāja [[Keita Blanšeta]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2019/06/cate-blanchett-eyes-wide-shut-cameo.html|title=Cate Blanchett Lent Her ‘Warm and Sensual Voice’ to Eyes Wide Shut|last=Harris|first=Hunter|website=Vulture|access-date=2024-01-04|date=2019-06-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Filmēšana ===
Filmas filmēšana tika uzsākta 1996. gada novembrī. Kubrika perfekcionisms noveda pie tā, ka scenārija tika pārrakstīts filmēšanas laukumā, un lielāko daļu ainas bija nepieciešams pārfilmēt. Filmēšana ievilkās un tā noslēdzās tikai 1998. gada jūnijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; [[Ginesa rekordu grāmata]] atzina &quot;Acis plaši aizvērtas&quot; kā visgarāko nepārtraukto filmēšanas procesu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.guinnessworldrecords.com/world-records/74497-longest-constant-film-shoot|title=Longest constant film shoot|website=[[Ginesa rekordu grāmata]]|access-date=2024-01-04}}&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā Kubrika bailes no lidošanas, visa filma tika uzņemta Anglijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lost at Sea: The Jon Ronson Mysteries|url=https://archive.org/details/lostatseajonrons0000rons|last=Ronson|first=Jon|publisher=Picador|year=2013|isbn=978-1-4472-6471-2|location=London}}&lt;/ref&gt; Londonas ''[[Pinewood Studios]]'' studijā tika atveidota [[Manhatana]]. Kubrika perfekcionisma dēļ strādniekiem nācās pat doties uz Manhatanu, lai izmērītu ielu platumus un atzīmētu laikrakstu tirdzniecības automātu atrašanās vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/facts-about-eyes-wide-shut_n_5598973|title=13 Juicy Facts About The Making Of Stanley Kubrick's 'Eyes Wide Shut'|website=HuffPost UK|access-date=2024-01-04|date=2014-07-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Mūzika ==
Filmas oriģinālmūzikas autore ir [[Džoislina Poka]], bet, gluži kā citas Kubrika filmas, &quot;Acis plaši aizvērtas&quot; ir pazīstama ar savu klasiskās mūzikas izmantošanu.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Original Soundtrack - Eyes Wide Shut Album Reviews, Songs &amp; More {{!}} AllMusic|url=https://www.allmusic.com/album/eyes-wide-shut-mw0000242501|accessdate=2024-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Filmas sākumā dzirdama mūzika no [[Dmitrijs Šostakovičs|Dmitrija Šostakoviča]] skaņdarba &quot;Valsis Nr.2&quot;. Tāpat, filmā ir dzirdama [[Ģerģs Ligeti|Ģērģa Ligeti]], [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]], [[Ferencs Lists|Ferenca Lista]] un [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] mūzika.

== Žanrs ==
Daži recenzenti filmu aprakstīja un daļēji reklamēja kā erotisku trilleri, bet citi to apstrīdēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.combustiblecelluloid.com/archive/eyeswide.shtml|title=Eyes Wide Shut|website=Combustible Celluloid|access-date=2024-01-04|archive-date=2015-02-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20150204234036/http://www.combustiblecelluloid.com//archive/eyeswide.shtml}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bluray.highdefdigest.com/273/eyeswideshut.html|title=Eyes Wide Shut Blu-ray Review {{!}} High Def Digest|website=bluray.highdefdigest.com|access-date=2024-01-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aboutfilm.com/|title=About Film.Com - The Web Site All AboutFilm!|website=www.aboutfilm.com|access-date=2024-01-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://reverseshot.org/symposiums/entry/1097/eyes_wide_shut|title=Eyes Wide Shut|website=Reverse Shot|access-date=2024-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Papildus stāsta maiņai no Vīnes uz Ņujorku, Kubriks mainīja arī to, ka filma norisinās Ziemassvētku nevis ''[[Mardi Gras]]'' karnevāla laikā. Filma tiek dēvēta arī par &quot;Ziemassvētku filmu pieaugušajiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Have Yourself a Movie Little Christmas|url=https://archive.org/details/haveyourselfmovi0000dura|last=Duralde|first=Alonso|publisher=Limelight Editions|year=2010|isbn=978-0-275-96974-5|pages=[https://archive.org/details/haveyourselfmovi0000dura/page/33 33]}}&lt;/ref&gt;

== Vērtējums ==

=== Kases ieņēmumi ===
Filmas pirmizrāde ASV notika {{Dat|1999|7|16|5=bez}}, kur tā kopumā nopelnīja 55,7 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par otru pelnošāko Kubrika filmu valstī pēc &quot;2001: Kosmosa odiseja&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.the-numbers.com/person/80270401-Stanley-Kubrick|title=Stanley Kubrick - Box Office|website=The Numbers|access-date=2024-01-04}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Abas filmas tomēr tiek uzskatītas par finansiāli neveiksmīgām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2001-jun-12-ca-9258-story.html|title=Remembering a Difficult Genius|last=King|first=Susan|website=Los Angeles Times|access-date=2024-01-04|date=2001-06-12|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filma guva lielākus panākumus ārzemēs un kopumā filma nopelnīja 162,1 miljonu ASV dolāru, kļūstot par pelnošāko Kubrika filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/name/nm0000040/|title=Stanley Kubrick|website=Box Office Mojo|access-date=2024-01-04}}&lt;/ref&gt;

=== Kritiķu vērtējumi ===
Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes. Tīmekļa vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filmai ir 76% vērtējums,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/eyes_wide_shut|title=Eyes Wide Shut - Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2024-01-04|date=1999-07-16|language=en}}&lt;/ref&gt; bet ''[[Metacritic]]'' tai vērtējums ir 68 no 100.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/eyes-wide-shut/|title=Eyes Wide Shut|website=www.metacritic.com|access-date=2024-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Vairāk nekā 50 kino kritiķi to atzina par vienu no 1999. gada labākajām filmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ign.com/articles/2000/02/10/eyes-wide-shut-dvd-press-release|title='Eyes Wide Shut' DVD Press Release|website=ign.com|access-date=2024-01-04|date=2000-02-10}}&lt;/ref&gt; Franču žurnāls ''[[Cahiers du Cinéma]]'' to iekļāva savā gada 10 labāko filmu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://alumnus.caltech.edu/~ejohnson/critics/cahiers.html|title=Cahiers du Cinema: Top Ten Lists 1951–2009|website=alumnus.caltech.edu|access-date=2024-01-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120327102838/http://alumnus.caltech.edu/~ejohnson/critics/cahiers.html|archivedate=2012-03-27}}&lt;/ref&gt; Tomēr ''[[CinemaScore]]'' skatītāju vērtējums skalā no A+ līdz F bija D-.

[[Britu Kinoinstitūts]] filmu &quot;Acis plaši aizvērtas&quot; ierindoja 19. vietā savā 1990. gadu labāko filmu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfi.org.uk/lists/90-great-films-1990s|title=90 great films of the 1990s|website=BFI|access-date=2024-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt; ''[[BBC]]'' to nosauca par 61. visu laiku labāko amerikāņu filmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/culture/article/20150720-the-100-greatest-american-films|title=The 100 greatest American films|website=www.bbc.com|access-date=2024-01-04}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Stenlijs Kubriks}}

[[Kategorija:1999. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Stenlija Kubrika filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Mistērijas filmas]]
[[Kategorija:Ziemassvētku filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]</text>
      <sha1>3mxier1u5bbk34qwk77nrihlhb4qfe9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vupertāles iekārtais tramvajs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495439</id>
    <revision>
      <id>4448576</id>
      <parentid>4324368</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T13:18:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>-wuppertaler</username>
        <id>51245</id>
      </contributor>
      <comment>changed one image that shows the same train with better lights and contrast</comment>
      <origin>4448576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1026" sha1="czh7c9h01teh4hhho84vdu6f80987ze" xml:space="preserve">[[Attēls:WikiCon 2019 by Einsamer Schütze 06.jpg|thumb|Vupertāles iekārtais tramvajs]]
'''Vupertāles iekārtais tramvajs''' ir gaisā iekārts [[tramvajs]], kas pārvietojas pa [[Viensliedes dzelzceļš|viensliedes līniju]]. Tā [[Vagons|vagoni]] ir iekārti vadošajā [[Sliede|sliedē]], kas aprīkoti ar diviem [[Ritenis|riteņiem]], un [[Elektriskā strāva|strāvu]] tramvajam pievada caur atsevišķu sliedi.

Tramvaju sāka būvēt [[1893. gads|1893. gadā]] un tās pēdējais posms tika pabeigts [[1903. gads|1903. gadā]]. Šo transporta sistēmu izplānoja [[Eižēns Langens]]. Mūsdienās šis elektriskās piedziņas pārvietošanās līdzeklis turpina strādāt [[Vupertāle|Vupertālē]] pa 13 [[Kilometrs|km]] garu līniju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=&quot;Tehnika&quot; Nozīmīgi dati, fakti, notikumi un ievērojamas personas|last=Ročāns|first=Gints|publisher=&quot;Avots&quot;|year=2008. gads|isbn=978-9984-800-45-5}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}{{Aizmetnis}}
[[Kategorija:Sabiedriskais transports Vācijā]]</text>
      <sha1>czh7c9h01teh4hhho84vdu6f80987ze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alamo forts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517931</id>
    <revision>
      <id>4448786</id>
      <parentid>4012127</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T03:29:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448786</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3488" sha1="muodaabd0dmyxl15aoe3597yqergll1" xml:space="preserve">{{Vēsturiska objekta infokaste
| name = Alamo forts
| native_name = ''Misión San Antonio de Valero''
| image = Alamo1846.jpg
| caption = Alamo forta skice, publicēta 1846. gadā
| locmapin = 
| location = {{vieta|ASV|Teksasas štats|Sanantonio}}
| lat_degrees = 29
| lat_minutes = 25
| lat_seconds = 33
| lat_direction = N
| long_degrees = 98
| long_minutes = 29
| long_seconds = 10
| long_direction = W
| area = 2,0 ha
| built = 1718
| architect = 
| architecture = 
| governing_body = 
| owner = Texas General Land Office
|embedded = {{Designation list
|    embed = yes
|             designation1 = WHS
|     designation1_offname = Valero Misija (Alamo)
|        designation1_type = Kultūra
|    designation1_criteria = ii, iv, vi
|        designation1_date = 2015 &lt;small&gt;(39. sesija)&lt;/small&gt;
|           delisted1_date = 
|      designation1_partof = Sanantonio misijas
|      designation1_number = https://whc.unesco.org/en/list/1466 1466-005
|   designation1_free1name = Valsts
|  designation1_free1value = {{USA}}
|   designation1_free2name = Reģions
|  designation1_free2value = Eiropa un Ziemeļamerika
|   designation1_free3name = 
|  designation1_free3value = 
}}
}}
'''Alamo forts''' ({{val|es|Misión de Álamo}}), ko angliski parasti sauc vienkārši par '''Alamo''', sākotnēji bija pazīstams kā '''Sanantonio misija''' ({{val|es|Misión San Antonio de Valero}}), ir vēsturisks [[Katoļi|katoļu]] misijas un cietokšņa komplekss, ko 18. gadsimtā dibināja [[misionāri]] tagadējā [[Sanantonio]] apgabalā, [[Teksasa]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Tā bija vieta, kur 1836. gadā notika [[Alamo kauja]], kur gāja bojā leģendāri amerikāņu tautas varoņi [[Džeimss Bovijs]] un [[Deivijs Krokets]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes |title=The Alamo. Statues of Heroes |access-date={{dat|2022|07|26||bez}} |archive-date={{dat|2024|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240920193145/https://www.thealamo.org/visit/whats-at-the-alamo/statues-of-heroes }}&lt;/ref&gt; Mūsdienās tas ir muzejs ''Alamo Plaza'' vēsturiskajā rajonā un ir daļa no Sanantonio misijas pasaules mantojuma vietas.

Sanantonio de Valero bija viena no agrīnajām spāņu katoliskajām misijām Teksasā, kas tika uzcelta vietējo [[indiāņi|indiāņu]] asimilācijai pēc viņu pāriešanas kristietībā. Misija tika sekularizēta 1793. gadā un pēc tam pamesta. Desmit gadus vēlāk tā kļuva par cietoksni, kurā bāzējās spāņu jātnieku milicijas vienība, no kuras, iespējams, nācis misijas vēlākais nosaukums Alamo. [[Teksasas revolūcija]]s laikā [[Meksika|meksikāņu]] ģenerālis Martīns Perfekto de Koss atdeva fortu teksasiešu armijai [[1835. gads|1835. gada]] decembrī pēc [[Beksāras aplenkums|Beksāras aplenkuma]]. Salīdzinoši neliels skaits teksasiešu karavīru pēc tam vairākus mēnešus atradās fortā. Aizstāvjus iznīcināja Alamo kaujā 1836. gada 6. martā, kad fortu ieņēma meksikāņu armija. Kad pēc vairākiem mēnešiem Meksikas armija atkāpās no Teksasas, viņi izpostīja Alamo fortu.

== Ārējās saites ==
* [https://www.tshaonline.org/handbook/entries/alamo Alamo] (angliski)
* [https://www.thealamo.org/ Daughters of the Republic of Texas: Welcome to the Alamo]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{ASV-aizmetnis}}
{{Arhitektūra-aizmetnis}}

[[Kategorija:Cietokšņi un forti]]
[[Kategorija:Teksasa]]</text>
      <sha1>muodaabd0dmyxl15aoe3597yqergll1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ponse de Leons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>521873</id>
    <revision>
      <id>4448596</id>
      <parentid>3690965</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:08:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā.</comment>
      <origin>4448596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="136" sha1="jyiapb10krrdqkgur58peh5bl0w5u8i" xml:space="preserve">'''Ponse de Leons''' var būt:

* [[Huans Ponse de Leons]];
* [[Maurisio Ponse de Leons]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Spāņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>jyiapb10krrdqkgur58peh5bl0w5u8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gīrihosteīdas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>534615</id>
    <revision>
      <id>4448666</id>
      <parentid>3792444</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:54:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3005" sha1="fwx4mbgkpj2m2hky2td2jd5258i0x6l" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|       platums = 240px
|        attēls = Guerichosteus heterolepis orbitālā plātne.jpg
| att_nosaukums = ''[[Guerichosteus heterolepis|G. heterolepis]]'' orbitālā plātne.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Pteraspidomorphi
| klase_lv =Pteraspidomorfi
| apakšklase = Heterostraci
| apakšklase_lv =Dažādvairodži
| kārta = Pteraspidiformes
| kārta_lv = Pteraspīdveidīgie
| apakškārta = Psammosteida
| apakškārta_lv = Psammosteīdu apakškārta
| dzimta = Guerichosteidae
| dzimta_lv = Gīrihosteīdas
| iedalījums =
* {{TaksoSaite|Guerichosteus|gīrihosteji}}
* {{TaksoSaite|Hariosteus|hariosteji}}
| kategorijas =nē
| binomial= Pycnosteidae &lt;small&gt;Tarlo, 1962&lt;/small&gt;
}}
'''Gīrihosteīdas''' ({{val|la|Guerichosteidae}}; no ''Guerich'' — G. Gīrihs (vācu paleontologs) un ''osteon'' — kauls) ir izmirusi [[Bezžokļaiņi|bežžokļaiņu]] dzimta, kas ietilpst [[psammosteīdu apakškārta|psammosteīdu apakškārtā]]. Dzimtu 1964. gadā aprakstīja britu paleontologs [[Lamberts Tarlo]]. Dzimtu veido divas vai trīs ģintis.

== Apraksts ==
Mediālā [[vēdera plātne]] ir izliekta un ar aizmugurējo mediālo V-veida izgriezumu. [[Branhiālā plātne]] ir gara un ar samērā platu laterāli izvirzīto malu. [[Žaunas|Žaunu]] atvere atrodas aizmugurējā sānu stūrī vai arī mediāli novirzīta no tā. [[Postorbitālā plātne]] pakāpeniski sašaurinās virzienā uz aizmuguri.&lt;ref&gt;L.BEVERLY HALSTEAD TARLO, PSAMMOSTEIFORMES (AGNATHA) A REVIEW WITH DESCRIPTIONS OF NEW MATERIAL FROM THE LOWER DEVONIAN OF POLAND, (I General Part) PALAEONTOLOGIA POLONICA — No.13, WARSZAWA, 1964, 113. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Gīrihosteīdu pārstāvji dzīvoja [[Apakšdevons|apakšdevona]] beigās un [[Vidusdevons|vidusdevona]] sākumā. Dzimta izplatīta [[Emss|emsa]] stāvā, [[Polija|Polijā]], [[Sventokšiskas kalni|Sventokšiskas kalnu]] rajonā, kā arī [[Eifela stāvs|eifela stāva]] [[pērnavas svīta]]s nogulumos [[Igaunija|Igaunijā]] pie [[Tori]] ciema un, iespējams, [[Lietuva|Lietuvā]] pie [[Kreķenava]]s.

== Sistemātika ==
* &lt;big&gt;''Guerichosteidae''&lt;/big&gt; &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;
:* ''[[gīrihosteji|Guerichosteus]]'' &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;
::* ''[[Guerichosteus heterolepis|G. heterolepis]]'' &lt;small&gt;(Preobrazhensky, 1911)&lt;/small&gt;
::* ''[[Guerichosteus kozlowskii|G. kozlowskii]]'' &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;
::* ''[[Guerichosteus kotanskii|G. kotanskii]]'' &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;
::* ''[[Guerichosteus kulczyckii|G. kulczyckii]]'' &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;
::* ''[[Guerichosteus lefeldi|G. lefeldi]]'' &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;
:* ''[[Hariosteus]]'' &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;
::* ''[[Hariosteus kielanae|H. kielanae]]'' &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;
::* ''[[Hariosteus lobanowskii|H. lobanowskii]]'' &lt;small&gt;Tarlo, 1964&lt;/small&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bezžokļaiņi]]
[[Kategorija:Devons]]</text>
      <sha1>fwx4mbgkpj2m2hky2td2jd5258i0x6l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Matejs Raduničs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>537419</id>
    <revision>
      <id>4448788</id>
      <parentid>4080939</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:12:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4448788</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5341" sha1="l2qcp1363taxnmwd6sie2e4e2p41qob" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Matejs Raduničs
 |       vārds_orig = ''Matej Radunić''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|5}}
 |          dz_viet = {{vieta|Horvātija|Pula}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[horvāts]]
 |           garums = 212 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 116 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2015
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Itālija}} [[Kazertas &quot;Juvecaserta&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2015—2018
 |          klubs 1 = {{flaga|Horvātija}} ''[[Škrljevo]]''
 |         kl_sez 2 = 2021—2022
 |          klubs 2 = {{flaga|Ukraina}} ''[[MBC Mykolaiv]]''
 |         kl_sez 3 = 2022—2023
 |          klubs 3 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Keila KK]]''
 |         kl_sez 4 = 2023—2024
 |          klubs 4 = {{flaga|Itālija}} ''Grupo Alega Cantabria''
 |         kl_sez 5 = 2024
 |          klubs 5 = {{flaga|Itālija}} ''Herons Montecatini''
 |         kl_sez 6 = 2024
 |          klubs 6 = {{flaga|Taivāna}} ''Hsinchu Lioneers''
 |         kl_sez 7 = 2024—2025
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} [[Romas &quot;Virtus&quot;]]
 |         kl_sez 8 = 2025—pašlaik
 |          klubs 8 = {{flaga|Itālija}} [[Kazertas &quot;Juvecaserta&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = Raivis Ušackis
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Matejs Raduničs''' ({{val|hr|Matej Radunić}}; dzimis {{dat|1996|2|5}} [[Pula|Pulā]]) ir [[Horvātija]]s [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Itālija]]s B sērijas klubu [[Kazertas &quot;Juvecaserta&quot;]], bet iepriekš spēlējis arī [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubā no [[Keila]]s ''[[Keila KK]]''. [[2022.–2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas 2022.—2023. gada sezonas]] rezultatīvākais spēlētājs.

== Karjera ==
M. Raduničs karjeras pirmās sezonas aizvadījis dzimtenes [[Horvātija]]s klubā ''[[Škrljevo]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/67077/matej-radunic|title=Matej Radunic, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Pirmais klubs ārzemēs bija [[Ukraina]]s ''[[MBC Mykolaiv]]'', taču sezonu pārtrauca [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. 2022. gada vasarā M. Raduničs pievienojās [[Igaunija]]s basketbola klubam ''[[Keila KK]]'', kļūstot par vienu no tā līderiem un rezultatīvāko spēlētāju [[2022.–2023. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas 2022.—2023. gada sezonā]]. 2023. gada martā viņš atkārtoja līgas vienas spēles rezultativitātes rekordu, gūstot 41 punktu uzvarā pār &quot;[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass Via]]&quot; (94—88),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/17032023-radunics_41_punkts_komandas_biedri_piespe|title=Raduničs: &quot;41 punkts? Komandas biedri piespēlē - man jāmet iekšā&quot;|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-31|date=2023-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet sezonu noslēdza kā visa turnīra rezultatīvākais spēlētājs ar 21,3 punktiem vidēji spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1638799488738549760|title=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1638799488738549760|website=Twitter|access-date=2023-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

M. Raduničs ir spēlējis Horvātijas U-20 izlasē 2015. gada Eiropas čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Matej-Radunic/Summary/93193|title=Matej Radunic Player Profile, Keila Korvpallikool - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2023-03-31}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{basketbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Raduničs, Matejs}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Horvātijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]</text>
      <sha1>l2qcp1363taxnmwd6sie2e4e2p41qob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASV Narkotiku apkarošanas administrācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>561526</id>
    <revision>
      <id>4448778</id>
      <parentid>4427412</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T00:42:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448778</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6362" sha1="fr5pdpqlm1jgt2cdyod5pckilvn5zru" xml:space="preserve">{{Valdības aģentūras infokaste
| agency_name = ASV Narkotiku apkarošanas administrācija
| type = Tiesībsargājošā aģentūra
| seal = Seal of the United States Drug Enforcement Administration.svg
| seal_width = 140px
| seal_caption = Administrācijas zīmogs
| logo = DEA badge C.PNG
| logo_width = 140px
| logo_caption = Narkotiku apkarošanas administrācijas aģenta žetons
| picture = 
| formed = {{dat|1973|7|1|N}}
| jurisdiction = [[ASV federālā valdība]]
| headquarters = {{vieta|ASV|Ārlingtonas apgabals|Virdžīnija}}&lt;ref&gt;Sernovitz, Daniel J. (September 12, 2018). &quot;DEA commits to Pentagon City for another 15 years&quot;. Washington Business Journal. Retrieved June 24, 2023.&lt;/ref&gt;
| coordinates = 
| employees = 10 169 (2019)
| budget = {{ASV dolārs|3,136 miljards }} (2019)&lt;ref&gt;https://web.archive.org/web/20220408195838/https://www.dea.gov/data-and-statistics/staffing-and-budget&lt;/ref&gt;
| chief1_name = [[Anna Milgrema]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.dea.gov/about/dea-leadership|title=DEA Leadership|date=2022. gada 17. febr.|website=web.archive.org|access-date=2024. gada 23. Janvāris|archive-date=2022. gada 17. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220217044414/https://www.dea.gov/about/dea-leadership}}&lt;/ref&gt;
| chief1_position = [[Narkotiku apkarošanas administrācijas administrators]]
| motto = 
| website = {{URL|http://www.dea.gov//}}
}}
'''Narkotiku apkarošanas administrācija''' ({{val|en|Drug Enforcement Administration, DEA}}) ir Amerikas Savienoto Valstu federālā tiesībaizsardzības iestāde, kas ir pakļauta [[ASV Tieslietu departaments|ASV Tieslietu departamentam]], kuras uzdevums ir apkarot nelegālu narkotiku tirdzniecību un izplatīšanu [[ASV]]. Tā ir vadošā iestāde kontrolējamo vielu aprites likumības nodrošināšanai iekšzemē. Likuma ietvaros koplietojot jurisdikciju ar [[Federālais izmeklēšanas birojs|Federālo izmeklēšanas biroju]], [[ASV Imigrācijas un muitas dienestu]] un [[ASV Muitas un robežapsardzības dienestam]]. Tomēr Narkotiku administrācija ir vienīgā atbildīgā aģentūra par ASV narkotiku izmeklēšanas koordinēšanu un turpināšanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Administrācija tika izveidota 1973. gadā kā daļa no [[ASV valdības kara pret narkotikām]]. Narkotiku administrācijai ir arī [[Nacionālās drošības izlūkošanas pārvalde|izlūkošanas vienība]], kas ir arī [[ASV Izlūkdienestu apvienība|ASV izlūkošanas kopienas]] locekle. Lai gan vienība ir daļa no DEA komandķēdes, tā ziņo arī Nacionālās izlūkošanas direktoram. DEA ir kritizēta par medicīniskiem nolūkiem paredzētu zāļu aprites kontroli un koncentrēšanos uz operācijām, kas ļauj konfiscēt naudu par to lietošanu, nevis tām lietām, kas saistītas ar zālēm, kas rada lielāku kaitējumu.
== Administrācijas struktūra ==
DEA vada narkotiku apkarošanas administrācijas administrators, kuru iecēlis [[ASV prezidents]] un apstiprinājis [[ASV Senāts]]. Administrators ar  ASV ģenerālprokurora vietnieka starpniecību ziņo un sniedz atskaites un pārskatus [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokuroram]].&lt;ref&gt;&quot;Title 28, C.F.R., Part 0.102&quot; (PDF). Department of Justice. p. 57. Archived from the original (PDF) on August 10, 2007. Retrieved April 28, 2007.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Drug Enforcement Administration.svg|thumb|500px|center|21 ''DEA'' reģionālo divīziju karte: 1. [[Alabama]], [[Čikāga]], 2. [[Detroita]], 3. un  [[Atlanta]], 4. [[Dalasa]], 5. [[Denvera]], 6. [[Bostona]], 7. [[Elpaso]], 8. [[Hjūstona]], 9. [[Losandželosa]], 10. [[Maiami]], 11. [[Ņūarka]], 12. [[Ņūorleāna]], 13. [[Ņujorka]], 14. [[Filadelfija]], 15. [[Fīniksa]], 16. [[Sandjego]], 17. [[Sanfrancisko]], 18. [[Sietla]], 19. [[Sentluisa]], 20. Karību ([[Sanhuana]]), 21. [[Vašingtona]]]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==
* [[Harry J. Anslinger]] and [[Will Oursler]] (1961), ''The Murderers:  The Story of the Narcotic Gangs'', New York:  Farrar, Straus and Cudahy.
* [[Edward Jay Epstein]] (1977), ''[https://www.druglibrary.org/schaffer/History/aof/index.html Agency of Fear: Opiates and Political Power in America] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240212135632/https://www.druglibrary.org/schaffer/History/aof/index.html |date={{dat|2024|02|12||bez}} }}'', New York:  Putnam.
* Wayne Smith (2012), ''Waffle House Diaries,'' Chattanooga, TN: Bluehotel Press.
* {{ziņu atsauce|title=98 Percent of All Domestically Eradicated Marijuana Is 'Ditchweed,' DEA Admits|publisher=[[NORML]]|date=September 7, 2006|url=http://www.norml.org/index.cfm?Group_ID=7033|access-date=March 27, 2007|archive-date=September 27, 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927143944/http://www.norml.org/index.cfm?Group_ID=7033}}
* [https://www.druglibrary.org/schaffer/library/studies/studies.htm Major Studies of Drugs and Drug Policy]{{Novecojusi saite}}
== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
** {{webarchive|url=https://web.archive.org/*/http://www.usdoj.gov/dea/|title=Archives of late 1990s websites (usdoj.gov/dea/)}}
* [https://www.federalregister.gov/agencies/drug-enforcement-administration Drug Enforcement Administration] in the [[Federal Register]]
* [https://web.archive.org/web/20141104092227/http://www.justice.gov/dea/about/history/former.shtml List of former DEA Administrators]
* [https://www.deadiversion.usdoj.gov/ Office of Diversion Control]
* [https://www.druglibrary.org/schaffer/dea/index.htm A response to the DEA web site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230603185327/https://www.druglibrary.org/Schaffer/dea/index.htm |date={{dat|2023|06|03||bez}} }}
* [http://www.americanwarlibrary.com/deawatch/daily.htm DEA Watch] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240226004657/http://www.americanwarlibrary.com/deawatch/daily.htm |date={{dat|2024|02|26||bez}} }}
* [https://www.drugenforcementedu.org/ DrugEnforcementEdu.org]
* [https://www.getsmartaboutdrugs.gov/ Get Smart About Drugs – A DEA Resource for Parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240123212348/https://www.getsmartaboutdrugs.gov/ |date={{dat|2024|01|23||bez}} }}
* [https://www.justthinktwice.gov/ DEA Demand Reduction – Street Smart Prevention]
* [https://museum.dea.gov/ DEA Museum]

{{ASV-aizmetnis}}

[[Kategorija:ASV federālās izpildvaras departamenti]]</text>
      <sha1>fr5pdpqlm1jgt2cdyod5pckilvn5zru</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albānijas Sociālistiskā partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>567608</id>
    <revision>
      <id>4448789</id>
      <parentid>4196912</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:14:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Logo_e_Partisë_Socialiste_të_Shqipërisë.svg&quot;, jo [[c:User:Abzeronow|Abzeronow]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Logo e Partisë Socialiste të Shqipërisë.svg|]]).</comment>
      <origin>4448789</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6032" sha1="pjw5o611mtydb6p3ysmcpv722vputbe" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
| colorcode = purple
| native_name = Partia Socialiste e Shqipërisë
| name = Albānijas Sociālistiskā partija
| party_logo =
| founded = 1991. gada 13. jūnijs
| dissolved = 
| founder = 
| newspaper = 
| position = 
| ideology = [[sociāldemokrātija]]&lt;br /&gt;[[centriski kreisa politika]]&lt;br /&gt;[[demokrātiskais sociālisms]]&lt;br /&gt;[[proeiropeisms]]
| international = 
| predecessor = [[Albānijas Darba partija]]
| successor = 
| youth_wing = 
| colours = {{krāsa|purple}}
| website = https://ps.al/
| seats8 = 
| membership = 112 000
| membership_year = 2021
}}'''Albānijas Sociālistiskā partija''' ([[Albāņu valoda|albāņu]]: ''Partia Socialiste e Shqipërisë'', ''PS'') ir [[Albānija]]s [[politiskā partija]], kas kopš 1991. gada ir viena no divām galvenajām Albānijas politiskajām partijām. Tās pozīcijas ir īpaši spēcīgas industrializētajos Albānijas dienvidos, kur iedzīvotāju vidū dominē [[toski]], kas ir viena no divām lielākajām albāņu etniskajām grupām.

Tā tika dibināta 1991. gada 13. jūnijā un ir  ir Eiropas Sociālistu partijas asociētā biedre, [[Sociālistiskā Internacionāle|Sociālistiskās Internacionāles]] locekle, kā arī [[Proeiropeisms|proeiropeiski]] orientēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliamep.gr/wp-content/uploads/2013/04/bn1.pdf|title=Albanian Elections Observatory Brief|access-date=28.03.2024|date=2013}}&lt;/ref&gt;

Pašreizējais partijas vadītājs ir [[Edi Rama]]. No partijas dibināšanas līdz 2005. gada 1. septembrim partijas vadītājs bija [[Fatoss Nano]], kurš pēc zaudējuma vēlēšanās atkāpās. No 1996. līdz 1997. gadam partijas ģenerālsekretārs bija [[Redžeps Mejdani]], nākamais [[Albānijas prezidents]].

== Vēsture ==
Albānijas Sociālistiskā partija ir [[Albānijas Darba partija]]s pēctece, vienīgās partijas, kas pastāvēja Albānijā [[Albānijas Tautas Republika|komunistiskā režīma laikā]].

2005. gada 10. oktobrī [[Fatoss Nano]] pēc zaudējuma 2005. gada Albānijas parlamenta vēlēšanās atkāpās no partijas priekšsēdētāja amata, un viņu nomainīja [[Edi Rama]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/albanian/news/2005/10/printable/051010_partosh_albania.shtml|title=BBCAlbanian.com {{!}} News {{!}} Fitorja dhe sfidat e Edi Ramës|website=www.bbc.co.uk|access-date=2024-03-28}}&lt;/ref&gt; Ramas vadībā PS izveidoja Eiropas Albānijas aliansi, kas apvienoja vairākas politiskās partijas. Alianse uzvarēja 2013. gada Albānijas parlamenta vēlēšanās, tādējādi pēc 8 gadiem atgriežot sociālistus valdībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2013/6/24/violence-mars-albanias-general-election|title=Violence mars Albania’s general election|website=Al Jazeera|access-date=2024-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

Partija uzvarēja Albānijas parlamenta vēlēšanās 2017. un 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B2%D1%8F%D1%89%D0%B0%D1%8F-%D0%BF%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B8%D1%8F-%D0%B2-%D0%B0%D0%BB%D0%B1%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%B8-%D0%BF%D0%BE%D0%B1%D0%B5%D0%B6%D0%B4%D0%B0%D0%B5%D1%82-%D0%BD%D0%B0-%D0%B2%D1%8B%D0%B1%D0%BE%D1%80%D0%B0%D1%85/a-39409917|title=Правящая партия в Албании побеждает на выборах – DW – 26.06.2017|website=dw.com|access-date=2024-03-28|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.euronews.com/2021/04/27/albania-elex-results|title=Албания: победа партии власти|website=euronews|access-date=2024-03-28|date=2021-04-27|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurointegration.com.ua/rus/news/2021/04/26/7122578/|title=На выборах в Албании лидирует партия премьера Эди Рамы|website=Европейская правда|access-date=2024-03-28|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Pozīcija ==
Savā 2013. gada platformā partija ir apņēmusies aizstāt vienoto nodokli ar progresīvo nodokli, kā arī atbalsta vispārēju veselības aprūpi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ps.al/programi/kujdes-shendetesor-universal|title=PS.AL|website=web.archive.org|access-date=2024-03-28|date=2020-09-16|archive-date=2020-09-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20200916134223/https://www.ps.al/programi/kujdes-shendetesor-universal}}&lt;/ref&gt; Partijas līderis [[Edi Rama]] ir norādījis, ka atbalsta [[LGBT]] tiesības Albānijā. Partija pozicionē sevi arī kā proeiropeisku, atbalsta Albānijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], dalību [[NATO]], un uzskata [[Kosova|Kosovu]] par &quot;Albānijas galveno stratēģisko partneri un sabiedroto&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ps.al/programi/partneritet-strategjik-me-kosoven|title=PS.AL|website=web.archive.org|access-date=2024-03-28|date=2022-05-25|archive-date=2022-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220525220246/https://www.ps.al/programi/partneritet-strategjik-me-kosoven}}&lt;/ref&gt; Rama ir arī teicis, ka cenšas sekot bijušā [[Lielbritānijas premjerministrs|Lielbritānijas premjerministra]] [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] &quot;Trešā ceļa&quot; pieejai.

== Vēlēšanu rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vēlēšanas
!Balsis
!%
!Vietas
!+/–
!Rangs
!Valdība
|-
!1992
|433,602
|23.87
|38 / 140
|131
|2
|Opozīcija
|-
!1996
|335,402
|20.37
|10 / 140
|28
|2
|Opozīcija
|-
!1997
|413,369
|52.75
|101 / 155
|97
|1
|Vairākums
|-
!2001
|555,272
|42.27
|73 / 140
|28
|1
|Vairākums
|-
!2005
|538,906
|39.44
|42 / 140
|31
|2
|Opozīcija
|-
!2009
|620,586
|40.85
|65 / 140
|23
|1
|Opozīcija
|-
!2013
|713,407
|41.36
|65 / 140
|
|1
|Koalīcija
|-
!2017
|764,761
|48.19
|74 / 140
|9
|1
|Vairākums
|-
!2021
|768,177
|48.68
|74 / 140
|
|1
|Vairākums
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Albānijas politika]]
[[Kategorija:Politiskās partijas]]
[[Kategorija:Politiskās partijas pēc valsts]]</text>
      <sha1>pjw5o611mtydb6p3ysmcpv722vputbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antans Ambrulevičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568167</id>
    <revision>
      <id>4448694</id>
      <parentid>4040826</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:39:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2305" sha1="2p5e7pg7cic6snejh1m9p2xbft52fxe" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Antans Ambrulevičs
| vārds_orig = ''Antanas Ambrulevičius''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1924
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 9
| dz_vieta = {{vieta|Lietuva|Pupasode}} (tagad [[Alītas rajona pašvaldība]])
| m_dat_alt = 2010. gada jūnijā
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena =
| m_vieta = {{vieta|Lietuva}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = pretošanās kustības dalībnieks, [[mākslinieks]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi =
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Antans Ambrulevičs''' ({{val|lt|Antanas Ambrulevičius}}; dzimis {{dat|1924|8|9}}, miris [[2010. gads|2010]]. gada maijā) bija [[Lietuva]]s pretošanās kustības dalībnieks un tēlnieks — autodidakts. Daļu no mūža nodzīvoja [[Bauska|Bauskā]].

Dzimis Lietuvas dienvidos. 1943. gadā iesaukts vācu armijā, no kuras dezertējis un slēpies. 1944. gadā, kad reģionu okupēja [[PSRS]], [[Viļņa|Viļņā]] pabeidza operatīvo darbinieku skolu. Tika norīkots uz [[Gražišķi|Gražišķu]] miestu. 1947. gadā pievienojās nacionālo partizānu vienībai ar segvārdu Vējš (''Vėjas''). Tajā pašā gadā kaujā ievainots un nokļuvis gūstā. 1948. gada 16. aprīlī notiesāts uz 25 gadiem cietumā un 5 gadiem izsūtījumā, jo tajā brīdī nāvessods PSRS bija atcelts. Ieslodzījumu pavadīja [[Inta (pilsēta)|Intā]], [[Abeza|Abezā]], [[Vorkuta|Vorkutā]] un [[Mordvija|Mordvijā]]. No 1962. gada strādāja [[Uhta|Uhtā]] par mākslinieku, kur veidojis vairākas skulptūras un mozaīkas. Tā kā Ambrulevičam neļāva atgriezties [[Lietuvas PSR]] teritorijā, 1974. gadā ar ģimeni apmetās [[Bauska|Bauskā]]. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1993. gadā atgriezās dzimtajā [[Dzūkija|Dzūkijā]]. Pēc atgriešanās Lietuvā radījis vairākus pieminekļus, to skaitā [[Emīlija Plātere|Emīlijas Plāteres]] pieminekli [[Kapčamieste|Kapčamiestē]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ambrulevičs, Antans}}
[[Kategorija:Latvijas lietuvieši]]
[[Kategorija:2010. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>2p5e7pg7cic6snejh1m9p2xbft52fxe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>E3 BinckBank Classic</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568199</id>
    <redirect title="E3 Saxo Classic" />
    <revision>
      <id>4448768</id>
      <parentid>4037878</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T23:46:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: Fixing double redirect from [[E3 Saxo Bank Classic]] to [[E3 Saxo Classic]]</comment>
      <origin>4448768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[E3 Saxo Classic]]</text>
      <sha1>22odu0e8mdzjegwo9k5v3ckrdotbzpb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Gulbis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>572573</id>
    <revision>
      <id>4448573</id>
      <parentid>4413982</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T12:54:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-20166-54</username>
        <id>143538</id>
      </contributor>
      <comment>/* Trenera karjera */</comment>
      <origin>4448573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8795" sha1="owtzq2kizhrbbv1bk0ce256dxv067ip" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mārtiņš Gulbis
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|28}}
 |          dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 194 [[Centimetrs|cm]]
 |            svars = 
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2008
 |         kar_beig = 2011
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2008—2011
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2011—2014
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Barons&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 2 = 2014—2016
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]]
 |   tr_klubs_sez 3 = 2016—2017
 |       tr_klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Barons&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 4 = 2017—2020
 |       tr_klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |   tr_klubs_sez 5 = 2019—2021
 |       tr_klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlase]]
 |   tr_klubs_sez 6 = 2020—2024
 |       tr_klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |   tr_klubs_sez 7 = 2023—2025
 |       tr_klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlase]]
 |   tr_klubs_sez 8 = 2024—pašlaik
 |       tr_klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2025)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; [[2024.—2025. gada LBL sezona|2025]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(kā treneris; 2025)&lt;/small&gt; 
* 3× [[Baltijas Sieviešu basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2021–2023)&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2021–2023)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Mārtiņš Gulbis''' (dzimis {{dat|1991|4|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. 2025. gadā vada Latvijas vadošo basketbola klubu [[Rīgas VEF]], ar kuru jau pirmajā sezonā kļuva gan par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempionu, gan par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu un uzvarēja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausā]]. Iepriekš vairākas sezonas vadījis [[Baltijas Sieviešu basketbola līga]]s un [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s klubu [[Rīgas TTT]], kā arī bijis [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlases]] galvenais treneris. Kā TTT komandas vadītājs M. Gulbis ir trīskārtējs Baltijas un Latvijas čempions.

Basketbolists ir arī Mārtiņa Gulbja vecākais brālis [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]. Sportisti ir arī abu brāļu vecāki: tēvs spēlējis basketbolu, bet māte [[Anita Gulbe]] bijusi [[volejboliste]], pārstāvējusi PSRS izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunakais-treneris-lbl-vesture-martins-gulbis-vairak-jatic-sev.a185418/|title=Jaunākais treneris LBL vēsturē Mārtiņš Gulbis: Vairāk jātic sev|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Mārtiņa Gulbja spēlētāja karjera bija īsa, pieaugušo basketbolā pārstāvējis VEF junioru komandu un [[Rīgas VEF]], kura sastāvā bija 2011. gadā, kad VEF pirmo reizi kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu. Profesionālā sporta karjeru pārtrauca nopietna [[ievainojums|trauma]].

== Trenera karjera ==
Jau 20 gadu vecumā 2011. gadā M. Gulbis veselības problēmu dēļ pārtrauca spēlētāja karjeru un sāka trenera darbu, kļūdams par jaunāko treneri Latvijas Basketbola līgas vēsturē. Sākotnēji strādājis ar vīriešu komandām, trenējot [[Rīgas &quot;Barons&quot;|&quot;Baronu&quot;]], [[BK Jelgava]] un [[BK Jūrmala]]. Ar &quot;Baronu&quot; 2017. gadā izcīnīja LBL bronzas medaļu. Strādājis ar Latvijas jaunatnes izlasēm. 2019. gadā M. Gulbis pirmo reizi tika apstiprināts par [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galveno treneri. Lielākos panākumus guvis ar sieviešu komandu [[Rīgas TTT]], ar ko strādāja no 2020. līdz 2024. gadam, bet 2023. gadā viņš vēlreiz atgriezās sieviešu izlases vadībā. 2022. gadā M. Gulbja vadītā TTT iekļuva starp [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] astoņām labākajām komandām.

2024. gada jūnijā tika paziņots, ka M. Gulbis pārtrauc darbu kā TTT galvenais treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/30052024-ceturtdalfinali_eiroliga_un_eiropas_kausa|title=Ceturtdaļfināli Eirolīgā un Eiropas kausā: Mārtiņš Gulbis noslēdz darbu ar TTT|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-05-31|date=2024-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nedaudz vēlāk viņš ieņēma [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietu Latvijas vadošā vīriešu basketbola kluba [[Rīgas VEF]] galvenā trenera amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/03062024-gulbis_nebija_ilgi_jadoma_lai_izskirtos_p|title=Gulbis: ''Nebija ilgi jādomā, lai izšķirtos par labu VEF piedāvājumam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-03|date=2024-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas izlases nekvalificēšanās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīram]] M. Gulbis atkāpās no Latvijas sieviešu basketbolas izlases galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120060649/martins-gulbis-atkapjas-no-latvijas-sieviesu-basketbola-izlases-galvena-trenera-amata|title=Mārtiņš Gulbis atkāpjas no Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenā trenera amata|website=delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopā [[Rīgas VEF]] M. Gulbis jau pirmajā trenera sezonā kļuva gan par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempionu, gan par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu un uzvarēja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] finālā, kā arī tika atzīts par sezonas labāko treneri.

2026. gadā iecelts par vienu no [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenā trenera [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] trenera asistentiem.&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/31032026-latvijas_izlases_jaunais_galvenais_trener Latvijas izlases jaunais galvenais treneris Gailītis izraudzījies asistentus]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = 2019—2021&lt;br&gt;2023—2025
 | pirms      = [[Mārtiņš Zībarts]]&lt;br&gt;[[Gundars Vētra]]
 | pēc        = [[Gundars Vētra]]&lt;br&gt;[[Matīss Rožlapa]]
}}
{{kastes beigas}}

{{VEF Rīga spēlētāji}}
{{VEF 2025}}
{{VEF 2011}}
{{Latvija vir basket 2018 U-16}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Mārtiņš}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>owtzq2kizhrbbv1bk0ce256dxv067ip</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448583</id>
      <parentid>4448573</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T13:49:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8787" sha1="a0mxcp2spbygnd1ean47goiib45oh06" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Mārtiņš Gulbis
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|28}}
 |          dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = 194 [[Centimetrs|cm]]
 |            svars = 
 |              poz = [[uzbrūkošais aizsargs]]
 |          kar_sāk = 2008
 |         kar_beig = 2011
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |           numurs = 
 |            amats = galvenais treneris
 |             līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2008—2011
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
 |         kl_sez 2 = 
 |          klubs 2 = 
 |         kl_sez 3 = 
 |          klubs 3 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 2011—2014
 |       tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Barons&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 2 = 2014—2016
 |       tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]]
 |   tr_klubs_sez 3 = 2016—2017
 |       tr_klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas &quot;Barons&quot;]]
 |   tr_klubs_sez 4 = 2017—2020
 |       tr_klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]]
 |   tr_klubs_sez 5 = 2019—2021
 |       tr_klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlase]]
 |   tr_klubs_sez 6 = 2020—2024
 |       tr_klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas TTT]]
 |   tr_klubs_sez 7 = 2023—2025
 |       tr_klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlase]]
 |   tr_klubs_sez 8 = 2024—pašlaik
 |       tr_klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]]
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;([[2010.—2011. gada LBL sezona|2011]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2025)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas]] čempions &lt;small&gt;(kā treneris; [[2024.—2025. gada LBL sezona|2025]])&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(kā treneris; 2025)&lt;/small&gt; 
* 3× [[Baltijas Sieviešu basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2021–2023)&lt;/small&gt;
* 3× [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempions &lt;small&gt;(kā treneris; 2021–2023)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Mārtiņš Gulbis''' (dzimis {{dat|1991|4|28}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. 2025. gadā vada Latvijas vadošo basketbola klubu [[Rīgas VEF]], ar kuru jau pirmajā sezonā kļuva gan par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempionu, gan par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu un uzvarēja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausā]]. Iepriekš vairākas sezonas vadījis [[Baltijas Sieviešu basketbola līga]]s un [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s klubu [[Rīgas TTT]], kā arī bijis [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlases]] galvenais treneris. Kā TTT komandas vadītājs M. Gulbis ir trīskārtējs Baltijas un Latvijas čempions.

Basketbolists ir arī Mārtiņa Gulbja vecākais brālis [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]. Sportisti ir arī abu brāļu vecāki: tēvs spēlējis basketbolu, bet māte [[Anita Gulbe]] bijusi [[volejboliste]], pārstāvējusi PSRS izlasi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunakais-treneris-lbl-vesture-martins-gulbis-vairak-jatic-sev.a185418/|title=Jaunākais treneris LBL vēsturē Mārtiņš Gulbis: Vairāk jātic sev|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Mārtiņa Gulbja spēlētāja karjera bija īsa, pieaugušo basketbolā pārstāvējis VEF junioru komandu un [[Rīgas VEF]], kura sastāvā bija 2011. gadā, kad VEF pirmo reizi kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempionu. Profesionālā sporta karjeru pārtrauca nopietna [[ievainojums|trauma]].

== Trenera karjera ==
Jau 20 gadu vecumā 2011. gadā M. Gulbis veselības problēmu dēļ pārtrauca spēlētāja karjeru un sāka trenera darbu, kļūdams par jaunāko treneri Latvijas Basketbola līgas vēsturē. Sākotnēji strādājis ar vīriešu komandām, trenējot [[Rīgas &quot;Barons&quot;|&quot;Baronu&quot;]], [[BK Jelgava]] un [[BK Jūrmala]]. Ar &quot;Baronu&quot; 2017. gadā izcīnīja LBL bronzas medaļu. Strādājis ar Latvijas jaunatnes izlasēm. 2019. gadā M. Gulbis pirmo reizi tika apstiprināts par [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galveno treneri. Lielākos panākumus guvis ar sieviešu komandu [[Rīgas TTT]], ar ko strādāja no 2020. līdz 2024. gadam, bet 2023. gadā viņš vēlreiz atgriezās sieviešu izlases vadībā. 2022. gadā M. Gulbja vadītā TTT iekļuva starp [[Eirolīga sievietēm|Eirolīgas]] astoņām labākajām komandām.

2024. gada jūnijā tika paziņots, ka M. Gulbis pārtrauc darbu kā TTT galvenais treneris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/30052024-ceturtdalfinali_eiroliga_un_eiropas_kausa|title=Ceturtdaļfināli Eirolīgā un Eiropas kausā: Mārtiņš Gulbis noslēdz darbu ar TTT|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-05-31|date=2024-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Nedaudz vēlāk viņš ieņēma [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietu Latvijas vadošā vīriešu basketbola kluba [[Rīgas VEF]] galvenā trenera amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/03062024-gulbis_nebija_ilgi_jadoma_lai_izskirtos_p|title=Gulbis: ''Nebija ilgi jādomā, lai izšķirtos par labu VEF piedāvājumam''|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-06-03|date=2024-06-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas izlases nekvalificēšanās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīram]] M. Gulbis atkāpās no Latvijas sieviešu basketbolas izlases galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120060649/martins-gulbis-atkapjas-no-latvijas-sieviesu-basketbola-izlases-galvena-trenera-amata|title=Mārtiņš Gulbis atkāpjas no Latvijas sieviešu basketbola izlases galvenā trenera amata|website=delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopā [[Rīgas VEF]] M. Gulbis jau pirmajā trenera sezonā kļuva gan par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempionu, gan par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu un uzvarēja [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausa]] finālā, kā arī tika atzīts par sezonas labāko treneri.

2026. gadā iecelts par vienu no [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenā trenera [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] asistentiem.&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/31032026-latvijas_izlases_jaunais_galvenais_trener Latvijas izlases jaunais galvenais treneris Gailītis izraudzījies asistentus]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
 | virsraksts = [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais treneris
 | periods    = 2019—2021&lt;br&gt;2023—2025
 | pirms      = [[Mārtiņš Zībarts]]&lt;br&gt;[[Gundars Vētra]]
 | pēc        = [[Gundars Vētra]]&lt;br&gt;[[Matīss Rožlapa]]
}}
{{kastes beigas}}

{{VEF Rīga spēlētāji}}
{{VEF 2025}}
{{VEF 2011}}
{{Latvija vir basket 2018 U-16}}

{{DEFAULTSORT:Gulbis, Mārtiņš}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]]
[[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]]</text>
      <sha1>a0mxcp2spbygnd1ean47goiib45oh06</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeimss Deivids Venss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575843</id>
    <revision>
      <id>4448629</id>
      <parentid>4448495</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:28:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:Duplicate|Duplicate]]: [[File:JD Vance 2026 Portrait.jpg]] → [[File:Portrait of Vice President JD Vance.jpg]] Exact or scaled-down duplicate: [[c::File:Portrait of Vice President JD Vance.jpg]]</comment>
      <origin>4448629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7543" sha1="6ak5ioopoz7gvphd64jkz0taldnyyad" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Džeimss Deivids Venss
| vārds_orģ = ''James David (JD) Vance''
| attēls = Portrait of Vice President JD Vance.jpg
| att_izm = 250
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[ASV viceprezidenti|50.]] [[ASV viceprezidents]]
| term_sākums = {{dat|2025|1|20|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Donalds Tramps]]
| premjers = 
| priekštecis = [[Kamala Harisa]]
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Attēls:Seal_of_the_United_States_Senate.svg|20px]] [[ASV Senāts|ASV Senators]] no [[Ohaio (štats)|Ohaio]] [[Attēls:Flag_of_Ohio.svg|20px]]
| term_sākums2 = 2023. gada 3. janvāra (kopā ar [[Šerods Brauns|Šerodu Braunu]])
| term_beigas2 = 2025. gada 10. janvāris
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = [[Attēls:Seal_of_the_President_of_the_United_States.svg|20px]] [[Džo Baidens]] [[Attēls:Flag_of_the_President_of_the_United_States.svg|20px]]
| premjers2 = 
| priekštecis2 = [[Roberts Portmans]]
| pēctecis2 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1984|8|2}}
| dzim_vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|2s=Ohaio (štats)|Midltauna|3s=Midltauna (Ohaio)}}
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[ASV Republikāņu partija|Republikāņu partija]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[politiķis]]
| alma_mater = * [[Ohaio Štata universitāte]] (BA)
* [[Jeila Universitāte]] (JD)
| reliģija = [[katoļticība|katolis]]
| paraksts = JD_Vance_Signature-01.svg
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Džeimss Deivids Venss''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''James David (JD) Vance''; dzimis 1984. gada 2. augustā, [[Midltauna|Midltaunā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio]]) ir amerikāņu jurists, uzņēmējs un politiķis, pārstāv [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. 50. [[ASV viceprezidents]]. Bijis ASV senators, pārstāvot Ohaio štatu.

2024. gada 15. jūlijā bijušais [[ASV prezidents]] un ASV prezidenta kandidāts [[Donalds Tramps]] paziņoja par Vensa izvēli par viceprezidenta kandidātu no Republikāņu partijas [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada vēlēšanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2024-asv-viceprezidenta-amata-kandidata-postenim-tramps-izraudzijies-senatoru-dz-d-vensu.a561563/|title=ASV viceprezidenta amata kandidāta postenim Tramps izraudzījies senatoru Dž. D. Vensu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēlēšanas Tramps un Venss uzvarēja. Venss kļuva par jaunāko viceprezidentu kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] un, iespējams, būs viens no favorītiem [[2028. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2028. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], Republikāņu partijas priekšvēlēšanu sacīkstē. 

== Dzīvesgājums ==
Venss piedzima kā Džeimss Donalds Boumens ([[Angļu valoda|angļu]]: ''James Donald Bowman'') Midltaunā, nelielā pilsētā [[Ohaio (štats)|Ohaio]] dienvidrietumos. Viņa vecāki, Dons un Beva, bija [[Skoti|skotu]]-[[Īri|īru]] izcelsmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/J-D-Vance|title=J.D. Vance {{!}} Biography, Politics, Family, &amp; Hillbilly Elegy {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-07-18|date=2024-07-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc vecāku šķiršanās māte nomainīja dēla vārdu uz Džeimss Deivids Heimels (''James David Hamel'') par godu jaunajam vīram. Vēlāk viņš pieņēma sava vectēva, Džeimsa Lī Vensa, uzvārdu.
[[Attēls:J.D. Vance - U.S. Marine Corps Portrait.png|thumb|Venss Jūras kājnieku korpusā 2003. gadā]]
2003. gadā pēc skolas beigšanas viņš sāka dienēt [[Jūras kājnieki|Jūras kājnieku]] korpusā, [[Irākas karš|Irākas kara]] laikā nodarbojās ar sabiedriskajām attiecībām, un 2007. gadā pabeidza dienestu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vance.senate.gov/about/|title=About JD Vance|website=J.D. Vance|access-date=2024-07-18|language=en-US|archive-date=2024-07-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240717234503/https://www.vance.senate.gov/about/}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Venss absolvēja [[Ohaio štata universitāte|Ohaio štata universitāti]], kur studēja [[Politoloģija|politoloģiju]] un [[Filozofija|filozofiju]], un 2013. gadā absolvēja [[Jeila Universitāte|Jeila Universitāti]]. Strādāja par advokātu juridiskajā firmā ''Sidley Austin'' [[Ilinoisa|Ilinoisā]] un turpināja karjeru [[Silīcija ieleja|Silīcija ielejā]].

2017. gadā viņš kļuva par biznesa partneri ''AOL'' līdzdibinātājam Stīvam Keisam riska kapitāla uzņēmumā ''Revolution LLC'', kas darbojas tā dēvētās &quot;rūsas jostas&quot; reģionos, lai veicinātu to ekonomisko atveseļošanu, ņemot vērā tradicionālās rūpniecības ražošanas samazināšanos.

Savas politiskās karjeras sākumā Venss bija Donalda Trampa kritiķis, pirms 2016. gada vēlēšanām viņu asi kritizējot, publiski saucot Trampu par &quot;idiotu&quot;, bet privāti salīdzinot ar [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] un [[Trampisms|trampismu]] ar narkotikām, kas &quot;apreibina visnelaimīgākos amerikāņus&quot;. Tomēr vēlāk viņš kļuva par uzticamu Trampa atbalstītāju. Venss ir uzrakstījis memuārus &quot;''Hillbilly Elegy: A Memoir of a Family and Culture in Crisis''&quot; (&quot;Provincieša elēģija: atmiņas par ģimeni un kultūru krīzes laikā&quot;), kas kļuva par [[Bestsellers|bestselleru]] ASV. 2020. gadā režisors [[Rons Hauards]] ekranizēja šos memuārus, un vēlāk, 2022. gadā, publiski izteica savu izbrīnu par Vensa pārvēršanos no Trampa pretinieka par uzticamu atbalstītāju.
[[Attēls:Trump family box at 2024 RNC day 1 (1).png|thumb|Tramps un Venss Republikāņu partijas nacionālajā konventā 2024. gadā]]
Republikāņu partijas priekšvēlēšanās, lai kļūtu par senatoru, Venss saņēma atbalstu no Donalda Trampa, [[Takers Karlsons|Takera Karlsona]] un [[Pīters Tīls|Pītera Tīla]]. Priekšvēlēšanās viņš ieguva 32% balsu. 2022. gada 8. novembrī Venss uzvarēja [[ASV Senāts|ASV Senāta]] vēlēšanās pieredzējušo politiķi, [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] kongresmeni [[Tims Raiens|Timu Raienu]].

== Uzskati ==
Venss kritizēja ASV politiku attiecībā uz Ukrainu, īpaši saistībā ar palīdzības sniegšanu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma laikā 2022. gadā]], un izteica skepsi par nepieciešamību sniegt ievērojamus finansiālus un militārus līdzekļus Ukrainas atbalstam, apgalvojot, ka prioritāte jāpiešķir ASV iekšējām problēmām. Savā kritikā Venss uzsvēra, ka palīdzība Ukrainai novirza resursus un uzmanību no aktuālām problēmām ASV, piemēram, ekonomikas problēmām un krīzes uz robežas. Venss arī apšaubīja Ukrainas stratēģisko nozīmi ASV nacionālajai drošībai, apgalvojot, ka tā nevajadzētu būt galvenā prioritāte valsts ārpolitikas jomā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ASV viceprezidenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Venss, Džeimss Deivids}}
[[Kategorija:1984. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV senatori]]
[[Kategorija:ASV politiķi]]
[[Kategorija:ASV militārpersonas]]
[[Kategorija:ASV juristi]]
[[Kategorija:ASV uzņēmēji]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Ohaio dzimušie]]
[[Kategorija:ASV viceprezidenti]]</text>
      <sha1>6ak5ioopoz7gvphd64jkz0taldnyyad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skots Makenna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>583930</id>
    <revision>
      <id>4448970</id>
      <parentid>4171078</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:49:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4448970</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3322" sha1="nmi5051cbdl14a6awxcekhsuune33q5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 91
| caps2 = 12
| caps3 = 4
| clubnumber = 26
| clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Ayr United FC|Ayr United]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Alloa Athletic FC|Alloa Athletic]]
| countryofbirth = {{vieta|Skotija|Kiremēra}}
| currentclub = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 189
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotija U19
| nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotija U21
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2013–2015
| nationalcaps1 = 14
| pcupdate = {{dat|2026|04|02|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|02|SK|bez}}
| name = 
| playername = Skots Makenna
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2014–2020
| years2 = 2015
| years3 = 2016
| nationalcaps3 = 47
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|SCO}}
| nationalyears3 = 2018–
| years4 = 2016–2017
| caps4 = 11
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Ayr United FC|Ayr United]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]
| years5 = 2020–2024
| caps5 = 94
| goals5 = 3
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]]
| years6 = 2024
| caps6 = 13
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]]
| years7 = 2024–2025
| caps7 = 29
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
| years8 = 2025–
| caps8 = 25
| goals8 = 2
}}
'''Skots Freizers Makenna''' ({{Val|en|Scott Fraser McKenna}}, dzimis {{Dat|1996|11|12}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Makenna spēlē [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līgas]] komandā ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''.

Iepriekš spēlējis Skotijas komandās ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]]'', ''[[Ayr United FC|Ayr United]]'' un ''[[Alloa Athletic FC|Alloa Athletic]]'', Anglijas komandā ''[[Nottingham Forest]]'', Dānijas komandā ''[[FC København|København]]'' un Spānijas komandā ''[[UD Las Palmas|Las Palmas]]''.

[[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Makenna, Skots}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijas futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijā dzimušie]]
[[Kategorija:Aberdeen FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Ayr United FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Alloa Athletic FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC København spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]]
[[Kategorija:Zagrebas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>nmi5051cbdl14a6awxcekhsuune33q5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448972</id>
      <parentid>4448970</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T10:50:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4448972</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3322" sha1="8x9do4z0eu4srspj6qxvctwkf13ad3d" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|11|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 91
| caps2 = 12
| caps3 = 4
| clubnumber = 26
| clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Ayr United FC|Ayr United]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Alloa Athletic FC|Alloa Athletic]]
| countryofbirth = {{vieta|Skotija|Kiremēra}}
| currentclub = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
| goals1 = 5
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 189
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 5
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotija U19
| nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotija U21
| nationalyears2 = 2017
| nationalyears1 = 2013—2015
| nationalcaps1 = 14
| pcupdate = {{dat|2026|04|02|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|02|SK|bez}}
| name = 
| playername = Skots Makenna
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2014—2020
| years2 = 2015
| years3 = 2016
| nationalcaps3 = 47
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam3 = {{fb|SCO}}
| nationalyears3 = 2018—
| years4 = 2016—2017
| caps4 = 11
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Ayr United FC|Ayr United]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]
| years5 = 2020—2024
| caps5 = 94
| goals5 = 3
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Dānija}} [[FC København|København]]
| years6 = 2024
| caps6 = 13
| goals6 = 0
| clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[UD Las Palmas|Las Palmas]]
| years7 = 2024—2025
| caps7 = 29
| goals7 = 0
| clubs8 = {{flaga|Horvātija}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 25
| goals8 = 2
}}
'''Skots Freizers Makenna''' ({{Val|en|Scott Fraser McKenna}}, dzimis {{Dat|1996|11|12}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Makenna spēlē [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līgas]] komandā ''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]''.

Iepriekš spēlējis Skotijas komandās ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]]'', ''[[Ayr United FC|Ayr United]]'' un ''[[Alloa Athletic FC|Alloa Athletic]]'', Anglijas komandā ''[[Nottingham Forest]]'', Dānijas komandā ''[[FC København|København]]'' un Spānijas komandā ''[[UD Las Palmas|Las Palmas]]''.

[[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Makenna, Skots}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijas futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijā dzimušie]]
[[Kategorija:Aberdeen FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Ayr United FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Alloa Athletic FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC København spēlētāji]]
[[Kategorija:UD Las Palmas spēlētāji]]
[[Kategorija:Zagrebas &quot;Dinamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>8x9do4z0eu4srspj6qxvctwkf13ad3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amerikāņu vilkacis Londonā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585149</id>
    <revision>
      <id>4448871</id>
      <parentid>4181151</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:07:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448871</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3009" sha1="1uk8jwjdhfnyf335zgw0z52lte9gexa" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Amerikāņu vilkacis Londonā
| operators = 
| attēls = An American Werewolf in London poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = šausmu filma
| režisors = [[Džons Lendiss]]
| producents = 
| scenārijs = Džons Lendiss
| aktieri = * [[Deivids Notons]]
* [[Dženija Egatere]]
* [[Grifins Danns]]
* [[Džons Vudvains]]
| mūzika = [[Elmers Bērnstīns]]
| oriģinālnos = ''An American Werewolf in London''
| studija = * ''PolyGram Pictures''
* ''Lycanthrope Films Limited''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''[[Universal Pictures]]''
* ''Barber International Films Ltd.''
| izdošana = {{Filmas datums|1981|8|21}}
| ilgums = 97 minūtes
| valsts = * {{GBR}}
* {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|5,8 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|62 miljoni}}&lt;ref name=&quot;NUM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/American-Werewolf-in-London-An#tab=summary |title=An American Werewolf in London (1981) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate={{dat|2024|11|25}} |archive-date={{dat|2022|10|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221019120646/https://www.the-numbers.com/movie/American-Werewolf-in-London-An#tab=summary }}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Amerikāņu vilkacis Londonā&quot;''' ({{Val|en|An American Werewolf in London}}) ir 1981. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Šausmu filma|šausmu]] [[kinokomēdija]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Džons Lendiss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Deivids Notons]], [[Dženijs Egatere]], [[Grifins Danns]] un [[Džons Vudvains]].

Filma stāsta par diviem amerikāņu tūristiem, kuriem Anglijas laukos uzbrūk [[vilkacis]]. Kamēr viens no viņiem nomirst, otrs nākamajā pilnmēnesī pārvēršas par vilkaci.

Filmas &quot;Amerikāņu vilkacis Londonā&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1981|8|21|5=bez}} un to izplatīja ''[[Universal Pictures]]''. Filma guva komerciālus panākumus un saņēma pozitīvu kritiķu vērtējumu. Tā saņēma [[Saturna balva|Saturna balvu]] kā labākā šausmu filma, kā arī [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākais grims un matu sakārtojums (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais grims un matu sakārtojums]]&quot;. &quot;Amerikāņu vilkacis Londonā&quot; mūsdienās tiek uzskatīta par [[Kulta filma|kulta filmu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://preview.reelviews.net/movies/a/american_london.html|title=Review: An American Werewolf in London|website=preview.reelviews.net|access-date=2024-11-25}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1981. gada filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]
[[Kategorija:Melnās komēdijas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Džona Lendisa filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]</text>
      <sha1>1uk8jwjdhfnyf335zgw0z52lte9gexa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodors Irmers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>593545</id>
    <revision>
      <id>4448674</id>
      <parentid>4308390</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:59:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1425" sha1="ko7dak8js397fkmcwfphn604ygikyut" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Teodors Reinholds fon Irmers''' ({{val|de|Theodor Reinhold von Irmer}}, 1814—1874) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] ārsts, [[Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība]]s prezidents (1855—1857).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1814. gada 22. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] tirgotāja Georga Magnusa Irmera (1771—1830) un viņa sievas Evas, dzimušas Kestneres (1791—1862), ģimenē.
Pēc medicīnas studijām [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1832—1836) viņš papildinājās [[Vircburga|Vircburgā]] un [[Vīne|Vīnē]] (1836—1838).

1838. gadā sāka strādāt par privāti praktizējošu ārstu Rīgā, vēlāk bija [[Vidzemes guberņa]]s kroņa muižu pārvaldes (''Domänenhof'') ārsts (1842—1852), tad Vidzemes medicīniskās pārvaldes (''Medizinalverwaltung'') akušieris (1851—1855) un inspektors (1855—1873). 1855. gadā viņu ievēlēja par Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības prezidentu. Pēc kļūšanas par [[Īstenais valsts padomnieks|īsteno valsts padomnieku]] viņu 1864. gadā iecēla dižciltīgo kārtā kā fon Irmeru.
 
Miris 1874. gada 5. februārī.&lt;ref&gt;[https://bbld.de/0000000024578385 Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}
* {{BBLD}}

{{DEFAULTSORT:Irmers, Teodors}}

[[Kategorija:1814. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1874. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārsti]]</text>
      <sha1>ko7dak8js397fkmcwfphn604ygikyut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marija Kuzņecova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>599736</id>
    <revision>
      <id>4448587</id>
      <parentid>4383788</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T14:21:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Precizēts FM nosaukums</comment>
      <origin>4448587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5259" sha1="tjd5mtrtjy9b6hioum7d6joi67agcv5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Marija Kuzņecova
| vārds_orig = 
| attēls = MK.jpeg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Marija Kuzņecova
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 2010
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = 
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
| dzimums = S
}}

'''Marija Kuzņecova''' (dzimusi 2010. gadā) ir [[Latvija]]s [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] meistare [[šahs|šahā]] (FM, 2025), [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionāta]] uzvarētāja (2025).

== Biogrāfija ==
Rīgas šaha skolas audzēkne. Daudzkārtējā Latvijas jauniešu šaha čempionātu uzvarētāja dažādās meiteņu vecuma grupās: 2019. gadā M10 vecuma grupā,&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr419085.aspx?lan=1&amp;art=4 Latvian Youth Chess Championship G-10 2019]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā M10 vecuma grupā,&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr530637.aspx?lan=1&amp;art=4 Latvijas 2020. gada jauniešu čempionāta fināls G-10]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā M14 vecuma grupā,&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr896785.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 Latvijas 2024. gada jauniešu čempionāta fināls G-14]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2025. gadā M16 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1116469.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 Latvijas 2025. gada jauniešu čempionāta fināls G-16]&lt;/ref&gt;

Vairākkārt pārstāvējusi Latviju Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]]. 2018. gadā Pasaules jauniešu čempionātā meiteņu M8 vecuma grupā izcīnījusi 7. vietu.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/mazajai-sahistei-marijai-kuznecovai-septita-vieta-pasaules-cempionata-kadetiem Mazajai šahistei Marijai Kuzņecovai septītā vieta pasaules čempionātā kadetiem]&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā [[Rīga|Rīgā]] notikušajā [[2018. gada Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu čempionātā]] ieņēmusi augstāko vietu no visiem Latvijas dalībniekiem, kad ierindojusies 14. vietā meiteņu M8 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://archive.chess-results.com/tnr367940.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Youth Chess Championship G-08 - 2018]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2019. gadā ierindojusies 15. vietā Pasaules jauniešu čempionātā meiteņu M10 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/19493909/other/51379539/jaunajai-sahistei-marijai-kuznecovai-15-vieta-pasaules-cempionata Jaunajai šahistei Marijai Kuzņecovai 15. vieta pasaules čempionātā]&lt;/ref&gt; 2024. gadā bijusi 9. vietā Eiropas jauniešu čempionātā meiteņu M14 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr977138.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;flag=30 European Youth Chess Championship 2024 - Girls U14]&lt;/ref&gt; 2025. gada oktobrī [[Duresi]] izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules jauniešu šaha čempionāta meiteņu G16 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1265990.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;fedb=LAT&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 World Youth U14, U16 &amp; U18 Championships 2025 - G16]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.sahafederacija.lv/zinas/raksts?slug=marija-kuznecova-iegust-sudrabu-pasaules-cempionata-jauniesiem-cff856c5-3327-4269-bf2f-b93267b83857 Marija Kuzņecova iegūst sudrabu Pasaules čempionātā jauniešiem]&lt;/ref&gt;

Kopš 2019. gada regulāri piedalījusies [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas sieviešu šaha čempionātos]], kuros pēc debijas reizes vienmēr ierindojusies pirmajā astotniekā. Labāko rezultātu šajās sacensībās sasniegusi 2025. gadā, kad kļuvusi par jaunāko uzvarētāju Latvijas šaha čempionātu vēsturē.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1151105.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Latvijas 2025. gada sieviešu čempionāts šahā]&lt;/ref&gt;

2023. gadā 13 gadu vecumā kļuvusi par pirmo FIDE meistarkandidāti sievietēm (WCM) Latvijā.&lt;ref&gt;[https://sahaskola.lv/5855-2/ Apsveicam Mariju Kuzņecovu ar WCM titula iegūšanu!]&lt;/ref&gt; Gadu vēlāk 14 gadu vecumā kļuvusi par FIDE meistari sievietēm (WFM).&lt;ref&gt;[https://sahaskola.lv/apsveicam-mariju-kuznecovu-ar-wfm-titula-iegusanu/ Apsveicam Mariju Kuzņecovu ar WFM titula iegūšanu!]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://play.sahafederacija.lv/news-details?slug=marija-kuz%C5%86ecova-k%C4%BCuvusi-par-desmito-sievie%C5%A1u-fide-meistari-latvij%C4%81 Marija Kuzņecova kļuvusi par desmito sieviešu FIDE meistari Latvijā]&lt;/ref&gt; 2025. gadā kļuvusi par FIDE meistari (FM).

== Vietas Latvijas šaha čempionātā ==
* [[2019. gada Latvijas čempionāts šahā|2019. gads]] — 17. vieta.
* [[2020. gada Latvijas čempionāts šahā|2020. gads]] — 6. vieta.
* [[2021. gada Latvijas čempionāts šahā|2021. gads]] — 8. vieta.
* [[2022. gada Latvijas čempionāts šahā|2022. gads]] — 6. vieta.
* [[2023. gada Latvijas čempionāts šahā|2023. gads]] — 7. vieta.
* [[2024. gada Latvijas čempionāts šahā|2024. gads]] — 5. vieta.
* [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gads]] — 1. vieta.

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 11618736 | chessgames = 202684 | 365chess = Marija_Kuznecova }}

== Atsauces ==
{{atsauces|3}}

{{DEFAULTSORT:Kuzņecova, Marija}}
[[Kategorija:2010. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]</text>
      <sha1>tjd5mtrtjy9b6hioum7d6joi67agcv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Markusa Omofumas nāve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600564</id>
    <revision>
      <id>4448870</id>
      <parentid>4291025</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:07:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448870</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8532" sha1="51744jepr5vh3fupzwmnx1vmtlja5ok" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Markuss Omofuma
 |    vārds_orig = ''Marcus Omofuma''
 |        attēls = 
 |    att_izmērs = 
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1973
 |    dz_mēnesis = 5
 |      dz_diena = 10
 |      dz_vieta = 
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1999
 |     m_mēnesis = 5
 |       m_diena = 1
 |       m_vieta = 
 |  dzīves_vieta = [[Nigērija]], [[Vācija]], [[Austrija]]
 |     pilsonība = [[Nigērija]]
 |       tautība = [[jorubi|jorubs]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 1
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
'''Markuss Omofuma''' (1973. gada 10. maijā — 1999. gada 1. maijā) bija [[Nigērija]]s patvēruma meklētājs [[Austrija|Austrijā]], kurš [[deportācija]]s laikā nomira policijas brutalitātes dēļ. Viņa nāve kļuva par antirasistu kustību simbolu Austrijā.

== Dzīvesgājums un nāve ==
[[Attēls:Marcus-Omofuma-Stein Wien Dez2006.jpg|thumb|Piemiņas akmens Vīnē]]
Omofuma bija [[Jorubi|jorubu]] aizliegtās un vardarbīgās, bet politiski un reliģiski ietekmīgās brālības [[Ogboni]] loceklis un bēga no Nigērijas, kā viņš apgalvoja, nāves draudu dēļ brālībā. 1994. gadā viņš ar viltotiem [[Sjerraleone]]s dokumentiem ieradās [[Vācija|Vācijā]] un nespēja tur iegūt patvērumu. 1998. gada novembrī viņš aizbēga uz Austriju un atkal meklēja patvērumu no Ogboni brālības vajāšanas. Austrijas varas iestādes divas reizes atteica viņam patvērumu un aizturēja viņu 1998. gada decembrī.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diepresse.com/474709/zehn-jahre-spaeter-der-fall-omofuma-wirkt-noch-nach|title=Zehn Jahre später: Der Fall Omofuma wirkt noch nach|last=Antal|first=04 05 2009 um 11:04 von Clara Akinyosoye und Ilona|website=Die Presse|access-date=2025-05-16|date=2009-05-04|language=de}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2016-06-13|title=Vorwort|url=https://doi.org/10.14220/9783737005951.7|journal=Migration und Integration – wissenschaftliche Perspektiven aus Österreich|pages=7–10|doi=10.14220/9783737005951.7}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.protestwanderweg.at/menschenrechte/menschenrechte_10.php|title=Erster Wiener Protestwanderweg - Der Fall Marcus Omofuma|website=www.protestwanderweg.at|access-date=2025-05-16}}&lt;/ref&gt;

1999. gada 1. maijā 25 gadus vecais Omofuma tika deportēts no Austrijas. Trīs policisti iesēdināja viņu ''[[Balkan Airlines]]'' lidmašīnā uz [[Sofija|Sofiju]]. Tā kā viņš pretojās, tie viņu sažņaudza, aizbāza muti un piestiprināja pie sēdekļa. Lente, kas tika izmantota viņa savaldīšanai, visa lidojuma laikā netika pārbaudīta, un tā neļāva viņam elpot. Viņš sāpīgi nomira aptuveni stundu ilgā lidojuma laikā. Viņa nāve tika konstatēta tikai nolaižoties Sofijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Bulgāru ārsti novērtēja nāves iemeslu kā nosmakšanu aizlīmētās mutes un daļēji deguna dēļ, tomēr vairākus gadus pēc tam Austrijas tiesu medicīnas ārsts to apšaubīja, neminot gan labāku iemeslu, kas izsauca publisku strīdu ar Bulgārijas ārstu. No tiesu sistēmas neatkarīgi Austrijas un Vācijas ārsti apstiprināja bulgāru ārsta slēdzienu.

Viņam bija viena meita.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Sekas ==
Omofumas nāve izraisīja protestu vilni Austrijas afrikāņu kopienā un piesaistīja plašu mediju uzmanību Austrijā. Lielākais protests notika 1999. gada 8. maijā [[Vīne|Vīnē]]. Tabloīds laikraksts ''[[Kronen Zeitung]]'' tika kritizēts par rasistisko lietas atspoguļojumu, attaisnojot policistu rīcību un vainojot Omofumu par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Daudzi protestētāji tika arestēti policijas operācijā pret [[Narkotiku tirdzniecība|narkotiku tirdzniecību]], ko Iekšlietu ministrija uzsāka 1999. gada 27. maijā un kuras nosaukums bija &quot;Operācija &quot;Pavasaris&quot;&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://no-racism.net/article/2905|title=no-racism.net: May 1st 2009: 10th anniversary of the death of Marcus Omofuma|website=no-racism.net|access-date=2025-05-16|language=de}}&lt;/ref&gt; kas negatīvi ietekmēja protestu popularitāti,

Trīs policisti, kas bija atbildīgi par viņa nāvi, tika atstādināti no dienesta pienākumu pildīšanas, bet 2001. gada februārī atstādināšana tika atcelta. 2002. gadā viņi tika notiesāti uz 8 mēnešu cietumsodu par &quot;nonāvēšanu nolaidības dēļ īpaši bīstamos apstākļos&quot;. Policistu aizstāvji apgalvoja, ka pats Omofuma ir atbildīgs par viņa nāvi, jo pretojās deportācijai. Visi trīs varēja turpināt pildīt savus pienākumus kā policisti. 2009. gadā divi no viņiem joprojām strādāja par policistiem, bet viens bija atvaļināts. Aktīvisti un cilvēktiesību organizācijas kritizēja sodu kā pārāk maigu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Reaģējot uz šo lietu, 1999. gada jūlijā tika izveidota cilvēktiesību konsultatīvā padome ''Volksanwaltschaft''. Padomei ir jāsniedz ieteikumi Austrijas Iekšlietu ministrijai.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Omofumas nāve un policistu maigā sodīšana kļuva par antirasistu kustību un aktīvistu simbolu Austrijā. Vēl viņa nāves 10. gadadienā Vīnē tika organizēti protesti.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Vīnes pilsētas centrā, Muzeju kvartāla priekšā, atrodas viņam veltīts piemineklis. Piecas tonnas smago piemiņas akmeni no Āfrikas granīta 2003. gadā pēc pašas iniciatīvas izgatavoja māksliniece Ulrike Trūgere.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.heute.at/s/rechtsradikale-aktivisten-verhuellen-fluechtlings-denkmal-100116329|title=Rechtsradikale Aktivisten verhüllen Flüchtlings-Denkmal {{!}} Heute.at|last=lene|website=www.heute.at|access-date=2025-05-16|language=de}}&lt;/ref&gt; Akmens pirmo reizi tika uzstādīts 2003. gada 10. oktobrī blakus [[Vīnes Valsts opera]]i [[Herberts fon Karajans|Herberta fon Karajana]] laukumā bez varas iestāžu atļaujas, un 2003. gada 15. decembrī tas tika pārvietots uz pašreizējo atrašanās vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ulriketruger.at/omofuma-stein|title=omofuma stein|website=ulriketruger|access-date=2025-05-16|language=de}}&lt;/ref&gt; Labējā spārna politiķis [[Jergs Haiders]] piemiņas akmens uzstādīšanas laikā Omofumu nosauca par &quot;narkotirgoni&quot;. Omofumas meita iesniedza prasību pret Haideru par neslavas celšanu un uzvarēja.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Omofumas piemiņas akmens bieži cietis no vandālisma, īpaši pirmajos gados pēc tā uzstādīšanas: informatīvā plāksne tika pārklāta ar sveķiem un darvu, pats akmens ar laku, un 2004. gadā uz tā cita starpā tika uzzīmēts [[Kukluksklans|Kukluksklana]] simbols.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.spuren-der-migration.at/wordpress/?page_id=99|title=Gedenkorte {{!}} Spuren der Migration|access-date=2025-05-16|language=de}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 6. decembrī galēji labējās kustības ''Identitäre Bewegung Österreich'' (tulkojumā no vācu valodas “Kustība par Austrijas identitāti”) dalībnieki, reaģējot uz 2020. gada 2. novembra islamiskā terorista uzbrukumu, aplika Omofuma pieminekli ar stendiem, uz kuriem bija attēloti terora upuri, un uzrakstu ''White Lives Matter Vienna'' (“Balto dzīvības ir svarīgas Vīnē”).&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Neraugoties uz pieminekļa centrālo novietojumu, aptaujā pie tā tikai seši no 115 respondentiem zināja, ko tas simbolizē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Kopš 2014. gada 2. decembra laukums, uz kura atrodas piemiņas akmens, ar Vīnes pilsētas Kultūras komitejas lēmumu ir nosaukts par Cilvēktiesību laukumu (''Platz der Menschenrechte)''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wien.gv.at/presse/2014/12/01/2-dezember-fototermin-platz-der-menschenrechte-in-neubau|title=Archivmeldung: 2. Dezember: Fototermin &quot;Platz der Menschenrechte&quot; in Neubau|work=Presseservice der Stadt Wien|access-date=2025-05-16|date=2014-12-01|last=Presse-Service|language=de|archive-date=2020-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200607003214/https://www.wien.gv.at/presse/2014/12/01/2-dezember-fototermin-platz-der-menschenrechte-in-neubau}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Policija]]
[[Kategorija:Rasisms]]</text>
      <sha1>51744jepr5vh3fupzwmnx1vmtlja5ok</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1975. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608194</id>
    <revision>
      <id>4448832</id>
      <parentid>4332915</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:11:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448832</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22578" sha1="enxlbtryl8t1r2929y303zo0r3vruhy" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|1975|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[1975. gads|1975]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOC limit|limit=2}}
{{KGVT|1975}}

[[Attēls:Apollo-Soyuz-Test-Program-artist-rendering.jpg|thumb|right|300px| ASV un PSRS projektā ''[[Apollo — Sojuz]]'' savienojas kosmosa kuģis ''[[Apollo (ASTP)]]'' un ''[[Sojuz-19]]'']]
[[Attēls:Foto de Venera 9.png|thumb|right|340px| Pirmais Veneras virsmas attēls, ko uzņēma ''[[Venera-9]]'']]
[[Attēls:Viking spacecraft.jpg|thumb|right|240px| Marsa zonde ''[[Viking 1]]'']]
[[Attēls:Aryabhata Satellite.jpg|thumb|right|240px| Indijas pirmais pavadonis ''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]'']]

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[10. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-17]]'', apkalpe: [[Aleksejs Gubarevs]], [[Georgijs Grečko]].
* [[12. janvāris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-17]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Saljut-4]]''.
* [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-702]]'' (''Zenit-2M № 54'').
* [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-703]]'' (''DS-P1-Ju № 74'').
* [[22. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Delta 2910]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Landsat 2]]'' (''ERTS B'').
* [[23. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-704]]'' (''Zenit-4MK № 35'').
* [[24. janvāris]] — militārā orbitālā stacija ''[[Saljut-3]]'' tika novadīta no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-705]]'' (''DS-P1-Ju № 75'').
* [[30. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-2BL]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-706]]'' (''US-K № 4'').

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-707]]'' (''Celina-O № 26'').
* [[6. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-2 № 12]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Diamant BP4]]'' palaists ģeodēzijas pavadonis ''[[Starlette]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Delta-2914]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[SMS 2]]'' ''SMS B'').
* [[9. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-17]]'' (apkalpe: [[Aleksejs Gubarevs]], [[Georgijs Grečko]]) atvienojās no stacijas ''[[Saljut-4]]'' un nolaidās uz zemes.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists ģeodēzijas pavadonis ''[[Kosmos-708]]'' (''Sfera № 13'');
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-709]]'' (''Zenit-4MK № 36'').
* [[20. februāris]] — nesējraķetes ''[[Atlas-SLV3D Centaur-D1A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Intelsat IV F-6]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[M-3C]]'' palaists jonosfēras pētījumu pavadonis ''[[Taiyo]]'' (''SRATS'').
* [[26. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-710]]'' (''Zenit-4MK № 37'').
* [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaisti militārie sakaru pavadoņi ''[[Kosmos-711]]'', ''[[Kosmos-712]]'', ''[[Kosmos-713]]'', ''[[Kosmos-714]]'', ''[[Kosmos-715]]'', ''[[Kosmos-716]]'', ''[[Kosmos-717]]'', ''[[Kosmos-718]]'' (''Strela-1M'').

=== Marts ===
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Titan III(34)B]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 2439]]'' (''Jumpseat 4''; ''Gambit-3 4342'').
* [[12. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-719]]'' (''Zenit-4MK № 38'').
* [[16. marts]] — zonde ''[[Mariner 10]]'' veica Merkura 3. pārlidojumu.
* [[21. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-720]]'' (''Zenit-4MT № 8'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-721]]'' (''Zenit-2M № 55'').
* [[27. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-722]]'' (''Zenit-4MK № 39'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists radiācijas joslu un augšējās atmosfēras pētniecības pavadonis ''[[Interkosmos-13]]'' (''DS-U2-IK № 6'').

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 21]]'' (''Meteor-1 № 22L'').
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-723]]'' (''US-A № 9'').
* [[5. aprīlis]] — ''[[Apollo–Sojuz]]'': ar nesējraķeti ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' palaists kosmosa kuģis režīmā ''[[7K-T № 39]]'' (''Sojuz-18A''), bet raķetes avārijas dēļ tas veica suborbitālu lidojumu (apkalpe: [[Vasilijs Lazarevs]], [[Oļegs Makarovs]]).
* [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-724]]'' (''US-A № 10'').
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-725]]'' (''DS-P1-Ju № 76'').
* [[9. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Delta 1410]]'' palaists ģeodēzijas pavadonis ''[[GEOS-3]]''.
* [[11. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas un sakaru pavadonis ''[[Kosmos-726]]'' (''Parus № 2'').
* [[13. aprīlis]] — nesējraķetes ''[[Atlas-F Star-17A]]'' avārijā zaudēts militārais eksperimentu pavadonis ''[[RM 20]]'' (''P72-2'').
* [[14. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-3 2]]'' (''Molnija-3 № 12L).
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-727]]'' (''Zenit-4MK № 40'').
* [[18. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-728]]'' (''Zenit-2M № 56'');
** ar nesējraķeti ''[[Titan III(24)B Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 4883]]'' (''KH-8 44''; ''Gambit-3 4344'').
* [[19. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists Indijas pirmais pavadonis ''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''.
* [[22. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-729]]'' (''Zaliv № 19'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-730]]'' (''Zenit-4MK № 41'').
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-1 29]]'' (''Molnija-1 № 35L).

=== Maijs ===
* [[7. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Scout-F1]]'' palaista rentgenstaru observatorija ''[[Small Astronomy Satellite 3|SAS 3]]'' (''Explorer 53'');
** ar nesējraķeti ''[[Delta-2914]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Anik A3]]''.
* [[17. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Diamant BP4]]'' palaisti pavadoņi ''[[Pollux]]'' (''D 5A'') un ''[[Castor (pavadonis)|Castor]]'' (''D 5B'').
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Titan III(23)C]]'' palaisti militārie sakaru pavadoņi ''[[OPS 9435]]'' (''DSCS II 5'') un ''[[OPS 9436]]'' (''DSCS II 6''), bet augšējās pakāpes kļūmes dēļ ievadīti nepareizā orbītā.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-731]]'' (''Zenit-2M № 57'').
* [[22. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas-SLV3D Centaur-D1A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Intelsat IV F-1]]''.
* [[24. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Thor-LV2F Burner-2A]]'' palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis ''[[OPS 6226]]'' (''DMSP-5C F2'');
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz (nesējraķešu saime)|Sojuz]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-18]]'', apkalpe: [[Pjotrs Kļimuks]], [[Vitālijs Sevastjanovs]].
* [[26. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-18]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Saljut-4]]''.
* [[28. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaisti militārie sakaru pavadoņi ''[[Kosmos-732]]'', ''[[Kosmos-733]]'', ''[[Kosmos-734]]'', ''[[Kosmos-735]]'', ''[[Kosmos-736]]'', ''[[Kosmos-737]]'', ''[[Kosmos-738]]'', ''[[Kosmos-739]]'' (''Strela-1M'');
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-740]]'' (''Zenit-4MK № 42'').
* [[30. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Kosmos-741]]'' (''Zenit-2M / NH № 1''; ''Gektor-Priroda'').

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]]:
** nesējraķetes ''[[Kosmos-3M]]'' avārijā zaudēts Saules radiācijas pētniecības pavadonis ''[[DS-U3-IK № 5]]'' (''Interkosmos'');
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-742]]'' (''Zenit-4MK № 43'').
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-1 № 30]]'' (''Molnija-1K № 37L'') un tehnoloģiju pavadonis ''[[SRET 2]]'' (''MAS 2'').
* [[8. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-D]]'' palaists Veneras orbitālais un nolaižamais aparāts ''[[Venera-9]]'' (''4V1 № 1'');
** ar nesējraķeti ''[[Titan IIID]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[OPS 6381]]'' (''KH-9 10''; ''Hexagon 1210''), ''[[P-226 1]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Delta 2910]]'' palaists eksperimentāls meteoroloģijas pavadonis ''[[Nimbus 6]]'' (''ERTS B'');
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-743]]'' (''Zenit-4MK № 44'').
* [[14. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-D]]'' palaists Veneras orbitālais un nolaižamais aparāts ''[[Venera-10]]'' (''4V1 № 2'').
* [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas-SLV3A Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 4966]]'' (''Canyon 6'').
* [[20. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-744]]'' (''Celina-D № 7'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-1910]]'' palaista Saules observatorija ''[[OSO 8]]''.
* [[24. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-745]]'' (''DS-P1-Ju № 77'').
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-746]]'' (''Zenit-4MK № 45'').
* [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-747]]'' (''Zenit-2M № 58'').

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-748]]'' (''Zenit-4MK № 46'').
* [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-749]]'' (''Celina-O № 27'').
* [[8. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-2 № 13]]''.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-2 1]]''.
* [[15. jūlijs]]:
** ''[[Apollo — Sojuz]]'': ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-19]]''; apkalpe: [[Aleksejs Ļeonovs]] un [[Valērijs Kubasovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Saturn-1B]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo (ASTP)]]''; apkalpe: [[Tomass Stefords]], [[Venss Brends]] un [[Donalds Sleitons]].
* [[17. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-750]]'' (''DS-P1-I № 16'');
** kosmosa kuģis ''[[Apollo (ASTP)]]'' saslēdzās ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz-19]]''.
* [[19. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-19]]'' atvienojās no ''[[Apollo (ASTP)]]'', saslēdzās ar to un atkal atvienojās no tā.
* [[21. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-19]]'' (apkalpe: [[Aleksejs Ļeonovs]] un [[Valērijs Kubasovs]]) nolaidās uz zemes.
* [[23. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-751]]'' (''Zenit-2M № 59'').
* [[24. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Kosmos-752]]'' (''Taifun-1 № 3'');
** kosmosa kuģis ''[[Apollo (ASTP)]]'' (apkalpe: [[Tomass Stefords]], [[Venss Brends]] un [[Donalds Sleitons]]) nolaidās uz Zemes okeānā.
* [[26. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Feng Bao 1]]'' palaists eksperimentu pavadonis ''[[JSSW 1]]'' (''CK 1'');
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz-18]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Kļimuks]], [[Vitālijs Sevastjanovs]]) atvienojās no stacijas ''[[Saljut-4]]'' un nolaidās uz zemes.
* [[31. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-753]]'' (''Zenit-4MK № 47'').

=== Augusts ===
* [[9. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-2913]]'' palaists gamma starojuma pētniecības pavadonis ''[[COS B]]''.
* [[13. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-754]]'' (''Zenit-4MK № 48'').
* [[14. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas un sakaru pavadonis ''[[Kosmos-755]]'' (''Parus № 3'').
* [[20. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Titan-3E Centaur-D1T]]'' palaists Marsa orbitālais un nolaižamais aparāts ''[[Viking 1]]''.
* [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-756]]'' (''Celina-D № 8'').
* [[27. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Delta-2914]]'' palaists eksperimentāls sakaru pavadonis ''[[Symphonie 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-757]]'' (''Zenit-4MK № 49'').

=== Septembris ===
* [[2. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-1 № 31]]'' (''Molnija-1 № 34L'').
* [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-758]]'' (''Jantar-2K № 3'').
* [[9. septembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-2 № 14]]'';
** nesējraķetes ''[[N-I]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kiku 1]]'' (''ETS 1'');
** ar nesējraķeti ''[[Titan-3E Centaur-D1T]]'' palaists Marsa orbitālais un nolaižamais aparāts ''[[Viking 2]]''.
* [[12. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-759]]'' (''Zenit-4MT № 9'').
* [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-760]]'' (''Zenit-4MK № 50'').
* [[17. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaisti militārie sakaru pavadoņi ''[[Kosmos-761]]'', ''[[Kosmos-762]]'', ''[[Kosmos-763]]'', ''[[Kosmos-764]]'', ''[[Kosmos-765]]'', ''[[Kosmos-766]]'', ''[[Kosmos-767]]'', ''[[Kosmos-768]]'' (''Strela-1M'').
* [[18. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 22]]'' (''Meteor-1 № 28L'').
* [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-769]]'' (''Zenit-2M № 60'').
* [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists ģeodēzijas pavadonis ''[[Kosmos-770]]'' (''Sfera № 14'').
* [[25. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-771]]'' (''Zenit-4MKT № 1'').
* [[26. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas-SLV3D Centaur-D1AR]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Intelsat IVA F-1]]''.
* [[26. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Diamant BP4]]'' palaists ultravioletā starojuma pētījumu pavadonis ''[[Aura (pavadonis)|Aura]]'' (''D 2B'').
* [[29. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists kosmosa kuģis bezpilota režīmā ''[[Kosmos-772]]'' (''7K-S № 2'').
* [[30. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais sakaru pavadonis ''[[Kosmos-773]]'' (''Strela-2M № 10'').

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-774]]'' (''Zenit-4MK № 51'').
* [[3. oktobris]] — bezpilota kosmosa kuģis ''[[Kosmos-772]]'' nolaidās uz zemes.
* [[6. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-2910]]'' palaists atmosfēras pētījumu pavadonis ''[[Explorer 54]]'' (''AE D'').
* [[8. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-DM]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-775]]'' (''US-KS № 1'').
* [[9. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Titan III(24)B Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 5499]]'' (''KH-8 45''; ''Gambit-3 4345'').
* [[12. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Scout D1]]'' palaists rentgenstaru pētniecības pavadonis ''[[Ariel 5]]'' (''UK 5'').
* [[16. oktobris]]:
** nesējraķetes ''[[Proton-K / Blok-D]]'' augšējās pakāpes avārijas dēļ zaudēts Mēness nolaižamais aparāts ar paraugu atgādāšanas moduli ''[[Je-8-5M № 412]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Delta-2914]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES 1]]'' (''GOES A'', ''SMS C'').
* [[17. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-776]]'' (''Zenit-2M № 61'').
* [[20. oktobris]] — ''[[Venera-9]]'' iegāja Veneras orbītā.
* [[22. oktobris]] — ''[[Venera-9]]'' nolaižamais aparāts nolaidās uz Veneras virsmas un ieguva pirmos Veneras virsmas attēlus.
* [[23. oktobris]] — ''[[Venera-10]]'' iegāja Veneras orbītā.
* [[25. oktobris]] — ''[[Venera-10]]'' nolaižamais aparāts nolaidās uz Veneras virsmas.
* [[29. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-777]]'' (''US-P № 2'').

=== Novembris ===
* [[4. novembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas un sakaru pavadonis ''[[Kosmos-778]]'' (''Parus № 4'');
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-779]]'' (''Zenit-4MK № 52'').
* [[14. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-3 № 3]]'' (''Molnija-3 № 13L'').
* [[17. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists kosmosa kuģis bezpilota režīmā ''[[Sojuz-20]]'' (''7K-T/A9 № 64'').
* [[19. novembris]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz-20]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Saljut-4]]''.
* [[20. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-2910]]'' palaists atmosfēras pētījumu pavadonis ''[[Explorer 55]]'' (''AE E'').
* [[21. novembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-780]]'' (''Zenit-2M № 62'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-781]]'' (''Celina-O № 28'').
* [[25. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-U]]'' palaists bioloģisko pētījumu pavadonis ''[[Kosmos-782]]'' (''Bion № 3'').
* [[26. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2A]]'' palaists militārais pavadonis ''[[FSW-0 1]]'' (''FSW 1'', ''JB-1 1'').
* [[28. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais sakaru pavadonis ''[[Kosmos-783]]'' (''Strela-2M № 11'').

=== Decembris ===
* [[3. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-784]]'' (''Zenit-2M № 63'').
* [[4. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Titan IIID]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[OPS 4428]]'' (''KH-9 11''; ''Hexagon 1211''), ''[[OPS 5547]]'' (''S3 2'').
* [[6. decembris]] — nesējraķetes ''[[Scout-F1]]'' avārijā zaudēti atmosfēras pētniecības pavadoņi ''[[Dual Air Density Explorer|DADE-A]]'' un ''[[Dual Air Density Explorer|DADE-B]]'' (''Explorer'').
* [[11. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists Saules radiācijas pētniecības pavadonis ''[[Interkosmos-14]]'' (''DS-U2-IK № 7'').
* [[12. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-785]]'' (''US-A № 11'').
* [[13. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-3914]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Satcom 1]]''.
* [[14. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Titan III(23)C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 3165]]'' (''DSP 5'').
* [[16. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Feng Bao 1]]'' palaists eksperimentu pavadonis ''[[JSSW 2]]'' (''CK 2'');
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-786]]'' (''Zenit-4MK № 53'').
* [[17. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-2 № 15]]''.
* [[19. decembris]] — nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' avārijā zaudēts pretpavadoņu ieroču mērķa pavadonis ''DS-P1-M № 7'').
* [[22. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-SO-L]]'' palaists Saules un magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[Prognoz-4]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-DM]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Raduga-1]]'' (''Gran № 11L'').
* [[25. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 23]]'' (''Meteor-1 № 38L'').
* [[27. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M / Blok-ML]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-3 № 15L]]''.

== Dzimuši ==
* [[11. janvāris]] — [[Roberts Hainss]] (''Robert Hines''), ASV kosmonauts
* [[19. februāris]] — [[Sergejs Prokopjevs]] (''Сергей Валерьевич Прокопьев''), Krievijas kosmonauts
* [[2. maijs]] — [[Dorotija Metkalfa-Lindenburgere]] (''Dorothy Metcalf-Lindenburger''), ASV kosmonaute
* [[24. septembris]] — [[Tailers Heigs]] (''Tyler Hague''), ASV kosmonauts
* [[11. novembris]] — [[Gregorijs Vaizmens]] (''Gregory R. Wiseman''), ASV kosmonauts
* [[22. novembris]] — [[Jūsaku Maedzava]] (前澤 友作, ''Maezawa Yūsaku''), Japānas uzņēmējs, kosmiskais tūrists
* [[11. decembris]] — [[Fransisko Rubio]] (''Francisco Rubio''), ASV kosmonauts
* [[22. decembris]] — [[Takuja Oniši]], Japānas kosmonauts

{{Kosmonautikas gadi}}
{{1975. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:1975. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>enxlbtryl8t1r2929y303zo0r3vruhy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Operācija &quot;Plunder&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610651</id>
    <revision>
      <id>4448902</id>
      <parentid>4351530</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:49:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (5), {{ASV}} → {{USA}}, {{cite book → {{grāmatas atsauce (7), {{cite web → {{tīmekļa atsauce, {{flagicon| → {{flaga| (5), {{Infobox military conflict → using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448902</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10091" sha1="m79tcrgk4awm1vl2079kz7ekf64ldna" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
 |conflict    = Operācija &quot;Plunder&quot;
 |partof      = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Otrā pasaules kara Eiropas teātris|Otrā pasaules kara Eiropas teātra]] [[Otrā pasaules kara Rietumu fronte]]s [[Centrāleiropas operācija]]s
 |image       = Crossingtherhine.jpg
 |image_size  = 300
 |caption     = [[ASV 89. kājnieku divīzija]] šķērso [[Reina|Reinu]] zem ienaidnieku uguns
 |date        = 1945. gada 23.-27. marts
 |place       = [[Lejas Reinas reģions]], Vācija
 |result      = Sabiedroto uzvara
 |combatant1  = {{ubl|{{GBR}}|{{USA}}|{{flaga|CAN|1921}} [[Kanāda]]}}
 |combatant2  = {{flaga|Nazi Germany}} [[Trešais reihs]]
 |commander1  = {{ubl|{{flaga|UK}} [[Bernards Montgomerijs]]
                     |{{flaga|UK}} [[Mailzs Dempsijs]]
                     |{{flaga|ASV}} [[Viljams H. Simsons]]}}
 |commander2  = {{ubl|{{flaga|Nazi Germany}} [[Johanes Blaskovics]]
                     |{{flaga|Nazi Germany}} [[Alfrēds Šlems]]}}
 |units1      = [[Attēls:21st army group badge large.svg|25px]] {{ubl|[[21. Armiju grupa]]}}
* [[Attēls:2nd british army badge large.png|25px]] [[Otrā armija (Lielbritānija)|Britu Otrā armija]]
* [[Attēls:US Ninth Army patch.svg|25px]] [[Devītā ASV Armija]]
* [[9. Kanādiešu kājnieku brigāde]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://recherche-collection-search.bac-lac.gc.ca/eng/home/record?app=fonandcol&amp;IdNumber=5110032 | title=Headquarters, 9th Canadian Infantry Brigade | date=25 November 2016 }}&lt;/ref&gt;

 |units2      = {{ubl|[[Karaspēka grupa &quot;H&quot;]]}}
* [[1. Izpletņlēcēju armija (Vērmahts)|1. Gaisa desanta armija]]
 |strength1   = {{ubl|1 284 712 karavīri|5481 lielgabali}}
 |strength2   = {{ubl|69 000 karavīri|45 tanki}}
 |casualties1 = {{ubl|'''Lielbritānija'''}}
* 3968 upuri
                {{ubl|'''ASV'''}}
* 2813 upuri
                {{ubl|6781 upuri kopā}}
 |casualties2 = 16 000 sagūstīti
 |campaignbox = 
}}
'''Operācija &quot;Plunder&quot;''' vai '''Reinas operācija''' bija [[militāra operācija]], lai šķērsotu [[Reina]]s upi un tā norisinājās 1945. gada 23. marta naktī, ko uzsāka britu 21. armiju grupa feldmaršala [[Bernards Montgomerijs|Bernarda Montgomerija]] vadībā. Upe tika šķērsota pie [[Vācija]]s pilsētām [[Rīsa]]s, [[Vēzele]]s un uz dienvidiem no [[Lipe]]s upes, ko veica Lielbritānijas Otrā armija ģenerālleitnanta Mailza Dempsija vadībā un ASV Devītā armija ģenerālleitnanta Viljama H. ​​Simpsona vadībā.

Reinas kauja bija izšķiroša [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] uzbrukumam [[Trešais reihs|Vācijai]], un Montgomerijs to plānoja kā trīs armiju uzbrukumu, tostarp gaisa desanta uzbrukumu, piecu tūkstošu lielgabalu artilērijas apšaudi un angloamerikāņu [[bumbvedējs|bumbvedēju]] izmantošanu. Tika piegādātas tūkstošiem tonnu dažādu kara materiālu, tostarp milzīgs daudzums tiltu būves aprīkojuma.

1945. gada 24. martā Pirmā Sabiedroto gaisa desanta armija veica operāciju &quot;Varsity&quot; Reinas austrumu krastā, atbalstot operāciju &quot;Plunder&quot;, kurā piedalījās no ASV XVIII gaisa desanta korpusa, Lielbritānijas 6. un ASV 17. gaisa desanta divīzijas.

Bija paredzēts, ka Simpsona Devītā armija un ģenerālleitnanta Krerara kanādieši februārī veiks arī operāciju &quot;Grenade&quot;, kas sagatavos placdarmus tālākiem sabiedroto uzbrukumiem.&lt;ref&gt;Trigg, Jonathan (2020). To VE Day Through German Eyes: The Final Defeat of Nazi Germany. Stroud, Gloucestershire, UK: Amberley Publishing. ISBN 978-1-4456-9944-8.&lt;/ref&gt;

Sagatavošanās darbi, piemēram, krājumu uzkrāšana, ceļu būvniecība un 36 Karaliskās flotes desanta kuģu transportēšana, no 16. marta tika slēpti aiz masīva dūmu aizsega. Operācija sākās 1945. gada 23. marta naktī. Tā ietvēra arī operāciju &quot;Varsity&quot; izpletņlēcēju un planieru nosēšanos netālu no Vēzeles un [[Īpašais gaisa dienests|Speciālā gaisa dienesta]] operāciju &quot;Archway&quot;.

== Operācijas gaita ==
[[Attēls:Rhine Crossings in the North 24-28 March 1945.jpg|thumb|Sabiedroto operācijas karte no 24. līdz 28. martam Lejas Reinas reģionā|left]]
Operācija sākās 1945. gada 24. martā. Pirms operācijas tika veikta stundu ilga artilērijas sagatavošana.

Britu 2. armijas 30. armijas korpusa zonā upi sāka šķērsot četri 51. kājnieku divīzijas bataljoni. Līdz rītam 30. korpusa vienības bija izveidojušas līdz 4 kilometriem dziļu [[placdarms|placdarmu]]. Arī Lielbritānijas 2. armijas 12. korpusa un ASV 9. armijas 16. korpusa karaspēki veiksmīgi šķērsoja Reinu. 12. korpusa vienības ieņēma Vēzeli. Vācu pretestība bija niecīga.

Tajā pašā dienā uz ziemeļaustrumiem no Vēzeles notika gaisa desanta operācija.

== Operācijas rezultāti ==
Līdz 24. marta beigām 21. armiju grupas karaspēks bija ieņēmis vairākus tiltu placdarmus Reinas labajā krastā 10 līdz 12 kilometru dziļumā.

=== Ietekme uz vācu armiju un pavēlniecību ===
Sabiedroto operācijai pretojās vācu 1. izpletņlēcēju armija (''1. Fallschirm-Armee''), kuru komandēja ģenerālis Alfrēds Šlems un kura bija daļa no H armiju grupas. Lai gan šis formējums tika uzskatīts par visefektīvāko vācu spēku šajā apgabalā, tas bija ievērojami noplicināts pēc iepriekšējās darbības Reihsvaldes kaujā. Nespējot izturēt sabiedroto spiedienu, 1. izpletņlēcēju armija atkāpās ziemeļaustrumu virzienā uz [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Brēmene|Brēmeni]], atstājot plaisu starp sevi un 15. armiju [[Rūra|Rūrā]].

[[Jozefs Gebelss]] jau no paša sākuma labi apzinājās operācijas &quot;Plunder&quot; potenciālo ietekmi. 24. martā viņš savu dienasgrāmatas ierakstu sāka ar vārdiem: &quot;Situācija rietumos ir nonākusi ārkārtīgi kritiskā, šķietami gandrīz nāvējošā fāzē.&quot; Viņš turpināja atzīmēt Reinas šķērsošanu plašā frontē un paredzēja sabiedroto mēģinājumus ielenkt Rūras industriālo centru.

27. martā 1. izpletņlēcēju armijas vadība tika nodota ģenerālim Ginteram Blūmentritam, jo ​​Šlems bija ievainots. Blūmentrits un viņa priekšnieks ģenerālpulkvedis Johaness Blaskovics abi atzina, ka situācija ir zaudēta. Armijas fronte bija nepilnīga, nebija rezervju, vāja artilērija, nebija gaisa atbalsta un bija maz tanku. Sakari bija vāji, pat starp korpusiem bija grūti sazināties. Papildspēki bija tik trūcīgi, ka ģenerāļi nolēma tos neizmantot, lai izvairītos no nevajadzīgiem upuriem.

Lai gan Blūmentritam bija kategoriska pavēle ​​no Virspavēlniecības noturēties un cīnīties, no 1. aprīļa viņam izdevās atkāpties ar minimāliem upuriem, galu galā atkāpjoties aiz Dortmundes-Emsas kanāla uz [[Teitoburgas mežs|Teitoburgas mežu]]. Nedēļas laikā pēc operācijas sākuma sabiedrotie bija sagūstījuši 30 000 karagūstekņu uz ziemeļiem no Rūras.

=== Vinstons Čērčils ===
[[Attēls:Churchill on the east bank of the Rhine.jpg|thumb|Vinstons Čērčils, ģenerālis Viljams H. Simpsons, feldmaršals Alans Brūks un feldmaršals Bernards Montgomerijs vācu kontrolētajā Reinas austrumu krastā, 1945. gada 25. martā]]
[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Vinstons Čērčils]] atradās feldmaršala Montgomerija štābā netālu no [[Venlo]] pirms operācijas sākuma. Pēc tam Čērčils un Montgomerijs 24. martā vēroja arī operācijas &quot;Varsity&quot; gaisa desantu.

Nākamajā dienā, 25. martā, Čērčils un Montgomerijs apmeklēja ASV ģenerāļa [[Dvaits Eizenhauers|Dvaita D. Eizenhauera]] štābu. Pēc pusdienām un instruktāžas grupa devās uz ar smilšu maisiem norobežotu māju, no kuras pavērās skats uz Reinu un klusu, neaizsargātu vācu kontrolētā upes krasta posmu. Pēc Eizenhauera aiziešanas Čērčils, Montgomerijs un ASV komandieru un bruņotas apsardzes grupa aizņēmās LCVP desanta kuģi un uz 30 minūtēm bez izaicinājumiem ieradās ienaidnieka teritorijā. Pēc tam viņi apmeklēja iznīcināto dzelzceļa tiltu Vēzelā un devās prom, kad sākās vācu artilērijas apšaude.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* {{grāmatas atsauce |last=Churchill |first=Winston |author-link=Vinstons Čērčils |title=[[The Second World War (book series)|The Second World War]] |publisher=Cassell |year=1960 |location=London |pages=301–305 }}
* {{grāmatas atsauce |last=Delaforce |first=Patrick |title=Onslaught on Hitler's Rhine: Operations Plunder and Varsity, March 1945 |publisher=Fonthill Media |year=2015 |location=England |isbn=978-1-78-155441-8}}
* {{grāmatas atsauce |last=Ford |first=K. |title=The Rhine Crossings 1945 |url=https://archive.org/details/rhinecrossings190000ford |publisher=Osprey |year=2007 |isbn=978-1-84-603026-0 }}
* {{grāmatas atsauce |last=MacDonald |first=Charles B |author-link=Charles B. MacDonald |chapter=Chapter XIII The Rhine Crossings in the South |series=United States Army in World War II European Theater of Operations |title=The Last Offensive |publisher=Office of the Chief of Military History, Department of the Army |year=1973 |chapter-url=http://www.ibiblio.org/hyperwar/USA/USA-E-Last/USA-E-Last-13.html |access-date=9 February 2011 }}
* {{grāmatas atsauce |last=Moore |first=William |title=Decisive Battles |publisher=Windward |year=1986 |location=England |pages=118–124 |isbn=0-7112-0453-5}}
* {{grāmatas atsauce |last=Saunders |first=Tim |title=Operation Plunder |publisher=Pen &amp; Sword |series=Battleground Europe |year=2006 |location=Barnsley |isbn=1-84415-221-9 }}
* {{grāmatas atsauce |author-link = Milton Shulman|last=Shulman |first=Milton |title=Defeat in the West |publisher=Masquerade |year=1995 |location=Chailey |pages=310–311 |isbn=1-872947-03-4}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.krieg-am-niederrhein.de/ krieg-am-niederrhein.de]

{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:1945. gads]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]
[[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]]</text>
      <sha1>m79tcrgk4awm1vl2079kz7ekf64ldna</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marja Sekaņska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>614003</id>
    <revision>
      <id>4448999</id>
      <parentid>4407480</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:26:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots 2026. gada Polijas šaha čempionāta rezultāts</comment>
      <origin>4448999</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3141" sha1="dgttcisdqheijyaju1423lg0l0bd62a" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Marja Sekaņska
|     vārds_orig = ''Maria Siekańska''
|         attēls = 2021-Maria-Siekanska.JPG
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Marja Sekaņska 2021. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2007
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{POL}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Marja Sekaņska''' ({{val|pl|Maria Siekańska}}; dzimusi {{dat|2007|1|1}}) ir [[Polija]]s [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] meistare [[šahs|šahā]] (2023), [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionāta]] uzvarētāja (2025).

== Biogrāfija ==
Polijas meiteņu šaha čempionātos dažādās vecuma grupās izcīnījusi 8 medaļas: 2 zelta (2019 — G12 vecuma grupā; 2025 — G18 vecuma grupā), 2 sudraba (2020 — G14 vecuma grupā; 2024 — G18 vecuma grupā) un 4 bronzas (2015 — G8 vecuma grupā, 2022 — G16 vecuma grupā, 2023 — G16 vecuma grupā, 2023 — G20 vecuma grupā).
Sekmīgi pārstāvējusi savu valsti Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]] dažādās vecuma grupās, kurās izcīnījusi 2 medaļas: zelta (2025 — Eiropas jauniešu šaha čempionātā G18 vecuma grupā&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1282632.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 European Youth Chess Championship 2025 — G18]&lt;/ref&gt;) un bronzu (2023 — Eiropas jauniešu šaha čempionātā G16 vecuma grupā).&lt;ref&gt;[https://s2.chess-results.com/tnr793420.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 European Youth Chess Championship 2023 — Girls 16]&lt;/ref&gt; Polijas izlases sastāvā divas reizes uzvarējusi Eiropas jauniešu komandu šaha čempionātā: 2019. gadā G12 vecuma grupā un 2024. gadā G18 vecuma grupā.

2024. gadā dalījusi pirmo vietu Polijas sieviešu šaha pusfinālā,&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/polfinaly-mistrzostw-polski-w-szachach-na-2024/ Półfinały Indywidualnych Mistrzostw Polski w Szachach na 2024]&lt;/ref&gt; un debitējusi Polijas sieviešu šaha čempionāta finālā, kurā ierindojusies 7. vietā un bijusi vienīgā dalībniece, kurai izdevies pieveikt turnīra uzvarētāju [[Alina Kašlinska|Aļinu Kašlinsku]].&lt;ref&gt;[http://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2024/ 76. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach]&lt;/ref&gt;

2026. gada martā Varšavā ierindojusies 7. vietā Polijas sieviešu šaha čempionātā.&lt;ref&gt;[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-kobiet-w-szachach-2026/ 78. Indywidualne Mistrzostwa Polski Kobiet w Szachach Warszawa, 22 – 30 marca 2026]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 21852650 | chessgames = 211021 | 365chess = Maria_Siekanska }}
* [http://www.szachypolskie.pl/maria-siekanska/ Maria Siekańska — Szachy w Polsce (poliski)]

{{DEFAULTSORT:Sekaņska, Marja}}
[[Kategorija:2007. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Polijas šahisti]]</text>
      <sha1>dgttcisdqheijyaju1423lg0l0bd62a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pauļuki (Ogresgala pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>614873</id>
    <revision>
      <id>4448601</id>
      <parentid>4436100</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:21:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1803" sha1="buv78jq27yzcac72b85ip68i8m8fbf9" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada novembris}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pauļuki
| settlement_type = Ciema daļa
| pushpin_map = Latvija#Ogres novads
| pushpin_label = Pauļuki
| pushpin_label_position =  
| latd = 56.8417
| longd = 24.7394
| map_caption = 
| population_total = 14
| area_total_km2 = 0.25
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2770 |title=Informācija par objektu: Pauļuki |accessdate={{dat|2025|12|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| subdivision_type = Novads
| subdivision_name = [[Ogres novads]]
| subdivision_type1 = Pagasts
| subdivision_name1 = [[Ogresgala pagasts]]
| subdivision_type2 = Ciems
| subdivision_name2 = [[Mežvidi (Ogresgala pagasts)|Mežvidi]]
}}
'''Pauļuki''' ir [[Mežvidi (Ogresgala pagasts)|Mežvidu]] ciema daļa [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastā]]. Atrodas {{nobr|5 km}} no pagasta centra [[Ogresgals|Ogresgala]], {{nobr|11 km}} no novada centra [[Ogre]]s un {{nobr|52 km}} no [[Rīga]]s.

== Ģeogrāfija ==
Pauļuki atrodas starp lauksaimniecības zemēm un nelieliem mežu masīviem, austrumos tie pieguļ Mežvidu ciema galvenajai daļai. Gar Pauļukiem ziemeļos iet LVM meža ceļš &quot;Briežu ceļš&quot;, kas savieno Pauļukus ar citām pagasta apdzīvotām vietām un ir bijusī [[Šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] [[Dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogres—Lauberes līnija]]. 20. gadsimta vidus kartēs Pauļuki vēl atzīmēti kā viensēta. Apkārtnē ir salīdzinoši neliela apbūve, un teritorija aizņem aptuveni 0,25 km².

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Ogres novads-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas bijušie ciemi]]</text>
      <sha1>buv78jq27yzcac72b85ip68i8m8fbf9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616374</id>
    <revision>
      <id>4448777</id>
      <parentid>4393773</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T00:39:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4448777</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10961" sha1="qy2wlq1tociufqu66wdh2mgk8g8n9bn" xml:space="preserve">{{militāras vienības infokaste
|unit_name= ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja
|image= Joint Chiefs of Staff seal (2).svg
|image_size=200px
|caption= ASV Apvienotās štāba priekšnieku komitejas emblēma
|dates=1942–pašlaik
|countries={{ASV}} 
|allegiance=[[ASV Aizsardzības departaments]]
|branch=
|type= [[Štābs|Apvienotie štābi]]
|role= Konsultatīvā padome, kas sniedz profesionālas militārās konsultācijas aizsardzības ministram un prezidentam
|size= 8 locekļi
|command_structure=
|garrison= [[Pentagons]]
|garrison_label=
|nickname=
|patron=
|motto=
|colors=
|colors_label=
|march=
|mascot=
|equipment=
|equipment_label=
|battles=
|anniversaries=
|decorations=
|battle_honours=
|disbanded=
|flying_hours=
|website=
&lt;!-- Commanders --&gt;
|commander1=[[Dens Keins]] 
|commander1_label= ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieks
|commander2=[[Kristofers Mahoni]] 
|commander2_label=Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja vietnieks
&lt;!-- Insignia --&gt;
|identification_symbol=
|identification_symbol_label=
|identification_symbol_2=
|identification_symbol_2_label=
|identification_symbol_3=
|identification_symbol_3_label=
|identification_symbol_4=
|identification_symbol_4_label=
&lt;!-- Aircraft --&gt;
|aircraft_attack=
|aircraft_bomber=
|aircraft_electronic=
|aircraft_fighter=
|aircraft_helicopter=
|aircraft_helicopter_attack=
|aircraft_helicopter_cargo=
|aircraft_helicopter_multirole=
|aircraft_helicopter_observation=
|aircraft_helicopter_transport=
|aircraft_helicopter_utility=
|aircraft_interceptor=
|aircraft_patrol=
|aircraft_recon=
|aircraft_trainer=
|aircraft_transport=
}}
'''ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja''' ({{val|en|Joint Chiefs of Staff}}, JCS) ir galvenā [[ASV Bruņotie spēki|ASV bruņoto spēku]] plānošanas un vadības institūcija.
[[Attēls:Members of the Joint Chiefs of Staff (United States) pose for a photo in the Pentagon on September 11, 2025.jpg|thumb|Apvienotā štābu priekšnieku komiteja 2025. gada septembrī]]
Komiteju veido augstākie virsnieki (ģenerāļi vai admirāļi), kas pārstāv visus ASV bruņoto spēku atzarus:
* Komitejas priekšsēdētājs;
* Priekšsēdētāja vietnieks;
*[[Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks|ASV armijas štāba priekšnieks]];
* ASV gaisa spēku štāba priekšnieks;
* Kosmosa operāciju priekšnieks;
* Jūras operāciju priekšnieks;
* ASV jūras kājnieku korpusa komendants;
* Nacionālās gvardes pārvaldes komandieris.

Komiteja tika izveidota ar Nacionālās drošības likumu, kas arī izveidoja vienotu Aizsardzības departamentu, lai aizstātu Armijas un Jūras spēku departamentus. Komitejas locekļu galvenais uzdevums ir konsultēt Jūras spēku, Gaisa spēku un Sauszemes spēku aizsardzības ministra vietniekus; komitejas priekšsēdētājs pilda arī prezidenta, aizsardzības ministra, Nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes padomnieka pienākumus.

Kopš 1986. gada komitejas atbildība par tiešu operatīvo un taktisko vadību un karaspēka kontroli kaujas zonās ir atcelta. Karaspēka grupu (spēku) operatīvā un taktiskā vadība operāciju zālēs ir nodota teātra operatīvo štābu priekšniekiem, kuri kaujas pavēles saņem tieši no aizsardzības ministra un prezidenta, ASV bruņoto spēku virspavēlnieka. Apvienotā štāba priekšnieku komiteja saglabā operatīvās un stratēģiskās plānošanas funkcijas, sagatavo ziņojumus virspavēlniekam un aizsardzības ministram, organizē kaujas apmācību un izglītību visu bruņoto spēku atzaru personālam un nodrošina ASV militāro grupu (spēku) kaujas gatavību globālajos operāciju karadarbības teātros.

Līdzīgas organizācijas pastāv [[Nāciju Sadraudzība|Britu Sadraudzībā]] — Apvienotā štābu priekšnieku komitejas.

Strādājot par Apvienotā štābu priekšnieku komitejas priekšnieku vai priekšsēdētāja vietnieku, armijas štāba priekšnieku, jūras kājnieku korpusa komandieri, jūras operāciju priekšnieku, gaisa spēku štāba priekšnieku vai krasta apsardzes komandieri, pamatalga ir 18 808,20 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] mēnesī,&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.dfas.mil/MilitaryMembers/payentitlements/Pay-Tables/Basic-Pay/CO/|title=Basic Pay – Officers Effective January 1, 2025|publisher=Defense Finance and Accounting Service|date=1 January 2025|access-date={{dat|2025|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2025|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250724022108/https://www.dfas.mil/militarymembers/payentitlements/Pay-Tables/Basic-Pay/CO/}}&lt;/ref&gt; kā arī 4000 ASV dolāru personīgā naudas piemaksa gadā.

== Pašreizējais sastāvs ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Pozīcija komitejā
!Attēls
!Vārds
!Karaspēka veids
!Laiks komitejā
!Кurš nominēja
!Karogs
|-
|[[ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieks]]
|[[Attēls:General John D. Caine.jpg|border|center|93x93px]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|[[Ģenerālis (ASV)]]&lt;br/&gt;'''[[Dens Keins]]'''
|[[Attēls:Flag of the United States Air Force.svg|22px]] [[ASV Gaisa spēki]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{dat|2025|4|11}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| [[Donalds Tramps]]
|[[Attēls:Flag of the Chairman of the U.S. Joint Chiefs of Staff.svg|100px]]
|-
|[[Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja vietnieks]]
|[[Attēls:Gen Christopher J. Mahoney (3).jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| [[Ģenerālis (ASV)|Ģenerālis]]&lt;br/&gt;'''[[Kristofers Mahoni]]'''
|[[Attēls:Seal of the United States Marine Corps.svg|22px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2025|10|1}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|[[Donalds Tramps]]
|[[Attēls:Flag of the Vice Chairman of the Joint Chiefs of Staff.svg|100px]]
|-
|[[Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks]]
|[[Attēls:GEN Randy A. George.jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Rendijs Džordžs]]'''
|[[Attēls:Flag of the United States Army.svg|22px]] [[ASV Armija]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2023|8|4}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|[[Džo Baidens]]
|[[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Army.svg|100px]]
|-
|[[ASV Jūras kājnieku korpusa komandants]]
|[[Attēls:Gen Smith Official Photo V1.jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Ēriks Smits]]'''
|[[Attēls:Seal of the United States Marine Corps.svg|22px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2023|7|10}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|Džo Baidens
|[[Attēls:Flag of the Commandant of the United States Marine Corps.svg|100px]]
|-
|[[Jūras operāciju priekšnieks]]
|[[Attēls:Admiral Daryl L. Caudle (U.S. Fleet Forces Command).jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Admirālis&lt;br/&gt;'''[[Derils Kodls]]'''
|[[Attēls:Flag of the United States Navy.svg|22px]] [[ASV Jūras kara flote]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2025|8|25}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| Donalds Tramps
|[[Attēls:Flag of the United States Chief of Naval Operations.svg|100px]]
|-
|[[ASV gaisa spēku štāba priekšnieks]]
|[[Attēls:Gen Kenneth S. Wilsbach (4) (cropped).jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Kenets Stefens Vilsbahs]]'''
|[[Attēls:Flag of the United States Air Force.svg|22px]] [[ASV Gaisa spēki]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{dat|2025|11|3}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|Donalds Tramps
|[[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Air Force.svg|100px]]
|-
|[[Kosmosa operāciju priekšnieks]]
|[[Attēls:Gen B. Chance Saltzman.jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Bredlijs Čens Soltcmens]]'''
|[[Attēls:Seal of the United States Space Force.svg|22px]] [[ASV Kosmiskie spēki]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2022|11|2}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|Džo Baidens
|[[Attēls:Flag of the Chief of Space Operations.svg|100px]]
|-
|[[Nacionālās gvardes pārvaldes komandieris]]
|[[Attēls:Gen Steven S. Nordhaus.jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|Ģenerālis&lt;br/&gt;'''[[Stīvens Skots Nordhauzs]]'''
|[[Attēls:Seal of the United States National Guard.svg|22px]] [[ASV Nacionālā gvarde]]
|style=&quot;text-align:center&quot;|{{dat|2024|10|2}}
|style=&quot;text-align:center&quot;|Džo Baidens
|[[Attēls:Flag_of_the_National_Guard_Bureau.svg|100px]]
|}

==== Komitejas loceklis ''de facto''====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Pozīcija komitejā
!Attēls
!Vārds
!Karaspēka veids
!Laiks komitejā
!Кurš nominēja
!Karogs
|-
|[[Amerikas Savienoto Valstu Krasta apsardzes komandants]]&lt;ref&gt;{{Cite web|title=The Coast Guard: America's Oldest Maritime Defenders {{!}} GoCoastGuard.com|url=https://www.gocoastguard.com/about-the-coast-guard/learn-the-history|access-date=22 May 2021|website=www.gocoastguard.com}}&lt;/ref&gt;
|[[Attēls:ADM Kevin E. Lunday (3).jpg|border|75px|center]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| [[Admirālis (ASV)|Admirālis]] [[Kevins Landijs]]
|[[Attēls:US-CoastGuard-Seal.svg|22px]] [[ASV Krasta apsardze]]
|style=&quot;text-align:center&quot;| {{dat|2025|1|21}}
|style=&quot;text-align:center&quot;| [[Donalds Tramps]]
|[[Attēls:Flag of the Commandant of the United States Coast Guard.svg|100px]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* Gillespie, Robert M. ''The Joint Chiefs of Staff and the Escalation of the Vietnam Conflict, 1964–1965''. Masters Thesis, Clemson University, 1994. {{Oclc|32515894}}.
* Joint Chiefs of Staff. ''Organizational Development of the Joint Chiefs of Staff, 1942–1987''. Joint Secretariat, Joint Chiefs of Staff, 1988.
* Jordan, Jonathan W., ''American Warlords: How Roosevelt's High Command Led America to Victory in World War II'' (NAL/Caliber 2015).
* McMaster, H. R. ''Dereliction of Duty: Lyndon Johnson, Robert McNamara, the Joint Chiefs of Staff, and the Lies That Led to Vietnam''. New York: HarperCollins, 1997.
* Perry, Mark. ''Four Stars: The Inside Story of the Forty-Year Battle Between the Joint Chiefs of Staff and America's Civilian Leaders''. New York: Houghton Mifflin, 1989, {{ISBN|0-395-42923-4}}.
* Rearden, Steven L. ''History of the Office of the Secretary of Defense''. Two vols. Washington, D.C.: Historical Office, Office of the Secretary of Defense, 1984.
* Schnabel, James F. [https://archive.org/details/historyofjointch0000unse ''History of the Joint Chiefs of Staff: The Joint Chiefs of Staff and National Policy 1945–1947. Volume I'']. Washington, D.C.: Joint History Office, The Joint Staff, 1996.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ibiblio.org/hyperwar/USN/ref/Joint/index.html ''Joint Action of the Army and the Navy''] (1935 Joint Board publication)
* [https://archive.org/details/joint-chiefs Joint Chiefs of Staff] on the [[Internet Archive]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārisms ASV]]
[[Kategorija:ASV Aizsardzības departaments]]</text>
      <sha1>qy2wlq1tociufqu66wdh2mgk8g8n9bn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lietuvas miesti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>616803</id>
    <revision>
      <id>4448685</id>
      <parentid>4447972</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:15:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63145" sha1="tuyqk1s0t40q9ldamyq196721qzg6zc" xml:space="preserve">[[Attēls:Kauno raj. Akademija, ties ASU.JPG|thumb|250px|Vides objekts Lietuvas ceturtajā lielākajā miestā pēc iedzīvotāju skaita, [[Akademija (Kauņas rajons)|Akademijā]].]]
'''Lietuvas miesti''' ir nelielas [[apdzīvota vieta|apdzīvotas vietas]], kas, atbilstoši Likumam par [[Lietuvas Republika]]s administratīvi teritoriālajām vienībām un to robežām, definētas kā &quot;blīvi apbūvētas apdzīvotas vietas ar 500 līdz 3000 iedzīvotājiem, kur vairāk nekā puse nodarbināto strādā [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]] un [[ražošana|ražošanā]] vai sociālās infrastruktūras jomās, kā arī vēsturiskie [[miests|miesti]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.0120FD7BCFFC LR teritorijos administracinių vienetų ir jų ribų įstatymas.] 1994-07-19, Nr. I-558.&lt;/ref&gt; No [[statistika]]s viedokļa Lietuvas miestu teritorija tiek uzskatīta par [[lauki|lauku teritoriju]] un to iedzīvotāji — par lauku iedzīvotājiem. Lielākoties miesta statusu piešķir, pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko statusu, nevis [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]. Vairumam miestu ir savi [[ģerbonis|ģerboņi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/lietuvos-miesteliai/|title=Lietuvos miesteliai|author=[[Aļģimants Miškinis]]|publisher=Visuotinė lietuvių enciklopedija|language=lt|accessdate={{dat|2025|12|12|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēsturiski miesti veidoja starpposmu starp [[pilsēta|pilsētām]] un laukiem un tiem bija īpašas privilēģijas. Kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] miesti nav tiesiski atšķirami no [[ciems|ciemiem]], kā arī jēdziena &quot;miests&quot; lietojums [[lietuviešu valoda|lietuviešu sarunvalodā]] ir kļuvis nepastāvīgs — &quot;miests&quot; var būt neliela pilsēta vai liels ciems.

== Vēsture ==
14. gadsimta beigās Lietuvā blīvi apdzīvotas vietas iedalīja pilsētās un miestos, atkarībā no to funkcijām un lieluma. Jēdziens &quot;miests&quot; pirmo reizi minēts 1387. gadā, kad par tādu nosauca [[Alīta|Alītu]], [[Birštona|Birštonu]], [[Nemunaite (miests)|Nemunaiti]] un [[Puņa (Alītas rajona pašvaldība)|Puņu]]. Pirmoreiz miesta tiesības piešķīra 1496. gadā [[Kreķenava]]i. Pēc 1553.—1557. gada [[Valaku reforma]]s miesta tiesības tika piešķirtas biežāk. [[Lietuvas valsts vadītāji|Valdnieks]] un [[muižniecība|muižnieki]] bija ieinteresēti miestu attīstībā un no tās gūstamajos ienākumos, tādēļ pilsētu tīkls paplašinājās visai vienmērīgi. Jauni miesti veidojās gan [[Aiznemune|Aiznemunē]], kas cieta karos ar [[Vācu ordeņa valsts|Vācu ordeņvalsti]], gan Ziemeļlietuvā. 16. gadsimta otrajā pusē un 17. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu Lietuvas teritorijā vairāk nekā 30 apdzīvotām vietām piešķīra miesta un tirgošanās tiesības.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|author=[[Aļģimants Miškinis]]|title=Visuotinė lietuvių enciklopedija|language=lt|trans_title=[[Visuotinė lietuvių enciklopedija]]|volume=XV (Mezas-Nagurskiai)|location=[[Viļņa]]|publisher=[[Zinātnes un enciklopēdiju izdošanas centrs]] (Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras)|year=2009|page=57}}&lt;/ref&gt;

1897. gadā mūsdienu Lietuvas teritorijā bija 271 miests ar vairāk nekā 450 iedzīvotājiem, bet 1923. gadā — 241 miests.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuviškoji tarybinė enciklopedija|language=lt|trans_title=[[Padomju Lietuvas enciklopēdija]]|volume=3 (Masaitis-Simno)|location=[[Viļņa]]|publisher=Vyriausioji enciklopedijų redakcija|year=1987|page=72}}&lt;/ref&gt; Ar {{dat|1946|8|3|L|bez}} dekrētu [[Birštona]]i, [[Jodkrante]]i, [[Kačerģine]]i, [[Kulautuva]]i, [[Liķēni (Biržu rajona pašvaldība)|Liķēniem]], [[Nida (Lietuva)|Nidai]] un [[Preila]]i piešķīra [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastāvošo [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statusu, kamēr visi pārējie miesti bija uzskatīti par ciemiem. 1950. gadā daži miesti kļuva par [[rajons|rajonu]] centriem. 1959. gadā Lietuvā bija 248 miesti, bet 1974. gadā — 235. Līdz 1979. gadam aptuveni 30 miesti bija saņēmuši pilsētas tiesības un aptuveni 20 bija pilsētciemati.

{| class=wikitable
! rowspan=2 | Laikposms !! rowspan=2 | Miestu skaits !! colspan=3 | Izmaiņas
|-
! ↓ Pilsētas un pilsētciemati, kam piešķirts miesta statuss !! ↑ Ciemi, kam piešķirts miesta statuss !! — Miesti, kas zaudējuši miesta statusu
|-
| 1959—1970 || 251 → 243 || || 7 ciemi — [[Lauku Soda]], [[Lekēči]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Staklišķes]], [[Teneņi]], [[Vaiguva (Ķelmes rajona pašvaldība)|Vaiguva]], [[Zibaļi]], 2 viensētas — [[Plutišķes]], [[Šeduva (ciems)|Šeduva]], 3 jaunas apdzīvotās vietas — [[Kreķenava]], [[Rumšišķes|Rumšišķes II]], [[Senoji Varēna]] || 20 — [[Antazave]], [[Aukštasis Paviļņa]], [[Aviļi (miests)|Aviļi]], [[Baziļoni]], [[Daukši (miests)|Daukši]], [[Jeruzale (Viļņa)|Jeruzale]], [[Ķaukļi (Širvintu rajona pašvaldība)|Ķaukļi]], [[Meškuiči]], [[Pabirže (miests)|Pabirže]], [[Pakalninki (Viļņa)|Pakalninki]], [[Paneru seņūnija|Paneri]], [[Pašile (Ukmerģe)|Pašile]], [[Paupis (Raseiņu rajona pašvaldība)|Paupys]], [[Plašķi (Paģēģu pašvaldība)|Plašķi]], [[Požere (Šilales rajona pašvaldība)|Požere]], [[Raudēni (Šauļu rajona pašvaldība)|Raudēni]], [[Salaka]], [[Vadakti (miests)|Vadakti]], [[Varsēdži (Šilales rajona pašvaldība)|Varsēdži]], [[Žemasis Paviļņa]]
|-
| 1970—1972 || 243 → 235 || || 3 ciemi — [[Baziļoni]], [[Meškuiči]], [[Vadakti (miests)|Vadakti]] || 11 — [[Alove (ciems)|Alove]], [[Kreķenava]], [[Paberže (Viļņas rajona pašvaldība)|Paberže]], [[Plutišķes]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Rumšišķes|Rumšišķes II]], [[Staklišķes]], [[Šeduva]], [[Sventāja]], [[Teneņi]], [[Vaiguva (Ķelmes rajona pašvaldība)|Vaiguva]]
|-
| 1972—1976 || 235 || || 1 kaimas — [[Teneņi]] || 1 — [[Naujas Adutišķi]]
|-
| 1976—1979 || 235 → 245 || || 10 ciemi — [[Kolūkieči (Kavarska)|Kolūkieči]], [[Kreķenava]], [[Kuršēni (stacija)|Kuršēni]], [[Obeļu Priemiests]], [[Paberže (Viļņas rajona pašvaldība)|Paberže]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Staklišķes]], [[Šaļčininki (ciems)|Šaļčininki]], [[Upīna (Telšu rajona pašvaldība)|Upīna]], [[Vilkija (Kauņas rajona pašvaldība)|Vilkija]] ||
|-
| 1979—1989 || 245 → 242 || || 1 ciems — [[Vaiguva (Ķelmes rajona pašvaldība)|Vaiguva]], 1 padomju lauku apdzīvotā vieta — [[Pakroja (ciems)|Pakroja]] || 5 — [[Butrimone]], [[Kreķenava]], [[Staķi]], [[Senoji Varēna]], [[Vilkija (Kauņas rajona pašvaldība)|Vilkija]]
|-
| 1989—2001 || 242 → 244 || 2 pilsētas — [[Dotnuva]], [[Rusne]], 5 pilsētciemati — [[Balbierišķi]], [[Kačerģine]], [[Naujamieste]], [[Turmanta]], [[Žemaiču Naumieste]] || 4 ciemi — [[Antaliepte]], [[Butrimone]], [[Rukla]], [[Staķi]], 1 apdzīvotā vieta — [[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]], 1 jauna apdzīvota vieta — [[Pabirže (miests)|Pabirže]] || 11 — [[Kolūkieči (Kavarska)|Kolūkieči]], [[Kuršēni (stacija)|Kuršēni]], [[Obeļu Priemiests]], [[Paberže (Viļņas rajona pašvaldība)|Paberže]], [[Pajūrale]], [[Pakroja (ciems)|Pakroja]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Staklišķes]], [[Upīna (Telšu rajona pašvaldība)|Upīna]], [[Šaļčininki (ciems)|Šaļčininki]], [[Vaiguva (Ķelmes rajona pašvaldība)|Vaiguva]]
|-
| 2001—2011 || 244 → 249 || 3 pilsētas — [[Kulautuva]], [[Tīruļi]], [[Jodupe (miests)|Jodupe]] || 1 ciems — [[Salaka]], 1 dzelzceļa stacijas apdzīvota vieta — [[Jūre (miests)|Jūre]] ||
|-
| 2011—2021 || 249 → 252 || || 3 ciemi — [[Kalnuji (miests)|Kalnuji]], [[Turģeļi]], [[Viečūni]] ||
|-
| 2021—2025| 252 → 254 || || 11 ciemi — [[Aviļi (miests)|Aviļi]], [[Avižieņi]], [[Didžoji Rieše]], [[Igļauka]], [[Juodšiļi]], [[Nemežis]], [[Paberže]], [[Paģiri (Viļņas rajons)|Paģiri]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Skaidišķes]], [[Zujūni]]||

|}

== Miestu uzskaitījums ==
Atbilstoši Lietuvas Adrešu reģistra datiem, Lietuvā ir 263 miesti. To iedzīvotāju skaits norādīts pēc Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanas datiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/gyventoju-ir-bustu-surasymai|title=Gyventojų ir būstų surašymai|language=lt|trans_title=Iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas|publisher=Lietuvas [[Valsts datu aģentūra]]}}&lt;/ref&gt;
{{Static row numbers}}
{| {{Static row numbers table}}
|-
! scope=&quot;col&quot; | Miests
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums&lt;br /&gt;lietuviski
! scope=&quot;col&quot; | Pašvaldība
! scope=&quot;col&quot; | Platība&lt;br /&gt;(km²)
! scope=&quot;col&quot; | Iedzīvotāji
! scope=&quot;col&quot; | Blīvums&lt;br /&gt;(cilv./km²)
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Adutišķi]]
| ''Adutiškis''
| [[Attēls:Svencionys COA.gif|20px]] [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| 9,25
| 558
| 60,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]]
| ''Akademija''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 4,64
| 2928
| 631
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)|Akademija]]
| ''Akademija''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 3,48
| 587
| 168,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Alanta]]
| ''Alanta''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 2,94
| 773
| 262,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Alizava]]
| ''Alizava''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 1,5
| 247
| 164,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Alsēdži]]
| ''Alsėdžiai''
| [[Attēls:Plungė COA.svg|20px]] [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| 8,15
| 749
| 91,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Andronišķi (miests)|Andronišķi]]
| ''Andrioniškis''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 1,26
| 185
| 146,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Antaliepte]]
| ''Antalieptė''
| [[Attēls:Coat of arms of Zarasai.svg|20px]] [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| 2,49
| 220
| 88,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Antašava]]
| ''Antašava''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 2,85
| 184
| 64,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Aukštadvare]]
| ''Aukštadvaris''
| [[Attēls:Trakai district COA.svg|20px]] [[Traķu rajona pašvaldība]]
| 7,43
| 861
| 115,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Aviļi (miests)|Aviļi]]
| ''Aviliai''
| [[Attēls:Coat of arms of Zarasai.svg|20px]] [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| 8,84
| 280
| 31,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Avižieņi]]
|''Avižieniai''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|2,98
|2318
|777,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Babti]]
| ''Babtai''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 2,18
| 1486
| 681,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bagaslavišķi (miests)|Bagaslavišķi]]
| ''Bagaslaviškis''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 2,25
| 147
| 65,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Baisogala]]
| ''Baisogala''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 3,41
| 1694
| 496,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Balbierišķi]]
| ''Balbieriškis''
| [[Attēls:Prienai COA.gif|20px]] [[Prienu rajona pašvaldība]]
| 3,31
| 1195
| 361
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Balninki (miests)|Balninki]]
| ''Balninkai''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 8,29
| 238
| 28,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Barstiči]]
| ''Barstyčiai''
| [[Attēls:Skuodas COA.gif|20px]] [[Skodas rajona pašvaldība]]
| 3,4
| 424
| 124,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bartninki (miests)|Bartninki]]
| ''Bartninkai''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 9,2
| 362
| 39,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Barzdi (miests)|Barzdi]]
| ''Barzdai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 12,78
| 354
| 27,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bataķi (miests)|Bataķi]]
| ''Batakiai''
| [[Attēls:Taurage COA.gif|20px]] [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| 1,15
| 204
| 177,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Baziļoni]]
| ''Bazilionai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 1,49
| 302
| 202,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Betīgala]]
| ''Betygala''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 3,48
| 406
| 116,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bezdone (miests)|Bezdone]]
| ''Bezdonys''
| [[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| 2,65
| 636
| 240
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Butrimone]]
| ''Butrimonys''
| [[Attēls:Coat of arms of Alytus district.png|20px]] [[Alītas rajona pašvaldība]]
| 3,21
| 739
| 230,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Čedasi]]
| ''Čedasai''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 2,96
| 139
| 47
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Čekišķe]]
| ''Čekiškė''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 1,28
| 559
| 436,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Darbēni]]
| ''Darbėnai''
| [[Attēls:Kretinga COA.gif|20px]] [[Kretingas rajona pašvaldība]]
| 4,77
| 1203
| 262,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Daugaiļi]]
| ''Daugailiai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 5,47
| 270
| 49,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Daujēni]]
| ''Daujėnai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 5,15
| 325
| 63,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Daukši (miests)|Daukši]]
| ''Daukšiai''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 10,2
| 235
| 23
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Debeiķi (miests)|Debeiķi]]
| ''Debeikiai''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 4,19
| 334
| 79,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Deltuva (miests)|Deltuva]]
| ''Deltuva''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 3,07
| 464
| 151,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Didžoji Rieše]]
|''Didžioji Riešė''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|3,69
|2465
|668,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dievenišķes]]
| ''Dieveniškės''
| [[Attēls:Salcininkai COA.gif|20px]] [[Šaļčininku rajona pašvaldība]]
| 3,51
| 578
| 164,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dotnuva]]
| ''Dotnuva''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 2,38
| 643
| 270,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dovili]]
| ''Dovilai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 7,73
| 1077
| 139,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dubiņģi (miests)|Dubiņģi]]
| ''Dubingiai''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 1,4
| 180
| 128,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dokišķi]]
| ''Duokiškis''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 1,92
| 163
| 84,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Eigirdži]]
| ''Eigirdžiai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 3,35
| 513
| 153,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Endrejava]]
| ''Endriejavas''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 3,31
| 614
| 185,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Eržvilka]]
| ''Eržvilkas''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 1,2
| 372
| 310
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gadūnava]]
| ''Gadūnavas''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 2,71
| 88
| 32,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gardama]]
| ''Gardamas''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 2,74
| 356
| 129,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gaure (miests)|Gaure]]
| ''Gaurė''
| [[Attēls:Taurage COA.gif|20px]] [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| 1,23
| 325
| 264,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ģeleži (miests)|Ģeleži]]
| ''Geležiai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 0,77
| 270
| 350,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ģelvoni]]
| ''Gelvonai''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 1,03
| 245
| 237,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ģiedraiči (miests)|Ģiedraiči]]
| ''Giedraičiai''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 2,42
| 553
| 228,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ģirkalne]]
| ''Girkalnis''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 1,02
| 739
| 724,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gražišķi (miests)|Gražišķi]]
| ''Gražiškiai''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 5,95
| 275
| 46,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Grinkišķi]]
| ''Grinkiškis''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 2,11
| 513
| 243,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Griškabūda]]
| ''Griškabūdis''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 8,38
| 769
| 91,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gruzdži]]
| ''Gruzdžiai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 9,18
| 1187
| 129,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gudeļi (miests)|Gudeļi]]
| ''Gudeliai''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 1,63
| 262
| 160,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gudžūni (miests)|Gudžūni]]
| ''Gudžiūnai''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 0,87
| 420
| 482,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Igļauka]]
| ''Igliauka''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 4,75
| 774
| 162,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Iglišķēļi]]
| ''Igliškėliai''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 0,71
| 129
| 181,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Īlaķi]]
| ''Ylakiai''
| [[Attēls:Skuodas COA.gif|20px]] [[Skodas rajona pašvaldība]]
| 5,91
| 713
| 120,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Janapole (miests)|Janapole]]
| ''Janapolė''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 1,18
| 243
| 205,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jašūni]]
| ''Jašiūnai''
| [[Attēls:Salcininkai COA.gif|20px]] [[Šaļčininku rajona pašvaldība]]
| 8,12
| 2383
| 293,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jonišķi (miests)|Jonišķi]]
| ''Joniškis''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 1,95
| 245
| 125,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Josvaiņi]]
| ''Josvainiai''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 2,11
| 1122
| 531,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Judrēni (miests)|Judrēni]]
| ''Judrėnai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 5,42
| 388
| 71,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jodšiļi]]
|''Juodšiliai''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|5,50
|1517
|275,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jodupe (miests)|Jodupe]]
| ''Juodupė''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 1,8
| 1549
| 860,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jūre (miests)|Jūre]]
| ''Jūrė''
| [[Attēls:Coat of arms of Kazlu Ruda (Lithuania).svg|20px]] [[Kazlu Rūdas pašvaldība]]
| 0,67
| 355
| 529,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jūžinti]]
| ''Jūžintai''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 3,16
| 349
| 110,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kačerģine]]
| ''Kačerginė''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 2,15
| 739
| 343,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kairi (miests)|Kairi]]
| ''Kairiai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 5,41
| 1729
| 319,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kalnuji (miests)|Kalnuji]]
| ''Kalnujai''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 1,31
| 329
| 251,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kaltanēni]]
| ''Kaltanėnai''
| [[Attēls:Svencionys COA.gif|20px]] [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| 1,98
| 190
| 96
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kaltinēni]]
| ''Kaltinėnai''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 1,81
| 572
| 316
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kamaji]]
| ''Kamajai''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 1,16
| 548
| 472,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kapčamieste]]
| ''Kapčiamiestis''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 11,16
| 478
| 42,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Karklēni (miests)|Karklēni]]
| ''Karklėnai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 2,07
| 221
| 106,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Karmēlava]]
| ''Karmėlava''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 9,9
| 1195
| 120,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kartena]]
| ''Kartena''
| [[Attēls:Kretinga COA.gif|20px]] [[Kretingas rajona pašvaldība]]
| 5,52
| 763
| 138,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Katīči (miests)|Katīči]]
| ''Katyčiai''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 6,85
| 395
| 57,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kernave]]
| ''Kernavė''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 5,8
| 238
| 51
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Keturvalaki]]
| ''Keturvalakiai''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 4,15
| 341
| 82,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kinti]]
| ''Kintai''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 22,54
| 523
| 23,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Klovaiņi]]
| ''Klovainiai''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 9,11
| 673
| 73,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kraķe (miests)|Kraķe]]
| ''Krakės''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 1,43
| 649
| 453,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kraži]]
| ''Kražiai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 1,86
| 553
| 297,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kreķenava]]
| ''Krekenava''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 2,48
| 1375
| 554,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kretingale]]
| ''Kretingalė''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 5,23
| 1047
| 200,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Krikliņi]]
| ''Krikliniai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 4,29
| 205
| 47,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Krinčina]]
| ''Krinčinas''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 1,2
| 397
| 330,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kruki (Jonišķu rajona pašvaldība)|Kruki]]
| ''Kriukai''
| [[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|20px]] [[Jonišķu rajona pašvaldība]]
| 1,23
| 366
| 297,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Krūki (Šaķu rajona pašvaldība)|Krūki]]
| ''Kriūkai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 0,87
| 214
| 246
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kroķalauki]]
| ''Krokialaukis''
| [[Attēls:Coat of arms of Alytus district.png|20px]] [[Alītas rajona pašvaldība]]
| 1,43
| 340
| 237,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Krosna]]
| ''Krosna''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 3,08
| 244
| 79,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kroni (miests)|Kroni]]
| ''Kruonis''
| [[Attēls:Kaisiadorys COA.gif|20px]] [[Kaišadores rajona pašvaldība]]
| 2
| 499
| 249,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kropi (miests)|Kropi]]
| ''Kruopiai''
| [[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|20px]] [[Akmenes rajona pašvaldība]]
| 4,76
| 465
| 97,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kuktišķes]]
| ''Kuktiškės''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 4,72
| 391
| 82,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kulautuva]]
| ''Kulautuva''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 9,46
| 1393
| 147,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kuļi (miests)|Kuļi]]
| ''Kuliai''
| [[Attēls:Plungė COA.svg|20px]] [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| 1,34
| 526
| 392,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kuprelišķi]]
| ''Kupreliškis''
| [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Biržu rajona pašvaldība]]
| 3,41
| 157
| 46
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kurkļi (miests)|Kurkļi]]
| ''Kurkliai''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 5,53
| 330
| 59,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kurtuvēni]]
| ''Kurtuvėnai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 1,07
| 216
| 201,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kuži]]
| ''Kužiai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 3,58
| 1033
| 288,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kvēdarna]]
| ''Kvėdarna''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 2,56
| 1548
| 604,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Labanora]]
| ''Labanoras''
| [[Attēls:Svencionys COA.gif|20px]] [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| 6,34
| 43
| 6,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Laižuva]]
| ''Laižuva''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 3,59
| 375
| 104,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lapes]]
| ''Lapės''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 2,5
| 1206
| 482,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lauku Soda]]
| ''Lauko Soda''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 2,88
| 117
| 40,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Laukuva]]
| ''Laukuva''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 1,7
| 733
| 431,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Leckava]]
| ''Leckava''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 3,76
| 140
| 37,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Leipaliņģe]]
| ''Leipalingis''
| [[Attēls:Druskininkai_COA.png|20px]] [[Druskininku pašvaldība]]
| 1,15
| 1469
| 1277,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lekēči]]
| ''Lekėčiai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 1,91
| 751
| 393,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Leļūni (miests)|Leļūni]]
| ''Leliūnai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 2,02
| 362
| 179,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lenkimi]]
| ''Lenkimai''
| [[Attēls:Skuodas COA.gif|20px]] [[Skodas rajona pašvaldība]]
| 0,9
| 513
| 570
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Līdoķi]]
| ''Lyduokiai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 0,75
| 256
| 341,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Līduvēni (miests)|Līduvēni]]
| ''Lyduvėnai''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 0,93
| 71
| 76,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Līgumi (miests)|Līgumi]]
| ''Lygumai''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 1,84
| 442
| 240,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ļoļi (miests)|Ļoļi]]
| ''Lioliai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 2,21
| 396
| 179,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ļudvinava]]
| ''Liudvinavas''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 1,82
| 843
| 463,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lukši]]
| ''Lukšiai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 2,8
| 1243
| 443,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Loķe]]
| ''Luokė''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 4,64
| 482
| 103,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Maišagala]]
| ''Maišiagala''
| [[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| 15,43
| 1562
| 101,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Merķine]]
| ''Merkinė''
| [[Attēls:Varėna COA.svg|20px]] [[Varēnas rajona pašvaldība]]
| 3,32
| 963
| 290,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Meškuiči]]
| ''Meškuičiai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 2,01
| 856
| 425,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Mickūni]]
| ''Mickūnai''
| [[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| 4,96
| 1420
| 286,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Mielaģēni]]
| ''Mielagėnai''
| [[Attēls:Coat of arms of Ignalina (Lithuania).png|20px]] [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| 6,83
| 191
| 28
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Miežišķi]]
| ''Miežiškiai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 12,86
| 559
| 43,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Mosēda]]
| ''Mosėdis''
| [[Attēls:Skuodas COA.gif|20px]] [[Skodas rajona pašvaldība]]
| 3,43
| 916
| 267,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Musninki (miests)|Musninki]]
| ''Musninkai''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 5,68
| 366
| 64,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Naujamieste]]
| ''Naujamiestis''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 1,75
| 792
| 452,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nemakšči]]
| ''Nemakščiai''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 1,81
| 639
| 353
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nemēža]]
|''Nemėžis''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|5,52
|2241
|406,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nemunaite (miests)|Nemunaite]]
| ''Nemunaitis''
| [[Attēls:Coat of arms of Alytus district.png|20px]] [[Alītas rajona pašvaldība]]
| 0,87
| 145
| 166,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nemunēles Radvilišķi]]
| ''Nemunėlio Radviliškis''
| [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Biržu rajona pašvaldība]]
| 1,02
| 458
| 449
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nerimdaiči]]
| ''Nerimdaičiai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 20,96
| 228
| 10,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nevarēni]]
| ''Nevarėnai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 1,91
| 494
| 258,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Onušķi (miests)|Onušķi]]
| ''Onuškis''
| [[Attēls:Trakai district COA.svg|20px]] [[Traķu rajona pašvaldība]]
| 5,03
| 421
| 83,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pabaiska]]
| ''Pabaiskas''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,08
| 184
| 170,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Paberže]]
|''Paberžė''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|3,09
|453
|146,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pabirže (miests)|Pabirže]]
| ''Pabiržė''
| [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Biržu rajona pašvaldība]]
| 0,94
| 179
| 190,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)|Paģiri]]
| ''Pagiriai''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 1,04
| 326
| 313,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Paģiri (Viļņas rajons)|Paģiri]]
|''Pagiriai''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|4,91
|3324
|677,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pagramante]]
| ''Pagramantis''
| [[Attēls:Taurage COA.gif|20px]] [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| 4,36
| 412
| 94,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pajūri (miests)|Pajūri]]
| ''Pajūris''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 2,91
| 614
| 211
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pakoņi]]
| ''Pakuonis''
| [[Attēls:Prienai COA.gif|20px]] [[Prienu rajona pašvaldība]]
| 2,36
| 574
| 243,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Palēvene (miests)|Palēvene]]
| ''Palėvenė''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 0,57
| 63
| 110,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Paloņi]]
| ''Palonai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,08
| 274
| 253,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Panemunēle (miests)|Panemunēle]]
| ''Panemunėlis''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 0,61
| 183
| 300
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Panemune (Rokišķi)|Panemune]]
| ''Panemunis''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 1,78
| 196
| 110,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Panoteri]]
| ''Panoteriai''
| [[Attēls:Jonava COA.gif|20px]] [[Jonavas rajona pašvaldība]]
| 5
| 321
| 64,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Papile]]
| ''Papilė''
| [[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|20px]] [[Akmenes rajona pašvaldība]]
| 1,39
| 827
| 595
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Papile (Birži)|Papile]]
| ''Papilys''
| [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Biržu rajona pašvaldība]]
| 1,3
| 309
| 237,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pašile (miests)|Pašile]]
| ''Pašilė''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 3,19
| 117
| 36,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pašušve (miests)|Pašušve]]
| ''Pašušvys''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 0,72
| 252
| 350
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pašvitine]]
| ''Pašvitinys''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 5,19
| 239
| 46,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pavandene (miests)|Pavandene]]
| ''Pavandenė''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 0,84
| 254
| 302,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pernarava]]
| ''Pernarava''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 0,47
| 197
| 419,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Piķeļi (miests)|Piķeļi]]
| ''Pikeliai''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 5,76
| 296
| 51,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pilvišķi]]
| ''Pilviškiai''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 5,97
| 1992
| 333,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Plateļi]]
| ''Plateliai''
| [[Attēls:Plungė COA.svg|20px]] [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| 1,83
| 713
| 389,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pliķi (miests)|Pliķi]]
| ''Plikiai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 7,67
| 493
| 64,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pocūnēļi (miests)|Pocūnēļi]]
| ''Pociūnėliai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,37
| 393
| 286,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]]
| ''Pumpėnai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 3,36
| 661
| 196,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pušalota (miests)|Pušalota]]
| ''Pušalotas''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 2,59
| 538
| 207,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Raguva (miests)|Raguva]]
| ''Raguva''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 1,04
| 400
| 384,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Raudone (miests)|Raudone]]
| ''Raudonė''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 3,26
| 391
| 119,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rimše]]
| ''Rimšė''
| [[Attēls:Coat of arms of Ignalina (Lithuania).png|20px]] [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| 3,07
| 184
| 59,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rozalima]]
| ''Rozalimas''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 1,59
| 714
| 449,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rudamina (Lazdiju rajons)|Rudamina]]
| ''Rudamina''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 1,01
| 197
| 195,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]]
|''Rudamina''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|8,02
|3713
|463,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rukla]]
| ''Rukla''
| [[Attēls:Jonava COA.gif|20px]] [[Jonavas rajona pašvaldība]]
| 1,01
| 1987
| 1967,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rumšišķes]]
| ''Rumšiškės''
| [[Attēls:Kaisiadorys COA.gif|20px]] [[Kaišadores rajona pašvaldība]]
| 9,12
| 1664
| 182,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rusne]]
| ''Rusnė''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 4,14
| 1131
| 273,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Salaka]]
| ''Salakas''
| [[Attēls:Coat of arms of Zarasai.svg|20px]] [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| 3,26
| 432
| 132,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Salamieste]]
| ''Salamiestis''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 3,32
| 231
| 69,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Saldutišķi]]
| ''Saldutiškis''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 1,16
| 261
| 225
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Saloči (miests)|Saloči]]
| ''Saločiai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 2,49
| 638
| 256,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Salas (miests)|Salas]]
| ''Salos''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 0,73
| 128
| 175,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sasnava (miests)|Sasnava]]
| ''Sasnava''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 4,44
| 529
| 119,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Seiriji]]
| ''Seirijai''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 2,31
| 679
| 293,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Semelišķes (miests)|Semelišķes]]
| ''Semeliškės''
| [[Attēls:Elektrenai COA.svg|20px]] [[Elektrēnu pašvaldība]]
| 1,9
| 516
| 271,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Seredžus]]
| ''Seredžius''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 1,69
| 461
| 272,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sidabrava]]
| ''Sidabravas''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,02
| 426
| 417,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Siesiki]]
| ''Siesikai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 3,74
| 397
| 106,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sintauti (miests)|Sintauti]]
| ''Sintautai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 1,02
| 453
| 444,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Skaidišķes]]
|''Skaidiškės''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|6,39
|4051
|634,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Skaistgire]]
| ''Skaistgirys''
| [[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|20px]] [[Jonišķu rajona pašvaldība]]
| 3,02
| 701
| 232,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Skapišķi (miests)|Skapišķi]]
| ''Skapiškis''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 1,39
| 321
| 230,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Skiemone (miests)|Skiemone]]
| ''Skiemonys''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 0,77
| 204
| 264,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Smiļģi (miests)|Smiļģi]]
| ''Smilgiai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 1,33
| 459
| 345,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Staķi]]
| ''Stakiai''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 0,96
| 139
| 144,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Subačus (miests)|Subačus]]
| ''Subačius''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 2,17
| 113
| 52,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sudeiķi (miests)|Sudeiķi]]
| ''Sudeikiai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 0,81
| 288
| 355,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Surdeģe (miests)|Surdeģe]]
| ''Surdegis''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 0,53
| 148
| 279,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Survilišķi (miests)|Survilišķi]]
| ''Surviliškis''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 1,24
| 299
| 241,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Suvainišķi]]
| ''Suvainiškis''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 2,25
| 142
| 63,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Svēdasi]]
| ''Svėdasai''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 2,35
| 667
| 283,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šakīna]]
| ''Šakyna''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 2,93
| 319
| 108,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šauķēni (miests)|Šauķēni]]
| ''Šaukėnai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 3,35
| 486
| 145,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šaukota]]
| ''Šaukotas''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,37
| 363
| 265
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šauļēni]]
| ''Šiaulėnai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 8,22
| 575
| 70
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šeštoķi (miests)|Šeštoķi]]
| ''Šeštokai''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 1,18
| 516
| 437,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šešoļi (miests)|Šešoļi]]
| ''Šešuoliai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 0,84
| 142
| 169
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šēta]]
| ''Šėta''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 2,17
| 741
| 341,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šiļi (miests)|Šiļi]]
| ''Šilai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 2,42
| 213
| 88
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šiluva]]
| ''Šiluva''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 2,3
| 530
| 230,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šimkaiči (miests)|Šimkaiči]]
| ''Šimkaičiai''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 0,45
| 190
| 422,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šimone (miests)|Šimone]]
| ''Šimonys''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 4,08
| 358
| 87,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šumska (Lietuva)|Šumska]]
| ''Šumskas''
| [[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| 5,21
| 765
| 146,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šunski]]
| ''Šunskai''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 10,27
| 402
| 39,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Švēkšna]]
| ''Švėkšna''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 3,13
| 1334
| 426,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šventežere (miests)|Šventežere]]
| ''Šventežeris''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 1,38
| 262
| 189,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Taujēni (miests)|Taujēni]]
| ''Taujėnai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 0,55
| 289
| 525,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tauragni]]
| ''Tauragnai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 1,28
| 384
| 300
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Teneņi]]
| ''Teneniai''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 3,15
| 270
| 85,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tirkšļi]]
| ''Tirkšliai''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 8,21
| 1357
| 165,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tīruļi]]
| ''Tyruliai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,51
| 207
| 137,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Traupe (miests)|Traupe]]
| ''Traupis''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 0,5
| 121
| 242
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Trīšķi]]
| ''Tryškiai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 4,78
| 1060
| 221,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Truskava]]
| ''Truskava''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 2,19
| 92
| 42
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Turģeļi]]
| ''Turgeliai''
| [[Attēls:Salcininkai COA.gif|20px]] [[Šaļčininku rajona pašvaldība]]
| 5,4
| 475
| 88
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Turmanta]]
| ''Turmantas''
| [[Attēls:Coat of arms of Zarasai.svg|20px]] [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| 1,22
| 209
| 171,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tveri]]
| ''Tverai''
| [[Attēls:Rietavas COA.gif|20px]] [[Rietavas pašvaldība]]
| 5,39
| 490
| 90,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tverečus]]
| ''Tverečius''
| [[Attēls:Coat of arms of Ignalina (Lithuania).png|20px]] [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| 5,34
| 169
| 31,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ubišķe]]
| ''Ubiškė''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 1,4
| 157
| 112,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Upīna (miests)|Upīna]]
| ''Upyna''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 1,72
| 343
| 199,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Užpaļi (miests)|Užpaļi]]
| ''Užpaliai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 1,64
| 630
| 384,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vadakti (miests)|Vadakti]]
| ''Vadaktai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 0,51
| 153
| 300
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vadokļi]]
| ''Vadokliai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 1,05
| 460
| 438,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vadžgire (miests)|Vadžgire]]
| ''Vadžgirys''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 0,65
| 349
| 536,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vainuta]]
| ''Vainutas''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 13,11
| 674
| 51,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Valkininki]]
| ''Valkininkai''
| [[Attēls:Varėna COA.svg|20px]] [[Varēnas rajona pašvaldība]]
| 5,64
| 213
| 37,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vandžogala]]
| ''Vandžiogala''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 8,27
| 736
| 89
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vaški (miests)|Vaški]]
| ''Vaškai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 3
| 455
| 151,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Veiveri]]
| ''Veiveriai''
| [[Attēls:Prienai COA.gif|20px]] [[Prienu rajona pašvaldība]]
| 4,85
| 1027
| 211,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Veiviržēni]]
| ''Veiviržėnai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 1,5
| 613
| 408,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Veļona]]
| ''Veliuona''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 2,37
| 546
| 230,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vepri]]
| ''Vepriai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,5
| 458
| 305,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vēžaiči]]
| ''Vėžaičiai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 9,18
| 1573
| 171,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vidišķi (miests)|Vidišķi]]
| ''Vidiškiai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,2
| 370
| 308,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vidukle]]
| ''Viduklė''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 2,85
| 1425
| 500
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Viečūni]]
| ''Viečiūnai''
| [[Attēls:Druskininkai_COA.png|20px]] [[Druskininku pašvaldība]]
| 11,52
| 1788
| 155,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Viešinti (miests)|Viešinti]]
| ''Viešintos''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 1,22
| 246
| 201,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Viešvile (miests)|Viešvile]]
| ''Viešvilė''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 2,47
| 623
| 252,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vilķīšķi]]
| ''Vilkyškiai''
| [[Attēls:Pagegiai COA.gif|20px]] [[Paģēģu pašvaldība]]
| 3,19
| 524
| 164,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vištīte]]
| ''Vištytis''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 7,24
| 304
| 42
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vīžoņi (miests)|Vīžoņi]]
| ''Vyžuonos''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 2,75
| 490
| 178,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Zapīšķe]]
| ''Zapyškis''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 1,45
| 302
| 208,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Zibaļi]]
| ''Zibalai''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 0,59
| 128
| 216,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Zujūni]]
|''Zujūnai''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|1,95
|1539
|789,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žaiģine]]
| ''Žaiginys''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 2,58
| 281
| 108,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žaļpi (miests)|Žaļpi]]
| ''Žalpiai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 3,21
| 167
| 52
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žarēni (miests)|Žarēni]]
| ''Žarėnai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 2,72
| 424
| 155,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žasļi (miests)|Žasļi]]
| ''Žasliai''
| [[Attēls:Kaisiadorys COA.gif|20px]] [[Kaišadores rajona pašvaldība]]
| 3,11
| 536
| 172,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žeimele]]
| ''Žeimelis''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 6,86
| 709
| 103,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žeimji]]
| ''Žeimiai''
| [[Attēls:Jonava COA.gif|20px]] [[Jonavas rajona pašvaldība]]
| 1,98
| 734
| 370,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Želva (miests)|Želva]]
| ''Želva''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,27
| 364
| 286,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žemaiču Kalvarija]]
| ''Žemaičių Kalvarija''
| [[Attēls:Plungė COA.svg|20px]] [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| 2,62
| 598
| 228,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žemaiču Naumieste]]
| ''Žemaičių Naumiestis''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 1,96
| 1087
| 554,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žeimaišciems (miests)|Žemaitkiems]]
| ''Žemaitkiemis''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,38
| 185
| 134,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žemoji Panemune]]
| ''Žemoji Panemunė''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 2,86
| 58
| 20,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Židiki]]
| ''Židikai''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 1,37
| 364
| 265,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žīgaiči (miests)|Žīgaiči]]
| ''Žygaičiai''
| [[Attēls:Taurage COA.gif|20px]] [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| 8,59
| 426
| 49,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žviņģi]]
| ''Žvingiai''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 1,87
| 168
| 89,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žvirgždaiči (miests)|Žvirgždaiči]]
| ''Žvirgždaičiai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 2,16
| 132
| 61,1
|}

== Miestu uzskaitījums pēc administratīvā iedalījuma ==
* '''[[Alītas apriņķis]]'''
** [[Alītas rajona pašvaldība]] — [[Butrimone]], [[Kroķalauki]], [[Nemunaite (miests)|Nemunaite]]
** [[Druskininku pašvaldība]] — [[Leipaliņģe]], [[Viečūni]];
** [[Lazdiju rajona pašvaldība]] — [[Kapčamieste]], [[Krosna]], [[Rudamina (miests)|Rudamina]], [[Seiriji]], [[Šeštoķi (miests)|Šeštoķi]], [[Šventežere (miests)|Šventežere]];
** [[Varēnas rajona pašvaldība]] — [[Merķine]], [[Valkininki]];
* '''[[Kauņas apriņķis]]'''
** [[Jonavas rajona pašvaldība]] — [[Panoteri]], [[Rukla]], [[Žeimji]];
** [[Kaišadores rajona pašvaldība]] — [[Kroni (miests)|Kroni]], [[Rumšišķes]], [[Žasļi (miests)|Žasļi]];
** [[Kauņas rajona pašvaldība]] — [[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]], [[Babti]], [[Čekišķe]], [[Kačerģine]], [[Karmēlava]], [[Kulautuva]], [[Lapes]], [[Vandžogala]], [[Zapīšķe]];
** [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] — [[Akademija (Ķēdaiņu rajona pašvaldība)|Akademija]], [[Dotnuva]], [[Gudžūni (miests)|Gudžūni]], [[Josvaiņi]], [[Kraķe (miests)|Kraķe]], [[Paģiri (miests)|Paģiri]], [[Pernarava]], [[Survilišķi (miests)|Survilišķi]], [[Šēta]], [[Truskava]];
** [[Prienu rajona pašvaldība]] — [[Balbierišķi]], [[Pakoņi]], [[Veiveri]];
** [[Raseiņu rajona pašvaldība]] — [[Betīgala]], [[Ģirkalne]], [[Kalnuji (miests)|Kalnuji]], [[Līduvēni (miests)|Līduvēni]], [[Nemakšči]], [[Šiluva]], [[Vidukle]], [[Žaiģine]];
* '''[[Klaipēdas apriņķis]]'''
** [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] — [[Dovili]], [[Endrejava]], [[Judrēni (miests)|Judrēni]], [[Kretingale]], [[Pliķi (miests)|Pliķi]], [[Veiviržēni]], [[Vēžaiči]];
** [[Kretingas rajona pašvaldība]] — [[Darbēni]], [[Kartena]];
** [[Skodas rajona pašvaldība]] — [[Barstiči]], [[Īlaķi]], [[Lenkimi]], [[Mosēda]];
** [[Šilutes rajona pašvaldība]] — [[Gardama]], [[Katīči (miests)|Katīči]], [[Kinti]], [[Rusne]], [[Švēkšna]], [[Vainuta]], [[Žemaiču Naumieste]];
* '''[[Marijampoles apriņķis]]'''
** [[Kazlu Rūdas pašvaldība]] — [[Jūre (miests)|Jūre]];
** [[Marijampoles pašvaldība]] — [[Daukši (miests)|Daukši]], [[Gudeļi (miests)|Gudeļi]], [[Iglauka]], [[Iglišķēļi]], [[Ļudvinava]], [[Sasnava (miests)|Sasnava]], [[Šunski]];
** [[Šaķu rajona pašvaldība]] — [[Barzdi (miests)|Barzdi]], [[Griškabūda]], [[Krūki (Šaķu rajona pašvaldība)|Krūki]], [[Lekēči]], [[Lukši]], [[Sintauti (miests)|Sintauti]], [[Žemoji Panemune]], [[Žvirgždaiči (miests)|Žvirgždaiči]];
** [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] — [[Bartninki (miests)|Bartninki]], [[Gražišķi (miests)|Gražišķi]], [[Keturvalaki]], [[Pilvišķi]], [[Vištīte]];
* '''[[Panevēžas apriņķis]]'''
** [[Biržu rajona pašvaldība]] — [[Kuprelišķi]], [[Nemunēles Radvilišķi]], [[Pabirže (miests)|Pabirže]], [[Papile (Birži)|Papile]];
** [[Kupišķu rajona pašvaldība]] — [[Alizava]], [[Antašava]], [[Palēvene (miests)|Palēvene]], [[Salamieste]], [[Skapišķi (miests)|Skapišķi]], [[Subačus (miests)|Subačus]], [[Šimone (miests)|Šimone]];
** [[Panevēžas rajona pašvaldība]] — [[Ģeleži (miests)|Ģeleži]], [[Kreķenava]], [[Miežišķi]], [[Naujamieste]], [[Raguva (miests)|Raguva]], [[Smiļģi (miests)|Smiļģi]], [[Šiļi (miests)|Šiļi]], [[Vadokļi]];
** [[Pasvales rajona pašvaldība]] — [[Daujēni]], [[Krikliņi]], [[Krinčina]], [[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]], [[Pušalota (miests)|Pušalota]], [[Saloči (miests)|Saloči]], [[Vaški (miests)|Vaški]];
** [[Rokišķu rajona pašvaldība]] — [[Čedasi]], [[Dokišķi]], [[Jodupe (miests)|Jodupe]], [[Jūžinti]], [[Kamaji]], [[Panemunēle (miests)|Panemunēle]], [[Panemune (Rokišķi)|Panemune]], [[Salas (miests)|Salas]], [[Suvainišķi]];
* '''[[Šauļu apriņķis]]'''
** [[Akmenes rajona pašvaldība]] — [[Kropi (miests)|Kropi]], [[Papile]];
** [[Jonišķu rajona pašvaldība]] — [[Kruki (Jonišķu rajona pašvaldība)|Kruki]], [[Skaistgire]];
** [[Ķelmes rajona pašvaldība]] — [[Karklēni (miests)|Karklēni]], [[Kraži]], [[Ļoļi (miests)|Ļoļi]], [[Pašile (miests)|Pašile]], [[Šauķēni (miests)|Šauķēni]], [[Žaļpi (miests)|Žaļpi]];
** [[Pakrojas rajona pašvaldība]] — [[Klovaiņi]], [[Līgumi (miests)|Līgumi]], [[Pašvitine]], [[Rozalima]], [[Žeimele]];
** [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] — [[Baisogala]], [[Grinkišķi]], [[Paloņi]], [[Pašušve (miests)|Pašušve]], [[Pocūnēļi (miests)|Pocūnēļi]], [[Sidabrava]], [[Šaukota]], [[Šauļēni]], [[Tīruļi]], [[Vadakti (miests)|Vadakti]];
** [[Šauļu rajona pašvaldība]] — [[Baziļoni]], [[Gruzdži]], [[Kairi (miests)|Kairi]], [[Kurtuvēni]], [[Kuži]], [[Meškuiči]], [[Šakīna]];
* '''[[Tauraģes apriņķis]]'''
** [[Jurbarkas rajona pašvaldība]] — [[Eržvilka]], [[Raudone (miests)|Raudone]], [[Seredžus]], [[Staķi]], [[Šimkaiči (miests)|Šimkaiči]], [[Vadžgire (miests)|Vadžgire]], [[Veļona]], [[Viešvile (miests)|Viešvile]];
** [[Paģēģu pašvaldība]] — [[Vilķīšķi]];
** [[Šilales rajona pašvaldība]] — [[Kaltinēni]], [[Kvēdarna]], [[Laukuva]], [[Pajūri (miests)|Pajūri]], [[Teneņi]], [[Upīna (miests)|Upīna]], [[Žviņģi]];
** [[Tauraģes rajona pašvaldība]] — [[Bataķi (miests)|Bataķi]], [[Gaure (miests)|Gaure]], [[Pagramante]], [[Žīgaiči (miests)|Žīgaiči]];
* '''[[Telšu apriņķis]]'''
** [[Mažeiķu rajona pašvaldība]] — [[Laižuva]], [[Leckava]], [[Piķeļi (miests)|Piķeļi]], [[Tirkšļi]], [[Židiki]];
** [[Pluņģes rajona pašvaldība]] — [[Alsēdži]], [[Kuļi (miests)|Kuļi]], [[Plateļi]], [[Žemaiču Kalvarija]];
** [[Rietavas pašvaldība]] — [[Tveri]];
** [[Telšu rajona pašvaldība]] — [[Eigirdži]], [[Gadūnava]], [[Janapole (miests)|Janapole]], [[Lauku Soda]], [[Loķe]], [[Nerimdaiči]], [[Nevarēni]], [[Pavandene (miests)|Pavandene]], [[Trišķi]], [[Ubišķe]], [[Žarēni (miests)|Žarēni]];
* '''[[Utenas apriņķis]]'''
** [[Anīkšču rajona pašvaldība]] — [[Andronišķi (miests)|Andronišķi]], [[Debeiķi (miests)|Debeiķi]], [[Kurkļi (miests)|Kurkļi]], [[Skiemone (miests)|Skiemone]], [[Surdeģe (miests)|Surdeģe]], [[Svēdasi]], [[Traupe (miests)|Traupe]], [[Viešinti (miests)|Viešinti]];
** [[Ignalinas rajona pašvaldība]] — [[Mielaģēni]], [[Rimše]], [[Tverečus]];
** [[Molētu rajona pašvaldība]] — [[Alanta]], [[Balninki (miests)|Balninki]], [[Dubiņģi (miests)|Dubiņģi]], [[Ģiedraiči (miests)|Ģiedraiči]], [[Jonišķi (miests)|Jonišķi]];
** [[Utenas rajona pašvaldība]] — [[Daugaiļi]], [[Kuktišķes]], [[Leļūni (miests)|Leļūni]], [[Saldutišķi]], [[Sudeiķi (miests)|Sudeiķi]], [[Tauragni]], [[Užpaļi (miests)|Užpaļi]], [[Vīžoņi (miests)|Vīžoņi]];
** [[Zarasu rajona pašvaldība]] — [[Antaliepte]], [[Aviļi (miests)|Aviļi]], [[Salaka]], [[Turmanta]];
* '''[[Viļņas apriņķis]]'''
** [[Elektrēnu pašvaldība]] — [[Semelišķes (miests)|Semelišķes]];
** [[Šaļčininku rajona pašvaldība]] — [[Dievenišķes]], [[Jašūni]], [[Turģeļi]];
** [[Širvintu rajona pašvaldība]] — [[Bagaslavišķi (miests)|Bagaslavišķi]], [[Ģelvoni]], [[Kernave]], [[Musninki (miests)|Musninki]], [[Zibaļi]];
** [[Švenčoņu rajona pašvaldība]] — [[Adutišķi]], [[Kaltanēni]], [[Labanora]];
** [[Traķu rajona pašvaldība]] — [[Aukštadvare]], [[Onušķi (miests)|Onušķi]];
** [[Ukmerģes rajona pašvaldība]] — [[Deltuva (miests)|Deltuva]], [[Līdoķi]], [[Pabaiska]], [[Siesiki]], [[Šešoļi (miests)|Šešoļi]], [[Taujēni (miests)|Taujēni]], [[Vepri]], [[Vidišķi (miests)|Vidišķi]], [[Želva (miests)|Želva]], [[Žeimaišciems (miests)|Žemaitkiems]];
** [[Viļņas rajona pašvaldība]] — [[Bezdone (miests)|Bezdone]], [[Maišagala]], [[Mickūni]], [[Šumska (Lietuva)|Šumska]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]</text>
      <sha1>tuyqk1s0t40q9ldamyq196721qzg6zc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448686</id>
      <parentid>4448685</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:19:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miestu uzskaitījums pēc administratīvā iedalījuma */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63146" sha1="swcnwljc7sgew6qiiscoej8qv020c59" xml:space="preserve">[[Attēls:Kauno raj. Akademija, ties ASU.JPG|thumb|250px|Vides objekts Lietuvas ceturtajā lielākajā miestā pēc iedzīvotāju skaita, [[Akademija (Kauņas rajons)|Akademijā]].]]
'''Lietuvas miesti''' ir nelielas [[apdzīvota vieta|apdzīvotas vietas]], kas, atbilstoši Likumam par [[Lietuvas Republika]]s administratīvi teritoriālajām vienībām un to robežām, definētas kā &quot;blīvi apbūvētas apdzīvotas vietas ar 500 līdz 3000 iedzīvotājiem, kur vairāk nekā puse nodarbināto strādā [[rūpniecība|rūpniecībā]], [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]] un [[ražošana|ražošanā]] vai sociālās infrastruktūras jomās, kā arī vēsturiskie [[miests|miesti]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.e-tar.lt/portal/lt/legalAct/TAR.0120FD7BCFFC LR teritorijos administracinių vienetų ir jų ribų įstatymas.] 1994-07-19, Nr. I-558.&lt;/ref&gt; No [[statistika]]s viedokļa Lietuvas miestu teritorija tiek uzskatīta par [[lauki|lauku teritoriju]] un to iedzīvotāji — par lauku iedzīvotājiem. Lielākoties miesta statusu piešķir, pamatojoties uz apdzīvotās vietas vēsturisko statusu, nevis [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]. Vairumam miestu ir savi [[ģerbonis|ģerboņi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/lietuvos-miesteliai/|title=Lietuvos miesteliai|author=[[Aļģimants Miškinis]]|publisher=Visuotinė lietuvių enciklopedija|language=lt|accessdate={{dat|2025|12|12|L|bez}}}}&lt;/ref&gt;

Vēsturiski miesti veidoja starpposmu starp [[pilsēta|pilsētām]] un laukiem un tiem bija īpašas privilēģijas. Kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] miesti nav tiesiski atšķirami no [[ciems|ciemiem]], kā arī jēdziena &quot;miests&quot; lietojums [[lietuviešu valoda|lietuviešu sarunvalodā]] ir kļuvis nepastāvīgs — &quot;miests&quot; var būt neliela pilsēta vai liels ciems.

== Vēsture ==
14. gadsimta beigās Lietuvā blīvi apdzīvotas vietas iedalīja pilsētās un miestos, atkarībā no to funkcijām un lieluma. Jēdziens &quot;miests&quot; pirmo reizi minēts 1387. gadā, kad par tādu nosauca [[Alīta|Alītu]], [[Birštona|Birštonu]], [[Nemunaite (miests)|Nemunaiti]] un [[Puņa (Alītas rajona pašvaldība)|Puņu]]. Pirmoreiz miesta tiesības piešķīra 1496. gadā [[Kreķenava]]i. Pēc 1553.—1557. gada [[Valaku reforma]]s miesta tiesības tika piešķirtas biežāk. [[Lietuvas valsts vadītāji|Valdnieks]] un [[muižniecība|muižnieki]] bija ieinteresēti miestu attīstībā un no tās gūstamajos ienākumos, tādēļ pilsētu tīkls paplašinājās visai vienmērīgi. Jauni miesti veidojās gan [[Aiznemune|Aiznemunē]], kas cieta karos ar [[Vācu ordeņa valsts|Vācu ordeņvalsti]], gan Ziemeļlietuvā. 16. gadsimta otrajā pusē un 17. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu Lietuvas teritorijā vairāk nekā 30 apdzīvotām vietām piešķīra miesta un tirgošanās tiesības.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|author=[[Aļģimants Miškinis]]|title=Visuotinė lietuvių enciklopedija|language=lt|trans_title=[[Visuotinė lietuvių enciklopedija]]|volume=XV (Mezas-Nagurskiai)|location=[[Viļņa]]|publisher=[[Zinātnes un enciklopēdiju izdošanas centrs]] (Mokslo ir enciklopedijų leidybos centras)|year=2009|page=57}}&lt;/ref&gt;

1897. gadā mūsdienu Lietuvas teritorijā bija 271 miests ar vairāk nekā 450 iedzīvotājiem, bet 1923. gadā — 241 miests.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lietuviškoji tarybinė enciklopedija|language=lt|trans_title=[[Padomju Lietuvas enciklopēdija]]|volume=3 (Masaitis-Simno)|location=[[Viļņa]]|publisher=Vyriausioji enciklopedijų redakcija|year=1987|page=72}}&lt;/ref&gt; Ar {{dat|1946|8|3|L|bez}} dekrētu [[Birštona]]i, [[Jodkrante]]i, [[Kačerģine]]i, [[Kulautuva]]i, [[Liķēni (Biržu rajona pašvaldība)|Liķēniem]], [[Nida (Lietuva)|Nidai]] un [[Preila]]i piešķīra [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pastāvošo [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statusu, kamēr visi pārējie miesti bija uzskatīti par ciemiem. 1950. gadā daži miesti kļuva par [[rajons|rajonu]] centriem. 1959. gadā Lietuvā bija 248 miesti, bet 1974. gadā — 235. Līdz 1979. gadam aptuveni 30 miesti bija saņēmuši pilsētas tiesības un aptuveni 20 bija pilsētciemati.

{| class=wikitable
! rowspan=2 | Laikposms !! rowspan=2 | Miestu skaits !! colspan=3 | Izmaiņas
|-
! ↓ Pilsētas un pilsētciemati, kam piešķirts miesta statuss !! ↑ Ciemi, kam piešķirts miesta statuss !! — Miesti, kas zaudējuši miesta statusu
|-
| 1959—1970 || 251 → 243 || || 7 ciemi — [[Lauku Soda]], [[Lekēči]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Staklišķes]], [[Teneņi]], [[Vaiguva (Ķelmes rajona pašvaldība)|Vaiguva]], [[Zibaļi]], 2 viensētas — [[Plutišķes]], [[Šeduva (ciems)|Šeduva]], 3 jaunas apdzīvotās vietas — [[Kreķenava]], [[Rumšišķes|Rumšišķes II]], [[Senoji Varēna]] || 20 — [[Antazave]], [[Aukštasis Paviļņa]], [[Aviļi (miests)|Aviļi]], [[Baziļoni]], [[Daukši (miests)|Daukši]], [[Jeruzale (Viļņa)|Jeruzale]], [[Ķaukļi (Širvintu rajona pašvaldība)|Ķaukļi]], [[Meškuiči]], [[Pabirže (miests)|Pabirže]], [[Pakalninki (Viļņa)|Pakalninki]], [[Paneru seņūnija|Paneri]], [[Pašile (Ukmerģe)|Pašile]], [[Paupis (Raseiņu rajona pašvaldība)|Paupys]], [[Plašķi (Paģēģu pašvaldība)|Plašķi]], [[Požere (Šilales rajona pašvaldība)|Požere]], [[Raudēni (Šauļu rajona pašvaldība)|Raudēni]], [[Salaka]], [[Vadakti (miests)|Vadakti]], [[Varsēdži (Šilales rajona pašvaldība)|Varsēdži]], [[Žemasis Paviļņa]]
|-
| 1970—1972 || 243 → 235 || || 3 ciemi — [[Baziļoni]], [[Meškuiči]], [[Vadakti (miests)|Vadakti]] || 11 — [[Alove (ciems)|Alove]], [[Kreķenava]], [[Paberže (Viļņas rajona pašvaldība)|Paberže]], [[Plutišķes]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Rumšišķes|Rumšišķes II]], [[Staklišķes]], [[Šeduva]], [[Sventāja]], [[Teneņi]], [[Vaiguva (Ķelmes rajona pašvaldība)|Vaiguva]]
|-
| 1972—1976 || 235 || || 1 kaimas — [[Teneņi]] || 1 — [[Naujas Adutišķi]]
|-
| 1976—1979 || 235 → 245 || || 10 ciemi — [[Kolūkieči (Kavarska)|Kolūkieči]], [[Kreķenava]], [[Kuršēni (stacija)|Kuršēni]], [[Obeļu Priemiests]], [[Paberže (Viļņas rajona pašvaldība)|Paberže]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Staklišķes]], [[Šaļčininki (ciems)|Šaļčininki]], [[Upīna (Telšu rajona pašvaldība)|Upīna]], [[Vilkija (Kauņas rajona pašvaldība)|Vilkija]] ||
|-
| 1979—1989 || 245 → 242 || || 1 ciems — [[Vaiguva (Ķelmes rajona pašvaldība)|Vaiguva]], 1 padomju lauku apdzīvotā vieta — [[Pakroja (ciems)|Pakroja]] || 5 — [[Butrimone]], [[Kreķenava]], [[Staķi]], [[Senoji Varēna]], [[Vilkija (Kauņas rajona pašvaldība)|Vilkija]]
|-
| 1989—2001 || 242 → 244 || 2 pilsētas — [[Dotnuva]], [[Rusne]], 5 pilsētciemati — [[Balbierišķi]], [[Kačerģine]], [[Naujamieste]], [[Turmanta]], [[Žemaiču Naumieste]] || 4 ciemi — [[Antaliepte]], [[Butrimone]], [[Rukla]], [[Staķi]], 1 apdzīvotā vieta — [[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]], 1 jauna apdzīvota vieta — [[Pabirže (miests)|Pabirže]] || 11 — [[Kolūkieči (Kavarska)|Kolūkieči]], [[Kuršēni (stacija)|Kuršēni]], [[Obeļu Priemiests]], [[Paberže (Viļņas rajona pašvaldība)|Paberže]], [[Pajūrale]], [[Pakroja (ciems)|Pakroja]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Staklišķes]], [[Upīna (Telšu rajona pašvaldība)|Upīna]], [[Šaļčininki (ciems)|Šaļčininki]], [[Vaiguva (Ķelmes rajona pašvaldība)|Vaiguva]]
|-
| 2001—2011 || 244 → 249 || 3 pilsētas — [[Kulautuva]], [[Tīruļi]], [[Jodupe (miests)|Jodupe]] || 1 ciems — [[Salaka]], 1 dzelzceļa stacijas apdzīvota vieta — [[Jūre (miests)|Jūre]] ||
|-
| 2011—2021 || 249 → 252 || || 3 ciemi — [[Kalnuji (miests)|Kalnuji]], [[Turģeļi]], [[Viečūni]] ||
|-
| 2021—2025| 252 → 254 || || 11 ciemi — [[Aviļi (miests)|Aviļi]], [[Avižieņi]], [[Didžoji Rieše]], [[Igļauka]], [[Juodšiļi]], [[Nemežis]], [[Paberže]], [[Paģiri (Viļņas rajons)|Paģiri]], [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]], [[Skaidišķes]], [[Zujūni]]||

|}

== Miestu uzskaitījums ==
Atbilstoši Lietuvas Adrešu reģistra datiem, Lietuvā ir 263 miesti. To iedzīvotāju skaits norādīts pēc Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanas datiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://osp.stat.gov.lt/gyventoju-ir-bustu-surasymai|title=Gyventojų ir būstų surašymai|language=lt|trans_title=Iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas|publisher=Lietuvas [[Valsts datu aģentūra]]}}&lt;/ref&gt;
{{Static row numbers}}
{| {{Static row numbers table}}
|-
! scope=&quot;col&quot; | Miests
! scope=&quot;col&quot; | Nosaukums&lt;br /&gt;lietuviski
! scope=&quot;col&quot; | Pašvaldība
! scope=&quot;col&quot; | Platība&lt;br /&gt;(km²)
! scope=&quot;col&quot; | Iedzīvotāji
! scope=&quot;col&quot; | Blīvums&lt;br /&gt;(cilv./km²)
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Adutišķi]]
| ''Adutiškis''
| [[Attēls:Svencionys COA.gif|20px]] [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| 9,25
| 558
| 60,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]]
| ''Akademija''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 4,64
| 2928
| 631
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)|Akademija]]
| ''Akademija''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 3,48
| 587
| 168,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Alanta]]
| ''Alanta''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 2,94
| 773
| 262,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Alizava]]
| ''Alizava''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 1,5
| 247
| 164,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Alsēdži]]
| ''Alsėdžiai''
| [[Attēls:Plungė COA.svg|20px]] [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| 8,15
| 749
| 91,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Andronišķi (miests)|Andronišķi]]
| ''Andrioniškis''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 1,26
| 185
| 146,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Antaliepte]]
| ''Antalieptė''
| [[Attēls:Coat of arms of Zarasai.svg|20px]] [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| 2,49
| 220
| 88,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Antašava]]
| ''Antašava''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 2,85
| 184
| 64,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Aukštadvare]]
| ''Aukštadvaris''
| [[Attēls:Trakai district COA.svg|20px]] [[Traķu rajona pašvaldība]]
| 7,43
| 861
| 115,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Aviļi (miests)|Aviļi]]
| ''Aviliai''
| [[Attēls:Coat of arms of Zarasai.svg|20px]] [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| 8,84
| 280
| 31,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Avižieņi]]
|''Avižieniai''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|2,98
|2318
|777,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Babti]]
| ''Babtai''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 2,18
| 1486
| 681,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bagaslavišķi (miests)|Bagaslavišķi]]
| ''Bagaslaviškis''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 2,25
| 147
| 65,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Baisogala]]
| ''Baisogala''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 3,41
| 1694
| 496,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Balbierišķi]]
| ''Balbieriškis''
| [[Attēls:Prienai COA.gif|20px]] [[Prienu rajona pašvaldība]]
| 3,31
| 1195
| 361
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Balninki (miests)|Balninki]]
| ''Balninkai''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 8,29
| 238
| 28,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Barstiči]]
| ''Barstyčiai''
| [[Attēls:Skuodas COA.gif|20px]] [[Skodas rajona pašvaldība]]
| 3,4
| 424
| 124,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bartninki (miests)|Bartninki]]
| ''Bartninkai''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 9,2
| 362
| 39,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Barzdi (miests)|Barzdi]]
| ''Barzdai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 12,78
| 354
| 27,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bataķi (miests)|Bataķi]]
| ''Batakiai''
| [[Attēls:Taurage COA.gif|20px]] [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| 1,15
| 204
| 177,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Baziļoni]]
| ''Bazilionai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 1,49
| 302
| 202,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Betīgala]]
| ''Betygala''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 3,48
| 406
| 116,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Bezdone (miests)|Bezdone]]
| ''Bezdonys''
| [[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| 2,65
| 636
| 240
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Butrimone]]
| ''Butrimonys''
| [[Attēls:Coat of arms of Alytus district.png|20px]] [[Alītas rajona pašvaldība]]
| 3,21
| 739
| 230,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Čedasi]]
| ''Čedasai''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 2,96
| 139
| 47
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Čekišķe]]
| ''Čekiškė''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 1,28
| 559
| 436,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Darbēni]]
| ''Darbėnai''
| [[Attēls:Kretinga COA.gif|20px]] [[Kretingas rajona pašvaldība]]
| 4,77
| 1203
| 262,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Daugaiļi]]
| ''Daugailiai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 5,47
| 270
| 49,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Daujēni]]
| ''Daujėnai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 5,15
| 325
| 63,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Daukši (miests)|Daukši]]
| ''Daukšiai''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 10,2
| 235
| 23
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Debeiķi (miests)|Debeiķi]]
| ''Debeikiai''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 4,19
| 334
| 79,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Deltuva (miests)|Deltuva]]
| ''Deltuva''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 3,07
| 464
| 151,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Didžoji Rieše]]
|''Didžioji Riešė''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|3,69
|2465
|668,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dievenišķes]]
| ''Dieveniškės''
| [[Attēls:Salcininkai COA.gif|20px]] [[Šaļčininku rajona pašvaldība]]
| 3,51
| 578
| 164,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dotnuva]]
| ''Dotnuva''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 2,38
| 643
| 270,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dovili]]
| ''Dovilai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 7,73
| 1077
| 139,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dubiņģi (miests)|Dubiņģi]]
| ''Dubingiai''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 1,4
| 180
| 128,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Dokišķi]]
| ''Duokiškis''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 1,92
| 163
| 84,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Eigirdži]]
| ''Eigirdžiai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 3,35
| 513
| 153,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Endrejava]]
| ''Endriejavas''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 3,31
| 614
| 185,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Eržvilka]]
| ''Eržvilkas''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 1,2
| 372
| 310
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gadūnava]]
| ''Gadūnavas''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 2,71
| 88
| 32,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gardama]]
| ''Gardamas''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 2,74
| 356
| 129,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gaure (miests)|Gaure]]
| ''Gaurė''
| [[Attēls:Taurage COA.gif|20px]] [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| 1,23
| 325
| 264,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ģeleži (miests)|Ģeleži]]
| ''Geležiai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 0,77
| 270
| 350,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ģelvoni]]
| ''Gelvonai''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 1,03
| 245
| 237,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ģiedraiči (miests)|Ģiedraiči]]
| ''Giedraičiai''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 2,42
| 553
| 228,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ģirkalne]]
| ''Girkalnis''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 1,02
| 739
| 724,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gražišķi (miests)|Gražišķi]]
| ''Gražiškiai''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 5,95
| 275
| 46,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Grinkišķi]]
| ''Grinkiškis''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 2,11
| 513
| 243,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Griškabūda]]
| ''Griškabūdis''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 8,38
| 769
| 91,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gruzdži]]
| ''Gruzdžiai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 9,18
| 1187
| 129,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gudeļi (miests)|Gudeļi]]
| ''Gudeliai''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 1,63
| 262
| 160,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Gudžūni (miests)|Gudžūni]]
| ''Gudžiūnai''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 0,87
| 420
| 482,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Igļauka]]
| ''Igliauka''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 4,75
| 774
| 162,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Iglišķēļi]]
| ''Igliškėliai''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 0,71
| 129
| 181,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Īlaķi]]
| ''Ylakiai''
| [[Attēls:Skuodas COA.gif|20px]] [[Skodas rajona pašvaldība]]
| 5,91
| 713
| 120,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Janapole (miests)|Janapole]]
| ''Janapolė''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 1,18
| 243
| 205,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jašūni]]
| ''Jašiūnai''
| [[Attēls:Salcininkai COA.gif|20px]] [[Šaļčininku rajona pašvaldība]]
| 8,12
| 2383
| 293,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jonišķi (miests)|Jonišķi]]
| ''Joniškis''
| [[Attēls:Moletai COA.gif|20px]] [[Molētu rajona pašvaldība]]
| 1,95
| 245
| 125,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Josvaiņi]]
| ''Josvainiai''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 2,11
| 1122
| 531,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Judrēni (miests)|Judrēni]]
| ''Judrėnai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 5,42
| 388
| 71,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jodšiļi]]
|''Juodšiliai''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|5,50
|1517
|275,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jodupe (miests)|Jodupe]]
| ''Juodupė''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 1,8
| 1549
| 860,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jūre (miests)|Jūre]]
| ''Jūrė''
| [[Attēls:Coat of arms of Kazlu Ruda (Lithuania).svg|20px]] [[Kazlu Rūdas pašvaldība]]
| 0,67
| 355
| 529,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Jūžinti]]
| ''Jūžintai''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 3,16
| 349
| 110,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kačerģine]]
| ''Kačerginė''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 2,15
| 739
| 343,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kairi (miests)|Kairi]]
| ''Kairiai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 5,41
| 1729
| 319,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kalnuji (miests)|Kalnuji]]
| ''Kalnujai''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 1,31
| 329
| 251,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kaltanēni]]
| ''Kaltanėnai''
| [[Attēls:Svencionys COA.gif|20px]] [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| 1,98
| 190
| 96
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kaltinēni]]
| ''Kaltinėnai''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 1,81
| 572
| 316
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kamaji]]
| ''Kamajai''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 1,16
| 548
| 472,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kapčamieste]]
| ''Kapčiamiestis''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 11,16
| 478
| 42,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Karklēni (miests)|Karklēni]]
| ''Karklėnai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 2,07
| 221
| 106,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Karmēlava]]
| ''Karmėlava''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 9,9
| 1195
| 120,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kartena]]
| ''Kartena''
| [[Attēls:Kretinga COA.gif|20px]] [[Kretingas rajona pašvaldība]]
| 5,52
| 763
| 138,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Katīči (miests)|Katīči]]
| ''Katyčiai''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 6,85
| 395
| 57,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kernave]]
| ''Kernavė''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 5,8
| 238
| 51
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Keturvalaki]]
| ''Keturvalakiai''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 4,15
| 341
| 82,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kinti]]
| ''Kintai''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 22,54
| 523
| 23,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Klovaiņi]]
| ''Klovainiai''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 9,11
| 673
| 73,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kraķe (miests)|Kraķe]]
| ''Krakės''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 1,43
| 649
| 453,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kraži]]
| ''Kražiai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 1,86
| 553
| 297,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kreķenava]]
| ''Krekenava''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 2,48
| 1375
| 554,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kretingale]]
| ''Kretingalė''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 5,23
| 1047
| 200,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Krikliņi]]
| ''Krikliniai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 4,29
| 205
| 47,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Krinčina]]
| ''Krinčinas''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 1,2
| 397
| 330,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kruki (Jonišķu rajona pašvaldība)|Kruki]]
| ''Kriukai''
| [[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|20px]] [[Jonišķu rajona pašvaldība]]
| 1,23
| 366
| 297,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Krūki (Šaķu rajona pašvaldība)|Krūki]]
| ''Kriūkai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 0,87
| 214
| 246
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kroķalauki]]
| ''Krokialaukis''
| [[Attēls:Coat of arms of Alytus district.png|20px]] [[Alītas rajona pašvaldība]]
| 1,43
| 340
| 237,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Krosna]]
| ''Krosna''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 3,08
| 244
| 79,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kroni (miests)|Kroni]]
| ''Kruonis''
| [[Attēls:Kaisiadorys COA.gif|20px]] [[Kaišadores rajona pašvaldība]]
| 2
| 499
| 249,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kropi (miests)|Kropi]]
| ''Kruopiai''
| [[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|20px]] [[Akmenes rajona pašvaldība]]
| 4,76
| 465
| 97,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kuktišķes]]
| ''Kuktiškės''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 4,72
| 391
| 82,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kulautuva]]
| ''Kulautuva''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 9,46
| 1393
| 147,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kuļi (miests)|Kuļi]]
| ''Kuliai''
| [[Attēls:Plungė COA.svg|20px]] [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| 1,34
| 526
| 392,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kuprelišķi]]
| ''Kupreliškis''
| [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Biržu rajona pašvaldība]]
| 3,41
| 157
| 46
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kurkļi (miests)|Kurkļi]]
| ''Kurkliai''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 5,53
| 330
| 59,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kurtuvēni]]
| ''Kurtuvėnai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 1,07
| 216
| 201,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kuži]]
| ''Kužiai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 3,58
| 1033
| 288,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Kvēdarna]]
| ''Kvėdarna''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 2,56
| 1548
| 604,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Labanora]]
| ''Labanoras''
| [[Attēls:Svencionys COA.gif|20px]] [[Švenčoņu rajona pašvaldība]]
| 6,34
| 43
| 6,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Laižuva]]
| ''Laižuva''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 3,59
| 375
| 104,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lapes]]
| ''Lapės''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 2,5
| 1206
| 482,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lauku Soda]]
| ''Lauko Soda''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 2,88
| 117
| 40,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Laukuva]]
| ''Laukuva''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 1,7
| 733
| 431,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Leckava]]
| ''Leckava''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 3,76
| 140
| 37,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Leipaliņģe]]
| ''Leipalingis''
| [[Attēls:Druskininkai_COA.png|20px]] [[Druskininku pašvaldība]]
| 1,15
| 1469
| 1277,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lekēči]]
| ''Lekėčiai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 1,91
| 751
| 393,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Leļūni (miests)|Leļūni]]
| ''Leliūnai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 2,02
| 362
| 179,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lenkimi]]
| ''Lenkimai''
| [[Attēls:Skuodas COA.gif|20px]] [[Skodas rajona pašvaldība]]
| 0,9
| 513
| 570
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Līdoķi]]
| ''Lyduokiai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 0,75
| 256
| 341,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Līduvēni (miests)|Līduvēni]]
| ''Lyduvėnai''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 0,93
| 71
| 76,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Līgumi (miests)|Līgumi]]
| ''Lygumai''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 1,84
| 442
| 240,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ļoļi (miests)|Ļoļi]]
| ''Lioliai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 2,21
| 396
| 179,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ļudvinava]]
| ''Liudvinavas''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 1,82
| 843
| 463,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Lukši]]
| ''Lukšiai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 2,8
| 1243
| 443,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Loķe]]
| ''Luokė''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 4,64
| 482
| 103,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Maišagala]]
| ''Maišiagala''
| [[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| 15,43
| 1562
| 101,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Merķine]]
| ''Merkinė''
| [[Attēls:Varėna COA.svg|20px]] [[Varēnas rajona pašvaldība]]
| 3,32
| 963
| 290,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Meškuiči]]
| ''Meškuičiai''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 2,01
| 856
| 425,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Mickūni]]
| ''Mickūnai''
| [[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| 4,96
| 1420
| 286,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Mielaģēni]]
| ''Mielagėnai''
| [[Attēls:Coat of arms of Ignalina (Lithuania).png|20px]] [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| 6,83
| 191
| 28
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Miežišķi]]
| ''Miežiškiai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 12,86
| 559
| 43,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Mosēda]]
| ''Mosėdis''
| [[Attēls:Skuodas COA.gif|20px]] [[Skodas rajona pašvaldība]]
| 3,43
| 916
| 267,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Musninki (miests)|Musninki]]
| ''Musninkai''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 5,68
| 366
| 64,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Naujamieste]]
| ''Naujamiestis''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 1,75
| 792
| 452,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nemakšči]]
| ''Nemakščiai''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 1,81
| 639
| 353
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nemēža]]
|''Nemėžis''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|5,52
|2241
|406,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nemunaite (miests)|Nemunaite]]
| ''Nemunaitis''
| [[Attēls:Coat of arms of Alytus district.png|20px]] [[Alītas rajona pašvaldība]]
| 0,87
| 145
| 166,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nemunēles Radvilišķi]]
| ''Nemunėlio Radviliškis''
| [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Biržu rajona pašvaldība]]
| 1,02
| 458
| 449
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nerimdaiči]]
| ''Nerimdaičiai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 20,96
| 228
| 10,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Nevarēni]]
| ''Nevarėnai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 1,91
| 494
| 258,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Onušķi (miests)|Onušķi]]
| ''Onuškis''
| [[Attēls:Trakai district COA.svg|20px]] [[Traķu rajona pašvaldība]]
| 5,03
| 421
| 83,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pabaiska]]
| ''Pabaiskas''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,08
| 184
| 170,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Paberže]]
|''Paberžė''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|3,09
|453
|146,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pabirže (miests)|Pabirže]]
| ''Pabiržė''
| [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Biržu rajona pašvaldība]]
| 0,94
| 179
| 190,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)|Paģiri]]
| ''Pagiriai''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 1,04
| 326
| 313,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Paģiri (Viļņas rajons)|Paģiri]]
|''Pagiriai''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|4,91
|3324
|677,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pagramante]]
| ''Pagramantis''
| [[Attēls:Taurage COA.gif|20px]] [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| 4,36
| 412
| 94,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pajūri (miests)|Pajūri]]
| ''Pajūris''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 2,91
| 614
| 211
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pakoņi]]
| ''Pakuonis''
| [[Attēls:Prienai COA.gif|20px]] [[Prienu rajona pašvaldība]]
| 2,36
| 574
| 243,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Palēvene (miests)|Palēvene]]
| ''Palėvenė''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 0,57
| 63
| 110,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Paloņi]]
| ''Palonai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,08
| 274
| 253,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Panemunēle (miests)|Panemunēle]]
| ''Panemunėlis''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 0,61
| 183
| 300
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Panemune (Rokišķi)|Panemune]]
| ''Panemunis''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 1,78
| 196
| 110,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Panoteri]]
| ''Panoteriai''
| [[Attēls:Jonava COA.gif|20px]] [[Jonavas rajona pašvaldība]]
| 5
| 321
| 64,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Papile]]
| ''Papilė''
| [[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|20px]] [[Akmenes rajona pašvaldība]]
| 1,39
| 827
| 595
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Papile (Birži)|Papile]]
| ''Papilys''
| [[Attēls:Birzai COA.png|20px]] [[Biržu rajona pašvaldība]]
| 1,3
| 309
| 237,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pašile (miests)|Pašile]]
| ''Pašilė''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 3,19
| 117
| 36,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pašušve (miests)|Pašušve]]
| ''Pašušvys''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 0,72
| 252
| 350
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pašvitine]]
| ''Pašvitinys''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 5,19
| 239
| 46,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pavandene (miests)|Pavandene]]
| ''Pavandenė''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 0,84
| 254
| 302,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pernarava]]
| ''Pernarava''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 0,47
| 197
| 419,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Piķeļi (miests)|Piķeļi]]
| ''Pikeliai''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 5,76
| 296
| 51,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pilvišķi]]
| ''Pilviškiai''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 5,97
| 1992
| 333,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Plateļi]]
| ''Plateliai''
| [[Attēls:Plungė COA.svg|20px]] [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| 1,83
| 713
| 389,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pliķi (miests)|Pliķi]]
| ''Plikiai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 7,67
| 493
| 64,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pocūnēļi (miests)|Pocūnēļi]]
| ''Pociūnėliai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,37
| 393
| 286,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]]
| ''Pumpėnai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 3,36
| 661
| 196,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Pušalota (miests)|Pušalota]]
| ''Pušalotas''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 2,59
| 538
| 207,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Raguva (miests)|Raguva]]
| ''Raguva''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 1,04
| 400
| 384,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Raudone (miests)|Raudone]]
| ''Raudonė''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 3,26
| 391
| 119,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rimše]]
| ''Rimšė''
| [[Attēls:Coat of arms of Ignalina (Lithuania).png|20px]] [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| 3,07
| 184
| 59,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rozalima]]
| ''Rozalimas''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 1,59
| 714
| 449,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rudamina (Lazdiju rajons)|Rudamina]]
| ''Rudamina''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 1,01
| 197
| 195,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rudamina (Viļņas rajons)|Rudamina]]
|''Rudamina''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|8,02
|3713
|463,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rukla]]
| ''Rukla''
| [[Attēls:Jonava COA.gif|20px]] [[Jonavas rajona pašvaldība]]
| 1,01
| 1987
| 1967,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rumšišķes]]
| ''Rumšiškės''
| [[Attēls:Kaisiadorys COA.gif|20px]] [[Kaišadores rajona pašvaldība]]
| 9,12
| 1664
| 182,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Rusne]]
| ''Rusnė''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 4,14
| 1131
| 273,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Salaka]]
| ''Salakas''
| [[Attēls:Coat of arms of Zarasai.svg|20px]] [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| 3,26
| 432
| 132,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Salamieste]]
| ''Salamiestis''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 3,32
| 231
| 69,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Saldutišķi]]
| ''Saldutiškis''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 1,16
| 261
| 225
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Saloči (miests)|Saloči]]
| ''Saločiai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 2,49
| 638
| 256,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Salas (miests)|Salas]]
| ''Salos''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 0,73
| 128
| 175,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sasnava (miests)|Sasnava]]
| ''Sasnava''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 4,44
| 529
| 119,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Seiriji]]
| ''Seirijai''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 2,31
| 679
| 293,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Semelišķes (miests)|Semelišķes]]
| ''Semeliškės''
| [[Attēls:Elektrenai COA.svg|20px]] [[Elektrēnu pašvaldība]]
| 1,9
| 516
| 271,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Seredžus]]
| ''Seredžius''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 1,69
| 461
| 272,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sidabrava]]
| ''Sidabravas''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,02
| 426
| 417,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Siesiki]]
| ''Siesikai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 3,74
| 397
| 106,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sintauti (miests)|Sintauti]]
| ''Sintautai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 1,02
| 453
| 444,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Skaidišķes]]
|''Skaidiškės''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|6,39
|4051
|634,0
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Skaistgire]]
| ''Skaistgirys''
| [[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|20px]] [[Jonišķu rajona pašvaldība]]
| 3,02
| 701
| 232,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Skapišķi (miests)|Skapišķi]]
| ''Skapiškis''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 1,39
| 321
| 230,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Skiemone (miests)|Skiemone]]
| ''Skiemonys''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 0,77
| 204
| 264,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Smiļģi (miests)|Smiļģi]]
| ''Smilgiai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 1,33
| 459
| 345,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Staķi]]
| ''Stakiai''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 0,96
| 139
| 144,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Subačus (miests)|Subačus]]
| ''Subačius''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 2,17
| 113
| 52,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Sudeiķi (miests)|Sudeiķi]]
| ''Sudeikiai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 0,81
| 288
| 355,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Surdeģe (miests)|Surdeģe]]
| ''Surdegis''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 0,53
| 148
| 279,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Survilišķi (miests)|Survilišķi]]
| ''Surviliškis''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 1,24
| 299
| 241,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Suvainišķi]]
| ''Suvainiškis''
| [[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķu rajona pašvaldība]]
| 2,25
| 142
| 63,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Svēdasi]]
| ''Svėdasai''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 2,35
| 667
| 283,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šakīna]]
| ''Šakyna''
| [[Attēls:Siauliai district COA.gif|20px]] [[Šauļu rajona pašvaldība]]
| 2,93
| 319
| 108,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šauķēni (miests)|Šauķēni]]
| ''Šaukėnai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 3,35
| 486
| 145,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šaukota]]
| ''Šaukotas''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,37
| 363
| 265
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šauļēni]]
| ''Šiaulėnai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 8,22
| 575
| 70
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šeštoķi (miests)|Šeštoķi]]
| ''Šeštokai''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 1,18
| 516
| 437,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šešoļi (miests)|Šešoļi]]
| ''Šešuoliai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 0,84
| 142
| 169
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šēta]]
| ''Šėta''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 2,17
| 741
| 341,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šiļi (miests)|Šiļi]]
| ''Šilai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 2,42
| 213
| 88
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šiluva]]
| ''Šiluva''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 2,3
| 530
| 230,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šimkaiči (miests)|Šimkaiči]]
| ''Šimkaičiai''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 0,45
| 190
| 422,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šimone (miests)|Šimone]]
| ''Šimonys''
| [[Attēls:Kupiskis COA.gif|20px]] [[Kupišķu rajona pašvaldība]]
| 4,08
| 358
| 87,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šumska (Lietuva)|Šumska]]
| ''Šumskas''
| [[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
| 5,21
| 765
| 146,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šunski]]
| ''Šunskai''
| [[Attēls:Marijampole COA.svg|20px]] [[Marijampoles pašvaldība]]
| 10,27
| 402
| 39,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Švēkšna]]
| ''Švėkšna''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 3,13
| 1334
| 426,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Šventežere (miests)|Šventežere]]
| ''Šventežeris''
| [[Attēls:Lazdijai COA.gif|20px]] [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| 1,38
| 262
| 189,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Taujēni (miests)|Taujēni]]
| ''Taujėnai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 0,55
| 289
| 525,5
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tauragni]]
| ''Tauragnai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 1,28
| 384
| 300
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Teneņi]]
| ''Teneniai''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 3,15
| 270
| 85,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tirkšļi]]
| ''Tirkšliai''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 8,21
| 1357
| 165,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tīruļi]]
| ''Tyruliai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 1,51
| 207
| 137,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Traupe (miests)|Traupe]]
| ''Traupis''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 0,5
| 121
| 242
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Trīšķi]]
| ''Tryškiai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 4,78
| 1060
| 221,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Truskava]]
| ''Truskava''
| [[Attēls:Kedainiai COA.gif|20px]] [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]]
| 2,19
| 92
| 42
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Turģeļi]]
| ''Turgeliai''
| [[Attēls:Salcininkai COA.gif|20px]] [[Šaļčininku rajona pašvaldība]]
| 5,4
| 475
| 88
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Turmanta]]
| ''Turmantas''
| [[Attēls:Coat of arms of Zarasai.svg|20px]] [[Zarasu rajona pašvaldība]]
| 1,22
| 209
| 171,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tveri]]
| ''Tverai''
| [[Attēls:Rietavas COA.gif|20px]] [[Rietavas pašvaldība]]
| 5,39
| 490
| 90,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Tverečus]]
| ''Tverečius''
| [[Attēls:Coat of arms of Ignalina (Lithuania).png|20px]] [[Ignalinas rajona pašvaldība]]
| 5,34
| 169
| 31,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Ubišķe]]
| ''Ubiškė''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 1,4
| 157
| 112,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Upīna (miests)|Upīna]]
| ''Upyna''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 1,72
| 343
| 199,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Užpaļi (miests)|Užpaļi]]
| ''Užpaliai''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 1,64
| 630
| 384,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vadakti (miests)|Vadakti]]
| ''Vadaktai''
| [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķu rajona pašvaldība]]
| 0,51
| 153
| 300
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vadokļi]]
| ''Vadokliai''
| [[Attēls:Panevezys district COA.gif|20px]] [[Panevēžas rajona pašvaldība]]
| 1,05
| 460
| 438,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vadžgire (miests)|Vadžgire]]
| ''Vadžgirys''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 0,65
| 349
| 536,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vainuta]]
| ''Vainutas''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 13,11
| 674
| 51,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Valkininki]]
| ''Valkininkai''
| [[Attēls:Varėna COA.svg|20px]] [[Varēnas rajona pašvaldība]]
| 5,64
| 213
| 37,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vandžogala]]
| ''Vandžiogala''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 8,27
| 736
| 89
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vaški (miests)|Vaški]]
| ''Vaškai''
| [[Attēls:Pasvalys COA.svg|20px]] [[Pasvales rajona pašvaldība]]
| 3
| 455
| 151,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Veiveri]]
| ''Veiveriai''
| [[Attēls:Prienai COA.gif|20px]] [[Prienu rajona pašvaldība]]
| 4,85
| 1027
| 211,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Veiviržēni]]
| ''Veiviržėnai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 1,5
| 613
| 408,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Veļona]]
| ''Veliuona''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 2,37
| 546
| 230,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vepri]]
| ''Vepriai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,5
| 458
| 305,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vēžaiči]]
| ''Vėžaičiai''
| [[Attēls:Gargzdai COA.gif|20px]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| 9,18
| 1573
| 171,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vidišķi (miests)|Vidišķi]]
| ''Vidiškiai''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,2
| 370
| 308,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vidukle]]
| ''Viduklė''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 2,85
| 1425
| 500
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Viečūni]]
| ''Viečiūnai''
| [[Attēls:Druskininkai_COA.png|20px]] [[Druskininku pašvaldība]]
| 11,52
| 1788
| 155,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Viešinti (miests)|Viešinti]]
| ''Viešintos''
| [[Attēls:Anykščiai COA great.svg|20px]] [[Anīkšču rajona pašvaldība]]
| 1,22
| 246
| 201,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Viešvile (miests)|Viešvile]]
| ''Viešvilė''
| [[Attēls:Jurbarkas COA.gif|20px]] [[Jurbarkas rajona pašvaldība]]
| 2,47
| 623
| 252,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vilķīšķi]]
| ''Vilkyškiai''
| [[Attēls:Pagegiai COA.gif|20px]] [[Paģēģu pašvaldība]]
| 3,19
| 524
| 164,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vištīte]]
| ''Vištytis''
| [[Attēls:Vilkaviškis CoA.svg|20px]] [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]]
| 7,24
| 304
| 42
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Vīžoņi (miests)|Vīžoņi]]
| ''Vyžuonos''
| [[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utenas rajona pašvaldība]]
| 2,75
| 490
| 178,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Zapīšķe]]
| ''Zapyškis''
| [[Attēls:Kaunas district COA.gif|20px]] [[Kauņas rajona pašvaldība]]
| 1,45
| 302
| 208,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Zibaļi]]
| ''Zibalai''
| [[Attēls:Coat of arms of Širvintos (Lithuania).svg|20px]] [[Širvintu rajona pašvaldība]]
| 0,59
| 128
| 216,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Zujūni]]
|''Zujūnai''
|[[Attēls:Vilnius district COA.svg|20px]] [[Viļņas rajona pašvaldība]]
|1,95
|1539
|789,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žaiģine]]
| ''Žaiginys''
| [[Attēls:Raseiniai COA.svg|20px]] [[Raseiņu rajona pašvaldība]]
| 2,58
| 281
| 108,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žaļpi (miests)|Žaļpi]]
| ''Žalpiai''
| [[Attēls:Kelmes-herbas.svg|20px]] [[Ķelmes rajona pašvaldība]]
| 3,21
| 167
| 52
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žarēni (miests)|Žarēni]]
| ''Žarėnai''
| [[Attēls:Telsiai COA.gif|20px]] [[Telšu rajona pašvaldība]]
| 2,72
| 424
| 155,9
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žasļi (miests)|Žasļi]]
| ''Žasliai''
| [[Attēls:Kaisiadorys COA.gif|20px]] [[Kaišadores rajona pašvaldība]]
| 3,11
| 536
| 172,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žeimele]]
| ''Žeimelis''
| [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| 6,86
| 709
| 103,4
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žeimji]]
| ''Žeimiai''
| [[Attēls:Jonava COA.gif|20px]] [[Jonavas rajona pašvaldība]]
| 1,98
| 734
| 370,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Želva (miests)|Želva]]
| ''Želva''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,27
| 364
| 286,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žemaiču Kalvarija]]
| ''Žemaičių Kalvarija''
| [[Attēls:Plungė COA.svg|20px]] [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| 2,62
| 598
| 228,2
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žemaiču Naumieste]]
| ''Žemaičių Naumiestis''
| [[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| 1,96
| 1087
| 554,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žeimaišciems (miests)|Žemaitkiems]]
| ''Žemaitkiemis''
| [[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģes rajona pašvaldība]]
| 1,38
| 185
| 134,1
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žemoji Panemune]]
| ''Žemoji Panemunė''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 2,86
| 58
| 20,3
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Židiki]]
| ''Židikai''
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Mazeikiai_(Lithuania).svg|20px]] [[Mažeiķu rajona pašvaldība]]
| 1,37
| 364
| 265,7
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žīgaiči (miests)|Žīgaiči]]
| ''Žygaičiai''
| [[Attēls:Taurage COA.gif|20px]] [[Tauraģes rajona pašvaldība]]
| 8,59
| 426
| 49,6
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žviņģi]]
| ''Žvingiai''
| [[Attēls:Coat of arms of Šilalė.svg|20px]] [[Šilales rajona pašvaldība]]
| 1,87
| 168
| 89,8
|-
| ! scope=&quot;row&quot; style=&quot;text-align:left&quot; | [[Žvirgždaiči (miests)|Žvirgždaiči]]
| ''Žvirgždaičiai''
| [[Attēls:Šakiai_COA.svg|20px]] [[Šaķu rajona pašvaldība]]
| 2,16
| 132
| 61,1
|}

== Miestu uzskaitījums pēc administratīvā iedalījuma ==
* '''[[Alītas apriņķis]]'''
** [[Alītas rajona pašvaldība]] — [[Butrimone]], [[Kroķalauki]], [[Nemunaite (miests)|Nemunaite]]
** [[Druskininku pašvaldība]] — [[Leipaliņģe]], [[Viečūni]];
** [[Lazdiju rajona pašvaldība]] — [[Kapčamieste]], [[Krosna]], [[Rudamina (miests)|Rudamina]], [[Seiriji]], [[Šeštoķi (miests)|Šeštoķi]], [[Šventežere (miests)|Šventežere]];
** [[Varēnas rajona pašvaldība]] — [[Merķine]], [[Valkininki]];
* '''[[Kauņas apriņķis]]'''
** [[Jonavas rajona pašvaldība]] — [[Panoteri]], [[Rukla]], [[Žeimji]];
** [[Kaišadores rajona pašvaldība]] — [[Kroni (miests)|Kroni]], [[Rumšišķes]], [[Žasļi (miests)|Žasļi]];
** [[Kauņas rajona pašvaldība]] — [[Akademija (Kauņas rajons)|Akademija]], [[Babti]], [[Čekišķe]], [[Kačerģine]], [[Karmēlava]], [[Kulautuva]], [[Lapes]], [[Vandžogala]], [[Zapīšķe]];
** [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] — [[Akademija (Ķēdaiņu rajona pašvaldība)|Akademija]], [[Dotnuva]], [[Gudžūni (miests)|Gudžūni]], [[Josvaiņi]], [[Kraķe (miests)|Kraķe]], [[Paģiri (miests)|Paģiri]], [[Pernarava]], [[Survilišķi (miests)|Survilišķi]], [[Šēta]], [[Truskava]];
** [[Prienu rajona pašvaldība]] — [[Balbierišķi]], [[Pakoņi]], [[Veiveri]];
** [[Raseiņu rajona pašvaldība]] — [[Betīgala]], [[Ģirkalne]], [[Kalnuji (miests)|Kalnuji]], [[Līduvēni (miests)|Līduvēni]], [[Nemakšči]], [[Šiluva]], [[Vidukle]], [[Žaiģine]];
* '''[[Klaipēdas apriņķis]]'''
** [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] — [[Dovili]], [[Endrejava]], [[Judrēni (miests)|Judrēni]], [[Kretingale]], [[Pliķi (miests)|Pliķi]], [[Veiviržēni]], [[Vēžaiči]];
** [[Kretingas rajona pašvaldība]] — [[Darbēni]], [[Kartena]];
** [[Skodas rajona pašvaldība]] — [[Barstiči]], [[Īlaķi]], [[Lenkimi]], [[Mosēda]];
** [[Šilutes rajona pašvaldība]] — [[Gardama]], [[Katīči (miests)|Katīči]], [[Kinti]], [[Rusne]], [[Švēkšna]], [[Vainuta]], [[Žemaiču Naumieste]];
* '''[[Marijampoles apriņķis]]'''
** [[Kazlu Rūdas pašvaldība]] — [[Jūre (miests)|Jūre]];
** [[Marijampoles pašvaldība]] — [[Daukši (miests)|Daukši]], [[Gudeļi (miests)|Gudeļi]], [[Iglauka]], [[Iglišķēļi]], [[Ļudvinava]], [[Sasnava (miests)|Sasnava]], [[Šunski]];
** [[Šaķu rajona pašvaldība]] — [[Barzdi (miests)|Barzdi]], [[Griškabūda]], [[Krūki (Šaķu rajona pašvaldība)|Krūki]], [[Lekēči]], [[Lukši]], [[Sintauti (miests)|Sintauti]], [[Žemoji Panemune]], [[Žvirgždaiči (miests)|Žvirgždaiči]];
** [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] — [[Bartninki (miests)|Bartninki]], [[Gražišķi (miests)|Gražišķi]], [[Keturvalaki]], [[Pilvišķi]], [[Vištīte]];
* '''[[Panevēžas apriņķis]]'''
** [[Biržu rajona pašvaldība]] — [[Kuprelišķi]], [[Nemunēles Radvilišķi]], [[Pabirže (miests)|Pabirže]], [[Papile (Birži)|Papile]];
** [[Kupišķu rajona pašvaldība]] — [[Alizava]], [[Antašava]], [[Palēvene (miests)|Palēvene]], [[Salamieste]], [[Skapišķi (miests)|Skapišķi]], [[Subačus (miests)|Subačus]], [[Šimone (miests)|Šimone]];
** [[Panevēžas rajona pašvaldība]] — [[Ģeleži (miests)|Ģeleži]], [[Kreķenava]], [[Miežišķi]], [[Naujamieste]], [[Raguva (miests)|Raguva]], [[Smiļģi (miests)|Smiļģi]], [[Šiļi (miests)|Šiļi]], [[Vadokļi]];
** [[Pasvales rajona pašvaldība]] — [[Daujēni]], [[Krikliņi]], [[Krinčina]], [[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēni]], [[Pušalota (miests)|Pušalota]], [[Saloči (miests)|Saloči]], [[Vaški (miests)|Vaški]];
** [[Rokišķu rajona pašvaldība]] — [[Čedasi]], [[Dokišķi]], [[Jodupe (miests)|Jodupe]], [[Jūžinti]], [[Kamaji]], [[Panemunēle (miests)|Panemunēle]], [[Panemune (Rokišķi)|Panemune]], [[Salas (miests)|Salas]], [[Suvainišķi]];
* '''[[Šauļu apriņķis]]'''
** [[Akmenes rajona pašvaldība]] — [[Kropi (miests)|Kropi]], [[Papile]];
** [[Jonišķu rajona pašvaldība]] — [[Kruki (Jonišķu rajona pašvaldība)|Kruki]], [[Skaistgire]];
** [[Ķelmes rajona pašvaldība]] — [[Karklēni (miests)|Karklēni]], [[Kraži]], [[Ļoļi (miests)|Ļoļi]], [[Pašile (miests)|Pašile]], [[Šauķēni (miests)|Šauķēni]], [[Žaļpi (miests)|Žaļpi]];
** [[Pakrojas rajona pašvaldība]] — [[Klovaiņi]], [[Līgumi (miests)|Līgumi]], [[Pašvitine]], [[Rozalima]], [[Žeimele]];
** [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] — [[Baisogala]], [[Grinkišķi]], [[Paloņi]], [[Pašušve (miests)|Pašušve]], [[Pocūnēļi (miests)|Pocūnēļi]], [[Sidabrava]], [[Šaukota]], [[Šauļēni]], [[Tīruļi]], [[Vadakti (miests)|Vadakti]];
** [[Šauļu rajona pašvaldība]] — [[Baziļoni]], [[Gruzdži]], [[Kairi (miests)|Kairi]], [[Kurtuvēni]], [[Kuži]], [[Meškuiči]], [[Šakīna]];
* '''[[Tauraģes apriņķis]]'''
** [[Jurbarkas rajona pašvaldība]] — [[Eržvilka]], [[Raudone (miests)|Raudone]], [[Seredžus]], [[Staķi]], [[Šimkaiči (miests)|Šimkaiči]], [[Vadžgire (miests)|Vadžgire]], [[Veļona]], [[Viešvile (miests)|Viešvile]];
** [[Paģēģu pašvaldība]] — [[Vilķīšķi]];
** [[Šilales rajona pašvaldība]] — [[Kaltinēni]], [[Kvēdarna]], [[Laukuva]], [[Pajūri (miests)|Pajūri]], [[Teneņi]], [[Upīna (miests)|Upīna]], [[Žviņģi]];
** [[Tauraģes rajona pašvaldība]] — [[Bataķi (miests)|Bataķi]], [[Gaure (miests)|Gaure]], [[Pagramante]], [[Žīgaiči (miests)|Žīgaiči]];
* '''[[Telšu apriņķis]]'''
** [[Mažeiķu rajona pašvaldība]] — [[Laižuva]], [[Leckava]], [[Piķeļi (miests)|Piķeļi]], [[Tirkšļi]], [[Židiki]];
** [[Pluņģes rajona pašvaldība]] — [[Alsēdži]], [[Kuļi (miests)|Kuļi]], [[Plateļi]], [[Žemaiču Kalvarija]];
** [[Rietavas pašvaldība]] — [[Tveri]];
** [[Telšu rajona pašvaldība]] — [[Eigirdži]], [[Gadūnava]], [[Janapole (miests)|Janapole]], [[Lauku Soda]], [[Loķe]], [[Nerimdaiči]], [[Nevarēni]], [[Pavandene (miests)|Pavandene]], [[Trīšķi]], [[Ubišķe]], [[Žarēni (miests)|Žarēni]];
* '''[[Utenas apriņķis]]'''
** [[Anīkšču rajona pašvaldība]] — [[Andronišķi (miests)|Andronišķi]], [[Debeiķi (miests)|Debeiķi]], [[Kurkļi (miests)|Kurkļi]], [[Skiemone (miests)|Skiemone]], [[Surdeģe (miests)|Surdeģe]], [[Svēdasi]], [[Traupe (miests)|Traupe]], [[Viešinti (miests)|Viešinti]];
** [[Ignalinas rajona pašvaldība]] — [[Mielaģēni]], [[Rimše]], [[Tverečus]];
** [[Molētu rajona pašvaldība]] — [[Alanta]], [[Balninki (miests)|Balninki]], [[Dubiņģi (miests)|Dubiņģi]], [[Ģiedraiči (miests)|Ģiedraiči]], [[Jonišķi (miests)|Jonišķi]];
** [[Utenas rajona pašvaldība]] — [[Daugaiļi]], [[Kuktišķes]], [[Leļūni (miests)|Leļūni]], [[Saldutišķi]], [[Sudeiķi (miests)|Sudeiķi]], [[Tauragni]], [[Užpaļi (miests)|Užpaļi]], [[Vīžoņi (miests)|Vīžoņi]];
** [[Zarasu rajona pašvaldība]] — [[Antaliepte]], [[Aviļi (miests)|Aviļi]], [[Salaka]], [[Turmanta]];
* '''[[Viļņas apriņķis]]'''
** [[Elektrēnu pašvaldība]] — [[Semelišķes (miests)|Semelišķes]];
** [[Šaļčininku rajona pašvaldība]] — [[Dievenišķes]], [[Jašūni]], [[Turģeļi]];
** [[Širvintu rajona pašvaldība]] — [[Bagaslavišķi (miests)|Bagaslavišķi]], [[Ģelvoni]], [[Kernave]], [[Musninki (miests)|Musninki]], [[Zibaļi]];
** [[Švenčoņu rajona pašvaldība]] — [[Adutišķi]], [[Kaltanēni]], [[Labanora]];
** [[Traķu rajona pašvaldība]] — [[Aukštadvare]], [[Onušķi (miests)|Onušķi]];
** [[Ukmerģes rajona pašvaldība]] — [[Deltuva (miests)|Deltuva]], [[Līdoķi]], [[Pabaiska]], [[Siesiki]], [[Šešoļi (miests)|Šešoļi]], [[Taujēni (miests)|Taujēni]], [[Vepri]], [[Vidišķi (miests)|Vidišķi]], [[Želva (miests)|Želva]], [[Žeimaišciems (miests)|Žemaitkiems]];
** [[Viļņas rajona pašvaldība]] — [[Bezdone (miests)|Bezdone]], [[Maišagala]], [[Mickūni]], [[Šumska (Lietuva)|Šumska]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]</text>
      <sha1>swcnwljc7sgew6qiiscoej8qv020c59</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Goldmens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617853</id>
    <revision>
      <id>4448679</id>
      <parentid>4381911</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:02:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3017" sha1="pal7gf27gq391szeigiv4zqrm13ktz8" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Viljams Goldmens
| vārds_orig = ''William Goldman''
| attēls = William Goldman in 1987.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Viljams Goldmens 1987. gadā
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1931
| dz_mēnesis = 8
| dz_diena = 12
| dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2018
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 16
| m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[amerikāņi|amerikānis]]
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[dramaturgs]], [[scenārists]]
| rakstīšanas valoda = 
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
}}
'''Viljams Goldmens''' ({{Val|en|William Goldman}}, dzimis {{Dat|1931|8|12}}, miris {{Dat|2018|11|16}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[rakstnieks]], [[dramaturgs]] un [[scenārists]].

Savu karjeru sācis 1950. gados. Par viņa zināmākajiem romāniem var uzskatīt ''[[The Princess Bride]]'' (1973) un ''[[Marathon Man (romāns)|Marathon Man]]'' (1974), pēc kurām ir arī balstītas [[Džons Šlesindžers|Džona Šlesindžera]] filma ''[[Marathon Man]]'' (1976) un [[Robs Rainers|Roba Rainera]] filma &quot;[[Princese līgava]]&quot; (1987). Abām filmām viņš ir arī scenārija autors. Saņēmis divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s — par filmu &quot;[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]&quot; (1969) kategorijā &quot;[[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais oriģinālscenārijs]]&quot; un par filmu &quot;[[Visi prezidenta vīri]]&quot; (1976) kategorijā &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;.

Sarakstījis scenārijus arī tādām filmām kā ''[[The Hot Rock]]'' (1972), &quot;[[Stepfordas sievas (1975. gada filma)|Stepfordas sievas]]&quot; (''The Stepford Wives'', 1975), &quot;[[Pēdējais tilts]]&quot; (''A Bridge Too Far'', 1977), ''[[Magic (filma)|Magic]]'' (1978), &quot;[[Mizerija (filma)|Mizerija]]&quot; (1990), &quot;[[Čaplins (filma)|Čaplins]]&quot; (1992), ''[[Memoirs of an Invisible Man]]'' (1992), &quot;[[Maveriks]]&quot; (1994), &quot;[[Spoks un tumsa]]&quot; (''The Ghost and the Darkness'', 1996), &quot;[[Absolūtā vara]]&quot; (''Absolute Power'', 1997), ''[[Dreamcatcher]]'' (2003) un ''[[Wild Card]]'' (2015).

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{rakstnieks-aizmetnis}}
{{Labākais oriģinālscenārijs (Oskars)}}
{{Labākais adaptētais scenārijs (Oskars)}}
{{DEFAULTSORT:Goldmens, Viljams}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu rakstnieki]]
[[Kategorija:ASV dramaturgi]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]</text>
      <sha1>pal7gf27gq391szeigiv4zqrm13ktz8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4448923</id>
      <parentid>4448225</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:37:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gada raksturojums pa mēnešiem */</comment>
      <origin>4448923</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66846" sha1="fcrf8ovv2xwmol41gn7zdzpzk62wk6p" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = 
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]]
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]]
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]]
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģsitrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]]
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas daudzviet sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — ļoti kontrastainā gaisa temperatūra tika novērota diennakts laikā: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>fcrf8ovv2xwmol41gn7zdzpzk62wk6p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448925</id>
      <parentid>4448923</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T08:38:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gaisa temperatūra */</comment>
      <origin>4448925</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66859" sha1="2h1yajesafew58yxdkfc54hyg9ju8ws" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = 
|mai temp = 
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 
|mai nokr = 
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas mežs Allažos.jpg|alt=Ziemas ainava Allažu mežā, 2026. gada 4. janvāris|thumb|180px|Ziemas ainava [[Allaži|Allažu]] apkārtnes mežā, 2026. gada 4. janvāris]]
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sarma Rīga 2026 1 21.jpg|alt=Sarmots rīts Rīgā, 2026. gada 21. janvāris |thumb|180px|Sarmots rīts [[Rīga|Rīgā]], 2026. gada 21. janvāris]]
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.
=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta &quot;Rīga&quot;|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Daudas ūdenskritums 2026.02.07.jpg|alt=Sasalušais Daudas ūdenskritums, 2026. gada 7. februāris|thumb|180px|Sasalušais [[Daudas ūdenskritums]], 7. februāris]]
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģsitrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ledus krāvumi 2026 03 08.jpg|alt=Ledus krāvumi pie Tūjas, 2026. gada 8. marts|thumb|180px|Ledus krāvumi pie [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjas]], 2026. gada 8. marts]]
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]].
* [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas daudzviet sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — ļoti kontrastainā gaisa temperatūra tika novērota diennakts laikā: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Aprīlis ===

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>2h1yajesafew58yxdkfc54hyg9ju8ws</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4448803</id>
      <parentid>4448244</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:48:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4448803</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3987" sha1="8qdtrc1jsvdq3ibx9fg67m6u8zkv1bi" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} ? × [[Starshield|USA-572]]{{,}} [[Starshield|USA-573]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} ? × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[TACHELES]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[ATENEA]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>8qdtrc1jsvdq3ibx9fg67m6u8zkv1bi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4448801</id>
      <parentid>4448240</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:46:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Marts */</comment>
      <origin>4448801</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13050" sha1="ai6oh4b8n2pj24v16khoy3z6exl24ov" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''USA-572'' un ''USA-573'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-574]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hansens]]), kosmiskie aparāti ''[[TACHELES]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[ATENEA]]''.


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>ai6oh4b8n2pj24v16khoy3z6exl24ov</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Egilus/100wikidays-5</title>
    <ns>2</ns>
    <id>620355</id>
    <revision>
      <id>4448761</id>
      <parentid>4446757</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:37:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4448761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8912" sha1="a50a93j7fhqpqkj0m51cpftlumdjgvk" xml:space="preserve">'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' skaitās personīgs &quot;izaicinājums&quot; (atvainojos par šo vulgārismu) 100 dienas pēc kārtas Vikipēdijā publicēt vismaz vienu jaunu rakstu. Krieviski tam ir labāks apzīmējums: &quot;понты&quot;. Bet lai vai kā, es tik un tā gandrīz ik dienas daru ko tādu, un saskaņā ar anekdoti, &quot;ja mums vienalga jābadojas, varbūt darīt to kā protestu pret imperiālismu&quot;? Galu galā, vairākas reizes es to jau izdarīju ([[Dalībnieks:Egilus/100wikidays|2017]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-2|2020]], [[Dalībnieks:Egilus/100wikidays-3|2021]], [[:eo:Uzanto:Egilus/100wikidays|2024, esperanto]]).

Bet vispār man iekrājies mežonīgi daudz nepadarītā, un šis varētu būt par motivāciju kaut nelielu daļu no tā savākt.

Sākumdiena ieplānota {{dat|2026|1|14}}, {{dat|2026|4|23}} attiecīgi plānots apstāties. Ja reālajā dzīvē nekas negadīsies tāds, kas piespiedīs mani pilnībā atmest virtuālo.

=== en ===
'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' officially is a great challenge. I've heard such pathosal and silly words too much at Soviet dictature. Therefore I declare not a challenge, but a Ordnung-ization: I just have too much non-written articles in &quot;To do&quot;, and this could be the motivation to deal with it at least partially.

This list will be not updated everyday because I don't like to spam in &quot;Recent changes&quot; list.

=== ru ===
'''[[:m:100wikidays|#100wikidays]]''' считается большим личным вызовом и как там ещё. Я этого бессмысленного пафоса уже при СССР нажрался выше крыши. Посему — не вызов, а разгребание. У меня просто накопилось слишком много ненаписанных статей, и это может стать мотивацией хотя бы частично разобраться с этим. Время — январь-апрель 2026 года. Писаться статьи будут ежедневно, но тут записываться, когда мне не сильно лень, а то я заспамлю страницу последних изменений — а её у нас реально читают.

== Diena pēc dienas ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! width=&quot;15px&quot; | #Day
! width=&quot;25px&quot; | M-D
! kB
! Article
! p.s.
! New articles, if more than 1
&lt;!--|-
| 100 || 04-23 || || [[:bs:Orlovačko jezero]] ||  ||
|-
| 099 || 04-22 || || [[:en:University of Sarajevo]] ||  || [[:en:St. Paul's Bay]]
|-
| 098 || 04-21 || || [[:en:Bashkiria (1917–1919)]] ||  ||
|-
| 097 || 04-20 || || [[:ru:Академия наук Республики Башкортостан]] ||  ||
|-
| 096 || 04-19 || || [[:ru:Мозырский трамвай]] ||  ||
|-
| 095 || 04-18 || || [[:ru:Новополоцкий трамвай]] ||  ||
|-
| 094 || 04-17 || || [[:en:Reichsbrücke]] ||  ||
|-
| 093 || 04-16 || || [[:en:Ö1]] ||  ||
|-
| 092 || 04-15 || || [[:en:Freedom of religion in Armenia]] ||  ||
|-
| 091 || 04-14 || || [[:en:Islamization of Albania]] ||  ||
|-
| 090 || 04-13 || || [[:en:Dance of Osman Taka]] ||  ||
|-
| 089 || 04-12 || || [[Stiglovas grava]] || https://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&amp;EntryID=945 ||
|-
| 088 || 04-11 || || [[:en:Gunvor]] || https://www.facebook.com/aivars.markots/posts/pfbid0sMHXK1NMRFWwcoo5YEduKWgcRNAgzVtaQ9AsdAURSHtDBMnvHR8k4k8c1qPgxuv9l ||
|-
| 087 || 04-10 || || [[:ru:Шатаева, Эльвира Сергеевна]] || https://www.facebook.com/holodmedia/posts/pfbid0MohgnVaZydJMqtZZssYuzF54PD7xsFyExHnbcBKTb5DYTrtnp5rfF2pwAD5XSpFfl, https://www.google.com/search?q=%D0%AD%D0%BB%D1%8C%D0%B2%D0%B8%D1%80%D0%B0+%D0%A8%D0%B0%D1%82%D0%B0%D0%B5%D0%B2%D0%B0&amp;rlz=1C1KNTJ_lvLV1083LV1084&amp;sourceid=chrome&amp;ie=UTF-8 ||
|-
| 086 || 04-09 || || [[:ru:Союз для Средиземноморья]] ||  ||
|-
| 085 || 04-08 || || [[:sh:Latvica]] ||  ||
|-
| 084 || 04-07 || || [[:ru:Нихуярв]] ||  ||
|-
| 083 || 04-06 || || [[:uk:Майданецьке поселення]] ||  ||
|-
| 082 || 04-05 || || [[:en:Richard England (architect)]] ||  ||
|-
| 081 || 04-04 || || [[:ru:Агузарова, Жанна Хасановна]] ||  ||
|-
| 080 || 04-03 || || [[:et:Parvel Pruunsild]] ||  ||
|-
| 079 || 04-02 || || [[:pl:Mury (piosenka)]] ||  ||  --&gt;
|-
| 078 || 04-01 || 11 || [[Katerina Handzjuka]] ||  ||
|-
| 077 || 03-31 || 13 || [[Putnu būrītis]] ||  ||
|-
| 076 || 03-30 || 7 || [[Miloslavs Skoržepa]] ||  || 
|-
| 075 || 03-29 || 20 || [[Azerbaidžānas Islāma partija]] ||  || [[Nardarana]]
|-
| 074 || 03-28 || 19 || [[Arala]] ||  ||
|-
| 073 || 03-27 || 15 || [[Sejfula Malešova]] ||  ||
|-
| 072 || 03-26 || 13 || [[Musine Kokalari]] ||  ||
|-
| 071 || 03-25 || 16 || [[Sabiha Kasimati]] ||  ||
|-
| 070 || 03-24 || 11 || [[Maija Kristaļinska]] ||  ||
|-
| 069 || 03-23 || 10 || [[Dvina (Armēnija)]] ||  ||
|-
| 068 || 03-22 || 15 || [[Villijs Tokarevs]] ||  ||
|-
| 067 || 03-21 || 8 || [[Kotrīna Zīle]] ||  ||
|-
| 066 || 03-20 || 11 || [[Dunduru pļavas]] ||  ||
|-
| 065 || 03-19 || 6 || [[Garkāta agrenīte]] ||  || 
|-
| 064 || 03-18 || 4 || [[Didzis Matīss]] ||  ||
|-
| 063 || 03-17 || 12 || [[Krāteris]] ||  ||
|-
| 062 || 03-16 || 6 || [[Maltuves purvs]] ||   ||
|-
| 061 || 03-15 || 8 || [[Sudas purvs]] ||  || 
|-
| 060 || 03-14 || 5 || [[Inta Celmiņa]] ||||
|-
| 059 || 03-13 || 7 || [[Inta Dobrāja]] ||  ||
|-
| 058 || 03-12 || 5 || [[Ieva Cederštrēma-Volfa]] ||  ||
|-
| 057 || 03-11 || 4 || [[Dža (upe)]] ||  ||
|-
| 056 || 03-10 || 3 || [[Autoceļš V1030 ]] || ||
|-
| 055 || 03-09 || 6 || [[Frančeska Kirke]] ||  ||
|-
| 054 || 03-08 || 11 || [[Lai dzīvo brīvība, nolādēts!]] ||  || [[Kekertalika]] 
|-
| 053 || 03-07 || 4 || [[Avannāta]] ||  ||
|-
| 052 || 03-06 || 11 || [[Līnahamari]] || 
|-
| 051 || 03-05 || 9 || [[Pasaules laimes ziņojums]] ||  ||
|-
| 050 || 03-04 || 6 || [[Kuzbass]] ||  ||
|-
| 049 || 03-03 || 5 || [[Rietumsibīrija]] ||  ||
|-
| 048 || 03-02 || 4 || [[Dolizī]] ||  ||
|-
| 047 || 03-01 || 7 || [[Nuorgama]] ||  ||
|-
| 046 || 02-28 || 2 || [[Tribends]] ||  ||
|-
| 045 || 02-27 || 9 || [[Hondurasas karogs]] || ||
|-
| 044 || 02-26 || 10 || [[Mahikena]] ||  ||
|-
| 043 || 02-25 || 8 || [[Andrejs Laņkovs]] ||  || 
|-
| 042 || 02-24 || 5 || [[Luhmans 16]] ||  ||
|-
| 041 || 02-23 || 15 || [[Albertas separātisms]] ||  ||
|-
| 040 || 02-22 || 5 || [[Valga (municipalitāte)]] ||  ||
|-
| 039 || 02-21 || 8 || [[Briežu kaulmuša]] ||  ||
|-
| 038 || 02-20 || 5 || [[Jihlava (upe)]] ||  ||
|-
| 037 || 02-19 || 16 || [[Oldenburgas grāfiste]] ||  || 
|-
| 036 || 02-18 || 8 || [[Lambarene]] ||  ||
|-
| 035 || 02-17 || 5 || [[Vēsma Aistere]] ||  ||
|-
| 034 || 02-16 || 9 || [[Morgs]] ||  ||
|-
| 033 || 02-15 || 7 || [[Diena bez alkohola (Taivāna) ]] ||  || [[Naidīgā arhitektūra]] 
|-
| 032 || 02-14 || 7 || [[Nekrokrātija]] ||  ||
|-
| 031 || 02-13 || 8 || [[Starptautiskā Kosmosa Universitāte]] ||  ||
|-
| 030 || 02-12 || 11 || [[Felisete]] ||  ||
|-
| 029 || 02-11 || 7 || [[Rīgas krematorija]] ||  ||
|-
| 028 || 02-10 || 6 || [[De primordiis ordinis Theutonici narratio]] ||  ||
|-
| 027 || 02-09 || 10 || [[Heidi Purga]] ||  ||
|-
| 026 || 02-08 || 14 || [[Sniega volejbols]] ||  ||
|-
| 025 || 02-07 || 6 ||  [[Svastika (Kanāda)]] ||  ||
|-
| 024 || 02-06 || 9 || [[Bata]] ||  ||
|-
| 023 || 02-05 || 12 || [[Tamilu genocīds ]] ||  || [[Leinas dedzināšana]]
|-
| 022 || 02-04 || 6 || [[Inkunābula]] ||  ||
|-
| 021 || 02-03 || 7 || [[Elifa Sančesa]] ||  ||
|-
| 020 || 02-02 || 7 || [[Livonija Rikija Gina]] ||  ||
|-
| 019 || 02-01 || 28 || [[Baltistāna]] ||  || [[Asago]]
|-
| 018 || 01-31 || 11 || [[Centrālā province (Zambija)]] ||  ||
|-
| 017 || 01-30 || 10 || [[Koperbelta]] ||  || 
|-
| 016 || 01-29 || 8 || [[Dobkāta sviestbeka]] ||  ||
|-
| 015 || 01-28 || 30 || [[Hadera]] ||  || [[Usulutana (departaments)]]
|-
| 014 || 01-27 || 7 || [[Bengāļu inteliģences slaktiņš]] ||  || [[Sanmigels]]
|-
| 013 || 01-26 || 11 || [[Bīrtavīla]] ||  || [[Usulutans]], [[Taburete (vulkāns)]]
|-
| 012 || 01-25 || 7 || [[Salaspils karsta kritene]] ||  ||
|-
| 011 || 01-24 || 12 || [[Protesti Altaja Republikā (2025)]] ||  ||
|-
| 010 || 01-23 || 3 || [[Ķirezers]] ||  ||
|-
| 009 || 01-22 || 11 || [[Ain't I Right]] || Ar Groka atbalstu ||
|-
| 008 || 01-21 || 10 || [[Ziemeļu Vainaga T]] ||  || [[Mormoņu pornogrāfija]], [[Trialektika]]
|-
| 007 || 01-20 || 4 || [[Mērgava]] ||  ||
|-
| 006 || 01-19 || 7 || [[Ni Sjaliaņa]] ||  ||
|-
| 005 || 01-18 || 8 || [[Laimonis Purs]] ||  || [[Vilku kalni]]
|-
| 004 || 01-17 || 5 || [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve]] ||  || [[Dubjūka]]
|-
| 003 || 01-16 || 7 || [[Urugvajas spāņu valoda]] ||  ||
|-
| 002 || 01-15 || 4 || [[Vikipēdija turkmēņu valodā]] ||  ||
|-
| 001 || 01-14 || 9 || [[Sidrabota saule lec]] ||  ||
|}</text>
      <sha1>a50a93j7fhqpqkj0m51cpftlumdjgvk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dominiks Steņonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622787</id>
    <revision>
      <id>4448791</id>
      <parentid>4421136</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:20:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448791</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5938" sha1="tfkgzpa23ladc1h2le8e405lkwcpmad" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Dominiks Steņonis
 |       vārds_orig = ''Dominykas Stenionis''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|3}}
 |          dz_viet = {{vieta|Lietuva|Kauņa}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[lietuvietis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=178}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=75}}
 |              poz = [[saspēles vadītājs]]
 |          kar_sāk = 2019
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2019—2022
 |          klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (2. komanda)]]
 |         kl_sez 2 = 2022—2023
 |          klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2024—2025
 |          klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2025—pašlaik
 |          klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]
 |         kl_sez 5 = 
 |          klubs 5 = 
 |         kl_sez 6 = 
 |          klubs 6 = 
 |         kl_sez 7 = 
 |          klubs 7 = 
 |         kl_sez 8 = 
 |          klubs 8 = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] MVP &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Lietuva}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2022. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Melnkalne 2022]]}}
}}
'''Dominiks Steņonis''' ({{val|lt|Dominykas Stenionis}}; dzimis {{dat|2002|7|3}} [[Kauņa|Kauņā]], [[Lietuva|Lietuvā]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā spēlē [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]].

== Karjera ==
D. Steņonis trenējies [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (basketbols)|Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] sistēmā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/stenonis-zagars-man-rakstija-ka-priecajas-redzet-ka-beidzot-speleju-un-paradu-sevi/|title=Steņonis: Žagars man rakstīja, ka priecājas redzēt, ka beidzot spēlēju un parādu sevi|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-02-11|date=2025-11-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; bet nav sasniedzis kluba pirmo komandu. Viņš ir prasmīgs saspēles vadītājs, kas raksturīgs ar basketbolam ļoti īsu augumu (1,78 m). Pēc &quot;Žalgira&quot; pārstāvējis citus Lietuvas klubus: [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot; (basketbols)|Ķēdaiņu &quot;Nevėžis&quot;]] un [[Panevēžas &quot;Lietkabelis&quot;]], bet nav ieņēmis drošu vietu klubu rotācijā, [[Lietuvas Basketbola līga]]s turnīrā pavadot samērā maz minūšu vidēji spēlē.

2025. gada vasarā D. Steņonis pievienojās [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]], kura sastāvā ieņēma pirmā piecinieka saspēles vadītāja lomu. 2026. gada februārī D. Steņonis kopā ar [[Valmiera]]s klubu izcīnīja [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]], pats tiekot atzīts par finālspēles vērtīgāko spēlētāju.

D. Steņonis ir pārstāvējis Lietuvas U-19 un U-20 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/183057/stenionis-dominykas|title=Dominykas Stenionis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopā ar U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu 2022. gada Eiropas čempionātā, kas notika [[Melnkalne|Melnkalnē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/europa/lietuvos-20-meciai-kovoja-del-europos-cempionato-aukso-874-1906898|title=Nagais ir dantimis kovoję 20-mečiai Europos čempionate suspindo sidabru|website=15min.lt/24sek|access-date=2026-02-11|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Valmiera Glass VIA spēlētāji}}

{{DEFAULTSORT:Steņonis, Dominiks}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kauņā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]]
[[Kategorija:Saspēles vadītāji]]</text>
      <sha1>tfkgzpa23ladc1h2le8e405lkwcpmad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valga (municipalitāte)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623913</id>
    <revision>
      <id>4448599</id>
      <parentid>4419148</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:18:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5483" sha1="9kc4vohuy4lzgsvt0kjap3txyh86ob4" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pašvaldību Spānijā|pilsētu Igaunijā|Valga}}
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Valgas municipalitāte
| official_name           = ''Valga''
| other_name              = 
| settlement_type         = Spānijas municipalitāte
| image_skyline           = Valga, concello 01-02.JPG
| imagesize               = 
| image_caption           = Municipalitātes padomes ēka
| image_flag              = Bandera de Valga.svg
| flag_size               = 
| image_seal              = 
| seal_size               = 
| image_shield            = Escudo de Valga (Pontevedra).svg
| shield_size             =
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Valga (Spānija)|Valga]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Situacion Valga.PNG
| mapsize                 = 
| map_caption             = Valga Galisijā
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{karogs|Spānija}}
| subdivision_type1       = Autonomais novads
| subdivision_name1       = [[Attēls:Flag of Galicia.svg|25px]] [[Galisija]]
| subdivision_type2       = Province
| subdivision_name2       = [[Attēls:Flag Pontevedra Province.svg|25px]] [[Pontevedras province]]
| leader_party            = Tautas Partijas Galisijas nodaļa
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 41
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 5779
| population_as_of        = 2025
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank1_title = 
| population_blank1       = 
| population_blank2_title = 
| population_blank2       = 
| timezone                = CET
| utc_offset              = +1
| timezone_DST            = CEST
| utc_offset_DST          = +2
| website                 = {{URL|https://www.valga.gal/es/}}
| footnotes               = 
}}
'''Valgas municipalitāte''' ([[spāņu valoda|spāņu]] un {{val|gl|Valga}}) ir viena no [[Pontevedras province]]s [[Kaldas komarka]]s municipalitātēm. Atrodas [[Spānija]]s ziemeļrietumos, [[Galisija]]s [[Spānijas autonomie apgabali|autonomajā apgabalā]]. Ziemeļos to norobežo [[Ulja]]s upe, tajā ietek Valgas upe (''Rio Valga'') un Louru. Municipalitāte sadalīta piecos pagastos: Hansas, Kampanjas, Kordeiro, Sjetekorosas un Valgas.

Ziemeļu daļu aizņem platā Uljas ieleja. Dienvidos atrodas divi kalni — Hjabres un Hesteiras kalns. Galvenie ceļi vijas pa ieleju starp tiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bibliotecadigital.jcyl.es/|title=Biblioteca Digital de Castilla y León|last=León|first=Junta de Castilla y|website=bibliotecadigital.jcyl.es|access-date=2026-02-22|date=2010|language=es}}&lt;/ref&gt;

Vidējā gada temperatūra ir maiga, ap 13 °C. Nokrišņu daudzums ir liels, sasniedzot 1700 mm gadā.

Iedzīvotāju skaits no 1842. līdz 2025. gadam visu laiku palicis robežās starp 4400 un 7000, 2025. gadā to bija 5779 ar tendenci uz samazināšanos. Faktiskais iedzīvotāju skaits šajā periodā parasti bijis par 5—10% mazāks nekā oficiālais iedzīvotāju skaits.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ine.es/intercensal/intercensal.do?search=3&amp;error3=Por+favor,+introduzca+el+c%C3%B3digo+de+la+provincia.&amp;error4=El+c%C3%B3digo+de+provincia+debe+estar+entre+1+y+52.&amp;error5=El+c%C3%B3digo+de+provincia+debe+ser+num%C3%A9rico.&amp;error10=El+c%C3%B3digo+de+municipio+debe+ser+num%C3%A9rico.&amp;codigoProvincia=36&amp;codigoMunicipio=056&amp;btnBuscarCod=Consultar+selecci%C3%B3n|title=INEbase. Alteraciones de los municipios|website=www.ine.es|access-date=2026-02-22}}&lt;/ref&gt;

Vietējās vēlēšanās 21. gadsimtā nemainīgi uzvar labēji kristīgās [[Tautas partija (Portugāle)|Tautas partijas]] Galisijas nodaļa, iegūstot 9—10 vietas no 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ine.es/intercensal/intercensal.do?search=3&amp;error3=Por+favor,+introduzca+el+c%C3%B3digo+de+la+provincia.&amp;error4=El+c%C3%B3digo+de+provincia+debe+estar+entre+1+y+52.&amp;error5=El+c%C3%B3digo+de+provincia+debe+ser+num%C3%A9rico.&amp;error10=El+c%C3%B3digo+de+municipio+debe+ser+num%C3%A9rico.&amp;codigoProvincia=36&amp;codigoMunicipio=056&amp;btnBuscarCod=Consultar+selecci%C3%B3n|title=INEbase. Alteraciones de los municipios|website=www.ine.es|access-date=2026-02-22}}&lt;/ref&gt;

Pašvaldībai ir divas sadraudzības pilsētas: [[Valga]] [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Valka]] [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valga.gal/concello/irmandamento|title=Irmandamento|website=www.valga.gal|access-date=2026-02-22}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Capela dos Martores, Valga, Valga.jpg|4.-5. gadsimtā uz Merkurija tempļa drupām būvēta kapela
Vilarello (49568639846).jpg|Uljas upe Vilareljo
Absida da igrexa de Santa María de Xanza, Valga.jpg|Baznīca ar apsīdu Hansā
Lavadoiro da Saúde, Valga.jpg|Bijusī publiskā veļas mazgātava Sjetekorosā
Iglesia de Santa Cristina de Campaña (5414102836).jpg|Baznīca Kampanjā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas municipalitātes]]
[[Kategorija:Galisija]]</text>
      <sha1>9kc4vohuy4lzgsvt0kjap3txyh86ob4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Testamā pussala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623921</id>
    <revision>
      <id>4448600</id>
      <parentid>4418614</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:19:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2420" sha1="swhtmou3cpm5lkvzuxhhhql6o33y3fh" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Testamā pussala
|attēls              = Ermistu järv.JPG
|attēla paraksts     = [[Ermistu ezers]] pussalas vidienē
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Igaunija
|reljefa_karte = jā
|mark                = Orange_pog.svg
|position            = 
|vietējais nosaukums = 
|izvietojums         = [[Igaunija]]
|arhipelāgs          = 
|latd=58 |latm = 23|latNS=N 
|longd=23|longm = 57|longEW=E
|platība             = 
|garums              = 19
|platums             = 37
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|salu skaits         =
|valsts              =
|valsts adm vienības tips = Valsts
|valsts adm vienība       = {{EST}}
|valsts adm vienības tips1 = Apriņķis
|valsts adm vienība1       = [[Pērnavas apriņķis]]
|iedzīvotāji         = 
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             =
|pamatiedzīvotāji    = [[igauņi]]
|valsts lielpilsēta  = [[Testamā]]
|piezīme =
}}

'''Testamā pussala''' ({{val|et|Tõstamaa poolsaar}}) ir [[pussala]] [[Igaunija]]s kontinentālās daļas dienvidrietumos [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē. Stiepjas 37 km garumā no [[Pērnavas līcis|Pērnavas līča]] austrumos līdz [[Pādrema]]s upes ietekai ziemeļrietumos. Dienvidos [[Kihnu šaurums]] to atdala no [[Kihnu]] salas.&lt;ref&gt;[http://entsyklopeedia.ee/artikkel/t%C3%B5stamaa_poolsaar Tõstamaa poolsaar. Eesti Entsüklopeedia]&lt;/ref&gt; Pussalas galējais dienvidu punkts ir nelielā [[Munalaida]]s sala, kas ar dambi savienota ar kontinentu. Austrumu un rietumu krasti relatīvi taisni, bet dienvidu krasts stipri izrobots ar daudzām mazākām pussalām un līčiem. Piekrastē vairākas salas, no kurām lielākās ir [[Manilaida]] (1,9 km²), [[Kergesāre]] (0,8 km²) un [[Selglaida]] (0,2 km²).

Lielāko daļu pussalas teritorijas aizņem Testamā-Varblas augstiene līdz 45 m augstumā. Pussalas vidusdaļā divi lieli ezeri — [[Ermistu ezers]] un [[Tehelas ezers]]. Austrumos no Tehelas ezera starp Alu un Murru ciemiem plešas Igaunijā lielākie akmens lauki. 

Lielākās apdzīvotās vietas pussalā ir [[Testamā]], [[Lindi]] un [[Varbla]]. Pussalas austrumos atrodas Potsepas smilšu karjers.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Igaunijas pussalas]]
[[Kategorija:Pērnavas apriņķis]]</text>
      <sha1>swhtmou3cpm5lkvzuxhhhql6o33y3fh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>BeOS</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624917</id>
    <revision>
      <id>4448873</id>
      <parentid>4424559</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:11:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448873</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3149" sha1="bznlqgi2y9cb3a01v4osyg8b2afdzfr" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Operētājsistēmas infokaste
| logo=BeOS_logo.svg
| kernel_type=microkernel}}
'''''BeOS''''' ir [[operētājsistēma]], ko 1991. gadā izstrādāja uzņēmums ''Be Inc.'' Uzņēmumu 1990. gadā dibināja bijušie ''[[Apple]]'' un ''[[Amiga]]'' darbinieki Žana Luija Gasē (''Jean-Louis Gassée'') vadībā.

== Iezīmes ==
Sistēmas stiprās puses bija [[mikrokodols]], moduļu serveru sistēma, vienkārša un draudzīga [[saskarne]], kā arī bagātīgs [[multivides]] atbalsts, kas tajā laikā nebija pieejams konkurējošām platformām. Tajā pašā laikā prasības pret aparatūru bija ļoti pieticīgas. Sistēma efektīvi izmantoja daudzprocesoru tehnoloģijas un bija paredzēta personīgai lietošanai. Sistēma bija ierobežoti saderīga ar ''[[Posix]]''. Jau sākotnēji tika atbalstīts ''[[Unicode]]''. Tika izmantota progresīva [[failu sistēma]] ''[[BeFS]]'' ar metaatribūtiem.

== Vēsture ==
Sākotnēji sistēma tika izlaista pašu darbstacijai ''[[BeBox]]'', kas darbojās ar ''[[AT&amp;T Hobbit]]'' procesoriem.

Vēlāk sistēma tika portēta uz ''[[PowerPC]]'' procesoriem, tostarp uz ''[[Macintosh]]''. Uzņēmuma ''[[Apple]]'' neveiksmes ar ''[[MacOS]]'' sistēmu lika apsvērt ''BeOS'' kā iespējamo uzņēmuma nākotnes operētājsistēmu. Tomēr sarunas cieta neizdošanos, jo ''Be Inc.'' pieprasīja pārāk lielu summu, un ''Apple'' izdarīja izvēli par labu [[Stīvs Džobss|Stīvam Džobsam]] un ''[[NeXT]]''.

Pēc tam ''BeOS'' tika portēta uz ''[[Intel]] [[x86]]'' procesoriem un tika piedāvāta uzstādīšanai visiem interesentiem ierobežotā versijā; pilnā versija bija maksas.

2001. gadā uzņēmums ''[[Palm]], Inc.'' nopirka ''Be Inc.'', mēģinot izveidot jaunu ''[[PalmOS]]'' versiju uz ''Be''OS tehnoloģiju bāzes ar nosaukumu ''PalmOS 6 Cobalt''. Tā tika izlaista tikai prototipos un nenonāca sērijveida ierīcēs. Tā vietā ''Palm'' izlaida ''PalmOS 7'' uz ''[[Linux]]'' bāzes, kas tagad pazīstama kā ''[[WebOS]]''. Pēc neveiksmes ar šo sistēmu uzņēmumu ''Palm'' nopirka uzņēmums ''Access'', kam arī tagad pieder tiesības uz ''BeOS'' kodu.

Balstoties uz ''BeOS'', vācu uzņēmums ''[[yellowTAB]]'' mēģināja pārdot operētājsistēmu ''[[ZETA (operating system)|Zeta]]'', veicot virkni uzlabojumu. Tomēr pēc ''Access'' draudiem uzsākt tiesvedību ''Zeta'' pārdošana tika pārtraukta.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=White |first=Bradford Morgan |title='Be' is nice. End of story. |url=https://www.abortretry.fail/p/be-is-nice-end-of-story |access-date=2023-11-24 |website=www.abortretry.fail |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Mūsdienas ==
Pašlaik entuziastu grupa izstrādā sistēmu ''Haiku'', kas ir rakstīta no nulles un kurai ir [[atvērtais kods]]. Tā ir bināri saderīga ar ''BeOS'' un atrodas beta stadijā.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Haiku R1/beta5 has been released! |url=https://www.haiku-os.org/news/2024-09-13_haiku_r1_beta5/ |access-date=September 16, 2024 |website=Haiku Project |date=September 13, 2024 |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Operētājsistēmas]]</text>
      <sha1>bznlqgi2y9cb3a01v4osyg8b2afdzfr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltic Journal of Modern Computing</title>
    <ns>0</ns>
    <id>625478</id>
    <revision>
      <id>4448811</id>
      <parentid>4434788</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:53:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448811</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1691" sha1="aaz63ujgzxlcat67b4834as54cg0fu6" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = Baltic Journal of Modern Computing
| image_file          = 
| image_size          = 
| image_caption       = 
| editor_title        = 
| editor              = [[Juris Borzovs]], Gintautas Dzemyda, Raimundas Matulevičius&lt;ref&gt;https://www.bjmc.lu.lv/editorial-board/&lt;/ref&gt;
| previous_editor     = 
| staff_writer        = 
| category            = [[datorzinātne]]
| frequency           = četras reizes gadā
| circulation         = 
| publisher           = [[Latvijas Universitāte]]
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 
| total_circulation   = 
| founded             = 2008
| firstdate           = 
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = 
| country             = {{LAT}}
| based               = 
| language            = [[angļu valoda|angļu]]
| website             = {{URL|https://www.bjmc.lu.lv/}}
| ISSN                = 2255-8950
}}
'''''Baltic Journal of Modern Computing''''' ir [[Latvijas Universitāte]]s izdots [[datorzinātne]]s žurnāls, kas publicē zinātniskus rakstus par datorzinātnēm un saistītām pētniecības jomām, kas ir aktīvas Baltijas valstu pētnieku vidū&lt;ref&gt;https://www.bjmc.lu.lv/aims-scope/&lt;/ref&gt;. Žurnāls ir pēctecis žurnālam '''''Acta Universitatis Latviensis: Computer Science and Information Technologies''''', kas tika izdots no 2008. gada līdz 2012. gadam&lt;ref&gt;https://www.scimagojr.com/journalsearch.php?q=21100983350&amp;tip=sid&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://www.bjmc.lu.lv/aims-scope/&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

[[Kategorija:Zinātniskie žurnāli]]
[[Kategorija:Latvijā izdotie žurnāli]]</text>
      <sha1>aaz63ujgzxlcat67b4834as54cg0fu6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4448784</id>
      <parentid>4448374</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T03:09:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (150 raksti)</comment>
      <origin>4448784</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25521" sha1="76wn8ow7jijf58qe3droysj2bkh8l3i" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1246 || 2547 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2861 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1000 || 3500 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2255 ||  || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10026 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19394 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20316 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3654 || 11249 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9088 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6472 || 11903 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7143 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13826 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 16156 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15300 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7677 || 15354 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3402 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3370 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1777 || 3639 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2975 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3240 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3409 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3808 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3293 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3532 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1442 || 3302 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3181 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3260 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7330 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2496 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2961 || 9090 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Čuvašija || 7748 || 13468 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1992 || 3326 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10790 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || 
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1102 || 1511 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 1498 || 4023 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Brigite Bīrļaine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 1263 || 3565 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 1470 || 3898 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8075 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2096 || 4285 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1655 || 4729 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5489 || 8214 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 568 || 878 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4345 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3742 || 6407 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 150
* '''Dalībnieku skaits:''' 15
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 14
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (53), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (1)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 30
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (53), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (20), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 451,503 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 25 no 150 (16.7%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Kikos}} - 49 raksti, 78,758 rakstzīmes
# {{U|Votre Provocateur}} - 37 raksti, 135,535 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 12 raksti, 79,372 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 12 raksti, 12,040 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 10 raksti, 76,570 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 9 raksti, 25,314 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 5 raksti, 2,590 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 4 raksti, 17,535 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 3 raksti, 8,352 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 3 raksti, 8,187 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 2 raksti, 2,383 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 1 raksti, 1,813 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 1 raksti, 541 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>76wn8ow7jijf58qe3droysj2bkh8l3i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Loterija</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626264</id>
    <revision>
      <id>4448608</id>
      <parentid>4448505</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:44:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448608</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7998" sha1="2lpv7fiuw217k3q0trhqniqw33fi8vf" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>2lpv7fiuw217k3q0trhqniqw33fi8vf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448630</id>
      <parentid>4448608</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8010" sha1="smls9s7qoga5yi3sk0n6gl8vt1y1dr7" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>smls9s7qoga5yi3sk0n6gl8vt1y1dr7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448647</id>
      <parentid>4448630</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:43:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9077" sha1="1ih9w69665e6t273ylaur7aea859jwr" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = 
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>1ih9w69665e6t273ylaur7aea859jwr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448649</id>
      <parentid>4448647</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:45:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{u|Votre Provocateur}} */</comment>
      <origin>4448649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9095" sha1="c852e8bc7qh8cgegc3xhnk2lyw6umya" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = 
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = 
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>c852e8bc7qh8cgegc3xhnk2lyw6umya</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448741</id>
      <parentid>4448649</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:52:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* {{u|Votre Provocateur}} */</comment>
      <origin>4448741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9103" sha1="rms774fr144519cnp7dzytlfzflmsqj" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = 
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>rms774fr144519cnp7dzytlfzflmsqj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448762</id>
      <parentid>4448741</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:41:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Egilus}} */</comment>
      <origin>4448762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9152" sha1="gnjsubf72vqxpxodaw7g3jyw27prbw3" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = 
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>gnjsubf72vqxpxodaw7g3jyw27prbw3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448797</id>
      <parentid>4448762</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:39:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* {{u|Biafra}} */</comment>
      <origin>4448797</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9165" sha1="ta7h2bfs4ltocn3toim37dn4fkpegzr" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Loterija ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]).

Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas &quot;loterijas biļetes&quot;.

''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.''
&lt;!--
Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus.

{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}
--&gt;

== {{u|Papuass}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Biedronka
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Biafra}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = Traiskirhenes &quot;Lions&quot;
| Azerbaidžāna           = Vladimirs Ļitvincevs
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = Saloniku lidosta
&lt;!-- | Gruzija                = Aleksandrs Rehviašvili --&gt;
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Hugo Toms --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
&lt;!-- | Lietuva                = Amands Urķis --&gt;
&lt;!-- | Lietuva                = Deniss Krestiņins --&gt;
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = Morske Oko (Polija)
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = Filips Petruševs
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = Štola
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Vitālijs Šimanskis
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = Ohridas antīkais teātris
}}

== {{u|Dainis}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = 
| Armēnija               = 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Lotfi Zade
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Egilus}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Sabiha Kasimati
| Armēnija               = Dvina (Armēnija)
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Azerbaidžānas Islāma partija
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = Arala
| Kosova                 = 
| Krievija               = Maija Kristaļinska
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Katerina Handzjuka
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Treisijs}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = futbols Albānijā
| Armēnija               = armēņu mitoloģija
| Austrija               = Ceija Stojka
| Azerbaidžāna           = Banina
| Baškortostāna          = Guzala Sitdikova
| Bosnija un Hercegovina = stečaki
| Čuvašija               = saviri 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = 
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenijas vēsture
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Meistars Joda}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = INIMA
| Armēnija               = Erevānas Vēstures muzejs 
| Austrija               = 
| Azerbaidžāna           = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā 
| Baškortostāna          = Ireks Zaripovs 
| Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo
| Čuvašija               = Vera Kuzmina
| esperanto              = 
| Grieķija               = Lācarakijas
| Horvātija              = 
&lt;!-- | Igaunija               = Islāms Igaunijā --&gt;
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = 
| Malta                  = 
| Moldova                = 
| Polija                 = 
| rietumarmēņu valoda    = 
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Emīls Gorovecs
| Ungārija               = 
| Ziemeļkaukāzs          = 
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

== {{u|Votre Provocateur}} ==
{{CEE Spring 2026 loterija
| Albānija               = Mimi Kodeli
| Armēnija               = Hrazdana
| Austrija               = Brigite Bīrļaine
| Azerbaidžāna           = 
| Baškortostāna          = 
| Bosnija un Hercegovina = 
| Čuvašija               = 
| esperanto              = 
| Grieķija               = 
| Horvātija              = 
| Kazahstāna             = 
| Kosova                 = 
| Krievija               = Latvijas—Krievijas attiecības
| Malta                  = 
| Moldova                = Igors Smirnovs (separātists)
| Polija                 = Polijas—Bulgārijas attiecības
| rietumarmēņu valoda    = Modernā armēņu valoda
| Rumānija               = 
| Serbija                = 
| serbhorvātu valoda     = 
| Serbu Republika        = 
| Slovākija              = 
| Slovēnija              = 
| Tatarstāna             = 
| Ukraina                = Jelizaveta Mereško
| Ungārija               = Ukrainas—Ungārijas attiecības
| Ziemeļkaukāzs          = Čečenu genocīds
| Ziemeļmaķedonija       = 
}}

&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>ta7h2bfs4ltocn3toim37dn4fkpegzr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4448785</id>
      <parentid>4448375</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T03:09:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4448785</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2966" sha1="a74n1qowba9wbjjfvqzmw6j39fto1m7" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 150 kopējiem rakstiem, 149 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 233,802 baiti
# {{U|Kikos}} - 160,790 baiti
# {{U|Egilus}} - 159,000 baiti
# {{U|Treisijs}} - 112,099 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 54,040 baiti
# {{U|Biafra}} - 49,697 baiti
# {{U|Tankists}} - 48,885 baiti
# {{U|Vylks}} - 28,845 baiti
# {{U|Dainis}} - 16,985 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 13,869 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 12,621 baiti
# {{U|Papuass}} - 8,065 baiti
# {{U|Lasks}} - 7,330 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Pirags}} - 3,326 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

# {{U|Treisijs}} - 7 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Votre Provocateur}} - 5 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Meistars Joda}} - 5 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Egilus}} - 2 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)
# {{U|Vylks}} - 1 raksti (no ieteikumu sarakstiem, 1500+ rakstzīmes)

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

# {{U|Votre Provocateur}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 5 raksti
# {{U|Treisijs}} - 3 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

# {{U|Egilus}} - 3 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>a74n1qowba9wbjjfvqzmw6j39fto1m7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dovili</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627253</id>
    <revision>
      <id>4448687</id>
      <parentid>4447663</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:20:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3124" sha1="8cgtsku3mzauh14zr5sy89u7vm8sqhd" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Dovili
| official_name = ''Dovilai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Dovilų liuteronų bažnyčia.JPG
| image_caption = Dovilu luterāņu baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Klaipēdas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Klaipēdas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Dovilu seņūnija]]
| area_total_km2 = 7.73
| population_as_of = 2021
| population_total = 1077
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 40 | lats = 41 | latNS = N
| longd = 21 | longm = 21 | longs = 32 | longEW = E
| elevation_m = 25
| website = 
}}

'''Dovili''' ({{val|lt|Dovilai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Klaipēdas rajona pašvaldība|Klaipēdas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Miests atrodas [[Minija]]s upes kreisajā krastā 5 kilometrus uz dienvidrietumiem no [[Gargždi]]em un vēsturiski piederējis [[Klaipēdas apgabals|Mēmeles apgabalam]].

== Vēsture ==
Dovili (''Dawillen'') vēstures avotos pirmo reizi minēti 17. gadsimtā. Līdz 1923. gadam miests bija [[Austrumprūsija]]s ([[Vācijas Impērija]]s) sastāvā, un tā attīstību noteica atrašanās vieta tieši pie robežas ar [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā esošo [[Žemaitija|Žemaitiju]] ([[Gargždi]]em).

19. gadsimta beigās Dovilos tika uzbūvēts dzelzceļa atzars no [[Klaipēda]]s, kas veicināja rūpniecības attīstību — šeit darbojās viena no lielākajām kaļķu un ķieģeļu rūpnīcām reģionā. Pēc Otrā pasaules kara apdzīvotā vieta attīstījās kā strādnieku ciemats, taču pēdējās desmitgadēs Dovili ir kļuvuši par populāru Klaipēdas un Gargždu piepilsētas dzīvojamo zonu.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Dovilu evaņģēliski luteriskā baznīca: celta 1862. gadā no sarkanajiem ķieģeļiem neogotikas stilā. Tā ir raksturīga Mazās Lietuvas arhitektūras paraugs.
* Dovilu pilskalns: saukts arī par Ģedeminu pilskalnu, atrodas Minijas krastā un liecina par seno baltu cilšu apmetnēm šajā apvidū.
* Vēsturiskās rūpnīcas drupas: liecības par miesta industriālo pagātni 19. un 20. gadsimta mijā.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Dovilu pamatskola, bibliotēka, kultūras nams un pasts. Cauri Doviliem ved autoceļš, kas savieno Klaipēdu ar Gargždiem (KK227). Pateicoties Minijas upes tuvumam un sakoptajai videi, pilsētiņa ir iecienīta vieta ūdens tūrisma un dabas mīļotājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Klaipēdas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>8cgtsku3mzauh14zr5sy89u7vm8sqhd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ļudvinava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627338</id>
    <revision>
      <id>4448697</id>
      <parentid>4447838</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:40:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4448697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3626" sha1="4rlqjmankzv9liysa97fx1msttoz9hh" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Ļudvinava
| official_name = ''Liudvinavas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Liudvinavo bažnyčia.JPG
| image_caption = Ļudvinavas Sv. Ludvika baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Marijampoles pašvaldība
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Marijampoles apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Marijampoles pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Ļudvinavas seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.82
| population_total = 843
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 28 | lats = 55 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 21 | longs = 22 | longEW = E
| elevation_m = 85
| website = 
}}
'''Ļudvinava''' ({{val|lt|Liudvinavas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Marijampoles apriņķis|Marijampoles apriņķa]] [[Marijampoles pašvaldība|Marijampoles pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Šešupe]]s krastos 10 kilometrus uz dienvidiem no [[Marijampole]]s.

== Vēsture ==
Apdzīvotā vieta sākusi veidoties 18. gadsimta sākumā. 1715. gadā muižnieks Ļudviks Konstantīns Pocejs šeit nodibināja miestu un nosauca to savā vārdā. 1791. gadā Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis [[Augusts II Stiprais]] piešķīra Ļudvinavai [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni, bet jau 1792. gadā pašpārvalde un ģerbonis tika atņemti. 19. gadsimtā miests kļuva par nozīmīgu vietējās tirdzniecības centru, lai arī 1870. gadā Ļudvinava bija zaudējusi pilsētas tiesības.

Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Rībentropa pakta]] papildus &quot;draudzības&quot; līguma parakstīšanas lielākā daļa Lietuvas nonāca [[PSRS]] ietekmes zonā, bet Ļudvinava (tāpat, kā [[Kapčamieste]] un [[Vilkavišķi]]) — [[Vācija]]s zonā.

Padomju periodā Ļudvinava bija padomju saimniecības &quot;Ļudvinava&quot; centrālais ciemats. Saimniecība specializējās laukkopībā un lopkopībā, kas veicināja miesta infrastruktūras paplašināšanos, tostarp daudzdzīvokļu māju un kultūras iestāžu celtniecību. 2001. gadā miestam tika atjaunots vēsturiskais ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Ļudvinavas Sv. Ludvika baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1918. gadā klasicisma stilā, aizstājot iepriekšējo koka celtni, kas gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā.
* Parks un upju sateka: miesta teritorijā atrodas gleznaina Dovines un Šešupes satekas vieta, kas ir iecienīta atpūtas zona.
* Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei: uzstādīts 1928. gadā, padomju laikā nojaukts, bet 1989. gadā atjaunots.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Ļudvinavas Kaza Borutas ģimnāzija (nosaukta šeit dzimušā slavenā rakstnieka un dzejnieka vārdā), bibliotēka, pasts un kultūras nams. Ļudvinava ir pazīstama ar savām tradīcijām, īpaši kopienas svētkiem un sporta pasākumiem pie upes. Pateicoties Marijampoles tuvumam, miests ir kļuvis par pievilcīgu dzīvesvietu tiem, kas strādā apriņķa centrā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.marijampole.lt/ Marijampoles pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Marijampoles pašvaldība]]</text>
      <sha1>4rlqjmankzv9liysa97fx1msttoz9hh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Čečenu genocīds</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627353</id>
    <revision>
      <id>4448747</id>
      <parentid>4447894</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:59:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="163" sha1="e4d593xh8izul7e2o4uovtbu2z5tin3" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = vēsture
|tēma2      = cilvēktiesības
|valsts     = Ziemeļkaukāzs
|valsts2    = Krievija
}}</text>
      <sha1>e4d593xh8izul7e2o4uovtbu2z5tin3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sievietes senajā Spartā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627434</id>
    <revision>
      <id>4448670</id>
      <parentid>4448139</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:56:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4448670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4215" sha1="54fj6ios1oq1w37h33pwlxfv0cj58c6" xml:space="preserve">[[Attēls:Spartan girl in race at run, before 450 BC, Plaster cast, Hostinné, 188292.jpg|thumbnail|upright=0.9|Spartas meitenes piedalījās publiskā fiziskajā audzināšanā; statujā attēlota spartiešu meitene skriešanas sacensībās]]
'''Sievietes senajā Spartā''' ieņēma sabiedrībā neparasti redzamu, salīdzinoši autonomu un sociāli nozīmīgu vietu, kas būtiski atšķīrās no citu sengrieķu [[polisa|polisu]], piemēram, [[Atēnas|Atēnu]], normām. [[Sparta]]s sievietēm bija plašākas īpašuma tiesības, lielāka kustības brīvība un aktīvāka līdzdalība sabiedriskajā dzīvē nekā lielākajā daļā citu Grieķijas kopienu, lai gan viņām nebija formālas politiskas vai militāras varas. Šāds stāvoklis bija cieši saistīts ar Spartas sociālo un militāro sistēmu. Tā kā pilntiesīgie spartiešu vīrieši lielāko dzīves daļu pavadīja militārajā apmācībā un karagājienos, [[sieviete|sievietēm]] tika uzticēta mājsaimniecības un zemes īpašumu pārvaldība, kā arī ģimenes saimniecības uzturēšana. Spartas sabiedrībā īpaša nozīme tika piešķirta [[fiziskā sagatavotība|fiziskajai sagatavotībai]], un arī meitenes piedalījās publiskā fiziskajā audzināšanā, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai nodrošinātu veselīgu un spēcīgu pilsoņu dzimšanu.

Sieviešu loma Spartā pārsniedza tradicionālos mājsaimniecības pienākumus un bija cieši saistīta ar valsts militārajiem mērķiem un kolektīvo identitāti. Viņas tika uztvertas kā būtisks elements pilsoņu audzināšanā un sabiedrības vērtību uzturēšanā, simboliski nostiprinot [[drosme]]s, [[disciplīna]]s un [[kalpošana valstij|kalpošanas valstij]] ideālus. Tādējādi sieviešu stāvoklis Spartā ir viens no spilgtākajiem piemēriem sengrieķu pasaulē, kur dzimumu lomas tika veidotas atbilstoši konkrētās polisas sociālajai un militārajai struktūrai.

== Vēsturiskais konteksts ==
Senās Spartas politiskā un sociālā sistēma sengrieķu pasaulē bija unikāla un cieši saistīta ar tās kā militāras polisas raksturu. Valsts pārvaldi veidoja jaukta sistēma, kurā apvienojās [[monarhija]]s elementi (divi valdnieki), [[aristokrātija]] (gerūsija jeb vecajo padome), [[efori|eforu]] institūcija un [[tautas sapulce]], lai gan reālā vara lielā mērā koncentrējās šaurā pilsoņu elites lokā. Šāda organizācija kalpoja vienam galvenajam mērķim — nodrošināt stabilu, disciplinētu un militāri efektīvu valsti. Spartas sabiedrība bija stingri strukturēta un izteikti militarizēta. Pilntiesīgie spartieši veidoja karotāju slāni, kas bija pilnībā pakļauts valsts kontrolētai audzināšanas un militārās sagatavošanas sistēmai (''[[agōgē]]''). [[Perioiki]] bija brīvi iedzīvotāji bez politiskām tiesībām, savukārt [[heloti]] — pakļautie zemnieki — nodrošināja lauksaimniecības darbu un ekonomisko pamatu. Šāda sociālā uzbūve ļāva spartiešiem pilnībā veltīt sevi militārajam dienestam, bet valsts dzīvi kopumā noteica kolektīvās intereses un stingra disciplīna.

Militarizācija ietekmēja visus sabiedrības aspektus, tostarp arī [[sieviete|sieviešu]] stāvokli. Lai gan sievietēm nebija formālas politiskas līdzdalības, tās ieņēma nozīmīgu vietu sociālajā un ekonomiskajā sistēmā. Spartas meitenes tika fiziski audzinātas, jo valsts ideoloģijā viņu uzdevums bija dzemdēt un audzināt spēcīgus nākamos pilsoņus un karotājus. Vīriešu ilgstošās prombūtnes dēļ sievietes pārvaldīja mājsaimniecības un kontrolēja īpašumus, un tām bija plašākas mantiskās tiesības nekā daudzviet citur Grieķijā. Tādējādi Spartas sabiedrībā sieviešu statuss bija cieši saistīts ar valsts militārajiem un sociālajiem mērķiem. Viņu loma bija pakārtota kopējai sistēmai, taču vienlaikus nodrošināja viņām redzamāku un ekonomiski nozīmīgāku vietu nekā citās sengrieķu [[polisa|polisās]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Grieķija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Senās Grieķijas sievietes]]
[[Kategorija:Sparta]]</text>
      <sha1>54fj6ios1oq1w37h33pwlxfv0cj58c6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Artemis II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627474</id>
    <revision>
      <id>4448828</id>
      <parentid>4448548</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T05:57:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4448828</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1301" sha1="6ke6r4cp7ekusxlyrsu46ojkqv3cwwy" xml:space="preserve">[[Attēls:Artemis 2 Trajectory.jpg|thumb|300px|''Artemis II'' lidojuma shēma]]

'''''Artemis II''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa aģentūras ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' lidojums. To palaida 2026. gada 2. aprīlī ar piecu astronautu apkalpi, plānotais misijas ilɡums ir deviņas dienas, nokļūstot aptuveni 6400 kilometru aiz [[Mēness]] orbītas un ar to uzstādot jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2026-asv-startejusi-meness-misijas-artemis-2-rakete.a641459/ ASV startējusi Mēness misijas «Artemis 2» raķete] lsm.lv 02.04.2026&lt;/ref&gt; Šī misija ir kārtējais posms, lai sagatavotu astronautu nolaišanos uz Mēness virsmas, ka varētu notikt 2028. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.03.2026-nasa-pilotejamais-lidojums-uz-menesi-varetu-notikt-1-aprili.a640979/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article NASA pilotējamais lidojums uz Mēnesi varētu notikt 1. aprīlī] lsm.lv 30.03.2026&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Commonscat}}

{{2026. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Orion programma]]</text>
      <sha1>6ke6r4cp7ekusxlyrsu46ojkqv3cwwy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448831</id>
      <parentid>4448828</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:10:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4448831</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1311" sha1="i1t1hic85w34tusrtk4nhhfbw8phypl" xml:space="preserve">[[Attēls:Artemis 2 Trajectory.jpg|thumb|300px|''Artemis II'' lidojuma shēma]]

'''''Artemis II''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa aģentūras ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' lidojums. To palaida 2026. gada naktī uz 2. aprīli ar četru astronautu apkalpi, plānotais misijas ilɡums ir deviņas dienas, nokļūstot aptuveni 6400 kilometru aiz [[Mēness]] orbītas un ar to uzstādot jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2026-asv-startejusi-meness-misijas-artemis-2-rakete.a641459/ ASV startējusi Mēness misijas «Artemis 2» raķete] lsm.lv 02.04.2026&lt;/ref&gt; Šī misija ir kārtējais posms, lai sagatavotu astronautu nolaišanos uz Mēness virsmas, ka varētu notikt 2028. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.03.2026-nasa-pilotejamais-lidojums-uz-menesi-varetu-notikt-1-aprili.a640979/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article NASA pilotējamais lidojums uz Mēnesi varētu notikt 1. aprīlī] lsm.lv 30.03.2026&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Commonscat}}

{{2026. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Orion programma]]</text>
      <sha1>i1t1hic85w34tusrtk4nhhfbw8phypl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448833</id>
      <parentid>4448831</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T06:11:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448833</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1311" sha1="nh198l05h8qht24t3alyzmet50pbi6k" xml:space="preserve">[[Attēls:Artemis 2 Trajectory.jpg|thumb|300px|''Artemis II'' lidojuma shēma]]

'''''Artemis II''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa aģentūras ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' lidojums. To palaida naktī uz 2026. gada 2. aprīli ar četru astronautu apkalpi, plānotais misijas ilɡums ir deviņas dienas, nokļūstot aptuveni 6400 kilometru aiz [[Mēness]] orbītas un ar to uzstādot jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2026-asv-startejusi-meness-misijas-artemis-2-rakete.a641459/ ASV startējusi Mēness misijas «Artemis 2» raķete] lsm.lv 02.04.2026&lt;/ref&gt; Šī misija ir kārtējais posms, lai sagatavotu astronautu nolaišanos uz Mēness virsmas, ka varētu notikt 2028. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.03.2026-nasa-pilotejamais-lidojums-uz-menesi-varetu-notikt-1-aprili.a640979/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article NASA pilotējamais lidojums uz Mēnesi varētu notikt 1. aprīlī] lsm.lv 30.03.2026&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Commonscat}}

{{2026. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Orion programma]]</text>
      <sha1>nh198l05h8qht24t3alyzmet50pbi6k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448899</id>
      <parentid>4448833</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:45:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448899</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1322" sha1="lf89d7way8ctqw0wbtvrqnyk67hv0m9" xml:space="preserve">{{notiek}}
[[Attēls:Artemis 2 Trajectory.jpg|thumb|300px|''Artemis II'' lidojuma shēma]]

'''''Artemis II''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa aģentūras ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]'' lidojums. To palaida naktī uz 2026. gada 2. aprīli ar četru astronautu apkalpi, plānotais misijas ilɡums ir deviņas dienas, nokļūstot aptuveni 6400 kilometru aiz [[Mēness]] orbītas un ar to uzstādot jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2026-asv-startejusi-meness-misijas-artemis-2-rakete.a641459/ ASV startējusi Mēness misijas «Artemis 2» raķete] lsm.lv 02.04.2026&lt;/ref&gt; Šī misija ir kārtējais posms, lai sagatavotu astronautu nolaišanos uz Mēness virsmas, ka varētu notikt 2028. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.03.2026-nasa-pilotejamais-lidojums-uz-menesi-varetu-notikt-1-aprili.a640979/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article NASA pilotējamais lidojums uz Mēnesi varētu notikt 1. aprīlī] lsm.lv 30.03.2026&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Commonscat}}

{{2026. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Orion programma]]</text>
      <sha1>lf89d7way8ctqw0wbtvrqnyk67hv0m9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448997</id>
      <parentid>4448899</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T11:24:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4448997</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1367" sha1="2nd6o153v2tp2divhuvrqid5r27z60s" xml:space="preserve">{{notiek}}
[[Attēls:Artemis 2 Trajectory.jpg|thumb|300px|''Artemis II'' lidojuma shēma]]

'''''Artemis II''''' ir otrais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kosmosa aģentūras ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' &quot;[[artemīda|Artemis]]&quot; programmas lidojums ar [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģi]] ''[[Orion (kosmosa kuģis)|Orion]]''. To palaida naktī uz 2026. gada 2. aprīli ar četru astronautu apkalpi, plānotais misijas ilɡums ir deviņas dienas, nokļūstot aptuveni 6400 kilometru aiz [[Mēness]] orbītas un ar to uzstādot jaunu rekordu cilvēka tālākajam lidojumam kosmosā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2026-asv-startejusi-meness-misijas-artemis-2-rakete.a641459/ ASV startējusi Mēness misijas «Artemis 2» raķete] lsm.lv 02.04.2026&lt;/ref&gt; Šī misija ir kārtējais posms, lai sagatavotu astronautu nolaišanos uz Mēness virsmas, ka varētu notikt 2028. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.03.2026-nasa-pilotejamais-lidojums-uz-menesi-varetu-notikt-1-aprili.a640979/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article NASA pilotējamais lidojums uz Mēnesi varētu notikt 1. aprīlī] lsm.lv 30.03.2026&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Commonscat}}

{{2026. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:Orion programma]]</text>
      <sha1>2nd6o153v2tp2divhuvrqid5r27z60s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavels Šulcs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627543</id>
    <revision>
      <id>4448566</id>
      <timestamp>2026-04-01T12:10:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|29}} | birth_place =  | caps1 = 115 | caps2 = 16 | caps3 = 15 | clubnumber = 10 | clubs1 = {{flaga|Čehija}} [[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FC Vysočina Jihlava|Vysočina Jihlava]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[SFC Opava|Opava]] | countryofbirth = {{vieta|Čehija|Karlovi Vari}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]] | goals1 = 3...</comment>
      <origin>4448566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3223" sha1="7r91s1qy50dk4rua2inq7gz20v064sy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|29}}
| birth_place = 
| caps1 = 115
| caps2 = 16
| caps3 = 15
| clubnumber = 10
| clubs1 = {{flaga|Čehija}} [[FC Viktoria Plzeň|Viktoria Plzeň]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FC Vysočina Jihlava|Vysočina Jihlava]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[SFC Opava|Opava]]
| countryofbirth = {{vieta|Čehija|Karlovi Vari}}
| currentclub = {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]]
| goals1 = 36
| goals2 = 3
| goals3 = 0
| height = 177
| image = Pavel Šulc (cropped).jpg
| caption = Pavels Šulcs 2019. gadā
| nationalcaps2 = 7
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 2
| nationalteam1 = {{flaga|Čehija}} Čehijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Čehija}} Čehijas U19
| nationalyears2 = 2018—2019
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 4
| pcupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Pavels Šulcs
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2017—2025
| years2 = 2019
| years3 = 2019
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 20
| nationalcaps5 = 20
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 5
| nationalteam3 = {{flaga|Čehija}} Čehijas U20
| nationalteam4 = {{flaga|Čehija}} Čehijas U21
| nationalteam5 = {{fb|CZE}}
| nationalyears3 = 2019
| nationalyears4 = 2019—2020
| nationalyears5 = 2024—
| years4 = 2020
| caps4 = 15
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[SK Dynamo České Budějovice|České Budějovice]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec|Jablonec]]
| years5 = 2022—2023
| caps5 = 32
| goals5 = 5
| years6 = 2025—
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[Lionas &quot;Olympique&quot;]]
| caps6 = 22
| goals6 = 11
}}
'''Pavels Šulcs''' ({{Val|cz|Pavel Šulc}}, dzimis {{Dat|2000|12|29}}) ir [[Čehi|čehu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Čehijas futbola izlase|Čehijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Šulcs spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā [[Lionas &quot;Olympique&quot;]].

Iepriekš spēlējis Čehijas komandās [[Plzeņas &quot;Viktoria&quot;]], [[Jihlavas &quot;Vysočina&quot;]], ''[[SFC Opava|Opava]]'', [[Česke Budejovices &quot;Dynamo&quot;]] un ''[[FK Jablonec|Jablonec]]''.

[[Čehijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Viktoria Plzeň'''

* [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2021—22

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Čehijas futbolists-aizmetnis}}
{{Čehijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Šulcs, Pavels}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Karlovi Varu apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas futbolisti]]
[[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Plzeņas &quot;Viktoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Jihlavas &quot;Vysočina&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:SFC Opava spēlētāji]]
[[Kategorija:Česke Budejovices &quot;Dynamo&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]]
[[Kategorija:Lionas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>7r91s1qy50dk4rua2inq7gz20v064sy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davids Zima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627544</id>
    <revision>
      <id>4448567</id>
      <timestamp>2026-04-01T12:24:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|11|8}} | birth_place =  | caps1 = 2 | caps2 = 12 | caps3 = 25 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[SK Sigma Olomouc|Sigma Olomouc]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] | clubs3 = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] | countryofbirth = {{vieta|Čehija|Olomouca}} | currentclub = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]] | goals1 = 0 |...</comment>
      <origin>4448567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2796" sha1="lh318aposejxydey6jxopc086ssmdhy" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|11|8}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| caps2 = 12
| caps3 = 25
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[SK Sigma Olomouc|Sigma Olomouc]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]
| clubs3 = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]
| countryofbirth = {{vieta|Čehija|Olomouca}}
| currentclub = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]
| goals1 = 0
| goals2 = 1
| goals3 = 0
| height = 190
| image = Lens - Torino FC (02-08-2023) 44 (cropped).jpg
| caption = Davids Zima 2023. gadā
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Čehija}} Čehijas U18
| nationalteam2 = {{flaga|Čehija}} Čehijas U20
| nationalyears2 = 2019
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 9
| pcupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Davids Zima
| position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]]
| years1 = 2019—2020
| years2 = 2020
| years3 = 2020—2021
| nationalcaps3 = 4
| nationalcaps4 = 24
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Čehija}} Čehijas U21
| nationalteam4 = {{fb|CZE}}
| nationalyears3 = 2020—
| nationalyears4 = 2021—
| years4 = 2021—2024
| caps4 = 34
| clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Čehija}} [[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]
| years5 = 2024—
| caps5 = 58
| goals5 = 2
}}
'''Davids Zima''' ({{Val|cz|David Zima}}, dzimis {{Dat|2000|11|8}}) ir [[Čehi|čehu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Čehijas futbola izlase|Čehijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Zima spēlē [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līgas]] komandā [[Prāgas &quot;Slavia&quot; (futbols)|Prāgas &quot;Slavia&quot;]].

Iepriekš spēlējis Čehijas komandā [[Olomoucas &quot;Sigma&quot;]] un Itālijas komandā ''[[Torino FC|Torino]]''.

[[Čehijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Čehijas futbolists-aizmetnis}}
{{Čehijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Zima, Davids}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas futbolisti]]
[[Kategorija:Čehijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Olomoucas &quot;Sigma&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Prāgas &quot;Slavia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>lh318aposejxydey6jxopc086ssmdhy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kaukênteo</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627545</id>
    <revision>
      <id>4448568</id>
      <timestamp>2026-04-01T12:41:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="hwwha1by1to6dz2mh3la253ns41hdri" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kaukênteo}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 15.41 (EEST)</text>
      <sha1>hwwha1by1to6dz2mh3la253ns41hdri</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Monrep</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627546</id>
    <revision>
      <id>4448569</id>
      <timestamp>2026-04-01T12:42:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="6nks2djo96tew77vv6tqwgkom4rthbn" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Monrep}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST)</text>
      <sha1>6nks2djo96tew77vv6tqwgkom4rthbn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dereks Kornēliuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627547</id>
    <revision>
      <id>4448570</id>
      <timestamp>2026-04-01T12:46:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|25}} | birth_place =  | caps1 = 1 | caps2 = 17 | caps3 = 28 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Lübeck]] | clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfR Neumünster]] | clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[FK Javor Ivanjica|Javor Ivanjica]] | countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Eidžeksa}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | heig...</comment>
      <origin>4448570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3137" sha1="a6x59wrmrlkogq35l0jk2llrqrsrdlw" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|11|25}}
| birth_place = 
| caps1 = 1
| caps2 = 17
| caps3 = 28
| clubnumber = 13
| clubs1 = {{flaga|Vācija}} [[VfB Lübeck]]
| clubs2 = {{flaga|Vācija}} [[VfR Neumünster]]
| clubs3 = {{flaga|Serbija}} [[FK Javor Ivanjica|Javor Ivanjica]]
| countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Eidžeksa}}
| currentclub = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| goals1 = 0
| goals2 = 2
| goals3 = 0
| height = 187
| image = Cornelius asse om 2425.png
| caption = Dereks Kornēliuss 2024. gadā
| nationalcaps2 = 42
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 1
| nationalteam1 = {{flaga|Kanāda}} Kanādas U23
| nationalteam2 = {{fb|CAN}}
| nationalyears2 = 2018—
| nationalyears1 = 2018—2021
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Dereks Kornēliuss
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2016
| years2 = 2016
| years3 = 2017—2018
| years4 = 2019—2022
| caps4 = 35
| clubs4 = {{flaga|Kanāda}} [[Vancouver Whitecaps FC]]
| goals4 = 1
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|Grieķija}} [[Panetolikos FC|Panetolikos]]
| years5 = 2021—2022
| caps5 = 42
| goals5 = 2
| years6 = 2023—2024
| clubs6 = {{flaga|Zviedrija}} [[Malmö FF|Malmö]]
| caps6 = 37
| goals6 = 5
| clubs7 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]]
| years7 = 2024—
| caps7 = 23
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| years8 = 2025—
| caps8 = 7
| goals8 = 1
}}
'''Dereks Ostins Kornēliuss''' ({{Val|en|Derek Austin Cornelius}}, dzimis {{Dat|1997|11|25}}) ir [[Kanādieši|kanādiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kanādas futbola izlase|Kanādas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kornēliuss spēlē [[Skotijas Premjerlīga]]s komandā [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]], kas viņu īrē no [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]].

Iepriekš spēlējis Serbijas komandā [[Ivanjicas &quot;Javor&quot;]], Kanādas komandā [[Vankūveras &quot;Whitecaps&quot;]], Grieķijas komandā ''[[Panetolikos FC|Panetolikos]]'' un Zviedrijas komandā [[Malmes FF]].

[[Kanādas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Malmö FF'''

* [[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]: 2023, 2024
* [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kauss]]: 2023—24

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Kanādas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Kornēliuss, Dereks}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas futbolisti]]
[[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ivanjicas &quot;Javor&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Whitecaps&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Panetolikos FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Malmes FF spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>a6x59wrmrlkogq35l0jk2llrqrsrdlw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:CourageousCapybara</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627548</id>
    <revision>
      <id>4448572</id>
      <timestamp>2026-04-01T12:52:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" sha1="fpbgqgc8d4xv65pi7u75ykfwgnnuqvp" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=CourageousCapybara}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 15.52 (EEST)</text>
      <sha1>fpbgqgc8d4xv65pi7u75ykfwgnnuqvp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tani Oluvaseji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627549</id>
    <revision>
      <id>4448574</id>
      <timestamp>2026-04-01T13:01:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15}} | birth_place =  | caps1 = 2 | caps2 =  | caps3 = 51 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Manhattan SC]] | clubs2 = {{flaga|ASV}} [[New York Pancyprian-Freedoms]] | clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Minnesota United FC|Minnesota United]] | countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Abudža}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | goals1 = 1 | goals2 =  | goals3 = 18 | height = 188 |...</comment>
      <origin>4448574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2104" sha1="ccbz5qaqm455lgs7oh63xbeeblbwtg9" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|5|15}}
| birth_place = 
| caps1 = 2
| caps2 = 
| caps3 = 51
| clubnumber = 21
| clubs1 = {{flaga|ASV}} [[Manhattan SC]]
| clubs2 = {{flaga|ASV}} [[New York Pancyprian-Freedoms]]
| clubs3 = {{flaga|ASV}} [[Minnesota United FC|Minnesota United]]
| countryofbirth = {{vieta|Nigērija|Abudža}}
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| goals1 = 1
| goals2 = 
| goals3 = 18
| height = 188
| image = Tani O (cropped).jpg
| caption = Tani Oluvaseji 2026. gadā
| nationalgoals1 = 2
| nationalteam1 = {{fb|CAN}}
| nationalyears1 = 2024—
| nationalcaps1 = 22
| pcupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Tani Oluvaseji
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2021
| years2 = 2021
| years3 = 2022—2025
| years4 = 2022—2023
| caps4 = 13
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[Minnesota United FC|Minnesota United 2]]
| goals4 = 3
| clubs5 = {{īre}} {{flaga|ASV}} [[San Antonio FC|San Antonio]]
| years5 = 2023
| caps5 = 25
| goals5 = 17
| years6 = 2025—
| clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]]
| caps6 = 23
| goals6 = 2
}}
'''Tani Oluvaseji''' ({{Val|en|Tani Oluwaseyi}}, dzimis {{Dat|2000|5|15}}) ir [[Kanādieši|kanādiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kanādas futbola izlase|Kanādas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Oluvaseji spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''.

Iepriekš spēlējis ASV komandās [[Minesotas &quot;United&quot;]] un ''[[San Antonio FC]]''.

[[Kanādas futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Oluvaseji, Tani}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas futbolisti]]
[[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;United&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]]</text>
      <sha1>ccbz5qaqm455lgs7oh63xbeeblbwtg9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džonatans Osorio</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627550</id>
    <revision>
      <id>4448575</id>
      <timestamp>2026-04-01T13:09:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|6|12}} | birth_place =  | caps1 = 17 | caps2 = 331 | clubnumber = 21 | clubs1 = {{flaga|Kanāda}} [[SC Toronto]] | clubs2 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto FC]] | countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} | currentclub = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto FC]] | goals1 = 11 | goals2 = 52 | height = 175 | image = Jonathan Osorio 2017.jpg | caption = Džonatans Osorio 2017. gadā | nationalcaps2 = 89 | nationa...</comment>
      <origin>4448575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1971" sha1="jkdzwqm02fyjhu8n0f56w4vwu1a5kvi" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|6|12}}
| birth_place = 
| caps1 = 17
| caps2 = 331
| clubnumber = 21
| clubs1 = {{flaga|Kanāda}} [[SC Toronto]]
| clubs2 = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto FC]]
| countryofbirth = {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}}
| currentclub = {{flaga|Kanāda}} [[Toronto FC]]
| goals1 = 11
| goals2 = 52
| height = 175
| image = Jonathan Osorio 2017.jpg
| caption = Džonatans Osorio 2017. gadā
| nationalcaps2 = 89
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 9
| nationalteam1 = {{flaga|Kanāda}} Kanādas U20
| nationalteam2 = {{fb|CAN}}
| nationalyears2 = 2013—
| nationalyears1 = 2011
| nationalcaps1 = 3
| pcupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džonatans Osorio
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2012
| years2 = 2013—
}}
'''Džonatans Osorio''' ({{Val|en|Jonathan Osorio}}, dzimis {{Dat|1992|6|12}}) ir [[Kanādieši|kanādiešu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kanādas futbola izlase|Kanādas futbola izlasi]]. Kopš 2013. gada Osorio spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās līgas]] komandā ''[[Toronto FC]]''.

[[Kanādas futbola izlase]]s rindās debitējis 2013. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī septiņos [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] turnīros.

== Sasniegumi ==
'''Toronto FC'''

* [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] kauss: 2017

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Kanādas futbola izlase - FIFA 2022}}
{{DEFAULTSORT:Osorio, Džonatans}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas futbolisti]]
[[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Toronto FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]</text>
      <sha1>jkdzwqm02fyjhu8n0f56w4vwu1a5kvi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dikēns Nazons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627551</id>
    <revision>
      <id>4448579</id>
      <timestamp>2026-04-01T13:45:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|7}} | birth_place =  | caps1 = 0 | caps2 = 13 | caps3 = 14 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Saint-Quentin]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Šatnē Malabrī}} | currentclub = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]] | goals1 = 0 | goals2 = 10 | goals3 = 3 | hei...</comment>
      <origin>4448579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3549" sha1="hskmshzaq87dkwazqnzr78l0cswnd3w" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1994|4|7}}
| birth_place = 
| caps1 = 0
| caps2 = 13
| caps3 = 14
| clubnumber = 9
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient II]]
| clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Saint-Quentin]]
| clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Stade Lavallois|Laval]]
| countryofbirth = {{vieta|Francija|Šatnē Malabrī}}
| currentclub = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]
| goals1 = 0
| goals2 = 10
| goals3 = 3
| height = 181
| image = 2025 Iran Football Premier League Esteghlal and Zob Ahan football match 3 Mehr (cropped).jpg
| caption = Dikēns Nazons 2025. gadā
| nationalcaps2 = 78
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 44
| nationalteam1 = {{flaga|Haiti}} Haiti U20
| nationalteam2 = {{fb|HAI}}
| nationalyears2 = 2014—
| nationalyears1 = 2013
| nationalcaps1 = 2
| pcupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Dikēns Nazons
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2013—2014
| years2 = 2014—2015
| years3 = 2015—2016
| years4 = 2016—2017
| caps4 = 7
| clubs4 = {{flaga|Indija}} [[Kerala Blasters FC|Kerala Blasters]]
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Wolverhampton Wanderers	]]
| years5 = 2017—2018
| caps5 = 0
| goals5 = 0
| years6 = 2017
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Coventry City F.C.|Coventry City]]
| caps6 = 21
| goals6 = 6
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]
| years7 = 2018
| caps7 = 16
| goals7 = 6
| clubs8 = {{flaga|Beļģija}} [[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]
| years8 = 2018—2021
| caps8 = 28
| goals8 = 6
| clubs9 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Saint Mirren FC|St Mirren]]
| years9 = 2019
| caps9 = 10
| goals9 = 2
| clubs10 = {{flaga|Francija}} [[US Quevilly-Rouen Métropole|Quevilly-Rouen]]
| years10 = 2021—2022
| caps10 = 38
| goals10 = 15
| clubs11 = {{flaga|Bulgārija}} [[CSKA Sofia]]
| years11 = 2022—2024
| caps11 = 50
| goals11 = 27
| clubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]]
| years12 = 2024—2025
| caps12 = 46
| goals12 = 11
| clubs13 = {{flaga|Irāna}} [[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]
| years13 = 2025—
| caps13 = 10
| goals13 = 1
}}
'''Dikēns Nazons''' ({{Val|fr|Duckens Nazon}}, dzimis {{Dat|1994|4|7}}) ir [[Haiti]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Haiti futbola izlase|Haiti futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Nazons spēlē [[Irānas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Irānas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Esteghlal F.C.|Esteghlal]]''.

Iepriekš spēlējis tādās komandās kā ''[[Coventry City F.C.|Coventry City]]'', ''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]'', ''[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]'', ''[[Saint Mirren FC|St Mirren]]'', [[Sofijas CSKA]] un ''[[Kayserispor]]''.

[[Haiti futbola izlase]]s rindās debitējis 2014. gadā. Nazons ir izlases visu laiku rezultatīvākais spēlētājs.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Nazons, Dikēns}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Odesēnā dzimušie]]
[[Kategorija:Haiti futbolisti]]
[[Kategorija:Haiti izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Coventry City F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Oldham Athletic A.F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sint-Truidense VV spēlētāji]]
[[Kategorija:St Mirren FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]]
[[Kategorija:Kayserispor spēlētāji]]</text>
      <sha1>hskmshzaq87dkwazqnzr78l0cswnd3w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Haiti futbolisti</title>
    <ns>14</ns>
    <id>627552</id>
    <revision>
      <id>4448580</id>
      <timestamp>2026-04-01T13:46:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{commonscat|Association football players from Haiti|Haiti futbolisti}}  [[Kategorija:Futbolisti pēc valsts]] [[Kategorija:Futbols Haiti|Futbolisti]] [[Kategorija:Haiti sportisti|Futbolisti]]</comment>
      <origin>4448580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="192" sha1="s3wycl5wdjrvrfwro30rme04n6eak0b" xml:space="preserve">{{commonscat|Association football players from Haiti|Haiti futbolisti}}

[[Kategorija:Futbolisti pēc valsts]]
[[Kategorija:Futbols Haiti|Futbolisti]]
[[Kategorija:Haiti sportisti|Futbolisti]]</text>
      <sha1>s3wycl5wdjrvrfwro30rme04n6eak0b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Haiti izlases futbolisti</title>
    <ns>14</ns>
    <id>627553</id>
    <revision>
      <id>4448581</id>
      <timestamp>2026-04-01T13:48:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commons category|Players of Haiti national association football team|Haiti izlases futbolisti}}  [[Kategorija:Futbolisti pēc izlases]] [[Kategorija:Haiti futbolisti| Izlase]] [[Kategorija:Haiti futbola izlase|Futbolisti]]</comment>
      <origin>4448581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="224" sha1="o7qd4zm35ogj7tzqfk59vn8w3m9nrmt" xml:space="preserve">{{Commons category|Players of Haiti national association football team|Haiti izlases futbolisti}}

[[Kategorija:Futbolisti pēc izlases]]
[[Kategorija:Haiti futbolisti| Izlase]]
[[Kategorija:Haiti futbola izlase|Futbolisti]]</text>
      <sha1>o7qd4zm35ogj7tzqfk59vn8w3m9nrmt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Haiti futbola izlase</title>
    <ns>14</ns>
    <id>627554</id>
    <revision>
      <id>4448582</id>
      <timestamp>2026-04-01T13:48:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commons category|Haiti national association football team|Haiti futbola izlase}}  [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Haiti|Izlase]]</comment>
      <origin>4448582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="166" sha1="hblup9g2x27jl11sy3ygwwatvkql0ge" xml:space="preserve">{{Commons category|Haiti national association football team|Haiti futbola izlase}}

[[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]]
[[Kategorija:Futbols Haiti|Izlase]]</text>
      <sha1>hblup9g2x27jl11sy3ygwwatvkql0ge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:UppercutPawnch</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627555</id>
    <revision>
      <id>4448585</id>
      <timestamp>2026-04-01T13:58:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="m4qyz7ws9pqskjauy6vld14ehsifg6t" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=UppercutPawnch}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 16.58 (EEST)</text>
      <sha1>m4qyz7ws9pqskjauy6vld14ehsifg6t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neitans Patersons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627556</id>
    <revision>
      <id>4448586</id>
      <timestamp>2026-04-01T14:20:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|16}} | birth_place =  | caps1 = 13 | caps2 = 55 | clubnumber = 2 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | height = 183 | image = SPFL Reserve League Winners 2018 19 - Rangers (33913865528) (KP).jpg | captio...</comment>
      <origin>4448586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2343" sha1="p4t1c6wmsxwd7r0cg7lysquc5ijyy5d" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|16}}
| birth_place = 
| caps1 = 13
| caps2 = 55
| clubnumber = 2
| clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}}
| currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Everton F.C.|Everton]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| height = 183
| image = SPFL Reserve League Winners 2018 19 - Rangers (33913865528) (KP).jpg
| caption = Neitans Patersons 2019. gadā
| nationalcaps2 = 2
| nationalgoals1 = 1
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U17
| nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U18
| nationalyears2 = 2018
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Neitans Patersons
| position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]]
| years1 = 2020—2022
| years2 = 2022—
| nationalcaps3 = 6
| nationalcaps4 = 4
| nationalcaps5 = 23
| nationalgoals3 = 1
| nationalgoals4 = 2
| nationalgoals5 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19
| nationalteam4 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21
| nationalteam5 = {{fb|SCO}}
| nationalyears3 = 2019—2020
| nationalyears4 = 2020—
| nationalyears5 = 2021—
}}
'''Neitans Kenets Patersons''' ({{Val|en|Nathan Kenneth Patterson}}, dzimis {{Dat|2001|10|16}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Patersons spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Everton FC|Everton]]''.

Iepriekš spēlējis Skotijas komandā [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;]].

[[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Patersons, Neitans}}
[[Kategorija:2001. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijas futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>p4t1c6wmsxwd7r0cg7lysquc5ijyy5d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kreigs Gordons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627557</id>
    <revision>
      <id>4448588</id>
      <timestamp>2026-04-01T14:32:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|12|31}} | birth_place =  | caps1 = 139 | caps2 = 12 | caps3 = 88 | clubnumber = 1 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Cowdenbeath FC|Cowdenbeath]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Edinburga}} | currentclub = {{flaga|Skotija}} Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothia...</comment>
      <origin>4448588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3023" sha1="1bf9ig2j8ik8yyakdr3k0occq2qqd2r" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|12|31}}
| birth_place = 
| caps1 = 139
| caps2 = 12
| caps3 = 88
| clubnumber = 1
| clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Cowdenbeath FC|Cowdenbeath]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]]
| countryofbirth = {{vieta|Skotija|Edinburga}}
| currentclub = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 193
| image = FC Salzburg versus Celtic FC (4. Oktober 2918 Gruppe B, Zweiter Spieltag) 07 (Craig Gordon).jpg
| caption = Kreigs Gordons 2018. gadā
| nationalcaps2 = 83
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21
| nationalteam2 = {{fb|SCO}}
| nationalyears2 = 2004—
| nationalyears1 = 2002—2003
| nationalcaps1 = 5
| pcupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|01|sk|bez}}
| name = 
| playername = Kreigs Gordons
| position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]]
| years1 = 2001—2007
| years2 = 2001—2002
| years3 = 2007—2012
| years4 = 2014—2020
| caps4 = 147
| clubs4 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic FC|Celtic]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]
| years5 = 2020—
| caps5 = 117
| goals5 = 0
}}
'''Kreigs Sinklērs Gordons''' ({{Val|en|Craig Sinclair Gordon}}, dzimis {{Dat|1982|12|31}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2020. gada Gordons spēlē [[Skotijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Heart of Midlothian FC|Heart of Midlothian]]''.

Iepriekš spēlējis Skotijas komandās ''[[Cowdenbeath FC|Cowdenbeath]]'' un [[Glāzgovas &quot;Celtic&quot;]], kā arī Anglijas komandā ''[[Sunderland AFC|Sunderland]]''.

[[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2004. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Heart of Midlothian'''

* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2005—06
* [[Skotijas futbola čempionāts|Skotijas čempionāts]]: 2020—21

'''Celtic'''

* [[Skotijas Premjerlīga]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2018—19
* Skotijas kauss: 2016—17, 2017—18
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2014—15, 2016—17, 2017—18, 2018—19, 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Gordons, Kreigs}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Edinburgā dzimušie]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:Skotijas futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Heart of Midlothian FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Cowdenbeath FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>1bf9ig2j8ik8yyakdr3k0occq2qqd2r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Huans Ponse de Leons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627558</id>
    <revision>
      <id>4448594</id>
      <timestamp>2026-04-01T15:03:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste |        platums =  |          vārds = Huans Ponse de Leons |     vārds_orig = ''Juan Ponce de León'' |         attēls = Juan Ponce de León.jpg |     att_izmērs =  |  att_nosaukums =  |     dz_dat_alt =  |        dz_gads = 1474 |     dz_mēnesis =  |       dz_diena =  |       dz_vieta = {{Vieta|Spānija|Santervasa de Kamposa}} |      m_dat_alt =  |         m_gads = 1521 |      m_mēnesis =  |        m_diena =  |        m_vieta = [[Havana]], [[Kuba]] }}...</comment>
      <origin>4448594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3682" sha1="8uq4krn7nsqzpj07j2aalzoey5cgfyn" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Huans Ponse de Leons
|     vārds_orig = ''Juan Ponce de León''
|         attēls = Juan Ponce de León.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1474
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{Vieta|Spānija|Santervasa de Kamposa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1521
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Havana]], [[Kuba]]
}}
'''Huans Ponse de Leons''' ({{val|es|Juan Ponce de León}}; dzimis [[1474. gads|1474. gadā]] [[Santervasa de Kamposa|Santervasā de Kamposā]], miris [[1521. gads|1521. gada]] jūlijā [[Havana|Havanā]]) bija [[spāņi|spāņu]] ceļotājs un [[konkistadors]], pazīstams ar saviem ceļojumiem uz [[Puertoriko]] un [[Florida|Floridu]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Santervasā de Kamposā, [[Valjadolida]]s apgabalā, [[Spānija|Spānijā]], 1474. gadā. Lai gan par viņa ģimeni ir maz zināms, viņš bija dzimis dižciltīgā ģimenī un jau no mazotnes bija militārā dienestā. Pirmo reizi viņš ieradās [[Amerika|Amerikā]], piedaloties [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] otrajā ekspedīcijā 1493. gadā.

Līdz 16. gadsimta sākumam Ponse de Leons bija augsta ranga virsnieks [[Hispaniola]]s (Haiti) koloniālajā valdībā. 1508. gadā viņam tika atļauts izpētīt kaimiņos esošo [[Puertoriko]] salu un 1509. gadā viņš kļuva par pirmo [[Puertoriko gubernators|Puertoriko gubernatoru]]. Lai gan Ponse de Leons kļuva diezgan bagāts no plantācijām un raktuvēm, viņš pastāvīgi konfliktēja ar Kristofora Kolumba dēlu [[Djego Kolons|Djego Kolonu]] par tiesībām pārvaldīt Puertoriko. Pēc ilgas tiesas prāvas Kolons 1511. gadā nomainīja Ponsi de Leonu gubernatora amatā.

Sekot karaļa [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] padomam Huans Ponse de Leons devās vairāk pētīt [[Karību jūra|Karību jūru]] un 1513. gadā vadīja pirmo zināmo eiropiešu ekspedīciju uz [[Florida|Floridu]], kurai viņš deva nosaukumu sava pirmā ceļojuma laikā. Ekspedīcija izkāpa Floridas austrumu krastā, pēc tam izpētīja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti līdz pussalas dienvidiem un arī [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] piekrasti.

Ponse de Leons atgriezās Spānijā 1514. gadā, un karalis Ferdinands viņu iecēla bruņinieku kārtā, kā arī atjaunoja viņu Puertoriko gubernatora amatā un pilnvaroja apmesties Floridā. Viņš atgriezās Karību jūras reģionā 1515. gadā, bet plānus organizēt ekspedīciju uz Floridu aizkavēja karaļa Ferdinanda nāve 1516. gadā, pēc kuras Ponse de Leons atkal devās uz Spāniju, lai aizstāvētu savus amatus un titulus. Viņš neatgriezās Amerikā divus gadus.

1521. gada martā Huans Ponse de Leons beidzot atgriezās Floridas dienvidrietumos, veicot pirmo mēģinājumu izveidot spāņu koloniju tagadējā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kontinentālajā teritorijā. Vietējie iedzīvotāji pretojās konkistadoru iebrukumam, un Ponse de Leons sadursmē ar tiem tika smagi ievainots. Kolonizācijas mēģinājums tika pārtraukts, un ekspedīcijas vadītājs nomira no gūtajām brūcēm drīz pēc atgriešanās [[Kuba|Kubā]] jūlija sākumā. Ponse de Leons tika apglabāts Puertoriko, viņa kaps atrodas Sanhuanas Bautista katedrālē [[Sanhuana|Sanhuanā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ponse de Leons, Huans}}
[[Kategorija:1474. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1521. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jūrasbraucēji]]
[[Kategorija:Konkistadori]]</text>
      <sha1>8uq4krn7nsqzpj07j2aalzoey5cgfyn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448595</id>
      <parentid>4448594</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T15:07:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4448595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3756" sha1="5dk6a61krpttb5r2okm3zxc1umdm6br" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Huans Ponse de Leons
|     vārds_orig = ''Juan Ponce de León''
|         attēls = Juan Ponce de León.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1474
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = {{Vieta|Spānija|Santervasa de Kamposa}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1521
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = [[Havana]], [[Kuba]]
}}
'''Huans Ponse de Leons''' ({{val|es|Juan Ponce de León}}; dzimis [[1474. gads|1474. gadā]] [[Santervasa de Kamposa|Santervasā de Kamposā]], miris [[1521. gads|1521. gada]] jūlijā [[Havana|Havanā]]) bija [[spāņi|spāņu]] ceļotājs un [[konkistadors]], pazīstams ar saviem ceļojumiem uz [[Puertoriko]] un [[Florida|Floridu]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis Santervasā de Kamposā, [[Valjadolida]]s apgabalā, [[Spānija|Spānijā]], 1474. gadā. Lai gan par viņa ģimeni ir maz zināms, viņš bija dzimis dižciltīgā ģimenī un jau no mazotnes bija militārā dienestā. Pirmo reizi viņš ieradās [[Amerika|Amerikā]], piedaloties [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] otrajā ekspedīcijā 1493. gadā.

Līdz 16. gadsimta sākumam Ponse de Leons bija augsta ranga virsnieks [[Hispaniola]]s (Haiti) koloniālajā valdībā, kur piedlījās nežēlīgajā vietējo [[taino]] indiāņu apspiešanā. 1508. gadā viņam tika atļauts izpētīt kaimiņos esošo [[Puertoriko]] salu un 1509. gadā viņš kļuva par pirmo [[Puertoriko gubernators|Puertoriko gubernatoru]]. Lai gan Ponse de Leons kļuva diezgan bagāts no plantācijām un raktuvēm, viņš pastāvīgi konfliktēja ar Kristofora Kolumba dēlu [[Djego Kolons|Djego Kolonu]] par tiesībām pārvaldīt Puertoriko. Pēc ilgas tiesas prāvas Kolons 1511. gadā nomainīja Ponsi de Leonu gubernatora amatā.

Sekot karaļa [[Aragonas Ferdinands II|Ferdinanda II]] padomam Huans Ponse de Leons devās vairāk pētīt [[Karību jūra|Karību jūru]] un 1513. gadā vadīja pirmo zināmo eiropiešu ekspedīciju uz [[Florida|Floridu]], kurai viņš deva nosaukumu sava pirmā ceļojuma laikā. Ekspedīcija izkāpa Floridas austrumu krastā, pēc tam izpētīja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrasti līdz pussalas dienvidiem un arī [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] piekrasti.

Ponse de Leons atgriezās Spānijā 1514. gadā, un karalis Ferdinands viņu iecēla bruņinieku kārtā, kā arī atjaunoja viņu Puertoriko gubernatora amatā un pilnvaroja apmesties Floridā. Viņš atgriezās Karību jūras reģionā 1515. gadā, bet plānus organizēt ekspedīciju uz Floridu aizkavēja karaļa Ferdinanda nāve 1516. gadā, pēc kuras Ponse de Leons atkal devās uz Spāniju, lai aizstāvētu savus amatus un titulus. Viņš neatgriezās Amerikā divus gadus.

1521. gada martā Huans Ponse de Leons beidzot atgriezās Floridas dienvidrietumos, veicot pirmo mēģinājumu izveidot spāņu koloniju tagadējā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kontinentālajā teritorijā. Vietējie iedzīvotāji pretojās konkistadoru iebrukumam, un Ponse de Leons sadursmē ar tiem tika smagi ievainots. Kolonizācijas mēģinājums tika pārtraukts, un ekspedīcijas vadītājs nomira no gūtajām brūcēm drīz pēc atgriešanās [[Kuba|Kubā]] jūlija sākumā. Ponse de Leons tika apglabāts Puertoriko, viņa kaps atrodas Sanhuanas Bautista katedrālē [[Sanhuana|Sanhuanā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ponse de Leons, Huans}}
[[Kategorija:1474. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1521. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Jūrasbraucēji]]
[[Kategorija:Konkistadori]]</text>
      <sha1>5dk6a61krpttb5r2okm3zxc1umdm6br</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ireks Zaripovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627560</id>
    <revision>
      <id>4448606</id>
      <timestamp>2026-04-01T15:40:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa:  {{Sportista infokaste  |               vārds = Ireks Zaripovs  |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg  |   piktogramma_1 izm = 26px  |          vārds_orig = ''Ирек Айрат улы Зарипов''  |              attēls = Irek Zaripov.jpg  |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|27}}   |             dz_viet = [[Sterlitamaka]], [[Baškortostāna]], [[KPFSR]], [[PSRS]]  |   pārstāvētā valsts = {{flag|Baškortostāna}}  |...</comment>
      <origin>4448606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9090" sha1="ojyd3h84w1w0h2hyssacbla99zbyr24" xml:space="preserve">
{{Sportista infokaste
 |               vārds = Ireks Zaripovs
 |       piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 |          vārds_orig = ''Ирек Айрат улы Зарипов''
 |              attēls = Irek Zaripov.jpg
 |              dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|3|27}} 
 |             dz_viet = [[Sterlitamaka]], [[Baškortostāna]], [[KPFSR]], [[PSRS]]
 |   pārstāvētā valsts = {{flag|Baškortostāna}}
 |        sporta veids = [[biatlons]], [[slēpošana]]
 |            treneris = А. Gumerovs&lt;br/&gt;S. Gumerovs
}}
'''Ireks Airatovičs Zaripovs''' ({{val|ba|Ирек Айрат улы Зәрипов}}; dzimis {{dat|1983|3|27}} [[Sterļitamaka|Sterļitamakā]], [[Baškīrijas APSR]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]])&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bashkortostan.er.ru/person/8f4a6cd2-3201-4d96-8f9a-2d0fb30d8cee|title=Зарипов Ирек Айратович|website=Единая Россия|access-date=2026-04-01|language=ru}}&lt;/ref&gt; ir [[Krievija|krievu]] [[Slēpošana|slēpotājs]] un [[Biatlons|biatlonists]] no [[Baškortostāna]]s. Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars, četrkārtējs 2010. gada ziemas paralimpisko spēļu čempions [[Vankūvera|Vankūverā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vokrug.tv/person/show/irek_zaripov/|title=Ирек Зарипов: фото, биография, фильмография, новости - Вокруг ТВ.|website=Вокруг ТВ|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsdaily.ru/articles/irek-pokoritel-vankuvera-35735/|title=Ирек — покоритель Ванкувера|website=www.sportsdaily.ru|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Ireks Zaripovs dzimis 1983. gada 27. martā [[Sterļitamaka|Sterļitamakā]]. Skolā Irekam patika [[slēpošana]] un [[basketbols]], viņš spēlēja [[Futbols|futbolu]], [[Bokss|boksējās]] un [[Cīņas sports|cīnījās]].

2000. gadā, 17 gadu vecumā I. Zaripovs, braucot ar motociklu, ietriecās kravas automašīnā. Viņš tika hospitalizēts un viņam tika [[Amputācija|amputētas]] abas kājas. Pēc tam viņš divus gadus bija praktiski nekustīgs un pēc tam sāka atgūt fizisko formu. Neskatoties uz [[Invaliditāte|invaliditāti]], viņš absolvēja [[Profesionālā izglītība|profesionālo skolu]] un Baškīrijas Ekonomikas un tiesību [[Koledža|koledžu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 

Ireks Zaripovs izmēģināja spēkus dažādos sporta veidos: [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Svarcelšana|svarcelšanā]], [[Peldēšana|peldēšanā]] un [[Galda teniss|galda tenisā]]. 2004. gadā viņš tika iekļauts Baškortostānas vieglatlētikas izlasē. Krievijas čempionātā viņš satika [[distanču slēpošana]]s un [[Biatlons|biatlona]]vecāko treneri Irinu Gromovu, kura ieteica viņam sazināties ar Baškortostānā pazīstamo treneri Salavatu Gumerovu. S. Gumerovs sāka trenēt Ireku distanču slēpošanas sacensībām. I. Zaripovs trenējās arī pie Amira Gumerova.

Kopš 2005. gada Ireks Zaripovs sacenšas Baškortostānas Augstākās sporta meistarības skolā (treneris – S. Gumerovs).&lt;ref&gt;[http://www.paralympic.org/Athletes/Athlete_of_the_Month/2008/01_2008.html Irek Zaripov Profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100526111033/http://www.paralympic.org/Athletes/Athlete_of_the_Month/2008/01_2008.html |date=26 May 2010 }} at the official website of the International Paralympic Committee (IPC)&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņš tika iekļauts Krievijas paralimpiskajā komandā. Nākamajā gadā viņš piedalījās 2006. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs [[Turīna|Turīnā]], kur ieguva ceturto vietu 7,5 km biatlonā. 

Īstu triumfu Ireks Zaripovs piedzīvoja 2010. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs [[Vankūvera|Vankūverā]], kur viņš ieguva četras [[zelta medaļa]]s: 2,4 km iedzīšanā un 12,5 km biatlonā, kā arī 15 km un 10 km [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]]. Viņš arī ieguva [[Sudraba medaļa|sudraba medaļu]] 1 km distanču slēpošanas sacensībās.&lt;ref&gt;[http://www.vancouver2010.com/paralympic-games/cross-country-skiing/athletes/irek-zaripov_ath3001822dL.html Profile] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100409004506/http://www.vancouver2010.com/paralympic-games/cross-country-skiing/athletes/irek-zaripov_ath3001822dL.html |date=9 April 2010 }}, Official website of the 2010 Paralympic Winter Games in Vancouver&lt;/ref&gt;  

Bija lāpas nesējs [[2013. gada Vasaras Universiāde|2013. gada Vasaras Universiādē]]. 

== Sasniegumi sportā ==
* Zelta medaļa — 2009. gada Krievijas čempionāts — 1. vieta (5 km)
* Sudraba medaļa — 2009. gada Pasaules čempionāts — 2. vieta
* Zelta medaļa— 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (biatlons, 2,4 km)
* Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (distanču slēpošana, 15 km)
* Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (biatlons, 12,5 km)
* Zelta medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 1. vieta (distanču slēpošana, 10 km)
* Sudraba medaļa — 2010. gada ziemas paralimpiskās spēles — 2. vieta (distanču slēpošana, 1 km)
* Sudraba medaļa — [[2014. gada ziemas paraolimpiskās spēles|2014. gada ziemas paralimpiskās spēles]] — 2. vieta (distanču slēpošana, 15km)

No 2010. gada I. Zaripovs ir Krievijas Invalīdu fizkultūras un sporta federācijas viceprezidents.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
[[Attēls:Dmitry Medvedev and Irek Zaripov.jpeg|thumb|I. Zaripovs saņem ordeni &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot;]]
* Ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; 4. pakāpe (2010 )&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://kremlin.ru/acts/bank/30798|title=Указ Президента Российской Федерации от 26 марта 2010 года № 373 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»|publisher=// Официальный сайт Президента России|access-date=2016-06-02|archive-date=2016-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160625173635/http://kremlin.ru/acts/bank/30798\}}&lt;/ref&gt;
* Ordeņa &quot;Par nopelniem Tēvzemes labā&quot; medaļa (2014)&lt;ref&gt;[http://pravo.gov.ru:8080/page.aspx?92237 Указ Президента Российской Федерации от 17 марта 2014 года № 144 «О награждении государственными наградами Российской Федерации»] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160203002231/http://pravo.gov.ru:8080/page.aspx?92237 |date=2016-02-03 }}&lt;/ref&gt;
* Krievijas Nopelniem bagātais sporta meistars (2010)&lt;ref name=&quot;ЗМС&quot;&gt;{{cite web|url=http://minstm.gov.ru/.cmsc/upload/docs/order32_050410.pdf|title=Приказ от 5 апреля 2010 года № 32-нг «О присвоении почётного спортивного звания &quot;Заслуженный мастер спорта России&quot;»|access-date=2010-06-27|archive-url=https://www.webcitation.org/673mbpp7b?url=http://minstm.gov.ru/.cmsc/upload/docs/order32_050410.pdf|archive-date=2012-04-20}}&lt;/ref&gt;
* Ordenis &quot;Par nopelniem Baškortostānas Republikas labā&quot; (2010)&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.bashinform.ru/news/270472/ |title=Президент Башкортостана Муртаза Рахимов наградил Ирека Зарипова и Кирилла Михайлова |access-date=2010-05-16 |archive-date=2020-12-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205023313/https://www.bashinform.ru/news/270472/}}&lt;/ref&gt;
* Baškortostānas Republikas Goda raksts (2006)&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.bashkortostan.ru/president/news/index.php?ELEMENT_ID=15362&amp;print=Y |title=М. Г. Рахимов подписал указы о награждении спортсменов-олимпийцев |access-date=2010-03-14 |archive-date=2020-06-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200609224841/https://www.bashkortostan.ru/president/news/index.php?ELEMENT_ID=15362&amp;print=Y }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://ufa.regionz.ru/index.php?ds=6330 Указ Президента Республики Башкортостан от 24 апреля 2006 года № УП-160 «О награждении Почётной грамотой Республики Башкортостан работников физической культуры Республики Башкортостан»]&lt;/ref&gt;
* Nacionālā prēmija &quot;Krievijas Gada cilvēks&quot; (2011)&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://ex.ru/content/rossianin-goda |title=«Россиянин года» на сайте Российской Академии бизнеса и предпринимательства |access-date=2013-04-27 |archive-date=2013-05-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130503180910/http://ex.ru/content/rossianin-goda }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>ojyd3h84w1w0h2hyssacbla99zbyr24</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ireks Zaripovs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627561</id>
    <revision>
      <id>4448607</id>
      <timestamp>2026-04-01T15:43:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 | dalībnieks = Meistars Joda | tēma = Sports | valsts = Baškortostāna }}</comment>
      <origin>4448607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94" sha1="82mtqf2mbnll4mhwof2pore4wkxm7ky" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
| dalībnieks = Meistars Joda
| tēma = Sports
| valsts = Baškortostāna
}}</text>
      <sha1>82mtqf2mbnll4mhwof2pore4wkxm7ky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Igor.passchier</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627563</id>
    <revision>
      <id>4448610</id>
      <timestamp>2026-04-01T16:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="27p8l0wi479x6evzx5dyk82hhlcwn1k" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Igor.passchier}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 19.10 (EEST)</text>
      <sha1>27p8l0wi479x6evzx5dyk82hhlcwn1k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vanderwearable</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627564</id>
    <revision>
      <id>4448611</id>
      <timestamp>2026-04-01T16:16:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="9lqkxeujfidh9pvqjtkgnahpvp8pijf" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Vanderwearable}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 19.16 (EEST)</text>
      <sha1>9lqkxeujfidh9pvqjtkgnahpvp8pijf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rozalima</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627565</id>
    <revision>
      <id>4448613</id>
      <timestamp>2026-04-01T17:12:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rozalima | official_name = ''Rozalimas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Rozalimo bažnyčia.JPG | image_caption = Rozalimas baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Pakrojas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldī...</comment>
      <origin>4448613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3752" sha1="tn9fpgpipn6xdl0e04ucs14a5sul71l" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rozalima
| official_name = ''Rozalimas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Rozalimo bažnyčia.JPG
| image_caption = Rozalimas baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Pakrojas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Rozalimas seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.59
| population_total = 714
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 53 | lats = 35 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 52 | longs = 52 | longEW = E
| elevation_m = 65
| website = 
}}
'''Rozalima''' ({{val|lt|Rozalimas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Daugīvenes upes krastā, 10 kilometrus uz dienvidiem no [[Pakroja|Pakrojas]]. Pilsētvides piemineklis ar unikālu koka arhitektūru un neregulāras formas centrālo laukumu.

== Vēsture ==
Rozalima sāka veidoties 18. gadsimta vidū Padubīsas muižas zemē; muiža minēta jau 17. gadsimtā. 1767. gadā muižnieks Ādams Drabavičs šeit uzcēla pirmo koka baznīcu un nosauca vietu savas sievas Rozālijas vārdā. 19. gadsimtā Rozalima attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības miests ar blīvu koka apbūvi. 20. gadsimta starpkaru periodā Rozalima bija slavena arī kā [[kūrorts]], pateicoties tuvumā esošajam plašajam priežu mežam — tas piesaistīja daudz vasaras apmeklētāju. Daugīvenē tika ierīkoti peldbaseini. 

Padomju periodā Rozalima bija kolhoza ''Į šviesią ateitį'' (Uz gaišo nākotni) centrālais ciemats. Saimniecība specializējās laukkopībā un lopkopībā, taču, atšķirībā no daudziem citiem padomju laika centriem, Rozalimā izdevās saglabāt lielu daļu vēsturiskās koka apbūves un miesta centrālo laukumu, neaizstājot to ar silikātķieģeļu arhitektūru. 1996. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Rozalimas Jaunavas Marijas vārda baznīca: celta 1794. gadā vēlā baroka stilā. Tā ir viena no lielākajām un vērtīgākajām koka baznīcām Lietuvā, kas iekļauta kultūras mantojuma sarakstā. Līdzās atrodas koka zvanu tornis un mūra žogs.
* Rozalimas priežu meža mācību taka: gleznains dabas maršruts miesta pievārtē, kurā atrodas vairāki mitoloģiskie akmeņi un vēsturiskas vietas, tostarp partizānu bunkuri.
* Vēsturiskais koka miesta centrs: Rozalima ir pazīstama kā viens no labāk saglabātajiem &quot;koka miestiem&quot; Lietuvā. Šeit saglabājušās vēsturiskās tirdzniecības ēkas, ebreju skolas ēka, sinagoga un tradicionālās žemaišu sētas.
* Rozalimas vējdzirnavas: atrodas miesta dienvidu daļā, liecina par reģiona vēsturisko graudu pārstrādes nozīmi.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Rozalimas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Rozalima ir populārs kultūras tūrisma galamērķis, pateicoties savai autentiskajai videi un ikgadējiem baznīcas svētkiem. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.pakruojis.lt/ Pakrojas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pakrojas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>tn9fpgpipn6xdl0e04ucs14a5sul71l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448614</id>
      <parentid>4448613</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:12:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Rozalima (miests)]] uz [[Rozalima]]</comment>
      <origin>4448613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3752" sha1="tn9fpgpipn6xdl0e04ucs14a5sul71l" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Rozalima
| official_name = ''Rozalimas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Rozalimo bažnyčia.JPG
| image_caption = Rozalimas baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Pakrojas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pakrojas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Rozalimas seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.59
| population_total = 714
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 53 | lats = 35 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 52 | longs = 52 | longEW = E
| elevation_m = 65
| website = 
}}
'''Rozalima''' ({{val|lt|Rozalimas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Daugīvenes upes krastā, 10 kilometrus uz dienvidiem no [[Pakroja|Pakrojas]]. Pilsētvides piemineklis ar unikālu koka arhitektūru un neregulāras formas centrālo laukumu.

== Vēsture ==
Rozalima sāka veidoties 18. gadsimta vidū Padubīsas muižas zemē; muiža minēta jau 17. gadsimtā. 1767. gadā muižnieks Ādams Drabavičs šeit uzcēla pirmo koka baznīcu un nosauca vietu savas sievas Rozālijas vārdā. 19. gadsimtā Rozalima attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības miests ar blīvu koka apbūvi. 20. gadsimta starpkaru periodā Rozalima bija slavena arī kā [[kūrorts]], pateicoties tuvumā esošajam plašajam priežu mežam — tas piesaistīja daudz vasaras apmeklētāju. Daugīvenē tika ierīkoti peldbaseini. 

Padomju periodā Rozalima bija kolhoza ''Į šviesią ateitį'' (Uz gaišo nākotni) centrālais ciemats. Saimniecība specializējās laukkopībā un lopkopībā, taču, atšķirībā no daudziem citiem padomju laika centriem, Rozalimā izdevās saglabāt lielu daļu vēsturiskās koka apbūves un miesta centrālo laukumu, neaizstājot to ar silikātķieģeļu arhitektūru. 1996. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Rozalimas Jaunavas Marijas vārda baznīca: celta 1794. gadā vēlā baroka stilā. Tā ir viena no lielākajām un vērtīgākajām koka baznīcām Lietuvā, kas iekļauta kultūras mantojuma sarakstā. Līdzās atrodas koka zvanu tornis un mūra žogs.
* Rozalimas priežu meža mācību taka: gleznains dabas maršruts miesta pievārtē, kurā atrodas vairāki mitoloģiskie akmeņi un vēsturiskas vietas, tostarp partizānu bunkuri.
* Vēsturiskais koka miesta centrs: Rozalima ir pazīstama kā viens no labāk saglabātajiem &quot;koka miestiem&quot; Lietuvā. Šeit saglabājušās vēsturiskās tirdzniecības ēkas, ebreju skolas ēka, sinagoga un tradicionālās žemaišu sētas.
* Rozalimas vējdzirnavas: atrodas miesta dienvidu daļā, liecina par reģiona vēsturisko graudu pārstrādes nozīmi.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Rozalimas pamatskola, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Rozalima ir populārs kultūras tūrisma galamērķis, pateicoties savai autentiskajai videi un ikgadējiem baznīcas svētkiem. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.pakruojis.lt/ Pakrojas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pakrojas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>tn9fpgpipn6xdl0e04ucs14a5sul71l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rozalima (miests)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627566</id>
    <redirect title="Rozalima" />
    <revision>
      <id>4448615</id>
      <timestamp>2026-04-01T17:12:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Rozalima (miests)]] uz [[Rozalima]]</comment>
      <origin>4448615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="3ixpges93d3nd6l7tc7uukxrl989zkb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rozalima]]</text>
      <sha1>3ixpges93d3nd6l7tc7uukxrl989zkb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rozalimas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627567</id>
    <redirect title="Rozalima" />
    <revision>
      <id>4448617</id>
      <timestamp>2026-04-01T17:13:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rozalima]]</comment>
      <origin>4448617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="3ixpges93d3nd6l7tc7uukxrl989zkb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rozalima]]</text>
      <sha1>3ixpges93d3nd6l7tc7uukxrl989zkb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lācarakijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627568</id>
    <revision>
      <id>4448622</id>
      <timestamp>2026-04-01T17:20:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Ēdiena infokaste | name = Lācarakija | image = Lazarakia On Plate.jpg | image_size =  | image_alt =  | attela_paraksts = Lācarakija uz šķīvja | citi_nosaukumi =  | tips = Saldā [[maize]] | course =  | izcelsmes_vieta =  | regions = [[Grieķija]] un [[Kipra]] | nac_virtuve = | raditajs = &lt;!-- vai | raditaji = --&gt; | gads =  | pasniedz =  | galv_sastavd = Saldās [[garšviela]]s | pap_sastavd =  | variacijas =  }} '''Lācarakijas''' ({{val|gr|Lazarákia}}, burtiski — “...</comment>
      <origin>4448622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2656" sha1="eqoiquxavgqp18yshxexxci31aptyxk" xml:space="preserve">{{Ēdiena infokaste
| name = Lācarakija
| image = Lazarakia On Plate.jpg
| image_size = 
| image_alt = 
| attela_paraksts = Lācarakija uz šķīvja
| citi_nosaukumi = 
| tips = Saldā [[maize]]
| course = 
| izcelsmes_vieta = 
| regions = [[Grieķija]] un [[Kipra]]
| nac_virtuve =
| raditajs = &lt;!-- vai | raditaji = --&gt;
| gads = 
| pasniedz = 
| galv_sastavd = Saldās [[garšviela]]s
| pap_sastavd = 
| variacijas = 
}}
'''Lācarakijas''' ({{val|gr|Lazarákia}}, burtiski — “Lācariņi”) ir mazas, saldas [[Garšviela|garšvielu]] [[maize]]s, ko [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]] gatavo [[Pareizticība|pareizticīgie]] [[kristieši]] Lācara sestdienā — sestdienā pirms [[Klusā nedēļa|Klusās nedēļas]]. Tās ēd, lai atzīmētu [[Jēzus Kristus|Jēzus]] brīnumu, kad viņš piecēla Lācaru no miroņiem. Tās ir veidotas kā cilvēciņš, kas ietīts līķautā, attēlojot svēto Lācaru no Betānijas, acu vietā parasti ievieto [[Īstais nagliņkoks|krustnagliņas]]. Tās satur vairākas saldas garšvielas un ir [[Lielais gavēnis|gavēņa]] ēdiens, kas nozīmē, ka tās nesatur [[Piena produkti|piena produktus]] vai [[Ola|olas]]. Atšķirībā no citām Lieldienu maizēm, tās pirms cepšanas apsmērē ar [[Olīveļļa|olīveļļu]], lai iegūtu spīdīgu virsmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stnektariosroc.org/2015/03/lazarakia-lazarus-bread/|title=Lazarakia (Lazarus Bread)|access-date=2018-03-18|date=31 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.johnsanidopoulos.com/2012/04/lazarakia-traditional-bread-for.html|title=Lazarakia &amp;ndash; Traditional Bread for the Saturday of Lazarus|access-date=2018-03-18}}&lt;/ref&gt;

Dažās Grieķijas salās, īpaši Lipsi, ar lācarakiju gatavošanu saistījās arī simboliskas [[tradīcija]]s. Sievietes tika pielīdzinātas [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]], un KLusās nedēļas simbolikā tika izcelta mātes sāpju un zaudējuma pieredze saistībā ar nāvi. Lai gan mūsdienās lācarakijas galvenokārt tiek iegādātas [[Maiznīca|maiznīcā]], agrāk sievietes pašas mīcīja [[Mīklas izstrādājums|mīklu]] un veidoja to cilvēka formā kā dzīvības uzvaras pār nāvi simbolu.

Pastāvēja arī paraža vienu no lācarakijām saglabāt mājās visu gadu; nākamajā gadā to vai nu apēda, vai iemeta jūrā zivīm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Papachristophorou|first=Marilena|title=Myth, Representation, and Identity: An Ethnography of Memory in Lipsi, Greece|date=17 December 2013|publisher=Palgrave Macmillan|pages=97–98|isbn=9781137362759|url=https://books.google.com/books?id=ZqcAAwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>eqoiquxavgqp18yshxexxci31aptyxk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448623</id>
      <parentid>4448622</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:23:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Grieķijas vēsture]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4448623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2692" sha1="5dvoiso9ngs3anss9gqcbmls7eml9zf" xml:space="preserve">{{Ēdiena infokaste
| name = Lācarakija
| image = Lazarakia On Plate.jpg
| image_size = 
| image_alt = 
| attela_paraksts = Lācarakija uz šķīvja
| citi_nosaukumi = 
| tips = Saldā [[maize]]
| course = 
| izcelsmes_vieta = 
| regions = [[Grieķija]] un [[Kipra]]
| nac_virtuve =
| raditajs = &lt;!-- vai | raditaji = --&gt;
| gads = 
| pasniedz = 
| galv_sastavd = Saldās [[garšviela]]s
| pap_sastavd = 
| variacijas = 
}}
'''Lācarakijas''' ({{val|gr|Lazarákia}}, burtiski — “Lācariņi”) ir mazas, saldas [[Garšviela|garšvielu]] [[maize]]s, ko [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]] gatavo [[Pareizticība|pareizticīgie]] [[kristieši]] Lācara sestdienā — sestdienā pirms [[Klusā nedēļa|Klusās nedēļas]]. Tās ēd, lai atzīmētu [[Jēzus Kristus|Jēzus]] brīnumu, kad viņš piecēla Lācaru no miroņiem. Tās ir veidotas kā cilvēciņš, kas ietīts līķautā, attēlojot svēto Lācaru no Betānijas, acu vietā parasti ievieto [[Īstais nagliņkoks|krustnagliņas]]. Tās satur vairākas saldas garšvielas un ir [[Lielais gavēnis|gavēņa]] ēdiens, kas nozīmē, ka tās nesatur [[Piena produkti|piena produktus]] vai [[Ola|olas]]. Atšķirībā no citām Lieldienu maizēm, tās pirms cepšanas apsmērē ar [[Olīveļļa|olīveļļu]], lai iegūtu spīdīgu virsmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stnektariosroc.org/2015/03/lazarakia-lazarus-bread/|title=Lazarakia (Lazarus Bread)|access-date=2018-03-18|date=31 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.johnsanidopoulos.com/2012/04/lazarakia-traditional-bread-for.html|title=Lazarakia &amp;ndash; Traditional Bread for the Saturday of Lazarus|access-date=2018-03-18}}&lt;/ref&gt;

Dažās Grieķijas salās, īpaši Lipsi, ar lācarakiju gatavošanu saistījās arī simboliskas [[tradīcija]]s. Sievietes tika pielīdzinātas [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]], un KLusās nedēļas simbolikā tika izcelta mātes sāpju un zaudējuma pieredze saistībā ar nāvi. Lai gan mūsdienās lācarakijas galvenokārt tiek iegādātas [[Maiznīca|maiznīcā]], agrāk sievietes pašas mīcīja [[Mīklas izstrādājums|mīklu]] un veidoja to cilvēka formā kā dzīvības uzvaras pār nāvi simbolu.

Pastāvēja arī paraža vienu no lācarakijām saglabāt mājās visu gadu; nākamajā gadā to vai nu apēda, vai iemeta jūrā zivīm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Papachristophorou|first=Marilena|title=Myth, Representation, and Identity: An Ethnography of Memory in Lipsi, Greece|date=17 December 2013|publisher=Palgrave Macmillan|pages=97–98|isbn=9781137362759|url=https://books.google.com/books?id=ZqcAAwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Grieķijas vēsture]]</text>
      <sha1>5dvoiso9ngs3anss9gqcbmls7eml9zf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448624</id>
      <parentid>4448623</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:23:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2692" sha1="1odrrtpfk10lh7xs3j3wf4bp4jm7xkw" xml:space="preserve">{{Ēdiena infokaste
| name = Lācarakija
| image = Lazarakia On Plate.jpg
| image_size = 
| image_alt = 
| attela_paraksts = Lācarakija uz šķīvja
| citi_nosaukumi = 
| tips = Saldā [[maize]]
| course = 
| izcelsmes_vieta = 
| regions = [[Grieķija]] un [[Kipra]]
| nac_virtuve =
| raditajs = &lt;!-- vai | raditaji = --&gt;
| gads = 
| pasniedz = 
| galv_sastavd = Saldās [[garšviela]]s
| pap_sastavd = 
| variacijas = 
}}
'''Lācarakijas''' ({{val|gr|Lazarákia}}, burtiski — “Lācariņi”) ir mazas, saldas [[Garšviela|garšvielu]] [[maize]]s, ko [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]] gatavo [[Pareizticība|pareizticīgie]] [[kristieši]] Lācara sestdienā — sestdienā pirms [[Klusā nedēļa|Klusās nedēļas]]. Tās ēd, lai atzīmētu [[Jēzus Kristus|Jēzus]] brīnumu, kad viņš piecēla Lācaru no miroņiem. Tās ir veidotas kā cilvēciņš, kas ietīts līķautā, attēlojot svēto Lācaru no Betānijas, acu vietā parasti ievieto [[Īstais nagliņkoks|krustnagliņas]]. Tās satur vairākas saldas garšvielas un ir [[Lielais gavēnis|gavēņa]] ēdiens, kas nozīmē, ka tās nesatur [[Piena produkti|piena produktus]] vai [[Ola|olas]]. Atšķirībā no citām Lieldienu maizēm, tās pirms cepšanas apsmērē ar [[Olīveļļa|olīveļļu]], lai iegūtu spīdīgu virsmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stnektariosroc.org/2015/03/lazarakia-lazarus-bread/|title=Lazarakia (Lazarus Bread)|access-date=2018-03-18|date=31 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.johnsanidopoulos.com/2012/04/lazarakia-traditional-bread-for.html|title=Lazarakia &amp;ndash; Traditional Bread for the Saturday of Lazarus|access-date=2018-03-18}}&lt;/ref&gt;

Dažās Grieķijas salās, īpaši Lipsi, ar lācarakiju gatavošanu saistījās arī simboliskas [[tradīcija]]s. Sievietes tika pielīdzinātas [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]], un Klusās nedēļas simbolikā tika izcelta mātes sāpju un zaudējuma pieredze saistībā ar nāvi. Lai gan mūsdienās lācarakijas galvenokārt tiek iegādātas [[Maiznīca|maiznīcā]], agrāk sievietes pašas mīcīja [[Mīklas izstrādājums|mīklu]] un veidoja to cilvēka formā kā dzīvības uzvaras pār nāvi simbolu.

Pastāvēja arī paraža vienu no lācarakijām saglabāt mājās visu gadu; nākamajā gadā to vai nu apēda, vai iemeta jūrā zivīm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Papachristophorou|first=Marilena|title=Myth, Representation, and Identity: An Ethnography of Memory in Lipsi, Greece|date=17 December 2013|publisher=Palgrave Macmillan|pages=97–98|isbn=9781137362759|url=https://books.google.com/books?id=ZqcAAwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Grieķijas vēsture]]</text>
      <sha1>1odrrtpfk10lh7xs3j3wf4bp4jm7xkw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448625</id>
      <parentid>4448624</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T17:24:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Ēdieni]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4448625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2715" sha1="3hywuif0zgl9o12k8c3xt4g87t3k3qj" xml:space="preserve">{{Ēdiena infokaste
| name = Lācarakija
| image = Lazarakia On Plate.jpg
| image_size = 
| image_alt = 
| attela_paraksts = Lācarakija uz šķīvja
| citi_nosaukumi = 
| tips = Saldā [[maize]]
| course = 
| izcelsmes_vieta = 
| regions = [[Grieķija]] un [[Kipra]]
| nac_virtuve =
| raditajs = &lt;!-- vai | raditaji = --&gt;
| gads = 
| pasniedz = 
| galv_sastavd = Saldās [[garšviela]]s
| pap_sastavd = 
| variacijas = 
}}
'''Lācarakijas''' ({{val|gr|Lazarákia}}, burtiski — “Lācariņi”) ir mazas, saldas [[Garšviela|garšvielu]] [[maize]]s, ko [[Grieķija|Grieķijā]] un [[Kipra|Kiprā]] gatavo [[Pareizticība|pareizticīgie]] [[kristieši]] Lācara sestdienā — sestdienā pirms [[Klusā nedēļa|Klusās nedēļas]]. Tās ēd, lai atzīmētu [[Jēzus Kristus|Jēzus]] brīnumu, kad viņš piecēla Lācaru no miroņiem. Tās ir veidotas kā cilvēciņš, kas ietīts līķautā, attēlojot svēto Lācaru no Betānijas, acu vietā parasti ievieto [[Īstais nagliņkoks|krustnagliņas]]. Tās satur vairākas saldas garšvielas un ir [[Lielais gavēnis|gavēņa]] ēdiens, kas nozīmē, ka tās nesatur [[Piena produkti|piena produktus]] vai [[Ola|olas]]. Atšķirībā no citām Lieldienu maizēm, tās pirms cepšanas apsmērē ar [[Olīveļļa|olīveļļu]], lai iegūtu spīdīgu virsmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://stnektariosroc.org/2015/03/lazarakia-lazarus-bread/|title=Lazarakia (Lazarus Bread)|access-date=2018-03-18|date=31 March 2015}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.johnsanidopoulos.com/2012/04/lazarakia-traditional-bread-for.html|title=Lazarakia &amp;ndash; Traditional Bread for the Saturday of Lazarus|access-date=2018-03-18}}&lt;/ref&gt;

Dažās Grieķijas salās, īpaši Lipsi, ar lācarakiju gatavošanu saistījās arī simboliskas [[tradīcija]]s. Sievietes tika pielīdzinātas [[Jaunava Marija|Jaunavai Marijai]], un Klusās nedēļas simbolikā tika izcelta mātes sāpju un zaudējuma pieredze saistībā ar nāvi. Lai gan mūsdienās lācarakijas galvenokārt tiek iegādātas [[Maiznīca|maiznīcā]], agrāk sievietes pašas mīcīja [[Mīklas izstrādājums|mīklu]] un veidoja to cilvēka formā kā dzīvības uzvaras pār nāvi simbolu.

Pastāvēja arī paraža vienu no lācarakijām saglabāt mājās visu gadu; nākamajā gadā to vai nu apēda, vai iemeta jūrā zivīm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Papachristophorou|first=Marilena|title=Myth, Representation, and Identity: An Ethnography of Memory in Lipsi, Greece|date=17 December 2013|publisher=Palgrave Macmillan|pages=97–98|isbn=9781137362759|url=https://books.google.com/books?id=ZqcAAwAAQBAJ}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Grieķijas vēsture]]
[[Kategorija:Ēdieni]]</text>
      <sha1>3hywuif0zgl9o12k8c3xt4g87t3k3qj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Lācarakijas</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627569</id>
    <revision>
      <id>4448626</id>
      <timestamp>2026-04-01T17:26:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 | dalībnieks = Meistars Joda | tēma = Kultūra | valsts = Grieķija }}</comment>
      <origin>4448626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="90" sha1="8gknlhzyi4vny4itngj8ddn3jdezrcp" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026
| dalībnieks = Meistars Joda
| tēma = Kultūra
| valsts = Grieķija
}}</text>
      <sha1>8gknlhzyi4vny4itngj8ddn3jdezrcp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īlaķi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627571</id>
    <revision>
      <id>4448635</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:04:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Īlaķi | official_name = ''Ylakiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Ylakiai.jpg | image_caption = Īlaķu panorāma | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Skodas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivisio...</comment>
      <origin>4448635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4120" sha1="h1hctoj96x8gcfakj07sxykxtg588bo" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Īlaķi
| official_name = ''Ylakiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Ylakiai.jpg
| image_caption = Īlaķu panorāma
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Skodas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Skodas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Īlaķu seņūnija]]
| area_total_km2 = 5.91
| population_total = 713
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 16 | lats = 44 | latNS = N
| longd = 21 | longm = 50 | longs = 56 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website = 
}}
'''Īlaķi''' ({{val|lt|Ylakiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Skodas rajona pašvaldība|Skodas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitija]]s ziemeļos, 20 kilometrus uz austrumiem no [[Skoda]]s un aptuveni 6 kilometrus no [[Latvija]]s robežas.

== Vēsture ==
[[File:Centre of Ylakiai town.jpg|thumb|left|250px|Miesta centrālais laukums]]
Īlaķi rakstos pirmo reizi minēti 1568. gadā sakarā ar [[Voloka|Voloku reformu]]. Miesta attīstību vēsturiski noteica tā atrašanās pie svarīgiem tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Žemaitiju ar [[Kurzeme]]s pilsētām. Tiek pieņemts, ka Īlaķi par pilsētu izauga pēc tam, kad netālu esošā Bareiķu pilsēta, kas atradās Erkšvas ciema teritorijā vai tajā pašā vietā, panīka vai karu laikā tika iznīcināta. Skodas muižas inventarizācijā 1647. un 1684. gadā  Īlaķi joprojām tiek saukti par ciemu, savukārt Bareiķu pilsēta dokumentos vairs nav pieminēta. 18. gadsimtā Īlaķi piederēja Sapjehu dzimtai, vēlāk — muižniekiem Ģedraitiem. Pēc 1831. gada sacelšanās visas Sapjehu muižas (ieskaitot Īlaķus) tika konfiscētas un nodotas cara administrācijai, Īlaķiem kļūstot par &quot;valdības&quot; pilsētu. 1842. gadā miestam tika piešķirtas tirdzniecības tiesības.

Padomju periodā Īlaķi bija kolhoza ''Lenino keliu'' (Ļeņina ceļš) centrālais ciemats. Saimniecība specializējās linkopībā un lopkopībā. Pateicoties kolhoza darbībai, miestā tika uzbūvēta plaša vidusskola, kultūras nams un administratīvais centrs, saglabājot vēsturisko ielu plānojumu ap centrālo laukumu. 2002. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Īlaķu Vissvētākās Jaunavas Marijas Sludināšanas baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1891. līdz 1894. gadam neogotikas stilā. Tā ir iespaidīga sarkano ķieģeļu celtne ar diviem augstiem torņiem, kas saskatāmi jau iztālēm.
* Īlaķu kapsētas kapliča: vērtīgs 19. gadsimta koka arhitektūras piemineklis.
* Vēsturiskais miesta centrs: saglabājies tradicionālais taisnstūrveida plānojums ar plašu tirgus laukumu, ko ietver 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma apbūve.
* Piemineklis Lietuvas partizāniem: veltīts pēckara nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kas darbojās Skodas apkārtnē.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Īlaķu ģimnāzija, mākslas skolas filiāle, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Īlaķi ir pazīstami ar savām spēcīgajām žemaišu kultūras tradīcijām un amatniecību. Tā kā miests atrodas tuvu Latvijas robežai, vēsturiski šeit ir bijuši cieši kontakti ar kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Mūsdienās Īlaķi ir nozīmīgs vietējais lauksaimniecības un pakalpojumu centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.skuodas.lt/ Skodas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Skodas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>h1hctoj96x8gcfakj07sxykxtg588bo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448637</id>
      <parentid>4448635</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:07:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Arhitektūra un apskates objekti */</comment>
      <origin>4448637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4204" sha1="9rdi50ljak7it3u10uunp946whwt1k7" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Īlaķi
| official_name = ''Ylakiai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Ylakiai.jpg
| image_caption = Īlaķu panorāma
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Skodas rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Skodas rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Īlaķu seņūnija]]
| area_total_km2 = 5.91
| population_total = 713
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 16 | lats = 44 | latNS = N
| longd = 21 | longm = 50 | longs = 56 | longEW = E
| elevation_m = 95
| website = 
}}
'''Īlaķi''' ({{val|lt|Ylakiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Skodas rajona pašvaldība|Skodas rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitija]]s ziemeļos, 20 kilometrus uz austrumiem no [[Skoda]]s un aptuveni 6 kilometrus no [[Latvija]]s robežas.

== Vēsture ==
[[File:Centre of Ylakiai town.jpg|thumb|left|250px|Miesta centrālais laukums]]
Īlaķi rakstos pirmo reizi minēti 1568. gadā sakarā ar [[Voloka|Voloku reformu]]. Miesta attīstību vēsturiski noteica tā atrašanās pie svarīgiem tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Žemaitiju ar [[Kurzeme]]s pilsētām. Tiek pieņemts, ka Īlaķi par pilsētu izauga pēc tam, kad netālu esošā Bareiķu pilsēta, kas atradās Erkšvas ciema teritorijā vai tajā pašā vietā, panīka vai karu laikā tika iznīcināta. Skodas muižas inventarizācijā 1647. un 1684. gadā  Īlaķi joprojām tiek saukti par ciemu, savukārt Bareiķu pilsēta dokumentos vairs nav pieminēta. 18. gadsimtā Īlaķi piederēja Sapjehu dzimtai, vēlāk — muižniekiem Ģedraitiem. Pēc 1831. gada sacelšanās visas Sapjehu muižas (ieskaitot Īlaķus) tika konfiscētas un nodotas cara administrācijai, Īlaķiem kļūstot par &quot;valdības&quot; pilsētu. 1842. gadā miestam tika piešķirtas tirdzniecības tiesības.

Padomju periodā Īlaķi bija kolhoza ''Lenino keliu'' (Ļeņina ceļš) centrālais ciemats. Saimniecība specializējās linkopībā un lopkopībā. Pateicoties kolhoza darbībai, miestā tika uzbūvēta plaša vidusskola, kultūras nams un administratīvais centrs, saglabājot vēsturisko ielu plānojumu ap centrālo laukumu. 2002. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* [[Īlaķu katoļu baznīca|Īlaķu Vissvētākās Jaunavas Marijas Sludināšanas baznīca]]: pašreizējā mūra baznīca celta no 1891. līdz 1894. gadam neogotikas stilā. Tā ir iespaidīga sarkano ķieģeļu celtne ar diviem augstiem torņiem, kas saskatāmi jau iztālēm.
* [[Īlaķu baptistu baznīca]]: būvēta 1931. gadā.
* Īlaķu kapsētas kapliča: vērtīgs 19. gadsimta koka arhitektūras piemineklis.
* Vēsturiskais miesta centrs: saglabājies tradicionālais taisnstūrveida plānojums ar plašu tirgus laukumu, ko ietver 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma apbūve.
* Piemineklis Lietuvas partizāniem: veltīts pēckara nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kas darbojās Skodas apkārtnē.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Īlaķu ģimnāzija, mākslas skolas filiāle, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Īlaķi ir pazīstami ar savām spēcīgajām žemaišu kultūras tradīcijām un amatniecību. Tā kā miests atrodas tuvu Latvijas robežai, vēsturiski šeit ir bijuši cieši kontakti ar kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Mūsdienās Īlaķi ir nozīmīgs vietējais lauksaimniecības un pakalpojumu centrs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.skuodas.lt/ Skodas rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Skodas rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>9rdi50ljak7it3u10uunp946whwt1k7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ylakiai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627572</id>
    <redirect title="Īlaķi" />
    <revision>
      <id>4448636</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:05:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Īlaķi]]</comment>
      <origin>4448636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="lnb6cngwassvybcukfik7i1w1u66ksp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Īlaķi]]</text>
      <sha1>lnb6cngwassvybcukfik7i1w1u66ksp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džošs Holovejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627573</id>
    <revision>
      <id>4448638</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:13:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts par aktieri</comment>
      <origin>4448638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13856" sha1="bm91hm09yz1ros83za1z4epe3o8rueu" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Džošs Holovejs
| vārds_orig = Josh Holloway
| attēls = Josh Holloway at Camp Conival.jpg
| komentārs = Džošs Holovejs 2016. gadā
| dz vārds = Džošua Lī Holovejs
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|07|20}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}}
| nodarbošanās = aktieris, producents
| darbības gadi = 1999—pašlaik
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā (&quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;)
| apbalvojumi = 2010: [[Saturna balva]] kategorijā &quot;Labākais aktieris seriālā&quot; (&quot;Pazudušie&quot;)
}}

'''Džošua &quot;Džošs&quot; Lī Holovejs''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Joshua &quot;Josh&quot; Lee Holloway''; dzimis [[1969. gads|1969.]] gada [[20. jūlijs|20. jūlijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris un producents, kurš plašāk pazīstams kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Vils Boumens seriālā &quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; un Rurks Moriss seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;, kā arī ar lomām filmās &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (2007), &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (2014), &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (2013) un &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. Aktieris arī atveidoja galvenās lomas seriālos ''[[Intelligence]]'' un ''[[Duster]]'', kas tika atcelti pēc vienas sezonas.

== Dzīvesgājums ==
Džošs Holovejs piedzima 1969. gada 20. jūlijā [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], medmāsas un zemes mērnieka ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/josh-holloway-age-net-worth-family-career-biography/|title=Josh Holloway: Age, Net Worth, Family, Career &amp; Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-01|date=2025-01-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pašam Džošam ir [[Skoti|skotu]] un [[Holandieši|holandiešu]] saknes, un viņam ir vēl trīs brāļi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/josh-holloway/|title=Josh Holloway - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-04-01|date=2025-11-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/news/features/intelligent-choice-josh-holloway|title=An Intelligent Choice: Josh Holloway|website=Television Academy|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0391326/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Josh Holloway Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Aktieris ir arī militārā virsnieka [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pēctecis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celebritytalent.net/sampletalent/26247/josh-holloway/|title=Hire Josh Holloway For an Appearance at Events or Keynote Speaker Bookings.|website=www.celebritytalent.net|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Divu gadu vecumā Džošs ar ģimeni pārcēlās uz [[Džordžija|Džordžiju]], uz [[Frīhoma|Frīhomas]] pilsētu netālu no Blūridžas kalniem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Topošais aktieris mācījās Čerokī vidusskolā [[Kantona (Džordžija)|Kantonā]], kuru absolvēja 1987. gadā. Pēc tam viņš mēģināja studēt [[Džordžijas Universitāte|Džordžijas Universitātē]], bet finansiālu grūtību dēļ bija spiests pamest studijas pēc viena semestra.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Džošs, kurš jau agrā bērnībā interesējās par aktiermākslu, pēc universitātes pamešanas nolēma izmēģināt savus spēkus kā [[Modelis (persona)|modelis]]. Kā stāsta pats Džošs, pirms aizbraukšanas no Džordžijas viņam bijuši 17 dažādi darbi, tostarp mežsarga, celtnieka un zirgu kopēja darbs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2010/05/the-josh-holloway-interview-on-sawyer-lost-and-the-polar-bear|title=The Josh Holloway Interview: On Sawyer, Lost, and the Polar Bear|last=Windolf|first=Jim|website=Vanity Fair|access-date=2026-04-01|date=2010-05-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc modeļa karjeras uzsākšanas Džošs ceļoja pa dažādiem štatiem un pat uz [[Eiropa|Eiropu]], strādājot ar tādām zīmoliem kā ''[[Dolce &amp; Gabbana]]'' un ''[[Calvin Klein]]''.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
1993. gadā Džošs Holovejs filmējās amerikāņu grupas ''[[Aerosmith]]'' dziesmas ''[[Cryin’]]'' videoklipā kopā ar [[Ališija Silverstone|Ališu Silverstonu]]. Džošs debitēja kā aktieris 1999. gadā ar epizodisku lomu seriālā &quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot;. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;, &quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; un &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kā arī mazbudžeta filmās ''[[Cold Heart]]'' un ''[[Sabretooth]]''. Pēc paša aktiera teiktā, viņš savu karjeru finansēja, strādājot būvniecībā un drukātajā reklāmā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņa karjera negāja veiksmīgi, un, noguris no noraidījumiem, 2004. gadā viņš pat ieguva nekustamā īpašuma pārdevēja licenci, lai varētu strādāt šajā jomā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr četras dienas vēlāk viņu ieteica seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; veidotājiem, kuri meklēja aktierus [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajai sezonai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc veidotāju teiktā, Džošs Holovejs noklausīšanās laikā aizmirsis dažas savas replikas un dusmu lēkmē spēris pa krēslu, pirms tās atcerējies.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņš patika veidotājiem, kuri pat pārveidoja viņa tēlu Džeimsu Fordu no inteliģenta krāpnieka par rupju un sprādzienbīstamu personāžu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc seriāla līdzveidotāja [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Džošs bija burvīgs un pieklājīgs, neskatoties uz nervozitāti noklausīšanās laikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Turklāt Džošam lomas dēļ nācās ataudzēt garus matus, kurus viņš ienīda, kā arī atgūt savu dienvidu akcentu, no kura viņš bija mēģinājis atbrīvoties karjeras sākumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmēšanas laikā Džošs kopā ar sievu pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur tika filmēts seriāls.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 2005. gada oktobrī viņa māju [[Oahu]] aplaupīja nezināms zaglis, kurš paņēma naudu un aizbēga ar aktiera automašīnu, bet vēlāk tika aizturēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/3978268/lost-star-releases-statement-on-robbery|title='Lost' Star Releases Statement on Robbery|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/lost-s-sawyer-reportedly-robbed-gunpoint-wbna9684605|title=‘Lost’s’ Sawyer reportedly robbed at gunpoint|website=TODAY.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Džošs Holovejs filmējās seriālā līdz tā beigām 2010. gadā, par savu sniegumu iegūstot [[Saturna balva|Saturna balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Laikā, kad viņš filmējās šajā seriālā, viņam izdevās iegūt galveno lomu 2006. gada šausmu filmā &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot;, bet 2009. gadā viņam bija otrā plāna loma filmā ''[[Stay Cool]]''. 2009. gadā Džošam bija paredzēts atveidot Gambītu filmā &quot;[[X-cilvēki: sākums. Vilknadzis]]&quot;, un viņš pat tika izvēlēts šai lomai, taču vēlāk tika nolemts, ka lomai nepieciešams jaunāks aktieris, un tā galu galā tika piešķirta [[Teilors Kitčs|Teiloram Kitčam]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/x-men-origins-gambit-josh-holloway-auditioned-almost-got-remy-lebeau-role/|title=One of The Greatest X-Men Mutants Ever Was Almost Played By This 'Lost' Star [Exclusive]|last=O'Rourke|first=Ryan|last2=Lovitt|first2=Maggie|website=Collider|access-date=2026-04-01|date=2026-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, Džošs arī palaida garām lomu [[Vesterns|vesternā]] kopā ar [[Breds Pits|Bredu Pitu]] seriāla filmēšanas saistību dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allamericanspeakers.com/speakers/9850/Josh-Holloway|title=Josh Holloway {{!}} Speaking Fee {{!}} Booking Agent|website=www.allamericanspeakers.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]] uzaicināja Džošu filmēties savā producēšanas projektā &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. 2013. gadā aktieris parādījās trīs filmās: &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot;, ''[[Battle of the Year]]'' un &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot;. 2014. gadā Džošs atveidoja galveno lomu seriālā ''[[Intelligence]]'', kur viņš bija arī producents. Tomēr seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas zemo reitingu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvseriesfinale.com/tv-show/intelligence-to-be-cancelled-or-renewed-for-season-two-31916/|title=Intelligence: To Be Cancelled or Renewed for Season Two?|last=Kimball|first=Trevor|website=canceled + renewed TV shows, ratings - TV Series Finale|access-date=2026-04-01|date=2014-03-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; producents un scenārists [[Karltons Kjūzs]] izvēlējās Džošu galvenajai lomai seriālā &quot;[[Kolonija (seriāls)|Kolonija]]&quot;, kur Džošs arī atkārtoja savu producenta lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-josh-holloway-went-lost-863951/|title=How Josh Holloway Went From ‘Lost’ Con Man To ‘Colony’ Hero|last=Wigler|first=Josh|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2016-02-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Seriāls ilga trīs sezonas un tika atcelts 2018. gadā krītošo reitingu un augsto ražošanas izmaksu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/07/colony-canceled-usa-network-after-3-seasons-1202431078/|title=‘Colony’ Canceled By USA Network After 3 Seasons|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2018-07-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

No 2020. līdz 2021. gadam Džošs filmējās seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;. 2025. gadā Dž. Dž. Eibrams izvēlējās Džošu galvenajai lomai savā jaunajā seriālā ''[[Duster]]'' taču, neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm, seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/josh-holloway-scene-cut-mission-impossible-rogue-nation-1236225094/|title=Josh Holloway Reveals Horrifying Scene Cut From His ‘Mission: Impossible’ Movie|last=Hibberd|first=James|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2025-05-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/duster-canceled-hbo-max-josh-holloway-jj-abrams-1236453380/|title=‘Duster’ Canceled By HBO Max After One Season|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2025-07-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1999. gadā Džošs satika indonēzieti Jesiku Kumalu, ar kuru apprecējās pēc seriāla &quot;Pazudušie&quot; filmēšanas sākuma — 2004. gada oktobrī. Lai gan, pēc Džoša teiktā, viņi sākotnēji neplānoja bērnus, vēlāk pāris nolēma veidot ģimeni, un viņu meita Džava piedzima Havaju salās 2009. gada aprīlī. Džoša un Jesikas otrais bērns, dēls Hanters, piedzima 2014. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/all-about-josh-holloway-kids-11734103|title=Josh Holloway's 2 Kids: All About the 'Lost' Star’s Daughter Java and Son Hunter|work=People.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuko.co.ke/419164-yessica-kumala-interesting-story-josh-holloways-wife.html|title=Yessica Kumala: the interesting story of Josh Holloway's wife - Tuko.co.ke|last=Mutsoli|first=Vivian|website=www.tuko.co.ke|access-date=2026-04-01|date=2021-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2001
|''[[Cold Heart]]''
|Šons
|-
|2002
|''[[Sabretooth]]''
|Trents Parkss
|-
|2006
|&quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (''Whisper'')
|Makss Trūmonts
|-
|2009
|''[[Stay Cool]]''
|Vaino
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|''[[Five (filma)|Five]]''
|Bills
|-
|&quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot; (''Mission: Impossible - Ghost Protocol'')
|Trevors Hanavejs
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (''Sabotage'')
|Edijs &quot;Neks&quot; Džordans
|-
|''[[Battle of the Year]]''
|Džeisons Bleiks
|-
|&quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (''Paranoia'')
|aģents Gembls
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1999
|&quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot; (''Angel'')
|izskatīgs vīrietis
|sērija: ''City of...''
|-
|2001
|&quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; (''Walker, Texas Ranger'')
|Bens Vailijs
|sērija: ''Medieval Crimes''
|-
|2003
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Kenijs Ričmonds
|sērija: ''Assume Nothing''
|-
|2004
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|šerifs
|sērija: ''My Other Left Foot''
|-
|2004—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|galvenā loma; 104 sērijas
|-
|2014
|''[[Intelligence]]''
|Gabriels Vons
|galvenā loma; 13 sērijas
|-
|2016—2018
|&quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; (''Colony'')
|Vils Boumens
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2020
|''[[Amazing Stories]]''
|Veins Vilkss
|sērija: ''Signs of Life''
|-
|2020—2021
|&quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot; (''Yellowstone'')
|Rurks Moriss
|otrā plāna loma; 10 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|''[[Duster]]''
|Džims Eliss
|galvenā loma; 8 sērijas
|-
|''[[The Paper]]''
|kā viņš pats
|sērija: ''Scam Alert!''
|}

== Atsauces ==</text>
      <sha1>bm91hm09yz1ros83za1z4epe3o8rueu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448639</id>
      <parentid>4448638</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:14:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Televīzija */</comment>
      <origin>4448639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13899" sha1="jzgsx65ddd9zvq3mgo622sq6fyg4iek" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Džošs Holovejs
| vārds_orig = Josh Holloway
| attēls = Josh Holloway at Camp Conival.jpg
| komentārs = Džošs Holovejs 2016. gadā
| dz vārds = Džošua Lī Holovejs
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|07|20}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}}
| nodarbošanās = aktieris, producents
| darbības gadi = 1999—pašlaik
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā (&quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;)
| apbalvojumi = 2010: [[Saturna balva]] kategorijā &quot;Labākais aktieris seriālā&quot; (&quot;Pazudušie&quot;)
}}

'''Džošua &quot;Džošs&quot; Lī Holovejs''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Joshua &quot;Josh&quot; Lee Holloway''; dzimis [[1969. gads|1969.]] gada [[20. jūlijs|20. jūlijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris un producents, kurš plašāk pazīstams kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Vils Boumens seriālā &quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; un Rurks Moriss seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;, kā arī ar lomām filmās &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (2007), &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (2014), &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (2013) un &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. Aktieris arī atveidoja galvenās lomas seriālos ''[[Intelligence]]'' un ''[[Duster]]'', kas tika atcelti pēc vienas sezonas.

== Dzīvesgājums ==
Džošs Holovejs piedzima 1969. gada 20. jūlijā [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], medmāsas un zemes mērnieka ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/josh-holloway-age-net-worth-family-career-biography/|title=Josh Holloway: Age, Net Worth, Family, Career &amp; Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-01|date=2025-01-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pašam Džošam ir [[Skoti|skotu]] un [[Holandieši|holandiešu]] saknes, un viņam ir vēl trīs brāļi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/josh-holloway/|title=Josh Holloway - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-04-01|date=2025-11-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/news/features/intelligent-choice-josh-holloway|title=An Intelligent Choice: Josh Holloway|website=Television Academy|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0391326/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Josh Holloway Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Aktieris ir arī militārā virsnieka [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pēctecis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celebritytalent.net/sampletalent/26247/josh-holloway/|title=Hire Josh Holloway For an Appearance at Events or Keynote Speaker Bookings.|website=www.celebritytalent.net|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Divu gadu vecumā Džošs ar ģimeni pārcēlās uz [[Džordžija|Džordžiju]], uz [[Frīhoma|Frīhomas]] pilsētu netālu no Blūridžas kalniem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Topošais aktieris mācījās Čerokī vidusskolā [[Kantona (Džordžija)|Kantonā]], kuru absolvēja 1987. gadā. Pēc tam viņš mēģināja studēt [[Džordžijas Universitāte|Džordžijas Universitātē]], bet finansiālu grūtību dēļ bija spiests pamest studijas pēc viena semestra.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Džošs, kurš jau agrā bērnībā interesējās par aktiermākslu, pēc universitātes pamešanas nolēma izmēģināt savus spēkus kā [[Modelis (persona)|modelis]]. Kā stāsta pats Džošs, pirms aizbraukšanas no Džordžijas viņam bijuši 17 dažādi darbi, tostarp mežsarga, celtnieka un zirgu kopēja darbs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2010/05/the-josh-holloway-interview-on-sawyer-lost-and-the-polar-bear|title=The Josh Holloway Interview: On Sawyer, Lost, and the Polar Bear|last=Windolf|first=Jim|website=Vanity Fair|access-date=2026-04-01|date=2010-05-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc modeļa karjeras uzsākšanas Džošs ceļoja pa dažādiem štatiem un pat uz [[Eiropa|Eiropu]], strādājot ar tādām zīmoliem kā ''[[Dolce &amp; Gabbana]]'' un ''[[Calvin Klein]]''.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
1993. gadā Džošs Holovejs filmējās amerikāņu grupas ''[[Aerosmith]]'' dziesmas ''[[Cryin’]]'' videoklipā kopā ar [[Ališija Silverstone|Ališu Silverstonu]]. Džošs debitēja kā aktieris 1999. gadā ar epizodisku lomu seriālā &quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot;. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;, &quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; un &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kā arī mazbudžeta filmās ''[[Cold Heart]]'' un ''[[Sabretooth]]''. Pēc paša aktiera teiktā, viņš savu karjeru finansēja, strādājot būvniecībā un drukātajā reklāmā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņa karjera negāja veiksmīgi, un, noguris no noraidījumiem, 2004. gadā viņš pat ieguva nekustamā īpašuma pārdevēja licenci, lai varētu strādāt šajā jomā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr četras dienas vēlāk viņu ieteica seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; veidotājiem, kuri meklēja aktierus [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajai sezonai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc veidotāju teiktā, Džošs Holovejs noklausīšanās laikā aizmirsis dažas savas replikas un dusmu lēkmē spēris pa krēslu, pirms tās atcerējies.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņš patika veidotājiem, kuri pat pārveidoja viņa tēlu Džeimsu Fordu no inteliģenta krāpnieka par rupju un sprādzienbīstamu personāžu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc seriāla līdzveidotāja [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Džošs bija burvīgs un pieklājīgs, neskatoties uz nervozitāti noklausīšanās laikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Turklāt Džošam lomas dēļ nācās ataudzēt garus matus, kurus viņš ienīda, kā arī atgūt savu dienvidu akcentu, no kura viņš bija mēģinājis atbrīvoties karjeras sākumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmēšanas laikā Džošs kopā ar sievu pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur tika filmēts seriāls.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 2005. gada oktobrī viņa māju [[Oahu]] aplaupīja nezināms zaglis, kurš paņēma naudu un aizbēga ar aktiera automašīnu, bet vēlāk tika aizturēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/3978268/lost-star-releases-statement-on-robbery|title='Lost' Star Releases Statement on Robbery|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/lost-s-sawyer-reportedly-robbed-gunpoint-wbna9684605|title=‘Lost’s’ Sawyer reportedly robbed at gunpoint|website=TODAY.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Džošs Holovejs filmējās seriālā līdz tā beigām 2010. gadā, par savu sniegumu iegūstot [[Saturna balva|Saturna balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Laikā, kad viņš filmējās šajā seriālā, viņam izdevās iegūt galveno lomu 2006. gada šausmu filmā &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot;, bet 2009. gadā viņam bija otrā plāna loma filmā ''[[Stay Cool]]''. 2009. gadā Džošam bija paredzēts atveidot Gambītu filmā &quot;[[X-cilvēki: sākums. Vilknadzis]]&quot;, un viņš pat tika izvēlēts šai lomai, taču vēlāk tika nolemts, ka lomai nepieciešams jaunāks aktieris, un tā galu galā tika piešķirta [[Teilors Kitčs|Teiloram Kitčam]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/x-men-origins-gambit-josh-holloway-auditioned-almost-got-remy-lebeau-role/|title=One of The Greatest X-Men Mutants Ever Was Almost Played By This 'Lost' Star [Exclusive]|last=O'Rourke|first=Ryan|last2=Lovitt|first2=Maggie|website=Collider|access-date=2026-04-01|date=2026-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, Džošs arī palaida garām lomu [[Vesterns|vesternā]] kopā ar [[Breds Pits|Bredu Pitu]] seriāla filmēšanas saistību dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allamericanspeakers.com/speakers/9850/Josh-Holloway|title=Josh Holloway {{!}} Speaking Fee {{!}} Booking Agent|website=www.allamericanspeakers.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]] uzaicināja Džošu filmēties savā producēšanas projektā &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. 2013. gadā aktieris parādījās trīs filmās: &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot;, ''[[Battle of the Year]]'' un &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot;. 2014. gadā Džošs atveidoja galveno lomu seriālā ''[[Intelligence]]'', kur viņš bija arī producents. Tomēr seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas zemo reitingu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvseriesfinale.com/tv-show/intelligence-to-be-cancelled-or-renewed-for-season-two-31916/|title=Intelligence: To Be Cancelled or Renewed for Season Two?|last=Kimball|first=Trevor|website=canceled + renewed TV shows, ratings - TV Series Finale|access-date=2026-04-01|date=2014-03-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; producents un scenārists [[Karltons Kjūzs]] izvēlējās Džošu galvenajai lomai seriālā &quot;[[Kolonija (seriāls)|Kolonija]]&quot;, kur Džošs arī atkārtoja savu producenta lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-josh-holloway-went-lost-863951/|title=How Josh Holloway Went From ‘Lost’ Con Man To ‘Colony’ Hero|last=Wigler|first=Josh|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2016-02-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Seriāls ilga trīs sezonas un tika atcelts 2018. gadā krītošo reitingu un augsto ražošanas izmaksu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/07/colony-canceled-usa-network-after-3-seasons-1202431078/|title=‘Colony’ Canceled By USA Network After 3 Seasons|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2018-07-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

No 2020. līdz 2021. gadam Džošs filmējās seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;. 2025. gadā Dž. Dž. Eibrams izvēlējās Džošu galvenajai lomai savā jaunajā seriālā ''[[Duster]]'' taču, neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm, seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/josh-holloway-scene-cut-mission-impossible-rogue-nation-1236225094/|title=Josh Holloway Reveals Horrifying Scene Cut From His ‘Mission: Impossible’ Movie|last=Hibberd|first=James|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2025-05-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/duster-canceled-hbo-max-josh-holloway-jj-abrams-1236453380/|title=‘Duster’ Canceled By HBO Max After One Season|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2025-07-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1999. gadā Džošs satika indonēzieti Jesiku Kumalu, ar kuru apprecējās pēc seriāla &quot;Pazudušie&quot; filmēšanas sākuma — 2004. gada oktobrī. Lai gan, pēc Džoša teiktā, viņi sākotnēji neplānoja bērnus, vēlāk pāris nolēma veidot ģimeni, un viņu meita Džava piedzima Havaju salās 2009. gada aprīlī. Džoša un Jesikas otrais bērns, dēls Hanters, piedzima 2014. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/all-about-josh-holloway-kids-11734103|title=Josh Holloway's 2 Kids: All About the 'Lost' Star’s Daughter Java and Son Hunter|work=People.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuko.co.ke/419164-yessica-kumala-interesting-story-josh-holloways-wife.html|title=Yessica Kumala: the interesting story of Josh Holloway's wife - Tuko.co.ke|last=Mutsoli|first=Vivian|website=www.tuko.co.ke|access-date=2026-04-01|date=2021-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2001
|''[[Cold Heart]]''
|Šons
|-
|2002
|''[[Sabretooth]]''
|Trents Parkss
|-
|2006
|&quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (''Whisper'')
|Makss Trūmonts
|-
|2009
|''[[Stay Cool]]''
|Vaino
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|''[[Five (filma)|Five]]''
|Bills
|-
|&quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot; (''Mission: Impossible - Ghost Protocol'')
|Trevors Hanavejs
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (''Sabotage'')
|Edijs &quot;Neks&quot; Džordans
|-
|''[[Battle of the Year]]''
|Džeisons Bleiks
|-
|&quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (''Paranoia'')
|aģents Gembls
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1999
|&quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot; (''Angel'')
|izskatīgs vīrietis
|sērija: ''City of...''
|-
|2001
|&quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; (''Walker, Texas Ranger'')
|Bens Vailijs
|sērija: ''Medieval Crimes''
|-
|2003
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Kenijs Ričmonds
|sērija: ''Assume Nothing''
|-
|2004
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|šerifs
|sērija: ''My Other Left Foot''
|-
|2004—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords]]
|galvenā loma; 104 sērijas
|-
|2014
|''[[Intelligence]]''
|Gabriels Vons
|galvenā loma; 13 sērijas
|-
|2016—2018
|&quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; (''Colony'')
|Vils Boumens
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2020
|''[[Amazing Stories]]''
|Veins Vilkss
|sērija: ''Signs of Life''
|-
|2020—2021
|&quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot; (''Yellowstone'')
|Rurks Moriss
|otrā plāna loma; 10 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|''[[Duster]]''
|Džims Eliss
|galvenā loma; 8 sērijas
|-
|''[[The Paper]]''
|kā viņš pats
|sērija: ''Scam Alert!''
|}

== Atsauces ==</text>
      <sha1>jzgsx65ddd9zvq3mgo622sq6fyg4iek</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448680</id>
      <parentid>4448639</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:03:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13899" sha1="ce4lgoixnsgmychd1t305hbxhm9joac" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Džošs Holovejs
| vārds_orig = Josh Holloway
| attēls = Josh Holloway at Camp Conival.jpg
| komentārs = Džošs Holovejs 2016. gadā
| dz vārds = Džošua Lī Holovejs
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|07|20}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}}
| nodarbošanās = aktieris, producents
| darbības gadi = 1999—pašlaik
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā (&quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;)
| apbalvojumi = 2010: [[Saturna balva]] kategorijā &quot;Labākais aktieris seriālā&quot; (&quot;Pazudušie&quot;)
}}

'''Džošua &quot;Džošs&quot; Lī Holovejs''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Joshua &quot;Josh&quot; Lee Holloway''; dzimis [[1969. gads|1969.]] gada [[20. jūlijs|20. jūlijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris un producents, kurš plašāk pazīstams kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Vils Boumens seriālā &quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; un Rurks Moriss seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;, kā arī ar lomām filmās &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (2007), &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (2014), &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (2013) un &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. Aktieris arī atveidoja galvenās lomas seriālos ''[[Intelligence]]'' un ''[[Duster]]'', kas tika atcelti pēc vienas sezonas.

== Dzīvesgājums ==
Džošs Holovejs piedzima 1969. gada 20. jūlijā [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], medmāsas un zemes mērnieka ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/josh-holloway-age-net-worth-family-career-biography/|title=Josh Holloway: Age, Net Worth, Family, Career &amp; Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-01|date=2025-01-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pašam Džošam ir [[Skoti|skotu]] un [[Holandieši|holandiešu]] saknes, un viņam ir vēl trīs brāļi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/josh-holloway/|title=Josh Holloway - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-04-01|date=2025-11-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/news/features/intelligent-choice-josh-holloway|title=An Intelligent Choice: Josh Holloway|website=Television Academy|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0391326/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Josh Holloway Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Aktieris ir arī militārā virsnieka [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pēctecis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celebritytalent.net/sampletalent/26247/josh-holloway/|title=Hire Josh Holloway For an Appearance at Events or Keynote Speaker Bookings.|website=www.celebritytalent.net|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Divu gadu vecumā Džošs ar ģimeni pārcēlās uz [[Džordžija|Džordžiju]], uz [[Frīhoma|Frīhomas]] pilsētu netālu no Blūridžas kalniem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Topošais aktieris mācījās Čerokī vidusskolā [[Kantona (Džordžija)|Kantonā]], kuru absolvēja 1987. gadā. Pēc tam viņš mēģināja studēt [[Džordžijas Universitāte|Džordžijas Universitātē]], bet finansiālu grūtību dēļ bija spiests pamest studijas pēc viena semestra.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Džošs, kurš jau agrā bērnībā interesējās par aktiermākslu, pēc universitātes pamešanas nolēma izmēģināt savus spēkus kā [[Modelis (persona)|modelis]]. Kā stāsta pats Džošs, pirms aizbraukšanas no Džordžijas viņam bijuši 17 dažādi darbi, tostarp mežsarga, celtnieka un zirgu kopēja darbs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2010/05/the-josh-holloway-interview-on-sawyer-lost-and-the-polar-bear|title=The Josh Holloway Interview: On Sawyer, Lost, and the Polar Bear|last=Windolf|first=Jim|website=Vanity Fair|access-date=2026-04-01|date=2010-05-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc modeļa karjeras uzsākšanas Džošs ceļoja pa dažādiem štatiem un pat uz [[Eiropa|Eiropu]], strādājot ar tādiem zīmoliem kā ''[[Dolce &amp; Gabbana]]'' un ''[[Calvin Klein]]''.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
1993. gadā Džošs Holovejs filmējās amerikāņu grupas ''[[Aerosmith]]'' dziesmas ''[[Cryin’]]'' videoklipā kopā ar [[Ališija Silverstone|Ališu Silverstonu]]. Džošs debitēja kā aktieris 1999. gadā ar epizodisku lomu seriālā &quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot;. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;, &quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; un &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kā arī mazbudžeta filmās ''[[Cold Heart]]'' un ''[[Sabretooth]]''. Pēc paša aktiera teiktā, viņš savu karjeru finansēja, strādājot būvniecībā un drukātajā reklāmā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņa karjera negāja veiksmīgi, un, noguris no noraidījumiem, 2004. gadā viņš pat ieguva nekustamā īpašuma pārdevēja licenci, lai varētu strādāt šajā jomā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr četras dienas vēlāk viņu ieteica seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; veidotājiem, kuri meklēja aktierus [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajai sezonai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc veidotāju teiktā, Džošs Holovejs noklausīšanās laikā aizmirsis dažas savas replikas un dusmu lēkmē spēris pa krēslu, pirms tās atcerējies.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņš patika veidotājiem, kuri pat pārveidoja viņa tēlu Džeimsu Fordu no inteliģenta krāpnieka par rupju un sprādzienbīstamu personāžu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc seriāla līdzveidotāja [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Džošs bija burvīgs un pieklājīgs, neskatoties uz nervozitāti noklausīšanās laikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Turklāt Džošam lomas dēļ nācās ataudzēt garus matus, kurus viņš ienīda, kā arī atgūt savu dienvidu akcentu, no kura viņš bija mēģinājis atbrīvoties karjeras sākumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmēšanas laikā Džošs kopā ar sievu pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur tika filmēts seriāls.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 2005. gada oktobrī viņa māju [[Oahu]] aplaupīja nezināms zaglis, kurš paņēma naudu un aizbēga ar aktiera automašīnu, bet vēlāk tika aizturēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/3978268/lost-star-releases-statement-on-robbery|title='Lost' Star Releases Statement on Robbery|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/lost-s-sawyer-reportedly-robbed-gunpoint-wbna9684605|title=‘Lost’s’ Sawyer reportedly robbed at gunpoint|website=TODAY.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Džošs Holovejs filmējās seriālā līdz tā beigām 2010. gadā, par savu sniegumu iegūstot [[Saturna balva|Saturna balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Laikā, kad viņš filmējās šajā seriālā, viņam izdevās iegūt galveno lomu 2006. gada šausmu filmā &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot;, bet 2009. gadā viņam bija otrā plāna loma filmā ''[[Stay Cool]]''. 2009. gadā Džošam bija paredzēts atveidot Gambītu filmā &quot;[[X-cilvēki: sākums. Vilknadzis]]&quot;, un viņš pat tika izvēlēts šai lomai, taču vēlāk tika nolemts, ka lomai nepieciešams jaunāks aktieris, un tā galu galā tika piešķirta [[Teilors Kitčs|Teiloram Kitčam]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/x-men-origins-gambit-josh-holloway-auditioned-almost-got-remy-lebeau-role/|title=One of The Greatest X-Men Mutants Ever Was Almost Played By This 'Lost' Star [Exclusive]|last=O'Rourke|first=Ryan|last2=Lovitt|first2=Maggie|website=Collider|access-date=2026-04-01|date=2026-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, Džošs arī palaida garām lomu [[Vesterns|vesternā]] kopā ar [[Breds Pits|Bredu Pitu]] seriāla filmēšanas saistību dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allamericanspeakers.com/speakers/9850/Josh-Holloway|title=Josh Holloway {{!}} Speaking Fee {{!}} Booking Agent|website=www.allamericanspeakers.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]] uzaicināja Džošu filmēties savā producēšanas projektā &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. 2013. gadā aktieris parādījās trīs filmās: &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot;, ''[[Battle of the Year]]'' un &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot;. 2014. gadā Džošs atveidoja galveno lomu seriālā ''[[Intelligence]]'', kur viņš bija arī producents. Tomēr seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas zemo reitingu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvseriesfinale.com/tv-show/intelligence-to-be-cancelled-or-renewed-for-season-two-31916/|title=Intelligence: To Be Cancelled or Renewed for Season Two?|last=Kimball|first=Trevor|website=canceled + renewed TV shows, ratings - TV Series Finale|access-date=2026-04-01|date=2014-03-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; producents un scenārists [[Karltons Kjūzs]] izvēlējās Džošu galvenajai lomai seriālā &quot;[[Kolonija (seriāls)|Kolonija]]&quot;, kur Džošs arī atkārtoja savu producenta lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-josh-holloway-went-lost-863951/|title=How Josh Holloway Went From ‘Lost’ Con Man To ‘Colony’ Hero|last=Wigler|first=Josh|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2016-02-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Seriāls ilga trīs sezonas un tika atcelts 2018. gadā krītošo reitingu un augsto ražošanas izmaksu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/07/colony-canceled-usa-network-after-3-seasons-1202431078/|title=‘Colony’ Canceled By USA Network After 3 Seasons|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2018-07-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

No 2020. līdz 2021. gadam Džošs filmējās seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;. 2025. gadā Dž. Dž. Eibrams izvēlējās Džošu galvenajai lomai savā jaunajā seriālā ''[[Duster]]'' taču, neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm, seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/josh-holloway-scene-cut-mission-impossible-rogue-nation-1236225094/|title=Josh Holloway Reveals Horrifying Scene Cut From His ‘Mission: Impossible’ Movie|last=Hibberd|first=James|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2025-05-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/duster-canceled-hbo-max-josh-holloway-jj-abrams-1236453380/|title=‘Duster’ Canceled By HBO Max After One Season|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2025-07-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1999. gadā Džošs satika indonēzieti Jesiku Kumalu, ar kuru apprecējās pēc seriāla &quot;Pazudušie&quot; filmēšanas sākuma — 2004. gada oktobrī. Lai gan, pēc Džoša teiktā, viņi sākotnēji neplānoja bērnus, vēlāk pāris nolēma veidot ģimeni, un viņu meita Džava piedzima Havaju salās 2009. gada aprīlī. Džoša un Jesikas otrais bērns, dēls Hanters, piedzima 2014. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/all-about-josh-holloway-kids-11734103|title=Josh Holloway's 2 Kids: All About the 'Lost' Star’s Daughter Java and Son Hunter|work=People.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuko.co.ke/419164-yessica-kumala-interesting-story-josh-holloways-wife.html|title=Yessica Kumala: the interesting story of Josh Holloway's wife - Tuko.co.ke|last=Mutsoli|first=Vivian|website=www.tuko.co.ke|access-date=2026-04-01|date=2021-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2001
|''[[Cold Heart]]''
|Šons
|-
|2002
|''[[Sabretooth]]''
|Trents Parkss
|-
|2006
|&quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (''Whisper'')
|Makss Trūmonts
|-
|2009
|''[[Stay Cool]]''
|Vaino
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|''[[Five (filma)|Five]]''
|Bills
|-
|&quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot; (''Mission: Impossible - Ghost Protocol'')
|Trevors Hanavejs
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (''Sabotage'')
|Edijs &quot;Neks&quot; Džordans
|-
|''[[Battle of the Year]]''
|Džeisons Bleiks
|-
|&quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (''Paranoia'')
|aģents Gembls
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1999
|&quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot; (''Angel'')
|izskatīgs vīrietis
|sērija: ''City of...''
|-
|2001
|&quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; (''Walker, Texas Ranger'')
|Bens Vailijs
|sērija: ''Medieval Crimes''
|-
|2003
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Kenijs Ričmonds
|sērija: ''Assume Nothing''
|-
|2004
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|šerifs
|sērija: ''My Other Left Foot''
|-
|2004—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords]]
|galvenā loma; 104 sērijas
|-
|2014
|''[[Intelligence]]''
|Gabriels Vons
|galvenā loma; 13 sērijas
|-
|2016—2018
|&quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; (''Colony'')
|Vils Boumens
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2020
|''[[Amazing Stories]]''
|Veins Vilkss
|sērija: ''Signs of Life''
|-
|2020—2021
|&quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot; (''Yellowstone'')
|Rurks Moriss
|otrā plāna loma; 10 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|''[[Duster]]''
|Džims Eliss
|galvenā loma; 8 sērijas
|-
|''[[The Paper]]''
|kā viņš pats
|sērija: ''Scam Alert!''
|}

== Atsauces ==</text>
      <sha1>ce4lgoixnsgmychd1t305hbxhm9joac</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448695</id>
      <parentid>4448680</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:39:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4448695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14062" sha1="lo7ewx2elbesneoelcn1x9lya4gxakm" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Džošs Holovejs
| vārds_orig = Josh Holloway
| attēls = Josh Holloway at Camp Conival.jpg
| komentārs = Džošs Holovejs 2016. gadā
| dz vārds = Džošua Lī Holovejs
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|07|20}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}}
| nodarbošanās = aktieris, producents
| darbības gadi = 1999—pašlaik
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā (&quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;)
| apbalvojumi = 2010: [[Saturna balva]] kategorijā &quot;Labākais aktieris seriālā&quot; (&quot;Pazudušie&quot;)
}}

'''Džošua &quot;Džošs&quot; Lī Holovejs''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Joshua &quot;Josh&quot; Lee Holloway''; dzimis [[1969. gads|1969.]] gada [[20. jūlijs|20. jūlijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris un producents, kurš plašāk pazīstams kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Vils Boumens seriālā &quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; un Rurks Moriss seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;, kā arī ar lomām filmās &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (2007), &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (2014), &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (2013) un &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. Aktieris arī atveidoja galvenās lomas seriālos ''[[Intelligence]]'' un ''[[Duster]]'', kas tika atcelti pēc vienas sezonas.

== Dzīvesgājums ==
Džošs Holovejs piedzima 1969. gada 20. jūlijā [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], medmāsas un zemes mērnieka ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/josh-holloway-age-net-worth-family-career-biography/|title=Josh Holloway: Age, Net Worth, Family, Career &amp; Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-01|date=2025-01-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pašam Džošam ir [[Skoti|skotu]] un [[Holandieši|holandiešu]] saknes, un viņam ir vēl trīs brāļi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/josh-holloway/|title=Josh Holloway - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-04-01|date=2025-11-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/news/features/intelligent-choice-josh-holloway|title=An Intelligent Choice: Josh Holloway|website=Television Academy|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0391326/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Josh Holloway Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Aktieris ir arī militārā virsnieka [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pēctecis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celebritytalent.net/sampletalent/26247/josh-holloway/|title=Hire Josh Holloway For an Appearance at Events or Keynote Speaker Bookings.|website=www.celebritytalent.net|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Divu gadu vecumā Džošs ar ģimeni pārcēlās uz [[Džordžija|Džordžiju]], uz [[Frīhoma|Frīhomas]] pilsētu netālu no Blūridžas kalniem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Topošais aktieris mācījās Čerokī vidusskolā [[Kantona (Džordžija)|Kantonā]], kuru absolvēja 1987. gadā. Pēc tam viņš mēģināja studēt [[Džordžijas Universitāte|Džordžijas Universitātē]], bet finansiālu grūtību dēļ bija spiests pamest studijas pēc viena semestra.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Džošs, kurš jau agrā bērnībā interesējās par aktiermākslu, pēc universitātes pamešanas nolēma izmēģināt savus spēkus kā [[Modelis (persona)|modelis]]. Kā stāsta pats Džošs, pirms aizbraukšanas no Džordžijas viņam bijuši 17 dažādi darbi, tostarp mežsarga, celtnieka un zirgu kopēja darbs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2010/05/the-josh-holloway-interview-on-sawyer-lost-and-the-polar-bear|title=The Josh Holloway Interview: On Sawyer, Lost, and the Polar Bear|last=Windolf|first=Jim|website=Vanity Fair|access-date=2026-04-01|date=2010-05-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc modeļa karjeras uzsākšanas Džošs ceļoja pa dažādiem štatiem un pat uz [[Eiropa|Eiropu]], strādājot ar tādiem zīmoliem kā ''[[Dolce &amp; Gabbana]]'' un ''[[Calvin Klein]]''.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
1993. gadā Džošs Holovejs filmējās amerikāņu grupas ''[[Aerosmith]]'' dziesmas ''[[Cryin’]]'' videoklipā kopā ar [[Ališija Silverstone|Ališu Silverstonu]]. Džošs debitēja kā aktieris 1999. gadā ar epizodisku lomu seriālā &quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot;. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;, &quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; un &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kā arī mazbudžeta filmās ''[[Cold Heart]]'' un ''[[Sabretooth]]''. Pēc paša aktiera teiktā, viņš savu karjeru finansēja, strādājot būvniecībā un drukātajā reklāmā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņa karjera negāja veiksmīgi, un, noguris no noraidījumiem, 2004. gadā viņš pat ieguva nekustamā īpašuma pārdevēja licenci, lai varētu strādāt šajā jomā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr četras dienas vēlāk viņu ieteica seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; veidotājiem, kuri meklēja aktierus [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajai sezonai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc veidotāju teiktā, Džošs Holovejs noklausīšanās laikā aizmirsis dažas savas replikas un dusmu lēkmē spēris pa krēslu, pirms tās atcerējies.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņš patika veidotājiem, kuri pat pārveidoja viņa tēlu Džeimsu Fordu no inteliģenta krāpnieka par rupju un sprādzienbīstamu personāžu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc seriāla līdzveidotāja [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Džošs bija burvīgs un pieklājīgs, neskatoties uz nervozitāti noklausīšanās laikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Turklāt Džošam lomas dēļ nācās ataudzēt garus matus, kurus viņš ienīda, kā arī atgūt savu dienvidu akcentu, no kura viņš bija mēģinājis atbrīvoties karjeras sākumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmēšanas laikā Džošs kopā ar sievu pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur tika filmēts seriāls.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 2005. gada oktobrī viņa māju [[Oahu]] aplaupīja nezināms zaglis, kurš paņēma naudu un aizbēga ar aktiera automašīnu, bet vēlāk tika aizturēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/3978268/lost-star-releases-statement-on-robbery|title='Lost' Star Releases Statement on Robbery|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/lost-s-sawyer-reportedly-robbed-gunpoint-wbna9684605|title=‘Lost’s’ Sawyer reportedly robbed at gunpoint|website=TODAY.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Džošs Holovejs filmējās seriālā līdz tā beigām 2010. gadā, par savu sniegumu iegūstot [[Saturna balva|Saturna balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Laikā, kad viņš filmējās šajā seriālā, viņam izdevās iegūt galveno lomu 2006. gada šausmu filmā &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot;, bet 2009. gadā viņam bija otrā plāna loma filmā ''[[Stay Cool]]''. 2009. gadā Džošam bija paredzēts atveidot Gambītu filmā &quot;[[X-cilvēki: sākums. Vilknadzis]]&quot;, un viņš pat tika izvēlēts šai lomai, taču vēlāk tika nolemts, ka lomai nepieciešams jaunāks aktieris, un tā galu galā tika piešķirta [[Teilors Kitčs|Teiloram Kitčam]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/x-men-origins-gambit-josh-holloway-auditioned-almost-got-remy-lebeau-role/|title=One of The Greatest X-Men Mutants Ever Was Almost Played By This 'Lost' Star [Exclusive]|last=O'Rourke|first=Ryan|last2=Lovitt|first2=Maggie|website=Collider|access-date=2026-04-01|date=2026-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, Džošs arī palaida garām lomu [[Vesterns|vesternā]] kopā ar [[Breds Pits|Bredu Pitu]] seriāla filmēšanas saistību dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allamericanspeakers.com/speakers/9850/Josh-Holloway|title=Josh Holloway {{!}} Speaking Fee {{!}} Booking Agent|website=www.allamericanspeakers.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]] uzaicināja Džošu filmēties savā producēšanas projektā &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. 2013. gadā aktieris parādījās trīs filmās: &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot;, ''[[Battle of the Year]]'' un &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot;. 2014. gadā Džošs atveidoja galveno lomu seriālā ''[[Intelligence]]'', kur viņš bija arī producents. Tomēr seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas zemo reitingu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvseriesfinale.com/tv-show/intelligence-to-be-cancelled-or-renewed-for-season-two-31916/|title=Intelligence: To Be Cancelled or Renewed for Season Two?|last=Kimball|first=Trevor|website=canceled + renewed TV shows, ratings - TV Series Finale|access-date=2026-04-01|date=2014-03-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; producents un scenārists [[Karltons Kjūzs]] izvēlējās Džošu galvenajai lomai seriālā &quot;[[Kolonija (seriāls)|Kolonija]]&quot;, kur Džošs arī atkārtoja savu producenta lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-josh-holloway-went-lost-863951/|title=How Josh Holloway Went From ‘Lost’ Con Man To ‘Colony’ Hero|last=Wigler|first=Josh|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2016-02-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Seriāls ilga trīs sezonas un tika atcelts 2018. gadā krītošo reitingu un augsto ražošanas izmaksu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/07/colony-canceled-usa-network-after-3-seasons-1202431078/|title=‘Colony’ Canceled By USA Network After 3 Seasons|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2018-07-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

No 2020. līdz 2021. gadam Džošs filmējās seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;. 2025. gadā Dž. Dž. Eibrams izvēlējās Džošu galvenajai lomai savā jaunajā seriālā ''[[Duster]]'' taču, neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm, seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/josh-holloway-scene-cut-mission-impossible-rogue-nation-1236225094/|title=Josh Holloway Reveals Horrifying Scene Cut From His ‘Mission: Impossible’ Movie|last=Hibberd|first=James|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2025-05-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/duster-canceled-hbo-max-josh-holloway-jj-abrams-1236453380/|title=‘Duster’ Canceled By HBO Max After One Season|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2025-07-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1999. gadā Džošs satika indonēzieti Jesiku Kumalu, ar kuru apprecējās pēc seriāla &quot;Pazudušie&quot; filmēšanas sākuma — 2004. gada oktobrī. Lai gan, pēc Džoša teiktā, viņi sākotnēji neplānoja bērnus, vēlāk pāris nolēma veidot ģimeni, un viņu meita Džava piedzima Havaju salās 2009. gada aprīlī. Džoša un Jesikas otrais bērns, dēls Hanters, piedzima 2014. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/all-about-josh-holloway-kids-11734103|title=Josh Holloway's 2 Kids: All About the 'Lost' Star’s Daughter Java and Son Hunter|work=People.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuko.co.ke/419164-yessica-kumala-interesting-story-josh-holloways-wife.html|title=Yessica Kumala: the interesting story of Josh Holloway's wife - Tuko.co.ke|last=Mutsoli|first=Vivian|website=www.tuko.co.ke|access-date=2026-04-01|date=2021-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2001
|''[[Cold Heart]]''
|Šons
|-
|2002
|''[[Sabretooth]]''
|Trents Parkss
|-
|2006
|&quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (''Whisper'')
|Makss Trūmonts
|-
|2009
|''[[Stay Cool]]''
|Vaino
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|''[[Five (filma)|Five]]''
|Bills
|-
|&quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot; (''Mission: Impossible - Ghost Protocol'')
|Trevors Hanavejs
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (''Sabotage'')
|Edijs &quot;Neks&quot; Džordans
|-
|''[[Battle of the Year]]''
|Džeisons Bleiks
|-
|&quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (''Paranoia'')
|aģents Gembls
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1999
|&quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot; (''Angel'')
|izskatīgs vīrietis
|sērija: ''City of...''
|-
|2001
|&quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; (''Walker, Texas Ranger'')
|Bens Vailijs
|sērija: ''Medieval Crimes''
|-
|2003
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Kenijs Ričmonds
|sērija: ''Assume Nothing''
|-
|2004
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|šerifs
|sērija: ''My Other Left Foot''
|-
|2004—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords]]
|galvenā loma; 104 sērijas
|-
|2014
|''[[Intelligence]]''
|Gabriels Vons
|galvenā loma; 13 sērijas
|-
|2016—2018
|&quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; (''Colony'')
|Vils Boumens
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2020
|''[[Amazing Stories]]''
|Veins Vilkss
|sērija: ''Signs of Life''
|-
|2020—2021
|&quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot; (''Yellowstone'')
|Rurks Moriss
|otrā plāna loma; 10 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|''[[Duster]]''
|Džims Eliss
|galvenā loma; 8 sērijas
|-
|''[[The Paper]]''
|kā viņš pats
|sērija: ''Scam Alert!''
|}

== Atsauces ==
((atsauces}}


{{DEFAULTSORT:Holovejs, Džošs}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]</text>
      <sha1>lo7ewx2elbesneoelcn1x9lya4gxakm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448696</id>
      <parentid>4448695</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:40:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4448696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14061" sha1="rhfx71xxrql8ld8bjb6wc3gdin6ih3y" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Džošs Holovejs
| vārds_orig = Josh Holloway
| attēls = Josh Holloway at Camp Conival.jpg
| komentārs = Džošs Holovejs 2016. gadā
| dz vārds = Džošua Lī Holovejs
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|07|20}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}}
| nodarbošanās = aktieris, producents
| darbības gadi = 1999—pašlaik
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā (&quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;)
| apbalvojumi = 2010: [[Saturna balva]] kategorijā &quot;Labākais aktieris seriālā&quot; (&quot;Pazudušie&quot;)
}}

'''Džošua &quot;Džošs&quot; Lī Holovejs''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Joshua &quot;Josh&quot; Lee Holloway''; dzimis [[1969. gads|1969.]] gada [[20. jūlijs|20. jūlijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris un producents, kurš plašāk pazīstams kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Vils Boumens seriālā &quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; un Rurks Moriss seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;, kā arī ar lomām filmās &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (2007), &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (2014), &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (2013) un &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. Aktieris arī atveidoja galvenās lomas seriālos ''[[Intelligence]]'' un ''[[Duster]]'', kas tika atcelti pēc vienas sezonas.

== Dzīvesgājums ==
Džošs Holovejs piedzima 1969. gada 20. jūlijā [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], medmāsas un zemes mērnieka ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/josh-holloway-age-net-worth-family-career-biography/|title=Josh Holloway: Age, Net Worth, Family, Career &amp; Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-01|date=2025-01-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pašam Džošam ir [[Skoti|skotu]] un [[Holandieši|holandiešu]] saknes, un viņam ir vēl trīs brāļi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/josh-holloway/|title=Josh Holloway - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-04-01|date=2025-11-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/news/features/intelligent-choice-josh-holloway|title=An Intelligent Choice: Josh Holloway|website=Television Academy|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0391326/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Josh Holloway Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Aktieris ir arī militārā virsnieka [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pēctecis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celebritytalent.net/sampletalent/26247/josh-holloway/|title=Hire Josh Holloway For an Appearance at Events or Keynote Speaker Bookings.|website=www.celebritytalent.net|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Divu gadu vecumā Džošs ar ģimeni pārcēlās uz [[Džordžija|Džordžiju]], uz [[Frīhoma|Frīhomas]] pilsētu netālu no Blūridžas kalniem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Topošais aktieris mācījās Čerokī vidusskolā [[Kantona (Džordžija)|Kantonā]], kuru absolvēja 1987. gadā. Pēc tam viņš mēģināja studēt [[Džordžijas Universitāte|Džordžijas Universitātē]], bet finansiālu grūtību dēļ bija spiests pamest studijas pēc viena semestra.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Džošs, kurš jau agrā bērnībā interesējās par aktiermākslu, pēc universitātes pamešanas nolēma izmēģināt savus spēkus kā [[Modelis (persona)|modelis]]. Kā stāsta pats Džošs, pirms aizbraukšanas no Džordžijas viņam bijuši 17 dažādi darbi, tostarp mežsarga, celtnieka un zirgu kopēja darbs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2010/05/the-josh-holloway-interview-on-sawyer-lost-and-the-polar-bear|title=The Josh Holloway Interview: On Sawyer, Lost, and the Polar Bear|last=Windolf|first=Jim|website=Vanity Fair|access-date=2026-04-01|date=2010-05-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc modeļa karjeras uzsākšanas Džošs ceļoja pa dažādiem štatiem un pat uz [[Eiropa|Eiropu]], strādājot ar tādiem zīmoliem kā ''[[Dolce &amp; Gabbana]]'' un ''[[Calvin Klein]]''.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
1993. gadā Džošs Holovejs filmējās amerikāņu grupas ''[[Aerosmith]]'' dziesmas ''[[Cryin’]]'' videoklipā kopā ar [[Ališija Silverstone|Ališu Silverstonu]]. Džošs debitēja kā aktieris 1999. gadā ar epizodisku lomu seriālā &quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot;. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;, &quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; un &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kā arī mazbudžeta filmās ''[[Cold Heart]]'' un ''[[Sabretooth]]''. Pēc paša aktiera teiktā, viņš savu karjeru finansēja, strādājot būvniecībā un drukātajā reklāmā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņa karjera negāja veiksmīgi, un, noguris no noraidījumiem, 2004. gadā viņš pat ieguva nekustamā īpašuma pārdevēja licenci, lai varētu strādāt šajā jomā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr četras dienas vēlāk viņu ieteica seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; veidotājiem, kuri meklēja aktierus [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajai sezonai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc veidotāju teiktā, Džošs Holovejs noklausīšanās laikā aizmirsis dažas savas replikas un dusmu lēkmē spēris pa krēslu, pirms tās atcerējies.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņš patika veidotājiem, kuri pat pārveidoja viņa tēlu Džeimsu Fordu no inteliģenta krāpnieka par rupju un sprādzienbīstamu personāžu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc seriāla līdzveidotāja [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Džošs bija burvīgs un pieklājīgs, neskatoties uz nervozitāti noklausīšanās laikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Turklāt Džošam lomas dēļ nācās ataudzēt garus matus, kurus viņš ienīda, kā arī atgūt savu dienvidu akcentu, no kura viņš bija mēģinājis atbrīvoties karjeras sākumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmēšanas laikā Džošs kopā ar sievu pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur tika filmēts seriāls.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 2005. gada oktobrī viņa māju [[Oahu]] aplaupīja nezināms zaglis, kurš paņēma naudu un aizbēga ar aktiera automašīnu, bet vēlāk tika aizturēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/3978268/lost-star-releases-statement-on-robbery|title='Lost' Star Releases Statement on Robbery|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/lost-s-sawyer-reportedly-robbed-gunpoint-wbna9684605|title=‘Lost’s’ Sawyer reportedly robbed at gunpoint|website=TODAY.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Džošs Holovejs filmējās seriālā līdz tā beigām 2010. gadā, par savu sniegumu iegūstot [[Saturna balva|Saturna balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Laikā, kad viņš filmējās šajā seriālā, viņam izdevās iegūt galveno lomu 2006. gada šausmu filmā &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot;, bet 2009. gadā viņam bija otrā plāna loma filmā ''[[Stay Cool]]''. 2009. gadā Džošam bija paredzēts atveidot Gambītu filmā &quot;[[X-cilvēki: sākums. Vilknadzis]]&quot;, un viņš pat tika izvēlēts šai lomai, taču vēlāk tika nolemts, ka lomai nepieciešams jaunāks aktieris, un tā galu galā tika piešķirta [[Teilors Kitčs|Teiloram Kitčam]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/x-men-origins-gambit-josh-holloway-auditioned-almost-got-remy-lebeau-role/|title=One of The Greatest X-Men Mutants Ever Was Almost Played By This 'Lost' Star [Exclusive]|last=O'Rourke|first=Ryan|last2=Lovitt|first2=Maggie|website=Collider|access-date=2026-04-01|date=2026-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, Džošs arī palaida garām lomu [[Vesterns|vesternā]] kopā ar [[Breds Pits|Bredu Pitu]] seriāla filmēšanas saistību dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allamericanspeakers.com/speakers/9850/Josh-Holloway|title=Josh Holloway {{!}} Speaking Fee {{!}} Booking Agent|website=www.allamericanspeakers.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]] uzaicināja Džošu filmēties savā producēšanas projektā &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. 2013. gadā aktieris parādījās trīs filmās: &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot;, ''[[Battle of the Year]]'' un &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot;. 2014. gadā Džošs atveidoja galveno lomu seriālā ''[[Intelligence]]'', kur viņš bija arī producents. Tomēr seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas zemo reitingu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvseriesfinale.com/tv-show/intelligence-to-be-cancelled-or-renewed-for-season-two-31916/|title=Intelligence: To Be Cancelled or Renewed for Season Two?|last=Kimball|first=Trevor|website=canceled + renewed TV shows, ratings - TV Series Finale|access-date=2026-04-01|date=2014-03-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; producents un scenārists [[Karltons Kjūzs]] izvēlējās Džošu galvenajai lomai seriālā &quot;[[Kolonija (seriāls)|Kolonija]]&quot;, kur Džošs arī atkārtoja savu producenta lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-josh-holloway-went-lost-863951/|title=How Josh Holloway Went From ‘Lost’ Con Man To ‘Colony’ Hero|last=Wigler|first=Josh|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2016-02-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Seriāls ilga trīs sezonas un tika atcelts 2018. gadā krītošo reitingu un augsto ražošanas izmaksu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/07/colony-canceled-usa-network-after-3-seasons-1202431078/|title=‘Colony’ Canceled By USA Network After 3 Seasons|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2018-07-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

No 2020. līdz 2021. gadam Džošs filmējās seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;. 2025. gadā Dž. Dž. Eibrams izvēlējās Džošu galvenajai lomai savā jaunajā seriālā ''[[Duster]]'' taču, neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm, seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/josh-holloway-scene-cut-mission-impossible-rogue-nation-1236225094/|title=Josh Holloway Reveals Horrifying Scene Cut From His ‘Mission: Impossible’ Movie|last=Hibberd|first=James|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2025-05-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/duster-canceled-hbo-max-josh-holloway-jj-abrams-1236453380/|title=‘Duster’ Canceled By HBO Max After One Season|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2025-07-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1999. gadā Džošs satika indonēzieti Jesiku Kumalu, ar kuru apprecējās pēc seriāla &quot;Pazudušie&quot; filmēšanas sākuma — 2004. gada oktobrī. Lai gan, pēc Džoša teiktā, viņi sākotnēji neplānoja bērnus, vēlāk pāris nolēma veidot ģimeni, un viņu meita Džava piedzima Havaju salās 2009. gada aprīlī. Džoša un Jesikas otrais bērns, dēls Hanters, piedzima 2014. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/all-about-josh-holloway-kids-11734103|title=Josh Holloway's 2 Kids: All About the 'Lost' Star’s Daughter Java and Son Hunter|work=People.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuko.co.ke/419164-yessica-kumala-interesting-story-josh-holloways-wife.html|title=Yessica Kumala: the interesting story of Josh Holloway's wife - Tuko.co.ke|last=Mutsoli|first=Vivian|website=www.tuko.co.ke|access-date=2026-04-01|date=2021-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2001
|''[[Cold Heart]]''
|Šons
|-
|2002
|''[[Sabretooth]]''
|Trents Parkss
|-
|2006
|&quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (''Whisper'')
|Makss Trūmonts
|-
|2009
|''[[Stay Cool]]''
|Vaino
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|''[[Five (filma)|Five]]''
|Bills
|-
|&quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot; (''Mission: Impossible - Ghost Protocol'')
|Trevors Hanavejs
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (''Sabotage'')
|Edijs &quot;Neks&quot; Džordans
|-
|''[[Battle of the Year]]''
|Džeisons Bleiks
|-
|&quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (''Paranoia'')
|aģents Gembls
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1999
|&quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot; (''Angel'')
|izskatīgs vīrietis
|sērija: ''City of...''
|-
|2001
|&quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; (''Walker, Texas Ranger'')
|Bens Vailijs
|sērija: ''Medieval Crimes''
|-
|2003
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Kenijs Ričmonds
|sērija: ''Assume Nothing''
|-
|2004
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|šerifs
|sērija: ''My Other Left Foot''
|-
|2004—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords]]
|galvenā loma; 104 sērijas
|-
|2014
|''[[Intelligence]]''
|Gabriels Vons
|galvenā loma; 13 sērijas
|-
|2016—2018
|&quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; (''Colony'')
|Vils Boumens
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2020
|''[[Amazing Stories]]''
|Veins Vilkss
|sērija: ''Signs of Life''
|-
|2020—2021
|&quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot; (''Yellowstone'')
|Rurks Moriss
|otrā plāna loma; 10 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|''[[Duster]]''
|Džims Eliss
|galvenā loma; 8 sērijas
|-
|''[[The Paper]]''
|kā viņš pats
|sērija: ''Scam Alert!''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Holovejs, Džošs}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]</text>
      <sha1>rhfx71xxrql8ld8bjb6wc3gdin6ih3y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448698</id>
      <parentid>4448696</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:41:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4448698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14135" sha1="08oqrvqr15ez0h29e2kxe3zano9h96i" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Džošs Holovejs
| vārds_orig = Josh Holloway
| attēls = Josh Holloway at Camp Conival.jpg
| komentārs = Džošs Holovejs 2016. gadā
| dz vārds = Džošua Lī Holovejs
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1969|07|20}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanhosē|3s=Sanhosē (Kalifornija)}}
| nodarbošanās = aktieris, producents
| darbības gadi = 1999—pašlaik
| SAGbalva = 2006: Labākais aktieru sastāvs dramas seriālā (&quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;)
| apbalvojumi = 2010: [[Saturna balva]] kategorijā &quot;Labākais aktieris seriālā&quot; (&quot;Pazudušie&quot;)
}}

'''Džošua &quot;Džošs&quot; Lī Holovejs''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Joshua &quot;Josh&quot; Lee Holloway''; dzimis [[1969. gads|1969.]] gada [[20. jūlijs|20. jūlijā]]) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] aktieris un producents, kurš plašāk pazīstams kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Vils Boumens seriālā &quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; un Rurks Moriss seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;, kā arī ar lomām filmās &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (2007), &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (2014), &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (2013) un &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. Aktieris arī atveidoja galvenās lomas seriālos ''[[Intelligence]]'' un ''[[Duster]]'', kas tika atcelti pēc vienas sezonas.

== Dzīvesgājums ==
Džošs Holovejs piedzima 1969. gada 20. jūlijā [[Sanhosē (Kalifornija)|Sanhosē]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], medmāsas un zemes mērnieka ģimenē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mabumbe.com/people/josh-holloway-age-net-worth-family-career-biography/|title=Josh Holloway: Age, Net Worth, Family, Career &amp; Biography|last=Samwel|first=Emanuela|website=Mabumbe|access-date=2026-04-01|date=2025-01-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pašam Džošam ir [[Skoti|skotu]] un [[Holandieši|holandiešu]] saknes, un viņam ir vēl trīs brāļi.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/josh-holloway/|title=Josh Holloway - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-04-01|date=2025-11-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.televisionacademy.com/features/news/features/intelligent-choice-josh-holloway|title=An Intelligent Choice: Josh Holloway|website=Television Academy|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0391326/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Josh Holloway Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Aktieris ir arī militārā virsnieka [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pēctecis.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celebritytalent.net/sampletalent/26247/josh-holloway/|title=Hire Josh Holloway For an Appearance at Events or Keynote Speaker Bookings.|website=www.celebritytalent.net|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt; Divu gadu vecumā Džošs ar ģimeni pārcēlās uz [[Džordžija|Džordžiju]], uz [[Frīhoma|Frīhomas]] pilsētu netālu no Blūridžas kalniem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Topošais aktieris mācījās Čerokī vidusskolā [[Kantona (Džordžija)|Kantonā]], kuru absolvēja 1987. gadā. Pēc tam viņš mēģināja studēt [[Džordžijas Universitāte|Džordžijas Universitātē]], bet finansiālu grūtību dēļ bija spiests pamest studijas pēc viena semestra.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Džošs, kurš jau agrā bērnībā interesējās par aktiermākslu, pēc universitātes pamešanas nolēma izmēģināt savus spēkus kā [[Modelis (persona)|modelis]]. Kā stāsta pats Džošs, pirms aizbraukšanas no Džordžijas viņam bijuši 17 dažādi darbi, tostarp mežsarga, celtnieka un zirgu kopēja darbs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/hollywood/2010/05/the-josh-holloway-interview-on-sawyer-lost-and-the-polar-bear|title=The Josh Holloway Interview: On Sawyer, Lost, and the Polar Bear|last=Windolf|first=Jim|website=Vanity Fair|access-date=2026-04-01|date=2010-05-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Pēc modeļa karjeras uzsākšanas Džošs ceļoja pa dažādiem štatiem un pat uz [[Eiropa|Eiropu]], strādājot ar tādiem zīmoliem kā ''[[Dolce &amp; Gabbana]]'' un ''[[Calvin Klein]]''.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Karjera ==
1993. gadā Džošs Holovejs filmējās amerikāņu grupas ''[[Aerosmith]]'' dziesmas ''[[Cryin’]]'' videoklipā kopā ar [[Ališija Silverstone|Ališu Silverstonu]]. Džošs debitēja kā aktieris 1999. gadā ar epizodisku lomu seriālā &quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot;. Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;, &quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; un &quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot;, kā arī mazbudžeta filmās ''[[Cold Heart]]'' un ''[[Sabretooth]]''. Pēc paša aktiera teiktā, viņš savu karjeru finansēja, strādājot būvniecībā un drukātajā reklāmā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Tomēr viņa karjera negāja veiksmīgi, un, noguris no noraidījumiem, 2004. gadā viņš pat ieguva nekustamā īpašuma pārdevēja licenci, lai varētu strādāt šajā jomā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr četras dienas vēlāk viņu ieteica seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; veidotājiem, kuri meklēja aktierus [[Pazudušie (1. sezona)|pirmajai sezonai]].&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Pēc veidotāju teiktā, Džošs Holovejs noklausīšanās laikā aizmirsis dažas savas replikas un dusmu lēkmē spēris pa krēslu, pirms tās atcerējies.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Neskatoties uz to, viņš patika veidotājiem, kuri pat pārveidoja viņa tēlu Džeimsu Fordu no inteliģenta krāpnieka par rupju un sprādzienbīstamu personāžu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pēc seriāla līdzveidotāja [[Deimons Lindelofs|Deimona Lindelofa]] teiktā, Džošs bija burvīgs un pieklājīgs, neskatoties uz nervozitāti noklausīšanās laikā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Turklāt Džošam lomas dēļ nācās ataudzēt garus matus, kurus viņš ienīda, kā arī atgūt savu dienvidu akcentu, no kura viņš bija mēģinājis atbrīvoties karjeras sākumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Filmēšanas laikā Džošs kopā ar sievu pārcēlās uz [[Havaju salas|Havaju salām]], kur tika filmēts seriāls.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 2005. gada oktobrī viņa māju [[Oahu]] aplaupīja nezināms zaglis, kurš paņēma naudu un aizbēga ar aktiera automašīnu, bet vēlāk tika aizturēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hawaiinewsnow.com/story/3978268/lost-star-releases-statement-on-robbery|title='Lost' Star Releases Statement on Robbery|website=https://www.hawaiinewsnow.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.today.com/popculture/lost-s-sawyer-reportedly-robbed-gunpoint-wbna9684605|title=‘Lost’s’ Sawyer reportedly robbed at gunpoint|website=TODAY.com|access-date=2026-04-01|date=2005-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Džošs Holovejs filmējās seriālā līdz tā beigām 2010. gadā, par savu sniegumu iegūstot [[Saturna balva|Saturna balvu]] un [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]]. Laikā, kad viņš filmējās šajā seriālā, viņam izdevās iegūt galveno lomu 2006. gada šausmu filmā &quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot;, bet 2009. gadā viņam bija otrā plāna loma filmā ''[[Stay Cool]]''. 2009. gadā Džošam bija paredzēts atveidot Gambītu filmā &quot;[[X-cilvēki: sākums. Vilknadzis]]&quot;, un viņš pat tika izvēlēts šai lomai, taču vēlāk tika nolemts, ka lomai nepieciešams jaunāks aktieris, un tā galu galā tika piešķirta [[Teilors Kitčs|Teiloram Kitčam]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/x-men-origins-gambit-josh-holloway-auditioned-almost-got-remy-lebeau-role/|title=One of The Greatest X-Men Mutants Ever Was Almost Played By This 'Lost' Star [Exclusive]|last=O'Rourke|first=Ryan|last2=Lovitt|first2=Maggie|website=Collider|access-date=2026-04-01|date=2026-01-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, Džošs arī palaida garām lomu [[Vesterns|vesternā]] kopā ar [[Breds Pits|Bredu Pitu]] seriāla filmēšanas saistību dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allamericanspeakers.com/speakers/9850/Josh-Holloway|title=Josh Holloway {{!}} Speaking Fee {{!}} Booking Agent|website=www.allamericanspeakers.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

2011. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; veidotājs [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž.]] [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Eibramss]] uzaicināja Džošu filmēties savā producēšanas projektā &quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot;. 2013. gadā aktieris parādījās trīs filmās: &quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot;, ''[[Battle of the Year]]'' un &quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot;. 2014. gadā Džošs atveidoja galveno lomu seriālā ''[[Intelligence]]'', kur viņš bija arī producents. Tomēr seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas zemo reitingu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvseriesfinale.com/tv-show/intelligence-to-be-cancelled-or-renewed-for-season-two-31916/|title=Intelligence: To Be Cancelled or Renewed for Season Two?|last=Kimball|first=Trevor|website=canceled + renewed TV shows, ratings - TV Series Finale|access-date=2026-04-01|date=2014-03-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2016. gadā seriāla &quot;Pazudušie&quot; producents un scenārists [[Karltons Kjūzs]] izvēlējās Džošu galvenajai lomai seriālā &quot;[[Kolonija (seriāls)|Kolonija]]&quot;, kur Džošs arī atkārtoja savu producenta lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/how-josh-holloway-went-lost-863951/|title=How Josh Holloway Went From ‘Lost’ Con Man To ‘Colony’ Hero|last=Wigler|first=Josh|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2016-02-11|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Seriāls ilga trīs sezonas un tika atcelts 2018. gadā krītošo reitingu un augsto ražošanas izmaksu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2018/07/colony-canceled-usa-network-after-3-seasons-1202431078/|title=‘Colony’ Canceled By USA Network After 3 Seasons|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2018-07-21|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

No 2020. līdz 2021. gadam Džošs filmējās seriālā &quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot;. 2025. gadā Dž. Dž. Eibrams izvēlējās Džošu galvenajai lomai savā jaunajā seriālā ''[[Duster]]'' taču, neskatoties uz pozitīvajām atsauksmēm, seriāls tika atcelts pēc vienas sezonas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/josh-holloway-scene-cut-mission-impossible-rogue-nation-1236225094/|title=Josh Holloway Reveals Horrifying Scene Cut From His ‘Mission: Impossible’ Movie|last=Hibberd|first=James|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-04-01|date=2025-05-22|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/07/duster-canceled-hbo-max-josh-holloway-jj-abrams-1236453380/|title=‘Duster’ Canceled By HBO Max After One Season|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-04-01|date=2025-07-09|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
1999. gadā Džošs satika indonēzieti Jesiku Kumalu, ar kuru apprecējās pēc seriāla &quot;Pazudušie&quot; filmēšanas sākuma — 2004. gada oktobrī. Lai gan, pēc Džoša teiktā, viņi sākotnēji neplānoja bērnus, vēlāk pāris nolēma veidot ģimeni, un viņu meita Džava piedzima Havaju salās 2009. gada aprīlī. Džoša un Jesikas otrais bērns, dēls Hanters, piedzima 2014. gada janvārī.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/all-about-josh-holloway-kids-11734103|title=Josh Holloway's 2 Kids: All About the 'Lost' Star’s Daughter Java and Son Hunter|work=People.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tuko.co.ke/419164-yessica-kumala-interesting-story-josh-holloways-wife.html|title=Yessica Kumala: the interesting story of Josh Holloway's wife - Tuko.co.ke|last=Mutsoli|first=Vivian|website=www.tuko.co.ke|access-date=2026-04-01|date=2021-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2001
|''[[Cold Heart]]''
|Šons
|-
|2002
|''[[Sabretooth]]''
|Trents Parkss
|-
|2006
|&quot;[[Čuksts (filma)|Čuksts]]&quot; (''Whisper'')
|Makss Trūmonts
|-
|2009
|''[[Stay Cool]]''
|Vaino
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|''[[Five (filma)|Five]]''
|Bills
|-
|&quot;[[Neiespējamā misija: Rēgu protokols]]&quot; (''Mission: Impossible - Ghost Protocol'')
|Trevors Hanavejs
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2013
|&quot;[[Sabotāža (filma)|Sabotāža]]&quot; (''Sabotage'')
|Edijs &quot;Neks&quot; Džordans
|-
|''[[Battle of the Year]]''
|Džeisons Bleiks
|-
|&quot;[[Paranoja (2013. gada filma)|Paranoja]]&quot; (''Paranoia'')
|aģents Gembls
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1999
|&quot;[[Eņģelis (seriāls)|Eņģelis]]&quot; (''Angel'')
|izskatīgs vīrietis
|sērija: ''City of...''
|-
|2001
|&quot;[[Volkers, Teksasas reindžers]]&quot; (''Walker, Texas Ranger'')
|Bens Vailijs
|sērija: ''Medieval Crimes''
|-
|2003
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Kenijs Ričmonds
|sērija: ''Assume Nothing''
|-
|2004
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|šerifs
|sērija: ''My Other Left Foot''
|-
|2004—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords]]
|galvenā loma; 104 sērijas
|-
|2014
|''[[Intelligence]]''
|Gabriels Vons
|galvenā loma; 13 sērijas
|-
|2016—2018
|&quot;[[Kolonija (2016. gada seriāls)|Kolonija]]&quot; (''Colony'')
|Vils Boumens
|galvenā loma; 36 sērijas
|-
|2020
|''[[Amazing Stories]]''
|Veins Vilkss
|sērija: ''Signs of Life''
|-
|2020—2021
|&quot;[[Jeloustouna (seriāls)|Jeloustouna]]&quot; (''Yellowstone'')
|Rurks Moriss
|otrā plāna loma; 10 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|''[[Duster]]''
|Džims Eliss
|galvenā loma; 8 sērijas
|-
|''[[The Paper]]''
|kā viņš pats
|sērija: ''Scam Alert!''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{commonscat}}
*{{IMDb name|391326|Josh Holloway}}

{{DEFAULTSORT:Holovejs, Džošs}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]</text>
      <sha1>08oqrvqr15ez0h29e2kxe3zano9h96i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Behidže Borana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627574</id>
    <revision>
      <id>4448640</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:29:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Behidže Borana | vārds_orģ = ''Behice Boran'' | attēls =  | apraksts =  | amats =  | term_sākums =  | term_beigas =  | dzim_dati = {{dat|1910|5|1}} | dzim_vieta = {{vieta|Osmaņu impērija|Bursa}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1987|10|10|1910|5|1}} | mir_vieta = {{vieta|Beļģija|Brisele}} | partija = [[Turcijas Strādnieku partija]] | reliģija =  }}  '''Behidže Borana''' ({{val|tr|Behice Boran}}, dzimusi {{dat|1910|5...</comment>
      <origin>4448640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4984" sha1="4ctezpwniqr2j3sin4enx6py61xu6ya" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Behidže Borana
| vārds_orģ = ''Behice Boran''
| attēls = 
| apraksts = 
| amats = 
| term_sākums = 
| term_beigas = 
| dzim_dati = {{dat|1910|5|1}}
| dzim_vieta = {{vieta|Osmaņu impērija|Bursa}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1987|10|10|1910|5|1}}
| mir_vieta = {{vieta|Beļģija|Brisele}}
| partija = [[Turcijas Strādnieku partija]]
| reliģija = 
}}

'''Behidže Borana''' ({{val|tr|Behice Boran}}, dzimusi {{dat|1910|5|1}}, mirusi {{dat|1987|10|10}}) bija [[Turcija]]s politiķe, socioloģe un viena no ievērojamākajām [[Kreisa politika|kreisā spārna]] līderēm valstī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1987-10-14-mn-9083-story.html|title=Behice Boran; Pioneer Woman in Turkish Politics|last=Archives|first=L. A. Times|website=Los Angeles Times|access-date=2026-04-01|date=1987-10-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Viņa bija [[Turcijas Strādnieku partija|Turcijas Strādnieku partijas]] priekšsēdētāja un viena no pirmajām sievietēm, kas aktīvi darbojās Turcijas parlamentā kā sociālistiskās kustības pārstāve. 1965. gadā tika ievēlēta parlamentā.

Pēc militārajiem apvērsumiem Turcijā viņa vairākkārt tika arestēta un vēlāk dzīvoja trimdā. Pēdējos dzīves gadus pavadīja [[Beļģija]]s galvaspilsētā Briselē.

== Dzīvesgājums ==
Behidže Borana piedzima laikā, kad [[Osmaņu impērija]] piedzīvoja savas pastāvēšanas beigu posmu. Viņa studēja socioloģiju [[Stambulas Universitāte|Stambulas Universitātē]], kur ieguva pamata akadēmisko izglītību. Vēlāk turpināja studijas [[Mičiganas Universitāte|Mičiganas Universitātē]] [[ASV]], kur ieguva doktora grādu socioloģijā. Šī starptautiskā akadēmiskā pieredze būtiski ietekmēja viņas sociāli politiskos uzskatus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tuna|first=Oğul|date=2024-11-29|title=59 Leftists from Turkey, Unite! Behice Boran in Brussels|url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.24415/9789400604551-060/html?srsltid=AfmBOoo5JefNENO-R-rPOH1l0I362IzaPOu80crUSzCzDDvw3hDRBUbt|journal=De Gruyter Brill|language=en|doi=10.24415/9789400604551-060/html?srsltid=AfmBOoo5JefNENO-R-rPOH1l0I362IzaPOu80crUSzCzDDvw3hDRBUbt}}&lt;/ref&gt;

Pēc atgriešanās [[Turcija|Turcijā]] Behidže Borana uzsāka akadēmisko karjeru kā socioloģijas pasniedzēja. Viņa bija viena no pirmajām socioloģēm valstī, kas pievērsās strādnieku šķiras, sociālās nevienlīdzības un industrializācijas procesu analīzei. Viņas darbi bieži atspoguļoja kritisku skatījumu uz kapitālismu un sociālo struktūru nevienlīdzību. Borana aktīvi iesaistījās politikā un kļuva par vienu no redzamākajām figūrām [[Turcijas Strādnieku partija|Turcijas Strādnieku partijā]]. 1965. gadā viņa tika ievēlēta [[Turcijas Lielā Nacionālā asambleja|Turcijas Lielajā Nacionālajā asamblejā]], kļūstot par vienu no pirmajām sociālistiskajām politiķēm parlamentā.

Pēc [[1960. gada militārais apvērsums Turcijā|1960. gada militārā apvērsuma Turcijā]] politiskā vide valstī kļuva ievērojami nestabilāka, taču sākotnēji tas pavēra arī ierobežotas iespējas legālai kreiso partiju darbībai. Šajā periodā [[Turcijas Strādnieku partija]] nostiprināja savas pozīcijas, un Behidže Borana aktīvi piedalījās tās ideoloģiskajā un organizatoriskajā attīstībā. Situācija krasi mainījās pēc [[1971. gada militārais memorands Turcijā|1971. gada militārā memoranda]], kad armija faktiski pārņēma kontroli pār valdību, lai ierobežotu kreiso kustību ietekmi. Tika uzsākta plaša represiju kampaņa pret sociālistiem, arodbiedrību aktīvistiem un intelektuāļiem. Šajā kontekstā Behidže Borana tika arestēta un apsūdzēta par pretvalstisku darbību un marksistiskas propagandas izplatīšanu. [[Turcijas Strādnieku partija]] tika aizliegta, un tās vadība, tostarp Borana, tika tiesāta. Viņai tika piespriests cietumsods, kuru viņa izcieta vairākus gadus.

Pēc atbrīvošanas viņas politiskā darbība Turcijā bija stipri ierobežota, taču viņa turpināja iesaistīties kreisajā kustībā, darbojoties gan publiski, gan puslegāli. Šis represiju periods būtiski ietekmēja viņas turpmāko dzīvi un noveda pie vēlākās emigrācijas pēc [[1980. gada militārais apvērsums Turcijā|1980. gada militārā apvērsuma]].

Pēc [[1980. gada militārais apvērsums Turcijā|1980. gada militārā apvērsuma Turcijā]] Behidže Borana bija spiesta doties trimdā. Viņa apmetās uz dzīvi [[Beļģija|Beļģijā]], kur turpināja politisko darbību emigrācijā, cenšoties apvienot turku kreisos spēkus ārpus valsts.

Murusi 1987. gadā [[Brisele|Briselē]]. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{DEFAULTSORT:Borana, Behidže}}
[[Kategorija:1910. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1987. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Turcijas politiķi]]
[[Kategorija:Sociologi]]</text>
      <sha1>4ctezpwniqr2j3sin4enx6py61xu6ya</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Behidže Borana</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627575</id>
    <revision>
      <id>4448641</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:30:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Sievietes |tēma2      = Kultūra |valsts     = Ukraina }}</comment>
      <origin>4448641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125" sha1="s0oz38o1fme0e3dt7qr6jtkeu1ypmum" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sievietes
|tēma2      = Kultūra
|valsts     = Ukraina
}}</text>
      <sha1>s0oz38o1fme0e3dt7qr6jtkeu1ypmum</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448644</id>
      <parentid>4448641</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:36:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125" sha1="kga8i6yphpycqyabxcvs41boaymvgjx" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sievietes
|tēma2      = Politika
|valsts     = Turcija
}}</text>
      <sha1>kga8i6yphpycqyabxcvs41boaymvgjx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mimi Kodeli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627576</id>
    <revision>
      <id>4448642</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:36:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mimi Kodeli | vārds_orģ = ''Mimi Kodheli'' | attēls = Mimi_Kodheli_(cropped).jpg | apraksts =  | amats = [[Albānijas aizsardzības ministrs|Albānijas aizsardzības ministre]] | term_sākums = 2013. gada 15. septembris | term_beigas = 2017. gada 13. septembris | priekštecis =  | pēctecis =  | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|11}} | dzim_vieta = {{vieta|Albānija|Tirāna}} | partija = Albānijas Sociālistiskā pa...</comment>
      <origin>4448642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3424" sha1="3z1zm2amht8njc4k4d82skae5yei8ut" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mimi Kodeli
| vārds_orģ = ''Mimi Kodheli''
| attēls = Mimi_Kodheli_(cropped).jpg
| apraksts = 
| amats = [[Albānijas aizsardzības ministrs|Albānijas aizsardzības ministre]]
| term_sākums = 2013. gada 15. septembris
| term_beigas = 2017. gada 13. septembris
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|Albānija|Tirāna}}
| partija = [[Albānijas Sociālistiskā partija]]
}}

'''Mimi Kodeli''' ({{val|sq|Mimi Kodheli}}, dzimusi 1964. gada 11. septembrī [[Tirāna|Tirānā]]) ir albāņu politiķe, ekonomiste un bijusī [[Albānija|Albānijas]] aizsardzības ministre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oecd-events.org/e/oecd-global-parliamentary-network-members/en/speaker/1150e14f-c242-ef11-86c3-6045bd954680/mimi-kodheli|title=Mimi Kodheli|website=OECD Events|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Mimi Kodeli tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sievietēm politikā Albānijā. Viņas darbība aizsardzības un drošības jomā būtiski veicināja valsts integrāciju starptautiskajās struktūrās un [[NATO]] ietvaros.

== Dzīvesgājums ==
Mimi Kodeli piedzima [[Albānija|Albānijā]] galvaspilsētā [[Tirāna|Tirānā]]. Viņa ieguva izglītību ekonomikā [[Tirānas Universitāte|Tirānas Universitātē]], specializējoties finanšu un starptautisko ekonomisko attiecību jomā. Vēlāk turpināja profesionālo pilnveidi ārvalstīs.

Pirms iesaistīšanās politikā Mimi Kodeli strādāja finanšu sektorā un valsts pārvaldē, ieņemot amatus finanšu institūcijās un iegūstot pieredzi ekonomikas un fiskālās politikas jomā.

Mimi Kodeli ir aktīva [[Albānijas Sociālistiskā partija|Albānijas Sociālistiskās partijas]] locekle kopš 2000. gadiem un tiek uzskatīta par vienu no tās redzamākajām politiķēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pantheon.world/profile/person/Mimi_Kodheli|title=Mimi Kodheli Biography {{!}} Pantheon|website=pantheon.world|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņa pirmo reizi tika ievēlēta [[Albānijas parlaments|Albānijas parlamentā]] 2009. gada parlamenta vēlēšanās kā pārstāve no [[Tirāna|Tirānas]] vēlēšanu apgabala. Parlamentā viņa darbojās finanšu un ekonomikas jautājumu jomā, izmantojot savu profesionālo pieredzi ekonomikā.

gada parlamenta vēlēšanās viņa tika pārvēlēta, un pēc [[Edi Rama|Edi Ramas]] vadītās valdības izveides 2013. gada 15. septembrī tika iecelta par Albānijas aizsardzības ministri.

2013. gada vēlēšanās viņa atkal tika ievēlēta parlamentā un turpināja darbu ārlietu un drošības politikas komitejās, kā arī pārstāvēja Albāniju starptautiskajās parlamentārajās delegācijās.

2013. gadā viņa kļuva par [[Albānijas aizsardzības ministrs|Albānijas aizsardzības ministri]], kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā valsts vēsturē. Viņas darbības laikā tika stiprināta sadarbība ar [[NATO]] un modernizēti bruņotie spēki.

Pēc ministres amata viņa turpināja darbu [[Albānijas parlaments|Albānijas parlamentā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Kodeli, Mimi}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas politiķi]]
[[Kategorija:Albānijas ministri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>3z1zm2amht8njc4k4d82skae5yei8ut</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448646</id>
      <parentid>4448642</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:37:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3437" sha1="871dilgtkgo2ax9x29s6j28ntjpihu3" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mimi Kodeli
| vārds_orģ = ''Mimi Kodheli''
| attēls = Mimi_Kodheli_(cropped).jpg
| apraksts = 
| amats = [[Albānijas aizsardzības ministrs|Albānijas aizsardzības ministre]]
| term_sākums = 2013. gada 15. septembris
| term_beigas = 2017. gada 13. septembris
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|Albānija|Tirāna}}
| partija = [[Albānijas Sociālistiskā partija]]
}}

'''Mimi Kodeli''' ({{val|sq|Mimi Kodheli}}, dzimusi 1964. gada 11. septembrī [[Tirāna|Tirānā]]) ir [[Albāņi|albāņu]] politiķe, ekonomiste un bijusī [[Albānija|Albānijas]] aizsardzības ministre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oecd-events.org/e/oecd-global-parliamentary-network-members/en/speaker/1150e14f-c242-ef11-86c3-6045bd954680/mimi-kodheli|title=Mimi Kodheli|website=OECD Events|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Mimi Kodeli tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sievietēm politikā Albānijā. Viņas darbība aizsardzības un drošības jomā būtiski veicināja valsts integrāciju starptautiskajās struktūrās un [[NATO]] ietvaros.

== Dzīvesgājums ==
Mimi Kodeli piedzima [[Albānija|Albānijā]] galvaspilsētā [[Tirāna|Tirānā]]. Viņa ieguva izglītību ekonomikā [[Tirānas Universitāte|Tirānas Universitātē]], specializējoties finanšu un starptautisko ekonomisko attiecību jomā. Vēlāk turpināja profesionālo pilnveidi ārvalstīs.

Pirms iesaistīšanās politikā Mimi Kodeli strādāja finanšu sektorā un valsts pārvaldē, ieņemot amatus finanšu institūcijās un iegūstot pieredzi ekonomikas un fiskālās politikas jomā.

Mimi Kodeli ir aktīva [[Albānijas Sociālistiskā partija|Albānijas Sociālistiskās partijas]] locekle kopš 2000. gadiem un tiek uzskatīta par vienu no tās redzamākajām politiķēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pantheon.world/profile/person/Mimi_Kodheli|title=Mimi Kodheli Biography {{!}} Pantheon|website=pantheon.world|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņa pirmo reizi tika ievēlēta [[Albānijas parlaments|Albānijas parlamentā]] 2009. gada parlamenta vēlēšanās kā pārstāve no [[Tirāna|Tirānas]] vēlēšanu apgabala. Parlamentā viņa darbojās finanšu un ekonomikas jautājumu jomā, izmantojot savu profesionālo pieredzi ekonomikā.

gada parlamenta vēlēšanās viņa tika pārvēlēta, un pēc [[Edi Rama|Edi Ramas]] vadītās valdības izveides 2013. gada 15. septembrī tika iecelta par Albānijas aizsardzības ministri.

2013. gada vēlēšanās viņa atkal tika ievēlēta parlamentā un turpināja darbu ārlietu un drošības politikas komitejās, kā arī pārstāvēja Albāniju starptautiskajās parlamentārajās delegācijās.

2013. gadā viņa kļuva par [[Albānijas aizsardzības ministrs|Albānijas aizsardzības ministri]], kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā valsts vēsturē. Viņas darbības laikā tika stiprināta sadarbība ar [[NATO]] un modernizēti bruņotie spēki.

Pēc ministres amata viņa turpināja darbu [[Albānijas parlaments|Albānijas parlamentā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Kodeli, Mimi}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas politiķi]]
[[Kategorija:Albānijas ministri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>871dilgtkgo2ax9x29s6j28ntjpihu3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448700</id>
      <parentid>4448646</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:45:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4448700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3480" sha1="pvzvfx8fdcb1hcwwr9xhsw8leaqk7ek" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Mimi Kodeli
| vārds_orģ = ''Mimi Kodheli''
| attēls = Mimi_Kodheli_(cropped).jpg
| apraksts = 
| amats = [[Albānijas aizsardzības ministrs|Albānijas aizsardzības ministre]]
| term_sākums = 2013. gada 15. septembris
| term_beigas = 2017. gada 13. septembris
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|Albānija|Tirāna}}
| partija = [[Albānijas Sociālistiskā partija]]
| paraksts = Mimi Kodheli (nënshkrim).svg
}}

'''Mimi Kodeli''' ({{val|sq|Mimi Kodheli}}, dzimusi 1964. gada 11. septembrī [[Tirāna|Tirānā]]) ir [[Albāņi|albāņu]] politiķe, ekonomiste un bijusī [[Albānija|Albānijas]] aizsardzības ministre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oecd-events.org/e/oecd-global-parliamentary-network-members/en/speaker/1150e14f-c242-ef11-86c3-6045bd954680/mimi-kodheli|title=Mimi Kodheli|website=OECD Events|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Mimi Kodeli tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajām sievietēm politikā Albānijā. Viņas darbība aizsardzības un drošības jomā būtiski veicināja valsts integrāciju starptautiskajās struktūrās un [[NATO]] ietvaros.

== Dzīvesgājums ==
Mimi Kodeli piedzima [[Albānija|Albānijā]] galvaspilsētā [[Tirāna|Tirānā]]. Viņa ieguva izglītību ekonomikā [[Tirānas Universitāte|Tirānas Universitātē]], specializējoties finanšu un starptautisko ekonomisko attiecību jomā. Vēlāk turpināja profesionālo pilnveidi ārvalstīs.

Pirms iesaistīšanās politikā Mimi Kodeli strādāja finanšu sektorā un valsts pārvaldē, ieņemot amatus finanšu institūcijās un iegūstot pieredzi ekonomikas un fiskālās politikas jomā.

Mimi Kodeli ir aktīva [[Albānijas Sociālistiskā partija|Albānijas Sociālistiskās partijas]] locekle kopš 2000. gadiem un tiek uzskatīta par vienu no tās redzamākajām politiķēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pantheon.world/profile/person/Mimi_Kodheli|title=Mimi Kodheli Biography {{!}} Pantheon|website=pantheon.world|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Viņa pirmo reizi tika ievēlēta [[Albānijas parlaments|Albānijas parlamentā]] 2009. gada parlamenta vēlēšanās kā pārstāve no [[Tirāna|Tirānas]] vēlēšanu apgabala. Parlamentā viņa darbojās finanšu un ekonomikas jautājumu jomā, izmantojot savu profesionālo pieredzi ekonomikā.

gada parlamenta vēlēšanās viņa tika pārvēlēta, un pēc [[Edi Rama|Edi Ramas]] vadītās valdības izveides 2013. gada 15. septembrī tika iecelta par Albānijas aizsardzības ministri.

2013. gada vēlēšanās viņa atkal tika ievēlēta parlamentā un turpināja darbu ārlietu un drošības politikas komitejās, kā arī pārstāvēja Albāniju starptautiskajās parlamentārajās delegācijās.

2013. gadā viņa kļuva par [[Albānijas aizsardzības ministrs|Albānijas aizsardzības ministri]], kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā valsts vēsturē. Viņas darbības laikā tika stiprināta sadarbība ar [[NATO]] un modernizēti bruņotie spēki.

Pēc ministres amata viņa turpināja darbu [[Albānijas parlaments|Albānijas parlamentā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Kodeli, Mimi}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Albānijas politiķi]]
[[Kategorija:Albānijas ministri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>pvzvfx8fdcb1hcwwr9xhsw8leaqk7ek</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Mimi Kodeli</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627577</id>
    <revision>
      <id>4448643</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Sievietes |tēma2      = Politika |valsts     = Turcija }}</comment>
      <origin>4448643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125" sha1="kga8i6yphpycqyabxcvs41boaymvgjx" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sievietes
|tēma2      = Politika
|valsts     = Turcija
}}</text>
      <sha1>kga8i6yphpycqyabxcvs41boaymvgjx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448645</id>
      <parentid>4448643</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:36:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="127" sha1="7tem1wwgjcsc5z9zd9oqnnmhezz4mcj" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sievietes
|tēma2      = Politika
|valsts     = Albānija
}}</text>
      <sha1>7tem1wwgjcsc5z9zd9oqnnmhezz4mcj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brigite Bīrleine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627578</id>
    <revision>
      <id>4448650</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:45:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Brigite Bīrļaine | vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein'' | attēls = Brigitte Bierlein.jpg | apraksts = | amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]] | term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs | term_beigas = 2020. gada 7. janvāris | prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]] | priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]] | pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums|1949|6|25}} | dzim_vieta =...</comment>
      <origin>4448650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2511" sha1="qguhesh0iofp89x2l1e2p3yurwerwje" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brigite Bīrļaine
| vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein''
| attēls = Brigitte Bierlein.jpg
| apraksts =
| amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]]
| term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs
| term_beigas = 2020. gada 7. janvāris
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums|1949|6|25}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|6|3|1949|6|25}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| profesija = juriste
}}

'''Brigite Bīrļaine''' ({{val|de|Brigitte Bierlein}}, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]], mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija austriešu juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālās kancleres]] pienākumus.

== Agrīnie gadi un izglītība ==
Brigite Bīrļaine piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Viņa studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.

== Profesionālā karjera ==
Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par [[Austrijas Konstitucionālā tiesa|Austrijas Konstitucionālās tiesas]] locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.

== Kancleres amats ==
2019. gadā pēc [[Ibizas skandāls|Ibizas skandāla]] un valdības sabrukuma prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]] iecēla Brigiti Bīrļaini par pārejas valdības vadītāju.

Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma [[Austrijas federālais kanclers|kancleres]] amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.

== Vēlākā dzīve un nozīme ==
Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas. Brigite Bīrļaine tiek uzskatīta par nozīmīgu figūru Austrijas tiesību sistēmā un par simbolisku personu sieviešu pārstāvniecībā augstākajos valsts amatos.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bīrļaine, Brigite}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>qguhesh0iofp89x2l1e2p3yurwerwje</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448652</id>
      <parentid>4448650</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:46:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2368" sha1="9dm1oltaf1md19hr3y7fi9yxjlxuw9s" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brigite Bīrļaine
| vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein''
| attēls = Brigitte Bierlein.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]]
| term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs
| term_beigas = 2020. gada 7. janvāris
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| dzim_dati = {{dat|1949|6|25}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|6|3|1949|6|25}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| profesija = juriste
}}

'''Brigite Bīrļaine''' ({{val|de|Brigitte Bierlein}}, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]], mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija [[Austrieši|austriešu]] juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja [[Austrijas kanclers|Austrijas federālās kancleres]] pienākumus.

== Dzīvesgājumss ==
Brigite Bīrļaine piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Viņa studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.

Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par [[Austrijas Konstitucionālā tiesa|Austrijas Konstitucionālās tiesas]] locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.

2019. gadā pēc [[Ibizas skandāls|Ibizas skandāla]] un valdības sabrukuma prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]] iecēla Brigiti Bīrļaini par pārejas valdības vadītāju.

Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma kancleres amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.

Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas. Brigite Bīrļaine tiek uzskatīta par nozīmīgu figūru Austrijas tiesību sistēmā un par simbolisku personu sieviešu pārstāvniecībā augstākajos valsts amatos.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bīrļaine, Brigite}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>9dm1oltaf1md19hr3y7fi9yxjlxuw9s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448654</id>
      <parentid>4448652</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:47:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2368" sha1="n5gjaf4m4fu0zki6y29ssj7fwhukq7b" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brigite Bīrļaine
| vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein''
| attēls = Brigitte_Bierlein.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]]
| term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs
| term_beigas = 2020. gada 7. janvāris
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| dzim_dati = {{dat|1949|6|25}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|6|3|1949|6|25}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| profesija = juriste
}}

'''Brigite Bīrļaine''' ({{val|de|Brigitte Bierlein}}, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]], mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija [[Austrieši|austriešu]] juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja [[Austrijas kanclers|Austrijas federālās kancleres]] pienākumus.

== Dzīvesgājumss ==
Brigite Bīrļaine piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Viņa studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.

Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par [[Austrijas Konstitucionālā tiesa|Austrijas Konstitucionālās tiesas]] locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.

2019. gadā pēc [[Ibizas skandāls|Ibizas skandāla]] un valdības sabrukuma prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]] iecēla Brigiti Bīrļaini par pārejas valdības vadītāju.

Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma kancleres amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.

Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas. Brigite Bīrļaine tiek uzskatīta par nozīmīgu figūru Austrijas tiesību sistēmā un par simbolisku personu sieviešu pārstāvniecībā augstākajos valsts amatos.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bīrļaine, Brigite}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>n5gjaf4m4fu0zki6y29ssj7fwhukq7b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448656</id>
      <parentid>4448654</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:48:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2216" sha1="qnv0vwec1pjc80wq1pgh6vpdt79pmyh" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brigite Bīrļaine
| vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein''
| attēls = Brigitte_Bierlein.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]]
| term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs
| term_beigas = 2020. gada 7. janvāris
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| dzim_dati = {{dat|1949|6|25}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|6|3|1949|6|25}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| profesija = juriste
| att_izm = 250px
}}

'''Brigite Bīrļaine''' ({{val|de|Brigitte Bierlein}}, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]], mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija [[Austrieši|austriešu]] juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja [[Austrijas kanclers|Austrijas federālās kancleres]] pienākumus.

== Dzīvesgājumss ==
Brigite Bīrļaine piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Viņa studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.

Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par [[Austrijas Konstitucionālā tiesa|Austrijas Konstitucionālās tiesas]] locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.

2019. gadā pēc [[Ibizas skandāls|Ibizas skandāla]] un valdības sabrukuma prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]] iecēla Brigiti Bīrļaini par pārejas valdības vadītāju.

Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma kancleres amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.

Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bīrļaine, Brigite}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>qnv0vwec1pjc80wq1pgh6vpdt79pmyh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448659</id>
      <parentid>4448656</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:50:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2859" sha1="hoazb3pkzgeazblx5inimyt7dqekpjc" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brigite Bīrļaine
| vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein''
| attēls = Brigitte_Bierlein.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]]
| term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs
| term_beigas = 2020. gada 7. janvāris
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| dzim_dati = {{dat|1949|6|25}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|6|3|1949|6|25}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| profesija = juriste
| att_izm = 250px
}}

'''Brigite Bīrļaine''' ({{val|de|Brigitte Bierlein}}, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]], mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija [[Austrieši|austriešu]] juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja [[Austrijas kanclers|Austrijas federālās kancleres]] pienākumus.

== Dzīvesgājumss ==
Brigite Bīrļaine piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Viņa studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.

Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par [[Austrijas Konstitucionālā tiesa|Austrijas Konstitucionālās tiesas]] locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.

2019. gadā pēc [[Ibizas skandāls|Ibizas skandāla]] un valdības sabrukuma prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]] iecēla Brigiti Bīrļaini par pārejas valdības vadītāju.

Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma kancleres amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.

Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas.

Mirusi 2024. gada 3. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]] 74 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/austria-brigitte-bierlein-dies-first-female-chancellor/|title=Austria’s first female chancellor dies at 74|website=POLITICO|access-date=2026-04-01|date=2024-06-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Viņas nāve izraisīja plašu rezonansi [[Austrija|Austrijā]], un valsts augstākās amatpersonas, tostarp prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]], izteica līdzjūtību, uzsverot viņas ieguldījumu valsts tieslietu sistēmā un stabilitātes nodrošināšanā politiskās krīzes laikā 2019. gadā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bīrļaine, Brigite}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>hoazb3pkzgeazblx5inimyt7dqekpjc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448662</id>
      <parentid>4448659</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:51:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3566" sha1="2ee26lrkcjdreldykxsu3ftc1wm67ko" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brigite Bīrļaine
| vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein''
| attēls = Brigitte_Bierlein.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]]
| term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs
| term_beigas = 2020. gada 7. janvāris
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| dzim_dati = {{dat|1949|6|25}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|6|3|1949|6|25}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| profesija = juriste
| att_izm = 250px
}}

'''Brigite Bīrļaine''' ({{val|de|Brigitte Bierlein}}, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]], mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija [[Austrieši|austriešu]] juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja [[Austrijas kanclers|Austrijas federālās kancleres]] pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmwet.gv.at/en/Topics/Business-Location/Brigitte-Bierlein-Award.html|title=Brigitte Bierlein Women's Award}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājumss ==
Brigite Bīrļaine piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Viņa studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.

Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par [[Austrijas Konstitucionālā tiesa|Austrijas Konstitucionālās tiesas]] locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sfu.ac.at/en/news/passing-of-brigitte-bierlein/|title=SFU {{!}} Remembering Dr. Brigitte Bierlein: A Tribute to her Legacy|last=PrivatUniversität|first=Sigmund Freud|website=Sigmund Freud Private University Vienna|access-date=2026-04-01|date=2024-06-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā pēc [[Ibizas skandāls|Ibizas skandāla]] un valdības sabrukuma prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]] iecēla Brigiti Bīrļaini par pārejas valdības vadītāju.

Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma kancleres amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfgh.gv.at/verfassungsgerichtshof/geschichte/brigitte_bierlein.en.html|title=Brigitte BIERLEIN - Der Österreichische Verfassungsgerichtshof|website=www.vfgh.gv.at|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas.

Mirusi 2024. gada 3. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]] 74 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/austria-brigitte-bierlein-dies-first-female-chancellor/|title=Austria’s first female chancellor dies at 74|website=POLITICO|access-date=2026-04-01|date=2024-06-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Viņas nāve izraisīja plašu rezonansi [[Austrija|Austrijā]], un valsts augstākās amatpersonas, tostarp prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]], izteica līdzjūtību, uzsverot viņas ieguldījumu valsts tieslietu sistēmā un stabilitātes nodrošināšanā politiskās krīzes laikā 2019. gadā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bīrļaine, Brigite}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>2ee26lrkcjdreldykxsu3ftc1wm67ko</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448663</id>
      <parentid>4448662</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:51:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3565" sha1="028x7uqf6by4xkmagyluaqmio8fvbua" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Brigite Bīrļaine
| vārds_orģ = ''Brigitte Bierlein''
| attēls = Brigitte_Bierlein.jpg
| apraksts = 
| amats = [[Austrijas federālais kanclers|Austrijas federālā kanclere]]
| term_sākums = 2019. gada 3. jūnijs
| term_beigas = 2020. gada 7. janvāris
| prezidents = [[Aleksandrs van der Bellens]]
| priekštecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| pēctecis = [[Sebastiāns Kurcs]]
| dzim_dati = {{dat|1949|6|25}}
| dzim_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2024|6|3|1949|6|25}}
| mir_vieta = {{vieta|Austrija|Vīne}}
| profesija = juriste
| att_izm = 250px
}}

'''Brigite Bīrļaine''' ({{val|de|Brigitte Bierlein}}, dzimusi 1949. gada 25. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]], mirusi 2024. gada 3. jūnijā) bija [[Austrieši|austriešu]] juriste un politiķe, kura 2019.–2020. gadā pildīja [[Austrijas kanclers|Austrijas federālās kancleres]] pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmwet.gv.at/en/Topics/Business-Location/Brigitte-Bierlein-Award.html|title=Brigitte Bierlein Women's Award}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Brigite Bīrļaine piedzima [[Vīne|Vīnē]]. Viņa studēja jurisprudenci [[Vīnes Universitāte|Vīnes Universitātē]], iegūstot juridisko izglītību un specializējoties tiesību zinātnēs.

Viņa strādāja Austrijas tieslietu sistēmā kā prokurore un vēlāk kļuva par vienu no augstākajām tiesu amatpersonām valstī. 2003. gadā tika iecelta par [[Austrijas Konstitucionālā tiesa|Austrijas Konstitucionālās tiesas]] locekli, bet 2018. gadā kļuva par tās prezidenti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sfu.ac.at/en/news/passing-of-brigitte-bierlein/|title=SFU {{!}} Remembering Dr. Brigitte Bierlein: A Tribute to her Legacy|last=PrivatUniversität|first=Sigmund Freud|website=Sigmund Freud Private University Vienna|access-date=2026-04-01|date=2024-06-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā pēc [[Ibizas skandāls|Ibizas skandāla]] un valdības sabrukuma prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]] iecēla Brigiti Bīrļaini par pārejas valdības vadītāju.

Viņa kļuva par pirmo sievieti Austrijas vēsturē, kas ieņēma kancleres amatu. Viņas vadītā valdība bija tehnokrātiska un darbojās līdz ārkārtas vēlēšanām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vfgh.gv.at/verfassungsgerichtshof/geschichte/brigitte_bierlein.en.html|title=Brigitte BIERLEIN - Der Österreichische Verfassungsgerichtshof|website=www.vfgh.gv.at|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

Pēc amata atstāšanas viņa atkāpās no aktīvās politikas.

Mirusi 2024. gada 3. jūnijā [[Austrija|Austrijā]], [[Vīne|Vīnē]] 74 gadu vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/austria-brigitte-bierlein-dies-first-female-chancellor/|title=Austria’s first female chancellor dies at 74|website=POLITICO|access-date=2026-04-01|date=2024-06-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Viņas nāve izraisīja plašu rezonansi [[Austrija|Austrijā]], un valsts augstākās amatpersonas, tostarp prezidents [[Aleksandrs van der Bellens]], izteica līdzjūtību, uzsverot viņas ieguldījumu valsts tieslietu sistēmā un stabilitātes nodrošināšanā politiskās krīzes laikā 2019. gadā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Bīrļaine, Brigite}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Austrijas politiķi]]
[[Kategorija:Austrijas kancleri]]
[[Kategorija:Sievietes politikā]]</text>
      <sha1>028x7uqf6by4xkmagyluaqmio8fvbua</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrijas federālais kanclers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627579</id>
    <redirect title="Austrijas kanclers" />
    <revision>
      <id>4448655</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:47:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Austrijas kanclers]]</comment>
      <origin>4448655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="m9g8nn6qnyl7c55kft671qkwgyh4s66" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Austrijas kanclers]]</text>
      <sha1>m9g8nn6qnyl7c55kft671qkwgyh4s66</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Brigite Bīrleine</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627580</id>
    <revision>
      <id>4448664</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:51:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Sievietes |tēma2      = Politika |valsts     = Austrija }}</comment>
      <origin>4448664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="126" sha1="i4vhe2czuecm1va9djq4ytth6g28ptk" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sievietes
|tēma2      = Politika
|valsts     = Austrija
}}</text>
      <sha1>i4vhe2czuecm1va9djq4ytth6g28ptk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448869</id>
      <parentid>4448664</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T07:06:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzvārds Bīrļaine? */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4448869</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="336" sha1="a1h7ts25appjsubxlbqysb0ip68tg45" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sievietes
|tēma2      = Politika
|valsts     = Austrija
}}

== Uzvārds Bīrļaine? ==

Pēc [[Vācu īpašvārdu atveidošana]] sanāk Bīrleine. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.06 (EEST)</text>
      <sha1>a1h7ts25appjsubxlbqysb0ip68tg45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trampisms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627581</id>
    <revision>
      <id>4448665</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:53:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Trampisms''' (angļu: ''Trumpism'') ir politiska ideoloģija un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.  == Raksturojums == Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes:  * nacionālisms un sauklis “America First” (''Amerika pirmajā vietā'');...</comment>
      <origin>4448665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1734" sha1="faim8r45tda29dg09090h55oirnedyg" xml:space="preserve">'''Trampisms''' (angļu: ''Trumpism'') ir politiska ideoloģija un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.

== Raksturojums ==
Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes:

* nacionālisms un sauklis “America First” (''Amerika pirmajā vietā'');
* skepticisms pret globalizāciju un starptautiskajām institūcijām;
* stingrāka imigrācijas politika;
* ekonomiskais protekcionisms;
* populisms un elites kritika;
* uzsvars uz likumu un kārtību.

Kustība bieži izmanto tiešu komunikāciju ar sabiedrību, īpaši sociālajos tīklos.

== Vēsturiskā attīstība ==
Trampisms radās [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā, kad [[Donalds Tramps]] kandidēja no [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partijas]] un uzvarēja vēlēšanās.

Prezidentūras laikā (2017–2021) Tramps īstenoja vairākus politikas virzienus, kas kļuva par trampisma pamatu, tostarp nodokļu reformas, tirdzniecības ierobežojumus un migrācijas politikas pastiprināšanu.

== Politiskā ietekme ==
Trampisms būtiski ietekmēja [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partiju]], mainot tās ideoloģisko virzienu un elektorātu. Daudzi politiķi un vēlētāji turpina identificēties ar šo kustību arī pēc Trampa prezidentūras beigām.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trampisms}}
[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:ASV politika]]</text>
      <sha1>faim8r45tda29dg09090h55oirnedyg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448667</id>
      <parentid>4448665</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2097" sha1="n7xb5vamp26oorww7f7abxbeyv64zb6" xml:space="preserve">'''Trampisms''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trumpism'') ir [[Politiskā ideoloģija|politiska ideoloģija]] un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.

== Raksturojums ==
Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes:

* nacionālisms un sauklis “America First” (''Amerika pirmajā vietā'');
* skepticisms pret globalizāciju un starptautiskajām institūcijām;
* stingrāka imigrācijas politika;
* ekonomiskais protekcionisms;
* populisms un elites kritika;
* uzsvars uz likumu un kārtību.

Kustība bieži izmanto tiešu komunikāciju ar sabiedrību, īpaši sociālajos tīklos.

== Vēsturiskā attīstība ==
Trampisms radās [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā, kad [[Donalds Tramps]] kandidēja no [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partijas]] un uzvarēja vēlēšanās.

Prezidentūras laikā (2017–2021) Tramps īstenoja vairākus politikas virzienus, kas kļuva par trampisma pamatu, tostarp nodokļu reformas, tirdzniecības ierobežojumus un migrācijas politikas pastiprināšanu.

Pēc viņa otrās prezidentūras (2025–2029) trampisms saglabāja un pat nostiprināja savu ietekmi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politikā. Šajā periodā:

* tika turpināta “''America First''” politika, īpaši tirdzniecības un ārpolitikas jomā;
* pastiprinājās federālās valdības kursa konservatīvā orientācija, tostarp imigrācijas un robežkontroles politikā;
* tika veikti mēģinājumi reformēt valsts institūcijas, uzsverot izpildvaras lomu;
* [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partija]] vēl ciešāk identificējās ar trampisma ideoloģiju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trampisms}}
[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:ASV politika]]</text>
      <sha1>n7xb5vamp26oorww7f7abxbeyv64zb6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448668</id>
      <parentid>4448667</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:55:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2128" sha1="3538vhpgpidqgzr0z7buqapkrogknt7" xml:space="preserve">'''Trampisms''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trumpism'') ir [[Politiskā ideoloģija|politiska ideoloģija]] un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.

== Raksturojums ==
Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes:

* nacionālisms un sauklis “''America First''” (''Amerika pirmajā vietā'');
* skepticisms pret [[Globalizācija|globalizāciju]] un starptautiskajām institūcijām;
* stingrāka imigrācijas politika;
* ekonomiskais [[protekcionisms]];
* [[populisms]] un elites kritika;
* uzsvars uz likumu un kārtību.

Kustība bieži izmanto tiešu komunikāciju ar sabiedrību, īpaši sociālajos tīklos.

== Vēsturiskā attīstība ==
Trampisms radās [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā, kad [[Donalds Tramps]] kandidēja no [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partijas]] un uzvarēja vēlēšanās.

Prezidentūras laikā (2017–2021) Tramps īstenoja vairākus politikas virzienus, kas kļuva par trampisma pamatu, tostarp nodokļu reformas, tirdzniecības ierobežojumus un migrācijas politikas pastiprināšanu.

Pēc viņa otrās prezidentūras (2025–2029) trampisms saglabāja un pat nostiprināja savu ietekmi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politikā. Šajā periodā:

* tika turpināta “''America First''” politika, īpaši tirdzniecības un ārpolitikas jomā;
* pastiprinājās federālās valdības kursa konservatīvā orientācija, tostarp imigrācijas un robežkontroles politikā;
* tika veikti mēģinājumi reformēt valsts institūcijas, uzsverot izpildvaras lomu;
* [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partija]] vēl ciešāk identificējās ar trampisma ideoloģiju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trampisms}}
[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:ASV politika]]</text>
      <sha1>3538vhpgpidqgzr0z7buqapkrogknt7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448669</id>
      <parentid>4448668</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:56:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2132" sha1="nsnzuif9km5rbxetpvhwomaqhkqigr4" xml:space="preserve">'''Trampisms''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trumpism'') ir [[Politiskā ideoloģija|politiska ideoloģija]] un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.

== Raksturojums ==
Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes:

* nacionālisms un sauklis “''America First''” (''Amerika pirmajā vietā'');
* skepticisms pret [[Globalizācija|globalizāciju]] un starptautiskajām institūcijām;
* stingrāka imigrācijas politika;
* ekonomiskais [[protekcionisms]];
* [[populisms]] un elites kritika;
* uzsvars uz likumu un kārtību.

Kustība bieži izmanto tiešu komunikāciju ar sabiedrību, īpaši sociālajos tīklos.

== Vēsturiskā attīstība ==
Trampisms radās [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā, kad [[Donalds Tramps]] kandidēja no [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partijas]] un uzvarēja vēlēšanās.

Prezidentūras laikā (2017–2021) Tramps īstenoja vairākus politikas virzienus, kas kļuva par trampisma pamatu, tostarp nodokļu reformas, tirdzniecības ierobežojumus un migrācijas politikas pastiprināšanu.

Pēc viņa otrās prezidentūras (pēc 2025. gada) trampisms saglabāja un pat nostiprināja savu ietekmi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politikā. Šajā periodā:

* tika turpināta “''America First''” politika, īpaši tirdzniecības un ārpolitikas jomā;
* pastiprinājās federālās valdības kursa konservatīvā orientācija, tostarp imigrācijas un robežkontroles politikā;
* tika veikti mēģinājumi reformēt valsts institūcijas, uzsverot izpildvaras lomu;
* [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partija]] vēl ciešāk identificējās ar trampisma ideoloģiju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trampisms}}
[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:ASV politika]]</text>
      <sha1>nsnzuif9km5rbxetpvhwomaqhkqigr4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448671</id>
      <parentid>4448669</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:57:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2623" sha1="r583l5hezs6w4pulkxf3ynkwiecypcu" xml:space="preserve">'''Trampisms''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trumpism'') ir [[Politiskā ideoloģija|politiska ideoloģija]] un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baronpa.com/library/www.baronpa.com/library/understanding-trumpism-nationalism-populism-and-industrialism|title=Understanding Trumpism: Nationalism, Populism, and Industrialism - Baron Public Affairs|website=www.baronpa.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes:

* nacionālisms un sauklis “''America First''” (''Amerika pirmajā vietā'');
* skepticisms pret [[Globalizācija|globalizāciju]] un starptautiskajām institūcijām;
* stingrāka imigrācijas politika;
* ekonomiskais [[protekcionisms]];
* [[populisms]] un elites kritika;
* uzsvars uz likumu un kārtību.

Kustība bieži izmanto tiešu komunikāciju ar sabiedrību, īpaši sociālajos tīklos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-42738881|title=What is Trumpism?|website=www.bbc.com|access-date=2026-04-01|date=2018-01-20|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskā attīstība ==
Trampisms radās [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā, kad [[Donalds Tramps]] kandidēja no [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partijas]] un uzvarēja vēlēšanās.

Prezidentūras laikā (2017–2021) Tramps īstenoja vairākus politikas virzienus, kas kļuva par trampisma pamatu, tostarp nodokļu reformas, tirdzniecības ierobežojumus un migrācijas politikas pastiprināšanu.

Pēc viņa otrās prezidentūras (pēc 2025. gada) trampisms saglabāja un pat nostiprināja savu ietekmi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politikā. Šajā periodā:

* tika turpināta “''America First''” politika, īpaši tirdzniecības un ārpolitikas jomā;
* pastiprinājās federālās valdības kursa konservatīvā orientācija, tostarp imigrācijas un robežkontroles politikā;
* tika veikti mēģinājumi reformēt valsts institūcijas, uzsverot izpildvaras lomu;
* [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partija]] vēl ciešāk identificējās ar trampisma ideoloģiju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trampisms}}
[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:ASV politika]]</text>
      <sha1>r583l5hezs6w4pulkxf3ynkwiecypcu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448672</id>
      <parentid>4448671</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T18:57:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2782" sha1="5hh07z8ksknhqw2wbjruznzczpmrxne" xml:space="preserve">[[Attēls:Jake Angeli (Qanon Shaman), seen holding a Qanon sign (cropped).jpg|thumb|Pazīstams Trampa atbalstītājs Džeikobs Andželijs (''QAnon Shaman'')]]
'''Trampisms''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trumpism'') ir [[Politiskā ideoloģija|politiska ideoloģija]] un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baronpa.com/library/www.baronpa.com/library/understanding-trumpism-nationalism-populism-and-industrialism|title=Understanding Trumpism: Nationalism, Populism, and Industrialism - Baron Public Affairs|website=www.baronpa.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes:

* nacionālisms un sauklis “''America First''” (''Amerika pirmajā vietā'');
* skepticisms pret [[Globalizācija|globalizāciju]] un starptautiskajām institūcijām;
* stingrāka imigrācijas politika;
* ekonomiskais [[protekcionisms]];
* [[populisms]] un elites kritika;
* uzsvars uz likumu un kārtību.

Kustība bieži izmanto tiešu komunikāciju ar sabiedrību, īpaši sociālajos tīklos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-42738881|title=What is Trumpism?|website=www.bbc.com|access-date=2026-04-01|date=2018-01-20|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskā attīstība ==
Trampisms radās [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā, kad [[Donalds Tramps]] kandidēja no [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partijas]] un uzvarēja vēlēšanās.

Prezidentūras laikā (2017–2021) Tramps īstenoja vairākus politikas virzienus, kas kļuva par trampisma pamatu, tostarp nodokļu reformas, tirdzniecības ierobežojumus un migrācijas politikas pastiprināšanu.

Pēc viņa otrās prezidentūras (pēc 2025. gada) trampisms saglabāja un pat nostiprināja savu ietekmi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politikā. Šajā periodā:

* tika turpināta “''America First''” politika, īpaši tirdzniecības un ārpolitikas jomā;
* pastiprinājās federālās valdības kursa konservatīvā orientācija, tostarp imigrācijas un robežkontroles politikā;
* tika veikti mēģinājumi reformēt valsts institūcijas, uzsverot izpildvaras lomu;
* [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partija]] vēl ciešāk identificējās ar trampisma ideoloģiju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trampisms}}
[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:ASV politika]]</text>
      <sha1>5hh07z8ksknhqw2wbjruznzczpmrxne</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448677</id>
      <parentid>4448672</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:00:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2786" sha1="m84yzrg73qsim1mr84nci2vdyrzmdc5" xml:space="preserve">[[Attēls:Jake Angeli (Qanon Shaman), seen holding a Qanon sign (cropped).jpg|thumb|Pazīstams Trampa atbalstītājs Džeikobs Andželijs (''QAnon Shaman'')]]
'''Trampisms''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Trumpism'') ir [[Politiskā ideoloģija|politiska ideoloģija]] un kustība, kas saistīta ar [[Donalds Tramps|Donaldu Trampu]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 45./47. prezidentu. Tā izveidojās viņa prezidenta kampaņas laikā (2015–2016) un turpināja attīstīties viņa prezidentūras laikā un pēc tās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baronpa.com/library/www.baronpa.com/library/understanding-trumpism-nationalism-populism-and-industrialism|title=Understanding Trumpism: Nationalism, Populism, and Industrialism - Baron Public Affairs|website=www.baronpa.com|access-date=2026-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Trampisms apvieno vairākas politiskas un ideoloģiskas iezīmes:

* nacionālisms un sauklis “''America First''” (''Amerika pirmajā vietā'');
* skepticisms pret [[Globalizācija|globalizāciju]] un starptautiskajām institūcijām;
* stingrāka imigrācijas politika;
* ekonomiskais [[protekcionisms]];
* [[populisms]] un elites kritika;
* uzsvars uz likumu un kārtību.

Kustība bieži izmanto tiešu komunikāciju ar sabiedrību, īpaši sociālajos tīklos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-42738881|title=What is Trumpism?|website=www.bbc.com|access-date=2026-04-01|date=2018-01-20|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Vēsturiskā attīstība ==
Trampisms radās [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu]] laikā, kad [[Donalds Tramps]] kandidēja no [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partijas]] un uzvarēja vēlēšanās.

Prezidentūras laikā (2017–2021) Tramps īstenoja vairākus politikas virzienus, kas kļuva par trampisma pamatu, tostarp nodokļu reformas, tirdzniecības ierobežojumus un migrācijas politikas pastiprināšanu.

Pēc viņa otrās prezidentūras (pēc 2025. gada) trampisms saglabāja un pat nostiprināja savu ietekmi [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] politikā. Šajā periodā:

* tika turpināta “''America First''” politika, īpaši tirdzniecības un ārpolitikas jomā;
* pastiprinājās federālās valdības kursa konservatīvā orientācija, tostarp imigrācijas un robežkontroles politikā;
* tika veikti mēģinājumi reformēt valsts institūcijas, uzsverot izpildvaras lomu;
* [[Republikāņu partija (ASV)|Republikāņu partija]] vēl ciešāk identificējās ar trampisma ideoloģiju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Trampisms}}
[[Kategorija:Politiskās ideoloģijas]]
[[Kategorija:ASV politika]]</text>
      <sha1>m84yzrg73qsim1mr84nci2vdyrzmdc5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Irmers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627582</id>
    <redirect title="Teodors Irmers" />
    <revision>
      <id>4448673</id>
      <timestamp>2026-04-01T18:58:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Teodors Irmers]]</comment>
      <origin>4448673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="iyx3xklvd1ixbetoabwqed644ps5svo" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Teodors Irmers]]</text>
      <sha1>iyx3xklvd1ixbetoabwqed644ps5svo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Goldmens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627583</id>
    <redirect title="Viljams Goldmens" />
    <revision>
      <id>4448678</id>
      <timestamp>2026-04-01T19:01:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Viljams Goldmens]]</comment>
      <origin>4448678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="i0votm30cnhc6zlmqkl56o0m0cglr5e" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Viljams Goldmens]]</text>
      <sha1>i0votm30cnhc6zlmqkl56o0m0cglr5e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Mārgarita Kvellija</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627584</id>
    <revision>
      <id>4448681</id>
      <timestamp>2026-04-01T19:04:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atveide */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4448681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="203" sha1="d9xqnmeuofkms8bdkcrdfyhx45y2npb" xml:space="preserve">== Atveide ==

Pēc angļu izrunas /ˈkwɔːli/ latviski sanāk '''Kvolija'''. [[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 22.04 (EEST)</text>
      <sha1>d9xqnmeuofkms8bdkcrdfyhx45y2npb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katerina Handzjuka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627585</id>
    <revision>
      <id>4448693</id>
      <timestamp>2026-04-01T19:35:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1343091524|Kateryna Handziuk]]&quot;</comment>
      <origin>4448693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15705" sha1="mgftlvqxz5pde1v7wcq42owu0mbns69" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Katerina Handzjuka
| vārds_orig = Катерина Гандзюк
| attēls = Kateryna Handziuk 8869.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Viena no Handzjukas piemiņas akcijām
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1985
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 17
| dz_vieta = [[Hersona]], [[PSRS]] (tagad {{UKR}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2018
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 4
| m_vieta = [[Kijiva]], {{UKR}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = pretkorupcijas aktīviste, politiķe
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 2003-2018
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = [[Hersonas Valsts Universitāte]]&lt;br&gt;[[Kijivas Nacionālā Ekonomiskā Universitāte]]&lt;br&gt;[[Nacionālā Valsts Administrācijas Akadēmija]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}'''Katerina Handzjuka''' ({{val|uk|Катерина Гандзюк}}; 1985. gada 17. jūnijs – 2018. gada 4. novembris) &lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/politik/ausland/kiew-ukrainische-aktivistin-stirbt-nach-saeureanschlag-15874757.html|title=Ukrainische Aktivistin stirbt nach Säureanschlag|work=[[Frankfurter Allgemeine Zeitung]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|language=de}}&lt;/ref&gt; bija [[Ukraina|Ukrainas]] pilsoņu tiesību un korupcijas apkarošanas aktīviste un politiskā padomniece, kura atmaskoja korupciju savā dzimtajā pilsētā [[Hersona|Hersonā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/kateryna-handzyuk-dead-ukraine-acid-attack-corruption-activist-campaigner-a8617846.html|title=Ukrainian anti-corruption activist dies after acid attack|work=The Independent|access-date=5 November 2018|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 31. jūlijā vietējās varas algotņi viņai uzbruka ar sērskābi, un viņa nomira no gūtajām traumām 2018. gada 4. novembrī.&lt;ref name=&quot;guardian&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2018/nov/05/ukraine-activist-kateryna-handzyuk-dies-from-acid-attack|title=Ukraine activist Kateryna Handzyuk dies from acid attack|last=Roth|first=Andrew|website=The Guardian|access-date=5 November 2018|date=2018-11-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nytimes&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/11/05/world/europe/kateryna-handziuk-dies-ukraine.html|title=Kateryna Handziuk, Ukrainian Activist, Dies From Acid Attack|work=The New York Times|access-date=5 November 2018|date=5 November 2018|last=Mendel, Iuliia|authorlink=Iuliia Mendel}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība un karjera ==
Handzjuka dzimusi 1985. gada 17. jūnijā [[Hersona|Hersonā]] (toreizējā [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Ukrainas PSR]] pilsēta, tagad [[Ukraina|Ukrainā]]).&lt;ref name=&quot;10324443unian&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/society/10324443-smert-gandzyuk-shcho-vidomo-pro-aktivistku.html|title=Смерть Гандзюк: що відомо про активістку|publisher=[[UNIAN]]|access-date=6 November 2018|date=4 November 2018|language=uk}}&lt;/ref&gt;

Handzjuka no 2002. līdz 2006. gadam studēja Hersonas Valsts universitātē. 2008. gadā viņa absolvēja Kijevas Nacionālo ekonomikas universitāti un 2016. gadā - Kijevas Nacionālo valsts pārvaldes akadēmiju.&lt;ref name=&quot;10324443unian&quot; /&gt; Handzjuka 2003. gadā pievienojās politiskajai partijai [[Visu ukraiņu savienība &quot;Tēvzeme&quot;|&quot;Tēvzeme&quot;]] un ātri kļuva par tās vietējās jaunatnes nodaļas vadītāju. 2006. gadā viņa tika ievēlēta par [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] reģionālās padomes un Hersonas pilsētas domes deputāti no partijas [[Visu ukraiņu savienība &quot;Tēvzeme&quot;|&quot;Batkivščina&quot;]], kā arī viņa kļuva par Hersonas mēra padomnieci.&lt;ref name=&quot;10324443unian&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/society/10324443-smert-gandzyuk-shcho-vidomo-pro-aktivistku.html|title=Смерть Гандзюк: що відомо про активістку|publisher=[[UNIAN]]|access-date=6 November 2018|date=4 November 2018|language=uk}}&lt;cite class=&quot;citation news cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[https://www.unian.ua/society/10324443-smert-gandzyuk-shcho-vidomo-pro-aktivistku.html &quot;Смерть Гандзюк: що відомо про активістку&quot;] &amp;#x5B;Death of Handziuk: What is known about the activist&amp;#x5D; (in Ukrainian). [[UNIAN]]. 4 November 2018. [https://web.archive.org/web/20181105141232/https://www.unian.ua/society/10324443-smert-gandzyuk-shcho-vidomo-pro-aktivistku.html Archived] from the original on 5 November 2018&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;6 November&lt;/span&gt; 2018&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 Ukrainian-language sources (uk)]]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;OPINION UA&quot; /&gt; Viņa piedalījās [[Oranžā revolūcija|Oranžajā revolūcijā]].&lt;ref name=&quot;uacrisis.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uacrisis.org/fr/69467-weekly-update-ukraine-78-october-29-november-4|title=La mort de la militante Kateryna Gandzyuk, Angel Merkel à Kyiv, Patriarcat de Moscou|access-date=9 November 2018|date=5 November 2018}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā Handzjuka brīvprātīgi strādāja [[ANO Attīstības programma|Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmā]].&lt;ref name=&quot;uacrisis.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uacrisis.org/fr/69467-weekly-update-ukraine-78-october-29-november-4|title=La mort de la militante Kateryna Gandzyuk, Angel Merkel à Kyiv, Patriarcat de Moscou|access-date=9 November 2018|date=5 November 2018}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[http://uacrisis.org/fr/69467-weekly-update-ukraine-78-october-29-november-4 &quot;La mort de la militante Kateryna Gandzyuk, Angel Merkel à Kyiv, Patriarcat de Moscou&quot;]. 5 November 2018. [https://web.archive.org/web/20181110004812/http://uacrisis.org/fr/69467-weekly-update-ukraine-78-october-29-november-4 Archived] from the original on 10 November 2018&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;9 November&lt;/span&gt; 2018&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt; Tai pašā gadā viņa līdzdibināja aģentūru ''MOST Citizen Journalism Agency'' un tīmekļa vietni most.ks.ua. Tīmekļa vietne kļuva par platformu vietējo politisko jautājumu atspoguļošanai un koncentrējās uz valsts iepirkumu un publisko izdevumu uzraudzību.

Pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija|Krimas aneksijas]] un [[Donbasa karš|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā viņa strādāja ar bēgļiem. Strādājot par juridiskās aizsardzības asistenti [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos]] birojā (UNHCR) Hersonas apgabalā, viņa organizēja brīvprātīgo kustību, lai vāktu līdzekļus apavu iegādei bēgļu bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://krytyka.com/ua/articles/nikhto-ne-povynen-perezhyvaty-spilnu-bidu-naodyntsi|title=Ніхто не повинен переживати спільну біду наодинці|website=Krytyka|access-date=2026-04-01|language=ua}}&lt;/ref&gt;


Viņa kopā ar grupu citu Hersonas politiķu tika izslēgta no partijas “Tēvzeme” 2015. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://khersonline.net/novosti/politika/45696-mikolaenko-voytenko-nazaryana-mazur-i-gandzyuk-isklyuchili-iz-batkivschiny.html|title=Миколаенко, Войтенко, Назаряна, Мазур и Гандзюк исключили из &quot;Батькивщины&quot;|website=ХЕРСОН Онлайн общественно политическое интернет издание|access-date=2026-04-01|date=2015-09-13|language=ru-UK}}&lt;/ref&gt; 2015. gada Hersonas pašvaldību vēlēšanās Handžuka bija aktīva brīvprātīgā, kas palīdzēja Hersonas mēra pienākumu izpildītājam Volodimiram Mikolajenko uzvarēt vēlēšanās &lt;ref name=&quot;OPINION UA&quot; /&gt; 2016. gada novembrī Handzjuka kļuva par lietu vadītājas pienākumu izpildītāju Hersonas pilsētas domes izpildkomitejā.&lt;ref name=&quot;OPINION UA&quot; /&gt;

Handžuka bija drošības iestāžu kritiķe un īpaši nosodīja korupciju [[Ukrainas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] reģionālajā departamentā. Viņa bija publiskojusi policijas iesaisti vairākās korupcijas lietās,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tagesschau.de/ausland/jekaterina-gandsjuk-101.html|title=Aktivistin stirbt nach Säureangriff|publisher=[[Tagesschau (German TV series)|Tagesschau]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|language=de}}&lt;/ref&gt; kā arī vainojusi vietējo policiju prokrieviskā noskaņojumā un darbībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://most.ks.ua/news/url/prorossijskie_separatisty_vnov_pytajutsja_raskachat_situatsiju_v_hersone/|title=Пророссийские сепаратисты вновь пытаются раскачать ситуацию в Херсоне|last=adminmost|website=Мост|access-date=2026-04-01|date=2016-11-12|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
[[Attēls:FC_Dynamo_Kyiv_vs_SK_Slavia_Praha_14-08-2018_(03).jpg|thumb|Banneris ar prasību izmeklēt uzbrukumu Handzjukai [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] futbola spēles laikā [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.–2019. gada UEFA Čempionu līgā]] uz kura ukraiņu valodā rakstīts: &quot;Atvainojiet, tad kurš pavēlēja uzbrukt] Handzjukai?&quot;]]
2018. gada 31. jūlijā kāds vīrietis viņas mājas priekšā apšļāca viņu [[Sērskābe|ar sērskābi]] un aizbēga.&lt;ref name=&quot;IU543099&quot; /&gt; Viņa guva smagus apdegumus, kas aptvēra vairāk nekā 30% ķermeņa, ieskaitot acis.&lt;ref name=&quot;IU543099&quot; /&gt; Ukrainas varas iestādes arestēja piecus aizdomās turētos.&lt;ref name=&quot;IU543099&quot; /&gt; Notikums izsauca rezonansi arī Eiropas Savienības struktūrās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.welt.de/politik/ausland/article183278848/Ukraine-Korruptionsbekaempferin-Jekaterina-Gandsjuk-stirbt-drei-Monate-nach-Saeureanschlag.html|title=Säure-Opfer stirbt drei Monate nach Anschlag|work=[[Die Welt]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|location=Berlin|language=de}}&lt;/ref&gt; Handzjuka vispirms saņēma ārstēšanu vietējā slimnīcā, bet drīz pēc tam tika pārvesta uz specializētu medicīnas institūtu [[Kijiva|Kijevā]]. 

Handzjuka nomira 2018. gada 4. novembrī.&lt;ref name=&quot;guardian&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2018/nov/05/ukraine-activist-kateryna-handzyuk-dies-from-acid-attack|title=Ukraine activist Kateryna Handzyuk dies from acid attack|last=Roth|first=Andrew|website=The Guardian|access-date=5 November 2018|date=2018-11-05|language=en}}&lt;cite class=&quot;citation web cs1&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot; id=&quot;CITEREFRoth2018&quot;&gt;Roth, Andrew (2018-11-05). [https://www.theguardian.com/world/2018/nov/05/ukraine-activist-kateryna-handzyuk-dies-from-acid-attack &quot;Ukraine activist Kateryna Handzyuk dies from acid attack&quot;]. ''The Guardian''. [https://web.archive.org/web/20181105143509/https://www.theguardian.com/world/2018/nov/05/ukraine-activist-kateryna-handzyuk-dies-from-acid-attack Archived] from the original on 2018-11-05&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;5 November&lt;/span&gt; 2018&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nytimes&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/11/05/world/europe/kateryna-handziuk-dies-ukraine.html|title=Kateryna Handziuk, Ukrainian Activist, Dies From Acid Attack|work=The New York Times|access-date=5 November 2018|date=5 November 2018|last=Mendel, Iuliia|authorlink=Iuliia Mendel}}&lt;cite class=&quot;citation news cs1&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot; id=&quot;CITEREFMendel,_Iuliia2018&quot;&gt;[[Iuliia Mendel|Mendel, Iuliia]] (5 November 2018). [https://www.nytimes.com/2018/11/05/world/europe/kateryna-handziuk-dies-ukraine.html &quot;Kateryna Handziuk, Ukrainian Activist, Dies From Acid Attack&quot;]. ''The New York Times''. [https://web.archive.org/web/20181115202607/https://www.nytimes.com/2018/11/05/world/europe/kateryna-handziuk-dies-ukraine.html Archived] from the original on 15 November 2018&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;5 November&lt;/span&gt; 2018&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;&lt;/ref&gt; Formālais nāves cēlonis bija [[tromboze]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://24tv.ua/pomerla_aktivistka_katerina_gandzyuk_n1058050|title=Померла активістка Катерина Гандзюк, яку облили кислотою|publisher=24tv.ua|access-date=6 November 2018|date=4 November 2018|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]] tās pašas dienas vakarā apstiprināja Handzjukas nāvi un aicināja policiju darīt visu iespējamo, lai noskaidrotu lietu.&lt;ref name=&quot;Spiegel&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.spiegel.de/politik/ausland/ukraine-aktivistin-kateryna-gandsjuk-drei-monate-nach-saeureattentat-gestorben-a-1236717.html|title=Korruptionskritikerin in Ukraine nach Säureattentat gestorben|work=[[Der Spiegel]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|location=Hamburg|language=de}}&lt;/ref&gt;

Pēc viņas nāves paziņojuma Ukrainas galvaspilsētā sākās spontānas sēras, kurās simtiem demonstrantu devās pie Iekšlietu ministrijas un pieprasīja pilnīgu slepkavības izmeklēšanu.&lt;ref name=&quot;Spiegel&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.spiegel.de/politik/ausland/ukraine-aktivistin-kateryna-gandsjuk-drei-monate-nach-saeureattentat-gestorben-a-1236717.html|title=Korruptionskritikerin in Ukraine nach Säureattentat gestorben|work=[[Der Spiegel]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|location=Hamburg|language=de}}&lt;cite class=&quot;citation news cs1 cs1-prop-foreign-lang-source&quot; data-ve-ignore=&quot;&quot;&gt;[http://www.spiegel.de/politik/ausland/ukraine-aktivistin-kateryna-gandsjuk-drei-monate-nach-saeureattentat-gestorben-a-1236717.html &quot;Korruptionskritikerin in Ukraine nach Säureattentat gestorben&quot;] &amp;#x5B;Corruption critic dies in Ukraine after acid attack&amp;#x5D;. ''[[Der Spiegel]]'' (in German). Hamburg. 5 November 2018. [https://web.archive.org/web/20181106055644/http://www.spiegel.de/politik/ausland/ukraine-aktivistin-kateryna-gandsjuk-drei-monate-nach-saeureattentat-gestorben-a-1236717.html Archived] from the original on 6 November 2018&lt;span class=&quot;reference-accessdate&quot;&gt;. Retrieved &lt;span class=&quot;nowrap&quot;&gt;6 November&lt;/span&gt; 2018&lt;/span&gt;.&lt;/cite&gt;
[[Category:CS1 German-language sources (de)]]&lt;/ref&gt;


2023. gada jūnijā bijušais [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes vadītājs Vladislavs Manhers un viņa palīgs Oleksijs Levins tika atzīti par vainīgiem viņas slepkavībā. Viņiem tika piespriests 10 gadu cietumsods un 15 miljonu [[Ukrainas hrivna|hrivnu]] (406 000 [[ASV dolārs|USD]]) naudas sods kā kompensācija cietušās radiniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/ex-head-of-kherson-oblast-council-convicted-for-ordering-murder-of-local-activist-kateryna-handziuk/|title=Former Kherson Oblast Council head convicted for ordering murder of local activist Kateryna Handziuk|website=The Kyiv Independent|access-date=2023-06-26|date=2023-06-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
2022. gada novembrī [[Atkrievošana|atkrievošanas]] kampaņas ietvaros [[Kijiva|Kijivas]] Bilomorska (&quot;[[Baltā jūra|Baltās jūras]]&quot;) iela tika pārdēvēta par Katerinas Handzjukas ielu.&lt;ref name=&quot;TISHCHENKO7355463&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2022/11/10/7375780/|title=Kyiv, another 11 streets were derusified, Kateryna Gandzuk was immortalized|last=|website=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=10 November 2022|date=10 November 2022|language=Ukrainian}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} 
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Slepkavību upuri]]
[[Kategorija:Hersonā dzimušie]]
[[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]]</text>
      <sha1>mgftlvqxz5pde1v7wcq42owu0mbns69</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448699</id>
      <parentid>4448693</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T19:43:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4448699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11249" sha1="iukykh0v753gyn17zgqn7zfs6ilee6y" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Katerina Handzjuka
| vārds_orig = Катерина Гандзюк
| attēls = Kateryna Handziuk 8869.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Viena no Handzjukas piemiņas akcijām
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1985
| dz_mēnesis = 6
| dz_diena = 17
| dz_vieta = [[Hersona]], [[PSRS]] (tagad {{UKR}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2018
| m_mēnesis = 11
| m_diena = 4
| m_vieta = [[Kijiva]], {{UKR}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = pretkorupcijas aktīviste, politiķe
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 2003-2018
| dzimums = S
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = [[Hersonas Valsts Universitāte]]&lt;br&gt;[[Kijivas Nacionālā Ekonomiskā Universitāte]]&lt;br&gt;[[Nacionālā Valsts Administrācijas Akadēmija]]
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}'''Katerina Handzjuka''' ({{val|uk|Катерина Гандзюк}}; dzimusi {{dat|1985|6|17}}, mirusi {{Dat|2018|11|4}})&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/politik/ausland/kiew-ukrainische-aktivistin-stirbt-nach-saeureanschlag-15874757.html|title=Ukrainische Aktivistin stirbt nach Säureanschlag|work=[[Frankfurter Allgemeine Zeitung]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|language=de}}&lt;/ref&gt; bija [[Ukraina]]s pilsoņu tiesību un korupcijas apkarošanas aktīviste un politiskā padomniece, kura atmaskoja korupciju savā dzimtajā pilsētā [[Hersona|Hersonā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/kateryna-handzyuk-dead-ukraine-acid-attack-corruption-activist-campaigner-a8617846.html|title=Ukrainian anti-corruption activist dies after acid attack|work=The Independent|access-date=5 November 2018|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 31. jūlijā vietējās varas algotņi viņai uzbruka ar sērskābi, un viņa nomira no gūtajām traumām 2018. gada 4. novembrī.&lt;ref name=&quot;guardian&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2018/nov/05/ukraine-activist-kateryna-handzyuk-dies-from-acid-attack|title=Ukraine activist Kateryna Handzyuk dies from acid attack|last=Roth|first=Andrew|website=The Guardian|access-date=5 November 2018|date=2018-11-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nytimes&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/11/05/world/europe/kateryna-handziuk-dies-ukraine.html|title=Kateryna Handziuk, Ukrainian Activist, Dies From Acid Attack|work=The New York Times|access-date=5 November 2018|date=5 November 2018|last=Mendel, Iuliia|authorlink=Iuliia Mendel}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība un karjera ==
Handzjuka dzimusi 1985. gada 17. jūnijā [[Hersona|Hersonā]] (toreizējā [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Ukrainas PSR]] pilsēta, tagad [[Ukraina|Ukrainā]]).&lt;ref name=&quot;10324443unian&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/society/10324443-smert-gandzyuk-shcho-vidomo-pro-aktivistku.html|title=Смерть Гандзюк: що відомо про активістку|publisher=[[UNIAN]]|access-date=6 November 2018|date=4 November 2018|language=uk}}&lt;/ref&gt;

Handzjuka no 2002. līdz 2006. gadam studēja Hersonas Valsts universitātē. 2008. gadā viņa absolvēja Kijevas Nacionālo ekonomikas universitāti un 2016. gadā — Kijevas Nacionālo valsts pārvaldes akadēmiju.&lt;ref name=&quot;10324443unian&quot; /&gt; Handzjuka 2003. gadā pievienojās politiskajai partijai [[Visu ukraiņu savienība &quot;Tēvzeme&quot;|&quot;Tēvzeme&quot;]] un ātri kļuva par tās vietējās jaunatnes nodaļas vadītāju. 2006. gadā viņa tika ievēlēta par [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] reģionālās padomes un Hersonas pilsētas domes deputāti no partijas [[Visu ukraiņu savienība &quot;Tēvzeme&quot;|&quot;Batkivščina&quot;]], kā arī viņa kļuva par Hersonas mēra padomnieci.&lt;ref name=&quot;10324443unian&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;OPINION UA&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20181107103955/https://opinionua.com/en/2018/09/17/assassination-attempt-against-handziuk/ Opinion.ua]&lt;/ref&gt; Viņa piedalījās [[Oranžā revolūcija|Oranžajā revolūcijā]].&lt;ref name=&quot;uacrisis.org&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://uacrisis.org/fr/69467-weekly-update-ukraine-78-october-29-november-4|title=La mort de la militante Kateryna Gandzyuk, Angel Merkel à Kyiv, Patriarcat de Moscou|access-date=9 November 2018|date=5 November 2018}}&lt;/ref&gt;

2012. gadā Handzjuka brīvprātīgi strādāja [[ANO Attīstības programma|Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmā]].&lt;ref name=&quot;uacrisis.org&quot; /&gt; Tai pašā gadā viņa līdzdibināja aģentūru ''MOST Citizen Journalism Agency'' un tīmekļa vietni most.ks.ua. Tīmekļa vietne kļuva par platformu vietējo politisko jautājumu atspoguļošanai un koncentrējās uz valsts iepirkumu un publisko izdevumu uzraudzību.

Pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija]]s un [[Donbasa karš|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā viņa strādāja ar bēgļiem. Strādājot par juridiskās aizsardzības asistenti [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos]] birojā (UNHCR) Hersonas apgabalā, viņa organizēja brīvprātīgo kustību, lai vāktu līdzekļus apavu iegādei bēgļu bērniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://krytyka.com/ua/articles/nikhto-ne-povynen-perezhyvaty-spilnu-bidu-naodyntsi|title=Ніхто не повинен переживати спільну біду наодинці|website=Krytyka|access-date=2026-04-01|language=ua}}&lt;/ref&gt;

Viņa kopā ar grupu citu Hersonas politiķu tika izslēgta no partijas “Tēvzeme” 2015. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://khersonline.net/novosti/politika/45696-mikolaenko-voytenko-nazaryana-mazur-i-gandzyuk-isklyuchili-iz-batkivschiny.html|title=Миколаенко, Войтенко, Назаряна, Мазур и Гандзюк исключили из &quot;Батькивщины&quot;|website=ХЕРСОН Онлайн общественно политическое интернет издание|access-date=2026-04-01|date=2015-09-13|language=ru-UK}}&lt;/ref&gt; 2015. gada Hersonas pašvaldību vēlēšanās Handžuka bija aktīva brīvprātīgā, kas palīdzēja Hersonas mēra pienākumu izpildītājam Volodimiram Mikolajenko uzvarēt vēlēšanās&lt;ref name=&quot;OPINION UA&quot; /&gt; 2016. gada novembrī Handzjuka kļuva par lietu vadītājas pienākumu izpildītāju Hersonas pilsētas domes izpildkomitejā.&lt;ref name=&quot;OPINION UA&quot; /&gt;

Handžuka bija drošības iestāžu kritiķe un īpaši nosodīja korupciju [[Ukrainas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] reģionālajā departamentā. Viņa bija publiskojusi policijas iesaisti vairākās korupcijas lietās,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.tagesschau.de/ausland/jekaterina-gandsjuk-101.html|title=Aktivistin stirbt nach Säureangriff|publisher=[[Tagesschau (German TV series)|Tagesschau]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|language=de}}&lt;/ref&gt; kā arī vainojusi vietējo policiju prokrieviskā noskaņojumā un darbībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://most.ks.ua/news/url/prorossijskie_separatisty_vnov_pytajutsja_raskachat_situatsiju_v_hersone/|title=Пророссийские сепаратисты вновь пытаются раскачать ситуацию в Херсоне|last=adminmost|website=Мост|access-date=2026-04-01|date=2016-11-12|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Nāve ==
[[Attēls:FC_Dynamo_Kyiv_vs_SK_Slavia_Praha_14-08-2018_(03).jpg|thumb|Banneris ar prasību izmeklēt uzbrukumu Handzjukai [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]] futbola spēles laikā [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgā]] uz kura ukraiņu valodā rakstīts: &quot;Atvainojiet, tad kurš pavēlēja uzbrukt] Handzjukai?&quot;]]
2018. gada 31. jūlijā kāds vīrietis viņas mājas priekšā apšļāca viņu [[Sērskābe|ar sērskābi]] un aizbēga.&lt;ref name=&quot;IU543099&quot;&gt;[https://en.interfax.com.ua/news/general/543099.html Interfax.ua]&lt;/ref&gt; Viņa guva smagus apdegumus, kas aptvēra vairāk nekā 30% ķermeņa, ieskaitot acis.&lt;ref name=&quot;IU543099&quot; /&gt; Ukrainas varas iestādes arestēja piecus aizdomās turētos.&lt;ref name=&quot;IU543099&quot; /&gt; Notikums izsauca rezonansi arī Eiropas Savienības struktūrās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.welt.de/politik/ausland/article183278848/Ukraine-Korruptionsbekaempferin-Jekaterina-Gandsjuk-stirbt-drei-Monate-nach-Saeureanschlag.html|title=Säure-Opfer stirbt drei Monate nach Anschlag|work=[[Die Welt]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|location=Berlin|language=de}}&lt;/ref&gt; Handzjuka vispirms saņēma ārstēšanu vietējā slimnīcā, bet drīz pēc tam tika pārvesta uz specializētu medicīnas institūtu [[Kijiva|Kijevā]].

Handzjuka nomira 2018. gada 4. novembrī.&lt;ref name=&quot;guardian&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;nytimes&quot; /&gt; Formālais nāves cēlonis bija [[tromboze]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://24tv.ua/pomerla_aktivistka_katerina_gandzyuk_n1058050|title=Померла активістка Катерина Гандзюк, яку облили кислотою|publisher=24tv.ua|access-date=6 November 2018|date=4 November 2018|language=uk}}&lt;/ref&gt; [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]] tās pašas dienas vakarā apstiprināja Handzjukas nāvi un aicināja policiju darīt visu iespējamo, lai noskaidrotu lietu.&lt;ref name=&quot;Spiegel&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.spiegel.de/politik/ausland/ukraine-aktivistin-kateryna-gandsjuk-drei-monate-nach-saeureattentat-gestorben-a-1236717.html|title=Korruptionskritikerin in Ukraine nach Säureattentat gestorben|work=[[Der Spiegel]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|location=Hamburg|language=de}}&lt;/ref&gt;

Pēc viņas nāves paziņojuma Ukrainas galvaspilsētā sākās spontānas sēras, kurās simtiem demonstrantu devās pie Iekšlietu ministrijas un pieprasīja pilnīgu slepkavības izmeklēšanu.&lt;ref name=&quot;Spiegel&quot; /&gt;

2023. gada jūnijā bijušais [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes vadītājs Vladislavs Manhers un viņa palīgs Oleksijs Levins tika atzīti par vainīgiem viņas slepkavībā. Viņiem tika piespriests 10 gadu cietumsods un 15 miljonu [[Ukrainas hrivna|hrivnu]] (406 000 [[ASV dolārs|USD]]) naudas sods kā kompensācija cietušās radiniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/ex-head-of-kherson-oblast-council-convicted-for-ordering-murder-of-local-activist-kateryna-handziuk/|title=Former Kherson Oblast Council head convicted for ordering murder of local activist Kateryna Handziuk|website=The Kyiv Independent|access-date=2023-06-26|date=2023-06-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Piemiņa ==
2022. gada novembrī [[atkrievošana]]s kampaņas ietvaros [[Kijiva]]s Bilomorska (&quot;[[Baltā jūra|Baltās jūras]]&quot;) iela tika pārdēvēta par Katerinas Handzjukas ielu.&lt;ref name=&quot;TISHCHENKO7355463&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2022/11/10/7375780/|title=Kyiv, another 11 streets were derusified, Kateryna Gandzuk was immortalized|last=|website=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=10 November 2022|date=10 November 2022|language=Ukrainian}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Slepkavību upuri]]
[[Kategorija:Hersonā dzimušie]]</text>
      <sha1>iukykh0v753gyn17zgqn7zfs6ilee6y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Katerina Handzjuka</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627586</id>
    <revision>
      <id>4448701</id>
      <timestamp>2026-04-01T19:46:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Cilvēktiesības |tēma2 = Politika |tēma3 = Sievietes |valsts = Ukraina }}</comment>
      <origin>4448701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="125" sha1="fzyflint6xzo3vxznlehzsvt8c29nbj" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Cilvēktiesības |tēma2 = Politika |tēma3 = Sievietes |valsts = Ukraina }}</text>
      <sha1>fzyflint6xzo3vxznlehzsvt8c29nbj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kronoooo</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627587</id>
    <revision>
      <id>4448711</id>
      <timestamp>2026-04-01T20:18:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="o611guqsiogio4gbf2rwc7z3c4jwklz" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kronoooo}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 1. aprīlis, plkst. 23.18 (EEST)</text>
      <sha1>o611guqsiogio4gbf2rwc7z3c4jwklz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krasnoufimska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627588</id>
    <revision>
      <id>4448712</id>
      <timestamp>2026-04-01T20:26:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste  | name                     = Krasnoufimska  | official_name            = ''Красноуфимск''  | settlement_type          = pilsēta  | image_skyline            = Krasnoufimsk panorama.jpg  | image_caption            = Krasnoufimskas pilsētas centrs  | image_flag               = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png  | image_seal               =   | image_shield             = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png  |...</comment>
      <origin>4448712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3060" sha1="j24hqeib52hhuu3pm46uo0ahe2pzz7d" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Krasnoufimska
 | official_name            = ''Красноуфимск''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Krasnoufimsk panorama.jpg
 | image_caption            = Krasnoufimskas pilsētas centrs
 | image_flag               = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1736
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 37200
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+5]]
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 56 | latm = 37 | lats =  | latNS = N
 | longd = 57 | longm = 46 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 623300
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 200
 | website                  = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
 | footnotes                = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis Krievijas impērijas austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz Urāliem un Sibīriju. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Mūsdienas ==
Mūsdienās Krasnoufimska ir neliela reģionāla pilsēta ar attīstītu pārtikas rūpniecību, kokapstrādi un izglītības iestādēm. Tā kalpo kā vietējais ekonomiskais centrs apkārtējiem lauku rajoniem.</text>
      <sha1>j24hqeib52hhuu3pm46uo0ahe2pzz7d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448713</id>
      <parentid>4448712</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:27:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3260" sha1="atgnoawbcypu99w7bsbjs9tfgp7hek5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Krasnoufimska
 | official_name            = ''Красноуфимск''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Krasnoufimsk panorama.jpg
 | image_caption            = Krasnoufimskas pilsētas centrs
 | image_flag               = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1736
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 37200
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+5]]
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 56 | latm = 37 | lats =  | latNS = N
 | longd = 57 | longm = 46 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 623300
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 200
 | website                  = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
 | footnotes                = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis Krievijas impērijas austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz Urāliem un Sibīriju. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Mūsdienas ==
Mūsdienās Krasnoufimska ir neliela reģionāla pilsēta ar attīstītu pārtikas rūpniecību, kokapstrādi un izglītības iestādēm. Tā kalpo kā vietējais ekonomiskais centrs apkārtējiem lauku rajoniem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>atgnoawbcypu99w7bsbjs9tfgp7hek5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448714</id>
      <parentid>4448713</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:27:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3029" sha1="bhm0ts5rjekons0zd8300sd72ou2g3n" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Krasnoufimska
 | official_name            = ''Красноуфимск''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Krasnoufimsk panorama.jpg
 | image_caption            = Krasnoufimskas pilsētas centrs
 | image_flag               = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1736
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 37200
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+5]]
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 56 | latm = 37 | lats =  | latNS = N
 | longd = 57 | longm = 46 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 623300
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 200
 | website                  = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
 | footnotes                = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis Krievijas impērijas austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz Urāliem un Sibīriju. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>bhm0ts5rjekons0zd8300sd72ou2g3n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448715</id>
      <parentid>4448714</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:27:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2494" sha1="3k1trxqfbhf5owut6mv48itsd17bwtv" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Krasnoufimska
| official_name = ''Красноуфимск''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Вокзал_станции_Красноуфимск.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1736
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 37200
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 37
| lats = 
| latNS = N
| longd = 57
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623300
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 200
| website = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis Krievijas impērijas austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz Urāliem un Sibīriju. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>3k1trxqfbhf5owut6mv48itsd17bwtv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448716</id>
      <parentid>4448715</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2679" sha1="elifemba83nodki8vdgmk7bb5s3ls8d" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Krasnoufimska
| official_name = ''Красноуфимск''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Вокзал_станции_Красноуфимск.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1736
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 37200
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 37
| lats = 
| latNS = N
| longd = 57
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623300
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 200
| website = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go-kruf.midural.ru/article/show/id/81|title=Историческая справка - Городской округ Красноуфимск}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis Krievijas impērijas austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz Urāliem un Sibīriju. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>elifemba83nodki8vdgmk7bb5s3ls8d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448717</id>
      <parentid>4448716</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2728" sha1="szgxehnobd7l3801eds0vbto07nrdeq" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Krasnoufimska
| official_name = ''Красноуфимск''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Вокзал_станции_Красноуфимск.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1736
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 37200
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 37
| lats = 
| latNS = N
| longd = 57
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623300
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 200
| website = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go-kruf.midural.ru/article/show/id/81|title=Историческая справка - Городской округ Красноуфимск}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz [[Urāli|Urāliem]] un [[Sibīrija|Sibīriju]]. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>szgxehnobd7l3801eds0vbto07nrdeq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448719</id>
      <parentid>4448717</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:31:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3624" sha1="s6h6y3emzj1e8f23r40qd5a6c83etll" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Krasnoufimska
| official_name = ''Красноуфимск''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Вокзал_станции_Красноуфимск.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1736
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 37200
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 37
| lats = 
| latNS = N
| longd = 57
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623300
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 200
| website = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go-kruf.midural.ru/article/show/id/81|title=Историческая справка - Городской округ Красноуфимск}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz [[Urāli|Urāliem]] un [[Sibīrija|Sibīriju]]. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

18. gadsimta otrajā pusē Krasnoufimskā lielāko iedzīvotāju daļu veidoja [[kazaki]] — 475 cilvēki, pilsētnieku bija 325 cilvēki, bet 19. gadsimta sākumā trešās ģildes tirgotāju bija nedaudz vairāk par 100. 

Pilsētas iedzīvotāji nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Tirgotāji devās uz Irbitas gadatirgu, kur iepirka ķīniešu, vācu un krievu zīda audumus, kā arī papīra izstrādājumus, kurus pēc tam pārdeva Krasnoufimskā gadatirgos 9. maijā un 6. decembrī.

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 1897. gadā, saskaņā ar Vispārkrievijas tautas skaitīšanas datiem, apriņķī dzīvoja 261 tūkstotis cilvēku, tai skaitā Krasnoufimskā — 6,4 tūkstoši iedzīvotāju. Tika uzskaitīti apmēram 20 dzelzs apstrādes un [[Čuguns|čuguna]] liešanas uzņēmumi. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās, līdztekus kalnrūpniecībai un metalurģijai, bija lauksaimniecība un lopkopība. 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>s6h6y3emzj1e8f23r40qd5a6c83etll</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448721</id>
      <parentid>4448719</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:33:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4622" sha1="fdc6uaneqsb2p4t9hd9crefc1hzpkkt" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Krasnoufimska
| official_name = ''Красноуфимск''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Вокзал_станции_Красноуфимск.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1736
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 37200
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 37
| lats = 
| latNS = N
| longd = 57
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623300
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 200
| website = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go-kruf.midural.ru/article/show/id/81|title=Историческая справка - Городской округ Красноуфимск}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz [[Urāli|Urāliem]] un [[Sibīrija|Sibīriju]]. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

18. gadsimta otrajā pusē Krasnoufimskā lielāko iedzīvotāju daļu veidoja [[kazaki]] — 475 cilvēki, pilsētnieku bija 325 cilvēki, bet 19. gadsimta sākumā trešās ģildes tirgotāju bija nedaudz vairāk par 100. 

Pilsētas iedzīvotāji nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Tirgotāji devās uz Irbitas gadatirgu, kur iepirka ķīniešu, vācu un krievu zīda audumus, kā arī papīra izstrādājumus, kurus pēc tam pārdeva Krasnoufimskā gadatirgos 9. maijā un 6. decembrī.

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 1897. gadā, saskaņā ar Vispārkrievijas tautas skaitīšanas datiem, apriņķī dzīvoja 261 tūkstotis cilvēku, tai skaitā Krasnoufimskā — 6,4 tūkstoši iedzīvotāju. Tika uzskaitīti apmēram 20 dzelzs apstrādes un [[Čuguns|čuguna]] liešanas uzņēmumi. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās, līdztekus kalnrūpniecībai un metalurģijai, bija lauksaimniecība un lopkopība. 

1918. gadā [[boļševiki]] par aģitāciju pret pastāvošo varu, saskaņā ar kara laika likumiem, nošāva vairākus priesterus. Starp tiem bija Aleksandrs Maļinovskis, Ļevs Jeršovs un Aleksijs Budrins (IV Krievijas Valsts domes loceklis no [[Permas guberņa|Permas guberņas]]). 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra −14,4 °C, vidējā jūlija temperatūra +18,5 °C, vidējais gada nokrišņu daudzums — 565 mm. Sniega sega saglabājas aptuveni 6 mēnešus. Klimats pilsētā ir kopumā labvēlīgs iedzīvotāju dzīvei un saimnieciskajai darbībai. Rekordliels temperatūras diapazons Krasnoufimskā tika novērots 1979. gadā: maksimums +37,3 °C, minimums −53,6 °C.

Vidējais gada relatīvais gaisa mitrums — 75 %. Vidējais mēneša mitrums svārstās no 62 % maijā līdz 83 % novembrī.  

Vidējais gada vēja ātrums — 1,7 m/s. Vidējais mēneša ātrums — no 1,3 m/s augustā līdz 2,0 m/s aprīlī, maijā un oktobrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>fdc6uaneqsb2p4t9hd9crefc1hzpkkt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448723</id>
      <parentid>4448721</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:34:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5150" sha1="dobwte09zfi02477zanrbf1sc6z067p" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Krasnoufimska
| official_name = ''Красноуфимск''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Вокзал_станции_Красноуфимск.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Flag of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1736
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 37200
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 37
| lats = 
| latNS = N
| longd = 57
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623300
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 200
| website = {{URL|http://www.krasnoufimsk.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Krasnoufimska''' ({{val|ru|Красноуфимск}}) ir pilsēta [[Ufa (upe)|Ufas]] upes krastā [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Urāli|Urālos]]. Tā atrodas aptuveni 224 km uz rietumiem no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Krasnoufimskā dzīvoja ap 37 tūkstošiem iedzīvotāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://go-kruf.midural.ru/article/show/id/81|title=Историческая справка - Городской округ Красноуфимск}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Dibināta 1736. gadā kā militārs cietoksnis [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] austrumu robežu aizsardzībai un kontrolei pār tirdzniecības ceļiem uz [[Urāli|Urāliem]] un [[Sibīrija|Sibīriju]]. 1781. gadā Krasnoufimskai piešķīra pilsētas tiesības. 

18. gadsimta otrajā pusē Krasnoufimskā lielāko iedzīvotāju daļu veidoja [[kazaki]] — 475 cilvēki, pilsētnieku bija 325 cilvēki, bet 19. gadsimta sākumā trešās ģildes tirgotāju bija nedaudz vairāk par 100. 

Pilsētas iedzīvotāji nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Tirgotāji devās uz Irbitas gadatirgu, kur iepirka ķīniešu, vācu un krievu zīda audumus, kā arī papīra izstrādājumus, kurus pēc tam pārdeva Krasnoufimskā gadatirgos 9. maijā un 6. decembrī.

19. gadsimtā pilsēta attīstījās kā lauksaimniecības un amatniecības centrs, vēlāk arī kā transporta mezgls pēc dzelzceļa izbūves. 1897. gadā, saskaņā ar Vispārkrievijas tautas skaitīšanas datiem, apriņķī dzīvoja 261 tūkstotis cilvēku, tai skaitā Krasnoufimskā — 6,4 tūkstoši iedzīvotāju. Tika uzskaitīti apmēram 20 dzelzs apstrādes un [[Čuguns|čuguna]] liešanas uzņēmumi. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās, līdztekus kalnrūpniecībai un metalurģijai, bija lauksaimniecība un lopkopība. 

1918. gadā [[boļševiki]] par aģitāciju pret pastāvošo varu, saskaņā ar kara laika likumiem, nošāva vairākus priesterus. Starp tiem bija Aleksandrs Maļinovskis, Ļevs Jeršovs un Aleksijs Budrins (IV Krievijas Valsts domes loceklis no [[Permas guberņa|Permas guberņas]]). 

Padomju laikā Krasnoufimska kļuva par reģionālu rūpniecības un izglītības centru.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra −14,4 °C, vidējā jūlija temperatūra +18,5 °C, vidējais gada nokrišņu daudzums — 565 mm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.weatherspark.com/y/105760/%D0%9E%D0%B1%D1%8B%D1%87%D0%BD%D0%B0%D1%8F-%D0%BF%D0%BE%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%B0-%D0%B2-%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D0%BE%D1%83%D1%84%D0%B8%D0%BC%D1%81%D0%BA-%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D1%8F-%D0%B2%D0%B5%D1%81%D1%8C-%D0%B3%D0%BE%D0%B4|title=Климат, погода по месяцам, средняя температура в Красноуфимск (Россия) - Weather Spark|website=ru.weatherspark.com|access-date=2026-04-01|language=ru}}&lt;/ref&gt; Sniega sega saglabājas aptuveni 6 mēnešus. Klimats pilsētā ir kopumā labvēlīgs iedzīvotāju dzīvei un saimnieciskajai darbībai. Rekordliels temperatūras diapazons Krasnoufimskā tika novērots 1979. gadā: maksimums +37,3 °C, minimums −53,6 °C.

Vidējais gada relatīvais gaisa mitrums — 75 %. Vidējais mēneša mitrums svārstās no 62 % maijā līdz 83 % novembrī.  

Vidējais gada vēja ātrums — 1,7 m/s. Vidējais mēneša ātrums — no 1,3 m/s augustā līdz 2,0 m/s aprīlī, maijā un oktobrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>dobwte09zfi02477zanrbf1sc6z067p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627589</id>
    <revision>
      <id>4448724</id>
      <timestamp>2026-04-01T20:36:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berjozovska | official_name = ''Берёзовский'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Beryozovsky Sverdlovsk oblast city.jpg | image_caption = Berjozovskas pilsētas centrs | image_flag = Flag of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png | image_seal =  | image_shield = Coat of Arms of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png | shield_link =  | flag_link =  | shield_size = 70px | pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdl...</comment>
      <origin>4448724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2896" sha1="pp03xqdgq0ldsgmi0nurgfrtub210my" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berjozovska
| official_name = ''Берёзовский''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Beryozovsky Sverdlovsk oblast city.jpg
| image_caption = Berjozovskas pilsētas centrs
| image_flag = Flag of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1748
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 77000
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 48
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623700
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = {{URL|http://www.adm-berezovsky.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Berjozovska''' ({{val|ru|Берёзовский}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, netālu no [[Jekaterinburga]]s. 2021. gadā Berjozovskā dzīvoja ap 77 tūkstošiem iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Berjozovska dibināta 1748. gadā pēc zelta atradņu atklāšanas šajā apvidū. Tā kļuva par vienu no pirmajiem zelta ieguves centriem Krievijā.  

18.—19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar kalnrūpniecību un zelta ieguvi. Šeit tika iegūts arī viens no pirmajiem Krievijas zelta paraugiem.

19. gadsimtā Berjozovska attīstījās kā rūpniecības centrs ar raktuvēm un pārstrādes uzņēmumiem.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru, kas saistīts ar krāsaino metālu ieguvi un apstrādi.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm.  

Sniega sega saglabājas apmēram 5–6 mēnešus. Klimats ir raksturīgs Urālu reģionam un piemērots gan rūpnieciskai darbībai, gan dzīvošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>pp03xqdgq0ldsgmi0nurgfrtub210my</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448725</id>
      <parentid>4448724</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:38:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2897" sha1="6euwc520gg27zbahgwv81tv1ou1u2b3" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berjozovska
| official_name = ''Берёзовский''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Beryozovsky Sverdlovsk oblast city.jpg
| image_caption = Berjozovskas pilsētas centrs
| image_flag = Flag of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1748
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 60 752
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 48
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623700
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = {{URL|http://www.adm-berezovsky.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Berjozovska''' ({{val|ru|Берёзовский}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, netālu no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Berjozovskā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Berjozovska dibināta 1748. gadā pēc zelta atradņu atklāšanas šajā apvidū. Tā kļuva par vienu no pirmajiem zelta ieguves centriem Krievijā.  

18.—19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar kalnrūpniecību un zelta ieguvi. Šeit tika iegūts arī viens no pirmajiem Krievijas zelta paraugiem.

19. gadsimtā Berjozovska attīstījās kā rūpniecības centrs ar raktuvēm un pārstrādes uzņēmumiem.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru, kas saistīts ar krāsaino metālu ieguvi un apstrādi.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm.  

Sniega sega saglabājas apmēram 5–6 mēnešus. Klimats ir raksturīgs Urālu reģionam un piemērots gan rūpnieciskai darbībai, gan dzīvošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>6euwc520gg27zbahgwv81tv1ou1u2b3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448726</id>
      <parentid>4448725</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:38:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2896" sha1="ip52yiv51quo1g8p1m4e2ao5tlp23v6" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berjozovska
| official_name = ''Берёзовский''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Beryozovsky Sverdlovsk oblast city.jpg
| image_caption = Berjozovskas pilsētas centrs
| image_flag = Flag of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1748
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 60 752
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 48
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623700
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = {{URL|http://www.adm-berezovsky.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Berjozovska''' ({{val|ru|Берёзовский}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, 12. km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Berjozovskā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Berjozovska dibināta 1748. gadā pēc zelta atradņu atklāšanas šajā apvidū. Tā kļuva par vienu no pirmajiem zelta ieguves centriem Krievijā.  

18.—19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar kalnrūpniecību un zelta ieguvi. Šeit tika iegūts arī viens no pirmajiem Krievijas zelta paraugiem.

19. gadsimtā Berjozovska attīstījās kā rūpniecības centrs ar raktuvēm un pārstrādes uzņēmumiem.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru, kas saistīts ar krāsaino metālu ieguvi un apstrādi.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm.  

Sniega sega saglabājas apmēram 5–6 mēnešus. Klimats ir raksturīgs Urālu reģionam un piemērots gan rūpnieciskai darbībai, gan dzīvošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ip52yiv51quo1g8p1m4e2ao5tlp23v6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448727</id>
      <parentid>4448726</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:39:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2890" sha1="ax52q3woh3a34lpr3apvuen0c7i5cpo" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berjozovska
| official_name = ''Берёзовский''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Collage_de_Beriózovski_2017.jpg
| image_caption = Berjozovskas pilsētas centrs
| image_flag = Flag of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1748
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 60 752
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 48
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623700
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = {{URL|http://www.adm-berezovsky.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Berjozovska''' ({{val|ru|Берёзовский}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, 12. km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Berjozovskā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Berjozovska dibināta 1748. gadā pēc zelta atradņu atklāšanas šajā apvidū. Tā kļuva par vienu no pirmajiem zelta ieguves centriem Krievijā.  

18.—19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar kalnrūpniecību un zelta ieguvi. Šeit tika iegūts arī viens no pirmajiem Krievijas zelta paraugiem.

19. gadsimtā Berjozovska attīstījās kā rūpniecības centrs ar raktuvēm un pārstrādes uzņēmumiem.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru, kas saistīts ar krāsaino metālu ieguvi un apstrādi.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm.  

Sniega sega saglabājas apmēram 5–6 mēnešus. Klimats ir raksturīgs Urālu reģionam un piemērots gan rūpnieciskai darbībai, gan dzīvošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>ax52q3woh3a34lpr3apvuen0c7i5cpo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448728</id>
      <parentid>4448727</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:40:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3605" sha1="7v0ed2gxmtbqxs6j3yts77r2kuy74nm" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berjozovska
| official_name = ''Берёзовский''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Collage_de_Beriózovski_2017.jpg
| image_caption = Berjozovskas pilsētas centrs
| image_flag = Flag of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1748
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 60 752
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 48
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623700
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = {{URL|http://www.adm-berezovsky.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Berjozovska''' ({{val|ru|Берёзовский}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, 12. km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Berjozovskā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

Berjozovska ir Urālu un visas Krievijas rūpnieciskās zelta ieguves dzimtene — 1745. gadā šeit tika atrasts pirmais rūdas zelts valstī, 1748. gadā tika dibināta Berjozovskas raktuves, bet kopš 1814. gada sāka iegūt arī aluviālo (nogulumu) zeltu. Zelta ieguve pilsētā turpinās līdz mūsdienām — darbojas divas šahtas.

Tāpat Berjozovskā 1945. gadā tika uzbūvēta pirmā paneļu māja [[Padomju Savienība|PSRS]], un pilsēta tiek uzskatīta par padomju lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecības dzimteni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ural.kp.ru/daily/24135.4/354414/|title=Первый панельный дом в мире построили в Березовском}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Berjozovska dibināta 1748. gadā pēc zelta atradņu atklāšanas šajā apvidū. Tā kļuva par vienu no pirmajiem zelta ieguves centriem Krievijā.  

18.—19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar kalnrūpniecību un zelta ieguvi. Šeit tika iegūts arī viens no pirmajiem Krievijas zelta paraugiem.

19. gadsimtā Berjozovska attīstījās kā rūpniecības centrs ar raktuvēm un pārstrādes uzņēmumiem.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru, kas saistīts ar krāsaino metālu ieguvi un apstrādi.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm.  

Sniega sega saglabājas apmēram 5–6 mēnešus. Klimats ir raksturīgs Urālu reģionam un piemērots gan rūpnieciskai darbībai, gan dzīvošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>7v0ed2gxmtbqxs6j3yts77r2kuy74nm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448729</id>
      <parentid>4448728</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:40:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3626" sha1="dr4ud62igotqg0hx58bbp4xxoj2bku6" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berjozovska
| official_name = ''Берёзовский''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Collage_de_Beriózovski_2017.jpg
| image_caption = Berjozovskas pilsētas centrs
| image_flag = Flag of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1748
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 60 752
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 48
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623700
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = {{URL|http://www.adm-berezovsky.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Berjozovska''' ({{val|ru|Берёзовский}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, 12. km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Berjozovskā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

Berjozovska ir [[Urāli|Urālu]] un visas Krievijas rūpnieciskās [[Zelts|zelta]] ieguves dzimtene — 1745. gadā šeit tika atrasts pirmais rūdas zelts valstī, 1748. gadā tika dibināta Berjozovskas raktuves, bet kopš 1814. gada sāka iegūt arī aluviālo (nogulumu) zeltu. Zelta ieguve pilsētā turpinās līdz mūsdienām — darbojas divas šahtas.

Tāpat Berjozovskā 1945. gadā tika uzbūvēta pirmā paneļu māja [[Padomju Savienība|PSRS]], un pilsēta tiek uzskatīta par padomju lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecības dzimteni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ural.kp.ru/daily/24135.4/354414/|title=Первый панельный дом в мире построили в Березовском}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Berjozovska dibināta 1748. gadā pēc zelta atradņu atklāšanas šajā apvidū. Tā kļuva par vienu no pirmajiem zelta ieguves centriem Krievijā.  

18.—19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar kalnrūpniecību un zelta ieguvi. Šeit tika iegūts arī viens no pirmajiem Krievijas zelta paraugiem.

19. gadsimtā Berjozovska attīstījās kā rūpniecības centrs ar raktuvēm un pārstrādes uzņēmumiem.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru, kas saistīts ar krāsaino metālu ieguvi un apstrādi.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm.  

Sniega sega saglabājas apmēram 5–6 mēnešus. Klimats ir raksturīgs Urālu reģionam un piemērots gan rūpnieciskai darbībai, gan dzīvošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>dr4ud62igotqg0hx58bbp4xxoj2bku6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448730</id>
      <parentid>4448729</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:42:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4054" sha1="bmh612l4ru1105cqo35ihjejqaqg15w" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berjozovska
| official_name = ''Берёзовский''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Collage_de_Beriózovski_2017.jpg
| image_caption = Berjozovskas pilsētas centrs
| image_flag = Flag of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| image_seal = 
| image_shield = Coat of Arms of Beryozovsky (Sverdlovsk oblast).png
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1748
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 60 752
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 48
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623700
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = {{URL|http://www.adm-berezovsky.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Berjozovska''' ({{val|ru|Берёзовский}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, 12. km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Berjozovskā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

Berjozovska ir [[Urāli|Urālu]] un visas Krievijas rūpnieciskās [[Zelts|zelta]] ieguves dzimtene — 1745. gadā šeit tika atrasts pirmais rūdas zelts valstī, 1748. gadā tika dibināta Berjozovskas raktuves, bet kopš 1814. gada sāka iegūt arī aluviālo (nogulumu) zeltu. Zelta ieguve pilsētā turpinās līdz mūsdienām — darbojas divas šahtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uralpozval.ru/zolotyyerossypiberezovskogo|title=Золотые россыпи Берёзовского|website=uralpozval.ru|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

Tāpat Berjozovskā 1945. gadā tika uzbūvēta pirmā paneļu māja [[Padomju Savienība|PSRS]], un pilsēta tiek uzskatīta par padomju lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecības dzimteni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ural.kp.ru/daily/24135.4/354414/|title=Первый панельный дом в мире построили в Березовском}}&lt;/ref&gt;

Berjozovska ir Krievijas grupas «AK-47» dzimtā pilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://obrazovaka.ru/alpha/a/ak-47-ak-47|title=АК-47 биография|website=Образовака|access-date=2026-04-01|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Berjozovska dibināta 1748. gadā pēc zelta atradņu atklāšanas šajā apvidū. Tā kļuva par vienu no pirmajiem zelta ieguves centriem Krievijā.  

18.—19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar kalnrūpniecību un zelta ieguvi. Šeit tika iegūts arī viens no pirmajiem Krievijas zelta paraugiem.

19. gadsimtā Berjozovska attīstījās kā rūpniecības centrs ar raktuvēm un pārstrādes uzņēmumiem.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru, kas saistīts ar krāsaino metālu ieguvi un apstrādi.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm.  

Sniega sega saglabājas apmēram 5–6 mēnešus. Klimats ir raksturīgs Urālu reģionam un piemērots gan rūpnieciskai darbībai, gan dzīvošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>bmh612l4ru1105cqo35ihjejqaqg15w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448731</id>
      <parentid>4448730</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:43:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4023" sha1="q527ou8id5b5m517zga76ne7w7ww4w0" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Berjozovska
| official_name = ''Берёзовский''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Collage_de_Beriózovski_2017.jpg
| image_caption = 
| image_flag = Flag_of_Berezovsky_(Sverdlovsk_oblast).svg
| image_seal = 
| image_shield = Coat_of_Arms_of_Berezovsky_(Sverdlovsk_oblast).svg
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Krievija#Krievijas Eiropas daļa#Sverdlovskas apgabals
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{RUS}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Sverdlovsk Oblast.svg|22px|border]] [[Sverdlovskas apgabals]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1748
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2025. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 60 752
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+5]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 
| latNS = N
| longd = 60
| longm = 48
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 623700
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 250
| website = {{URL|http://www.adm-berezovsky.ru}}
| footnotes = 
}}

'''Berjozovska''' ({{val|ru|Берёзовский}}) ir pilsēta [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabalā]] [[Krievija]]s Eiropas daļā, 12. km no [[Jekaterinburga]]s. 2025. gadā Berjozovskā dzīvoja ap 60 tūkstošiem iedzīvotāju.

Berjozovska ir [[Urāli|Urālu]] un visas Krievijas rūpnieciskās [[Zelts|zelta]] ieguves dzimtene — 1745. gadā šeit tika atrasts pirmais rūdas zelts valstī, 1748. gadā tika dibināta Berjozovskas raktuves, bet kopš 1814. gada sāka iegūt arī aluviālo (nogulumu) zeltu. Zelta ieguve pilsētā turpinās līdz mūsdienām — darbojas divas šahtas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uralpozval.ru/zolotyyerossypiberezovskogo|title=Золотые россыпи Берёзовского|website=uralpozval.ru|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

Tāpat Berjozovskā 1945. gadā tika uzbūvēta pirmā paneļu māja [[Padomju Savienība|PSRS]], un pilsēta tiek uzskatīta par padomju lielpaneļu dzīvojamo ēku būvniecības dzimteni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ural.kp.ru/daily/24135.4/354414/|title=Первый панельный дом в мире построили в Березовском}}&lt;/ref&gt;

Berjozovska ir Krievijas grupas «AK-47» dzimtā pilsēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://obrazovaka.ru/alpha/a/ak-47-ak-47|title=АК-47 биография|website=Образовака|access-date=2026-04-01|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Berjozovska dibināta 1748. gadā pēc zelta atradņu atklāšanas šajā apvidū. Tā kļuva par vienu no pirmajiem zelta ieguves centriem Krievijā.  

18.—19. gadsimtā pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar kalnrūpniecību un zelta ieguvi. Šeit tika iegūts arī viens no pirmajiem Krievijas zelta paraugiem.

19. gadsimtā Berjozovska attīstījās kā rūpniecības centrs ar raktuvēm un pārstrādes uzņēmumiem.  

Padomju laikā pilsēta paplašinājās un kļuva par nozīmīgu rūpniecības centru, kas saistīts ar krāsaino metālu ieguvi un apstrādi.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls. Vidējā janvāra temperatūra ap −15 °C, vidējā jūlija temperatūra ap +18 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–550 mm.  

Sniega sega saglabājas apmēram 5–6 mēnešus. Klimats ir raksturīgs Urālu reģionam un piemērots gan rūpnieciskai darbībai, gan dzīvošanai.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Sverdlovskas apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>q527ou8id5b5m517zga76ne7w7ww4w0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Berjozovska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627590</id>
    <redirect title="Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)" />
    <revision>
      <id>4448732</id>
      <timestamp>2026-04-01T20:44:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]]</comment>
      <origin>4448732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49" sha1="i8707x4qn7mxd908uqyjsqagz4xdt4g" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]]</text>
      <sha1>i8707x4qn7mxd908uqyjsqagz4xdt4g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Krasnoufimska</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627591</id>
    <revision>
      <id>4448733</id>
      <timestamp>2026-04-01T20:45:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Sabiedrība |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4448733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="104" sha1="lkcijji7pqe8dgwi0cstnnwjivnujdw" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sabiedrība
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>lkcijji7pqe8dgwi0cstnnwjivnujdw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627592</id>
    <revision>
      <id>4448734</id>
      <timestamp>2026-04-01T20:46:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Sabiedrība |valsts     = Krievija }}</comment>
      <origin>4448734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="104" sha1="lkcijji7pqe8dgwi0cstnnwjivnujdw" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sabiedrība
|valsts     = Krievija
}}</text>
      <sha1>lkcijji7pqe8dgwi0cstnnwjivnujdw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hrazdana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627593</id>
    <revision>
      <id>4448735</id>
      <timestamp>2026-04-01T20:48:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste  | name                     = Hrazdana  | official_name            = ''Հրազդան''  | settlement_type          = pilsēta  | image_skyline            = Hrazdan city Armenia.jpg  | image_caption            = Hrazdanas panorāma  | image_flag               = Flag of Hrazdan.png  | image_seal               =   | image_shield             = Coat of Arms of Hrazdan.png  | shield_link              =   | flag_link                =   | shield_size...</comment>
      <origin>4448735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2792" sha1="6fr3aiynpx8lhm2y84aeuh8y5wxxv3a" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hrazdana
 | official_name            = ''Հրազդան''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Hrazdan city Armenia.jpg
 | image_caption            = Hrazdanas panorāma
 | image_flag               = Flag of Hrazdan.png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Hrazdan.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Armēnija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ARM}}
 | subdivision_type1        = Marze
 | subdivision_name1        = [[Kotajkas marze]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1959
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 41000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+4]]
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 40 | latm = 30 | lats =  | latNS = N
 | longd = 44 | longm = 46 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 2301
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1670
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Hrazdana tika dibināta 1959. gadā kā rūpniecības pilsēta Padomju Armēnijā. Tā izveidojās, apvienojot vairākas apdzīvotas vietas.

Padomju laikā pilsēta attīstījās kā nozīmīgs enerģētikas un rūpniecības centrs, īpaši saistībā ar Hrazdanas termoelektrostaciju.

== Mūsdienas ==
Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas. Tā saglabā rūpniecības nozīmi, īpaši enerģētikas un būvmateriālu ražošanas jomā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{Kotajkas marzes pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>6fr3aiynpx8lhm2y84aeuh8y5wxxv3a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448736</id>
      <parentid>4448735</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:49:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2762" sha1="qumcwddx5elwzro7iueip2agfbf9rvo" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hrazdana
 | official_name            = ''Հրազդան''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Hrazdan city Armenia.jpg
 | image_caption            = Hrazdanas panorāma
 | image_flag               = Flag of Hrazdan.png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Hrazdan.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Armēnija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ARM}}
 | subdivision_type1        = Marze
 | subdivision_name1        = [[Kotajkas marze]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1959
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 41000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+4]]
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 40 | latm = 30 | lats =  | latNS = N
 | longd = 44 | longm = 46 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 2301
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1670
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Hrazdana tika dibināta 1959. gadā kā rūpniecības pilsēta Padomju Armēnijā. Tā izveidojās, apvienojot vairākas apdzīvotas vietas.

Padomju laikā pilsēta attīstījās kā nozīmīgs enerģētikas un rūpniecības centrs, īpaši saistībā ar Hrazdanas termoelektrostaciju.

== Mūsdienas ==
Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas. Tā saglabā rūpniecības nozīmi, īpaši enerģētikas un būvmateriālu ražošanas jomā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>qumcwddx5elwzro7iueip2agfbf9rvo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448737</id>
      <parentid>4448736</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:49:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2867" sha1="7k5jgf18ewikaci75qxljbso6funq50" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hrazdana
 | official_name            = ''Հրազդան''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Hrazdan city Armenia.jpg
 | image_caption            = Hrazdanas panorāma
 | image_flag               = Flag of Hrazdan.png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Hrazdan.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Armēnija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ARM}}
 | subdivision_type1        = Marze
 | subdivision_name1        = [[Kotajkas marze]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1959
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 41000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+4]]
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 40 | latm = 30 | lats =  | latNS = N
 | longd = 44 | longm = 46 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 2301
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1670
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Hrazdana tika dibināta 1959. gadā kā rūpniecības pilsēta Padomju Armēnijā. Tā izveidojās, apvienojot vairākas apdzīvotas vietas.

Padomju laikā pilsēta attīstījās kā nozīmīgs enerģētikas un rūpniecības centrs, īpaši saistībā ar Hrazdanas termoelektrostaciju.

== Mūsdienas ==
Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas. Tā saglabā rūpniecības nozīmi, īpaši enerģētikas un būvmateriālu ražošanas jomā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kotajkas marze]]
[[Kategorija:Dibinātas 1959. gadā]]</text>
      <sha1>7k5jgf18ewikaci75qxljbso6funq50</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448738</id>
      <parentid>4448737</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:49:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2829" sha1="omwlk3wwnckzhcjj2gn4fu4m0plh2jq" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hrazdana
 | official_name            = ''Հրազդան''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Hrazdan city Armenia.jpg
 | image_caption            = Hrazdanas panorāma
 | image_flag               = Flag of Hrazdan.png
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of Arms of Hrazdan.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Armēnija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ARM}}
 | subdivision_type1        = Marze
 | subdivision_name1        = [[Kotajkas marze]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1959
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2021. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 41000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[UTC+4]]
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 40 | latm = 30 | lats =  | latNS = N
 | longd = 44 | longm = 46 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 2301
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 1670
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Hrazdana tika dibināta 1959. gadā kā rūpniecības pilsēta Padomju Armēnijā. Tā izveidojās, apvienojot vairākas apdzīvotas vietas.

Padomju laikā pilsēta attīstījās kā nozīmīgs enerģētikas un rūpniecības centrs, īpaši saistībā ar Hrazdanas termoelektrostaciju.

== Mūsdienas ==
Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas. Tā saglabā rūpniecības nozīmi, īpaši enerģētikas un būvmateriālu ražošanas jomā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kotajkas marze]]</text>
      <sha1>omwlk3wwnckzhcjj2gn4fu4m0plh2jq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448739</id>
      <parentid>4448738</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:50:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2246" sha1="nphhd8py370puz2nwniuik1f486ibxl" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Hrazdana
| official_name = ''Հրազդան''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Hrazdan_coll._2014.jpg
| image_caption = Hrazdanas panorāma
| image_flag = 
| image_seal = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Armēnija
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{ARM}}
| subdivision_type1 = Marze
| subdivision_name1 = [[Kotajkas marze]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1959
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 41000
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+4]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 40
| latm = 30
| lats = 
| latNS = N
| longd = 44
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 2301
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 1670
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

== Vēsture ==
Hrazdana tika dibināta 1959. gadā kā rūpniecības pilsēta Padomju Armēnijā. Tā izveidojās, apvienojot vairākas apdzīvotas vietas.

Padomju laikā pilsēta attīstījās kā nozīmīgs enerģētikas un rūpniecības centrs, īpaši saistībā ar Hrazdanas termoelektrostaciju.

== Mūsdienas ==
Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas. Tā saglabā rūpniecības nozīmi, īpaši enerģētikas un būvmateriālu ražošanas jomā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kotajkas marze]]</text>
      <sha1>nphhd8py370puz2nwniuik1f486ibxl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448740</id>
      <parentid>4448739</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:50:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2134" sha1="6vawf9kt2udqmajeo415q73qq3f73ub" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Hrazdana
| official_name = ''Հրազդան''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Hrazdan_coll._2014.jpg
| image_caption = Hrazdanas panorāma
| image_flag = 
| image_seal = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Armēnija
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{ARM}}
| subdivision_type1 = Marze
| subdivision_name1 = [[Kotajkas marze]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1959
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 41000
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+4]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 40
| latm = 30
| lats = 
| latNS = N
| longd = 44
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 2301
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 1670
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas.

== Vēsture ==
Hrazdana tika dibināta 1959. gadā kā rūpniecības pilsēta Padomju Armēnijā. Tā izveidojās, apvienojot vairākas apdzīvotas vietas.

Padomju laikā pilsēta attīstījās kā nozīmīgs enerģētikas un rūpniecības centrs, īpaši saistībā ar Hrazdanas termoelektrostaciju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kotajkas marze]]</text>
      <sha1>6vawf9kt2udqmajeo415q73qq3f73ub</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448742</id>
      <parentid>4448740</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:52:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3252" sha1="1zhaikr8btu8a1qn7tjf0vikp58030d" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Hrazdana
| official_name = ''Հրազդան''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Hrazdan_coll._2014.jpg
| image_caption = Hrazdanas panorāma
| image_flag = 
| image_seal = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Armēnija
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{ARM}}
| subdivision_type1 = Marze
| subdivision_name1 = [[Kotajkas marze]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1959
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 41000
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+4]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 40
| latm = 30
| lats = 
| latNS = N
| longd = 44
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 2301
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 1670
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas.

== Vēsture ==
19. gadsimta sākumā (1829—1831) Ahtas ciematā (mūsdienu Hrazdana) dzīvoja 339 iedzīvotāji, galvenokārt [[armēņi]], kas pārcēlās no [[Persija|Persijas]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impērijas]] pēc [[Turkmančajas līgums|Turkmančajas]] (1828) un [[Adrianopoles līgums|Adrianopoles]] (1829) līgumiem. 19. gadsimta beigās apdzīvotā vieta bija sadalīta armēņu un krievu daļā, kur dzīvoja arī [[molokāņi]] un [[subotņiki]]. 1912. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza 2800.

1950. gadā Ahkta kļuva par pilsētciematu, bet 1959. gadā — par pilsētu Hrazdanu, nosaukta pēc [[Hrazdanas upe|Hrazdanas upes]]. 1960.–1970. gados tā attīstījās kā nozīmīgs rūpniecības centrs (t.sk. [[Hrazdanas termoelektrostacija]]). 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza ap 60 tūkstošiem. 2018. gadā tika izveidota brīvā ekonomiskā zona “ECOS”, kas orientēta uz augsto tehnoloģiju attīstību.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls ar kalnu ietekmi. Ziemas ir aukstas un sniegotas, vasaras — mēreni siltas.

Vidējā janvāra temperatūra ir ap −9 līdz −12 °C, bet jūlijā — ap +17 līdz +20 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–700 mm. Sniega sega saglabājas apmēram 4–5 mēnešus.

Klimats kopumā ir labvēlīgs dzīvošanai, bet raksturīgas ir arī temperatūras svārstības un kalnu reģionam tipiski laikapstākļi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kotajkas marze]]</text>
      <sha1>1zhaikr8btu8a1qn7tjf0vikp58030d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448743</id>
      <parentid>4448742</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:53:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3839" sha1="towq9wi0b9zbpgy54rc2of4ejnvo3qw" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Hrazdana
| official_name = ''Հրազդան''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Hrazdan_coll._2014.jpg
| image_caption = Hrazdanas panorāma
| image_flag = 
| image_seal = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Armēnija
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{ARM}}
| subdivision_type1 = Marze
| subdivision_name1 = [[Kotajkas marze]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1959
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 41000
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+4]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 40
| latm = 30
| lats = 
| latNS = N
| longd = 44
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 2301
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 1670
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelust.ru/razdan/|title=Раздан, Армения • Всё о городе с фото|last=Борисова|first=Ольга|access-date=2026-04-01|date=2023-09-09|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
19. gadsimta sākumā (1829—1831) Ahtas ciematā (mūsdienu Hrazdana) dzīvoja 339 iedzīvotāji, galvenokārt [[armēņi]], kas pārcēlās no [[Persija|Persijas]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impērijas]] pēc [[Turkmančajas līgums|Turkmančajas]] (1828) un [[Adrianopoles līgums|Adrianopoles]] (1829) līgumiem. 19. gadsimta beigās apdzīvotā vieta bija sadalīta armēņu un krievu daļā, kur dzīvoja arī [[molokāņi]] un [[subotņiki]]. 1912. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza 2800.

1950. gadā Ahkta kļuva par pilsētciematu, bet 1959. gadā — par pilsētu Hrazdanu, nosaukta pēc [[Hrazdanas upe|Hrazdanas upes]]. 1960.–1970. gados tā attīstījās kā nozīmīgs rūpniecības centrs (t.sk. [[Hrazdanas termoelektrostacija]]). 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza ap 60 tūkstošiem. 2018. gadā tika izveidota brīvā ekonomiskā zona “ECOS”, kas orientēta uz augsto tehnoloģiju attīstību.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls ar kalnu ietekmi. Ziemas ir aukstas un sniegotas, vasaras — mēreni siltas.

Vidējā janvāra temperatūra ir ap −9 līdz −12 °C, bet jūlijā — ap +17 līdz +20 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–700 mm. Sniega sega saglabājas apmēram 4–5 mēnešus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carib.ru/countries/armeniya/cities/razdan|title=Раздан. Города и курорты. Австралия. Страны. Туроператор Карибский клуб - туры в Латинскую Америку и на Карибы. РТО 018117|website=www.carib.ru|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

Klimats kopumā ir labvēlīgs dzīvošanai, bet raksturīgas ir arī temperatūras svārstības un kalnu reģionam tipiski laikapstākļi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kotajkas marze]]</text>
      <sha1>towq9wi0b9zbpgy54rc2of4ejnvo3qw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448744</id>
      <parentid>4448743</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:54:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3897" sha1="nkl3n4v2ahng9s2y5ss9zvw7q5suhug" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Hrazdana
| official_name = ''Հրազդան''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Hrazdan_coll._2014.jpg
| image_caption = Hrazdanas panorāma
| image_flag = 
| image_seal = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Armēnija
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{ARM}}
| subdivision_type1 = Marze
| subdivision_name1 = [[Kotajkas marze]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1959
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 41000
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+4]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 40
| latm = 30
| lats = 
| latNS = N
| longd = 44
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 2301
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 1670
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelust.ru/razdan/|title=Раздан, Армения • Всё о городе с фото|last=Борисова|first=Ольга|access-date=2026-04-01|date=2023-09-09|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
19. gadsimta sākumā (1829—1831) Ahtas ciematā (mūsdienu Hrazdana) dzīvoja 339 iedzīvotāji, galvenokārt [[armēņi]], kas pārcēlās no [[Persija|Persijas]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impērijas]] pēc [[Turkmančajas līgums|Turkmančajas]] (1828) un [[Adrianopoles līgums|Adrianopoles]] (1829) līgumiem. 19. gadsimta beigās apdzīvotā vieta bija sadalīta armēņu un krievu daļā, kur dzīvoja arī [[molokāņi]] un [[subotņiki]]. 1912. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza 2800.

1950. gadā Ahkta kļuva par pilsētciematu, bet 1959. gadā — par pilsētu Hrazdanu, nosaukta pēc [[Hrazdanas upe|Hrazdanas upes]]. 1960.–1970. gados tā attīstījās kā nozīmīgs rūpniecības centrs (t.sk. [[Hrazdanas termoelektrostacija]]). 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza ap 60 tūkstošiem. 2018. gadā tika izveidota brīvā ekonomiskā zona “ECOS”, kas orientēta uz augsto tehnoloģiju attīstību.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls ar kalnu ietekmi. Ziemas ir aukstas un sniegotas, vasaras — mēreni siltas.

Vidējā janvāra temperatūra ir ap −9 līdz −12 °C, bet jūlijā — ap +17 līdz +20 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–700 mm (Hrazdana ir viena no lietainākajām pilsētām valstī). Sniega sega saglabājas apmēram 4–5 mēnešus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carib.ru/countries/armeniya/cities/razdan|title=Раздан. Города и курорты. Австралия. Страны. Туроператор Карибский клуб - туры в Латинскую Америку и на Карибы. РТО 018117|website=www.carib.ru|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

Klimats kopumā ir labvēlīgs dzīvošanai, bet raksturīgas ir arī temperatūras svārstības un kalnu reģionam tipiski laikapstākļi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kotajkas marze]]</text>
      <sha1>nkl3n4v2ahng9s2y5ss9zvw7q5suhug</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448745</id>
      <parentid>4448744</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T20:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3898" sha1="5jjomx145ok3vvph33wk2ywqdzm5ooq" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Hrazdana
| official_name = ''Հրազդան''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Hrazdan_coll._2014.jpg
| image_caption = Hrazdanas panorāma
| image_flag = 
| image_seal = 
| image_shield = 
| shield_link = 
| flag_link = 
| shield_size = 70px
| pushpin_map = Armēnija
| pushpin_label_position = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{ARM}}
| subdivision_type1 = Marze
| subdivision_name1 = [[Kotajkas marze]]
| subdivision_type2 = 
| subdivision_name2 = 
| established_title = Dibināta
| established_date = 1959
| government_type = 
| leader_title = 
| leader_name = 
| area_magnitude = 
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = 
| area_water_km2 = 
| area_urban_km2 = 
| area_metro_km2 = 
| population_as_of = 2021. gadā
| population_footnotes = 
| population_total = 40 097
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density_km2 = 
| timezone = [[UTC+4]]
| utc_offset = 
| timezone_DST = 
| utc_offset_DST = 
| latd = 40
| latm = 30
| lats = 
| latNS = N
| longd = 44
| longm = 46
| longs = 
| longEW = E
| postal_code_type = Pasta indekss
| postal_code = 2301
| elevation_footnotes = 
| elevation_m = 1670
| website = 
| footnotes = 
}}

'''Hrazdana''' ({{val|hy|Հրազդան}}) ir pilsēta [[Armēnija|Armēnijā]], [[Kotajkas marze|Kotajkas marzē]], pie [[Hrazdanas upe]]s. Tā atrodas aptuveni 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Erevāna]]s. 2021. gadā Hrazdanā dzīvoja ap 41 tūkstotis iedzīvotāju.

Mūsdienās Hrazdana ir viena no lielākajām pilsētām Armēnijā ārpus galvaspilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelust.ru/razdan/|title=Раздан, Армения • Всё о городе с фото|last=Борисова|first=Ольга|access-date=2026-04-01|date=2023-09-09|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
19. gadsimta sākumā (1829—1831) Ahtas ciematā (mūsdienu Hrazdana) dzīvoja 339 iedzīvotāji, galvenokārt [[armēņi]], kas pārcēlās no [[Persija|Persijas]] un [[Osmaņu Impērija|Osmaņu Impērijas]] pēc [[Turkmančajas līgums|Turkmančajas]] (1828) un [[Adrianopoles līgums|Adrianopoles]] (1829) līgumiem. 19. gadsimta beigās apdzīvotā vieta bija sadalīta armēņu un krievu daļā, kur dzīvoja arī [[molokāņi]] un [[subotņiki]]. 1912. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza 2800.

1950. gadā Ahkta kļuva par pilsētciematu, bet 1959. gadā — par pilsētu Hrazdanu, nosaukta pēc [[Hrazdanas upe|Hrazdanas upes]]. 1960.–1970. gados tā attīstījās kā nozīmīgs rūpniecības centrs (t.sk. [[Hrazdanas termoelektrostacija]]). 1989. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza ap 60 tūkstošiem. 2018. gadā tika izveidota brīvā ekonomiskā zona “ECOS”, kas orientēta uz augsto tehnoloģiju attīstību.

== Klimats ==
Klimats ir mēreni kontinentāls ar kalnu ietekmi. Ziemas ir aukstas un sniegotas, vasaras — mēreni siltas.

Vidējā janvāra temperatūra ir ap −9 līdz −12 °C, bet jūlijā — ap +17 līdz +20 °C. Gada nokrišņu daudzums ir aptuveni 500–700 mm (Hrazdana ir viena no lietainākajām pilsētām valstī). Sniega sega saglabājas apmēram 4–5 mēnešus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carib.ru/countries/armeniya/cities/razdan|title=Раздан. Города и курорты. Австралия. Страны. Туроператор Карибский клуб - туры в Латинскую Америку и на Карибы. РТО 018117|website=www.carib.ru|access-date=2026-04-01}}&lt;/ref&gt;

Klimats kopumā ir labvēlīgs dzīvošanai, bet raksturīgas ir arī temperatūras svārstības un kalnu reģionam tipiski laikapstākļi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Armēnija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Armēnijas pilsētas]]
[[Kategorija:Kotajkas marze]]</text>
      <sha1>5jjomx145ok3vvph33wk2ywqdzm5ooq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Hrazdana</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627594</id>
    <revision>
      <id>4448746</id>
      <timestamp>2026-04-01T20:55:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Sabiedrība |valsts     = Armēnija }}</comment>
      <origin>4448746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105" sha1="sjdcrabpnokcjzm58vi3lmotcic5a1q" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Sabiedrība
|valsts     = Armēnija
}}</text>
      <sha1>sjdcrabpnokcjzm58vi3lmotcic5a1q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Testim</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627595</id>
    <revision>
      <id>4448748</id>
      <timestamp>2026-04-01T21:03:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="ozchx86kpc6aawnxaxanzxtod2dpwxa" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Testim}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 00.03 (EEST)</text>
      <sha1>ozchx86kpc6aawnxaxanzxtod2dpwxa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antu savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627596</id>
    <revision>
      <id>4448751</id>
      <timestamp>2026-04-01T21:08:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Antu savienība''' bija politiska un militāri cilšu apvienība, ko veidoja [[anti]] — [[Slāvi|slāvu]] vai [[Rietumbalti|rietumbaltu]] izcelsmes tauta, kas pastāvēja no 4. līdz 7. gadsimta sākumam (602. gadam).  Savienība sabruka [[Avāri|avāru]] iebrukuma rezultātā. Lielākā daļa iedzīvotāju izklīda Ziemeļu Melnās jūras piekrastes reģionā — mūsdienu Kijivas, Čerņihivas un Polisjas apvidos.  Antu cilšu struktūra ietekmēja vēlākos slāvu cilšu...</comment>
      <origin>4448751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="647" sha1="kyry46vpyzf17760gcwhnjeecn5oaoc" xml:space="preserve">'''Antu savienība''' bija politiska un militāri cilšu apvienība, ko veidoja [[anti]] — [[Slāvi|slāvu]] vai [[Rietumbalti|rietumbaltu]] izcelsmes tauta, kas pastāvēja no 4. līdz 7. gadsimta sākumam (602. gadam).

Savienība sabruka [[Avāri|avāru]] iebrukuma rezultātā. Lielākā daļa iedzīvotāju izklīda Ziemeļu Melnās jūras piekrastes reģionā — mūsdienu Kijivas, Čerņihivas un Polisjas apvidos.

Antu cilšu struktūra ietekmēja vēlākos slāvu cilšu veidojumus 8.—9. gadsimtā un, iespējams, kļuva par pamatu slāvu tautu attīstībai. Antu ietekme novērojama arī [[bulgāri]] un [[rumāņi]] etnoģenēzē.</text>
      <sha1>kyry46vpyzf17760gcwhnjeecn5oaoc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448752</id>
      <parentid>4448751</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:09:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="810" sha1="28cu9j7hf5zxlznm95rwk6cpqyofdrb" xml:space="preserve">'''Antu savienība''' bija politiska un militāri cilšu apvienība, ko veidoja [[anti]] — [[Slāvi|slāvu]] vai [[Rietumbalti|rietumbaltu]] izcelsmes tauta, kas pastāvēja no 4. līdz 7. gadsimta sākumam (602. gadam).

Savienība sabruka [[Avāri|avāru]] iebrukuma rezultātā. Lielākā daļa iedzīvotāju izklīda Ziemeļu Melnās jūras piekrastes reģionā — mūsdienu Kijivas, Čerņihivas un Polisjas apvidos.

Antu cilšu struktūra ietekmēja vēlākos slāvu cilšu veidojumus 8.—9. gadsimtā un, iespējams, kļuva par pamatu slāvu tautu attīstībai. Antu ietekme novērojama arī [[bulgāri]] un [[rumāņi]] etnoģenēzē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>28cu9j7hf5zxlznm95rwk6cpqyofdrb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448753</id>
      <parentid>4448752</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:09:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="866" sha1="l394n2q68h83r5g79iq00cxh5xet6mc" xml:space="preserve">[[Attēls:Antes01.png|thumb|Antu savienības robežas]]
'''Antu savienība''' bija politiska un militāri cilšu apvienība, ko veidoja [[anti]] — [[Slāvi|slāvu]] vai [[Rietumbalti|rietumbaltu]] izcelsmes tauta, kas pastāvēja no 4. līdz 7. gadsimta sākumam (602. gadam).

Savienība sabruka [[Avāri|avāru]] iebrukuma rezultātā. Lielākā daļa iedzīvotāju izklīda Ziemeļu Melnās jūras piekrastes reģionā — mūsdienu Kijivas, Čerņihivas un Polisjas apvidos.

Antu cilšu struktūra ietekmēja vēlākos slāvu cilšu veidojumus 8.—9. gadsimtā un, iespējams, kļuva par pamatu slāvu tautu attīstībai. Antu ietekme novērojama arī [[bulgāri]] un [[rumāņi]] etnoģenēzē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>l394n2q68h83r5g79iq00cxh5xet6mc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448754</id>
      <parentid>4448753</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:10:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="983" sha1="phixrlutzzqm3xdfgaxkc46co7d0ilg" xml:space="preserve">[[Attēls:Antes01.png|thumb|Antu savienības robežas]]
'''Antu savienība''' bija politiska un militāri cilšu apvienība, ko veidoja [[anti]] — [[Slāvi|slāvu]] vai [[Rietumbalti|rietumbaltu]] izcelsmes tauta, kas pastāvēja no 4. līdz 7. gadsimta sākumam (602. gadam).

Savienība sabruka [[Avāri|avāru]] iebrukuma rezultātā. Lielākā daļa iedzīvotāju izklīda Ziemeļu Melnās jūras piekrastes reģionā — mūsdienu Kijivas, Čerņihivas un Polisjas apvidos.

Antu cilšu struktūra ietekmēja vēlākos slāvu cilšu veidojumus 8.—9. gadsimtā un, iespējams, kļuva par pamatu slāvu tautu attīstībai. Antu ietekme novērojama arī [[bulgāri]] un [[rumāņi]] etnoģenēzē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Senās tautas]]
[[Kategorija:4. gadsimts]]
[[Kategorija:7. gadsimts]]</text>
      <sha1>phixrlutzzqm3xdfgaxkc46co7d0ilg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448755</id>
      <parentid>4448754</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:13:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2817" sha1="t6049hw6zt8u4hf4piisgqquspskyq2" xml:space="preserve">[[Attēls:Antes01.png|thumb|Antu savienības robežas]]
'''Antu savienība''' bija politiska un militāri cilšu apvienība, ko veidoja [[anti]] — [[Slāvi|slāvu]] vai [[Rietumbalti|rietumbaltu]] izcelsmes tauta, kas pastāvēja no 4. līdz 7. gadsimta sākumam (602. gadam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uahistory.co/pidruchniki/ukraine-history-posibnik-2015/10.php|title=Племінний союз антів (IV-VII ст. н.е.) та імперія гунів}}&lt;/ref&gt;

Savienība sabruka [[Avāri|avāru]] iebrukuma rezultātā. Lielākā daļa iedzīvotāju izklīda Ziemeļu Melnās jūras piekrastes reģionā — mūsdienu Kijivas, Čerņihivas un Polisjas apvidos.

Antu cilšu struktūra ietekmēja vēlākos slāvu cilšu veidojumus 8.—9. gadsimtā un, iespējams, kļuva par pamatu slāvu tautu attīstībai. Antu ietekme novērojama arī [[bulgāri]] un [[rumāņi]] etnoģenēzē.

Pēc [[Jordans (vēsturnieks)|Jordana]] ziņām, anti dzīvoja starp [[Dņestra|Dņestru]] un [[Dņepra|Dņepras]] upēm. [[Prokopijs no Cēzarejas]] norādīja, ka viņu apdzīvotās teritorijas austrumos sniedzās līdz [[Azovas jūra|Azovas jūrai]], bet rietumos — līdz [[Donava|Donavas]] ielejai. Tas liecina, ka dažādi avoti atšķirīgi noteica Antu savienības robežas.

Antu pastāvēšanas laikā tika uzsākta un aktīvi izmantota aizsardzības sistēma — Zmiijeva vaļņi, kuru būvniecība beidzās 7. gadsimtā pēc savienības sabrukuma.

10. gadsimtā arābu vēsturnieks [[Al-Masudi]] rakstīja, ka antiem bijusi sava valsts jau kopš 4. gadsimta beigām. Vēsturnieks [[Vasilijs Kļučevskis]] uzskatīja, ka pastāvējusi antu valdnieku militāra savienība, bet [[Boriss Grekovs]] šo viedokli atbalstīja. [[Francis Dvorniks]] pieļāva, ka antu valsts teritorija sniegusies līdz [[Silēzija|Silēzijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/gromadskiy-lad-ta-pershi-uyavlennya-pro-politiku-na-ukrayinskih-zemlyah-rannoderzhavnogo-periodu|title=Громадський лад та перші уявлення про політику на українських землях ранньодержавного періоду}}&lt;/ref&gt;

Arheoloģiski anti tiek saistīti ar [[Penkovas kultūra|Penkovas kultūru]]. Atrasti dažādi arheoloģiskie priekšmeti — zelta un sudraba dārgumi, kā arī rotaslietas un zirgu ekipējums no sudraba, bronzas un citiem metāliem. Īpaši raksturīgas ir bronzas saktas ar emalju, kuru ražošanas centrs, iespējams, atradās [[Kijiva]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Senās tautas]]
[[Kategorija:4. gadsimts]]
[[Kategorija:7. gadsimts]]</text>
      <sha1>t6049hw6zt8u4hf4piisgqquspskyq2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448756</id>
      <parentid>4448755</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:13:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2817" sha1="fl7d49e39119z27f5ixeqney1jmdy5f" xml:space="preserve">[[Attēls:Antes01.png|thumb|Antu savienības robežas]]
'''Antu savienība''' bija politiska un militāra cilšu apvienība, ko veidoja [[anti]] — [[Slāvi|slāvu]] vai [[Rietumbalti|rietumbaltu]] izcelsmes tauta, kas pastāvēja no 4. līdz 7. gadsimta sākumam (602. gadam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uahistory.co/pidruchniki/ukraine-history-posibnik-2015/10.php|title=Племінний союз антів (IV-VII ст. н.е.) та імперія гунів}}&lt;/ref&gt;

Savienība sabruka [[Avāri|avāru]] iebrukuma rezultātā. Lielākā daļa iedzīvotāju izklīda Ziemeļu Melnās jūras piekrastes reģionā — mūsdienu Kijivas, Čerņihivas un Polisjas apvidos.

Antu cilšu struktūra ietekmēja vēlākos slāvu cilšu veidojumus 8.—9. gadsimtā un, iespējams, kļuva par pamatu slāvu tautu attīstībai. Antu ietekme novērojama arī [[bulgāri]] un [[rumāņi]] etnoģenēzē.

Pēc [[Jordans (vēsturnieks)|Jordana]] ziņām, anti dzīvoja starp [[Dņestra|Dņestru]] un [[Dņepra|Dņepras]] upēm. [[Prokopijs no Cēzarejas]] norādīja, ka viņu apdzīvotās teritorijas austrumos sniedzās līdz [[Azovas jūra|Azovas jūrai]], bet rietumos — līdz [[Donava|Donavas]] ielejai. Tas liecina, ka dažādi avoti atšķirīgi noteica Antu savienības robežas.

Antu pastāvēšanas laikā tika uzsākta un aktīvi izmantota aizsardzības sistēma — Zmiijeva vaļņi, kuru būvniecība beidzās 7. gadsimtā pēc savienības sabrukuma.

10. gadsimtā arābu vēsturnieks [[Al-Masudi]] rakstīja, ka antiem bijusi sava valsts jau kopš 4. gadsimta beigām. Vēsturnieks [[Vasilijs Kļučevskis]] uzskatīja, ka pastāvējusi antu valdnieku militāra savienība, bet [[Boriss Grekovs]] šo viedokli atbalstīja. [[Francis Dvorniks]] pieļāva, ka antu valsts teritorija sniegusies līdz [[Silēzija|Silēzijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/gromadskiy-lad-ta-pershi-uyavlennya-pro-politiku-na-ukrayinskih-zemlyah-rannoderzhavnogo-periodu|title=Громадський лад та перші уявлення про політику на українських землях ранньодержавного періоду}}&lt;/ref&gt;

Arheoloģiski anti tiek saistīti ar [[Penkovas kultūra|Penkovas kultūru]]. Atrasti dažādi arheoloģiskie priekšmeti — zelta un sudraba dārgumi, kā arī rotaslietas un zirgu ekipējums no sudraba, bronzas un citiem metāliem. Īpaši raksturīgas ir bronzas saktas ar emalju, kuru ražošanas centrs, iespējams, atradās [[Kijiva]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Senās tautas]]
[[Kategorija:4. gadsimts]]
[[Kategorija:7. gadsimts]]</text>
      <sha1>fl7d49e39119z27f5ixeqney1jmdy5f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448758</id>
      <parentid>4448756</parentid>
      <timestamp>2026-04-01T21:14:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4448758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2852" sha1="jak8ahmblfv3hyo0xmi93p318rcecbo" xml:space="preserve">[[Attēls:Antes01.png|thumb|Antu savienības robežas]]
'''Antu savienība''' bija politiska un militāra cilšu apvienība, ko veidoja [[anti]] — [[Slāvi|slāvu]] vai [[Rietumbalti|rietumbaltu]] izcelsmes tauta, kas pastāvēja no 4. līdz 7. gadsimta sākumam (602. gadam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uahistory.co/pidruchniki/ukraine-history-posibnik-2015/10.php|title=Племінний союз антів (IV-VII ст. н.е.) та імперія гунів}}&lt;/ref&gt;

Savienība sabruka [[Avāri|avāru]] iebrukuma rezultātā. Lielākā daļa iedzīvotāju izklīda Ziemeļu Melnās jūras piekrastes reģionā — mūsdienu Kijivas, Čerņihivas un Polisjas apvidos.

Antu cilšu struktūra ietekmēja vēlākos slāvu cilšu veidojumus 8.—9. gadsimtā un, iespējams, kļuva par pamatu slāvu tautu attīstībai. Antu ietekme novērojama arī [[bulgāri|bulgāru]] un [[rumāņi|rumāņu]] [[Etnoģenēze|etnoģenēzē]].

Pēc [[Jordans (vēsturnieks)|Jordana]] ziņām, anti dzīvoja starp [[Dņestra|Dņestru]] un [[Dņepra|Dņepras]] upēm. [[Prokopijs no Cēzarejas]] norādīja, ka viņu apdzīvotās teritorijas austrumos sniedzās līdz [[Azovas jūra|Azovas jūrai]], bet rietumos — līdz [[Donava|Donavas]] ielejai. Tas liecina, ka dažādi avoti atšķirīgi noteica Antu savienības robežas.

Antu pastāvēšanas laikā tika uzsākta un aktīvi izmantota aizsardzības sistēma — Zmiijeva vaļņi, kuru būvniecība beidzās 7. gadsimtā pēc savienības sabrukuma.

10. gadsimtā arābu vēsturnieks [[Al-Masudi]] rakstīja, ka antiem bijusi sava valsts jau kopš 4. gadsimta beigām. Vēsturnieks [[Vasilijs Kļučevskis]] uzskatīja, ka pastāvējusi antu valdnieku militāra savienība, bet [[Boriss Grekovs]] šo viedokli atbalstīja. [[Francis Dvorniks]] pieļāva, ka antu valsts teritorija sniegusies līdz [[Silēzija|Silēzijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyberleninka.ru/article/n/gromadskiy-lad-ta-pershi-uyavlennya-pro-politiku-na-ukrayinskih-zemlyah-rannoderzhavnogo-periodu|title=Громадський лад та перші уявлення про політику на українських землях ранньодержавного періоду}}&lt;/ref&gt;

Arheoloģiski anti tiek saistīti ar [[Penkovas kultūra|Penkovas kultūru]]. Atrasti dažādi arheoloģiskie priekšmeti — zelta un sudraba dārgumi, kā arī rotaslietas un zirgu ekipējums no sudraba, bronzas un citiem metāliem. Īpaši raksturīgas ir bronzas saktas ar emalju, kuru ražošanas centrs, iespējams, atradās [[Kijiva]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Senās tautas]]
[[Kategorija:4. gadsimts]]
[[Kategorija:7. gadsimts]]</text>
      <sha1>jak8ahmblfv3hyo0xmi93p318rcecbo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Antu savienība</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627597</id>
    <revision>
      <id>4448757</id>
      <timestamp>2026-04-01T21:14:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Votre Provocateur |tēma       = Vēsture |valsts     = Ukraina }}</comment>
      <origin>4448757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="qrbwfguat89u19fcw5h9cggzg03jdlu" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Votre Provocateur
|tēma       = Vēsture
|valsts     = Ukraina
}}</text>
      <sha1>qrbwfguat89u19fcw5h9cggzg03jdlu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kriss1907</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627598</id>
    <revision>
      <id>4448764</id>
      <timestamp>2026-04-01T22:02:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="9g3dayb54nu8bcx0wnobjzkwmnriqvx" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kriss1907}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 01.02 (EEST)</text>
      <sha1>9g3dayb54nu8bcx0wnobjzkwmnriqvx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ExactlyIndeed</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627599</id>
    <revision>
      <id>4448765</id>
      <timestamp>2026-04-01T22:08:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="ssljvei0y8ih7gv7eu3u909u4sc6kwg" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ExactlyIndeed}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 01.08 (EEST)</text>
      <sha1>ssljvei0y8ih7gv7eu3u909u4sc6kwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Purvagars</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627600</id>
    <revision>
      <id>4448773</id>
      <timestamp>2026-04-01T23:48:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="pulorz808d3tkgg9cp7wxm27lk3288x" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Purvagars}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 02.48 (EEST)</text>
      <sha1>pulorz808d3tkgg9cp7wxm27lk3288x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:LU-0038</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627601</id>
    <revision>
      <id>4448775</id>
      <timestamp>2026-04-02T00:26:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="fw7tpvgqfg7t6918g3b0ksgo0dhga27" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=LU-0038}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 03.26 (EEST)</text>
      <sha1>fw7tpvgqfg7t6918g3b0ksgo0dhga27</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Darúvil</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627602</id>
    <revision>
      <id>4448783</id>
      <timestamp>2026-04-02T02:14:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448783</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="83e6q3mg01ptx6n3v0wezyocs5r6d8h" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Darúvil}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 05.14 (EEST)</text>
      <sha1>83e6q3mg01ptx6n3v0wezyocs5r6d8h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Omars Pajičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627603</id>
    <revision>
      <id>4448792</id>
      <timestamp>2026-04-02T04:30:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste  |            vārds = Omars Pajičs  |       vārds_orig = ''Omar Pajić''  |           attēls =   |          att_izm =   |         paraksts =  &lt;!------ Personas dati ------&gt;  |      pilns vārds =   |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}}  |          dz_viet = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Mostara}}  |          mir_dat =   |         mir_viet =   |          tautība =   |           garums = 205 [[centimetrs|cm]]  |            s...</comment>
      <origin>4448792</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4162" sha1="8qmumv2ezqz5up7xb63kvytvntx4l8u" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Omars Pajičs
 |       vārds_orig = ''Omar Pajić''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}}
 |          dz_viet = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Mostara}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 205 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 85 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2018
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2019
 |          klubs 1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras &quot;Zrinjski&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2019—2020
 |          klubs 2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Kapļinas &quot;Lasta&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2020—2022
 |          klubs 3 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras &quot;Zrinjski&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2022—2023
 |          klubs 4 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} ''[[Spars Realway]]''
 |         kl_sez 5 = 2023
 |          klubs 5 = {{flaga|Serbija}} ''[[Kolubara]]''
 |         kl_sez 6 = 2024—2024
 |          klubs 6 = {{flaga|Serbija}} ''[[Tamis]]''
 |         kl_sez 7 = 2024—2025
 |          klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Viimsi KK]]''
 |         kl_sez 8 = 2025—pašlaik
 |          klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Omars Pajičs''' ({{val|bs|Omar Pajić}}; dzimis {{dat|1999|8|24}} [[Mostara|Mostarā]]) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]].

== Karjera ==
O. Pajičs karjeras pirmās sezonas aizvadījis dzimtenes [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] klubos, pēc tam spēlējis [[Serbija|Serbijā]].

2024. gada vasarā viņš pievienojās [[Igaunija]]s basketbola klubam ''[[Viimsi KK]]'', kļūstot par vienu no tā līderiem. 2025. gada vasarā pārcēlās uz citu [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Arī Valmieras klubā O. Pajičs nostiprinājās kā pirmā piecinieka centra spēlētājs, kopā ar klubu uzcīnot 2026. gada [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{basketbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pajičs, Omars}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]</text>
      <sha1>8qmumv2ezqz5up7xb63kvytvntx4l8u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448793</id>
      <parentid>4448792</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:34:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448793</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4336" sha1="s3y2h9a39u4k4ginnb1fvtpjjn1syik" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Omars Pajičs
 |       vārds_orig = ''Omar Pajić''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}}
 |          dz_viet = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Mostara}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 205 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 85 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2018
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 29
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2019
 |          klubs 1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras &quot;Zrinjski&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2019—2020
 |          klubs 2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Kapļinas &quot;Lasta&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2020—2022
 |          klubs 3 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras &quot;Zrinjski&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2022—2023
 |          klubs 4 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} ''[[Spars Realway]]''
 |         kl_sez 5 = 2023
 |          klubs 5 = {{flaga|Serbija}} ''[[Kolubara]]''
 |         kl_sez 6 = 2024—2024
 |          klubs 6 = {{flaga|Serbija}} ''[[Tamis]]''
 |         kl_sez 7 = 2024—2025
 |          klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Viimsi KK]]''
 |         kl_sez 8 = 2025—pašlaik
 |          klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Omars Pajičs''' ({{val|bs|Omar Pajić}}; dzimis {{dat|1999|8|24}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/komanda/valmiera-glass-via/omar-pajic|title=Omar Pajić|website=www.vgvia.lv|access-date=2026-04-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; [[Mostara|Mostarā]]) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]].

== Karjera ==
O. Pajičs karjeras pirmās sezonas aizvadījis dzimtenes [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] klubos, pēc tam spēlējis [[Serbija|Serbijā]].

2024. gada vasarā viņš pievienojās [[Igaunija]]s basketbola klubam ''[[Viimsi KK]]'', kļūstot par vienu no tā līderiem. 2025. gada vasarā pārcēlās uz citu [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Arī Valmieras klubā O. Pajičs nostiprinājās kā pirmā piecinieka centra spēlētājs, kopā ar klubu uzcīnot 2026. gada [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{basketbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pajičs, Omars}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]</text>
      <sha1>s3y2h9a39u4k4ginnb1fvtpjjn1syik</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448795</id>
      <parentid>4448793</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T04:35:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4448795</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4567" sha1="kp2cauqty9v6xyfb5ab4xfn8raapbou" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Omars Pajičs
 |       vārds_orig = ''Omar Pajić''
 |           attēls = 
 |          att_izm = 
 |         paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}}
 |          dz_viet = {{vieta|Bosnija un Hercegovina|Mostara}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |           garums = 205 [[centimetrs|cm]]
 |            svars = 85 [[kilograms|kg]]
 |              poz = [[centrs (basketbols)|centrs]]
 |          kar_sāk = 2018
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = 
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
 |           numurs = 29
 |            amats = 
 |             līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2018—2019
 |          klubs 1 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras &quot;Zrinjski&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2019—2020
 |          klubs 2 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Kapļinas &quot;Lasta&quot;]]
 |         kl_sez 3 = 2020—2022
 |          klubs 3 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Mostaras &quot;Zrinjski&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2022—2023
 |          klubs 4 = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} ''[[Spars Realway]]''
 |         kl_sez 5 = 2023
 |          klubs 5 = {{flaga|Serbija}} ''[[KK Kolubara]]''
 |         kl_sez 6 = 2024—2024
 |          klubs 6 = {{flaga|Serbija}} ''[[KK Tamis]]''
 |         kl_sez 7 = 2024—2025
 |          klubs 7 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Viimsi KK]]''
 |         kl_sez 8 = 2025—pašlaik
 |          klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
}}
'''Omars Pajičs''' ({{val|bs|Omar Pajić}}; dzimis {{dat|1999|8|24}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vgvia.lv/komanda/valmiera-glass-via/omar-pajic|title=Omar Pajić|website=www.vgvia.lv|access-date=2026-04-02|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt; [[Mostara|Mostarā]]) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]].

== Karjera ==
O. Pajičs karjeras pirmās sezonas aizvadījis dzimtenes [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] klubos, pēc tam spēlējis [[Serbija|Serbijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Omar-Pajic/Summary/120292|title=Omar Pajic Player Profile, Valmiera Glass Via - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2026-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

2024. gada vasarā viņš pievienojās [[Igaunija]]s basketbola klubam ''[[Viimsi KK]]'', kļūstot par vienu no tā līderiem. 2025. gada vasarā pārcēlās uz citu [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubu [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]. Arī Valmieras klubā O. Pajičs nostiprinājās kā pirmā piecinieka centra spēlētājs, kopā ar klubu uzcīnot 2026. gada [[Latvijas Basketbola kauss|Latvijas kausu]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}


{{basketbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pajičs, Omars}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas basketbolisti]]
[[Kategorija:Basketbola centri]]</text>
      <sha1>kp2cauqty9v6xyfb5ab4xfn8raapbou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Omars Pajičs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627604</id>
    <revision>
      <id>4448796</id>
      <timestamp>2026-04-02T04:39:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Biafra |tēma       = Sports |valsts     = Bosnija un Hercegovina }}</comment>
      <origin>4448796</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102" sha1="7ctklmp7vl8dhwsbqijb3j74qecf0cl" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Biafra
|tēma       = Sports
|valsts     = Bosnija un Hercegovina
}}</text>
      <sha1>7ctklmp7vl8dhwsbqijb3j74qecf0cl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>De'Aaron Fox</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627605</id>
    <redirect title="De&#039;Ārons Fokss" />
    <revision>
      <id>4448798</id>
      <timestamp>2026-04-02T04:42:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[De'Ārons Fokss]]</comment>
      <origin>4448798</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="1lpqk6bsqdrm1s2kbu2o8ymjpcnf8t6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[De'Ārons Fokss]]</text>
      <sha1>1lpqk6bsqdrm1s2kbu2o8ymjpcnf8t6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RAF-M1 &quot;Roksana&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627606</id>
    <redirect title="RAF-М1 &quot;Roksana&quot;" />
    <revision>
      <id>4448805</id>
      <timestamp>2026-04-02T04:49:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[RAF-М1 &quot;Roksana&quot;]]</comment>
      <origin>4448805</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="rxlyvsngcei5ir550f5x8e2nsj8u9p1" xml:space="preserve">#REDIRECT [[RAF-М1 &quot;Roksana&quot;]]</text>
      <sha1>rxlyvsngcei5ir550f5x8e2nsj8u9p1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Dzelzcelnieku kult-pils.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>627607</id>
    <revision>
      <id>4448819</id>
      <timestamp>2026-04-02T05:35:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vecakina</username>
        <id>58330</id>
      </contributor>
      <comment>Dzelzceļnieku kultūras pils, bilde no žurnāla &quot;Māksla&quot;, bildes autors nav norādīts</comment>
      <origin>4448819</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="143" sha1="ogsaz6zofes4n9b6x3eqsc9fbjqujo1" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Dzelzceļnieku kultūras pils, bilde no žurnāla &quot;Māksla&quot;, bildes autors nav norādīts
== Licence ==
{{PD-padomju prese}}</text>
      <sha1>ogsaz6zofes4n9b6x3eqsc9fbjqujo1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plateļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627608</id>
    <revision>
      <id>4448822</id>
      <timestamp>2026-04-02T05:46:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Plateļi | official_name = ''Plateliai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Monument dedicated to the Independence of Lithuania in Plateliai, Lithuania.jpg | image_caption = Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis Plateļos | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Pluņģes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_ty...</comment>
      <origin>4448822</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3852" sha1="p1kvy0m9gu5o9o7qow8862wtch25x0j" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Plateļi
| official_name = ''Plateliai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Monument dedicated to the Independence of Lithuania in Plateliai, Lithuania.jpg
| image_caption = Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis Plateļos
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Pluņģes rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Telšu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Pluņģes rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Plateļu seņūnija]]
| area_total_km2 = 1.83
| population_total = 713
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 02 | lats = 49 | latNS = N
| longd = 21 | longm = 49 | longs = 23 | longEW = E
| elevation_m = 160
| website = 
}}
'''Plateļi''' ({{val|lt|Plateliai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Telšu apriņķis|Telšu apriņķa]] [[Pluņģes rajona pašvaldība|Pluņģes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitijas nacionālais parks|Žemaitijas nacionālā parka]] teritorijā, [[Plateļu ezers|Plateļu ezera]] rietumu krastā, 20 kilometrus uz ziemeļiem no [[Pluņģe]]s.

== Vēsture ==
Plateļi vēstures avotos pirmo reizi minēti 1450. gadā. Sākotnēji apdzīvotā vieta un pils atradās ezera Pils salā, bet pirmā baznīca uzcelta 16. gadsimtā Šventorkalnes pussalā, kuru ar salu savienoja tilts. 17. gadsimta beigās miests tika pārcelts uz pašreizējo vietu krastā. 1792. gadā karalis [[Staņislavs Poņatovskis]] piešķīra Plateļiem [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni.

Padomju periodā miests attīstījās kā Plateļu kolhoza centrālais ciemats un Žemaitijas nacionālā parka (dibināts 1991. gadā, bet plānots jau agrāk) administratīvais un tūrisma centrs. Miestā tika izveidota jahtu piestātne, atpūtas bāzes un muzeji, vienlaikus saglabājot dabas un arhitektūras līdzsvaru. 1997. gadā tika atjaunots vēsturiskais miesta ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Plateļu Sv. Pētera un Pāvila baznīca: celta 1744. gadā, tā ir viena no vecākajām koka baznīcām Lietuvā. Tā būvēta no tēstiem baļķiem bez naglām un ir izcils žemaišu koka baroka piemineklis.
* Plateļu muižas ansamblis: muiža vēsturiski piederēja franču izcelsmes muižnieku Šuazelu-Gofjē (''Choiseul-Gouffier'') dzimtai. Mūsdienās muižas staļļos un klētī izvietots Žemaitijas nacionālā parka ekspozīciju centrs un Slēpju muzejs.
* Plateļu ezers: lielākais un dziļākais ezers [[Žemaitija|Žemaitijā]] ar septiņām salām. Ezers ir iecienīts burāšanas, niršanas un dabas tūrisma galamērķis.
* Aukstā kara muzejs: atrodas netālu no miesta Plokštinē bijušajā padomju kodolraķešu bāzē, kas ir unikāls objekts Eiropā.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Plateļu ģimnāzija, bibliotēka, pasts un nacionālā parka administrācija. Plateļi ir viens no galvenajiem žemaišu kultūras un folkloras centriem, kurā ik gadu norisinās tradicionālie Užgavēnes ([[Meteņi|Meteņu]]) svētki un mūzikas festivāli. Saimnieciski miests ir cieši saistīts ar tūrismu, ekoloģisko lauksaimniecību un mežsaimniecību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.znp.lt/ Žemaitijas nacionālā parka oficiālā vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Pluņģes rajona pašvaldība]]
[[Kategorija:Žemaitijas nacionālais parks]]</text>
      <sha1>p1kvy0m9gu5o9o7qow8862wtch25x0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plateliai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627609</id>
    <redirect title="Plateļi" />
    <revision>
      <id>4448823</id>
      <timestamp>2026-04-02T05:47:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Plateļi]]</comment>
      <origin>4448823</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="2dzv1tn23ezwr0ap38a7s7wxpvvtc1p" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Plateļi]]</text>
      <sha1>2dzv1tn23ezwr0ap38a7s7wxpvvtc1p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Beduins</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627610</id>
    <revision>
      <id>4448839</id>
      <timestamp>2026-04-02T06:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448839</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="q6vs0696q30mofcu1xdu9h23jtx6thr" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Beduins}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.37 (EEST)</text>
      <sha1>q6vs0696q30mofcu1xdu9h23jtx6thr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Thomas8122</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627611</id>
    <revision>
      <id>4448844</id>
      <timestamp>2026-04-02T06:43:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448844</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="4xlx8z9gmfubtrpyzw6k2au84ck3zi7" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Thomas8122}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.43 (EEST)</text>
      <sha1>4xlx8z9gmfubtrpyzw6k2au84ck3zi7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skaistģire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627612</id>
    <revision>
      <id>4448853</id>
      <timestamp>2026-04-02T06:50:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skaistģire | official_name = ''Skaistgirys'' | settlement_type = miests | image_skyline = Skaistgirys1.JPG | image_caption = Skaistģires panorāma | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Jonišķu rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašval...</comment>
      <origin>4448853</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3381" sha1="e9d6i3rk7w411r6rapu3prf9okpsw07" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Skaistģire
| official_name = ''Skaistgirys''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Skaistgirys1.JPG
| image_caption = Skaistģires panorāma
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Jonišķu rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Šauļu apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Jonišķu rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Skaistģires seņūnija]]
| area_total_km2 = 3.02
| population_total = 701
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 56 | latm = 18 | lats = 29 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 23 | longs = 17 | longEW = E
| elevation_m = 55
| website = 
}}
'''Skaistģire''' ({{val|lt|Skaistgirys}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķī]], [[Jonišķu rajona pašvaldība|Jonišķu rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas 17 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Jonišķi]]em, tiešā Latvijas robežas tuvumā.

== Vēsture ==
Skaistģire rakstos pirmo reizi minēta 1426. gadā kā apmetne mežainā apvidū (nosaukums lietuviešu valodā nozīmē ‘skaistais sils’ vai ‘skaistais mežs’). 18. gadsimtā tā piederēja muižniekiem fon der Ropiems (''von der Ropp''). Miesta attīstību 19. gadsimtā veicināja [[Dolomīts|dolomīta]] ieguve un lauksaimniecība.

Padomju periodā Skaistģire bija kolhoza ''Pergalė'' (Uzvara) centrālais ciemats. Saimniecība bija viena no modernākajām un turīgākajām reģionā, kas ļāva izveidot paraugciemata infrastruktūru ar asfaltētām ielām, daudzdzīvokļu mājām un plašu parku. 2005. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Skaistģires Sv. Jura baznīca: celta no 1827. gada, tā ir unikāla mūra celtne, kuras būvniecībā izmantots vietējais [[dolomīts]] un šķeltie akmeņi. Baznīcas ansamblī ietilpst arī zvanu tornis un vārti.
* Skaistģires parks: izveidots 1963. gadā pēc kolhoza priekšsēdētāja Jona Viļūna iniciatīvas. Parks ir viens no labākajiem šāda veida piemēriem Lietuvā ar dīķu sistēmu, estrādi un daudzveidīgiem stādījumiem.
* Vēsturiskā muižas apbūve: saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un muižas parka fragmenti.
* Dolomīta karjeri: miesta apkārtnē joprojām notiek dolomīta ieguve, kas ietekmē vietējo ainavu un saimniecību.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Skaistģires ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras nams. Tā kā Skaistģire atrodas tieši pie robežas, vēsturiski un arī mūsdienās šeit ir cieši kontakti ar kaimiņos esošajiem Latvijas iedzīvotājiem Zemgalē. Saimnieciski miests ir nozīmīgs graudkopības un minerālresursu ieguves centrs Jonišķu rajonā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.joniskis.lt/ Jonišķu rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Jonišķu rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>e9d6i3rk7w411r6rapu3prf9okpsw07</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skaistgirys</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627613</id>
    <redirect title="Skaistģire" />
    <revision>
      <id>4448856</id>
      <timestamp>2026-04-02T06:52:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Skaistģire]]</comment>
      <origin>4448856</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="43n1j780gk9odbj8w3f44mgd8duzcuj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Skaistģire]]</text>
      <sha1>43n1j780gk9odbj8w3f44mgd8duzcuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skaistgire</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627614</id>
    <redirect title="Skaistģire" />
    <revision>
      <id>4448857</id>
      <timestamp>2026-04-02T06:52:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Skaistģire]]</comment>
      <origin>4448857</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="43n1j780gk9odbj8w3f44mgd8duzcuj" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Skaistģire]]</text>
      <sha1>43n1j780gk9odbj8w3f44mgd8duzcuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Janisspekotajs1</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627615</id>
    <revision>
      <id>4448867</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:03:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448867</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="qzevw9pb9jn2bf1o8g0iqrw37iy48cb" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Janisspekotajs1}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.03 (EEST)</text>
      <sha1>qzevw9pb9jn2bf1o8g0iqrw37iy48cb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Alsēdži</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627616</id>
    <revision>
      <id>4448875</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:22:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448875</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Lekēči</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627617</id>
    <revision>
      <id>4448876</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448876</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Šēta</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627618</id>
    <revision>
      <id>4448877</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:23:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448877</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Butrimone</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627619</id>
    <revision>
      <id>4448878</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:23:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448878</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ģirkalne</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627620</id>
    <revision>
      <id>4448879</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:23:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448879</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kačerģine</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627621</id>
    <revision>
      <id>4448880</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:23:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448880</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Vandžogala</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627622</id>
    <revision>
      <id>4448881</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:24:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448881</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Žeimji</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627623</id>
    <revision>
      <id>4448882</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:24:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448882</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Rozalima</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627624</id>
    <revision>
      <id>4448883</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:24:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448883</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Īlaķi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627625</id>
    <revision>
      <id>4448884</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:24:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448884</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Plateļi</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627626</id>
    <revision>
      <id>4448886</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:25:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448886</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Skaistģire</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627627</id>
    <revision>
      <id>4448887</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:25:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448887</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seiriji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627628</id>
    <revision>
      <id>4448893</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:36:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Seiriji | official_name = ''Seirijai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Seriju baznycia.jpg | image_caption = Seiriju Vissvētākās Jaunavas Marijas Škapliera baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Lazdiju rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]...</comment>
      <origin>4448893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3583" sha1="mrhcz004mc322mo7pf3ynltpysfapqj" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Seiriji
| official_name = ''Seirijai''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Seriju baznycia.jpg
| image_caption = Seiriju Vissvētākās Jaunavas Marijas Škapliera baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Lazdiju rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Alītas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Lazdiju rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Seiriju seņūnija]]
| area_total_km2 = 2.31
| population_total = 679
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 54 | latm = 14 | lats = 02 | latNS = N
| longd = 23 | longm = 48 | longs = 47 | longEW = E
| elevation_m = 130
| website = 
}}
'''Seiriji''' ({{val|lt|Seirijai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Alītas apriņķis|Alītas apriņķa]] [[Lazdiju rajona pašvaldība|Lazdiju rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Sūduvas augstiene|Sūduvas augstienē]] 20 kilometrus uz austrumiem no [[Lazdiji]]em, pie Seirija ezera.

== Vēsture ==
Seiriji vēstures avotos pirmo reizi minēti 16. gadsimta sākumā. Miesta attīstība 16. un 17. gadsimtā bija cieši saistīta ar ietekmīgo Radzivilu dzimtu, kas šeit nodibināja muižu un padarīja Seirijus par vienu no reformācijas centriem Lietuvas dienvidos, šit izplatījās [[kalvinisms]]. 1584. gadā šeit tika uzcelta viena no pirmajām reformātu baznīcām. 1671. gadā miests ieguva tirdzniecības privilēģijas un pilsētas tiesības, bet 1797. gadā kļuva par karaļa (kroņa) pilsētu.

Padomju periodā Seiriji bija kolhoza ''Vienybė'' centrālais ciemats. Saimniecība specializējās laukkopībā un nodrošināja darba vietas lielākajai daļai miesta iedzīvotāju. Šajā laikā tika mērķtiecīgi attīstīta ciemata infrastruktūra, uzbūvējot daudzdzīvokļu mājas, kultūras namu un paplašinot vidusskolu. 2003. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Seiriju Vissvētākās Jaunavas Marijas baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1577. līdz 1584. gadam, vēlāk vairākkārt pārbūvēta, iegūstot renesanses un klasicisma iezīmes. Tā ir viena no vecākajām baznīcām reģionā.
* Vēsturiskais miesta plānojums: Seiriji ir saglabājuši mērķtiecīgi veidoto taisnstūrveida ielu tīklu ar centrālo laukumu, kas raksturīgs 16. gadsimta pilsētplānošanai.
* Seirija ezers: atrodas dienvidos no miesta, iecienīta atpūtas un zvejas vieta.
* Holokausta upuru piemiņas vieta: Seirijos pirms Otrā pasaules kara bija ļoti daudzskaitlīga ebreju kopiena; miestā un tā apkārtnē uzstādīti pieminekļi traģisko notikumu piemiņai.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Seiriju Antana Žmuidzinaviča ģimnāzija (nosaukta šeit dzimušā slavenā lietuviešu gleznotāja vārdā), bibliotēka, pasts un kultūras nams. Seiriji ir nozīmīgs vietējais izglītības un kultūras centrs Lazdiju rajona austrumu daļā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.lazdijai.lt/ Lazdiju rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Lazdiju rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>mrhcz004mc322mo7pf3ynltpysfapqj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seirijai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627629</id>
    <redirect title="Seiriji" />
    <revision>
      <id>4448895</id>
      <timestamp>2026-04-02T07:37:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Seiriji]]</comment>
      <origin>4448895</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="gz23wkj203l3g4sq3siy32ydn1bopcb" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Seiriji]]</text>
      <sha1>gz23wkj203l3g4sq3siy32ydn1bopcb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:E mln e</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627630</id>
    <revision>
      <id>4448906</id>
      <timestamp>2026-04-02T08:01:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448906</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="2kzk4froo0yrgvbo2fqlzskjbcgados" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=E mln e}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 11.01 (EEST)</text>
      <sha1>2kzk4froo0yrgvbo2fqlzskjbcgados</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mati10justin</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627631</id>
    <revision>
      <id>4448914</id>
      <timestamp>2026-04-02T08:17:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448914</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="a06gae5mnkgitxmm19149d9x1i4lzdy" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mati10justin}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 11.17 (EEST)</text>
      <sha1>a06gae5mnkgitxmm19149d9x1i4lzdy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Cafalhys3w3</title>
    <ns>3</ns>
    <id>627632</id>
    <revision>
      <id>4448922</id>
      <timestamp>2026-04-02T08:35:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4448922</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="96dypbkk42caeufvryblvm20as5ry3t" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Cafalhys3w3}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 11.35 (EEST)</text>
      <sha1>96dypbkk42caeufvryblvm20as5ry3t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Seiriji</title>
    <ns>1</ns>
    <id>627633</id>
    <revision>
      <id>4448927</id>
      <timestamp>2026-04-02T08:40:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{CEE Spring 2026  |dalībnieks = Kikos |tēma       = daba un ģeogrāfija |valsts     = Lietuva }}</comment>
      <origin>4448927</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="100" sha1="i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq" xml:space="preserve">{{CEE Spring 2026 
|dalībnieks = Kikos
|tēma       = daba un ģeogrāfija
|valsts     = Lietuva
}}</text>
      <sha1>i5dq9727eglqqeagy0kf62gh3kibnrq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Top secret ver1.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>627634</id>
    <revision>
      <id>4448939</id>
      <timestamp>2026-04-02T08:57:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[Top Secret!]]'' plakāts. No: [[:en:File:Top secret ver1.jpg]]</comment>
      <origin>4448939</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="126" sha1="ihh4fgzbdbfcd81rzl52bkq6mw4akui" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[Top Secret!]]'' plakāts. No: [[:en:File:Top secret ver1.jpg]]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>ihh4fgzbdbfcd81rzl52bkq6mw4akui</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Top Secret!</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627636</id>
    <revision>
      <id>4448952</id>
      <timestamp>2026-04-02T09:28:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Top Secret!'' | operators =  | attēls = Top secret ver1.jpg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = asa sižeta komēdija | režisors = * [[Džims Abrahamss]] * [[Deivids Cukers]] * [[Džerijs Cukers]] | producents =  | scenārijs = * Džims Abrahamss * Deivids Cukers * Džerijs Cukers * [[Martins Bērks]] | aktieri = * [[Vels Kilmers]] * [[Lūsija Gateridža]] * [[Omārs Šarifs]] * [[Pīters Kušings]] * Maikls Gof...</comment>
      <origin>4448952</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2835" sha1="r9ovnda5j64lvzcd0ly4d50pve2zl0l" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Top Secret!''
| operators = 
| attēls = Top secret ver1.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = asa sižeta komēdija
| režisors = * [[Džims Abrahamss]]
* [[Deivids Cukers]]
* [[Džerijs Cukers]]
| producents = 
| scenārijs = * Džims Abrahamss
* Deivids Cukers
* Džerijs Cukers
* [[Martins Bērks]]
| aktieri = * [[Vels Kilmers]]
* [[Lūsija Gateridža]]
* [[Omārs Šarifs]]
* [[Pīters Kušings]]
* [[Maikls Gofs]]
* [[Džeremijs Kemps]]
| mūzika = [[Moriss Žārs]]
| oriģinālnos = ''Top Secret!''
| studija = ''Kingsmere Properties''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1984|6|22}}
| ilgums = 90 minūtes
| valsts = * {{USA}}
* {{GBR}}
| valoda = * [[Angļu valoda|angļu]]
* [[Vācu valoda|vācu]]
* [[jidišs]]
* [[Latīņu valoda|latīņu]]
* [[Franču valoda|franču]]
| budžets = {{ASV dolārs|9 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|20,5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl293045761/weekend/|title=Top Secret! |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|2}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''Top Secret!''''' ir 1984. gada [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[kinokomēdija]], kuras režisori ir [[Džims Abrahamss]], [[Deivids Cukers]] un [[Džerijs Cukers]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Vels Kilmers]] (kuram tā ir kino debija), [[Lūsija Gateridža]], [[Omārs Šarifs]], [[Pīters Kušings]], [[Maikls Gofs]] un [[Džeremijs Kemps]].

Filma stāsta par amerikāņu rokenrola dziedātāju, kurš tiek uzaicināts uz kultūras festivālu [[Austrumvācija|Austrumvācijā]], lai novērstu uzmanību no [[NATO]] zemūdeņu iznīcināšanas plāna, taču viņš nejauši iesaistās pretošanās kustībā, kuras mērķis ir glābt ieslodzītu zinātnieku.

Filmas ''Top Secret!'' pirmizrāde notika {{Dat|1984|6|22|5=bez}} un to izplatīja ''[[Paramount Pictures]]''. Filma guva pārsvarā pozitīvus kritiķu vērtējumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/1021699-top_secret|title=Top Secret! {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-04-02|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/top-secret-1984|title=Top Secret! movie review &amp; film summary review:|website=www.rogerebert.com|access-date=2026-04-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:1984. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]
[[Kategorija:Spiegu filmas]]
[[Kategorija:Muzikālās filmas]]
[[Kategorija:Paramount Pictures filmas]]</text>
      <sha1>r9ovnda5j64lvzcd0ly4d50pve2zl0l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumeiropas virtuve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627637</id>
    <revision>
      <id>4448956</id>
      <timestamp>2026-04-02T09:51:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <comment>Šis arī būtu konkursa raksts. Tā kā minētas dažādas valstis, diskusijā vajadzīgo ielikt nemācēšu, varbūt {{ping|Treisijs}} vai kāds cits var palīdzēt.</comment>
      <origin>4448956</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5782" sha1="6m0r47ii5gvimbrpvnqclhzwnr9r05m" xml:space="preserve">[[Attēls:Borscht_served.jpg|thumb| [[Borščs]] ir izplatīts ēdiens daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs]]
[[Attēls:Sarmalute_mamaliguta.JPG|thumb| [[Kāpostu tīteņi]] (''sarma'' un ''mamaliga'') ir populāri Rumānijā, Moldāvijā un citās Austrumeiropas valstīs]]
'''Austrumeiropas virtuve''' ir kulināro tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Austrumeiropa]]s reģiona tautām. Tā apvieno dažādu kultūru, valodu, reliģiju un vēsturisko ietekmju radītās ēdienu tradīcijas. Austrumeiropas virtuve ir daudzveidīga, sātīga un vēsturiski bagāta. To raksturo vietējo produktu izmantošana, konservēšanas tradīcijas un dažādu kultūru ietekmju saplūšana.

Austrumeiropas virtuvi būtiski ietekmē [[klimats]], īpaši aukstās [[ziema]]s un mēreni siltās [[Vasara]]s, kas nosaka izmantoto produktu klāstu un ēdienu gatavošanas paņēmienus. Reģionā pastāv izteiktas atšķirības starp dažādām teritorijām, tomēr daudzām valstīm ir kopīgas kulinārās iezīmes.

Austrumeiropas līdzenuma valstīs — [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — virtuves ir savstarpēji līdzīgas, savukārt [[Kaukāzs|Kaukāza reģiona]]  tautu virtuvēm piemīt izteiktas lokālās īpatnības.

== Raksturojums ==
Kā norāda grāmatas ''“Etniskā ēdiena mīļotāja ceļabiedrs”'' autore Eva Zibarte, Austrumeiropas virtuve ir cieši saistīta ar reģiona vēsturisko attīstību, īpaši ar politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem pēc ilgstošiem satricinājumiem.&lt;ref name=&quot;companion&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Zibart Eve|title=Ethnic Food Lover's Companion: A Sourcebook for Understanding the Cuisines of the World|url=https://books.google.com/books?id=9MEfv2p2JP4C&amp;lpg=PP1&amp;pg=PT51#q=Eastern%2BEurope%2Breconstruction|publisher=Menasha Ridge Press|date=2010|page=51–|isbn=978-0897327756}}&lt;/ref&gt;

Austrumeiropas virtuvi raksturo:
* sātīgums un augsta [[Kalorija|kaloriju]] vērtība,
* gaļas un sakņaugu plaša izmantošana,
* [[kāpināšana]]s, [[skābēšana]]s un [[marinēšana]]s tradīcijas,
* vienkāršu, bet barojošu ēdienu pārsvars.
Tradicionālie ēdieni bieži satur ievērojamu daudzumu [[Tauki|tauku]], [[sāls]] un [[Holesterīns|holesterīna]].&lt;ref name=&quot;companion&quot; /&gt;

== Galvenās sastāvdaļas ==
Austrumeiropas virtuvē plaši izmanto:
* [[Graudaugi|graudaugus]] — rudzus, miežus, kviešus, griķus, prosu,
* [[Piena produkti|piena produktus]] — skābo krējumu, biezpienu, sieru,
* [[Dārzenis|dārzeņus]] — kāpostus, bietes, kartupeļus, burkānus,
* [[Gaļa|gaļu]] — liellopu gaļu, cūkgaļu, jēra gaļu,
* [[Mājputni|mājputnus]] — vistas, pīles, zosis,
* [[zivis]] — lasi, līdaku, karpu, siļķi,
* [[Augļi|augļus]] un [[oga]]s — plūmes, ķiršus, avenes, bumbierus.
Mīklas izstrādājumos un konditorejā bieži izmanto [[ola]]s.

== Reliģijas ietekme ==
Uz Austrumeiropas virtuvi nozīmīga ietekme ir bijusi reliģiskajām tradīcijām. Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā dominēja [[pareizticība]], bet Polijā un Lietuvā  — [[katoļticība]].

Baznīcas noteiktie gavēņi ieviesa uztura ierobežojumus, kas veicināja:
* augu izcelsmes produktu lietošanu,
* graudaugu un putru ēdienu attīstību,
* kartupeļu ēdienu popularitāti.

Lai gan gavēņi aizņēma ievērojamu gada daļu, gaļas ēdieni saglabāja nozīmīgu vietu ikdienas uzturā.

Reģionos ar citām reliģijām un etniskajām grupām veidojās atšķirīgas kulinārās tradīcijas, piemēram:
* [[Tatāri|tatāru]] virtuvē izplatīta [[Zirgs|zirga]] gaļas izmantošana,
* [[Somugri|somugru]] tautu virtuvē sastopama dažādu gaļas veidu un zivju kombinēšana vienā ēdienā.&lt;ref name=&quot;somugru&quot;&gt;Mark Shamtsyan, Elena Kiprushkina, Diana Bogueva. Chapter 1 — Eastern European food cultures and traditions // Nutritional and Health Aspects of Traditional and Ethnic Foods, Nutritional and Health Aspects of Traditional and Ethnic Foods of Eastern Europe / Ed. D. Bogueva, T. Golikova, M. Shamtsyan et al. Academic Press, 2022, Pages 1-12, ISBN 9780128117347, https://doi.org/10.1016/B978-0-12-811734-7.00002-5.&lt;/ref&gt;

== Galvenie ēdienu veidi ==
=== Putras un graudaugu ēdieni ===
[[Putra]]s ir viens no senākajiem un izplatītākajiem ēdieniem visā reģionā. Tās gatavo no dažādiem graudaugiem.

No graudiem gatavo arī [[Ķīselis|ķīseļus]], tostarp raudzētus.

=== Maize ===
[[Maize]] Austrumeiropā izsenis bijusi pamatēdiens, un tai bieži piedēvēta simboliska un rituāla nozīme.

Izplatīti veidi:
* rudzu maize,
* apaļmaizes (''kalači, karavai'').

=== Mīklas izstrādājumi ===
Raksturīgi pildīti mīklas ēdieni:
* [[pelmeņi]],
* vareņiki,
* ''kolduni'',
* [[Cepelīns (ēdiens)|cepelīni]],
* ''haluški''.

Līdzīgi ēdieni sastopami arī tatāru virtuvē (piemēram, ''ehpočmaki'').

=== Kartupeļu ēdieni ===
Kopš 18. gadsimta kļuva par vienu no galvenajiem pārtikas produktiem kļuva [[kartupeļi]]. Raksturīgs kartupeļu ēdiens ir ''draniki'' (kartupeļu pankūkas).

=== Zupas ===
Austrumeiropas virtuvē plaši izplatītas ir dārzeņu [[zupa]]s, īpaši [[borščs]].

Boršča paveidi sastopami vairākās valstīs, tostarp Krievijā, Ukrainā, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Moldova|Moldovā]]. Sākotnēji boršča receptēs nebija biešu — tās tika ieviestas tikai pēc 17. gadsimta.

=== Piena produkti ===
Plaši tiek izmantots:
* [[skābais krējums]],
* [[biezpiens]],
* dažādi [[Siers|sieri]].

=== Dzērieni ===
Tradicionāli gatavoti dažādi mājas dzērieni:
* graudu dzērieni, piemēram, [[kvass]] un ''buza'',
* dzērieni no [[bērzu sula]]s,
* no [[Kadiķi|kadiķu]] ogām gatavots [[alus]],
* igauņu dzēriens ''taar''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>6m0r47ii5gvimbrpvnqclhzwnr9r05m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448957</id>
      <parentid>4448956</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:54:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Nacionālās virtuves]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4448957</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5820" sha1="nb2yl2vtin4c9cytz81t9zxibapy74m" xml:space="preserve">[[Attēls:Borscht_served.jpg|thumb| [[Borščs]] ir izplatīts ēdiens daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs]]
[[Attēls:Sarmalute_mamaliguta.JPG|thumb| [[Kāpostu tīteņi]] (''sarma'' un ''mamaliga'') ir populāri Rumānijā, Moldāvijā un citās Austrumeiropas valstīs]]
'''Austrumeiropas virtuve''' ir kulināro tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Austrumeiropa]]s reģiona tautām. Tā apvieno dažādu kultūru, valodu, reliģiju un vēsturisko ietekmju radītās ēdienu tradīcijas. Austrumeiropas virtuve ir daudzveidīga, sātīga un vēsturiski bagāta. To raksturo vietējo produktu izmantošana, konservēšanas tradīcijas un dažādu kultūru ietekmju saplūšana.

Austrumeiropas virtuvi būtiski ietekmē [[klimats]], īpaši aukstās [[ziema]]s un mēreni siltās [[Vasara]]s, kas nosaka izmantoto produktu klāstu un ēdienu gatavošanas paņēmienus. Reģionā pastāv izteiktas atšķirības starp dažādām teritorijām, tomēr daudzām valstīm ir kopīgas kulinārās iezīmes.

Austrumeiropas līdzenuma valstīs — [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — virtuves ir savstarpēji līdzīgas, savukārt [[Kaukāzs|Kaukāza reģiona]]  tautu virtuvēm piemīt izteiktas lokālās īpatnības.

== Raksturojums ==
Kā norāda grāmatas ''“Etniskā ēdiena mīļotāja ceļabiedrs”'' autore Eva Zibarte, Austrumeiropas virtuve ir cieši saistīta ar reģiona vēsturisko attīstību, īpaši ar politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem pēc ilgstošiem satricinājumiem.&lt;ref name=&quot;companion&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Zibart Eve|title=Ethnic Food Lover's Companion: A Sourcebook for Understanding the Cuisines of the World|url=https://books.google.com/books?id=9MEfv2p2JP4C&amp;lpg=PP1&amp;pg=PT51#q=Eastern%2BEurope%2Breconstruction|publisher=Menasha Ridge Press|date=2010|page=51–|isbn=978-0897327756}}&lt;/ref&gt;

Austrumeiropas virtuvi raksturo:
* sātīgums un augsta [[Kalorija|kaloriju]] vērtība,
* gaļas un sakņaugu plaša izmantošana,
* [[kāpināšana]]s, [[skābēšana]]s un [[marinēšana]]s tradīcijas,
* vienkāršu, bet barojošu ēdienu pārsvars.
Tradicionālie ēdieni bieži satur ievērojamu daudzumu [[Tauki|tauku]], [[sāls]] un [[Holesterīns|holesterīna]].&lt;ref name=&quot;companion&quot; /&gt;

== Galvenās sastāvdaļas ==
Austrumeiropas virtuvē plaši izmanto:
* [[Graudaugi|graudaugus]] — rudzus, miežus, kviešus, griķus, prosu,
* [[Piena produkti|piena produktus]] — skābo krējumu, biezpienu, sieru,
* [[Dārzenis|dārzeņus]] — kāpostus, bietes, kartupeļus, burkānus,
* [[Gaļa|gaļu]] — liellopu gaļu, cūkgaļu, jēra gaļu,
* [[Mājputni|mājputnus]] — vistas, pīles, zosis,
* [[zivis]] — lasi, līdaku, karpu, siļķi,
* [[Augļi|augļus]] un [[oga]]s — plūmes, ķiršus, avenes, bumbierus.
Mīklas izstrādājumos un konditorejā bieži izmanto [[ola]]s.

== Reliģijas ietekme ==
Uz Austrumeiropas virtuvi nozīmīga ietekme ir bijusi reliģiskajām tradīcijām. Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā dominēja [[pareizticība]], bet Polijā un Lietuvā  — [[katoļticība]].

Baznīcas noteiktie gavēņi ieviesa uztura ierobežojumus, kas veicināja:
* augu izcelsmes produktu lietošanu,
* graudaugu un putru ēdienu attīstību,
* kartupeļu ēdienu popularitāti.

Lai gan gavēņi aizņēma ievērojamu gada daļu, gaļas ēdieni saglabāja nozīmīgu vietu ikdienas uzturā.

Reģionos ar citām reliģijām un etniskajām grupām veidojās atšķirīgas kulinārās tradīcijas, piemēram:
* [[Tatāri|tatāru]] virtuvē izplatīta [[Zirgs|zirga]] gaļas izmantošana,
* [[Somugri|somugru]] tautu virtuvē sastopama dažādu gaļas veidu un zivju kombinēšana vienā ēdienā.&lt;ref name=&quot;somugru&quot;&gt;Mark Shamtsyan, Elena Kiprushkina, Diana Bogueva. Chapter 1 — Eastern European food cultures and traditions // Nutritional and Health Aspects of Traditional and Ethnic Foods, Nutritional and Health Aspects of Traditional and Ethnic Foods of Eastern Europe / Ed. D. Bogueva, T. Golikova, M. Shamtsyan et al. Academic Press, 2022, Pages 1-12, ISBN 9780128117347, https://doi.org/10.1016/B978-0-12-811734-7.00002-5.&lt;/ref&gt;

== Galvenie ēdienu veidi ==
=== Putras un graudaugu ēdieni ===
[[Putra]]s ir viens no senākajiem un izplatītākajiem ēdieniem visā reģionā. Tās gatavo no dažādiem graudaugiem.

No graudiem gatavo arī [[Ķīselis|ķīseļus]], tostarp raudzētus.

=== Maize ===
[[Maize]] Austrumeiropā izsenis bijusi pamatēdiens, un tai bieži piedēvēta simboliska un rituāla nozīme.

Izplatīti veidi:
* rudzu maize,
* apaļmaizes (''kalači, karavai'').

=== Mīklas izstrādājumi ===
Raksturīgi pildīti mīklas ēdieni:
* [[pelmeņi]],
* vareņiki,
* ''kolduni'',
* [[Cepelīns (ēdiens)|cepelīni]],
* ''haluški''.

Līdzīgi ēdieni sastopami arī tatāru virtuvē (piemēram, ''ehpočmaki'').

=== Kartupeļu ēdieni ===
Kopš 18. gadsimta kļuva par vienu no galvenajiem pārtikas produktiem kļuva [[kartupeļi]]. Raksturīgs kartupeļu ēdiens ir ''draniki'' (kartupeļu pankūkas).

=== Zupas ===
Austrumeiropas virtuvē plaši izplatītas ir dārzeņu [[zupa]]s, īpaši [[borščs]].

Boršča paveidi sastopami vairākās valstīs, tostarp Krievijā, Ukrainā, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Moldova|Moldovā]]. Sākotnēji boršča receptēs nebija biešu — tās tika ieviestas tikai pēc 17. gadsimta.

=== Piena produkti ===
Plaši tiek izmantots:
* [[skābais krējums]],
* [[biezpiens]],
* dažādi [[Siers|sieri]].

=== Dzērieni ===
Tradicionāli gatavoti dažādi mājas dzērieni:
* graudu dzērieni, piemēram, [[kvass]] un ''buza'',
* dzērieni no [[bērzu sula]]s,
* no [[Kadiķi|kadiķu]] ogām gatavots [[alus]],
* igauņu dzēriens ''taar''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nacionālās virtuves]]</text>
      <sha1>nb2yl2vtin4c9cytz81t9zxibapy74m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4448959</id>
      <parentid>4448957</parentid>
      <timestamp>2026-04-02T09:55:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Austrumeiropas virtuve]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4448959</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5858" sha1="ambgh03kt54xp6ix1ulcx9clpuzqm2f" xml:space="preserve">[[Attēls:Borscht_served.jpg|thumb| [[Borščs]] ir izplatīts ēdiens daudzās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs]]
[[Attēls:Sarmalute_mamaliguta.JPG|thumb| [[Kāpostu tīteņi]] (''sarma'' un ''mamaliga'') ir populāri Rumānijā, Moldāvijā un citās Austrumeiropas valstīs]]
'''Austrumeiropas virtuve''' ir kulināro tradīciju kopums, kas raksturīgs [[Austrumeiropa]]s reģiona tautām. Tā apvieno dažādu kultūru, valodu, reliģiju un vēsturisko ietekmju radītās ēdienu tradīcijas. Austrumeiropas virtuve ir daudzveidīga, sātīga un vēsturiski bagāta. To raksturo vietējo produktu izmantošana, konservēšanas tradīcijas un dažādu kultūru ietekmju saplūšana.

Austrumeiropas virtuvi būtiski ietekmē [[klimats]], īpaši aukstās [[ziema]]s un mēreni siltās [[Vasara]]s, kas nosaka izmantoto produktu klāstu un ēdienu gatavošanas paņēmienus. Reģionā pastāv izteiktas atšķirības starp dažādām teritorijām, tomēr daudzām valstīm ir kopīgas kulinārās iezīmes.

Austrumeiropas līdzenuma valstīs — [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — virtuves ir savstarpēji līdzīgas, savukārt [[Kaukāzs|Kaukāza reģiona]]  tautu virtuvēm piemīt izteiktas lokālās īpatnības.

== Raksturojums ==
Kā norāda grāmatas ''“Etniskā ēdiena mīļotāja ceļabiedrs”'' autore Eva Zibarte, Austrumeiropas virtuve ir cieši saistīta ar reģiona vēsturisko attīstību, īpaši ar politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem pēc ilgstošiem satricinājumiem.&lt;ref name=&quot;companion&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Zibart Eve|title=Ethnic Food Lover's Companion: A Sourcebook for Understanding the Cuisines of the World|url=https://books.google.com/books?id=9MEfv2p2JP4C&amp;lpg=PP1&amp;pg=PT51#q=Eastern%2BEurope%2Breconstruction|publisher=Menasha Ridge Press|date=2010|page=51–|isbn=978-0897327756}}&lt;/ref&gt;

Austrumeiropas virtuvi raksturo:
* sātīgums un augsta [[Kalorija|kaloriju]] vērtība,
* gaļas un sakņaugu plaša izmantošana,
* [[kāpināšana]]s, [[skābēšana]]s un [[marinēšana]]s tradīcijas,
* vienkāršu, bet barojošu ēdienu pārsvars.
Tradicionālie ēdieni bieži satur ievērojamu daudzumu [[Tauki|tauku]], [[sāls]] un [[Holesterīns|holesterīna]].&lt;ref name=&quot;companion&quot; /&gt;

== Galvenās sastāvdaļas ==
Austrumeiropas virtuvē plaši izmanto:
* [[Graudaugi|graudaugus]] — rudzus, miežus, kviešus, griķus, prosu,
* [[Piena produkti|piena produktus]] — skābo krējumu, biezpienu, sieru,
* [[Dārzenis|dārzeņus]] — kāpostus, bietes, kartupeļus, burkānus,
* [[Gaļa|gaļu]] — liellopu gaļu, cūkgaļu, jēra gaļu,
* [[Mājputni|mājputnus]] — vistas, pīles, zosis,
* [[zivis]] — lasi, līdaku, karpu, siļķi,
* [[Augļi|augļus]] un [[oga]]s — plūmes, ķiršus, avenes, bumbierus.
Mīklas izstrādājumos un konditorejā bieži izmanto [[ola]]s.

== Reliģijas ietekme ==
Uz Austrumeiropas virtuvi nozīmīga ietekme ir bijusi reliģiskajām tradīcijām. Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā dominēja [[pareizticība]], bet Polijā un Lietuvā  — [[katoļticība]].

Baznīcas noteiktie gavēņi ieviesa uztura ierobežojumus, kas veicināja:
* augu izcelsmes produktu lietošanu,
* graudaugu un putru ēdienu attīstību,
* kartupeļu ēdienu popularitāti.

Lai gan gavēņi aizņēma ievērojamu gada daļu, gaļas ēdieni saglabāja nozīmīgu vietu ikdienas uzturā.

Reģionos ar citām reliģijām un etniskajām grupām veidojās atšķirīgas kulinārās tradīcijas, piemēram:
* [[Tatāri|tatāru]] virtuvē izplatīta [[Zirgs|zirga]] gaļas izmantošana,
* [[Somugri|somugru]] tautu virtuvē sastopama dažādu gaļas veidu un zivju kombinēšana vienā ēdienā.&lt;ref name=&quot;somugru&quot;&gt;Mark Shamtsyan, Elena Kiprushkina, Diana Bogueva. Chapter 1 — Eastern European food cultures and traditions // Nutritional and Health Aspects of Traditional and Ethnic Foods, Nutritional and Health Aspects of Traditional and Ethnic Foods of Eastern Europe / Ed. D. Bogueva, T. Golikova, M. Shamtsyan et al. Academic Press, 2022, Pages 1-12, ISBN 9780128117347, https://doi.org/10.1016/B978-0-12-811734-7.00002-5.&lt;/ref&gt;

== Galvenie ēdienu veidi ==
=== Putras un graudaugu ēdieni ===
[[Putra]]s ir viens no senākajiem un izplatītākajiem ēdieniem visā reģionā. Tās gatavo no dažādiem graudaugiem.

No graudiem gatavo arī [[Ķīselis|ķīseļus]], tostarp raudzētus.

=== Maize ===
[[Maize]] Austrumeiropā izsenis bijusi pamatēdiens, un tai bieži piedēvēta simboliska un rituāla nozīme.

Izplatīti veidi:
* rudzu maize,
* apaļmaizes (''kalači, karavai'').

=== Mīklas izstrādājumi ===
Raksturīgi pildīti mīklas ēdieni:
* [[pelmeņi]],
* vareņiki,
* ''kolduni'',
* [[Cepelīns (ēdiens)|cepelīni]],
* ''haluški''.

Līdzīgi ēdieni sastopami arī tatāru virtuvē (piemēram, ''ehpočmaki'').

=== Kartupeļu ēdieni ===
Kopš 18. gadsimta kļuva par vienu no galvenajiem pārtikas produktiem kļuva [[kartupeļi]]. Raksturīgs kartupeļu ēdiens ir ''draniki'' (kartupeļu pankūkas).

=== Zupas ===
Austrumeiropas virtuvē plaši izplatītas ir dārzeņu [[zupa]]s, īpaši [[borščs]].

Boršča paveidi sastopami vairākās valstīs, tostarp Krievijā, Ukrainā, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Moldova|Moldovā]]. Sākotnēji boršča receptēs nebija biešu — tās tika ieviestas tikai pēc 17. gadsimta.

=== Piena produkti ===
Plaši tiek izmantots:
* [[skābais krējums]],
* [[biezpiens]],
* dažādi [[Siers|sieri]].

=== Dzērieni ===
Tradicionāli gatavoti dažādi mājas dzērieni:
* graudu dzērieni, piemēram, [[kvass]] un ''buza'',
* dzērieni no [[bērzu sula]]s,
* no [[Kadiķi|kadiķu]] ogām gatavots [[alus]],
* igauņu dzēriens ''taar''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Nacionālās virtuves]]
[[Kategorija:Austrumeiropas virtuve]]</text>
      <sha1>ambgh03kt54xp6ix1ulcx9clpuzqm2f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pīters Kušings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627638</id>
    <revision>
      <id>4448958</id>
      <timestamp>2026-04-02T09:55:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Pīters Kušings | vārds_orig = ''Peter Cushing'' | attēls = Revenge of Frankenstein (trailer) - Peter Cushing (cropped).png | attēla izmērs =  | komentārs = Pīters Kušings filmā ''[[The Revenge of Frankenstein]]'' (1958) | dz. vārds =  | dz. datums = {{dat|1913|5|26}} | dz. vieta = {{vieta|Anglija|Londona|Kroidona}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1994|8|11|1913|5|26}} | miršanas vieta = {{vieta|Anglija|Kenta|Kenterberi...</comment>
      <origin>4448958</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2679" sha1="k32qon8z6q6tpzfcpjiz8r2ccrhxrs2" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Pīters Kušings
| vārds_orig = ''Peter Cushing''
| attēls = Revenge of Frankenstein (trailer) - Peter Cushing (cropped).png
| attēla izmērs = 
| komentārs = Pīters Kušings filmā ''[[The Revenge of Frankenstein]]'' (1958)
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1913|5|26}}
| dz. vieta = {{vieta|Anglija|Londona|Kroidona}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1994|8|11|1913|5|26}}
| miršanas vieta = {{vieta|Anglija|Kenta|Kenterberija}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1935—1994
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Pīters Viltons Kušings''' ({{Val|en|Peter Wilton Cushing}}, dzimis {{Dat|1913|5|26}}, miris {{Dat|1994|8|11}}) bija [[Angļi|angļu]] [[aktieris]]. Savā vairāk nekā 60 gadus ilgajā karjerā Kušingam bija vairāk nekā 100 kino lomas, kā arī daudzas televīzijas, skatuves un radio lomas.

Savu kino debiju piedzīvojos filmā ''[[The Man in the Iron Mask (1939. gada filma)|The Man in the Iron Mask]]'' (1939). Vēlāk piedalījies filmā &quot;[[Hamlets (1948. gada filma)|Hamlets]]&quot; (''Hamlet'', 1948) un [[BBC]] miniseriālā ''[[Nineteen Eighty-Four]]'' (1954). Ieguvis plašu atpazīstamību ar Frankenšteina lomu sešās ''[[Hammer Film Productions|Hammer Productions]]'' &quot;[[Frankenšteins]]&quot; filmās, kā arī ar Ābrahama Van Helsinga lomu piecās &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot; filmās. Piedalījies arī tādās filmās kā ''[[The Abominable Snowman]]'' (1957), ''[[The Mummy (1959. gada filma)|The Mummy]]'' (1959), ''[[The Hound of the Baskervilles (1959. gada filma)|The Hound of the Baskervilles]]'' (1959), ''[[Dr. Who and the Daleks]]'' (1965), ''[[Daleks' Invasion Earth 2150 A.D.]]'' (1966), ''[[The Vampire Lovers]]'' (1970), ''[[Twins of Evil]]'' (1971), ''[[Tales from the Crypt]]'' (1972), ''[[Horror Express]]'' (1972), &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot; (1977) un ''[[Top Secret!]]'' (1984).

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Kušings, Pīters}}
[[Kategorija:1913. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinorežisori]]
[[Kategorija:Angļu televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>k32qon8z6q6tpzfcpjiz8r2ccrhxrs2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:LGBT cilvēki no Čehijas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>627640</id>
    <revision>
      <id>4448964</id>
      <timestamp>2026-04-02T10:02:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Commons category|LGBT people from Czech Republic|LGBT cilvēki no Čehijas}}  [[Kategorija:LGBT cilvēki pēc valsts|Čehija]] [[Kategorija:Čehijas cilvēki]]</comment>
      <origin>4448964</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="161" sha1="3jt4i2jik0wy8o3oygkiouobno14qc5" xml:space="preserve">{{Commons category|LGBT people from Czech Republic|LGBT cilvēki no Čehijas}}

[[Kategorija:LGBT cilvēki pēc valsts|Čehija]]
[[Kategorija:Čehijas cilvēki]]</text>
      <sha1>3jt4i2jik0wy8o3oygkiouobno14qc5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Loskīla grāmatas titullapa 1789.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>627641</id>
    <revision>
      <id>4448968</id>
      <timestamp>2026-04-02T10:42:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>no https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/27.03.2026-vai-zini-kurzemnieku-kura-darbs-par-ziemelamerikas-pamatiedzivotajiem-kluva-slavens-visa-eiropa.a638699/ {{PD-nezināms}}</comment>
      <origin>4448968</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="200" sha1="3j0d06cschi3ofrpl2ma633ogu12ium" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
no https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/27.03.2026-vai-zini-kurzemnieku-kura-darbs-par-ziemelamerikas-pamatiedzivotajiem-kluva-slavens-visa-eiropa.a638699/ {{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>3j0d06cschi3ofrpl2ma633ogu12ium</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeks Hendrijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627642</id>
    <revision>
      <id>4448969</id>
      <timestamp>2026-04-02T10:43:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|7}} | birth_place =  | caps1 = 4 | caps2 = 0 | caps3 = 6 | clubnumber = 4 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Partick Thistle FC|Partick Thistle]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}} | currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]...</comment>
      <origin>4448969</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4230" sha1="o01gdvf760rlaulnixn4abauc7esw6g" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|7}}
| birth_place = 
| caps1 = 4
| caps2 = 0
| caps3 = 6
| clubnumber = 4
| clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Partick Thistle FC|Partick Thistle]]
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Wigan Athletic F.C.|Wigan Athletic]]
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]]
| countryofbirth = {{vieta|Skotija|Glāzgova}}
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]
| goals1 = 0
| goals2 = 0
| goals3 = 0
| height = 195
| image = FC Salzburg versus Celtic FC (4. Oktober 2918 Gruppe B, Zweiter Spieltag) 20 (cropped).jpg
| caption = Džeks Hendrijs 2018. gadā
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam1 = {{fb|SCO}}
| nationalyears1 = 2018—
| nationalcaps1 = 35
| pcupdate = {{dat|2026|04|02|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|02|sk|bez}}
| name = 
| playername = Džeks Hendrijs
| position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]]
| years1 = 2015
| years2 = 2015—2017
| years3 = 2016
| years4 = 2016
| caps4 = 7
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]
| goals4 = 0
| clubs5 = {{flaga|Skotija}} [[Dundee FC|Dundee]]
| years5 = 2017—2018
| caps5 = 24
| goals5 = 1
| years6 = 2018—2021
| clubs6 = {{flaga|Skotija}} [[Celtic F.C.|Celtic]]
| caps6 = 15
| goals6 = 0
| clubs7 = {{īre}} {{flaga|Austrālija}} [[Melbourne City FC|Melbourne City]]
| years7 = 2020
| caps7 = 2
| goals7 = 0
| clubs8 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[KV Oostende|Oostende]]
| years8 = 2020—2021
| caps8 = 30
| goals8 = 2
| clubs9 = {{flaga|Beļģija}} [[KV Oostende|Oostende]]
| years9 = 2021
| caps9 = 6
| goals9 = 0
| clubs10 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]]
| years10 = 2021—2023
| caps10 = 31
| goals10 = 1
| clubs11 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[US Cremonese|Cremonese]]
| years11 = 2022—2023
| caps11 = 4
| goals11 = 0
| clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]
| years12 = 2023—
| caps12 = 70
| goals12 = 0
}}
'''Džeks Viljams Hendrijs''' ({{Val|en|Jack William Hendry}}, dzimis {{Dat|1995|5|7}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|centra aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Hendrijs spēlē [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līgas]] komandā ''[[Al-Ettifaq Club|Al-Ettifaq]]''.

Iepriekš spēlējis Skotijas komandās ''[[Partick Thistle FC|Partick Thistle]]'', ''[[Dundee FC|Dundee]]'' un ''[[Celtic F.C.|Celtic]]'', Anglijas komandās ''[[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]]'' un ''[[Milton Keynes Dons F.C.|Milton Keynes Dons]]'', Austrālijas komandā ''[[Melbourne City FC|Melbourne City]]'', Beļģijas komandās ''[[KV Oostende|Oostende]]'' un ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'', kā arī Itālijas komandā ''[[US Cremonese|Cremonese]]''.

[[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2018. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]].

== Sasniegumi ==
'''Celtic'''

* [[Skotijas Premjerlīga]]: 2017–18, 2018–19
* [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2017–18, 2018–19
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 2018–19

'''Club Brugge'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2021–22
* [[Beļģijas Superkauss]]: 2022

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{Skotijas futbola izlase - Euro 2024}}
{{DEFAULTSORT:Hendrijs, Džeks}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Glāzgovā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijas futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Partick Thistle FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Wigan Athletic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Dundee FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:KV Oostende spēlētāji]]
[[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]]
[[Kategorija:U.S. Cremonese spēlētāji]]
[[Kategorija:Al-Ettifaq Club spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>o01gdvf760rlaulnixn4abauc7esw6g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vainuta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627643</id>
    <revision>
      <id>4448979</id>
      <timestamp>2026-04-02T11:05:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vainuta | official_name = ''Vainutas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Vainota bažninčė.JPG | image_caption = Vainutas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdiv...</comment>
      <origin>4448979</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3467" sha1="mbocf3a9u988glxkkk5clccky0xvqhp" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Vainuta
| official_name = ''Vainutas''
| settlement_type = miests
| image_skyline = Vainota bažninčė.JPG
| image_caption = Vainutas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{LTU}}
| subdivision_type1 = Apriņķis
| subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]]
| subdivision_type2 = Pašvaldība
| subdivision_name2 = [[Šilutes rajona pašvaldība]]
| subdivision_type3 = Seņūnija
| subdivision_name3 = [[Vainutas seņūnija]]
| area_total_km2 = 13.11
| population_total = 674
| population_as_of = 2021
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| latd = 55 | latm = 21 | lats = 58 | latNS = N
| longd = 21 | longm = 52 | longs = 05 | longEW = E
| elevation_m = 45
| website = 
}}
'''Vainuta''' ({{val|lt|Vainutas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas Šīšas upes krastā, 28 kilometrus uz austrumiem no [[Šilute]]s, pie ceļa Šilute—[[Žemaiču Naumieste]]—[[Šilale]].

== Vēsture ==
Vainuta rakstos pirmo reizi minēta 1506. gadā. Tā kā miests atradās tuvu Lietuvas dižkunigaitijas un Prūsijas robežai, tas vēsturiski attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības un muitas punkts. 1606. gadā šeit tika uzcelta pirmā baznīca. 18. gadsimta vidū karalis [[Augusts III]] piešķīra Vainutai tirgus tiesības un tiesības rīkot trīs gadatirgus gadā.

Padomju periodā Vainuta bija [[padomju saimniecība]]s''Vainutas'' centrālais ciemats. Saimniecība specializējās lopkopībā un graudkopībā. Šajā laikā tika ievērojami paplašināta miesta apbūve, uzceļot modernu vidusskolu, kultūras namu un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, vienlaikus saglabājot vēsturisko radiālo ielu plānojumu. 2006. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis.

== Arhitektūra un apskates objekti ==
* Vainutas Sv. Jāņa Kristītāja baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta no 1852. līdz 1869. gadam neogotikas un klasicisma stila sajaukumā. Tā ir monumentāla celtne ar diviem torņiem, kas tika bojāti Otrā pasaules kara laikā, bet vēlāk atjaunoti.
* Vēsturiskais miesta plānojums: Vainuta ir saglabājusi savu vēsturisko sešstūra formas laukumu, kurā satek pieci galvenie ceļi, kas ir reta un vērtīga pilsētbūvniecības iezīme Lietuvā.
* Vainutas pilskalns: saukts par Bakūžes kalnu, atrodas miesta pievārtē un liecina par seno [[Žemaiši|žemaišu]] apmešanos šajā reģionā.
* Piemineklis Lietuvas neatkarības desmitgadei: uzstādīts 1928. gadā, vēlāk restaurēts.

== Sabiedrība ==
Miestā darbojas Vainutas ģimnāzija, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Vainuta ir pazīstama ar savām spēcīgajām kopienas tradīcijām un ikgadējiem kultūras pasākumiem, kas saistīti ar vietējo vēsturi un amatniecību.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.silute.lt/ Šilutes rajona pašvaldības vietne]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lietuvas miesti]]
[[Kategorija:Šilutes rajona pašvaldība]]</text>
      <sha1>mbocf3a9u988glxkkk5clccky0xvqhp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vainutas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627644</id>
    <redirect title="Vainuta" />
    <revision>
      <id>4448980</id>
      <timestamp>2026-04-02T11:06:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Vainuta]]</comment>
      <origin>4448980</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="3haaiu546ycydqn7jg91lnglz8bpzv0" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Vainuta]]</text>
      <sha1>3haaiu546ycydqn7jg91lnglz8bpzv0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lūiss Fergusons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627645</id>
    <revision>
      <id>4448984</id>
      <timestamp>2026-04-02T11:09:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}} | birth_place =  | caps1 = 13 | caps2 = 132 | caps3 = 99 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Hamilton Academical FC|Hamilton Academical]] | clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | countryofbirth = {{vieta|Skotija|Hamiltona|2s=Hamiltona (Skotija)}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | g...</comment>
      <origin>4448984</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2235" sha1="jcdzhtpt6bwwv3ddxsxhxjwqm9fhhb5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|8|24}}
| birth_place = 
| caps1 = 13
| caps2 = 132
| caps3 = 99
| clubnumber = 19
| clubs1 = {{flaga|Skotija}} [[Hamilton Academical FC|Hamilton Academical]]
| clubs2 = {{flaga|Skotija}} [[Aberdeen FC|Aberdeen]]
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]]
| countryofbirth = {{vieta|Skotija|Hamiltona|2s=Hamiltona (Skotija)}}
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Bologna F.C. 1909|Bologna]]
| goals1 = 0
| goals2 = 27
| goals3 = 15
| height = 185
| image = 
| caption = 
| nationalcaps2 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalgoals2 = 0
| nationalteam1 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U19
| nationalteam2 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U20
| nationalyears2 = 2018
| nationalyears1 = 2017—2018
| nationalcaps1 = 7
| pcupdate = {{dat|2026|04|02|sk|bez}}
| ntupdate = {{dat|2026|04|02|sk|bez}}
| name = 
| playername = Lūiss Fergusons
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1 = 2017—2018
| years2 = 2018—2022
| years3 = 2022—
| nationalcaps3 = 11
| nationalcaps4 = 21
| nationalgoals3 = 0
| nationalgoals4 = 1
| nationalteam3 = {{flaga|Skotija}} Skotijas U21
| nationalteam4 = {{fb|SCO}}
| nationalyears3 = 2018—2020
| nationalyears4 = 2021—
}}
'''Lūiss Fergusons''' ({{Val|en|Lewis Ferguson}}, dzimis {{Dat|1999|8|24}}) ir [[Skoti|skotu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Skotijas futbola izlase|Skotijas futbola izlasi]]. Kopš 2022. gada Fergusons spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandā ''[[Bologna FC 1909|Bologna]]''.

Iepriekš pārstāvējis Skotijas komandas ''[[Hamilton Academical FC|Hamilton Academical]]'' un ''[[Aberdeen FC|Aberdeen]]''.

[[Skotijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā.

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
{{Futbolists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Fergusons, Lūiss}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotijas futbolisti]]
[[Kategorija:Skotijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Hamilton Academical FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Aberdeen FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Bologna F.C. 1909 spēlētāji]]</text>
      <sha1>jcdzhtpt6bwwv3ddxsxhxjwqm9fhhb5</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>